PASKAIDROJUMA RAKSTS

1. PRIEKŠLIKUMA KONTEKSTS

Regulā (EK) Nr. 683/2008, kas stājās spēkā 2008. gada 25. jūlijā, ir definēts jaunais regulējums Galileo un EGNOS programmu publiskajai pārvaldībai un finansēšanai[1]. Laika posmam no 2007. gada 1. janvāra līdz 2013. gada 31. decembrim tām tiek piešķirti 3405 miljoni EUR.

Kā paredzēts Regulas (EK) Nr. 683/2008 22. pantā, Komisija 2011. gada 18. janvārī[2] pieņēma Eiropas Parlamentam un Padomei adresētu ziņojumu — Eiropas satelītu navigācijas programmu starpposma pārskatu. Šajā ziņojumā aprakstīta to darbība kopš 2007. gadā veiktajām izmaiņām to pārvaldībā, izklāstītas izmaksas un nākotnes izaicinājumi, sevišķi attiecībā uz riskiem, un ieskicēti priekšlikumi to novēršanai, jo īpaši, lai ņemtu vērā abu ar programmām izveidoto sistēmu ekspluatācijas vajadzības.

Padome 2011. gada 31. marta secinājumos, kurus tā pieņēma pēc Komisijas 2011. gada 18. janvāra ziņojuma, cita starpā no jauna apliecināja atbalstu Eiropas satelītu navigācijas programmām, kas definētas ar Regulu (EK) Nr. 683/2008. Tā arī pieņēma zināšanai šo programmu kopējās izmaksas un to, ka Komisija nākamās daudzgadu finanšu shēmas ietvaros iesniegs priekšlikumu, kurā būs ietvertas pārvaldības sistēmas izmaiņas. Padome lūdza Komisijai racionalizēt un optimizēt esošo struktūru izmantošanu.

Arī Parlaments 2011. gada 8. jūnijā pieņemtajā rezolūcijā no jauna apliecināja savu atbalstu Eiropas satelītu navigācijas programmām un norādīja, ka tās galvenokārt būtu jāfinansē no Savienības budžeta. Parlaments uzsvēra, cik svarīgi ir ieviest stingras izmaksu iegrožošanas un risku novēršanas politiku. Tas lūdza Komisijai nekavējoties izstrādāt tiesību aktu priekšlikumus, sevišķi norādot uz nepieciešamību paredzēt stabilu ilgtermiņa struktūru, jo īpaši sistēmu ekspluatācijai.

Komisija 2011. gada 29. jūnija paziņojumā[3], kam pievienots Padomes regulas priekšlikums ar tādu pašu datumu[4], ierosināja nākamajā daudzgadu finanšu shēmā laika periodam no 2014. līdz 2020. gadam piešķirt Eiropas satelītu navigācijas programmu finansēšanai [7000] miljonus EUR. Tā norāda, ka nepieciešams uzturēt izmaksu iegrožošanas centienus un ka ilgākā termiņā vajadzētu paredzēt jaunu pārvaldības veidu. Jānorāda, ka šī summa, [7000] miljoni EUR 2011. gada salīdzināmajās cenās, ir nepārsniedzams maksimālais apjoms, piemērojot minētās Padomes regulas [priekšlikuma 14.] pantu, un atbilst [7897] miljoniem EUR pašreizējās cenās.

Šāda veida sarežģītām programmām ir raksturīgas neparedzētas izmaiņas, kas var novest pie izmaksu pārsniegumiem un kavējumiem. Tai nepieciešama efektīvas riska pārvaldības sistēmas ieviešana, un var būt jāpieņem sensitīvi lēmumi. Izstrādes fāze, kuru vada Eiropas Kosmosa aģentūra, ir sadārdzinājusies kopumā par aptuveni 500 miljoniem euro. Pēc dalībvalstu lūguma Komisija ir piekritusi segt šo summu, lai garantētu programmas turpinātību. Apstiprināšana orbītā ir Galileo programmas stūrakmens, un finansējuma trūkums apdraudētu tās turpināšanu, zaudējot rūpniecisko zinātību un daļēji uzbūvēto aprīkojumu.

Regulas priekšlikumā ņemtas vērā Parlamenta un Padomes prasības, vienlaikus ievērojot arī Komisijas 2011. gada 29. jūnija paziņojuma elementus. Tas ir Eiropas satelītu navigācijas programmu pamatdokuments laika posmam, kuru aptver nākamā daudzgadu finanšu shēma, un tajā paredzēts gan programmu finansējums, gan to pārvaldības sistēma. Ņemot vērā to, cik lielas izmaiņas būtu jāizdara Regulā (EK) Nr. 683/2008, tiek uzskatīts par nepieciešamu ierosināt to aizstāt ar jaunu regulu, nevis grozīt.

Jāatgādina, ka Galileo un EGNOS programmas ir Savienības vadošie projekti. Šīs tehnoloģijas, kura ir spēcīgs virzītājspēks, lai palīdzētu izkļūt no krīzes, veicināšana pilnībā atbilst stratēģijai “Eiropa 2020” un ilgtspējīgas attīstības politikai. Jaunās paaudzes augstas klases satelītu navigācijas pakalpojumi piedāvā lieliskas perspektīvas daudzām nozarēm, un tirgu paplašināšanās rezultātā (to apjoms pēdējos gados pieaudzis par 30 %) veidojas darba vietas. Tāpēc Komisija strādā pie tā, lai izveidotu lietojumu ekosistēmu ar mērķi optimizēt sniegto pakalpojumu izmantojumu un saņemt vislielākos iespējamos sociāli ekonomiskos ieguvumus. Šim nolūkam tā īsteno 24 pasākumus, kas minēti tās 2010. gada 14. jūnija Rīcības plānā par globālās navigācijas satelītu sistēmas (GNSS) lietojumiem[5]. Tajā paredzēts finansējums pētniecības un attīstības projektiem, piekļuves finansējumam uzlabošana MVU, kā arī dažādi pasākumi Galileo un EGNOS programmu izmantošanas veicināšanai tajās nozarēs, kas ir prioritāras izaugsmei, jauninājumiem un nodarbinātībai.

Tāpat arī jānorāda — nav tā, ka Eiropas satelītu navigācijas programmās būtu ieinteresētas tikai tās dalībvalstis, kuras ir visvairāk iesaistītas kosmosa jomā; šīs programmas tieši skar visas Savienības dalībvalstis. No daudzajiem pakalpojumiem, kurus sniegs uzstādītā infrastruktūra, iegūs visi Savienības iedzīvotāji. Turklāt svarīga loma programmu norisē ir mazajiem un vidējiem uzņēmumiem visā Eiropā, jo viens no Savienības mērķiem ir veicināt visu uzņēmumu iespējami plašu un atvērtu līdzdalību iepirkumu konkursos.

Tādējādi Komisija stratēģijas “Eiropa 2020” pamatiniciatīvas “Rūpniecības politika globalizācijas laikmetā” ietvaros tiek aicināta “izstrādāt efektīvu kosmosa politiku, kas nodrošina nepieciešamos instrumentus, lai atrisinātu dažas no svarīgākajām globālajām problēmām, un jo īpaši ļauj ieviest Galileo programmu”.

2. APSPRIEŠANĀS AR IEINTERESĒTAJĀM PERSONĀM UN IETEKMES NOVĒRTĒJUMU REZULTĀTI

Priekšlikums ir vairākkārt padziļināti apspriests ar ieinteresētajām personām un ar sabiedrību. Tam pievienots ietekmes novērtējums.

Apspriešanās ar ieinteresētajām personām notika par dažādiem ar programmām saistītiem tehniskiem, juridiskiem un darbības aspektiem, kā, piemēram, pakalpojumu sniegšana, infrastruktūras un tās ekspluatācijas izmaksas, riska analīze un iespējamās pārvaldības shēmas. Tāpat tika organizēti arī tematiski semināri un konferences kopā ar lietotājiem, kā arī specializētas darba grupas ar Eiropas Kosmosa aģentūras, Eiropas GNSS aģentūras un dalībvalstu ekspertiem. Notika arī tikšanās ar kosmosa nozares ekspertiem un rūpniecības aprindu pārstāvjiem.

Tika iesaistīta arī sabiedrība — gan ar Eirobarometra aptaujām 2007. un 2009. gadā, gan ar Eiropas kosmosa politikas ietekmes novērtējumu.

Visi šie notikumi ļāva secināt turpmāko:

· iedzīvotāji atbalsta neatkarīgas satelītu navigācijas sistēmas izveidi un apzinās to, cik ļoti mūsdienu sabiedrība ir atkarīga no satelītu navigācijas pakalpojumiem;

· ilgtermiņā jāizveido stabila pārvaldība, lai nodrošinātu programmu efektīvu vadību;

· Galileo programmā izstrādātās sistēmas piedāvātais dzīvības aizsardzības pakalpojums (“Safety of Life Service” jeb SoL) būtu jāpārveido, ņemot vērā lietotāju vēlmju izmaiņas;

· visbeidzot, civilās aviācijas nozares ieinteresētās personas uzsver nepieciešamību ilgtermiņā iesaistīties EGNOS pakalpojumu sniegšanā. Tas ir priekšnosacījums, lai EGNOS patiešām ieņemtu vietu tirgū.

Turklāt, ievērojot neseno notikumu attīstību un risināmās grūtības, ietekmes analīzē uzmanība pievērsta programmu īstenošanas turpināšanai, koncentrējoties uz divām galvenajām problēmām: nākotnē sniedzamo pakalpojumu konfigurēšana, apzinoties, ka 2008.–2013. gadam piešķirtais budžets nav pietiekams, lai līdz galam izveidotu Galileo programmai izstrādātās sistēmas infrastruktūru un nodrošinātu EGNOS ekspluatāciju, un ekspluatācijas pārvaldības shēmas definēšana un nepieciešamais finansējums.

Pirmajā jautājumā attiecībā uz Galileo programmai izstrādāto sistēmu, dažādo iespēju izvērtējums liecina, ka vislabāk būtu saglabāt sākotnēji definētos pakalpojumus, izņemot SoL. Šāds risinājums, kam nepieciešama mazāka infrastruktūra uz zemes, nozīmē izmaksu samazinājumu.

EGNOS sistēma jau darbojas, un daudzi lietotāji jau gūst no tās labumu. Turklāt, tā kā ir paziņots par SoL pakalpojuma darbības uzsākšanu, Komisijai ir jānodrošina šā pakalpojuma turpinātība, ņemot vērā to, ka lietotāji jau ir veikuši ievērojamus ieguldījumus. Tādēļ nav iedomājams izbeigt EGNOS programmas darbību.

