29.6.2012

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 191/44

---

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu “Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par īpašiem noteikumiem attiecībā uz Eiropas Reģionālās attīstības fondu un mērķi “Ieguldījums izaugsmei un nodarbinātībai” un par Regulas (EK) Nr. 1080/2006 atcelšanu”

COM(2011) 614 final – 2011/0275 (COD)

2012/C 191/08

Ziņotājs: BARÁTH kgs

Eiropas Parlaments 2011. gada 25. oktobrī un Padome 2011. gada 27. oktobrī saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 178. pantu un 304. pantu nolēma konsultēties ar Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteju par tematu

“Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par īpašiem noteikumiem attiecībā uz Eiropas Reģionālās attīstības fondu un mērķi “Ieguldījums izaugsmei un nodarbinātībai” un par Regulas (EK) Nr. 1080/2006 atcelšanu”

COM(2011) 614 final – 2011/0275 (COD).

Par Komitejas dokumenta sagatavošanu atbildīgā Ekonomikas un monetārās savienības, ekonomiskās un sociālās kohēzijas specializētā nodaļa savu atzinumu pieņēma 2012. gada 3. aprīlī.

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja 480. plenārajā sesijā, kas notika 2012. gada 25. un 26. aprīlī (25. aprīļa sēdē), ar 178 balsīm par, 1 balsi pret un 2 atturoties, pieņēma šo atzinumu.

1.   Secinājumi un atzinumā izskatītās pārdomas

1.1   Ar tiesību aktu priekšlikumiem par kohēzijas politiku 2014.–2020. gadā, kurus Komisija pieņēma 2011. gada 6. oktobrī (“Kohēzijas pakete”), kohēzijas politikas izstrādē un īstenošanā.ir ieviestas lielas pārmaiņas. Minētās politikas un svarīga tās instrumenta, Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF), galvenais mērķis ir izmantot ieguldījumus kā līdzekli virzībā uz stratēģijas “Eiropa 2020” mērķiem. Tāpēc ERAF ieguldījumiem jādod labums visiem ES iedzīvotājiem.

1.2   Tomēr nedrīkst aizmirst par noteikumiem ierosinātajā regulā, ar ko nosaka vispārīgus noteikumus attiecībā uz fondiem (“Kopīgo noteikumu regula”), no kuriem daži attiecas tieši uz ERAF. ERAF finansējuma izmantošanu būtiski ietekmē šādas vispārīgas iezīmes:

—	līdzekļu koncentrēšana mazākam prioritāšu daudzumam;

—	minēto prioritāšu ciešāka piesaistīšana stratēģijai “Eiropa 2020”;

—	uzsvars uz rezultātiem;

—	virzībā uz mērķiem panāktā progresa uzraudzība;

—	palielināta nosacītības izmantošana;

—	vienkāršotāka īstenošana.

Taču to ietekmē arī konkrētāki noteikumi, piemēram, noteikumi, kas veicina integrētāku pieeju, un noteikumi, kuri precīzāk regulē finanšu instrumentu izmantošanu.

1.3   Jāatceras arī, ka Eiropas Komisija 2011. gada 29. jūnijā iesniedza priekšlikumu par daudzgadu finanšu shēmu 2014.–2020. gadam, tas ir, Eiropas Savienības budžetu nākamajam plānošanas periodam. Arī EESK izstrādāja vairākus atzinumus par Savienības pašu resursiem.

1.4   Atzinumā “Vispārīgi noteikumi par struktūrfondiem” (1) EESK formulēja virkni svarīgu piezīmju par Kohēzijas paketi kopumā. Minētās piezīmes šajā atzinumā ir pilnībā atbalstītas, un attiecībā uz ERAF tās ir šā atzinuma pamatā.

1.4.1   Partnerība

1.4.1.1   EESK ir stingri pārliecināta, ka īsta partnerība, kad ES kohēzijas politikas ietvaros uzsākto projektu izstrādē, izpildē un izpildīto projektu novērtēšanā iesaistīti visi partneri, kā paredzēts Kopīgo noteikumu regulas 5. panta 1. punktā, tiešā veidā veicina minēto projektu panākumus; tāpēc tā atzinīgi vērtē to, ka Komisijas priekšlikuma 5. panta 1 punktā ir minēti dažādi partneri un ka partnerībai jākļūst par ES kohēzijas politikas obligātu elementu.

