This document is an excerpt from the EUR-Lex website
Document 52012DC0429
REPORT FROM THE COMMISSION on the application in 2011 of Regulation (EC) No 1049/2001 regarding public access to European Parliament, Council and Commission documents
KOMISIJAS ZIŅOJUMS par to, kā 2011. gadā piemērota Regula (EK) Nr. 1049/2001 par publisku piekļuvi Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas dokumentiem
KOMISIJAS ZIŅOJUMS par to, kā 2011. gadā piemērota Regula (EK) Nr. 1049/2001 par publisku piekļuvi Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas dokumentiem
/* COM/2012/0429 final */
KOMISIJAS ZIŅOJUMS par to, kā 2011. gadā piemērota Regula (EK) Nr. 1049/2001 par publisku piekļuvi Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas dokumentiem /* COM/2012/0429 final */
KOMISIJAS ZIŅOJUMS par to, kā 2011. gadā
piemērota Regula (EK) Nr. 1049/2001 par publisku piekļuvi
Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas dokumentiem Priekšvārds Šis ziņojums, kas sagatavots
saskaņā ar 17. panta 1. punktu Regulā (EK)
Nr. 1049/2001 par publisku piekļuvi Eiropas Parlamenta, Padomes un
Komisijas dokumentiem[1],
attiecas uz 2011. gadu un pamatojas uz statistikas datiem, kas apkopoti
pielikumā. Šie statistikas dati norāda uz
pieteikumu, nevis pieprasīto dokumentu skaitu. Praksē pieteikumi var
attiekties gan uz atsevišķu dokumentu, gan uz veselu dokumentu kopumu
saistībā ar konkrētu procedūru. Pieteikumi par
piekļuvi dokumentiem, kas pieteikuma iesniegšanas brīdī bija
publiski pieejami, nav iekļauti. 1. Regulas (EK)
Nr. 1049/2001 pārskatīšana 1.1. Eiropas Komisija ir iesniegusi
divus atšķirīgus Regulas 1049/2001 pārskatīšanas
priekšlikumus, kuri joprojām tiek izskatīti starpiestāžu
procedūrā. Pirmais priekšlikums, ko Komisija iesniedza 2008. gada
30. aprīlī, ir par regulas pārstrādāšanu un paredz
vairākus būtiskus grozījumus, kas precizē Regulas 1049/2001
interpretāciju. Otru priekšlikumu Komisija iesniedza 2011. gada
21. martā, un tā mērķis ir Regulā 1049/2001
ņemt vērā Lisabonas līguma formālās
prasības, regulas institucionālo darbības jomu attiecinot uz
visām Eiropas Savienības iestādēm, struktūrām,
birojiem un aģentūrām ar dažiem ierobežojumiem
attiecībā uz Tiesu, Eiropas Centrālo banku un Eiropas
Investīciju banku. 1.2. Eiropas Parlaments savu
nostāju par abiem priekšlikumiem pieņēma pirmajā
lasījumā 2011. gada 15. decembrī, ierosinot 63 grozījumus.
Padomes Dānijas prezidentūra apsvēra dažādus variantus,
kā likumdošanas procesu virzīt tālāk, lai panāktu
Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas vienošanos. 2. Reģistri un
tīmekļa vietnes 2.1. Komisijas dokumentu
reģistram 2011. gadā tika pievienoti 19 956 jauni
dokumenti (skatīt tabulu pielikumā). 2.2. Saskaņā ar
Regulas 1049/2001 17. panta 1. punktu Komisijai gada
ziņojumos ir jānorāda tās rīcībā esošo
dokumentu skaits, kuri ir “slepeni” regulas 9. panta 1. punkta[2]
nozīmē un tāpēc nav iekļauti reģistrā.
Komisijas publiskajā reģistrā līdz 2011. gada
beigām bija iekļauti COM, C, OV, PV un SEC sērijas dokumenti.
