13.9.2012   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 277/171

—

atzinīgi vērtē faktu, ka stratēģijas “Eiropa 2020” pamatiniciatīvā “Inovācijas savienība”, Eiropas platformā cīņai pret nabadzību un sociālo atstumtību un Vienotā tirgus aktā Komisija īpašu uzmanību pievērsusi sociālajai ekonomikai un sociālajai inovācijai;

—

piekrīt viedoklim, ka saistībā ar uzņēmumu konkurētspēju palielinājusies korporatīvās sociālās atbildības (KSA) stratēģiskās analīzes nozīme. KSA var pozitīvi ietekmēt riska pārvaldību, izmaksu ierobežošanu, kapitāla nodrošināšanu, attiecības ar klientiem, cilvēkresursu pārvaldību un inovācijas spējas. Uzņēmumi, pievēršot uzmanību korporatīvajai sociālai atbildībai, var nostiprināt darbinieku, patērētāju un iedzīvotāju uzticēšanos tiem;

—

atbalsta Komisijas aicinājumu Eiropas uzņēmumu vadītajiem cieši sadarboties ar valsts iestādēm un citām ieinteresētajām personām, lai saskaņā ar konkrētajiem mērķiem, kas jāsasniedz līdz 2015. un 2020. gadam, veicinātu atbildīgu uzņēmējdarbību ES uzņēmumos un šo uzņēmumu skaita palielināšanos;

—

rosina Komisiju vairāk uzmanības veltīt dažādām attīstības pakāpēm un reģionu atšķirībām, kas Eiropas Savienībā joprojām ir vērojamas. Dalībvalstu, reģionu un pilsētu iespējas sasniegt stratēģijas “Eiropa 2020” piecus pamatmērķus, kas saistīti ar nodarbinātību, pētniecību un inovāciju, klimata pārmaiņām un enerģētiku, izglītību un nabadzības mazināšanu, ir ļoti atšķirīgas, un krīze dalībvalstis ietekmē dažādi.

Ziņotāja

Satu TIETARI (FI/ALDE), Säkylä pašvaldības domes locekle

Atsauces dokumenti:

Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Centrālajai bankai, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai, Reģionu komitejai un Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītājam par dokumentu komplektu “Atbildīgi uzņēmumi”, kuru veido:

1.

atzinīgi vērtē faktu, ka stratēģijas “Eiropa 2020” pamatiniciatīvā “Inovācijas savienība”, Eiropas platformā cīņai pret nabadzību un sociālo atstumtību un Vienotā tirgus aktā Komisija īpašu uzmanību pievērsusi sociālajai ekonomikai un sociālajai inovācijai;

2.

piekrīt viedoklim, ka saistībā ar uzņēmumu konkurētspēju palielinājusies korporatīvās sociālās atbildības (KSA) stratēģiskās analīzes nozīme. KSA var pozitīvi ietekmēt riska pārvaldību, izmaksu ierobežošanu, kapitāla nodrošināšanu, attiecības ar klientiem, cilvēkresursu pārvaldību un inovācijas spējas. Uzņēmumi, pievēršot uzmanību korporatīvajai sociālai atbildībai, var nostiprināt darbinieku, patērētāju un iedzīvotāju uzticēšanos tiem;

3.

atbalsta Komisijas aicinājumu Eiropas uzņēmumu vadītajiem cieši sadarboties ar valsts iestādēm un citām ieinteresētajām personām, lai saskaņā ar konkrētajiem mērķiem, kas jāsasniedz līdz 2015. un 2020. gadam, veicinātu atbildīgu uzņēmējdarbību ES uzņēmumos un šo uzņēmumu skaita palielināšanos;

4.

atbalsta Komisijas vēlmi visā Eiropas Savienībā neieviest normatīvu sociālās uzņēmējdarbības definīciju, kura būtu visām iesaistītajām personām saistoša un kuras dēļ ieviestu pārmērīgi stingru regulējumu, un atzinīgi vērtē priekšlikumu par kopīgiem principiem, kas atbilst dalībvalstu politiskajām, ekonomiskajām un sociālajām stratēģijām un veiktspējai. Valodai un terminoloģijai tomēr jābūt saskanīgai visās ES dalībvalstīs;

5.

atzinīgi vērtē Eiropas Komisijas apņemšanos veicināt ekonomikas atveseļošanos un tāpēc veidot spēcīgu un konkurētspējīgu Eiropu, kuras mērķis ir ilgtspējīga izaugsme. Stratēģijā “Eiropa 2020” izvirzītais pamatmērķis ir atbalstīt konkurētspējīgu un ilgtspējīgu uzņēmējdarbību (1);

6.

atzīmē, ka jauni mainīgi faktori, kas ietekmē konkurētspēju, ir mazinājuši Eiropas ekonomikas nozīmi pasaulē un stratēģija “Eiropa 2020” ir aktīvi jāatbalsta, lai palīdzētu Eiropas ekonomikai atgūt zaudēto nozīmi. Šā procesa centrā jābūt sociālajai dimensijai, kas ir izaugsmes virzītājspēks;

7.

uzsver, ka, izstrādājot risinājumus globālajām problēmām, svarīgi ir izmantot pievienoto vērtību, ko rada rīcība Eiropas Savienības līmenī. Stratēģijas “Eiropa 2020” mērķus var sasniegt, tikai apvienojot dalībvalstu resursus un panākot sinerģiju;

8.

atbalsta reģionu un dalībvalstu visaptverošas sadarbības aktivizēšanu un reģionu un dalībvalstu nolīgumus, kuros nostiprināta abu pušu apņemšanās sasniegt stratēģijas “Eiropa 2020” mērķus;

9.

