21.6.2012

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 181/75

---

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas Atzinums par tematu “Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par Vienotajiem Eiropas tirdzniecības noteikumiem”

COM(2011) 635 final – 2011/0284 (COD)

un par tematu “Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Vienoti Eiropas tirdzniecības noteikumi, kas veicinās pārrobežu darījumus vienotā tirgū””

COM(2011) 636 final

2012/C 181/14

Ziņotāja: BONTEA kdze

Eiropas Komisija saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 304. pantu 2011. gada 11. oktobrī nolēma konsultēties ar Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteju par tematu

“Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Vienoti Eiropas tirdzniecības noteikumi, kas veicinās pārrobežu darījumus vienotā tirgū” ”

COM(2011) 636 final.

Padome 2011. gada 16. novembrī un Eiropas Parlaments 2011. gada 25. oktobrī saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 114. pantu nolēma konsultēties ar Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteju par tematu

“Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par vienotajiem Eiropas tirdzniecības noteikumiem”

COM(2011) 635 final – 2011/0284 (COD).

Par Komitejas dokumenta sagatavošanu atbildīgā Vienotā tirgus, ražošanas un patēriņa specializētā nodaļa atzinumu pieņēma 2012. gada 8. martā.

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja 479. plenārajā sesijā, kas notika 2012. gada 28. un 29. martā (29. marta sēdē), ar 87 balsīm par, 54 balsīm pret un 7 atturoties, pieņēma šo atzinumu.

1.   Secinājumi un ieteikumi

1.1   EESK atzinīgi vērtē Komisijas nodomu atvieglot pārrobežu tirdzniecību uzņēmumiem (it sevišķi MVU), mudināt patērētājus veikt pārrobežu iepirkumus un nostiprināt iekšējā tirgus priekšrocības.

1.2   Saistībā ar Eiropas tirdzniecības noteikumu formu (regula) un izvēlēto iespēju (otrs brīvprātīgs regulējums) Komiteja ar gandarījumu atzīmē, ka tās iepriekš izvirzītie priekšlikumi ir ņemti vērā. Kā norādīts iepriekšējā atzinumā, tā tomēr uzskata, ka “šie mērķi jāsasniedz pakāpeniski, sākot ar tādiem transnacionāliem tirdzniecības līgumiem par preču pārdošanu (B2B), kas būtu paredzēti kā izmēģinājuma pasākumi, kurus izmantojot varētu pārbaudīt regulējumu līdzāspastāvēšanas un to konkrētās piemērošanas iespējas” (1).

1.3   EESK uzsver, ka Vienotajiem Eiropas tirdzniecības noteikumiem pilnībā jāatbilst subsidiaritātes un proporcionalitātes principam.

1.4   EESK uzskata, ka priekšlikumā regulai jāveic vairāki būtiski satura uzlabojumi, lai

—	atvieglotu darījumu veikšanu Eiropas Savienībā, būtiski veicinātu saimniecisko darbību vienotajā tirgū un plašāk izmantotu tā pavērtās iespējas,

—	gan uzņēmējiem, gan patērētājiem patiešām nodrošinātu Eiropas pievienoto vērtību tādās jomās kā izmaksas un ieguvumi,

—	sniegtu vērā ņemamas priekšrocības saistībā ar tiesību aktu labāku izstrādi un radītu vienkāršāku, saprotamāku un lietotājiem draudzīgāku tiesisko vidi,

—	samazinātu ar pārrobežu darījumiem saistītās izmaksas,

—	nodrošinātu tiesisko noteiktību un horizontālo un vertikālo tiesību aktu lielāku saskaņotību,

—	panāktu, ka no jaunajiem noteikumiem praktisku labumu gūst gan MVU, gan patērētāji.

1.5   Vienoto Eiropas tirdzniecības noteikumu sadalīšana divos atsevišķos dokumentos, proti, nodalot noteikumus, kas attiecas uz līgumiem starp uzņēmumiem (B2B) no noteikumiem, kas attiecas uz uzņēmumu līgumiem ar patērētājiem (B2C), un skaidra to ieviešanas grafika noteikšana atvieglos uzņēmumu un patērētāju iepazīšanos ar jaunajiem noteikumiem un to piemērošanu.

1.6   EESK piešķir lielu nozīmi gan tam, ka jauno noteikumu piemērošana ir brīvprātīga, gan arī tiesībām brīvi vienoties par Vienoto Eiropas tirdzniecības noteikumu piemērošanu.