Komisija 2011. gadā nesagatavoja un nesaņēma nevienu
slepenu dokumentu, kas ietilptu kādā no minētajām dokumentu
kategorijām. 2.3. Nākamajā tabulā
sniegti 2011. gada dati par to, kā izmantota EUROPA
portālā pieejamā tīmekļa vietne
“Pārredzamība un piekļuve dokumentiem”. || Apmeklētāju skaits || Apmeklējumu skaits || Atvērtās lapas Kopā || 41,408 || 46,191 || 425,434 Mēnesī vidēji || 3,451 || 3,849 || 35,453 3. Sadarbība ar citām
iestādēm, uz kurām attiecas šī regula Starpiestāžu komiteja, kas izveidota
saskaņā ar regulas 15. panta 2. punktu,
2011. gadā netika sasaukta. Visas trīs iestādes (Eiropas
Parlaments, Padome un Komisija) uzturēja regulārus
administratīvā līmeņa sakarus, lai nodrošinātu regulas
saskaņotu piemērošanu. 4. Piekļuves pieteikumu
analīze 4.1. Sākotnējā
posma piekļuves pieteikumu dinamika 2011. gadā
saglabājās samērā stabila: pieteikumu skaita pieaugums bija
ļoti neliels (6447 pieteikumi 2011. gadā
salīdzinājumā ar 6361 2010. gadā) un to atbilžu skaita
samazinājums, kuras pamatojas uz Regulu 1049/2001, bija vēl
mazāks (6055 atbildes 2011. gadā salīdzinājumā ar
6127 2010. gadā). 4.2. Atkārtoto pieteikumu
skaits samazinājās par gandrīz 9 % (165 jauni
atkārtotie pieteikumi 2011. gadā salīdzinājumā ar
181 pieteikumu 2010. gadā). Kopējais par atkārtotiem
pieteikumiem sniegto atbilžu skaits bija ļoti tuvs saņemto pieteikumu
skaitam (162 slēgtas lietas 2011. gadā
salīdzinājumā ar 150 2010. gadā). No šīm
atbildēm 144 (89 %) bija ar atkārtotiem pieteikumiem
saistīti lēmumi par piekļuvi dokumentiem saskaņā
ar Regulu 1049/2001. To skaits 2011. gadā
palielinājās par 18 % salīdzinājumā ar
2010. gadu, kad tika pieņemti 122 šādi lēmumi. 4.3. Visvairāk
sākotnējo pieteikumu 2011. gadā saņēma
Nodokļu politikas un muitas savienības ĢD (7,80 %), kam
cieši sekoja Konkurences ĢD ar 6,99 % un Veselības un
patērētāju ĢD ar 6,96 % no visiem
sākotnējiem pieteikumiem. Ir vērts atzīmēt, ka
palielinājās interese par jomām, kuras nesen skāra
reorganizācija, līdzšinējos divus
ģenerāldirektorātus aizstājot ar četriem jauniem,
proti, Mobilitātes un transporta ĢD un Transporta ĢD
(kādreizējais Transporta un enerģētikas ĢD) un Vides
ĢD un Klimata politikas ĢD (kādreizējais Vides ĢD). Kaut arī ES ārējās
attiecības tagad ir nesen izveidotā Eiropas Ārējās
darbības dienesta kompetencē, 2011. gadā tas vēl
neatspoguļojās Komisijas statistikā, jo vairums attiecīgo
pieteikumu saskaņā ar Regulu 1049/2001 joprojām
attiecās uz Komisijas reģistriem. 4.4. Joprojām
visaktīvākā pieteikumu iesniedzēju kategorija ir
akadēmisko aprindu pārstāvji, no kuriem saņemti
25,73 % sākotnējo pieteikumu. Līdzīgi kā
iepriekšējos gados, aktivitātes ziņā nākamie ir juridiskie
biroji (11,30 % no pieteikumu kopskaita) un pilsoniskās
sabiedrības pārstāvji (NVO, interešu grupas) (8,59 %).