1.4.1.2   EESK ar gandarījumu atzīmē, ka Lisabonas līguma īstenošanu var veicināt ne tikai stiprinot Eiropas identitāti, bet arī iesaistot partnerus projektos, kā paredzēts Kopīgo noteikumu regulas 5. panta 1. punktā, tādējādi padarot tos efektīvākus.

1.4.1.3   EESK ir dziļi nobažījusies par signāliem no Padomes, ka dažas dalībvalstis vēlas ierobežot partnerības principu; tā aicina Komisiju un Eiropas Parlamentu palīdzēt mainīt šo nostāju.

1.4.1.4   EESK uzskata, ka regulas projektā pēc tā pieņemšanas būs ievērots subsidiaritātes princips, jo ERAF uzdevumi ir noteikti Līgumā un politiku īsteno saskaņā ar kopīgas pārvaldības principu, ievērojot dalībvalstu un reģionu institucionālās pilnvaras.

1.4.2   Nosacījumi

1.4.2.1   EESK uzskata, ka lielāka nosacījumu izmantošana ES kohēzijas politikā palīdzēs sasniegt labāk orientētus un reālus, ilgtspējīgus rezultātus. EESK ir vairākkārt analizējusi jautājumus par īstenošanas nosacījumiem, kam vajadzētu būt cieši saistītiem ar lielāku efektivitāti, augstāku kvalitāti un būtisku vienkāršošanu.

1.4.2.2   Iepriekšējie nosacījumi būtu jāpiesaista pienācīgai partnerības principa īstenošanai.

1.4.2.3   EESK nepiekrīt makroekonomiskajiem nosacījumiem to pašreizējā formulējumā, jo tie raida nepareizus signālus un beigās to dēļ cieš reģioni un iedzīvotāji, kas nav vainojami pie valsts līmenī pieņemtiem makroekonomiska rakstura lēmumiem.

1.4.3   Vienkāršošana

1.4.3.1   EESK atzīst Komisijas centienus vienkāršot ar ES kohēzijas politiku saistītās procedūras. Tomēr daudzi jautājumi joprojām ir pārāk sarežģīti.

1.4.3.2   Pārmērīgi pievēršoties revīzijai un procedūrām, gan valstu, gan Eiropas iestādes apgrūtina MVU un NVO piekļuvi ES finansējumam — administratīvā sloga pārvarēšana paņem pārāk daudz enerģijas. Pārmērīga reglamentēšana (gold plating) visos līmeņos ir absolūti noraidāma.

1.4.3.3   EESK ļoti atzinīgi vērtē uzsāktos centienus koordinēt stratēģiju “Eiropa 2020” un ES kohēzijas politiku un vairāk koncentrēties uz galvenajiem jautājumiem un rezultātiem.

1.4.3.4   EESK arī pilnībā piekrīt, ka ir jāvienkāršo finanšu, administratīvie, uzraudzības un procedūru noteikumi par struktūrfondu izmantošanu.

1.4.4   Politikas koordinācija

1.4.4.1   EESK atzinīgi vērtē arī Komisijas priekšlikumus par tematisko koncentrāciju kā līdzekli pasākumu sadrumstalotības mazināšanai.

1.4.4.2   EESK tomēr iesaka tematiskās koncentrācijas jautājumā izrādīt lielāku elastīgumu, galvenokārt tādēļ, lai būtu vieglāk piemērot teritoriālo pieeju un tādējādi paaugstināt politikas efektivitāti.

1.4.4.3   EESK uzskata, ka vienotais stratēģiskais satvars ir svarīgs instruments struktūrfondu pasākumu koordinēšanai, un izsaka nožēlu, ka šobrīd tā nevar izstrādāt atzinumu par kopējo stratēģisko satvaru.