rosina Komisiju vairāk uzmanības veltīt dažādām attīstības pakāpēm un reģionu atšķirībām, kas Eiropas Savienībā joprojām ir vērojamas. Dalībvalstu, reģionu un pilsētu iespējas sasniegt stratēģijas “Eiropa 2020” piecus pamatmērķus, kas saistīti ar nodarbinātību, pētniecību un inovāciju, klimata pārmaiņām un enerģētiku, izglītību un nabadzības mazināšanu, ir ļoti atšķirīgas, un krīze dalībvalstis ietekmē dažādi;

10.

uzskata, ka atbildīga uzņēmējdarbība tirgū ir jāatbalsta un jāatalgo, piemēram, izmantojot ieguldījumu dotācijas un publisko iepirkumu. Būtu jāatbalsta tie tirgus dalībnieki, kas saprot, ka uzņēmumu attīstībā ļoti liela nozīme ir darbiniekiem. Lai panāktu, ka arī citi uzņēmumi rīkojas līdzīgi, būtu jāapbalvo tie, kas pieņem darbā vairāk cilvēku no grupām, kuras apdraud bezdarbs;

11.

atbalsta Komisijas priekšlikumu izteikt publisku atzinību tiem uzņēmumiem, kas darbojas sociāli atbildīgi. ES var sekmēt labas prakses piemēru popularizēšanu, veicināt savstarpēju mācīšanos un rosināt arvien vairāk uzņēmumu izstrādāt savu KSA koncepciju;

12.

rosina Komisiju izstrādāt tiesību normas, kas nosaka, ka visiem investīciju fondiem un finanšu iestādēm ir jāinformē klienti (iedzīvotāji, uzņēmumi, valsts iestādes utt.) par visiem ētiskas vai atbildīgas līdzekļu ieguldīšanas principiem, ko tie piemēro, vai visiem standartiem vai noteikumiem, kurus tie ievēro, un tā nodrošināt ētikas sistēmas visaptverošu ieviešanu;

13.

atbalsta ieceri izveidot Eiropas instrumentu, kas palīdzētu nodrošināt finansējumu sociālajiem uzņēmumiem;

14.

ierosina, ka Komisijai sadarbībā ar RK būtu jāuzrauga un regulāri jānovērtē sasniegumi un informēšana šajā jomā. Publicējot informāciju par sociāliem un ar vidi un klimatu saistītiem jautājumiem, var stiprināt apņēmību īstenot dažādus pasākumus, un tā varēs vieglāk apzināt lielākos draudus ilgtspējīgai attīstībai;

15.

saprot, ka KSA attīstības priekšnoteikums ir jaunas prasmes, kā arī izmaiņas vērtību sistēmā un rīcības veidā. Dalībvalstīm var būt liela nozīme, mudinot izglītības iestādes attiecīgajās izglītības programmās, proti, gan vidusskolu, gan universitāšu programmās iekļaut tādus jautājumus kā KSA, ilgtspējīga izaugsme un iedzīvotāju atbildīga rīcība;

16.

atzinīgi vērtē iniciatīvā pausto atziņu, ka jaunajā ES izaugsmes modelī būtiska nozīme ir izglītībai, sabiedrības apziņai un attīstības centienu atzinīgai novērtēšanai, un atbalsta Komisijas ieceri virzīt un finansēt izglītības projektus, kas stiprina sociālo atbildību; uzskata, ka sociālās uzņēmējdarbības domāšana jāattīsta jau izglītības sākumposmā. Tad izveidosies vajadzīgā izpratne par cilvēkkapitāla nozīmi ekonomikā;

17.

atzīmē, ka jēdziens “rūpniecība” ir paplašinājies un arvien palielinās tādas rūpniecības nozīme, kuras pamatā ir izveidoti sadarbības tīkli. Sociālās atbildības ieviešana visos darbības posmos sekmēs šādu uzņēmumu attīstību;

18.

atzīmē, ka centieni ieviest sociālās atbildības principus tautsaimniecībā ir svarīgs uzdevums saistībā ar pūliņiem palielināt ES cilvēktiesību politikas konsekvenci;

19.

norāda, ka ANO pamatprincipu efektīva ieviešana sekmēs to mērķu sasniegšanu, kurus ES izvirzījusi saistībā ar konkrētiem cilvēktiesību jautājumiem un darba tiesību pamatnormām arī tādās jomās kā bērnu darbs, piespiedu darbs ieslodzījuma vietās, cilvēku tirdzniecība, dzimumu līdztiesība, diskriminācija, pulcēšanās brīvība un tiesības uz koplīguma slēgšanu;

20.

uzskata, ka Eiropas Savienībai jāiegulda līdzekļi pasākumos, kas var dot vislielāko sociālo un ekonomisko labumu, un atbalsta Komisijas ieceri 2012. gadā sadarboties ar uzņēmumiem un ieinteresētajām personām, lai, pamatojoties uz ANO pamatprincipiem, izstrādātu pamatnostādnes par cilvēktiesību ievērošanu noteiktās nozarēs un pamatnostādnes maziem un vidējiem uzņēmumiem;

21.

vēlreiz atkārto, ka vienam no svarīgākajiem mērķiem jābūt tādas finansēšanas sistēmas izveidei, kurai raksturīga atbildīga rīcība un lielāka pārredzamība. Investoriem, pieņemot lēmumus par ieguldījumu veikšanu, jāapsver ne tikai tā brīža finansiālie ieguvumi. Atbildīga politika cilvēkkapitāla pārvaldības jomā rada ilgtermiņa konkurētspējas priekšrocības, kas savukārt nodrošina nozīmīgus finansiālus ieguvumus;

22.

uzskata, ka sociālā atbildība būtu jāveicina, lai izstrādātu procesus, kas ļauj efektīvāk, atbildīgāk un pārredzamāk pārvaldīt izsīkstošos resursus, un veicinātu sociāli atbildīgu pasākumu īstenošanu;

23.

norāda, ka līdz ar jaunām demogrāfiskās attīstības tendencēm mainīsies arī patēriņa modeļi. Attīstīto valstu sabiedrībai novecojot, ne tikai palielināsies pieprasījums pēc sociāliem pakalpojumiem, bet arī pavērsies iespējas veidot sociāli atbildīgus uzņēmumus;