Savukārt 34,78 % pieteikumu sociāli profesionālais profils
nav noteikts. 4.5. Arī
ģeogrāfiskā ziņā sākotnējo pieteikumu
sadalījums saglabājās līdzīgs kā
iepriekšējos gados – joprojām līderos ir Beļģija
(21,42 %), un no tās saņemto pieteikumu arvien pieaugošais
īpatsvars vēl nedaudz palielinājās. Gandrīz
vienāds pieteikumu skaits tika saņemts no Itālijas un
Vācijas (attiecīgi 12,37 % un 12,27 %). Saņemto
pieteikumu skaits no citām dalībvalstīm nepārsniedza
10 %, bet lielākais citu pieteikumu skaits bija no
dalībvalstīm ar lielu iedzīvotāju skaitu, proti, Francijas,
Spānijas, Apvienotās Karalistes, Nīderlandes un Polijas. No 12
“jaunajām” dalībvalstīm saņemto pieteikumu īpatsvars
joprojām ir nedaudz mazāks nekā tas, kāds novērots
“vecajām” dalībvalstīm. 5. Piekļuves tiesību
izņēmumu piemērošana 5.1. To pieteikumu īpatsvars,
uz kuriem pēc sākotnējā pieteikuma tika atbildēts ar
pilnīgu atteikumu, 2011. gadā saglabājās gandrīz
identiskā līmenī kā iepriekšējā gadā
(12,17 % 2011. gadā un 12,47 % 2010. gadā). No
katriem pieciem gadījumiem četros tika atļauta pilnīga
piekļuve (80,20 % salīdzinājumā ar 82,16 %
2010. gadā), bet salīdzinājumā ar iepriekšējiem
gadiem nedaudz palielinājās to dokumentu īpatsvars, kuru saturs
izpausts daļēji (7,63 % salīdzinājumā ar
5,37 % 2010. gadā). 5.2. To gadījumu skaits, kuros
Komisija pēc atkārtota pieteikuma saņemšanas mainīja
tās dienestu nostāju un atļāva pilnībā piekļūt
dokumentiem, par kuriem iepriekš bija dots atteikums, saglabājās
samērā stabils (14,58 % salīdzinājumā ar
15,57 % 2010. gadā). Savukārt mazāk bija
gadījumu, kuros atteikums pilnībā tika atstāts
spēkā, bet ievērojami vairāk bija gadījumu, kuros
pēc atkārtota pieteikuma tika atļauta plašāka
piekļuve. 5.3. Kaut arī Komisijas
lēmumu pieņemšanas procesa aizsardzība (4. panta
3. punkts) kā atteikuma pamats bija ar nedaudz mazāku
īpatsvaru salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu
(25,73 % salīdzinājumā ar 26,42 % 2010. gadā),
tā ir biežāk izmantoto izņēmumu augšgalā, apsteidzot
izņēmumu pārbaužu, izmeklēšanas un revīzijas
darbību mērķa aizsardzībai (4. panta 2. punkta
trešais ievilkums), kura izmantojums pērn kritās par gandrīz
5 procentpunktiem līdz 21,90 % gadījumu
(salīdzinājumā ar 26,63 % 2010. gadā). 5.4. Jāatzīmē
augošā tendence attiecībā uz komerciālo interešu
aizsardzību (16,83 % salīdzinājumā ar 11,84 %
2010. gadā), kā arī starptautisko attiecību
aizsardzību (12,02 % salīdzinājumā ar 9,83 %
2010. gadā). 5.5. Tāpat kā
iepriekšējos gados, visbiežāk norādītais pamatojums, lai
atkārtoti atteiktu piekļuvi, bija izmeklēšanas mērķa
aizsardzība (32,68 % salīdzinājumā ar 32 % 2010. gadā). –
Komisijas lēmumu pieņemšanas procesa
aizsardzība kā pamatojums tika norādīta 19,33 %
gadījumu (tieši tikpat bieži kā 2010. gadā), taču šo
rādītāju veido palielinājums attiecībā uz
gadījumiem, kuros lēmums vēl nebija pieņemts (15,33 %
salīdzinājumā ar 11,33 % iepriekšējā gadā),
un paralēls samazinājums attiecībā uz gadījumiem
saistībā ar iekšējai lietošanai paredzētiem dokumentiem jau
pēc lēmuma pieņemšanas (4 % salīdzinājumā ar
8 % 2010. gadā). –
Jāatzīmē, ka ievērojams
pieaugums bija vērojams attiecībā uz privātās
dzīves un personas neaizskaramības aizsardzību (20,67 %
salīdzinājumā ar 9,33 % 2010. gadā).