Par otro jautājumu ietekmes novērtējumā tika secināts, ka Komisijai, kura pārstāv Savienību, būtu vienmēr jābūt atbildīgai par programmām, ja Savienība viena pati nodrošina to finansējumu, kā to ierosina Komisija iepriekš minētajā 2011. gada 29. jūnija paziņojumā. Tomēr ekspluatācijas pārvaldība būtu jānodod regulatīvai aģentūrai. Tas ļautu gan palielināt sociāli ekonomisko ieguvumu no šo sistēmu izmantošanas un nodrošināt labāku saskaņotību ar citām Savienības politikas jomām, gan arī skaidri definēt dažādo iesaistīto personu finansiālo un politisko atbildību. Tādējādi, ievērojot arī minētos Padomes 2011. gada 31. marta secinājumus, visdabiskākais risinājums šķiet Eiropas GNSS aģentūra, kura izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2010. gada 22. septembra Regulu (ES) Nr. 912/2010, lai veiktu ar programmu norisi saistītus uzdevumus, un kura jau aktīvi darbojas satelītu navigācijas jomā. Tomēr būtu jāpārstrukturē šīs aģentūras uzdevumi un resursi.

3. PRIEKŠLIKUMA JURIDISKIE ASPEKTI

Tāpat kā Regula (EK) Nr. 683/2008 un citi Savienības acquis tiesību akti par Eiropas satelītu navigācijas programmām, Komisijas priekšlikums ir juridiski balstīts uz Līguma par Eiropas Savienības darbību 172. pantu (bijušo 156. pantu Eiropas Kopienas dibināšanas līgumā). Tā ir Eiropas Parlamenta un Padomes regula, jo šī regula tāpat kā Regula (EK) Nr. 683/2008, kuru tā aizstāj, ir vispārīgas nozīmes dokuments un tam jābūt tieši piemērojamam visās dalībvalstīs.

Priekšlikuma galvenie aspekti ir programmu un sistēmu definēšana, tām piešķirto budžeta līdzekļu noteikšana un to pārvaldības shēmas definēšana, un nolūkā vienkāršot Savienības acquis tajā paredzēts arī grozīt vai atcelt citus tiesību aktus Eiropas satelītu navigācijas programmu jomā.

Priekšlikums atbilst subsidiaritātes un proporcionalitātes principiem. Priekšlikuma mērķis, proti, izveidot un ekspluatēt satelītu navigācijas sistēmas, pārsniedz dalībvalstu finansiālās un tehniskās iespējas, ja tās darbotos atsevišķi, un šo mērķi var pienācīgi sasniegt tikai Savienības līmenī. Tas ir proporcionāls noteiktajam mērķim — pirmkārt, paredzētie budžeta izdevumi atbilst padziļinātā analīzē aplēstām izmaksām, un, otrkārt, ierosinātā pārvaldības shēma šķiet vispiemērotākā.

4. IETEKME UZ BUDŽETU

Kā norādīts 2. punktā iepriekš, Savienība viena pati turpinās nodrošināt Galileo un EGNOS programmu finansējumu. Tās ieguldījums šajās programmās laika posmā no 2014. līdz 2020. gadam nepārsniegs [7987] miljonus euro pašreizējās cenās, piemērojot iepriekš 1. punktā minētās Padomes regulas [priekšlikuma 14. pantu]. Tas attiecas uz trim galvenajām darbībām — Galileo programmas izvēršanas posma pabeigšanu, šīs programmas ekspluatācijas posmu un EGNOS sistēmas ekspluatāciju. Pēdējā ietver arī sistēmas sniegto pakalpojumu nepārtrauktu uzlabošanu, lai tos pielāgotu lietotāju vajadzību attīstībai.

Programmu izmaksu aplēses iegūtas padziļinātā analīzē. Tās pamatotas arī uz rezultātiem, kas gūti apspriedēs ar dažādiem ekspertiem, jo īpaši no dalībvalstīm, Eiropas Kosmosa aģentūras un Eiropas GNSS aģentūras. Ir notikusi arī apspriešanās ar dažādām ieinteresētajām personām, piemēram, kosmosa rūpniecības nozari.

Programmu turpinātībai ir ļoti svarīgi iegūtās speciālās zināšanas saglabāt Komisijas iekšienē. Tādēļ Komisija saglabās darbā pašreiz strādājošos pagaidu darbiniekus uz tādiem periodiem, ko noteiks atbilstīgi programmu dažādo posmu ilgumam, un pārcels personālu uz Eiropas GNSS aģentūru.

5. FAKULTATĪVI ELEMENTI

Jāuzsver, ka šajā regulā jo īpaši izstrādāta programmu pārvaldības shēma un paredzēts to finansējums laika posmam no 2014. līdz 2020. gadam. Saskaņā ar šo shēmu Eiropas GNSS aģentūrai, kura ir Savienības aģentūra 2002. gada 25. jūnija Regulas (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam, 185. panta nozīmē, var uzticēt svarīgus ar sistēmu ekspluatāciju saistītus uzdevumus. Šim nolūkam Komisija gatavojas noslēgt ar šo aģentūru vienu vai vairākus deleģēšanas nolīgumus.

Komisija uzskata, ka deleģēšanas nolīgumi, kuros ietverti vispārīgi nosacījumi par aģentūrai uzticēto līdzekļi pārvaldīšanu, kā arī izmaksu pārraudzības un kontroles pasākumi, ir vispiemērotākais veids, kā Komisijai, Eiropas Parlamentam un Padomei pilnībā īstenot savas kontroles pilnvaras.

Lai Eiropas Parlamentam un Padomei būtu pilnīgs pārskats par nosacījumiem, saskaņā ar kuriem Eiropas GNSS aģentūra veiks uzdevumus, kuri tai tiks noteikti šajā jaunajā pārvaldības shēmā, sevišķi attiecībā uz līdzekļiem, Komisija 2012. gada laikā iesniegs Regulas (ES) Nr. 912/2010 un ar to saistītā finanšu pārskata grozījumu priekšlikumu. Jānorāda, ka programmām piešķirtais budžets [7897] miljoni euro pašreizējās cenās jau ietver izmaksas par sistēmu ekspluatāciju, ieskaitot izmaksas par to struktūru darbību, kurām tiks uzticēta sistēmu ekspluatācijas pārvaldība. Tādēļ tas, ka aģentūra veiks tai noteiktos jaunos uzdevumus, nekādā gadījumā neradīs papildu izdevumus no budžeta.

Komisija arī novērtēs Regulas (ES) Nr. 912/2010 atbilstību jaunajai pārvaldības shēmai saistībā ar sistēmu drošības apstiprināšanu.

Tāpat būtu jāatjaunina arī Padomes 2004. gada 12. jūlija Vienotā Rīcība 2004/552/KĀDP par Eiropas Pavadoņu radionavigācijas sistēmas darbības aspektiem, kas ietekmē Eiropas Savienības drošību[6].

Noteikumu vienkāršošana ir viens no atslēgas vārdiem Komisijas ierosinātajā jaunajā pieejā Savienības budžeta izdevumiem. Dokuments pašreizējā versijā ietver šādus vienkāršošanas pasākumus:

– rādītāju saskaņošana ar stratēģijas “Eiropa 2020” mērķiem,

– ar sistēmu ekspluatāciju saistītu darbību, jo īpaši līgumu pārvaldības, deleģēšana Eiropas GNSS aģentūrai.

2011/0392 (COD)

Priekšlikums

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA

par Eiropas satelītu navigācijas sistēmu ieviešanu un ekspluatāciju

EIROPAS PARLAMENTS UN PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 172. pantu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc tiesību akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu[7],

ņemot vērā Reģionu komitejas atzinumu[8],

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru,

tā kā:

(1) Eiropas satelītu navigācijas politikas mērķis ir Savienībai nodrošināt divas satelītu navigācijas sistēmas — ar Galileo programmu izveidoto sistēmu un EGNOS sistēmu (turpmāk tekstā — “sistēmas”). Šīs sistēmas ir izveidotas saskaņā ar programmām Galileo un EGNOS (turpmāk tekstā — “programmas”). Katra no šīm abām infrastruktūrām ietver satelītus un uz zemes esošu staciju tīklu.

(2) Galileo programmas mērķis ir izveidot un ekspluatēt pirmo satelītu navigācijas un pozicionēšanas infrastruktūru, kas īpaši izstrādāta civilām vajadzībām. Ar Galileo programmu izveidotā sistēma ir pilnīgi neatkarīga no citām jau esošām vai nākotnē veidojamām sistēmām.

(3) EGNOS programmas mērķis ir uzlabot esošo globālo navigācijas satelītu sistēmu (turpmāk tekstā — “GNSS”) doto signālu kvalitāti.

(4) Eiropas Parlaments, Padome, Ekonomikas un sociālo lietu komiteja un Reģionu komiteja ir pastāvīgi sniegusi visu iespējamo atbalstu šīm programmām.

(5) Tā kā programmas šobrīd jau ir ievērojami attīstījušās un tiks uzsākts sistēmu ekspluatācijas posms, tām ir jānodrošina konkrēts tiesiskais pamats, kas būtu tām pilnībā piemērots, jo īpaši attiecībā uz pārvaldību, un kas atbilstu labas finanšu pārvaldības prasībām.

(6) Ar programmām izveidotās sistēmas ir infrastruktūras, kuras izveidotas kā Eiropas komunikāciju tīkli un kuru izmantojums sniedzas pāri dalībvalstu robežām. Turklāt šo sistēmu piedāvātie pakalpojumi jo īpaši palīdz attīstīt Eiropas komunikāciju tīklus transporta, telekomunikāciju un enerģētikas infrastruktūras jomā.

(7) Galileo un EGNOS programmas ir rūpnieciskās politikas instruments un atbilst stratēģijai “Eiropa 2020”, kā norādīts Komisijas 2010. gada 17. novembra paziņojumā “Integrēta rūpniecības politika globalizācijas laikmetam — prioritāte konkurētspējai un ilgtspējai”[9]. Tās minētas arī Komisijas 2011. gada 4. aprīļa paziņojumā “Virzībā uz Eiropas Savienības kosmosa stratēģiju pilsoņu interesēs”[10]. Šīs programmas sniedz virkni ieguvumu Savienības ekonomikai un iedzīvotājiem, un to kopējā vērtība laika posmā no 2014. līdz 2034. gadam tiek lēsta apmēram 130 miljardu euro apjomā.

(8) Ņemot vērā satelītu navigācijas aizvien pieaugošo izmantojumu dažādās jomās, pakalpojumu sniegšanas pārtraukums varētu radīt lielu kaitējumu mūsdienu sabiedrībai. Turklāt, ievērojot to stratēģisko lomu, satelītu navigācijas sistēmas ir kritiska infrastruktūra, ko var izmantot ļaunprātīgi. Minētais var ietekmēt Savienības un tās dalībvalstu drošību. Tādēļ izstrādājot, ieviešot un ekspluatējot infrastruktūras, kas izveidotas ar Galileo un GNSS programmām, jāņem vērā drošības prasības.