1.7   EESK uzsver šādus galvenos aspektus:

—	Vienoto Eiropas tirdzniecības noteikumu piemērošana ir saistīta ar lielām grūtībām,

—	vairāk uzmanības jāvelta MVU īpatnībām,

—

konsultējoties ar darba devēju, tai skaitā MVU, organizācijām un patērētāju organizācijām, būtu jāizstrādā katrai tirdzniecības jomai un darbības nozarei atbilstošs Eiropas līguma paraugs, kurā iekļautas standarta klauzulas un nosacījumi. Paraugam jābūt pieejamam visās ES valodās un jākļūst par ļoti noderīgu instrumentu uzņēmumu līgumattiecībās un uzņēmumu un patērētāju līgumattiecībās; šādiem paraugiem jābūt pieejamiem no regulas publicēšanas brīža;

—	svarīgi būtu nodrošināt lielāku tiesisko noteiktību un pilnveidot Vienoto Eiropas tirdzniecības noteikumu saturu,

—	saskaņā ar Līguma 12. un 169. pantu patērētāju un MVU aizsardzības prasības ir jāņem vērā, izstrādājot un īstenojot ES politiku un pasākumus visās jomās.

1.8   EESK uzsver, ka ar Vienoto Eiropas tirdzniecības noteikumu pieņemšanu vien nepietiks, lai nodrošinātu, ka strauji pieaug to uzņēmumu skaits, kas izvērš pārrobežu tirdzniecību, un to patērētāju skaits, kuri veic pārrobežu iepirkumus. Komiteja rosina Komisiju un dalībvalstis turpināt centienus un pilnībā izmantot vienotā tirgus pavērtās iespējas, lai veicinātu ekonomikas izaugsmi un nodarbinātību.

1.9   EESK uzsver, ka nepieciešami papildu pasākumi, lai nodrošinātu, ka puses, kas varētu piemērot Vienotos Eiropas tirdzniecības noteikumus (ja tos pieņems), saņem informāciju par to, kā šos noteikumus efektīvi īstenot un vienoti interpretēt.

1.10   Patērētāju organizācijas uzsver, ka priekšlikumu tā pašreizējā redakcijā nevajadzētu attiecināt uz patērētāju darījumiem. MVU organizācijas un darba devēju organizācijas uzsver, ka priekšlikumu var attiecināt uz patērētāju darījumiem, ja tiek ieviesti vairāki grozījumi un papildu pasākumi. MVU organizāciju un patērētāju organizāciju iesniegtie priekšlikumi vēl joprojām atšķiras daudzos aspektos. Tādu labāko risinājumu meklēšana, kas būtu visiem pieņemami, ir sarežģīts un grūts process.

1.11   Komiteja rosina Komisiju, Padomi un Eiropas Parlamentu ņemt vērā minētos aspektus Vienoto Eiropas tirdzniecības noteikumu vai citu ar patērētāju aizsardzības regulējumu saistītu ES iniciatīvu izstrādē un turpināt dialogu ar organizācijām, kuras pārstāv mazos un vidējos uzņēmumus un patērētājus, lai nodrošinātu Vienoto Eiropas tirdzniecības noteikumu atbilstību lietotāju prasībām un ievērojami atvieglotu darījumus Eiropas Savienībā.

2.   Vispārīga informācija

2.1   Spēkā esošais tiesiskais regulējums

2.1.1   Eiropas Savienībā spēkā esošo tiesisko regulējumu raksturo tas, ka atšķirīgas ir gan valstu tiesību sistēmas, gan līgumtiesības ES 27 dalībvalstīs.

2.1.2   ES tiesisko regulējumu veido virkne kopīgu noteikumu, kas attiecas galvenokārt uz līgumiem starp uzņēmumiem un patērētājiem, un to mērķis ir saskaņot patērētāju materiālās līgumtiesības. Ar nesen pieņemto Direktīvu 2011/83/ES par patērētāju tiesībām (2) tika pilnībā saskaņoti distances līgumu svarīgākie elementi, piemēram, informācijas sniegšana pirms līguma slēgšanas, formālās prasības, atteikuma tiesības, piegāde un riska nodošana. Minimāla saskaņošana tagad skar tikai juridiskās garantijas un negodīgus līguma noteikumus.

2.1.3   Līguma 12., 38., 164., 168. pants un 169. panta 4. punkts nodrošina, ka valstu noteikumiem ir augstāks spēks, ja tie ir labvēlīgāki patērētājiem.

2.2   Uzņēmumu un patērētāju problēmas

2.2.1   Pašlaik tikai katrs desmitais ES uzņēmumus eksportē preces vienotajā tirgū, un vairums no tiem eksportē tikai uz nedaudzām dalībvalstīm. Tikai 8 % patērētāju ar interneta starpniecību preces un pakalpojumus iegādājas citā dalībvalstī. Iekšējā tirgus un pārrobežu elektroniskās tirdzniecības iespējas vēl joprojām nav pietiekami izmantotas.

