29.6.2012

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 191/129

---

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu “Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvai, ar ko groza Direktīvu 2003/98/EK par valsts sektora informācijas atkalizmantošanu”

COM(2011) 877 final – 2011/0430 (COD)

2012/C 191/22

Ziņotāja: Isabel CAÑO AGUILAR

Eiropas Parlaments 2012. gada 17. janvārī un Padome 2012. gada 18. janvārī saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 114. pantu nolēma konsultēties ar Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteju par tematu

“Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvai, ar ko groza Direktīvu 2003/98/EK par valsts sektora informācijas atkalizmantošanu”

COM(2011) 877 final – 2011/0430 (COD).

Par Komitejas dokumenta sagatavošanu atbildīgā Transporta, enerģētikas, infrastruktūras un informācijas sabiedrības specializētā nodaļa savu atzinumu pieņēma 2012. gada 11. aprīlī.

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja 480. plenārajā sesijā, kas notika 2012. gada 25. un 26. aprīlī (2012. gada 25. aprīļa sēdē), ar.133 balsīm par, 2 balsīm pret un 2 atturoties, pieņēma šo atzinumu.

1.   Secinājumi

1.1   EESK atbalsta Parlamenta un Padomes 2003. gada 17. novembra Direktīvas Nr. 2003/98/EK par valsts sektora informācijas atkalizmantošanu (1) (PSI direktīva) pārskatīšanu, jo tas būtiski palielinātu iespēju efektīvāk izmantot publiskā sektora informāciju un ir viens no daudzajiem pasākumiem, kas virzīti uz stratēģijas “Eiropa 2020” mērķu īstenošanu.

1.2   Komiteja uzsver, ka nepieciešamību PSI direktīvu grozīt nosaka digitālās tehnoloģijas straujā attīstība, aizvien lielākais informācijas apjoms publiskā sektora iestāžu rīcībā un šīs jomas nozīme ekonomikā, kuru kopumā lēš 140 000 miljonu euro apmērā. Turklāt ir jānovērš spēkā esošo noteikumu nepilnības un jāiekļauj ESAO 2008. gadā pieņemtie principi.

1.3   Jaunie noteikumi, kuros iekļauti kādā iepriekšējā EESK atzinumā izteiktie priekšlikumi, ir daļa no pasākumu kopuma digitalizācijas programmā, kas ir viena no ES pamatstratēģijām.

1.4   Jaunajos noteikumos tiesības piekļūt publiskā sektora informācijai paredzēts saglabāt kā dalībvalstu ekskluzīvu kompetenci, vienlaikus ieviešot būtiskas izmaiņas, jo informācijas atkalizmantošana noteikta par dalībvalstu pienākumu.

1.5   Komiteja uzskata, ka publiskā sektora informācijas atkalizmantošana jānosaka regulā, lai saskaņotu dalībvalstu tiesību aktu noteikumus un novērstu PSI direktīvas transponēšanas laikā konstatētās nepilnības.

1.6   Ar pārskatīšanu informācijas atkalizmantošanas jomu paplašina, ietverot muzejus, bibliotēkas un arhīvus un arī uzlabojot praktiskās metodes, lai atvieglotu datu meklēšanu.

1.7   EESK uzskata, ka PSI direktīvas pārskatīšanu pamato arī līdz šim nepilnīgi izmantotais ļoti lielais publiskā sektora informācijas potenciāls trīs būtiskās jomās, jo šāda informācija var palīdzēt

—	veicināt iekšējā tirgus darbību, stiprināt Eiropas uzņēmumus un radīt darba vietas,

—	sekmēt saskaņotību ar citām Savienības politikas jomām,

—	palielināt publiskās pārvaldes iestāžu pārredzamību, efektivitāti un atbildību.

1.8   Jaunajos tarifikācijas noteikumos tiek noraidīta obligātas bezmaksas informācijas nodrošināšana. Katra dalībvalsts lemj par to, iekasēt maksu vai ne. Ja maksu nolemj iekasēt, tās tarifs nedrīkst pārsniegt robežizmaksas, bet ir paredzēti izņēmuma gadījumi, kad atļauts piemērot augstāku tarifu. Spēkā esošais izmaksu segšanas princips vēl tiek saglabāts. EESK šajā jautājumā ieviestās izmaiņas vērtē pozitīvi.