1.4.5   Finansēšana, finanšu inženierija

1.4.5.1   EESK ir stingri pārliecināta, ka no katra kohēzijas finansējumam piešķirtā euro ir jāpanāk maksimāla atdeve.

1.4.5.2   Piektā kohēzijas ziņojuma sabiedriskās apspriešanas rezultāti liecina, ka vērojama vispārēja piekrišana līdzekļu koncentrēšanas koncepcijai. EESK uzskata, ka par vairākiem jautājumiem paustās bažas ir ļoti pamatotas un pirms vispārīgās regulas stāšanās spēkā uz tām jāsniedz atbilde.

1.4.5.3   Ir vajadzīgas garantijas, lai nodrošinātu, ka pārmērīga koncentrācija, it īpaši 11 tematisko mērķu neelastīga interpretācija un minimālais līdzekļu daudzums, kas jāizmanto dažu prioritāro tematisko mērķu finansēšanai (piemēram, energoefektivitātei un atjaunojamajiem energoresursiem, pētniecībai un inovācijai, MVU atbalstam) netraucē sniegt atbalstu attīstības projektiem, kuri nepieciešami vietēju un reģionālu atšķirību dēļ.

1.4.5.4   EESK ir bieži uzsvērusi, ka stratēģija “Eiropa 2020” un kohēzijas politika viena otru papildina. Taču, lai koordinētu stabilitātes politiku (kurā nepieciešamas strukturālas reformas), kohēzijas politiku (kas ir vērsta uz konverģenci) un izaugsmes stratēģijas, ir svarīgi, lai Savienībai būtu vairāk līdzekļu.

1.4.5.5   Tādēļ būtu vairāk jāizmanto “Eiropa 2020” projektu obligācijas, uz ko EESK norādījusi nesen pieņemtajos atzinumos.

1.4.5.6   EESK ierosina arī rūpīgi pārbaudīt iespēju izmantot kohēzijai turpmāk apsolīto finansējumu, kā arī pašreizējā plānošanas periodā neiztērētos līdzekļus, lai nekavējoties dotu impulsu Eiropas ekonomikas izaugsmei.

2.   Vispārīgas piezīmes un ieteikumi

2.1   EESK atzīst ļoti detalizēto un rūpīgo darbu, ko Eiropas Komisija veikusi, izstrādājot noteikumus kohēzijas politikas un stratēģijas “Eiropa 2020” īstenošanai 2014.–2020. gadā.

2.2   EESK dažādos pētījumos un atzinumos izteikusi daudzas piezīmes par Ceturtā un Piektā kohēzijas ziņojuma saturu, par struktūrfondu izmantošanu pēdējās desmitgades laikā, par to efektivitāti un piemērotību mērķim. Daudzas no minētajām piezīmēm ir ņemtas vērā, plānojot kohēzijas politiku laikposmam no 2014. gada līdz 2020. gadam.

2.3   Eiropas Komisijas priekšlikumi vispārīgiem noteikumiem par struktūrfondu izmantošanu laikposmā no 2014. gada līdz 2020. gadam ir publicēti brīdī, kad viedokļi par Eiropas krīzes saasināšanās raksturu un tās cēloņiem krasi atšķiras.

2.4   EESK uzskata, ka Eiropas pašreizējās ekonomikas un finanšu krīzes vēsturisko cēloņu dēļ ir nepieciešamas strukturālas reformas iestāžu, sociālajā un politiskajā sistēmā. ERAF var būt ļoti svarīga loma pārveidojot sociālās labklājības sistēmas, lai tās kļūtu rentablākas un ilgtspējīgas. Taču, lai mainītu minētās sistēmas, uz laiku ir vajadzīgi papildu finanšu resursi. EESK apzinās, ka ierobežotas resursu pieejamības un koncentrācijas principa piemērošanas dēļ mazāka vērība veltīta tām ieguldījumu prioritātēm, kuru mērķis ir ieviest strukturālas pārmaiņas sociālās labklājības sistēmu infrastruktūrā. EESK norāda arī uz to, ka bez šādiem ieguldījumiem kohēzijas politikas ietekme uz minētajām sistēmām joprojām būs ierobežota.

2.5   Krīzes izraisītā publisko un privāto resursu nepietiekamība var radīt grūtības nodrošināt nepieciešamo līdzfinansējumu pasākumiem, kas ir svarīgi vēlamo pārmaiņu īstenošanā. EESK uzskata, ka elastīga un atbildīga pieeja līdzfinansējuma likmēm un nosacījumu izpildes klauzulu ievērošanai uzlabotu iespējas panākt, ka fonda finansētajiem pasākumiem ir ilgstoša ietekme.