(9) Programmā Galileo ir formulēšanas posms, kas ir noslēdzies, attīstības un apstiprināšanas posms, kam vajadzētu beigties 2013. gadā, izvēršanas posms, kas ir sācies 2008. gadā un kam vajadzētu noslēgties 2020. gadā, un ekspluatācijas posms, kam vajadzētu pakāpeniski sākties no 2014.–2015. gada, bet visai sistēmai būtu jābūt pilnībā darbspējīgai 2020. gadā.

(10) EGNOS programma patlaban atrodas ekspluatācijas posmā, kopš attiecīgi 2009. gada oktobrī un 2011. gada martā tika paziņots par tās brīvi pieejamā pakalpojuma darbības uzsākšanu un par SoL pakalpojuma darbības uzsākšanu.

(11) Lai optimizētu sniegto pakalpojumu lietošanu, ar Galileo un EGNOS programmām izveidotajām sistēmām, tīkliem un pakalpojumiem būtu jābūt savienojamiem un savietojamiem savstarpēji un cik vien iespējams arī ar citām satelītu navigācijas sistēmām, kā arī ar konvencionālajiem navigācijas līdzekļiem.

(12) Tā kā minētās programmas principā pilnībā finansē Savienība, jāparedz, ka tā ir īpašniece visiem materiālajiem un nemateriālajiem aktīviem, kas izveidoti vai ieviesti saistībā ar šīm programmām. Lai tiktu pilnībā ievērotas pamattiesības īpašuma jomā, jāizveido nepieciešamās attiecības ar esošajiem īpašniekiem — tas īpaši attiecas uz infrastruktūru un to drošības būtiski svarīgajām sastāvdaļām. Lai atvieglinātu satelītu navigācijas izmantošanas uzsākšanu, ir jānodrošina, lai trešas personas varētu optimāli izmantot jo īpaši Savienībai piederošās intelektuālā īpašuma tiesības saistībā ar programmām, īpaši sociāli ekonomiskajā jomā.

(13) Galileo programmas izvēršanas un ekspluatācijas posmus un EGNOS programmas ekspluatācijas posmu principā būtu pilnībā jāfinansē Savienībai. Tomēr saskaņā ar 2002. gada 25. jūnija Regulu (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam[11], dalībvalstīm jābūt iespējai, pamatojoties uz attiecīgiem nolīgumiem, ieguldīt programmās papildu līdzekļus vai dot ieguldījumu natūrā, lai finansētu programmu papildu elementus, kuru īstenošanu tās pieprasa — tas attiecas, piemēram, uz sistēmu struktūru vai kādām papildu vajadzībām saistībā ar drošību. Arī trešām valstīm un starptautiskām organizācijām jāspēj dot ieguldījumu šajās programmās.

(14) Lai nodrošinātu programmu turpmāku īstenošanu, ir jāizveido piemērota finanšu sistēma, kas ļautu Savienībai tās finansēt arī turpmāk. Tāpat jānorāda summa laika periodam no 2014. gada 1. janvāra līdz 2020. gada 31. decembrim, kas vajadzīga, lai finansētu Galileo programmas izvēršanas posma nobeigumu un sistēmu ekspluatāciju.

(15) Eiropas Parlaments un Padome pēc Komisijas 2011. gada 29. jūnija priekšlikuma [ir nolēmuši] piešķirt ne vairāk kā [7897] miljonus euro pašreizējās cenās ar programmām saistītu darbību finansēšanai laikā no 2014. gada 1. janvāra līdz 2020. gada 31. decembrim. Jānorāda, ka šīs darbības ietver arī sistēmu un to darbības aizsardzību arī satelītu palaišanas laikā. Tādējādi līdzdalību izmaksu segšanā par pakalpojumiem, lai nodrošinātu šo aizsardzību, tostarp par tiem pakalpojumiem, kurus nodrošina sistēmas par informētību par situāciju kosmosā (piemēram, “Space Situational Awareness”), varētu finansēt no programmām piešķirtā budžeta iespēju robežās, ja šāda iespēja rodas, stingri ierobežojot izmaksas un pilnīgi ievērojot iepriekš minēto kopējo summu, kas noteikta [x.] pantā Padomes Regulā XYZ, ar kuru nosaka finanšu shēmu 2014.–2020. gadam. Ar šo regulu programmu norisei tiek noteikts finansējuma apjoms, kas ir galvenais atskaites punkts xx/yy/201z Iestāžu nolīguma starp Eiropas Parlamentu, Padomi un Komisiju par sadarbību budžeta jautājumos un pareizu finanšu pārvaldību [17]. panta nozīmē un Padomes 2011. gada 29. jūnija regulas, ar ko nosaka daudzgadu finanšu shēmu 2014.–2020. gadam, priekšlikuma[[12]] 14. panta nozīmē.

(16) Ir jānorāda darbības, kurām paredzētas ar šo regulu laika periodam no 2014. līdz 2020. gadam programmām piešķirtās Savienības budžeta apropriācijas. Šīs apropriācijas būtu jāpiešķir galvenokārt darbībām, kas saistītas ar programmas Galileo izvēršanas posmu, tostarp šā posma pārvaldības un uzraudzības pasākumiem, un darbībām, kas saistītas ar sistēmas, kura izveidota ar programmu Galileo, ekspluatāciju, tostarp priekšdarbiem un šā posma sagatavošanas darbībām, kā arī EGNOS sistēmas ekspluatācijai. Tās varētu piešķirt arī dažu citu tādu darbību finansēšanai, kuras nepieciešamas programmu pārvaldībai un to mērķu sasniegšanai.

(17) Ir jāuzsver, ka sistēmu ieguldījumu un ekspluatācijas izmaksu aplēses laika periodam no 2014. līdz 2020. gadam neietver neparedzētas finansiālās saistības, kas Savienībai varētu būt jāuzņemas, jo īpaši attiecībā uz ārpuslīgumiskām saistībām, kuras izriet no tā, ka šīs sistēmas ir publiskā sektora īpašums, sevišķi force majeure un katastrofālu atteiču gadījumā. Komisija veic īpašu šo saistību analīzi.

(18) Tāpat jāatzīmē, ka šajā regulā paredzētie budžeta līdzekļi neaptver darbu, ko finansē no pētniecības un inovāciju pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” līdzekļiem, piemēram, saistībā ar sistēmu atvasinātu lietojumprogrammu attīstību. Šis darbs ļaus uzlabot programmu sniegto pakalpojumu izmantošanu, nodrošināt pienācīgu atdevi no Savienības ieguldījumiem sociālo un ekonomisko ieguvumu ziņā un palielināt Savienības uzņēmumu zinātību saistībā ar satelītu navigācijas tehnoloģiju.

(19) Tāpat jānodrošina, ka Savienība saņem ieņēmumus no sistēmu darbības, lai nodrošinātu iepriekš ieguldīto investīciju atgūšanu. Ar privātā sektora uzņēmumiem noslēgtos līgumos vajadzētu būt noteiktam arī ieņēmumu sadales mehānismam.

(20) Lai izvairītos no izmaksu pārsniegšanas un kavēšanās, kas pēdējos gados ir skārusi minētās programmas, ir jāpalielina centieni mazināt riskus, kuri var izraisīt izmaksu pārsniegšanu, kā to pieprasa Padome 2011. gada 31. marta secinājumos un Eiropas Parlaments 2011. gada 8. jūnija rezolūcijā un kā izriet no Komisijas 2011. gada 29. jūnija paziņojuma Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Budžets stratēģijai “Eiropa 2020””[13].

(21) Lai nodrošinātu Galileo un EGNOS programmu labu publisko pārvaldību, strikti jāsadala uzdevumi starp Komisiju, Eiropas GNSS aģentūru un Eiropas Kosmosa aģentūru, un pārvaldība pakāpeniski jāpielāgo sistēmu ekspluatācijas vajadzībām.

(22) Tā kā Komisija pārstāv Savienību, kura principā vienīgā finansē šīs programmas un kurai sistēmas pieder, Komisijai jābūt atbildīgai par programmu norisi un tai jāuzņemas to politiskā pārraudzība. Tai jāpārvalda programmām ar šo regulu piešķirtie līdzekļi, jāuzrauga visu programmas darbību īstenošana un jānodrošina skaidrs uzdevumu sadalījums, jo īpaši starp Eiropas GNSS aģentūru un Eiropas Kosmosa aģentūru. Šim nolūkam Komisijai papildus uzdevumiem, kas saistīti ar tās vispārējiem pienākumiem, un citiem uzdevumiem, kuri tai jāveic saskaņā ar šo regulu, jānosaka daži īpaši uzdevumi, ko uzskaita neizsmeļoši. Lai optimizētu dažādo iesaistīto pušu resursus un kompetences, Komisijai būtu jāspēj ar deleģēšanas nolīgumiem deleģēt dažus uzdevumus saskaņā ar Regulu (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 un jo īpaši tās 54. pantu.

(23) Eiropas GNSS aģentūra ir izveidota ar Eiropas Padomes un Parlamenta 2010. gada 22. septembra Regulu (ES) Nr. 912/2010, ar ko izveido Eiropas Globālās navigācijas satelītu sistēmas (GNSS) aģentūru, atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 1321/2004 par Eiropas satelītu radionavigācijas programmu vadības struktūru izveidi un groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 683/2008[14], lai sasniegtu Galileo un EGNOS programmu mērķus un veiktu konkrētus uzdevumus saistībā ar programmu norisi. Tā ir Savienības aģentūra, uz kuru kā uz struktūru Regulas (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 185. panta nozīmē attiecas Savienības aģentūrām noteiktie pienākumi. Tai jānosaka konkrēti uzdevumi saistībā ar programmu drošību, ņemot vērā tās iespējamo noteikšanu par atbildīgo PRS iestādi, un saistībā ar tās lomu sistēmu komercializēšanā. Tāpat tai jāuzņemas uzdevumi, ko Komisijai tai var piešķirt ar vienu vai vairākiem deleģēšanas nolīgumiem, kas attiecas uz dažādiem citiem ar programmām saistītiem uzdevumiem, tostarp uzdevumi saistībā ar sistēmu ekspluatācijas posmiem un lietojumu un pakalpojumu veicināšana satelītu navigācijas tirgū. Lai Komisija kā Savienības pārstāve varētu pilnībā īstenot kontroles pilnvaras, šajos deleģēšanas nolīgumos būtu jāiekļauj vispārēji nosacījumi par Eiropas GNSS aģentūrai uzticēto līdzekļu pārvaldīšanu.