24.

ierosina, ka Komisija sadarbībā ar RK varētu apzināt pasākumus, kuru pamatā ir ētikas principi un vērtības un kuri palielinātu uzņēmumu motivāciju attīstīt sociālo atbildību. Tāpēc būs vajadzīgas jaunas prasmes, kā arī izmaiņas vērtību sistēmā un rīcības veidā;

25.

iesaka rast stimulus, kas rosinātu uzņēmumus brīvprātīgi un pēc pašu iniciatīvas darbībā vairāk ievērot sociālās atbildības principus. Uzņēmumiem jānodrošina iespējas rīkoties elastīgi, lai tie var ieviest jauninājumus un izstrādāt to apstākļiem piemērotu sociālās atbildības stratēģiju, un tos nedrīkstētu pārslogot ar šo uzņēmumu lielumam un nozarei neatbilstošiem pienākumiem. Jāatzīmē, ka korporatīva sociālā atbildība veicina un papildina sociālo dialogu;

26.

uzskata, ka vietējā līmenī dažādos ES reģionos būtu jāizstrādā konkrēti un novērtējami pasākumi, lai būtu redzama gan tiešā, gan netiešā pasākumu ietekme un tos varētu īstenot arī citviet;

27.

atbalsta visaptverošas ilgtspējas koncepciju, kas nodrošina ekonomisko, sociālo un ekoloģisko faktoru līdzsvaru. Būtu jāveicina sociālo aspektu ievērošana publiskajos iepirkumos, taču atbilstoši pašlaik spēkā esošajiem ES tiesību aktiem (2);

28.

uzsver, ka dalībvalstīm un visu līmeņu valsts iestādēm noteikti jāizmanto visas iespējas, ko paver pašreizējais publiskā iepirkuma tiesiskais regulējums, un, piešķirot līguma slēgšanas tiesības, jāievēro sociālās atbildības kritēriji. Būtu jānodrošina, ka maziem uzņēmumiem un mikrouzņēmumiem ir vienlīdzīgas iespējas vienmēr piedalīties piedāvājumu konkursos;

29.

atzinīgi vērtē Komisijas centienus veidot tādu publiskā iepirkuma tiesisko regulējumu, lai tas vairāk atbilstu vietējām vajadzībām, un aicina Eiropas Parlamentu un Padomi arī turpmāk ņemt vērā gan šīs, gan arī MVU vajadzības;

30.

iesaka apzināt priekšlikumus par to, kādi pasākumi būtu jāveic, lai reformētu publiskā iepirkuma regulējumu, kam būt jāpaver vairāk iespēju mazākiem un dinamiskākiem uzņēmumiem, kuri darbojas sociāli atbildīgi. Jānodrošina, ka publiskā iepirkuma konkursos var novērtēt kvalitāti un darba apstākļus, jo īpaši sociālajā un veselības aprūpes sektorā;

31.

uzsver, ka uzaicinājumos uz publiskā iepirkuma konkursiem būtu jāatbalsta partnerības un tīklu veidošana. Piedāvājumu konkursi nedrīkst būt pārāk apgrūtinoši un sarežģīti, un tajos nedrīkst pieprasīt tik daudz dokumentu, ka tos nav iespējams sagatavot. Būtu jāizvairās arī no pārmērīgajiem centieniem pēc iespējas ātrāk sasniegt visizdevīgāko rezultātu. Svarīgāk ir sasniegt kvalitatīvi augstvērtīgus rezultātus, kas atbilst sabiedrības interesēm;

32.

atbalsta pasākumus, kas palīdzēs uzņēmumiem attīstīt sociāli atbildīgāku un konkurētspējīgāku darbību, produktus un pakalpojumus. Būtu jāsagatavo un jāveic aptauja, lai apkopotu šajā jomā uzkrāto zinātību, apzinātu tās uzlabošanas iespējas un kvantitatīvus mērķus un veicinātu paraugprakses apmaiņu;

33.

uzskata, ka būtu jānodrošina patērētājiem iespējas viegli piekļūt informācijai par sociāli atbildīgiem uzņēmumiem un to ražojumiem. Informācija būtu jānodrošina viegli izmantojamā un izplatāmā formā;

34.

uzsver, ka svarīga sociālās atbildības izpausme ir dažādu ar ražošanas procesu saistītu aspektu pārredzamība un atklātība. Terminiem jābūt skaidriem un vienotiem, un jānodrošina, ka patērētāji var sniegt atsauksmes;

35.

uzskata: ja sociālo uzņēmējdarbību veicina ar finansiāliem un sociāliem stimuliem, tiem ir jābūt saprotamiem. Savukārt uzņēmējdarbības videi jābūt tādai, kas spēj veicināt atbildīgu uzņēmējdarbību un vairot tās prestižu. Būtu jānodrošina, ka arī mazāki uzņēmumi patiešām var darboties kā sociāli uzņēmumi;

36.

uzskata, ka apmācības pasākumos sociālai uzņēmējdarbībai velta pārāk maz uzmanības. Tas, ka sociālo uzņēmumu vadītāji nerīkojas kā uzņēmēji, var kavēt attīstību. Tāpēc nākotnē jāizmanto divējāda pieeja sociālās ekonomikas jautājumam: pastāvīgi centieni, īstenojot apmācības pasākumus, un ilgtermiņa risinājumi augstākās izglītības programmās. Ja šiem jautājumiem veltīs uzmanību, varēs atbilstoši sagatavot personālu;

37.

uzskata, ka attīstības un apmācības iniciatīvas būtu jāizstrādā, sadarbojoties ar finansējuma nodrošinātājiem. Šādi varētu izmantot arī cilvēkkapitālu, lai palīdzētu attīstīt sociālu uzņēmējdarbību;

38.