2.2.2   Šķēršļus rada arī nodokļu regulējuma atšķirības, administratīvās prasības, grūtības piegādes jomā, valodu un kultūru atšķirības, nepietiekama platjoslas pakalpojumu izplatība, datu aizsardzības prasības, noteikumi attiecībā uz dizainu, teritoriālie ierobežojumi, kas attiecas uz intelektuālā īpašuma aizsardzību, maksāšanas veidi un atšķirīgs tiesiskais regulējums. Dati, ko Komisija ieguvusi no citiem pētījumiem, liecina, ka uzņēmēju darījumos ar patērētājiem viens no galvenajiem šķēršļiem, kas patērētājus attur iepirkties ārzemēs, ir efektīvu tiesiskās aizsardzības līdzekļu trūkums. 62 % patērētāju neiegādājās tiešsaistē preces no citām valstīm, jo baidās, ka viņus varētu apkrāpt, 59 % nezina, ko darīt, ja rastos problēmas, 49 % uztraucas par saņemšanu un 44 % īsti nezina, kādas ir viņu kā patērētāju tiesības (3).

Uzņēmumi, it sevišķi MVU, saskaras ar problēmām tādās jomās kā

—	ārvalstu līgumtiesību noteikumu nepietiekama pārzināšana,

—	pārrobežu tirdzniecības tiesiskais regulējums ir sarežģītāks nekā iekšējās tirdzniecības regulējums,

—	darījumi saistīti ar augstām papildu izmaksām.

2.2.3   Šķēršļi, kas kavē pārrobežu tirdzniecību, ļoti negatīvi ietekmē uzņēmumus un patērētājus.

3.   Komisijas priekšlikums

3.1   Komisijas paziņojums (4) attiecas uz priekšlikumu regulai (5) par Vienotu Eiropas tirdzniecības noteikumu ieviešanu. Tā mērķis ir uzlabot iekšējā tirgus darbību, atvieglojot pārrobežu tirdzniecības attīstību.

3.2   Komisijas priekšlikums,

a)

ja raugāmies uz izvēlēto instrumentu, ir — alternatīvi, visās dalībvalstīs identiski un visā Eiropas Savienībā piemērojami līgumtiesību noteikumi, kas būs spēkā līdztekus pašlaik dalībvalstīs spēkā esošajiem tiesību aktiem līgumtiesību jomā, — līgumtiesību regulējums, kam ir izvēles raksturs un ko līgumslēdzējas puses var izvēlēties. Patērētājam būs skaidri jāpauž piekrišana izmantot Vienotos Eiropas tirdzniecības noteikumus, un šī piekrišana nav saistīta ar patērētāja piekrišanu līguma noslēgšanai;

b)	ja raugāmies uz formu, ir regula, kas nodrošinās Vienoto Eiropas tirdzniecības noteikumu vispārīgu un tiešu piemērošanu;

c)

ja raugāmies uz saturu, ir saskaņots, taču papildināms līgumtiesību noteikumu kopums (183 panti), kas ietver — vispārīgus līgumtiesību principus, — pušu tiesības saņemt būtisku informāciju pirms līguma noslēgšanas, noteikumus par to, kā jāslēdz līgumi starp divām pusēm, patērētāju atteikuma tiesības un noteikumus attiecībā uz līguma apstrīdēšanu, — skaidrojumu par līguma noteikumu interpretāciju, noteikumus par līgumu saturu un sekām, kā arī noteikumus par to, kādi līguma noteikumi uzskatāmi par negodīgiem, — pušu saistības un tiesību aizsardzības līdzekļus, — kopīgus papildnoteikumus par zaudējumu atlīdzināšanu un nokavējuma procentiem, — noteikumus par atlīdzināšanu un noilgumu.

Zināmi aspekti arī turpmāk tiks regulēti saskaņā ar valstu tiesību aktiem, ko piemēro, saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 593/2008 (Roma I) (6).

3.3   Vienotajos Eiropas tirdzniecības noteikumos galvenā uzmanība ir pievērsta līgumiem, kas ir sevišķi nozīmīgi pārrobežu tirdzniecībā (tirdzniecības līgumi starp uzņēmumiem un patērētājiem vai līgumi starp uzņēmumiem, ja viena no pusēm ir MVU, kā arī līgumi par digitālā satura piegādi vai saistītu pakalpojumu nodrošināšanu).

3.4   Vienotie Eiropas tirdzniecības noteikumi attiecas vienīgi uz pārrobežu līgumiem (taču dalībvalstis var to piemērošanu paplašināt).