(24) Savienībai būtu jānoslēdz daudzgadu deleģēšanas nolīgums ar Eiropas Kosmosa aģentūru par programmu tehniskajiem un plānošanas aspektiem. Lai Komisija kā Savienības pārstāve varētu pilnībā īstenot kontroles pilnvaras, deleģēšanas nolīgumā būtu jāiekļauj vispārēji nosacījumi par Eiropas Kosmosa aģentūrai uzticēto līdzekļu pārvaldīšanu. Attiecībā uz darbībām, ko finansē vienīgi Savienība, šiem nosacījumiem jāgarantē tāds kontroles līmenis, kas ir salīdzināms ar to, kāds tiktu pieprasīts, ja Eiropas Kosmosa aģentūra būtu Savienības aģentūra.

(25) Atbildība par programmu norisi nozīmē atbildību par to drošību, par sistēmām un par sistēmu ekspluatāciju. Ja vien nepiemēro Padomes 2004. gada 12. jūlija Vienoto Rīcību 2004/552/KĀDP par Eiropas Pavadoņu radionavigācijas sistēmas darbības aspektiem, kas ietekmē Eiropas Savienības drošību[15], kuru pēc vajadzības var pielāgot programmu attīstībai, to pārvaldībai un Lisabonas līgumam, Komisija ir atbildīga par drošību, pat ja daži ar drošību saistīti uzdevumi ir uzticēti Eiropas GNSS aģentūrai. Komisijai jāizveido attiecīgi mehānismi, lai nodrošinātu pienācīgu koordināciju starp dažādajām par drošību atbildīgajām struktūrām.

(26) Tā kā Eiropas Ārējo attiecību dienestam ir speciālas zināšanas un regulāri sakari ar trešu valstu pārvaldes iestādēm un starptautiskajām organizācijām, tā ir struktūra, kas var palīdzēt Komisijai veikt dažus uzdevumus saistībā ar sistēmu un programmu drošību ārējo attiecību jomā saskaņā ar Padomes 2010. gada 26. jūlija Lēmumu 2010/427/ES, ar ko nosaka Eiropas Ārējās darbības dienesta organizatorisko struktūru un darbību[16], un jo īpaši tā 2. panta 2. punktu.

(27) Lai izmaksātu programmām piešķirtos Savienības līdzekļus, kuru kopējo summu Komisija nedrīkst pārsniegt, ir ļoti svarīgi piemērot efektīvas publiskā iepirkuma procedūras un jo īpaši slēgt līgumus tā, lai nodrošinātu līdzekļu optimālu izmantošanu, apmierinošu pakalpojumu saņemšanu, programmu saskaņotu virzību, atbilstošu risku pārvaldību un noteiktā laika grafika ievērošanu. Līgumslēdzējai iestādei būtu jācenšas izpildīt šīs prasības.

(28) Tā kā programmas principā finansēs Savienība, publiskā iepirkuma procedūrās saistībā ar programmām būtu jāievēro Savienības noteikumi par publisko iepirkumu un vispirms jātiecas optimizēt resursus, kontrolēt izmaksas un mazināt riskus, kā arī uzlabot efektivitāti un mazināt atkarību no viena piegādātāja. Jānodrošina brīva un godīga konkurence visā nozares piegādātāju ķēdē, piedāvājot vienlīdzīgu dalību nozares visu līmeņu pārstāvjiem, tostarp jo īpaši tirgus jaunpienācējiem un mazajiem un vidējiem uzņēmumiem (MVU). Būtu jāizvairās no iespējamas dominējoša stāvokļa ļaunprātīgas izmantošanas vai ilgstošas atkarības no viena piegādātāja. Pēc vajadzības būtu jāizmanto vairāki piegādes avoti, lai mazinātu ar programmu saistīto risku, izvairītos no atkarības no viena piegādātāja un nodrošinātu labāku visas programmas, tās izmaksu un norises grafika kontroli. Savienības nozarēm attiecībā uz noteiktiem komponentiem un pakalpojumiem būtu jādod iespēja izmantot avotus ārpus Savienības, ja var pierādīt, ka tiem ir būtiskas priekšrocības kvalitātes un izmaksu ziņā, tomēr ievērojot programmu stratēģisko nozīmi un Savienības drošības un eksporta kontroles prasības. Ir jāizmanto ražošanas nozares ieguldījumi, pieredze un zināšanas, tostarp tās, kas iegūtas programmu definēšanas, izstrādes un apstiprināšanas posmos, vienlaikus nodrošinot, ka netiek pārkāpti noteikumi par piedāvājumu konkursu.

(29) Satelītu navigācija ir jauna un sarežģīta tehnoloģija, kas pastāvīgi attīstās. Tādēļ pastāv zināma neskaidrība un risks saistībā ar publisko iepirkumu šīm programmām, ciktāl šis iepirkums var attiekties uz aprīkojumu vai pakalpojumu sniegšanu ilgtermiņā. Tādēļ jāparedz īpaši pasākumi publiskā iepirkuma jomā, kurus piemēro papildus Regulas (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 noteikumiem. Līgumslēdzējai iestādei būtu jāspēj atjaunot līdzvērtīgus konkurences apstākļus, ja kādam no uzņēmumiem pirms konkursa izsludināšanas jau ir privileģēta informācija par darbībām saistībā ar šo konkursu. Tāpat tai jāspēj arī piešķirt līgumslēgšanas tiesības pa atsevišķām daļām ar konkrētiem nosacījumiem, zināmos apstākļos slēgt papildu vienošanās jau konkrētā līguma izpildes laikā vai noteikt minimālo apakšuzņēmējiem nododamo apjomu. Visbeidzot, ņemot vērā tehnoloģisko neskaidrību, kas raksturo šīs programmas, publiskā iepirkuma cenas vienmēr nevar aplēst precīzi, tādēļ būtu lietderīgi slēgt īpaša veida līgumus, kuros nav noteikta nemainīga un galīga cena un ir iekļauti punkti par Savienības finanšu interešu aizsardzību.

(30) Jāapstiprina, ka saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 4. panta 3. punktu dalībvalstīm vajadzētu atturēties no pasākumiem, kas varētu traucēt programmu sekmīgu norisi, jo īpaši intelektuālā īpašuma tiesību jomā un attiecībā uz infrastruktūras darbības nepārtrauktību. Tāpat skaidri jānosaka, ka attiecīgajām dalībvalstīm būtu jāveic visi vajadzīgie pasākumi, lai sistēmu uz zemes esošās stacijas tiktu pieskaitītas Eiropas kritiskajai infrastruktūrai.

(31) Ņemot vērā to, ka šīs ir pasaules mēroga sistēmas, ir ļoti svarīgi, lai Savienība varētu slēgt nolīgumus ar trešām valstīm un starptautiskām organizācijām saistībā ar šīm programmām saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 218. pantu, jo īpaši, lai nodrošinātu netraucētu programmu norisi, optimizētu Savienības iedzīvotājiem sniegtos pakalpojumus, kā arī apmierinātu trešu valstu un starptautisko organizāciju vajadzības. Tāpat ir nepieciešams vajadzības gadījumā pielāgot esošos nolīgumus atbilstoši programmu attīstībai. Sagatavojot un īstenojot šos nolīgumus, Komisija var saņemt palīdzību no Eiropas Ārējo attiecību dienesta, Eiropas Kosmosa aģentūras un Eiropas GNSS aģentūras saskaņā ar uzdevumiem, kas šīm struktūrām noteikti ar šo regulu.

(32) Jāapliecina, ka Komisija dažu savu neregulatīvo uzdevumu veikšanai vajadzības gadījumā un ciktāl tas nepieciešams var vērsties pēc tehniskas palīdzības pie konkrētām ārējām struktūrām. Arī citas programmu publiskajā pārvaldībā iesaistītās struktūras var saņemt tādu pašu tehnisko palīdzību, veicot uzdevumus, kuri tām uzdoti saskaņā ar šo regulu.

(33) Saistībā ar programmām jānodrošina personas datu un privātās dzīves aizsardzība.

(34) Ar samērīgiem pasākumiem visā izdevumu cikla laikā jāaizsargā Savienības finansiālās intereses, jo īpaši atklājot un novēršot pārkāpumus, veicot aptaujas, atgūstot zaudētus līdzekļus, kas nepamatoti izmaksāti vai nepareizi izlietoti, un vajadzības gadījumā piemērojot sankcijas.

(35) Eiropas Parlaments un Padome regulāri jāinformē par programmu īstenošanu. Turklāt Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas pārstāvji saskaņā ar 2008. gada 9. jūlija Kopīgo deklarāciju par Iestāžu Galileo komiteju tiksies Iestāžu Galileo komitejā.

(36) Komisijai būtu jāveic novērtējumi, lai varētu spriest par programmas mērķu sasniegšanai veikto pasākumu efektivitāti.

(37) Lai noteiktu pasākumus, kas nodrošina sistēmu savienojamību un savstarpēju izmantojamību ar citām satelītu navigācijas sistēmām, kā arī ar konvencionālajiem navigācijas līdzekļiem, un lai nodrošinātu sistēmu un to darbības drošību, ir lietderīgi Komisijai deleģēt tiesības šajās divās kompetences jomās pieņemt tiesību aktus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pantu. Ir īpaši būtiski, lai Komisija, veicot priekšdarbus, nodrošinātu apspriešanos arī ekspertu līmenī. Komisijai, sagatavojot un izstrādājot deleģētos aktus, būtu jānodrošina vienlaicīga, savlaicīga un atbilstoša attiecīgo dokumentu nosūtīšana Eiropas Parlamentam un Padomei.

(38) Lai nodrošinātu vienotus šīs regulas īstenošanas nosacījumus, īstenošanas pilnvaras būtu jāpiešķir Komisijai. Minētās pilnvaras būtu jāīsteno saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 16. februāra Regulu (ES) Nr. 182/2011, ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu[17].

(39) Tā kā labai publiskai pārvaldībai ir vajadzīga viendabīga programmu vadība, ātrāka lēmumu pieņemšana un vienāda piekļuve informācijai, Eiropas GNSS aģentūras un Eiropas Kosmosa aģentūras pārstāvjiem vajadzētu būt iespējai kā novērotājiem iesaistīties darbā, ko veic Eiropas GNSS programmu komiteja, kura izveidota ar 19. pantu Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 9. jūlija Regulā (EK) Nr. 683/2008 par Eiropas satelītu radionavigācijas programmu (EGNOS un Galileo) turpmāku īstenošanu[18]. Šim pašam nolūkam tādu trešu valstu un starptautisko organizāciju pārstāvjiem, kuras ar Savienību noslēgušas starptautisku nolīgumu, vajadzētu būt iespējai piedalīties Eiropas GNSS programmu komitejas darbā. Šie Eiropas GNSS aģentūras, Eiropas Kosmosa aģentūras, trešu valstu un starptautisko organizāciju pārstāvji komitejā nevar piedalīties balsošanā.