atzīmē, ka konkursos, kas saistīti ar publisku pakalpojumu sniegšanu un preču piegādi, uzmanību velta galvenokārt izmaksām. Tiesības sniegt pakalpojumus vai piegādāt preces piešķir lielos un vienreizējos konkursos, tā, iespējams, izslēdzot mazākus dalībniekus, jo viņi piedāvā lielāku vienības maksu. Būtu jāatvieglo tāda kritērija kā ilgtspējīga attīstība ievērošana publiskā iepirkuma konkursos. Būtu jāorganizē apmācība un konsultācijas par to, kā iesniedzams piedāvājums;

39.

uzskata, ka sociālā uzņēmējdarbība būtu jāveicina, iesaistot dažādu jomu ekspertus, kas informētu par dažādiem praktiskiem aspektiem;

40.

norāda, ka daudzi MVU, kas darbojas noteiktās nozarēs, jūtas atstumti no jaunu noteikumu un regulējuma izstrādes. Būtu jāpaver uzņēmumiem konkrētas iespējas ietekmēt procesus un novērtēt dažādu pasākumu ietekmi, un būtu tiem jānodrošina, piemēram, elastīgākas finansēšanas iespējas;

41.

uzskata arī, ka svarīgi ir rast jaunus risinājumus, kā uzlabot uzņēmumu sniegumu un palielināt atbildību un pārredzamību, lai atvieglotu piekļuvi finansējumam;

42.

norāda, ka Eiropas Savienībā sociālajā ekonomikā ir nodarbināti vairāk nekā 11 miljoni darba ņēmēju jeb 6 % no nodarbināto kopskaita (3). Šajā nozarē darbojas gan organizācijas, kam ir īpašs juridisks statuss (kooperatīvi, fondi, apvienības, savstarpējās sabiedrības) un kam bieži saskaņā ar to īpašo juridisko statusu ir arī sociāli mērķi, gan arī sociālie uzņēmumi, kuri ir parasti privāti uzņēmumi vai sabiedrības ar ierobežotu atbildību;

43.

uzsver, ka sociālā uzņēmējdarbība netiek novērtēta. Sakari starp nozares dalībniekiem dažādos reģionos un valstīs nav pietiekami cieši, un tas kavē labas prakses piemēru popularizēšanu, partnerību veidošanu un jaunu iespēju radīšanu;

44.

īpaši uzsver, ka vienotajā tirgū ir jānodrošina jauna, iekļaujoša izaugsme, kuras mērķis ir sasniegt pēc iespējas augstāku nodarbinātības līmeni;

45.

rosina apsvērt, vai sociālie uzņēmumi varētu sniegt būtisku tautsaimniecisku ieguldījumu, piemēram, uzlabojot ražošanas metodes publiskajā sektorā. Sociālā uzņēmējdarbība var būt paraugs, kā veicama sabiedrisko pakalpojumu reforma, kas nākotnē būs neizbēgama;

46.

pauž cerību, ka sociālo uzņēmumu īpašās pazīmes tiks ievērotas jo īpaši publiskā iepirkuma konkursos. Taču šāda rīcība nedrīkst kropļot konkurenci;

47.

atbalsta pasākumus, ko Komisija paredzējusi Eiropas platformā cīņai pret nabadzību un sociālo atstumtību (4) un Aktā par vienoto tirgu (5), lai stiprinātu teritoriālo kohēziju un apzinātu novatoriskus sociālo problēmu risinājumus, jo īpaši tādus, kas sekmē nabadzības un sociālās atstumtības mazināšanu;

48.

atbalsta viedokli, ka sociālie uzņēmumi varētu veidot noteiktu uzņēmumu kategoriju un tiem varētu būt īpašs juridiskais statuss un mērķi, kas neaprobežojas tikai ar peļņas gūšanu akcionāriem. Šādai uzņēmumu kategorijai tomēr jābūt savām reģionālām un valstiskām prioritātēm;

49.

atbalsta Komisijas priekšlikumu par kopīgiem principiem, vienlaikus paredzot respektēt dalībvalstu politisko, tautsaimniecisko un sociālo daudzveidību un ievērot sociālo uzņēmumu spēju radīt un ieviest jauninājumus;

50.

norāda, ka sociālā atbildība mazajiem uzņēmumiem nav svešs jēdziens. Uzņēmumi, paši to neapzinoties, jau veic sociālo uzņēmējdarbību. Iespējams, ka tie nepārzina attiecīgo terminoloģiju un koncepcijas. Būtu jāpalielina vispārējā informētība par koncepcijām, lai tās varētu plašāk izmantot uzņēmumu darbībā un tās pareizā virzīšanā;

51.

atbalsta pasākumus, kas palielinās informētību par sociālo uzņēmējdarbību, vairos tās atpazīstamību un uzlabos tās pārzināšanu. Jānodrošina, ka informācijai par sociāliem uzņēmumiem var piekļūt ātrāk un vienkāršāk, lai varētu apmainīties ar pieredzi un labas prakses piemēriem;

52.

atbalsta ieceri izveidot daudzvalodīgu digitālu platformu, kura ļautu sociāliem uzņēmumiem, uzņēmumu inkubatoriem, uzņēmumu klasteriem un personām, kuras iegulda līdzekļus sociālajā uzņēmējdarbībā, apmainīties ar informāciju un atvieglotu informācijas apmaiņu un piekļuvi informācijai par ES programmu sniegto atbalstu. Pirms platformas izveidošanas būtu jāapspriežas ar ieinteresētajām grupām;

53.