2.6   Stratēģijā “Eiropa 2020” un uz tās pamata izstrādātajā ERAF regulā atspoguļota ekonomikas koncepcija, kas savstarpēji saskaņo spējas un vajadzības attīstītajās tautsaimniecībās, kurām raksturīga lēna izaugsme un ievērojamas spējas pētniecības un attīstības jomā. Attīstītajās valstīs pētniecībai, izstrādei un inovācijai neapšaubāmi ir svarīga loma ekonomikas izaugsmē. Savukārt konkurētspēja gan nav pretrunā kohēzijas politikai, taču tai kohēzijas politika nav tik nozīmīga.

2.7   Paredzēts, ka kohēzijas politika kļūs par svarīgāko ieguldījumu instrumentu Savienības galveno prioritāšu atbalstam, kuras noteiktas stratēģijā “Eiropa 2020”. Tā pievēršas valstīm un reģioniem, kuros ir vislielākās vajadzības. EESK pamatā piekrīt šai pieejai, taču vienlaikus norāda uz dažiem ierosinātās regulas elementiem, kas var kavēt stratēģijas “Eiropa 2020” mērķu sasniegšanu.

2.7.1   ERAF var būt ievērojama ietekme gan virzībā uz konverģences mērķiem, gan Eiropas mēroga mērķiem konkurētspējas jomā. Tā kā līdzekļu apjomu būtiski palielināt nav iespējams, EESK uzskata, ka papildu potenciālu var apgūt, nosakot skaidrākus mērķus un nodrošinot, ka ierosinātās ieguldījumu prioritātes ir precīzāk sasaistītas ar mērķiem. Tā kā precīzāku mērķu definēšanai ir piemērota teritoriālā pieeja, EESK uzskata, ka lielāka vērība jāpiegriež Eiropas mēroga teritoriālām stratēģijām, piemēram, esošajām vai nākamajām makroreģionālajām stratēģijām, kuras var kalpot par atsauci uz konkrētajā teritorijā sasniedzamajiem mērķiem.

2.7.2   Makroekonomikas nosacījumi var kavēt ekonomikas izaugsmi un tādējādi samazināt pieejamos instrumentus, kas var novest pie atbalsta atcelšanas un atcelto instrumentu pārdales par labu attīstītākajiem reģioniem. Starp tiekšanos pēc konkurētspējas no vienas puses un kohēzijas politiku no otras puses var veidoties liels konflikts. Tomēr ERAF efektivitātes uzlabošanai var kalpot tematiskie un institucionālie iepriekšējie nosacījumi, kas uzskaitīti Kopīgo noteikumu regulas IV pielikumā.

2.7.3   Dažās mazāk attīstītās dalībvalstīs vai reģionos 50 % ERAF finansējuma daļa, kas nošķirta īpašiem mērķiem, var samazināt efektivitāti. Šādu ietekmi var izraisīt fakts, ka “obligātie” ieguldījumu mērķi ne vienmēr ir labākais veids, kā panākt attiecīgā reģiona vai dalībvalsts optimālu attīstību. Šādos gadījumos līdzekļu izmantošanas efektivitāte samazinās. Var rasties pat līdzekļu apgūšanas problēmu risks, ja nav iespējams nodrošināt kritisko masu, kas nepieciešama attīstības vājāko vietu efektīvai likvidēšanai. Turklāt pasākumi, kas neatbilst reālajām attīstības problēmām, var izraisīt aizvien lielāku sabiedrības uzticības mazināšanos. No visiem minētajiem punktiem izriet, ka reģionu konkrētie attīstības mērķi un vajadzības ERAF ieguldījumu prioritāšu ietvaros jāpārvalda elastīgi.

3.   Īpašas piezīmes un ieteikumi

3.1   Atsevišķas teritoriālas īpatnības (pilsētu attīstība, attālākie reģioni)

3.1.1   EESK atzinīgi vērtē īpašo uzmanību, kas veltīta ar ilgtspējīgu pilsētu attīstību un attālākajiem reģioniem saistīto konkrētu problēmu risināšanai.