(40) Ņemot vērā to, ka šīs regulas mērķi, proti, izveidot un ekspluatēt satelītu navigācijas sistēmas, nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, jo tas pārsniedz ikvienas atsevišķas dalībvalsts finansiālās un tehniskās iespējas, un to, ka šo programmu īstenošanai vairāk piemērots ir Savienības līmenis, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā regulā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi šā mērķa sasniegšanai.

(41) Kopuzņēmums Galileo, kurš tika izveidots ar Padomes 2002. gada 21. maija Regulu (EK) Nr. 876/2002, ar ko izveido kopuzņēmumu Galileo[19], ir beidzis darbību 2006. gada 31. decembrī, un šobrīd ir pabeigta uzņēmuma likvidēšana. Tādēļ Regula (EK) Nr. 876/2002 jāatceļ.

(42) Ņemot vērā to, ka programmas ir jānovērtē, ka jāveic ievērojami grozījumi Regulā (EK) Nr. 683/2008 un ka nepieciešama juridiska noteiktība un skaidrība, Regula (EK) Nr. 683/2008 ir jāatceļ,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.

I NODAĻA

VISPĀRĪGI NOTEIKUMI

1. pants

Eiropas satelītu navigācijas sistēmas un programmas

1.           Galileo un EGNOS programmas aptver visas darbības, lai definētu, izstrādātu, apstiprinātu, būvētu, ekspluatētu, atjauninātu un uzlabotu abas Eiropas satelītu navigācijas sistēmas, proti, ar Galileo programmu izveidoto sistēmu un EGNOS sistēmu, un lai nodrošinātu to drošību.

2.           Ar Galileo programmu izveidotā sistēma ir globālās navigācijas satelītu sistēmas (GNSS) autonoma infrastruktūra, kas ietver satelītu konstelāciju un globālu uz zemes esošu staciju tīklu.

3.           EGNOS sistēma ir infrastruktūra, ar ko pārrauga un koriģē esošo globālo navigācijas satelītu sistēmu raidītus signālus. Tā ietver uz zemes esošas stacijas un vairākus ģeostacionāros satelītos uzstādītus retranslatorus.

4.           Galileo programmas konkrētie mērķi ir nodrošināt, lai ar šo programmu izveidotās sistēmas raidītos signālus varētu izmantot piecu šādu funkciju veikšanai:

(a) nodrošināt “brīvi pieejamo pakalpojumu” (Open Service, OS), kas lietotājam pieejams bez maksas un sniedz tādu atrašanās vietas noteikšanas un sinhronizācijas informāciju, kura paredzēta satelītu navigācijas plaša apjoma lietojumiem;

(b) nodrošināt “dzīvības aizsardzības pakalpojumu” (Safety of Life Service, SoL), kas domāts tiem lietotājiem, kuriem ir būtiski svarīga drošība; tas nodrošina arī pakalpojumu nepārtrauktību, pieejamību un precizitāti, kas īpaši nepieciešama dažās nozarēs, un ietver integritātes funkciju, ļaujot brīdināt lietotāju par sistēmas darbības problēmu;

(c) nodrošināt komercpakalpojumus (Commercial Service, CS) lietojumam profesionālām un komerciālām vajadzībām, pateicoties uzlabotai darbībai un informācijai, kam ir lielāka pievienotā vērtība nekā tai, kuru iegūst no brīvi pieejamā pakalpojuma;

(d) nodrošināt publisku regulētu pakalpojumu (Public Regulated Service, PRS), kas pieejams vienīgi valstu pilnvarotiem lietotājiem, diskrētam lietojumam, kur nepieciešama ievērojama pakalpojumu stabilitāte. Šajā pakalpojumā izmanto spēcīgus un šifrētus signālus;

(e) piedalīties COSPAS–SARSAT sistēmas glābšanas un meklēšanas atbalsta (Search and Rescue Support Service, SAR) pakalpojumu sistēmā, uztverot bāku raidītus avārijas signālus un sūtot tām ziņojumus.

5.           EGNOS programmas konkrētie mērķi ir nodrošināt, lai EGNOS sistēmas raidītos signālus varētu izmantot šādu trīs funkciju veikšanai:

(f) nodrošināt brīvi pieejamu pakalpojumu (OS), kas lietotājam ir pieejams bez maksas un kas sniedz tādu pozicionēšanas un sinhronizācijas informāciju, kura paredzēta satelītu navigācijas lietojumam plašos apjomos teritorijā, ko nosedz sistēma;

(g) nodrošināt komerciālu datu izplatīšanas pakalpojumu (EGNOS Data Access Service, EDAS) lietojumam profesionālām un komerciālām vajadzībām, pateicoties uzlabotai darbībai un informācijai, kam ir lielāka pievienotā vērtība nekā tai, kuru iegūst no brīvi pieejamā pakalpojuma;

(h) nodrošināt dzīvības aizsardzības pakalpojumu (Safety of Life Service, SoL), kas domāts tiem lietotājiem, kuriem ir būtiski svarīga drošība; tas nodrošina arī pakalpojumu nepārtrauktību, pieejamību un precizitāti, kas īpaši nepieciešama dažās nozarēs, un ietver integritātes funkciju, ļaujot brīdināt lietotāju par sistēmas darbības problēmu aptvertajā teritorijā.

EGNOS programmas īpašais mērķis ir arī paplašināt sniegto pakalpojumu ģeogrāfisko aptvērumu uz visu Savienības teritoriju un, ievērojot tehniskus ierobežojumus un balstoties uz starptautiskiem nolīgumiem, uz citiem pasaules reģioniem, īpaši trešu valstu teritoriju, kuras ietilpst Eiropas vienotajā gaisa telpā.

2. pants

Priekšmets

Šajā regulā izstrādāti noteikumi par sistēmu ieviešanu un ekspluatāciju atbilstīgi Eiropas satelītu navigācijas programmām, jo īpaši noteikumi par to pārvaldību un Savienības finansiālo ieguldījumu.

3. pants

Galileo programmas īstenošanas posmi

Galileo programmai ir šādi posmi:

(b) definēšanas posms, kurā izveidota sistēmas struktūra un noteikti tās elementi un kurš pabeigts 2001. gadā;

(c) izstrādes un apstiprināšanas posms, kurš ietver pirmo satelītu būvi un palaišanu, pirmo uz zemes esošo infrastruktūras objektu izveidi un visus vajadzīgos darbus un pasākumus, lai sistēmu apstiprinātu orbītā; šo posmu paredzēts pabeigt 2013. gadā;

(d) izvēršanas posms, kurš ietver visu kosmosā un zemes esošo infrastruktūras objektu izveidi, kā arī visas ar to saistītās darbības, un kurš ietver sagatavošanos ekspluatācijas posmam; šo posmu, kurš sākās 2008. gadā, paredzēts pabeigt 2020. gadā;

(e) ekspluatācijas posms, kurš ietver infrastruktūras apsaimniekošanu, apkopi, pastāvīgus sistēmas uzlabojumus, tās atjaunināšanu un aizsardzību, ar programmu saistītu sertifikāciju un standartizāciju, pakalpojumu sniegšanu un to komercializēšanu un visas citas darbības, kas vajadzīgas sistēmas attīstībai un programmas sekmīgas darbības nodrošināšanai; mērķis ir pakāpeniski uzsākt šo posmu 2014.–2015. gadā, sniedzot pirmos pakalpojumus.

4. pants

EGNOS sistēmas ekspluatācija

EGNOS sistēmas ekspluatācija aptver galvenokārt infrastruktūras pārvaldību, apkopi, pastāvīgus sistēmas uzlabojumus, tās atjaunināšanu un aizsardzību, ar programmu saistītu apstiprināšanu, sertifikāciju un standartizāciju, visus elementus, kas nodrošina sistēmas uzticamību un tās ekspluatāciju, kā arī pakalpojumu sniegšanu un to komercializēšanu.

5. pants

Sistēmu savietojamība un savstarpēja izmantojamība

1. Ar Galileo un EGNOS programmām izveidotās sistēmas, tīkli un pakalpojumi ir savstarpēji savietojami un savstarpēji izmantojami.

2. Ar Galileo un EGNOS programmām izveidotās sistēmas, tīkli un pakalpojumi ir cik vien iespējams savietojami un savstarpēji izmantojami ar citām satelītu navigācijas sistēmām, kā arī ar konvencionālajiem navigācijas līdzekļiem.

3. Komisija deleģētos tiesību aktos saskaņā ar 34. pantu apstiprina prasības un normas, lai nodrošinātu 2. punktā paredzēto savietojamību un savstarpēju izmantojamību.

6. pants

Īpašumtiesības

Savienība ir visu saistībā ar šīm programmām izveidoto vai ieviesto materiālo un nemateriālo aktīvu īpašniece, un tādēļ tā vajadzības gadījumā slēdz nolīgumus ar trešām personām par esošajām īpašumtiesībām.

Komisija uzrauga Savienības intelektuālā īpašuma tiesību optimālu izmantošanu.

II NODAĻA

BUDŽETA IEGULDĪJUMI UN MEHĀNISMI

7. pants

Attiecīgas darbības

1.           Saskaņā ar šo regulu programmām paredzētās Savienības budžeta apropriācijas laika periodam no 2014. līdz 2020. gadam piešķir, lai finansētu:

a)      darbības saistībā ar Galileo programmas izvēršanas posmu, tostarp šā posma pārvaldības un uzraudzības darbības;

b)      darbības saistībā ar sistēmas, kas izveidota ar programmu Galileo, ekspluatāciju, tostarp priekšdarbus un šā posma sagatavošanas darbības;

c)      darbības saistībā ar EGNOS sistēmas ekspluatāciju.     

2.           Šie programmām piešķirtie Savienības budžeta līdzekļi var aptvert arī Komisijas izdevumus saistībā ar sagatavošanas, uzraudzības, kontroles, revīzijas un novērtēšanas darbībām, kas nepieciešamas programmu pārvaldībai un mērķu sasniegšanai, jo īpaši izdevumus par:

(a) pētījumiem un ekspertu sanāksmēm;

(b) informācijas un komunikācijas pasākumiem, tostarp starpiestāžu saziņu, par Savienības politiskajām prioritātēm, ja tām ir tieša saistība ar šīs regulas mērķiem;

(c) informācijas tehnoloģijas (IT) tīkliem, kas paredzēti informācijas apstrādei vai apmaiņai ar to;

(d) jebkādu citu tehnisku vai administratīvu palīdzību, ko sniedz Komisijai programmu pārvaldībai.

3.           Lai varētu skaidri noteikt programmu un to dažādo posmu izmaksas, Komisija, ievērojot atklātas vadības principu, reizi gadā ziņo 35. panta 1. punktā minētajai komitejai par Savienības līdzekļu atvēlēšanu katrai no 1. un 2. punktā minētajām darbībām.

8. pants

Galileo programmas finansēšana

1.           Izvēršanas un ekspluatācijas posmus finansē Savienība saskaņā ar 10. panta 1. punktu, neskarot šā panta 2. un 3. punktu.