1.9   Attiecībā uz ar tādas neatkarīgas struktūras izveidi, kas izskata prasības saistībā ar lēmumiem atkalizmantošanu neatļaut, EESK uzskata, ka šāda struktūra, iespējams, nebūtu jārada pilnīgi no jauna, jo attiecīgo uzdevumu varētu uzticēt jau esošai iestādei ar noteikumu, ka tā var garantēt objektīvu un neatkarīgu lēmumu pieņemšanu.

1.10   Lai ņemtu vērā īpašas situācijas dažās ES dalībvalstīs, jaunajos noteikumos ir atsauce uz publiskā sektora iestāžu darbinieku mantiskajām vai personiskajām tiesībām.

1.11   Komiteja atbalsta nepieciešamību priekšlikumā stingrāk formulēt personas datu aizsardzības aspektu, kas katrā atsevišķā gadījumā rūpīgi jāizvērtē, lai līdzsvarotu tiesības uz privātumu un tiesības uz informācijas pieejamību.

2.   Vispārīga informācija

2.1   Direktīvai 2003/98/EK (PSI direktīvai) bija būtiska nozīme publiskā sektora milzīgā datu apjoma atkalizmantošanas veicināšanā, jo tajā izveidots pamats ES tiesiskajam regulējumam, kura mērķis ir saskaņot pamatnosacījumus un novērst šķēršļus, kas varētu apgrūtināt datu atkalizmantošanu.

2.2   PSI direktīvas 13. pantā noteikts, ka Eiropas Komisija līdz 2008. gada 1. jūlijam to pārskata “[jo īpaši pievēršoties tās] darbības jomai un ietekmei, tostarp pieaugumam valsts sektora dokumentu atkalizmantošanā, kā arī tarifikācijai un normatīvā un administratīvā rakstura oficiālo dokumentu atkalizmantošanai piemēroto principu iedarbībai un turpmākām iespējām uzlabot iekšējā tirgus pienācīgu darbību un Eiropas satura nozares attīstību”. Minētais pārskats tika ņemts vērā Paziņojumā COM(2009) 212, kurā norādīts, ka, neraugoties uz līdzšinējiem panākumiem, joprojām pastāv vairāki būtiski šķēršļi, proti, publiskā sektora iestādes cenšas maksimāli segt izmaksas, nevis rūpējas par saimniecisko labumu kopumā, valda konkurence starp publisko un privāto sektoru, atkalizmantošanu kavē praktiskas problēmas (piemēram, trūkst informācijas par pieejamo PSI) un publiskā sektora iestādes maz apzinās attiecīgo ekonomisko potenciālu.

2.3   Citi aspekti, kurus Komisija uzskata par pietiekami nozīmīgiem, lai pārskatītu direktīvu, ir šādi:

—	datu apjoma milzīgais pieaugums;

—	digitālo tehnoloģiju pastāvīgā attīstība, kas palielina publiskā sektora priekšrocības informācijas un satura jomā;

—	PSI pieaugošā ekonomiskā nozīme: ņemot vērā kopējos tiešos un netiešos ekonomiskos ieguvumus no PSI lietojumiem un izmantošanas, visā ES-27 ekonomikā tie varētu būt aptuveni 140 miljardi euro gadā (2);

—	secinājums, ka vēl ir ļoti plašas iespējas PSI atkalizmantošanas jomā. Lai gan dažās dalībvalstīs ir panākts būtisks progress, vēl ir daudz jādara, ja, citstarp, ņem vērā PSI atkalizmantošanas attīstību dažos starptautiska rakstura gadījumos.

2.4   Vissvarīgākie aspekti, kurus ierosināts grozīt ar šo direktīvas projektu, ir šādi: darbības joma, atkalizmantošanas vispārējais princips, publisko iestāžu darbinieku mantiskās vai personiskās tiesības, tarifikācijas principi un praktiskas metodes, kas atvieglo informācijas meklēšanu.

3.   Vispārīgas piezīmes

3.1   PSI un digitālizācijas programma

3.1.1   EESK uzskata, ka kopumā ierosinātās izmaiņas ļauj labot būtiskās nepilnības PSI direktīvā. Tās ne tikai atbilst to ieinteresēto pušu prasībām Eiropas Savienībā, kas norādījušas uz būtiskām problēmām spēkā esošajos tiesību aktos, bet grozītajā direktīvā iekļauti arī ESAO rekomendācijas principi (3) attiecībā uz publiskā sektora informācijas izmantošanas in tās efektivitātes uzlabošanu.

3.1.2   EESK arī uzsver, ka direktīvas pārskatīšana ir daļa no digitalizācijas programmas pasākumu paketes, kurā ietverti trīs rīcības virzieni: tiesiskā regulējuma pielāgošana, ņemot vērā publiskā sektora informācijas atkalizmantošanu, finanšu instrumentu mobilizēšana un labāka dalībvalstu rīcības koordinācija (4).