3.1.2   EESK atzinīgi vērtē skaidri noteikto pienākumu, ka pilsētu attīstības jomā jāpiemēro integrēta pieeja. Taču tā uzskata, ka partnerības līgumā būtu jāiekļauj tikai indikatīvs to pilsētu saraksts, kuras saņem atbalstu, gada piešķīrumi minētajam mērķim, lai ļautu katrai dalībvalstij pārvaldīt projektus elastīgāk, kas var arī labvēlīgi ietekmēt rezultātus saņēmējās pilsētās.

3.1.3   Runājot par integrētu pasākumu pārvaldību, EESK uzsver, ka attiecībā uz šiem kompleksajiem pasākumiem ir risks īstenot pārmērīgi birokrātisku un neelastīgu projektu atlasi un administratīvās procedūras. Tas var mazināt dalībvalstu un saņēmēju spēju pilnībā izmantot šīs iespējas. Tāpēc EESK iesaka Eiropas Komisijai nodrošināt, ka dalībvalstis ir spējīgas īstenot minētos integrētos pasākumus, un pēc iespējas mazāk apgrūtināt tās ar birokrātisko slogu.

3.1.4   EESK atbalsta Eiropas pilsētu attīstības platformas izveidi ilgtspējīgas pilsētu attīstības jomā. EESK neuzskata, ka Eiropas Komisijai būtu jāpiešķir tiesības izlemt, kuras pilsētas piedalīsies platformā; vajadzētu pietikt ar noteiktu kritēriju kopumu.

3.1.5   Attiecībā uz pilsētu attīstības platformas izveidi EESK uzskata, ka jaunas struktūras izveide nav nepieciešama — uzdevumus var veikt, paļaujoties uz esošajām Eiropas pilsētu apvienībām. Komiteja iesaka Eiropas Komisijai izpētīt, kā platformas darbībā pēc iespējas vairāk iesaistīt esošās organizācijas.

3.1.6   Plānots, ka platforma atbalsta arī tīklu veidošanu starp visām pilsētām, kurās pēc Komisijas iniciatīvas notiek novatoriski pasākumi. EESK uzskata, ka ne tikai Komisijai, bet arī dalībvalstu grupām jāpiešķir tiesības uzņemties iniciatīvu saistībā ar novatoriskiem pasākumiem vai tīklu veidošanu platformas ietvaros.

3.1.7   EESK atzinīgi vērtē priekšlikumu vismaz 5 % no ERAF finansējuma tērēt integrētai pilsētu attīstībai. Tas ir svarīgs un iedrošinošs ES signāls dalībvalstīm un to reģioniem. Tomēr šīs summas piešķiršana un saikne ar citu līdzekļu izmantošanu vēl nav skaidra.

3.1.8   EESK uzskata, ka šis ir piemērots gadījums, lai, pamatojoties uz Eiropas teritoriālās attīstības stratēģiju, Eiropas līmenī izstrādātu mazu, vidēju un lielu pilsētu sistēmu definīciju. Ir arī svarīgi saskaņā ar stratēģijas “Eiropa 2020” mērķiem izstrādāt vadlīnijas aglomerāciju policentrisku tīklu attīstībai.

3.2   Teritoriālā attīstība

3.2.1   EESK iepriekšējos atzinumos jau norādījusi, ka vislabākā metode, kā palīdzēt reģioniem attīstīties, ir pastiprināt teritoriālās saiknes un atbalstīt visu veidu mobilitāti. Ja aglomerāciju un ražošanas teritoriālajiem tīkliem ļauj attīstīties, pieaug konkurētspēja. Taču vēlamā saikne neaprobežojas ar transportu un komunikāciju, un attiecīgie mērķi katrā reģionā atšķiras.