2.           Dalībvalstis var piešķirt Galileo programmai papildu līdzekļus. Ieņēmumi no šādām iemaksām veido piešķirtos ieņēmumus, kā noteikts Regulas (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 18. panta 2. punktā. Ievērojot pārredzamas vadības principu, Komisija šīs regulas 35. panta 1. punktā minētajai komitejai dara zināmu, kā Galileo programmu varētu ietekmēt šā punkta piemērošana.

3.           Trešas valstis un starptautiskās organizācijas arī var sniegt papildu finansējumu Galileo programmai. To dalības noteikumus un nosacījumus izstrādā 28. pantā minētajos nolīgumos.

9. pants

EGNOS sistēmas ekspluatācijas finansēšana

1.           Savienība nodrošina EGNOS sistēmas ekspluatācijas finansēšanu saskaņā ar 10. panta 1. punktu, neskarot iespējamu citu, īpaši šā panta 2. un 3. punktā minēto, finansējuma avotu līdzdalību.

2.           Dalībvalstis var piešķirt EGNOS programmai papildu līdzekļus. Ieņēmumi no šādām iemaksām veido piešķirtos ieņēmumus, kā noteikts Regulas (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 18. panta 2. punktā. Ievērojot pārredzamas vadības principu, Komisija šīs regulas 35. panta 1. punktā minētajai komitejai dara zināmu, kā EGNOS programmu varētu ietekmēt šā punkta piemērošana.

3.           Trešas valstis un starptautiskās organizācijas arī var sniegt papildu finansējumu EGNOS programmai. To dalības noteikumus un nosacījumus izstrādā 28. pantā minētajos nolīgumos.

10. pants

Līdzekļi

1.           Maksimālā summa, ko Savienība piešķir, lai īstenotu 7. panta 1. un 2. punktā uzskaitītās darbības laika periodā no 2014. gada 1. janvāra līdz 2020. gada 31. decembrim, ir [7897] miljoni euro pašreizējās cenās.

2.           Apropriācijas veic saskaņā ar šīs regulas un Regulas (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 noteikumiem.

3.           Budžeta saistības attiecībā uz programmām īsteno pa gadiem.

11. pants

Programmu radīti ieņēmumi

1.           Ieņēmumus no sistēmu ekspluatācijas iekasē Savienība, ieskaita tos Savienības budžetā un piešķir programmām. Ja ieņēmumi ir lielāki par programmu ekspluatācijas posmu finansēšanai vajadzīgo summu, līdzekļu piešķiršanas principa grozījumus apstiprina budžeta lēmējiestāde pēc Komisijas priekšlikuma.

2.           Ar privātā sektora uzņēmumiem noslēgtos līgumos var paredzēt ieņēmumu sadales mehānismu.

3.           Procentu ieņēmumus, ko rada iepriekšējs finansējums, kurš pārskaitīts par budžeta izpildi netieši atbildīgajām struktūrām, piešķir darbībām, attiecībā uz ko ir noslēgts deleģēšanas nolīgums vai līgums starp Komisiju un attiecīgo struktūru. Saskaņā ar pareizas finanšu pārvaldības principu par budžeta izpildi netieši atbildīgās struktūras dara pieejamus kontus, lai varētu konstatēt attiecīgos līdzekļus un procentu ieņēmumus.

III NODAĻA

PROGRAMMU PUBLISKĀ PĀRVALDĪBA

12. pants

Programmu pārvaldības sistēma

Programmu pārvaldība notiek saskaņā ar principu par striktu uzdevumu sadalījumu starp dažādajām iesaistītajām struktūrām, jo īpaši, starp Komisiju, Eiropas GNSS aģentūru un Eiropas Kosmosa aģentūru.

13. pants

Komisijas loma

1.           Komisija ir atbildīga par programmu norisi. Tā pārvalda ar šo regulu piešķirtos līdzekļus un pārrauga visu programmu darbību īstenošanu.

2.           Papildus 1. punktā minētajiem vispārīgajiem uzdevumiem un citur šajā regulā noteiktajiem uzdevumiem, Komisijas uzdevumi saskaņā ar šo regulu ietver šādus īpašus uzdevumus:

(e) tā nodrošina skaidru uzdevumu sadalījumu starp dažādajām programmās iesaistītajām struktūrām un šim nolūkam ar deleģēšanas nolīgumiem uztic Eiropas GNSS aģentūrai un Eiropas Kosmosa aģentūrai attiecīgi 15. panta 1. punkta d) apakšpunktā un 16. pantā minētos uzdevumus;

(f) tā ievieš attiecīgus instrumentus un strukturālus pasākumus, kas vajadzīgi, lai noteiktu, pārvaldītu, novērstu un pārraudzītu ar programmām saistītos riskus, sevišķi attiecībā uz izmaksām un laika grafiku;

(g) tā Savienības vārdā un savas kompetences jomā regulē attiecības ar trešām valstīm un starptautiskajām organizācijām;

(h) tā nodrošina programmu drošību un izveido koordinācijas mehānismus starp dažādajām iesaistītajām struktūrām.

3.           Ja tas ir vajadzīgs programmas Galileo posmu veiksmīgai norisei un EGNOS sistēmas ekspluatācijai, kā paredzēts attiecīgi 3. un 4. pantā, Komisija veic pasākumus, lai

(i) noteiktu uz zemes esošās infrastruktūras atrašanās vietu un nodrošinātu tās darbību;

(j) noteiktu tādu lēmumu pieņemšanas brīžus, kas ir īpaši nozīmīgi programmu īstenošanas novērtēšanai;

(k) mazinātu ar programmu norisi saistītus riskus.

Šos īstenošanas pasākumus pieņem saskaņā ar 35. panta 3. punktā paredzēto izskatīšanas procedūru.

14. pants

Sistēmu un darbības drošība

1.           Sistēmas un to darbība ir droša.

2.           Neskarot šīs regulas 15. un 17. pantu un Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmuma 1104/2011/ES[20] 8. pantu, Komisija ar deleģētiem tiesību aktiem saskaņā ar 34. pantu var pieņemt prasības un standartus, lai nodrošinātu sistēmu drošību un to darbību, kā noteikts 1. punktā. Tā šim nolūkam ņem vērā nepieciešamību pēc drošības prasību pārraudzības un to iekļaušanas programmu kopumā, kā arī šo prasību ietekmi uz programmu sekmīgu norisi, īpaši attiecībā uz izmaksām un laika grafiku.

3.           Eiropas Ārējās darbības dienests saskaņā ar Lēmuma 2010/427/ES 2. panta 2. punktu palīdz Komisijai veikt ar drošību saistītus uzdevumus ārējo attiecību jomā. Šajā pašā jomā dienests palīdz Komisijai arī pārraudzīt to, kā tiek ievēroti Lēmumā 1104/2011/ES paredzētie obligātie kopīgie standarti. Šim nolūkam tiek piešķirti pienācīgi līdzekļi un noteikti pārejas periodi, kas ļauj nodrošināt programmu un pakalpojumu nepārtrauktību.

15. pants

Eiropas GNSS aģentūras loma

1            Lai sasniegtu programmu mērķus, Eiropas GNSS aģentūra veicina to īstenošanu un saskaņā ar Komisijas izstrādātām vadlīnijām veic šādus uzdevumus:

(l) attiecībā uz programmu drošību un neskarot 14. un 17. pantu, tā nodrošina:

i)        apstiprināšanu drošības jomā saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 912/2010 III nodaļu ne vēlāk kā 2016. gada 30. jūnijā; šajā nolūkā tā sāk un pārrauga drošības procedūru īstenošanu un veic sistēmas drošības pārbaudes,

ii)       Galileo drošības centra izmantošanu atbilstīgi standartiem un prasībām 14. panta 3. punktā un norādījumiem, kas sniegti atbilstīgi 17. pantā minētajai Vienotajai Rīcībai 2004/552/KĀDP;

(m) tā veic Lēmuma 1104/2011/ES 5. pantā paredzētās atbildīgās PRS iestādes uzdevumus, ja tā ir noteikta par šo iestādi, un palīdz Komisijai pārraudzīt obligāto kopīgo standartu ievērošanu saskaņā ar minētā lēmuma 8. panta 6. punktu;

(n) sistēmu ekspluatācijas gaitā tā veicina pakalpojumu komercializāciju, tostarp veicot vajadzīgo tirgus novērtējumu;

(o) tā veic arī citus konkrētus ar programmām saistītus uzdevumus, ko Komisija tai var uzticēt saskaņā ar deleģēšanas nolīgumu, kuru pieņem, pamatojoties uz deleģēšanas lēmumu, saskaņā ar Regulas (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 54. panta 2. punkta b) apakšpunktu, piemēram:

i)        operatīvas darbības saistībā ar sistēmu infrastruktūras pārvaldību, apkopi, pastāvīgiem uzlabojumiem un atjaunināšanu, ar programmām saistītu sertifikāciju un standartizāciju, kā arī ar pakalpojumu sniegšanu, kā minēts 3. panta d) punktā un 4. pantā,

ii)       lietojuma un pakalpojumu veicināšana satelītu navigācijas tirgū.

2.           Papildus 1. punktā minētajiem uzdevumiem un savas kompetences jomā Eiropas GNSS aģentūra nodod Komisijas rīcībā savas speciālās tehniskās zināšanas un sniedz tai visu vajadzīgo informāciju, lai tā varētu veikt uzdevumus saskaņā ar šo regulu.

3.           Ar 35. panta 1. punktā minēto komiteju apspriežas par šā panta 1. punkta d) apakšpunktā minēto deleģēšanas lēmumu saskaņā ar 35. panta 2. punktā paredzēto apspriešanās procedūru. Komiteju informē par deleģēšanas nolīgumiem, ko gatavojas slēgt Savienība, kuru pārstāv Komisija, un Eiropas GNSS aģentūra.

16. pants

Eiropas Kosmosa aģentūras loma

1.           Komisija ar Eiropas Kosmosa aģentūru noslēdz daudzgadu deleģēšanas nolīgumu, pamatojoties uz deleģēšanas lēmumu, ko Komisija pieņem saskaņā ar Regulas (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 54. panta 2. punktu. Šis nolīgums aptver uzdevumu un budžeta izpildi, uz ko attiecas deleģēšana programmu īstenošanā, jo īpaši ar Galileo programmu izveidotās sistēmas infrastruktūras izvietošanas pabeigšana.

2.           Ciktāl tas nepieciešams saskaņā ar 1. punktu deleģēto uzdevumu un budžeta izpildei, deleģēšanas nolīgumā paredz Eiropas Kosmosa aģentūrai uzticēto līdzekļu pārvaldības vispārējos nosacījumus, un jo īpaši veicamās darbības, saistīto finansējumu, pārvaldības procedūras, uzraudzības un kontroles pasākumus, pasākumus, kurus piemēro līgumu nepareizas izpildes gadījumā, un noteikumus par īpašumtiesībām uz visiem materiālajiem un nemateriālajiem aktīviem.