Savukārt komerciālo interešu aizsardzība kā pamatojums
norādīta nedaudz mazāk nekā iepriekšējos gados
(14,10 % salīdzinājumā ar 16,67 % 2010. gadā)
un tiesvedības un juridisko konsultāciju aizsardzība – vēl
mazāk (1,33 % salīdzinājumā ar 10 %
iepriekšējā gadā). 6. Eiropas Ombudam
iesniegtās sūdzības 6.1. Ombuds 2011. gadā
slēdza 17 sūdzību lietas pret Komisiju saistībā
ar dokumentu piekļuves pieprasījumu izskatīšanu: 1 lieta slēgta, nekonstatējot nekādas administratīvās kļūmes 1735/2010/MHZ || 8 lietas slēgtas, izsakot aizrādījumu un/vai citas piezīmes 56/2007/PB || 3196/2007/(BEH)VL || 1633/2008/DK || 1294/2009/TN 271/2010/GG || 1403/2010/GG || 2073/2010/AN || 339/2011/AN 8 lietas slēgtas, neturpinot izskatīšanu 715/2009/ANA || 1861/2009/(JF)AN || 1051/2010/BEH || 1109/2010/VL 1577/2010/GG || 1581/2010/(FS)GG || 2609/2010/BEH || 2691/2010/(VL)GG 6.2. Gada laikā Ombuds
uzsāka 10 jaunas lietas, kurās piekļuve dokumentiem bija
sūdzības galvenā vai pakārtotā daļa. Tas ir
ievērojami mazāk nekā 2010. gadā, kad izmeklēšana
tika sākta 22 lietās. 7. Izskatīšana tiesā Tāpat kā iepriekšējos gados,
2011. gadā tika pieņemta būtiska jauna judikatūra[3]. 7.1. Eiropas Savienības Tiesa
pasludināja vienu būtisku spriedumu pārsūdzības
lietā My Travel[4].
Tiesa padarīja stingrāku pierādīšanas pienākumu to
izņēmumu izmantošanai, kuri vērsti uz lēmumu
pieņemšanas procesa un juridisko konsultāciju aizsardzību
attiecībā uz iekšējiem dokumentiem ar tiesību aktiem nesaistītos
jautājumos, ja lēmums jau pieņemts. 7.2. Savukārt
Vispārējā tiesa pasludināja sešus spriedumus
saistībā ar tiesībām piekļūt dokumentiem: T-362/08 IFAW/Komisija, 13.1.2011. || T-250/08 Batchelor/Komisija, 24.5.2011. || Spriedums apvienotajās lietās T-109/05 un T-444/05 Navigazione Libera del Golfo/Komisija, 24.5.2011. T-161/04 V. Jordana/Komisija, 7.7.2011. || T-29/08 LPN/Komisija, 9.9.2011. || T-437/08 CDC/Komisija, 15.12.2011. Batchelor un IFAW
II lietu spriedumos Tiesa sniedza nozīmīgus skaidrojumus par to,
kā vērtējami dalībvalstu iebildumi pret šo valstu izdotu,
bet Komisijas rīcībā esošu dokumentu izpaušanu. Lietā Navigazione Libera del Golfo
Vispārējā tiesa atcēla Komisijas lēmumu, kas
pieņemts pirms Tiesas sprieduma lietā Zviedrija/Komisija (IFAW I)
un kurā kā dalībvalsts izdota dokumenta neizpaušanas iemesls
tika norādīts dalībvalsts iebildums, nesniedzot nekādu citu
pamatojumu. Spriedumā lietā Jordana Tiesa
precizēja, ka regulas 4. panta 1. punkta b) apakšpunkts ir
nedalāma tiesību norma, kas prasa, lai iespējamais
kaitējums personas privātajai dzīvei un neaizskaramībai vienmēr
tiktu aplūkots un izvērtēts saskaņā ar ES tiesību
aktiem par personas datu aizsardzību un jo īpaši ar
Regulu 45/2001. Spriedumā lietā LPN Tiesa
apstiprināja, ka pastāv vispārīgs pieņēmums, ka
tikmēr, kamēr norit pārkāpuma procedūra, tās
dokumentu izpaušana principā kaitē izmeklēšanas darbību
mērķa aizsardzībai. Visbeidzot, spriedumā lietā CDC Tiesa
atzina, ka ar izmeklēšanas mērķa aizsardzību nevar pamatot
atteikumu piekļūt dokumentu sarakstam. Jāpiemin vēl trīs citas lietas, kas