3.2.2   EESK iesaka izstrādāt jaunu Eiropas satvaru Eiropai īpaši nozīmīgu projektu integrētām koncepcijām; jānosaka, ka minētajam satvaram ir konkrēti teritoriāli mērķi. Par atbilstošu dokumentu, uz kuru atsaukties jaunajā Eiropas satvarā, ir uzskatāms vienotais stratēģiskais satvars. EESK iesaka apsvērt, vai ir nepieciešama oficiāla Eiropas teritoriālās attīstības stratēģija. Papildus makroreģionālo stratēģiju prioritātēm īpaša uzmanība būtu jāpievērš Eiropas pilsētu tīkla darbības mērķiem.

3.2.3   Ir vēlams pārbaudīt, vai, īstenojot integrētu pilsētu attīstību vai makroreģionālas stratēģijas, būtu jāformulē un jāīsteno jauni mērķi, bez kuriem varētu tikt kavēta liela mēroga projektu attīstība. Minētos, ieteicams, vietējā līmeņa, mērķus var palīdzēt noteikt labi izstrādāti dokumenti, kuru pamatā ir sagatavošanas darbs un kas izstrādāti, piemēram, gatavojot ES teritoriālo programmu vai ESPON programmu.

3.2.4   Teritoriālās attīstības stratēģijā varētu noteikt mērķus, kas veicina makroreģionālu sadarbību tādās ekonomikas un sociālo lietu jomās kā

—	pētniecības un inovācijas infrastruktūras (pētniecības jomu) stiprināšana: saikņu veidošana starp Eiropas izcilības centriem un atbalsts kompetences centriem, lai nostiprinātu Eiropas attīstības centrus;

—	ieguldījumi uzņēmumu veiktajā pētniecībā un inovācijā, produktu un pakalpojumu attīstībā utt., vietēju ražošanas sistēmu (klasteru) internacionalizācija un atbalsts Eiropas tīklu veidošanai;

—	transporta sistēmas papildus TEN-T infrastruktūras tīklam (ūdens resursu apsaimniekošana, vides aizsardzība, enerģija, informācijas un komunikācijas sistēmas utt.);

—	iestāžu tīkls makroreģionālu un starptautisku pārvaldes līmeņu augšupējai attīstībai utt.

3.2.5   EESK šajā sakarā saista lielas cerības ar Eiropas Komisijas priekšlikumiem par vienoto stratēģisko satvaru. Priekšlikumi vēl nav iesniegti, bet Komiteja gaida informāciju un apspriešanās pieprasījumu.

3.3   Eiropas savienošana

3.3.1   EESK ir bieži norādījusi, ka, ņemot vērā līdzekļu koncentrāciju, ir jānodrošina līdzekļi un skaidrs juridiskais pamats, lai atbalstītu starptautisku sadarbību un tādējādi stiprinātu savstarpējās saiknes Eiropā. EESK tomēr ierosina Komisijai apsvērt iespēju paplašināt Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta izmantošanas jomu, paredzot, ka papildus transporta un komunikācijas projektiem no tā var līdzfinansēt arī Eiropai īpaši nozīmīgus projektus. EESK iesaka arī ieviest mehānismus, ar kuriem nodrošina to, ka finansētie projekti veicina labāku ekonomikas, sociālo un teritoriālo kohēziju Eiropā.

3.3.2   EESK uzskata, ka Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta pārveide par finansēšanas sistēmu, ar kuras palīdzību finansē Eiropai īpaši nozīmīgu projektu īstenošanu, kā iepriekš minēts šā atzinuma 3.2.2. punktā, nebūtu pretrunā LESD. Instrumentam vajadzētu aptvert ar transportu, enerģiju un IKT saistītas iniciatīvas.

3.4   Saimnieciskā darbība

3.4.1   EESK uzskata, ka par prioritāriem jānosaka četri mērķi, kas ir īpaši svarīgi saistībā ar ERAF ieguldījumu sabiedrības interesēs:

—	sniedzot atbalstu uzņēmumiem, ieguldīt nodarbinātībā, pētniecībā un attīstībā un inovācijā,

—	ieguldīt pamata infrastruktūrā (piemēram, transporta, enerģētikas, vides, sociālajā un veselības aprūpes infrastruktūrā),

—	veidot uzņēmumus un — kas ir tikpat svarīgi — tos nodot citiem īpašniekiem,

—	pilnveidot MVU konkurētspēju, sniedzot īpašu atbalstu mikrouzņēmumiem un ar amatniecību saistītiem uzņēmumiem.