ierosina nodrošināt visus priekšnoteikumus, lai vienādotu projektu finansēšanas kārtību. Tā kā projektu finansējums ir jāmeklē pie vairākiem un dažādiem finansētājiem, pieteikumu iesniedzējiem ir jāiepazīstas ar katra finansētāja noteikumiem un norādēm, jo dažādu sistēmu sniegtā atbalsta veids un apmērs ir atšķirīgs un atkarīgs no attiecīgās publiskās struktūras, kas piešķir finansējumu, kā arī projekta mērķiem un attiecīgās valsts tiesību normām. Tas ierobežo jo īpaši mazāko dalībnieku, kam trūkst līdzekļu, iespējas piedalīties projektos. Uzmanība jāvelta arī ES noteikto finansēšanas procedūru ieviešanai, interpretācijai un piemērošanai;

54.

uzskata, ka būtu jāizstrādā visaptveroši pasākumi un mērķorientētas programmas, lai atbalstītu sociālos uzņēmumus un sociālo inovāciju. Taču jāizstrādā tādi pasākumi, kas nekropļotu konkurenci;

55.

norāda uz sociālo uzņēmumu grūtībām iegūt attīstībai vajadzīgo finansējumu. Tas, kā šie uzņēmumi izmanto peļņu, vai tas, ka tie nodarbina sociāli neaizsargātus cilvēkus, var būt iemesls, kāpēc aizdevējiem vai iespējamiem ieguldītājiem bieži rodas priekšstats, ka risks šo uzņēmumu darbībā ir lielāks un šie uzņēmumi gūst mazāku peļņu nekā citi uzņēmumi;

56.

atbalsta Komisijas ierosinātos pasākumus (6), kuru mērķis ir rosināt privātā un publiskā sektora dalībniekus ieguldīt vairāk līdzekļu šajos uzņēmumos, iegādājoties kapitāla daļas vai piešķirot aizdevumus; to var darīt, veicot sociāli atbildīgus ieguldījums vai izmantojot Eiropas instrumentu sociālo uzņēmumu finansēšanas veicināšanai;

57.

atbalsta ieceri Eiropas līmenī izveidot regulējuma sistēmu, lai varētu izveidot novatoriskus un sociāli atbildīgus ieguldījumu instrumentus;

58.

uzsver, ka būtu jānodrošina, lai visi sociālās uzņēmējdarbības sektora uzņēmumi un fondi var darboties vienotajā tirgū, un tāpēc noteikumi nedrīkst būt pārāk sarežģīti. Noteikumiem jābūt saprotamiem un viegli izpildāmiem;

59.

atzinīgi vērtē Eiropas Investīciju fonda (7) ieceres 2012. gadā izveidot “instrumentu ieguldījumiem pamatkapitālā” (ESIEF  (8)), lai ieguldītu līdzekļus fondos, kam ir sociāli mērķi. Jo īpaši darbības uzsākšanas posmā ir grūti nodrošināt finansējumu;

60.

ierosina apsvērt iespēju izveidot jaunu fondu ieguldījumiem sociālajā uzņēmējdarbībā un izstrādāt tādu pieeju tās veicināšanai, kas veicinātu dažādo pētniecības un izstrādes finansētāju iesaistīšanos. Līdztekus finansējumam būtu jāsniedz padomi un norādījumi par ieguldījumiem un uzņēmējdarbību, jo finansējuma iespēju daudzveidība apgrūtina jaunu, nelielu uzņēmumu pieteikšanos. Sociālajiem uzņēmumiem ir sarežģīti aprakstīt uzņēmējdarbības veidu un izvirzīt mērķus, un tas kavē piekļuvi finansējumam;

61.

uzsver, ka, ieguldot līdzekļus, precīzi jādefinē, kādai ir jābūt ietekmei, un jāizvirza prasība darboties atbildīgi;

62.

ierosina noteikt, ka viens no sociālās uzņēmējdarbības attīstīšanas kvalitatīvajiem mērķiem ir jauninājumu un jaunu uzņēmumu radīšana; tas jādara, lai mazinātu ilgtermiņa bezdarbu un radītu jaunas un stabilas darbavietas un tīklus, jo īpaši mazo uzņēmumu tīklus;

63.

iesaka rūpīgāk analizēt, vai sociālā uzņēmējdarbība un ar to saistītā apmācība varētu būt līdzeklis, kā palīdzēt neaizsargātiem jauniešiem atrast darbu, un vai darbs sociālā uzņēmumā varētu palīdzēt viņiem apgūt arodu un pieredzi, lai viņi nebūtu spiesti dzīvot no bezdarbnieka pabalsta un atrastu vietu darba tirgū;

64.

uzsver, ka sociālā uzņēmuma izveide paver iespēju nodot vidēja gadagājuma darba ņēmēju prasmes un “noklusētās” zināšanas jaunākajām paaudzēm. Arī gados vecākiem darba ņēmējiem, kas var strādāt daudz ilgāk, ekonomikas krīzes apstākļos draud bezdarbs un sociālā atstumtība. ES finansējums būtu arī jāizmanto, lai sekmētu “meistara-mācekļa” modeļa ieviešanu sociālajā uzņēmējdarbībā. Zināšanu apmaiņa starp paaudzēm rada būtisku pievienoto vērtību, jo gados vecākie darba ņēmēji var nodot domāšanas veidu un zinātību, savukārt gados jauniem darba ņēmējiem ir oriģinālas idejas un viņi ir aizrautīgi. Tādējādi “meistara-mācekļa” modelis sniedz labumu abām pusēm;

65.

uzskata, ka 2012. gadā, kas pasludināts par Eiropas Aktīvu vecumdienu un paaudžu solidaritātes gadu, gados vecākie darba ņēmēji būtu vairāk jāinformē par sociālās uzņēmējdarbības priekšrocībām;

66.

uzskata: lai uzlabotu uzņēmējdarbības prasmes, būtu jāorganizē ekspertu konsultācijas, attīstības pakalpojumi, semināri par sadarbību, izpētes vizītes un citi svarīgi pasākumi, kas piemēroti visām situācijām, ar kādām uzņēmums var sastapties, un veicina zinātības apmaiņu;

67.

uzskata, ka risinājumi pietiekami ilgam termiņam ir lietderīgāki nekā sadrumstaloti risinājumi, kas saistīti ar viena projektu īstenošanu. Pakāpenisks process, kura pamatā ir skaidri starpposma mērķi, ir priekšnosacījums, lai panāktu sociālo uzņēmumu rentablu darbību;

68.

rosina veidot gan nozaru, gan dažādas specialitātes un jomas pārstāvošu organizāciju partnerības. Kādas vēl ieinteresētās personas ir svarīgi iesaistīt un kuras jau ir iesaistītas sociālajā uzņēmējdarbībā? Ar kādiem citiem radniecīgiem projektiem, programmām un tīkliem sociālie uzņēmumi kopumā ir saistīti vai mēģina saistīties? Kādā veidā darbība tīklā var sniegt labumu citiem projektiem/finansētājiem/ieguldītājiem?