4.   Vispārīgas piezīmes

4.1   Komiteja atzinīgi vērtē Eiropas Komisijas nodomu atvieglot pārrobežu tirdzniecību uzņēmumiem, it sevišķi maziem un vidējiem uzņēmumiem, mudināt patērētājus veikt pārrobežu iepirkumus un nostiprināt iekšējā tirgus priekšrocības.

4.2   EESK uzsver, ka Vienotajiem Eiropas tirdzniecības noteikumiem pilnībā jāatbilst subsidiaritātes un proporcionalitātes principam.

4.3   Kā jau norādīts iepriekš minētajā Komitejas atzinumā, saistībā ar Eiropas tirdzniecības noteikumu formu (regula) un izvēlēto iespēju (visās dalībvalstīs spēkā būs alternatīvs brīvprātīgs regulējums, ko var piemērot, ja līgumslēdzējas puses tam skaidri paudušas piekrišanu) “šie mērķi jāsasniedz pakāpeniski, sākot ar tādiem transnacionāliem tirdzniecības līgumiem par preču pārdošanu (B2B), kas būtu paredzēti kā izmēģinājuma pasākumi”.

4.4   EESK uzskata, vairāki ierosinātās regulas satura aspekti ir būtiski jāuzlabo, lai

—	atvieglotu darījumu veikšanu Eiropas Savienībā, būtiski veicinātu saimniecisko darbību vienotajā tirgū un plašāk izmantotu tā pavērtās iespējas,

—	gan uzņēmējiem, gan patērētājiem patiešām nodrošinātu Eiropas pievienoto vērtību tādās jomās kā izmaksas un ieguvumi,

—	sniegtu vērā ņemamas priekšrocības saistībā ar tiesību aktu labāku izstrādi un radītu vienkāršāku, saprotamāku un lietotājiem draudzīgāku tiesisko vidi,

—	samazinātu ar pārrobežu darījumiem saistītās izmaksas,

—	nodrošinātu tiesisko noteiktību un horizontālo un vertikālo tiesību aktu lielāku saskaņotību, sevišķu uzmanību pievēršot pārredzamībai, skaidrībai un vienkāršībai. Tas sniegs labumu ne vien tiesību speciālistiem, bet arī un jo īpaši maziem uzņēmumiem un patērētājiem,

—	panāktu, ka no jaunajiem noteikumiem praktisku labumu gūst gan MVU, gan patērētāji.

4.5   Komiteja jau iepriekš ir uzsvērusi, ka “šie mērķi jāsasniedz pakāpeniski, sākot ar tādiem transnacionāliem tirdzniecības līgumiem par preču pārdošanu (B2B), kas būtu paredzēti kā izmēģinājuma pasākumi, kurus izmantojot varētu pārbaudīt regulējumu līdzāspastāvēšanas un to konkrētās piemērošanas iespējas” (7).

Vienoto Eiropas tirdzniecības noteikumu sadalīšana divos atsevišķos dokumentos, proti, nodalot noteikumus, kas attiecas uz līgumiem starp uzņēmumiem (B2B), no noteikumiem, kuri attiecas uz līgumiem starp uzņēmumiem un patērētājiem (B2C), un skaidra to ieviešanas grafika noteikšana ļaus likumdevējiem vieglāk izlemt, kura likumdošanas metode, ņemot vērā pušu spēju panākt sev izdevīgus noteikumus (bargaining power), būtu jāpiemēro katrai no noteikumu grupām.

4.6   Patērētāju organizācijas un MVU organizācijas paudušas lielu neapmierinātību, ļoti kritiski vērtējot Vienoto Eiropas tirdzniecības noteikumu pašreizējo saturu. Tās nav pārliecinātas, vai tiešām būtu jāievieš brīvprātīgs instruments e-tirdzniecības veicināšanai un vai brīvprātīgs regulējums ir piemērotākā metode, lai regulētu līgumus, kas slēgti starp uzņēmumiem un patērētājiem.

4.7   Komiteja rosina Komisiju, Padomi un Eiropas Parlamentu ņemt vērā minētos aspektus Vienoto Eiropas tirdzniecības noteikumu izstrādē un turpināt dialogu ar organizācijām, kuras pārstāv mazos un vidējos uzņēmumus un patērētājus, lai nodrošinātu Vienoto Eiropas tirdzniecības noteikumu atbilstību lietotāju prasībām.

4.8   EESK piešķir lielu nozīmi gan tam, ka jauno noteikumu piemērošana ir brīvprātīga, gan arī tiesībām brīvi vienoties par vienoto Eiropas tirdzniecības noteikumu piemērošanu.