Uzraudzības un kontroles pasākumos ietilpst instruments izmaksu aplēšanai, Komisijas sistemātiska informēšana par izmaksām un, ja notiek novirzīšanās no paredzētā budžeta un sākotnēji apstiprinātajām izmaksām, koriģējoši pasākumi, kas garantē infrastruktūras ieviešanu piešķirtā budžeta ietvaros.

3.           Ar 35. panta 1. punktā minēto komiteju apspriežas par šā panta 1. punktā minēto deleģēšanas lēmumu saskaņā ar 35. panta 2. punktā paredzēto apspriešanās procedūru. Komiteju informē par daudzgadu deleģēšanas nolīgumu, ko Komisija slēdz ar Eiropas Kosmosa aģentūru.

4.           Komisija informē 35. panta 1. punktā minēto komiteju par starpposma rezultātiem un galarezultātiem, izvērtējot publiskā iepirkuma konkursus un līgumus ar uzņēmumiem, ko Eiropas Kosmosa aģentūra gatavojas noslēgt.

IV NODAĻA

ASPEKTI, KAS SAISTĪTI AR EIROPAS SAVIENĪBAS UN TĀS DALĪBVALSTU DROŠĪBU

17. pants

Vienota rīcība

Ja sistēmu ekspluatācija var apdraudēt Savienības vai tās dalībvalstu drošību, piemēro Vienotajā Rīcībā 2004/552/KĀDP paredzētās procedūras.

18. pants

Noteikumu par klasificētu informāciju piemērošana

1.           Visām fiziskajām personām, kas uzturas to teritorijā, un visām juridiskajām personām, kas veic uzņēmējdarbību to teritorijā, un kas strādā ar klasificētu ES informāciju saistībā ar programmām, dalībvalstis piemēro drošības noteikumus, nodrošinot vismaz tādas pašas pakāpes aizsardzību, kādu garantē Komisijas drošības noteikumi, kuri izklāstīti Komisijas Lēmuma 2001/844/EK, EOTK, Euratom[21] pielikumā, un Padomes drošības noteikumi, kas izklāstīti Padomes Lēmuma 2011/292/ES[22] pielikumā.

2.           Pieņemot valsts noteikumus drošības jomā, kā minēts 1. punktā, dalībvalstis tūlīt par tiem informē Komisiju.

3.           Fiziskās personas, kas uzturas trešās valstīs, un juridiskās personas, kas veic uzņēmējdarbību trešās valstīs, var strādāt ar ES klasificētu informāciju saistībā ar programmām vienīgi tad, ja tām attiecīgajās valstīs piemēro drošības noteikumus, kuri nodrošina vismaz tāda paša līmeņa aizsardzību kā Komisijas drošības noteikumi, kas izklāstīti Lēmuma 2001/844/EK, EOTK, Euratom pielikumā, un Padomes drošības noteikumi, kas izklāstīti Lēmuma 2011/292/ES pielikumā. Tiek uzskatīts, ka Eiropas Kosmosa aģentūras drošības noteikumi un Savienības Augstā pārstāvja ārlietās un drošības politikas jautājumos Lēmums 2011/C 304/05[23] ir līdzvērtīgi minētajiem noteikumiem. Līdzvērtību drošības noteikumiem, kurus piemēro trešā valstī, var atzīt nolīgumā ar attiecīgo valsti.

V NODAĻA

PUBLISKAIS IEPIRKUMS

I IEDAĻA

Vispārīgi noteikumi, ko piemēro publiskajam iepirkumam, kuru veic programmu izvēršanas un ekspluatācijas posmos

19. pants

Vispārīgi principi

Neskarot pasākumus, kas jāīsteno, lai aizsargātu Savienības drošības vai sabiedrības drošības būtiskas intereses vai ievērotu Savienības eksporta kontroles prasības, publiskajam iepirkumam Galileo programmas izvēršanas posmā un programmu ekspluatācijas posmos piemēro Savienības publiskā iepirkuma noteikumus, kas izstrādāti Regulā (EK, Euratom) Nr. 1605/2002, jo īpaši atklātu un godīgu konkurenci visā piegādes ķēdē, konkursu rīkošanu, atklāti un laikus sniedzot informāciju, skaidri paziņojot piemērojamos publiskā iepirkuma noteikumus, atlases un līgumslēgšanas tiesību piešķiršanas kritērijus un citu svarīgu informāciju, lai visiem iespējamiem dalībniekiem nodrošinātu godīgas konkurences nosacījumus.

20. pants

Īpaši mērķi

Iepirkumu procedūrās ievēro šādus mērķus:

a)      visā Savienībā veicināt iespējami plašu un atklātu visu uzņēmumu, īpaši jaunu dalībnieku un MVU, līdzdalību;

b)      izvairīties no iespējama dominējoša stāvokļa ļaunprātīgas izmantošanas un no ilgstošas atkarības no viena piegādātāja;

c)      izmantot iepriekšējus publiskā sektora ieguldījumus un gūto pieredzi, kā arī rūpniecības nozares pieredzi un zināšanas, tostarp definēšanas, izstrādes un apstiprināšanas posmos un programmu izvēršanā gūto pieredzi, vienlaikus nodrošinot, ka tiek ievēroti konkursa norises noteikumi.

2. IEDAĻA

Īpaši noteikumi, ko piemēro publiskajam iepirkumam, kuru veic programmu izvēršanas un ekspluatācijas posmos

21. pants

Līdzvērtīgas konkurences apstākļu izveidošana

Līgumslēdzējai iestādei jāveic vajadzīgie pasākumi, lai izveidotu līdzvērtīgas konkurences apstākļus, ja kāda uzņēmuma iepriekšēja līdzdalība kādās darbībās, kas saistītas ar darbībām, par kurām izsludināts konkurss,

(a) var sniegt šim uzņēmumam ievērojamas priekšrocības informācijas privilēģiju ziņā un tādēļ var radīt šaubas par vienādas attieksmes principa ievērošanu vai

(b) ietekmē normālas konkurences apstākļus vai neitralitāti un objektivitāti attiecībā uz līgumslēgšanas tiesību piešķiršanu vai līgumsaistību izpildi.

Šie pasākumi nedrīkst ietekmēt taisnīgu konkurenci, līdzvērtīgu attieksmi un par uzņēmumiem, to komerciālajām attiecībām un izmaksu struktūru saņemtās informācijas konfidencialitāti. Šādā kontekstā pasākumos ņem vērā paredzētā līguma veidu un noteikumus.

22. pants

Iepirkums pa daļām, kam piemēro nosacījumus

1.           Līgumslēdzēja iestāde var veikt iepirkumu pa daļām, kam piemēro nosacījumus.

2.           Iepirkumam pa daļām, kam piemēro nosacījumus, ir viena nemainīga daļa, kurai pievienotas budžeta saistības, un viena vai vairākas daļas ar nosacījumiem. Iepirkuma dokumentos sniedz aprakstu par iepirkumu pa daļām, kam piemēro nosacījumus. Tajos jo īpaši nosaka katras daļas mērķi, cenu vai tās noteikšanas veidu un pakalpojumu sniegšanas nosacījumus.

3.           Nemainīgās daļas pakalpojumi ir vienots vesels; tas pats attiecas arī uz katru daļu, kam piemēro nosacījumus, ievērojot visās iepriekšējās daļās saņemtos pakalpojumus.

4.           Katras daļas, kam piemēro nosacījumus, izpildei nepieciešams līgumslēdzējas iestādes lēmums, kuru līgumslēdzējam paziņo atbilstīgi iepirkuma līgumā izstrādātajiem noteikumiem. Ja daļa, kam piemēro nosacījumus, tiek apstiprināta ar kavēšanos vai netiek apstiprināta, līgumslēdzējs var saņemt kompensāciju par gaidīšanu vai atcelšanu, ja tas ir noteikts iepirkuma līgumā un saskaņā ar tur izstrādātiem nosacījumiem.

23. pants

Papildināto izmaksu līgumi

1.           Līgumslēdzēja iestāde 2. punktā paredzētajos apstākļos izņēmuma kārtā var izvēlēties iepirkumu, kas pilnīgi vai daļēji norisinās kā papildināto izmaksu līgums, ievērojot maksimālo cenu.

Atšķirībā no iepirkuma, kur tiek samaksāts par rezultātu un kur cenu vai tās noteikšanas veidu nosaka iepriekš iepirkuma dokumentos, ar papildināto izmaksu līgumu atlīdzina ieguldītos līdzekļus, nevis galaproduktu vai pakalpojumu. Maksājamā cena sastāv no atlīdzinājuma par līgumslēdzēja faktiskajiem izdevumiem, īstenojot līgumsaistības, piemēram, par darbaspēku, materiāliem, patēriņa precēm, vai par līgumsaistību īstenošanai nepieciešamā aprīkojuma un infrastruktūras izmantošanu. Šiem izdevumiem pieskaita vai nu vienreizēju maksājumu, kas sedz vispārējas izmaksas un peļņu, vai summu, kas sedz vispārējas izmaksas un procentus saskaņā ar sasniegto rezultātu un atbilstību laika grafikam.

2.           Līgumslēdzēja iestāde var izvēlēties pilnīgi vai daļēji slēgt papildināto izmaksu līgumu, ja nav objektīvi iespējams precīzi noteikt fiksētu cenu un ja var pierādīt, ka šāda fiksēta cena būtu nesamērīgi augsta sakarā ar neskaidrību, kas saistīta ar līgumsaistību īstenošanu, jo

(a) vai nu iepirkums attiecas uz ļoti sarežģītiem elementiem vai ir jāizmanto jauna tehnoloģija, un tādēļ ir saistīts ar ievērojamu tehnisku neparedzamību,

(b) vai arī visām darbībām, par kurām tiek slēgts līgums, operatīvu iemeslu dēļ jāsākas nekavējoties, lai gan vēl nav iespējams kopumā noteikt fiksētu un nemainīgu cenu, jo pastāv virkne neparedzamu apstākļu vai līgumsaistību īstenošana daļēji ir atkarīga no citu līgumu izpildes.

3.           Maksimālā maksājamā summa ir pilnīga vai daļēja papildināto izmaksu līguma maksimālā cena. To drīkst pārsniegt tikai pienācīgi pamatotos izņēmuma gadījumos un ar līgumslēdzējas iestādes iepriekšēju piekrišanu.