3.2   Atkalizmantošanas tiesības

3.2.1   Nosakot, ka atkalizmantošana ir tiesības, ar jaunajiem noteikumiem paredzētas būtiskas izmaiņas. Spēkā esošajā sistēmā lēmumu par atkalizmantošanas atļaušanu vai aizliegšanu pieņem katra dalībvalsts. Tā kā saikne starp tiesībām uz piekļuvi un atkalizmantošanas tiesībām dažu valstu tiesību aktos ir norādīta nepārprotami, bet citu valstu tiesību aktos nav noteikta pietiekami skaidri, pastāv juridiska nenoteiktība.

3.2.2   Tāpēc EESK īpaši uzsver un atbalsta ierosinātās izmaiņas minētajā jomā, un tās ir šādas:

—	tiesības piekļūt publiskā sektora informācijai arī turpmāk ir dalībvalstu ekskluzīvā kompetencā un PSI direktīvas darbības jomā nav iekļautas (5);

—

kad informācija ir publiska un pieejama atbilstoši valsts tiesību aktiem, publiskā sektora informācijas atkalizmantošana komerciāliem un nekomerciāliem nolūkiem, ievērojot īpaši paredzētus izņēmumus, kļūst par dalībvalstu pienākumu, un 3. panta jaunajā formulējumā noteikts, ka tās “nodrošina … ka dokumenti ir atkalizmantojami”. Tas ir būtisks solis, lai izveidotu viendabīgu Eiropas sistēmu.

3.2.3   Atkalizmantošanas tiesības nozīmē virzību, kuru ieteikusi EESK agrākā atzinumā (6), proti, “informācijas atkalizmantošanas pienākums nenozīmē pasīvu informācijas pieejamības nodrošināšanu, bet gan aktīvu atkalizmantošanas veicināšanu”.

3.2.4   Tā kā PSI direktīvas transponēšanā ir bijušas atšķirības, EESK uzskata, ka ir vajadzīga ciešāka saskaņošana, izstrādājot priekšlikumu regulai.

3.3   Piemērošanas jomas paplašināšana

3.3.1   Kā EESK ierosinājusi atzinumā par PSI direktīvu, jaunie noteikumi attieksies uz dokumentiem, kuri glabājas muzejos, bibliotēkās un arhīvos. Tie attieksies arī uz universitāšu bibliotēkām, izņemot dokumentus, kurus aizsargā intelektuālā īpašuma tiesības (1.panta 2. punkta jauns formulējums). Tādējādi informācijas apjoma ziņā direktīvas piemērošanas joma būtiski paplašināsies, līdz ar to direktīva būs efektīvāka.

3.4   Meklēšanas metožu uzlabošana

3.4.1   EESK uzskata, ka ierosinātie noteikumi par praktiskām metodēm, kas atvieglo informācijas meklēšanu (9. pants), ir atbilstoši, ciktāl tie ietver metadatus, informācijas sniegšanu “mašīnlasāmā formātā” un portālu vietnes, kam ir saites ar decentralizētiem līdzekļu sarakstiem.

3.5   Izmaiņu nepieciešamība, ņemot vērā publiskā sektora informācijas potenciālu

3.5.1   Publiskajās iestādēs uzglabātos dokumentus var izmantot daudzās jomās, tostarp saistībā ar zināšanām, sociālajiem apstākļiem, zinātni, ekonomiku un kultūru. Kā piemērus var minēt ģeogrāfiska un meteoroloģiska rakstura informāciju, informāciju par vidi un ekonomiku, satiksmi un transportu, tūrismu, lauksaimniecību, juridiskas un tiesu publikācijas, statistikas publikācijas, informāciju par sociālajiem nosacījumiem u.c. (7). Šo datu izmantošana sekmē ekonomikas izaugsmi, iekšējā tirgus attīstību, uzņēmumu nostiprināšanu un darba vietu izveidi.

3.5.2   Publiskās informācijas plašāka izmantošana ir saskaņā ar citām ES politikas jomām, piemēram, konkurences politiku, integrēto jūrniecības politiku, kopējo transporta politiku, nepieciešamību sekmēt brīvu pieeju zinātniskajai informācijai un politiku digitalizācijas un kultūras mantojuma jomā.

3.5.3   Atkalizmantošanas veicināšana palīdzēs arī sekmēt publiskā sektora iestāžu darbības pārredzamību, efektivitāti un atbildību.