4.9   Saistībā ar lielajiem uzņēmumiem vai uzņēmumiem, kuriem tirgū ir dominējošs stāvoklis, EESK iesaka noskaidrot, kādi papildu pasākumi būtu vispiemērotākie, lai atvieglotu MVU iespējas izmantot savas tiesības un saskaņā ar Vienoto Eiropas tirdzniecības noteikumu brīvprātīgas piemērošanas principu brīvi izvēlēties vienu no abiem tiesiskajiem regulējumiem.

4.10   Saskaņā ar Līguma 12. un 169. pantu patērētāju un MVU aizsardzības prasības ir jāņem vērā, izstrādājot un īstenojot ES politiku un pasākumus visās jomās.

4.11   Komiteja norāda, ka Vienoto Eiropas tirdzniecības noteikumu piemērošana ir saistīta ar lielām grūtībām:

—	būtu jāprecizē, kā fakultatīvais instruments savienojams ar Eiropas starptautisko privāttiesību normām, arī ar svarīgākajiem valstu noteikumiem, kas obligāti jāievēro, un noteikumiem par valsts sabiedrisko kārtību (Regulas Nr. 593/2008 9. un attiecīgi 21. pants),

—	ņemot vērā jaunākos Eiropas Savienības Tiesas spriedumus, kas sniedz norādījumus šajā sakarībā, būtu precīzi jānorāda, kā Regula Roma I ietekmē pārrobežu darījumus starp uzņēmumiem un patērētājiem,

—	būtu jānodrošina lielāka tiesiskā noteiktība un jāizstrādā pilnīgs līgumtiesību regulējums, kurš neatsauksies uz dažādajiem dalībvalstu tiesību aktiem un kura interpretācijā un piemērošanā neradīsies problēmas.

4.12   EESK uzsver, ka ar Vienoto Eiropas tirdzniecības noteikumu pieņemšanu vien nepietiks, lai nodrošinātu pārrobežu tirdzniecības paplašināšanos un visu vienotā tirgus pavērto iespēju izmantošanu, kuras mērķis ir veicināt ekonomikas izaugsmi un nodarbinātību.

4.13   Pašreizējos ekonomikas un finanšu krīzes apstākļos jāvelta visas pūles, lai nodrošinātu labvēlīgus apstākļus eksportam un mazinātu administratīvo slogu. Svarīgi ir stiprināt patērētāju uzticēšanos vienotajam tirgum un mudināt viņus veikt pārrobežu iepirkumus, nodrošinot efektīvus līdzekļus individuālo atlīdzinājuma prasību iesniegšanai.

4.14   EESK rosina Eiropas Komisiju un dalībvalstis turpināt darbu, lai novērstu vēl pastāvošos šķēršļus pārrobežu tirdzniecībai, veicinātu un atbalstītu MVU eksporta darbības un aktīvi iesaistītos tādu pasākumu noteikšanā un īstenošanā, kas uzņēmumiem un patērētājiem ļautu izmantot priekšrocības, ko nodrošina vienotā tirgus sniegtās iespējas. Komiteja arī norāda, ka svarīga ir iestāžu un sociālo partneru, tai skaitā MVU organizāciju un patērētāju organizāciju sadarbība un kvalitatīvs savstarpējais dialogs.

4.15   EESK uzsver, ka būtu jāveic papildu pasākumi, lai puses, kas, iespējams, izmantos Vienotos Eiropas tirdzniecības noteikumus (ja tos pieņems), informētu par to, kā efektīvi īstenot un vienoti interpretēt minētos noteikumus. Izmantojot Iekšējā tirgus informācijas sistēmu (IMI) un citus informācijas kanālus, dalībvalstīm visas ieinteresētās personas ir jāinformē par Vienoto Eiropas tirdzniecības noteikumu vispārējo saturu, kā arī par valstu un ES tiesību aktu atšķirībām, tai skaitā arī par judikatūras aspektiem un labas prakses piemēriem.

5.   Īpašas piezīmes

5.1   Nepieciešamība vairāk ņemt vērā MVU īpatnības

5.1.1   EESK uzskata, ka priekšlikums regulai ir uzlabojams, lai vairāk tiktu ņemtas vēra MVU īpatnības:

—	99,8 % no visiem uzņēmumiem ir MVU, no tiem 92 % ir mikrouzņēmumi, kuros vidēji tiek nodarbināti divi darba ņēmēji (8),

—	mikrouzņēmumi eksportē tikai uz nedaudzām dalībvalstīm, turklāt tikai pēc detalizētas tirgus izpētes,

—	parasti uzņēmējdarbības modelis mikrouzņēmumā neparedz pārrobežu līgumu slēgšanu 27 dalībvalstīs,

—	MVU pārrobežu darbību traucē nopietni šķēršļi, kas minēti 2.2.2. punktā.