ir svītrotas no reģistra, jo prasītāji atsauca savas
prasības: T-88/11 BIA Separations/Komisija || T-14/11 Timab Industries un CFPR/Komisija || T-399/07 Basell Polyolefine/Komisija 7.3. Tiesa
nolēma neiztiesāt piecas turpmāk minētās lietas, kas
tādējādi ir svītrojamas no reģistra: T-411/09 Terezakis/Komisija || T-291/10 A. Martin/Komisija || T-395/10 Stichting Corporate Europe Observatory/Komisija T-120/10 ClientEarth un citi/Komisija || T-449/10 ClientEarth un citi/Komisija || 7.4. Pret Komisijas lēmumiem,
kas pieņemti saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1049/2001,
2010. gadā tika ierosinātas 15 jaunas lietas. T-603/11 Ecologistas en Acción-CODA/Komisija || T-545/11 Stichting Greenpeace Nederland un PAN Europe/Komisija || T-534/11 Schenker/Komisija T-516/11 MasterCard un citi/Komisija || T-480/11 Technion - Israel Institute of Technology and Technion Research & Development/Komisija || T-362/11 Stichting Greenpeace Nederland un PAN Europe/Komisija T-341/11 Ecologistas en Acción-CODA/Komisija || T-330/11 MasterCard un citi/Komisija || T-278/11 ClientEarth un citi/Komisija T-211/11 Timab Industries un CFPR/Komisija || T-111/11 ClientEarth/Komisija || T-93/11 Stichting Corporate Europe Observatory/Komisija T-14/11 Timab Industries un CFPR/Komisija || T-88/11 BIA Separations/Komisija || T-447/11 Catinis/Komisija 7.5. Turklāt Eiropas
Savienības Tiesā ir iesniegtas trīs jaunas
pārsūdzības prasības pret Vispārējās tiesas
rīkojumiem/spriedumiem. C-208/11 P Internationaler Hilfsfonds/Komisija || C-554/11 P Internationaler Hilfsfonds/Komisija || C-135/11 P IFAW Internationaler Tierschutz-Fonds/Komisija 8. Secinājumi Pēc
deviņu gadu pastāvīga pieauguma Komisijai iesniegto
piekļuves pieteikumu skaits 2010. un 2011. gadā ir
stabilizējies. Komisija ik gadu saņem teju 6500 pieteikumus,
tādējādi tā apstrādā lielo vairumu piekļuves
pieteikumu, ko saņem Eiropas Savienības iestādes un
struktūras. Šī pieteikumu apjoma
stabilizēšanās, iespējams, liecina par to, ka Eiropas
iedzīvotāju, pilsoniskās sabiedrības un
uzņēmēju vidū sabiedrības informētība par
tiesībām piekļūt dokumentiem ir sasniegusi ievērojamu
līmeni. Šī informētība atbilst Lisabonas līguma garam
un veicina sabiedrības diskusijas un aktīvāku iesaisti Eiropas
politikas veidošanā. No otras puses, dokumentu saņemšanai arvien
mazāk nepieciešams iesniegt pieteikumu, jo Komisija ir pakāpeniski
pati strādājusi pie tā, lai vairāk dokumentu un
informācijas būtu pieejams publiskajos reģistros un
tīmekļa vietnēs. Attiecībā uz likumdošanas procesu
lielā mērā ir panākta aktīva pārredzamība.
Ievērojams skaits piekļuves pieteikumu un gandrīz visi
atkārtotie pieteikumi attiecas uz Komisijas darbu ES tiesību aktu
piemērošanas uzraudzības jomā. Šie pieteikumi ir jāizskata
paralēli attiecīgās izmeklēšanas norisei. Šādos
gadījumos Komisijai ir jārod pareizais līdzsvars starp to, lai
nodrošinātu tās darba pārredzamību un aizsargātu citas
tiesības, kas ir paredzētas tiesību aktos un ES tiesu