69.

uzskata, ka sadarbībā ar ieinteresētajām personām būtu jāapzina lietderīgi un pamatoti risinājumi un īstenojami modeļi. Eiropā sociālie uzņēmumi būtu jānovērtē un jāizveido to saraksts, kā arī jānoskaidro, kādas ir to īpašās iezīmes, finansēšanas modeļi, nozīme tautsaimniecībā, pārrobežu izaugsmes iespējas, juridiskais statuss un tiem piemēroto nodokļu režīmu saturs un principi. Tad varēs izmantot pieejamo informāciju un izstrādāt konceptuālus modeļus, tajos integrējot labas prakses piemērus;

70.

uzskata, ka uzņēmējdarbībai kļūstot daudzveidīgākai un pieaugot dažādu uzņēmēju skaitam, ir jāprecizē sociālās uzņēmējdarbības koncepcija, lai varētu ieviest taisnīgas nodokļu piemērošanas procedūras, kā arī risinājumus saistībā ar pensijām un sociālo pabalstu izmaksām, un precizēšana jāveic tā, lai tiktu veicināta nodarbinātība un dažādu uzņēmējdarbības iespēju rašanās;

71.

iesaka vietējā līmenī izstrādāt akreditācijas sistēmu, kuras pamatā ir noteikti kritēriji, un veidot ciešu sadarbību un partnerības starp reģioniem; rosina pievērst uzmanību īpašiem reģionāliem aspektiem, lai atbalstītu atbildīgos uzņēmumus gan saistībā ar atzīšanas saturu, gan arī tās veidu;

72.

lai radītu labvēlīgu vidi uzņēmumiem, kas darbojas sociālās ekonomikas jomā, tiem būs vajadzīga jauna veida vadības prasmes un īpašas zināšanas, ko var iegūt, ieviešot izmaiņas augstskolu programmās un apmācības procesā un pastāvīgi cenšoties pilnveidoties;

73.

iesaka mācīties darot (meistara-mācekļa modelis), lai resursus varētu izmantot efektīvi. Sociālo uzņēmumu, kuri jau ilgāku laiku darbojas šajā nozarē, pieredzes apkopošana un apmaiņa ir svarīgs veids, kā palielināt pieejamās informācijas apjomu;

74.

atzīmē, ka ir jāizvērtē, kādā mērā sociālajā uzņēmējdarbībā iesaistīto uzņēmumu darbs un veiktie pasākumi ir modelējami un atkārtojami, un kā, pamatojoties uz izvērtēšanas rezultātiem, varētu izstrādāt pievilcīgu ražošanas modeli, kas rosinātu investorus ieguldīt uzlabojumos, bet patērētājus — iegādāties;

75.

uzskata, ka būtu jāveic ieguldījumi jauniešu un citu sabiedrības grupu, kas saskaras ar sociālās atstumtības draudiem, nodarbinātībā un labklājībā, uzlabojot viņu nodarbinātības iespējas un paplašinot sociālās uzņēmējdarbības iespējas. “Spējām atbilstošas nodarbinātības” koncepcija varētu nodrošināt finansējumu gan pasākumiem, kuru mērķis ir novērst bērnu un jauniešu sociālo atstumtību, gan arī novatorisku pakalpojumu izstrādei un paplašināšanai. Būtu jāpaver jauniešiem iespēja pieteikties finansējumam, kas vajadzīgs viņu projektiem un pasākumiem;

76.

norāda, ka biržas sarakstā iekļauts uzņēmums var darboties tikai dalībvalsts uzraudzībā;

77.

uzsver, ka īpaši svarīgi ir novērtēt to pasākumu ietekmi, kas saistīti ar “spējām atbilstošas nodarbinātības” koncepciju;

78.

uzskata, ka īpaši mazo un vidējo emitentu finanšu informācijas publicēšanas biežums un laiks būtu nosakāms elastīgi, un rosina noteikt atbilstošu publicēšanas biežumu;

79.

atbalsta pasākumus, kuru mērķis ir vienkāršot aprakstus mazu un vidēju emitentu finanšu pārskatos;

80.

pauž cerību, ka debatēs par sociālo inovāciju īpašu uzmanību veltīs sociālās atstumtības novēršanai un dzimumu līdztiesībai;

81.

uzsver, ka atzinīgi būtu vērtējami centieni standartizēt un vienkāršot informācijas apmaiņu, un atzīmē, ka Eiropas Savienības līmenī pašlaik ir sarežģīti piekļūt informācijai par biržas sarakstā iekļautiem uzņēmumiem. Lai iegūtu informāciju, interesentiem tā ir jāmeklē 27 dažādu valstu datu bāzēs;

82.

rosina, mazinot birokrātiju un likvidējot šķēršļus, kas kavē jo īpaši mazo un vidējo uzņēmumu darbību, veidot tādu uzņēmējdarbības vidi, kura vairāk veicina jaunradi un inovāciju un vairo uzņēmumu uzticēšanos;

83.