4.   Īpašas piezīmes

4.1   Tarifikācija  (8)

4.1.1   Spēkā esošās regulas vispretrunīgākais aspekts ir maksa, ko iekasē no interesentiem, kuri vēlas piekļūt informācijai. Pārāk augsti tarifi un pārredzamības trūkums to noteikšanā ir par iemeslu lietotāju sūdzībām, kā arī būtisks šķērslis valsts sektora informācijas atkalizmantošanas sekmēšanai.

4.1.2   Reformas priekšlikumā noraidīta dažu ieinteresēto pušu ierosinātā obligātā bezmaksas pieeja publiskā sektora informācijai. Tās vietā tiek piedāvāti jauni tarifikācijas principi, kas ir šādi:

—	katra dalībvalsts pieņem lēmumu par maksas iekasēšanu vai neiekasēšanu;

—	ja tiek pieņemts lēmums noteikt maksu, tā nepārsniedz dokumentu reproducēšanas un izplatīšanas robežizmaksas;

—

robežizmaksu principu var nepiemērot, un tas nozīmē, ka atsevišķos gadījumos var noteikt augstākas izmaksas, kā paredzēts jaunajā 6. panta 2. punktā, īpaši, ja valsts sektora iestādes ievērojamu daļu no darbības izmaksām sedz, izmantojot savas intelektuālā īpašuma tiesības; uz šo izņēmumu attiecas stingras prasības, proti, tarifi jānosaka “saskaņā ar objektīviem, pārredzamiem un pārbaudāmiem kritērijiem, ja tas ir sabiedrības interesēs un ja to apstiprina […] neatkarīgā iestāde”, kas minēta grozītajā direktīvā;

—	par robežizmaksām augstāku maksu var iekasēt arī “bibliotēkas (tostarp universitāšu bibliotēkas), muzeji un arhīvi”;

—	valsts sektora iestādei, kura nodrošina lietotājus ar informāciju, ir pienākums pierādīt maksas atbilstību direktīvas noteikumiem.

4.1.3   Tādējādi tiek ieviests vispārējs robežizmaksu princips un saglabāts spēkā esošajā 6. pantā minētais izmaksu atgūšanas princips, lai gan tas “tiek uzskatīts par nepietiekamu iniciatīvu veicinošām darbībām, kuru pamatā ir publisko datu atkalizmantošana” (3. daļas “Priekšlikuma juridiskie aspekti” 3.2. punkta “Subsidiaritāte un proporcionalitāte” 5.o rindkopa).

4.1.4   EESK minēto grozījumu vērtē atzinīgi, bet uzskata, ka ierosinātā grozījuma formulējums attiecībā uz 6. punktā minētajiem tarifikācijas principiem jāprecizē, skaidri norādot izmaksu atgūšanas principa īpašo raksturu.

4.1.5   EESK uzskata, ka būtu iespējams vispārēji noteikt, ka informācija ir bez maksas, vismaz attiecībā uz konkrētiem gadījumiem, kad informāciju atkalizmanto nekomerciāliem mērķiem.

4.2   Neatkarīga iestāde

4.2.1   Gadījumiem, kad atkalizmantošanas pieprasījums tiek noraidīts, jaunajos noteikumos paredzēts, ka “viena no tiesiskās aizsardzības līdzekļu izmantošanas iespējām ir pārskatīšana, ko veic neatkarīga iestāde, kurai ir piešķirtas īpašas reglamentējošās pilnvaras attiecībā uz valsts sektora informācijas atkalizmantošanu un kuras lēmumi ir saistoši attiecīgajai publiskā sektora iestādei” (papildināts 4. panta 4. punkts).

4.2.2   Neatkarīgās iestādes raksturs un sastāvs priekšlikumā nav precizēts, jo šie jautājumi pamatoti ir katras dalībvalsts pārziņā. EESK uzskata, ka šāda struktūra nav noteikti jārada pilnīgi no jauna; minētās funkcijas varētu veikt esoša iestāde, ja tiek garantēta objektīva un neatkarīga lēmumu pieņemšana. Tomēr, ņemot vērā pieredzi kopš PSI direktīvas stāšanās spēkā, proti, dažos gadījumos noteikumi par piekļuvi valsts sektora informācijai un tās izplatīšanu skaidroti ierobežojoši, jaunajā punktā pēc vārdiem “valsts sektora informācijas atkalizmantošana” un vārdiem “un kuru lēmumi” būtu jāiekļauj teksts “”.