judikatūrā. PIELIKUMS Statistikas dati par Regulas (EK)
Nr. 1049/2001 piemērošanu 1. Reģistrā
iekļauto dokumentu skaits || COM || C || OV || PV || SEC || Kopā 2011 || 2414 || 14 025 || 131 || 93 || 3293 || 19 956 Sākotnējie pieteikumi 2. Saņemtie un
izskatītie pieteikumi || 2009 || 2010 || 2011 Saņemtie pieteikumi || 5401 || 6361 || 6477 Sniegtās atbildes[5] [6] || 6636 || 7148 || 7075 Atbildes, kas sniegtas, pamatojoties uz Regulu (EK) Nr. 1049/2001 || 5055 || 6127 || 6055 3. Rezultāti || 2009 || 2010 || 2011 Skaits || % || Skaits || % || Skaits || % Sniegta piekļuve || 4258 || 84,23 || 5034 || 82,16 || 4856 || 80,20 Piekļuve atteikta || 589 || 11,65 || 764 || 12,47 || 737 || 12,18 Daļēja piekļuve || 208 || 4,11 || 329 || 5,37 || 462 || 7,62 Kopā || 5055 || 100 || 6127 || 100 || 6055 || 100 Atkārtoti
pieteikumi 4. Saņemtie un
izskatītie pieteikumi || 2009 || 2010 || 2011 Saņemtie pieteikumi || 140 || 181 || 165 Atbildes uz pieteikumiem || 134 || 152 || 162 Lēmumi par atkārtotiem pieteikumiem, pamatojoties uz Regulu (EK) Nr. 1049/2001 || 120 || 122 || 144 5. Rezultāti || 2009 || 2010 || 2011 Skaits || % || Skaits || % || Skaits || % Atstāšana spēkā || 27 || 22,50 || 61 || 50 || 61 || 42,36 Daļēja pārskatīšana || 33 || 27,50 || 42 || 34,43 || 62 || 43,05 Pilnīga pārskatīšana || 60 || 50 || 19 || 15,57 || 21 || 14,58 Kopā || 120 || 100 || 122 || 100 || 144 || 100 (1)
Atteikumu sadalījums atkarībā no
piemērotā izņēmuma (%) 6. Sākotnējie
pieteikumi || 2009 || 2010 || 2011 4.1.a), 1. ievilkums – valsts drošība || 1,36 || 1,94 || 2,40 4.1.a), 2. ievilkums – aizsardzība un militārā joma || 0,54 || 0,14 || 0,39 4.1.a), 3. ievilkums – starptautiskās attiecības || 8,17 || 9,83 || 12,02 4.1.a), 4. ievilkums – finanšu, monetārā vai ekonomikas politika || 2,09 || 2,15 || 1,88 4.1.b) – personu privātā dzīve un neaizskaramība || 6,99 || 9,76 || 8,90 4.2., 1. ievilkums – komerciālo interešu aizsardzība || 13,99 || 11,84 || 16,83 4.2., 2. ievilkums – tiesvedības un juridisko konsultāciju aizsardzība || 9,81 || 7,32 || 6,76 4.2., 3. ievilkums – pārbaužu, izmeklēšanas un revīzijas darbību mērķi || 27,61 || 26,63 || 21,90 4.3., 1. daļa – lēmumu pieņemšanas process, lēmums vēl nav pieņemts || 17,80 || 16,80 || 17,15 4.3., 2. daļa – lēmumu pieņemšanas process, lēmums jau pieņemts: atzinumi iekšējām vajadzībām sakarā ar apspriedēm un iepriekšējām pārrunām || 7,81 || 9,62 || 8,58 4.5. – dokumentu izdevušās dalībvalsts/trešās personas atteikums || 3,81 || 3,94 || 3,18 Kopā || 100 || 100 || 100 7. Atkārtoti pieteikumi || 2009 || 2010 || 2011 4.1.a), 1. ievilkums – valsts drošība || 2,55 || 2,67 || 1,33 4.1.a), 2. ievilkums – aizsardzība un militārā joma || 0 || 0 || 2,00 4.1.a), 3. ievilkums – starptautiskās attiecības || 4,38 || 6,67 || 4,67 4.1.a), 4. ievilkums – finanšu, monetārā vai ekonomikas politika || 3,28 || 3,33 || 3,34 4.1.b) – privātās dzīves un personas neaizskaramības aizsardzība || 14,23 || 9,33 || 20,67 4.2., 1. ievilkums – komerciālo interešu aizsardzība || 17,52 || 16,67 || 14,66 4.2., 2. ievilkums – tiesvedības