5.1.2   Izskatāmais priekšlikums nav pietiekami labvēlīgs mazajiem un vidējiem uzņēmumiem. Ierosinātais instruments līgumtiesību jomā ir sarežģīts, abstrakts un tajā ir atsauces uz vairākiem valstu tiesību aspektiem, kas katrā dalībvalstī ir atšķirīgi. Šādu instrumentu mazie un vidējie uzņēmumi nevar izmantot bez atbalsta dienestu palīdzības vai juridiskām konsultācijām. Nepieciešami ir piemērošanas instrumenti, kas varētu mudināt MVU izmantot Vienotos Eiropas tirdzniecības noteikumus.

5.1.3   MVU organizācijas (9) uzskata, ka līgumos, kas slēgti starp uzņēmumiem un patērētājiem, jāpanāk labāks līdzsvars starp līgumslēdzēju pušu tiesībām un pienākumiem. Tās uzsver, ka jāizskaidro un jāvienkāršo šādi aspekti:

—	23. pants (pārāk neskaidrs ir 1. punkts par pienākumu atklāt informāciju par precēm un saistītajiem pakalpojumiem),

—	29. pants (pārāk plašas un neprecīzas sankcijas),

—	39. pants (noteicošiem jābūt tās puses noteikumiem, kas izsaka piedāvājumu),

—	42. panta 1. punkta a) apakšpunkts (atteikuma termiņš) (būtu jāpārņem patērētāju tiesību direktīvas noteikumi),

—	51. pants (par pamatojumu nevar uzskatīt “neatliekamas vajadzības” vai to, ka puse ir “neapdomīga, nekompetenta vai nepieredzējusi”. Šajā pantā atrunātajos gadījumos jārīkojas, pamatojoties uz principu “laba ticība un godprātība darījumos”,

—	72. pants (ilgstošu sarunu procesos pusēm vajadzētu būt iespējai visas vienošanās iekļaut vienā līgumā, citādi MVU rodas pārāk liels administratīvais slogs, gan no izmaksu, gan laika viedokļa),

—	78. pants (1. punktā būtu jāprecizē, ka gadījumos, kad tiesības tiek piešķirtas trešai pusei, nepieciešamas arī otras līgumslēdzējas puses piekrišana),

—	78. pants 4. punktā par iespēju trešai pusei noraidīt tai piešķirtās tiesības ir jāsvītro frāze “netieši pieņēmusi”, jo tā rada nenoteiktību,

—	97. pants (būtu jāsaskaņo dažādo pušu pienākumi),

—	130. panta 3. un 5. punkts (pircēja atbildība nav noteikta),

—	142. panta 4. punkts (būtu jāpapildina: “pirmo” pārvadātāju),

—	159. panta 1. punkts (nepieciešami skaidrojumi).

5.1.4   Vienotajiem Eiropas tirdzniecības noteikumiem jānodrošina, ka ikkatrā to piemērošanas posmiem tiek ievērots princips “vispirms domāt par mazajiem uzņēmumiem” un proporcionalitātes princips, samazinot administratīvo slogu un nevajadzīgās izmaksas mazajiem un vidējiem uzņēmumiem. EESK uzsver, ka, cik vien iespējams, jācenšas mazināt izmaksas, ko mazajiem un vidējiem uzņēmumiem rada tiesību aktu piemērošana. Komiteja rosina Komisiju, Padomi un Eiropas Parlamentu ņemt vērā minētos aspektus Vienoto Eiropas tirdzniecības noteikumu izstrādāšanā.

5.2   Patērētāju tiesību aizsardzība

5.2.1   Komiteja vēlreiz uzsver, ka jānodrošina tiesiskā noteiktība “iedzīvotājiem un uzņēmumiem (…), pamatojoties uz progresīvākajām aizsardzības metodēm”, neliedzot “dalībvalstīm saglabāt vai ieviest stingrākus patērētāju aizsardzības pasākumus” (10) un atbalstot “vienoto tirgu, kas ir iedzīvotāju-patērētāju interešu aizsardzības instruments” (11).

5.2.2   Daudzas patērētāju organizācijas pauž neapmierinātību un kritiku par Vienoto Eiropas tirdzniecības noteikumu pašreizējo saturu (par zemo aizsardzības līmeni salīdzinājumā ar Līguma 169. panta 4. punktā noteikto, par Vienoto Eiropas tirdzniecības noteikumu īstenošanu, neņemot vērā patērētāju vēlmes, utt.). Šīs organizācijas prasa, lai Vienoto Eiropas tirdzniecības noteikumu darbības jomā netiktu iekļauti starp uzņēmumiem un patērētājiem slēgtie līgumi.