rosina palielināt sociāli atbildīgas uzņēmējdarbības prestižu sabiedrībā un radīt vidi, kas mudina uzņēmējus izstrādāt jauninājumus, kuriem ir sociāla ietekme, un īstenot ekonomiski dzīvotspējīgus projektus. Būtu jānodrošina, ka uzņēmumi var darboties rentabli un būtu ieinteresēti darboties, un, īstenojot operatīvus pasākumus, jau pašā sākumā ir jāievēro uzņēmēju intereses;

84.

iesaka: lai novērstu pasākumu pārklāšanos, vienlaicīgi būtu jānovērtē pamatiniciatīva “Inovācijas savienība”, kuras mērķis ir veicināt sociālo inovāciju un sekmēt to apvienību un sociālo uzņēmumu jaunradi, kuri sniedz labumu sociāli neaizsargātām sabiedrības grupām un apmierina neatliekamas sociālas vajadzības, ko tirgus vai valsts iestādes nav apmierinājušas;

85.

rosina, jo īpaši ievērojot mazāku uzņēmumu intereses, vienkāršot grāmatvedības direktīvas. Grāmatvedības direktīvu prasībām, piemēram, informācijas sniegšanas un novērtēšanas noteikumiem ir jābūt pamatotiem un taisnīgiem, un tajos jāievēro uzņēmumu lielums un to darbības nozare;

86.

uzskata, ka grāmatvedības prasību vienkāršošana varētu pozitīvi ietekmēt uzņēmumu veidošanai un uzņēmējdarbībai labvēlīgas vides radīšanu. Reģionu komitejai nav pietiekamu resursu, lai novērtētu grāmatvedības prasību negatīvo ietekmi, tāpēc Komiteja iesaka Eiropas Parlamentam rast iespēju veikt vispusīgu novērtējumu, pirms grāmatvedības direktīvas stājas spēkā;

87.

uzskata tomēr, ka pašlaik spēkā esošās prasības būtu jāvienkāršo tā, lai grāmatvedības uzskaite arī turpmāk būtu salīdzināma un mērķim atbilstoša;

88.

iesaka standartizēt robežvērtības vienāda lieluma uzņēmumiem, lai atvieglotu salīdzināšanu, un vēlētos, ka visā Eiropas Savienībā tiek veicināta finanšu datu salīdzināmība;

89.

atzinīgi vērtē mērķi veidot tādu regulējumu, kas atbilstu subsidiaritātes un proporcionalitātes principam, un vēlas nodrošināt, ka administratīvais slogs ir samērīgs ar regulējuma sniegtajām priekšrocībām;

90.

atbalsta Aktu par vienoto tirgu (9), kura mērķis ir vienkāršot noteikumus, kas jāievēro maziem un vidējiem uzņēmumiem, kuri veido vairāk nekā 99 % no Eiropas uzņēmumu kopskaita. Mazās uzņēmējdarbības aktā atzīta nepieciešamība ņemt vērā MVU grupas īpašās vajadzības, kā arī izdalīt atsevišķus segmentus šajā grupā. Turklāt minētā priekšlikuma pieeja “vispirms domāt par mazākajiem” ļauj pielāgot grāmatvedības režīmus dažādu lielumu uzņēmumiem;

91.

rosina nodrošināt, lai dalībvalstis nenoteiktu nevajadzīgas papildu prasības. To vislabāk iespējams panākt ar saskaņotiem ES tiesību aktiem. Jāpanāk, ka vidējo un lielo uzņēmumu finanšu pārskati ES līmenī ir vieglāk salīdzināmi, jo šie uzņēmumi bieži vien darbojas visā Eiropas Savienībā un to darbība ir nozīmīga ieinteresētajām personām visā iekšējā tirgū;

92.

atbalsta G8 valstu valdību apņemšanos “ieviest pārredzamības likumus un noteikumus vai veicināt brīvprātīgu standartu piemērošanu, saskaņā ar kuriem naftas, gāzes un kalnrūpniecības uzņēmumiem jāatklāj informācija par maksājumiem, ko tie veic valdības struktūrām.” Arī Eiropas Parlaments nācis klajā ar rezolūciju (10), kurā atkārtoti apliecināja atbalstu prasībām sniegt pārskatus atsevišķi pa valstīm (tas jo īpaši attiecas uz ieguves rūpniecību);

93.

uzskata, ka ļoti svarīgi ir veikt tādus pasākumus, kas virzītu, veicinātu un atbalstītu mazos un vidējos uzņēmumus, lai tie savā darbībā plašāk piemērotu sociālus un sociālās atbildības principus. Eiropas Savienībā ir aptuveni 24 miljoni mazo un vidējo uzņēmumu, un Savienības nākotni ietekmēs tas, kā mēs mudināsim jo īpaši jauniešus iesaistīties novatoriskā uzņēmējdarbībā, kas ir sociāli atbildīga;

94.

uzskata, ka piemēroti pasākumi veicinās jaunu uzņēmumu izveidi un pastāvošo uzņēmumu izaugsmi. Rūpniecības politikas pasākumi būtu jāvērš uz atbalsta sniegšanu tieši tiem uzņēmumiem, kuri rada daudzas darbavietas, kuru mērķi ir saistīti ar starptautisku un sociāli atbildīgu izaugsmi un kuri prasmīgi izmanto izveidotos tīklus;

95.

ir pārliecināta, ka nākotnē vissvarīgākā būs reģionālā attīstība. Tās procesā, mērķus vai procedūras var izvēlēties, lai radītu kaut ko jaunu, saglabātu veco vai pielāgotos pārmaiņām uzņēmējdarbības vidē. Svarīgākais aspekts ir reģiona spēja balstīties uz tā zinātību, izmantot tā priekšrocības, specializēties un iekļauties reģionālajos, valsts un starptautiskajos tīklos;

96.