3.4.2   EESK arī uzskata, ka svarīgas ir tādas jomas kā izglītība un tūrisma attīstība, un atbilstoši dažu dalībvalstu vai reģionu konkrētajām attīstības vajadzībām tajās arī turpmāk nepieciešams ERAF finansējums.

3.4.3   EESK piekrīt, ka attiecībā uz atbalstu uzņēmumiem var uzskatīt, ka šāds atbalsts, it īpaši dotāciju veidā, visvairāk ir nepieciešams maziem uzņēmumiem, novatoriskiem pasākumiem un jomās, kurās notiek rūpnieciska lejupslīde vai strukturālas pārmaiņas. EESK uzskata, ka uzņēmuma jēdziens nebūtu jāattiecina tikai uz dažu atpalikušu reģionu MVU.

3.4.4   Attiecībā uz inovācijas ķēdēm, ko pazīst arī kā klasterus, un vietējām ražošanas sistēmām, kuras labi darbojas, jājautā, vai ir ieteicams piemērot lielāku elastīgumu pret uzņēmumiem, kas ir nostiprinājušies kādā reģionā, un arī pret piegādātājiem, kā arī atbalsta veidā palielināt atmaksājamo līdzekļu daļu (piemēram, procentu likmes subsīdijas) no dažādiem avotiem nākuša un kombinētā finansējuma gadījumā.

3.4.5   Šajā saistībā rodas arī jautājums, vai ar pamata infrastruktūru saistītās jomās būtu vajadzīgs atbalsts arī attīstītajiem reģioniem. Izņēmumus un elastīgu pieeju vajadzētu apsvērt, piemēram, gadījumos, kad ir vajadzīga centrāla, labāk attīstīta reģiona izaugsme, lai attīstītos tam apkārt esošās teritorijas.

3.4.6   Attiecībā uz ierosinātajām prioritātēm saistībā ar atbalstu uzņēmumiem un uzņēmumu konkurētspējai EESK atkārtoti uzsver, ka sociālās ekonomikas uzņēmumi sniedz nozīmīgu ieguldījumu teritoriālajā un reģionālajā attīstībā, ko vairākos oficiālos dokumentos atzinušas arī Eiropas iestādes. EESK iesaka iekļaut sociālo ekonomiku to pasākumu klāstā, kas veltīti uzņēmējdarbības konkurētspējai, uzņēmējdarbībai, jauniem uzņēmējdarbības modeļiem, apmācībai, izglītībai, pētniecībai, tehnoloģiju attīstībai un inovācijai, nodarbinātības veicināšanai, energoefektivitātes, atjaunojamo energoresursu un sociālās iekļautības atbalstīšanai.

3.5   Finanšu shēma

3.5.1   EESK atbalsta Komisijas priekšlikumu par reģionu jauno nomenklatūru un struktūrfondu finansējuma likmēm.

3.5.2   EESK uzskata, ka daļu no ERAF līdzekļiem, kas šobrīd ir paredzēti Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumentam, ir jāizlieto plašāku starptautisku saikņu veidošanai vispār, kā ierosināts 3.2.2. punktā.

3.5.3   EESK piekrīt Komisijas ierosinājumam noteikt minimālās ieguldījumu daļas Eiropas Sociālajā fondā (ESF) katrā reģionu grupā, lai palielinātu fondu ieguldījumu stratēģijas “Eiropa 2020” galveno mērķu sasniegšanā. EESK iesaka Eiropas Sociālajam fondam iezīmētos līdzekļus, kurus var ieguldīt izglītības un sociālajā infrastruktūrā, pirmām kārtām izmantot integrētiem pasākumiem, kas veicina izaugsmi.

3.5.4   EESK uzskata, ka ieguldījumu prioritāšu koncentrācija ir labs stratēģijas “Eiropa 2020” mērķu atspoguļojums, un šajā saistībā atsaucas uz šā atzinuma 1.4.5.3., 2.4., 2.5., 2.6. un 2.7. punktu.

---

(1)  “Vispārīgi noteikumi par struktūrfondiem” (Skatīt šā Oficiālā Vēstneša 30. lpp.).

---