5.2.3   Daudzi piemēri liecina par to, ka šis priekšlikums nenodrošina patērētāju tiesību aizsardzību visaugstākajā līmenī:

—	5. pants (“saprātīguma” objektivitāte),

—	13. panta 1. punkts (precīza frāzes “skaidrā un saprotamā veidā” nozīme),

—	13. panta 3. punkta c) apakšpunkts (nav definēts termins “pastāvīgs informācijas nesējs”),

—	19. panta 5.punkts (nav definēts termins “saprātīgs termiņš”),

—	20. panta 2. punkts (precīza frāzes “saistīts ar ikdienas darījumu” nozīme),

—	28. panta 1. punkts (precīza frāzes “saprātīgi rūpēties” nozīme),

—	30. panta 1. punkta c) apakšpunkts (precīza frāzes “saturs un noteiktība ir pietiekami” nozīme),

—	42. panta 2. punkts (ja informācija netiek sniegta, līgums būtu jāatzīst par spēkā neesošu),

—	45. pants (patērētājam nebūtu jāsedz izmaksas par preču atdošanu atpakaļ),

—	52. panta 2. punkta a) apakšpunktā minētajā gadījumā termiņš nosakāms vismaz viena gada garumā, savukārt b) apakšpunktā minētajā gadījumā — divi gadi,

—	53. pants (netieša apstiprināšana noteikti nav pieļaujama),

—	71. pants (būtu vajadzīgs skaidrāks formulējums),

—	74. pants (frāzes “ievērojami nesaprātīgs” nozīme),

—	79. panta 1. punkts (nav definēts, kādi līguma noteikumi uzskatāmi par negodīgiem un tāpēc nesaistošiem),

—	79. panta 2. punkts (direktīvā nav noteikta atšķirība starp būtiskiem un nebūtiskiem līguma elementiem),

—	82. pants (direktīvā nav minēti noteikumi attiecībā uz līguma noteikumu paziņošanu un informēšanas pienākumu, kā arī noteikumi, kas godprātības principa neievērošanas dēļ no līgumiem būtu automātiski izslēdzami, neraugoties uz to satura neatbilstību),

—	84. pants (negodīgo noteikumu saraksts ir pārāk īss, un tas vairs neatbilst dažu dalībvalstu progresīvākajiem noteikumiem),

—	85. pants (iepriekš teiktais attiecas arī uz šajā pantā iekļauto sarakstu),

—	99. panta 3. punkts (pilnībā nepieņemams noteikums),

—	142. pants (tā kā valstu tiesību sistēmas ir atšķirīgas, frāzes “ieguvusi faktiskā valdījumā” juridiskā nozīme un izpratne par valdījuma veidu tulkojumos uz dažādām valodām nav vienāda),

—	142. panta 2. punkts (frāzes “kontroli pār digitālo saturu” nozīme),

—	167. panta 2. punkts (nebūtu pieļaujama iespēja paziņojumu nosūtīt pirms termiņa),

—	179. un 180. pants (vajadzīgs skaidrāks formulējums).

5.2.4   Lai panāktu patērētāju uzticēšanos, vajadzīgi īpaši pasākumi, kas nodrošinātu saukšanu pie atbildības, ja konstatēta piemānīšana vai apkrāpšana, un šādu gadījumu pārrobežu izmeklēšanu. 59 % patērētāju norāda, ka šādu garantiju trūkums ir šķērslis pārrobežu darījumiem.

5.3   Nepieciešamība izstrādāt Eiropas līguma paraugus

5.3.1   EESK uzsver, ka svarīgi ir izstrādāt vairākus Eiropas līguma paraugus.

—	Tiem jābūt pieejamiem vienlaicīgi ar Vienoto Eiropas tirdzniecības noteikumu publicēšanu un spēkā stāšanos.

—	Katrai tirdzniecības jomai un darbības nozarei jāizstrādā atbilstošs Eiropas līguma paraugs.

—

Paraugos jābūt iekļautiem uz acquis balstītiem vispārīgiem standarta noteikumiem un nosacījumiem, kas nodrošinātu patērētāju aizsardzības augstu līmeni, slēdzot līgumus starp uzņēmumiem un patērētājiem, un līguma slēgšanas brīvības principa ievērošanu uzņēmumu savstarpējos līgumos, un paraugiem pilnībā jāatbilst Eiropas Mazās uzņēmējdarbības akta noteikumiem.