4.2.3   EESK uzsver, ka visos gadījumos ir jāņem vērā Eiropas Savienības Tiesas viedoklis par neatkarības jēdzienu, tai norādot, ka šī neatkarība izslēdz ne vien jebkādu ietekmi no uzraudzīto iestāžu puses, bet arī jebkādus rīkojumus vai cita veida ārējo ietekmi, tiešu vai netiešu, kas varētu apdraudēt neatkarīgajām iestādēm uzticētā uzdevuma izpildi (9).

4.3   Intelektuālais īpašums un darbinieku mantiskās vai personiskās tiesības

4.3.1   Atbilstoši valstu un starptautiskajiem tiesību aktiem par intelektuālo īpašumu pārskatīšanas priekšlikumā saglabāts formulējums: “valsts sektora iestāžu darbinieku mantiskās vai personiskās tiesības, kuras tie var izmantot saskaņā ar valsts noteikumiem” (1. panta 5. punktam pievienots punkts). Šis aspekts PSI direktīvā nav aplūkots, un tā iekļaušana atspoguļo īpašus gadījumus dažās dalībvalstīs saistībā ar tiesībām uz informāciju, kas ir publiskā sektora rīcībā.

4.3.2   Ar intelektuālo īpašumu un subsidiaritātes un minimālas iejaukšanās principiem saistīto jautājumu sarežģītība liecina, ka jebkādu iespējamu domstarpību izšķiršana jāatstāj katras valsts juridisko un tiesu sistēmu pārziņā, kā tas ierosināts dokumentā, par ko izstrādāts šis atzinums.

4.4   Personas datu aizsardzība

4.4.1   PSI direktīvā iekļauts jautājums par personas datu apstrādi (1. panta 4. punkts), norādot, ka tā “nemaina un nekādā veidā neskar personas datu aizsardzību saistībā ar datu apstrādi saskaņā ar [Eiropas Savienības] un valstu tiesību aktu noteikumiem, un jo īpaši tā neizmaina pienākumus un tiesības, kādi noteikti ar Direktīvu 95/46/EK” (10).

4.4.2   Tas ir pareizs nosacījums, bet jautājuma nozīmīgums un pastāvīgi tehnoloģiskie jauninājumi liek to vairāk uzsvērt, jo ar to saistīti vairāki citi aapekti, piemēram, publiskās informācijas izplatīšanas likumīgums, īpaši jutīgu datu aizsardzība, nodošana trešām valstīm un mērķa princips. EESK, tāpat kā Darba grupa personu aizsardzībai attiecībā uz personas datu apstrādi, uzskata, ka publiskajām iestādēm jāpieprasa “veikt rūpīgu un katrā gadījumā atsevišķu novērtējumu, kas ļauj panākt tiesību uz privātumu un tiesību uz publisku pieejamību līdzsvaru” (11).

---

(1)  OV L 345, 31.12.2003., 90. lpp.

(2)  “Vickery ziņojumā” šis jautājums ir sīki izanalizēts. Skatīt “Review of Recent Studies on PSI Re-Use and Related Market Developments” - Final Version - Graham Vickery, 2010, http://ec.europa.eu/information_society/policy/psi/docs/pdfs/report/final_version_study_psi.docx.

(3)  Pieņemta Seulā, 2008. gada 17.-18. jūnijā.

(4)  Komisijas paziņojums “Atklātie dati - inovācijas, izaugsmes un pārredzamas pārvaldības dzinējspēks”, COM(2011) 882 final, Briselē, 12.12.2011.

(5)  1. panta 3. punkts

(6)  EESK atzinums par tematu “Valsts sektora dokumentu izmantošana komerciālos nolūkos”, OV C 85, 8.4.2003, 25. lpp.

(7)  Vickery ziņojumā noteiktas 13 jomas, kurām savukārt var būt daudzi papildaspekti.

(8)  Skatīt “Deloitte Pricing of PSI Study”, Luksemburga, 2011. gads http://ec.europa.eu/information_society/policy/psi/docs/pdfs/minutes_psi_group_meetings/presentations/15th/03_01_study_economic_deloitte.pdf

(9)  2010. gada 9. marta spriedums (C-518/07)

(10)  Eiropas Parlamenta un Padomes 1995. gada 24. oktobra Direktīva 95/46/EK par fizisko personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šo datu brīvu apriti. OV L 281, 23.11.1995., 31. lpp.

(11)  http://ec.europa.eu/justice/policies/privacy/docs/wpdocs/2003/wp83_en.pdf

---