un juridisko konsultāciju aizsardzība || 5,47 || 10 || 1,33 4.2., 3. ievilkums – pārbaužu, izmeklēšanas un revīzijas darbību mērķi || 25,91 || 32 || 32,68 4.3., 1. daļa – lēmumu pieņemšanas process, lēmums vēl nav pieņemts || 12,77 || 11,33 || 15,33 4.3., 2. daļa – lēmumu pieņemšanas process, lēmums jau pieņemts: atzinumi iekšējām vajadzībām sakarā ar apspriedēm un iepriekšējām pārrunām || 13,87 || 8 || 4,00 4.5. – dalībvalsts atteikums || - || - || - Kopā || 100 || 100 || 100 Pieteikumu struktūra 8. Sadalījums pēc
pieteikumu iesniedzēju sociāli profesionālās grupas (%) || 2009 || 2010 || 2011 Akadēmiskās aprindas || 21,29 || 23,24 || 25,73 Juristi || 10,24 || 10,69 || 11,30 Pilsoniskā sabiedrība (interešu grupas, uzņēmēju organizācijas, NVO u. tml.) || 9,85 || 8,18 || 8,59 Publiskās pārvaldes iestādes (izņemot ES iestādes) || 7,33 || 13,56 || 8,20 Citas ES iestādes || 3,77 || 8,32 || 8,15 Žurnālisti || 2,02 || 3,35 || 3,25 Nav norādīta || 45,5 || 32,68 || 34,78 Kopā || 100 || 100 || 100 9. Ģeogrāfiskais
sadalījums (%) || 2009 || 2010 || 2011 Beļģija || 18,26 || 17,95 || 21,42 Itālija || 7,18 || 8,85 || 12,37 Vācija || 16,61 || 16,62 || 12,27 Francija || 8,01 || 9,05 || 8,90 Apvienotā Karaliste || 6,23 || 7,24 || 8,59 Spānija || 6,27 || 6,86 || 7,16 Nīderlande || 5,45 || 4,43 || 4,18 Polija || 2,86 || 2,76 || 2,68 Luksemburga || 1,71 || 1,99 || 2,12 Dānija || 1,63 || 2,02 || 2,11 Zviedrija || 2,13 || 2,18 || 1,81 Somija || 0,78 || 0,81 || 1,57 Austrija || 1,98 || 2,08 || 1,38 Portugāle || 1,61 || 1,16 || 1,15 Grieķija || 1,06 || 1,22 || 1,10 Īrija || 0,72 || 1,49 || 1,02 Ungārija || 0,70 || 0,89 || 0,96 Čehija || 1,11 || 4,23 || 0,93 Bulgārija || 0,56 || 0,69 || 0,93 Rumānija || 0,93 || 1,11 || 0,87 Slovākija || 0,50 || 0,56 || 0,56 Lietuva || 0,35 || 0,31 || 0,42 Slovēnija || 0,39 || 0,52 || 0,31 Kipra || 0,20 || 0,20 || 0,25 Igaunija || 0,17 || 0,09 || 0,19 Latvija || 0,06 || 0,13 || 0,15 Malta || 0,30 || 0,22 || 0,12 Eiropas valstis ārpus ES || 0,83 || 0,50 || 0,40 Ziemeļamerika || 0,37 || 0,11 || 0,23 Austrālija un Jaunzēlande || 0,07 || 0,09 || 0,03 Āfrika || 0,20 || 0,05 || 0,02 Dienvidamerika || 0,09 || 0,05 || 0,02 Āzija || 0,19 || 0,04 || 0,06 Valsts nav norādīta || 10,57 || 3,49 || 3,73 Kopā || 100 || 100 || 100 10. Tematiskais sadalījums
(%) Ģenerāldirektorāts/dienests || 2009 || 2010 || 2011 SG – Ģenerālsekretariāts || 10,10 || 11,64 || 10,12 TAXUD – Nodokļu politika un muitas savienība || 6,20 || 5,30 || 7,80 COMP – Konkurence || 7,03 || 9,07 || 6,99 SANCO – Veselība un patērētāji || 4,69 || 5,44 || 6,96 ENV – Vide[7] || 8,37 || 4,86 || 6,37 ENER – Enerģētika || - || 2,91 || 5,86 MARKT – Iekšējais tirgus un pakalpojumi || 7,27 || 6,14 || 5,72 ENTR – Uzņēmējdarbība un rūpniecība || 4,55 || 4,48 || 4,84 HOME – Iekšlietas || - || 1,63 || 4,74 TRADE – Tirdzniecība || 2,08 || 3,06 || 3,47 DEVCO – Attīstība un sadarbība – EuropeAid (kādreizējie DEV + AIDCO) || 2,75 || 2,77 || 3,30 MOVE – Mobilitāte un transports || - || 3,13 || 3,02 SJ – Juridiskais dienests || 1,80 || 2,68 || 2,76 AGRI – Lauksaimniecība un lauku attīstība || 4,07 || 3,15 || 2,62 JUST – Tieslietas (kādreizējais JLS)[8] || 7,74 || 6,75 || 2,54 RELEX – Ārējie sakari[9] || 2,25 || 3,29 || 2,39 HR – Cilvēkresursi un drošība + OIB + OIL – Infrastruktūras un loģistikas biroji Briselē un Luksemburgā + PMO – Atalgojuma un individuālo tiesību birojs || 3,15 || 2,29 || 2,34 REGIO – Reģionālā politika || 3,67 || 3,06 || 2,29 CLIMA – Klimata politika || - || 1,21 || 2,22 INFSO – Informācijas sabiedrība || 2,29 || 1,79 || 1,98 EMPL – Nodarbinātība, sociālās lietas un iekļautība || 3,28 || 2,74 || 1,64 ECFIN – Ekonomikas un finanšu lietas || 1,87 || 2,32 || 1,57 RTD – Pētniecība un inovācija + JRC – Kopīgais pētniecības centrs || 1,74 || 1,82 || 1,27 COMM – Komunikācija || 0,41 || 0,74 || 1,26 EAC – Izglītība un kultūra || 1,44 || 1,13 || 1,05 ELARG – Paplašināšanās || 1,74 || 1,47 || 1,04 BUDG – Budžets || 1,07 || 1,24 || 1,02 MARE – Jūrlietas un zivsaimniecība || 0,79 || 0,66 || 0,95 OP – Publikāciju birojs || 0,19 || 0,19 || 0,37 ECHO – Humānā palīdzība un civilā aizsardzība || 0,24 || 0,28 || 0,33 OLAF – Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai || 0,24 || 0,27 || 0,25 EPSO – Eiropas Personāla atlases birojs || 0,26 || 0,14 || 0,23 ESTAT – Eurostat || 0,11 || 0,31 || 0,20 DGT – Tulkošana || 0,13 || 0,36 || 0,14 CAB – Komisāru kabineti || 0,30 || 0,28 || 0,11 BEPA – Eiropas Politikas padomdevēju birojs || 0,06 || 0,03 || 0,11 DIGIT – Informātika || 0,07 || 0,09 || 0,09 IAS – Iekšējā revīzija || 0,02 || 0,09 || 0,05 SCIC – Mutiskā tulkošana || 0,02 || 0,08 || 0,00 TREN[10] || 8,02 || 1,10 || - Kopā || 100 || 100 || 100 [1] OV L 145,
31.5.2001., 43. lpp. [2] “Dokumenti,
kas izdoti iestādēs vai to dibinātās
aģentūrās dalībvalstīs, trešās valstīs vai
starptautiskās organizācijās, un kam piešķirts grifs
"SEVIŠĶI SLEPENS", "SLEPENS" vai
"KONFIDENCIĀLS" saskaņā ar attiecīgās
iestādes noteikumiem ar mērķi aizsargāt Eiropas
Savienības vai dalībvalstu būtiskas intereses jomās, kuras
norādītas 4. panta 1. punkta a) apakšpunktā,
proti, [saistībā ar] valsts drošību, aizsardzību un
militārajiem jautājumiem” (9. panta 1. punkts). [3] Sīkāku
informāciju par turpmāk minētajiem spriedumiem skatīt
http://curia.europa.eu/juris/recherche.jsf?language=lv. [4] 2011. gada
21. jūlija spriedums lietā C-506/08 P Zviedrija/MyTravel
un Komisija. [5] Lūdzam
ņemt vērā, ka viens pieprasījums var attiekties uz
vairākiem dokumentiem, un tādējādi uz to var tikt sniegtas
dažādas atbildes. [6] Lūdzam
ņemt vērā, ka kategorija “Sniegtās atbildes” ietver
arī atbildes, uz ko neattiecas Regulas (EK) Nr. 1049/2001
piemērošanas joma, piemēram, atbildes, kas sniegtas saskaņā
ar Regulu (EK) Nr. 45/2001. [7] Lūdzam
ņemt vērā, ka 2010. gadā ENV ĢD sadalīja ENV
ĢD un CLIMA ĢD. [8] Lūdzam
ņemt vērā, ka 2010. gadā JLS ĢD sadalīja
JUST ĢD un HOME ĢD. [9] Lūdzam
ņemt vērā, ka vairumu RELEX ĢD darbību 2011. gada
1. janvārī pārņēma Eiropas Ārējās
darbības dienests. [10] Lūdzam
ņemt vērā, ka 2010. gadā TREN ĢD sadalīja
ENER ĢD un MOVE ĢD.