norāda, ka būtu jāanalizē uzņēmumiem sniegtā atbalsta efektivitāte un atbilstība un, ņemot vērā rezultātus, jāveic visas vajadzīgās izmaiņas un ietaupījumi. Būtu jāattīsta sadarbības tīklos notiekošā uzņēmējdarbība, lai atbalstītu reģionālo rūpniecības politiku kopumā, vienlaikus efektīvāk izmantojot reģionu potenciālu, priekšrocības un iespējas. Sadarbību starp centrālajām un perifērijas teritorijām var paplašināt, plānojot norises teritoriāli. Būtu jāpaaugstina arī reģionu sadarbības, partnerības un tīklu efektivitāte;

97.

uzskata, ka noteikti ir jāapsver, vai projektu mēroga un noteikumu sarežģītības dēļ projekti nav jāvada struktūrām, kas ir specializējušās projektu vadībā, piemēram, pašvaldībām, universitātēm, skolām un dažādiem uzņēmējdarbības attīstības uzņēmumiem. Īpaša uzmanība jāvelta centieniem nodrošināt maziem uzņēmumiem vienlīdzīgas iespējas iesaistīties projektos. Pieredzējušām organizācijām ir vairāk resursu projektu sarežģīto noteikumu analīzei un vajadzīgo atskaišu sagatavošanai, kurai mazākiem uzņēmumiem varētu trūkt zināšanu vai veiktspējas. Tomēr elastīgāka uzņēmumu pieeja ļautu īstenot projektus rentablāk;

98.

norāda, ka sociālo uzņēmumu organizatoriskais veidols pašlaik nav labi definēts un svarīgākie dalībnieki vēl joprojām ir pārvaldes ierēdņi un lielākas iestādes, savukārt uzņēmēji uzskata, ka sociālā uzņēmējdarbība nav to darbības īstais virzītājspēks, bet gan labdarības pakalpojumu sniegšana. Tāpēc vērojama neizpratne par šādu darbību un valda uzskats, ka tā nav saistīta ar uzņēmējdarbību vai ka šie abi uzņēmējdarbības veidi ir konkurējošas, nevis paralēlas darbības. Saistībā ar sociālās uzņēmējdarbības attīstību šim jautājumam būtu jāvelta īpaša uzmanība;

99.

uzskata, ka būtu jāpilnveido informēšana par sociālo uzņēmumu iespējām un jāatvieglo piekļuve šādai informācijai. Galvenajā portālā būtu jānodrošina iespēja piekļūt jaunākai informācijai, kas ir nozīmīga. Informācijai jābūt saistītai, un tā būtu jāizplata ar efektīvām pasniegšanas metodēm, proti, izmantojot biļetenus, svarīgāko atziņu apmaiņu un pastāvīgus atjauninājumus;

100.

uzskata, ka būtu jāvienojas par īstenojamo pasākumu prioritātes secību un jāizvēlas vislabākie praktiskie pasākumi un metodes problēmu risināšanai dažādās jomās. Šīs metodes būtu jānosaka un jāpalielina to skaits, lai tās varētu izmantot pēc iespējas vairāk ieinteresēto personu;

101.

uzskata, ka būtu jāuzlabo vispārējās un ar uzņēmējdarbību saistītās attīstības spēja; sociālo uzņēmumu, kuri jau ilgāku laiku darbojas šajā nozarē, pieredzes apkopošana un apmaiņa ir svarīgs veids, kā palielināt informācijas daudzumu; Eiropā apņēmīgi jācenšas veidot integrētu Eiropas Savienību, kurā visi dalībnieki ir nozīmīgi, un vairāk pūliņu jāvelta, lai visiem rastu izpausmes iespējas, kas vairo viņu prasmes;

102.

norāda, ka mērķis ir palīdzēt radīt jaunas koncepcijas un paātrināt jaunu metožu ieviešanu. Var veikt izmēģinājumus, lai tirgū ieviestu jaunas metodes un iegūtu praktisku pieredzi, ko sniedz sekmes vai neveiksmes. Nozarei būs vajadzīgi kvalitatīvāki un funkcionālāki modeļi un informācija par attiecīgās koncepcijas efektivitāti un ietekmi dažādās mērķa valstīs, kā arī par grūtībām un problēmām, kas rodas;

103.

norāda, ka izmēģinājumi ir līdzeklis, lai palielinātu interesi par uzņēmējdarbību. Izmēģinājumus var veikt daudzās jomās, un izmēģinājumi ļauj ierobežot risku iepriekš noteiktās robežās. Lai izmēģinājuma projektos dzimtu ienesīgas uzņēmējdarbības idejas, sākotnējos posmos ir svarīgi sniegt atbalstu, proti, nodrošināt finansējumu un informāciju. Izmēģinājuma projekti var būt mācību platformas, ko izmanto pirms jaunu risinājumu ieviešanas;

104.

nobeigumā iesaka meklēt risinājumus metodiski, ilgākam termiņam un pakāpeniski. Eiropā apņēmīgāk jāveicina ekonomikas izaugsme, un to var darīt sociāli atbildīgi, arī ievērojot ar vides aizsardzību saistītus ierobežojumus. Jāizstrādā sociālās atstumtības novēršanas pasākumi, un tie būtu jāīsteno pietiekami ilgi. Nevajadzētu pievērsties īstermiņa un ar atsevišķiem projektiem saistītiem pasākumiem, kuriem nav noteiktas prasības pārbaudīt to īstenošanu. Komiteja joprojām uzskata, ka jāsagatavo sīkāk izstrādāti priekšlikumi par pasākumiem un ziņojumiem, kas attiecas gan uz sociālo atbildību, gan uz sociālajiem uzņēmumiem, lai varētu paveikt vairāk sociālās stabilitātes palielināšanā. Kopumā ļoti svarīgi ir pievērst uzmanību pūliņiem panāk uzlabojumus, labas prakses piemēru izmantošanai un popularizēšanai, pieejamās informācijas apmaiņai un rezultātu atkārtošanai. Komiteja rosina apzināt modeļus un atbalstīt tālejošas iniciatīvas.