—	Paraugiem jābūt pieejamiem visās ES valodās.

—	Paraugi jāpārrauga un regulāri jāpārskata, lai tos varētu uzlabot, balstoties uz labas prakses piemēriem, tiesību doktrīnu un judikatūru.

Šie instrumenti ir ļoti vajadzīgi tiem MVU, kas vēlas slēgt pārrobežu līgumus ar patērētājiem.

5.3.2   Vienoto Eiropas līgumu paraugu izstrādāšanā jāiesaista uzņēmumu, MVU organizācijas un patērētāju organizācijas, un ar šīm organizācijām izstrādes gaitā ir jāsadarbojas.

5.4   Nepieciešamība nodrošināt augsta līmeņa tiesisko noteiktību

5.4.1   Priekšlikumā regulai nav atrisinātas problēmas saistībā ar tiesiskā pamata noteikšanu, interpretāciju un piemērošanu.

5.4.2   Priekšlikumā regulai iekļautas daudzas atsauces uz valstu tiesību aktiem (piemēram, saistībā ar personas juridisko statusu, līguma spēkā neesamību rīcībspējas trūkuma dēļ, prettiesiskuma dēļ vai tādēļ, ka līgums ir pretrunā morāles principiem, saistībā ar līguma valodas noteikšanu, diskriminācijas aizlieguma jautājumiem, pārstāvību, līgumiem ar vairākiem parādniekiem un kreditoriem, pušu maiņu, tai skaitā cesiju, ieskaitu un apvienošanu, īpašuma tiesībām, tai skaitā īpašuma tiesību nodošanu, intelektuālā īpašuma tiesībām un saistībām no neatļautas darbības). Tāpēc uzņēmumiem būs jāpēta attiecīgās valsts tiesību akti, radīsies ar juridiskām konsultācijām saistītas izmaksas un palielināsies tiesiskā nenoteiktība.

5.4.3   Trūkst mehānismu regulas vienotas interpretācijas nodrošināšanai visā Eiropas Savienībā. Datubāzē iekļauts tiesas lēmums kā tiesisks precedents nav saistošs valstu tiesām, kuru kompetencē ir regulas interpretācija un piemērošana. Tāpēc iespējamas atšķirīgas interpretācijas, kas savukārt vairos tiesisko nenoteiktību.

5.4.4   Komiteja iesaka vismaz pirmos piecus gadus pēc regulas stāšanās spēkā pievērst uzmanību tiesu nolēmumiem, informēt par labas prakses piemēriem un izstrādāt gada ziņojumus, lai pastāvīgi varētu novērtēt rezultātus un nodrošināt gan labas prakses piemēru popularizēšanu, gan tādu pasākumu īstenošanu, kas veicinātu regulas vienotu interpretāciju Eiropas Savienībā.

5.5   Papildu piezīmes

Krīzes apstākļos maz ticams, ka dalībvalstis varēs veltīt daudz līdzekļu informācijas pasākumu rīkošanai un jauno noteikumu popularizēšanai. Komiteja iesaka papildināt Paskaidrojuma raksta 4. punktu “Ietekme uz budžetu”, nosakot turpmākos atbalsta pasākumus, proti, apmācības pasākumus, ko rīkotu Komisija un kas būtu paredzēti uzņēmējiem, MVU un patērētāju organizācijām, un šie dalībnieki informētu savukārt savus biedrus par Vienotajiem Eiropas tirdzniecības noteikumiem. Būtu arī jāparedz atbalsta pasākumi, kas minētajām organizācijām palīdzētu sniegt bezmaksas konsultācijas par regulas īstenošanu.

---

(1)  OV C 84, 17.3.2011., 1. lpp.

(2)  OV L 304, 22.11.2011., 64. lpp.

(3)  Piektais patēriņa tirgus rezultātu pārskats, 2011. gada marts.

(4)  COM(2011) 636 final.

(5)  COM(2011) 635 final.

(6)  OV L 177, 4.7.2008., 6. lpp.

(7)  OV C 84, 17.3.2011., 1. lpp.

(8)  Eurostat.

(9)  Dokumenti par Eiropas Amatniecības, mazo un vidējo uzņēmumu asociācijas (UEAPME) nostāju:

http://www.ueapme.com/IMG/pdf/120119_pp_General_Remarks_CESL.pdf;

http://www.ueapme.com/IMG/pdf/120119_pp_Specific_Remarks_CESL.pdf.

(10)  OV C 84, 17.3.2011., 1. lpp.

(11)  OV C 132, 3.5.2011., 3. lpp.

---

---