4.           Pilnīga vai daļēja papildināto izmaksu līguma dokumentācijā norāda:

(a) līguma veidu, tas ir, vai līgums ir pilnīgs vai daļējs papildināto izmaksu līgums līdz maksimālajai cenai;

(b) daļējam papildināto izmaksu līgumam — tos iepirkuma elementus, uz kuriem attiecas papildināto izmaksu līgums;

(c) maksimālo cenu;

(d) piešķiršanas kritērijus, kam jāļauj novērtēt provizoriskā budžeta iespējamību, atlīdzināmās izmaksas, mehānismus šo izmaksu noteikšanai un piedāvājumā minēto peļņu;

(e) izdevumiem piemērojamo pieskaitījuma veidu saskaņā ar 1. punktu;

(f) noteikumus un procedūras, ar ko nosaka piedāvājuma iesniedzēja līgumsaistību īstenošanai paredzēto izmaksu atbilstīgumu saskaņā ar 5. punktā izklāstītajiem principiem;

(g) grāmatvedības noteikumus, kas piedāvājumu iesniedzējiem jāievēro;

(h) pārvēršanas nosacījumus, ja daļēju papildināto izmaksu līgumu pārvērš par līgumu ar fiksētu un nemainīgu cenu.

5.           Pilnīga vai daļēja papildināto izmaksu līguma līgumsaistību izpildes laikā līgumslēdzējam radušās izmaksas ir atbilstīgas tikai tad, ja

(a) tās patiešām ir radušās līguma norises laikā, izņemot izmaksas par aprīkojumu, infrastruktūru un nemateriāliem ieguldījumiem, kas nepieciešami līgumsaistību izpildei — tās var uzskatīt par atbilstīgām par visu to pirkuma vērtību;

(b) tās ir norādītas provizoriskajā budžetā, kurš, iespējams, grozīts ar sākotnējā līguma pielikumiem;

(c) tās ir nepieciešamas līgumsaistību izpildei;

(d) tās rodas no līgumsaistību izpildes un ir ar tām tieši saistītas;

(e) tās ir identificējamas, pārbaudāmas, iekļautas līgumslēdzēja grāmatvedībā un noteiktas saskaņā ar specifikācijās un līgumā minētiem grāmatvedības standartiem;

(f) tās atbilst piemērojamo nodokļu un sociālo tiesību aktu prasībām;

(g) tās neatkāpjas no līguma nosacījumiem;

(h) tās ir samērīgas, attaisnojamas un atbilst pareizas finanšu vadības prasībām, īpaši attiecībā uz ekonomiju un lietderību.

Līgumslēdzējs ir atbildīgs par savu izmaksu iegrāmatošanu, par grāmatvedības uzturēšanu vai citu dokumentu saglabāšanu, kas vajadzīgi, lai pierādītu, ka izmaksas, kuras tas prasa atlīdzināt, ir radušās saskaņā ar šajā pantā noteiktajiem principiem un tiem atbilst. Izmaksas, ko līgumslēdzējs nevar pamatot, uzskata par neatbilstīgām un neatlīdzina.

6.           Lai nodrošinātu papildināto izmaksu līgumu pareizu izpildi, līgumslēdzēja iestāde veic šādus uzdevumus:

(a) nosaka visreālāko iespējamo maksimālo cenu, vienlaikus pieļaujot zināmu elastību, rēķinoties ar tehnisku neparedzamību;

(b) tiklīdz līguma norises gaitā ir iespējams kopumā noteikt fiksētu un nemainīgu cenu, pārvērš daļēju papildināto izmaksu līgumu par līgumu ar fiksētu un nemainīgu cenu; šim nolūkam tā nosaka pārvēršanas nosacījumus, saskaņā ar kuriem pāriet no daļēja papildināto izmaksu līguma uz līgumu ar fiksētu un nemainīgu cenu;

(c) ievieš uzraudzības un kontroles pasākumus, kas paredz jo īpaši provizorisku izmaksu prognozēšanas sistēmu;

(d) nosaka nepieciešamos principus, instrumentus un procedūras līgumu izpildei, sevišķi lai noteiktu un kontrolētu līgumslēdzējam vai tā apakšlīgumu slēdzējiem līgumsaistību izpildes laikā radušās izmaksas, un līguma papildināšanai;

(e) pārliecinās, ka līgumslēdzējs un tā apakšlīgumu slēdzēji atbilst līgumā noteiktajiem grāmatvedības standartiem un izpilda prasību iesniegt grāmatvedības dokumentus, kas var kalpot par pierādījumu;

(f) līgumsaistību izpildes gaitā nepārtraukti pārliecinās par d) apakšpunktā minēto principu, instrumentu un procedūru efektivitāti.

24. pants

Līgumu papildinājumi

Līgumu var grozīt ar papildinājumu, ja šis papildinājums atbilst visiem šādiem nosacījumiem:

a)      tas nemaina līguma mērķi;

b)      tas nemaina līguma finansiālo ietvaru;

c)      ar to neievieš nosacījumus, kuri, ja tie iepirkuma dokumentācijā būtu bijuši sākotnēji, būtu ļāvuši pieņemt citu kandidātu piedāvājumus, nevis tikai to kandidātu, kuru piedāvājumi bija pieņemami sākotnēji, vai būtu ļāvuši izvēlēties citu piedāvājumu, nevis to, kuru izvēlējās sākotnēji.

25. pants

Apakšlīgumi

1. Līgumslēdzēja iestāde var pieprasīt katram kandidātam kādu līguma daļu dažādos līmeņos nodot apakšlīgumu slēdzējiem — uzņēmumiem, kas nepieder pie grupas, pie kuras pieder kandidāts. Šo obligāto apakšlīguma daļu izsaka skalas veidā, norādot minimālo un maksimālo procentuālo daudzumu. Šī skala ir proporcionāla iepirkuma mērķim un tā vērtībai, kā arī darbībai attiecīgajā nozarē, jo īpaši, konkurences esībai un vērojamajam rūpnieciskajam potenciālam.

2. Līgumslēdzēja iestāde var noraidīt apakšlīgumu slēdzējus, kurus izraudzījies kandidāts galvenā līguma līgumtiesību piešķiršanas laikā vai izvēlētais piedāvājuma iesniedzējs līgumsaistību izpildes laikā. Šādu noraidījumu pamato rakstiski, un to var pamatot tikai ar kritērijiem, ko piemēro piedāvājumu iesniedzēju atlasei attiecībā uz galveno līgumu.

VI NODAĻA

DAŽĀDI NOTEIKUMI

26. pants

Plānošana

Komisija izstrādā daudzgadu darba programmu, kurā paredzētas galvenās darbības, provizoriskais budžets un laika grafiks, lai sasniegtu 1. panta 4. un 5. punktā noteiktos Galileo un EGNOS programmu mērķus.

Pamatojoties uz daudzgadu darba programmu, Komisija pieņem gada darba plānu, kurā ir daudzgadu darba programmas un attiecīgā finansējuma īstenošanas plāns.

Šos īstenošanas tiesību aktus pieņem saskaņā ar 35. panta 3. punktā paredzēto izskatīšanas procedūru.

27. pants

Dalībvalstu rīcība

1.           Dalībvalstis atturas no pasākumiem, kas varētu traucēt programmu sekmīgu norisi, jo īpaši intelektuālā īpašuma tiesību jomā un attiecībā uz infrastruktūras darbības nepārtrauktību.

2.           Dalībvalstis veic visus vajadzīgos pasākumus, lai sistēmu uz zemes esošās stacijas tiktu pieskaitītas Eiropas kritiskajai infrastruktūrai Padomes Direktīvas 2008/114/EK[24] nozīmē.

28. pants

Starptautiski nolīgumi

Savienība programmu ietvaros saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 218. pantā paredzēto procedūru var slēgt nolīgumus, jo īpaši sadarbības nolīgumus, ar trešām valstīm un starptautiskajām organizācijām.

29. pants

Tehniskā palīdzība

Lai veiktu 13. panta 2. punktā paredzētos tehniska rakstura uzdevumus, Komisija var vērsties pēc nepieciešamās palīdzības jo īpaši pie kosmosa jomā kompetento dalībvalstu aģentūru ekspertiem, neatkarīgiem ekspertiem, kā arī struktūrām, kas varētu sniegt objektīvu analīzi un viedokli par programmu norisi.

Arī citas programmu publiskajā pārvaldībā iesaistītās struktūras, jo īpaši Eiropas GNSS aģentūra un Eiropas Kosmosa aģentūra, var saņemt tādu pašu tehnisko palīdzību, veicot uzdevumus, kuri tām uzdoti saskaņā ar šo regulu.

30. pants

Personas datu un privātuma aizsardzība

1.           Komisija nodrošina, ka, izveidojot un ieviešot sistēmas, tiek garantēta personas datu un privātuma aizsardzība un ka sistēmās tiek iekļautas attiecīgas minētās aizsardzības garantijas.

2.           Personas datu apstrāde šajā regulā paredzēto uzdevumu un darbību veikšanai notiek saskaņā ar personas datu aizsardzības jomā spēkā esošajiem tiesību aktiem, jo īpaši ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 45/2001[25] un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 95/46/EK[26].

31. pants

Savienības finansiālo interešu aizsardzība

1.           Komisija veic atbilstošus pasākumus, lai nodrošinātu, ka, īstenojot saskaņā ar šo regulu finansētas darbības, Savienības finansiālās intereses tiek aizsargātas, piemērojot aizsargpasākumus pret krāpšanu, korupciju un jebkādām citām nelikumīgām darbībām, veicot efektīvas pārbaudes un, ja ir atklāti pārkāpumi, atgūstot nepamatoti izmaksātās summas un attiecīgā gadījumā piemērojot iedarbīgus, samērīgus un preventīvus sodus.

2.           Komisijai vai tās pārstāvjiem un Revīzijas palātai ir tiesības, pārbaudot dokumentus un veicot pārbaudes uz vietas, revidēt visus dotāciju saņēmējus, līgumslēdzējus un apakšuzņēmējus, kuri šīs regulas ietvaros ir saņēmuši Savienības līdzekļus.

Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF) var veikt inspekcijas un pārbaudes uz vietas attiecībā uz uzņēmējiem, uz kuriem tieši vai netieši attiecas šāds finansējums, saskaņā ar Regulā (Euratom, EK) Nr. 2185/96[27] noteiktajām procedūrām, lai noteiktu, vai saistībā ar dotāciju līgumu vai dotāciju lēmumu, vai līgumu, kas attiecas uz Savienības finansējumu, ir notikusi krāpšana, korupcija vai jebkādas citas nelikumīgas darbības, kas ietekmē Savienības finansiālās intereses.

Neskarot pirmo un otro daļu, sadarbības nolīgumos ar trešām valstīm un starptautiskām organizācijām, dotāciju nolīgumos, dotāciju lēmumos un līgumos, kas izriet no šīs regulas īstenošanas, nepārprotami nosaka Komisijas, Revīzijas palātas un OLAF pilnvaras veikt šādas revīzijas, inspekcijas un pārbaudes uz vietas.

32. pants

Eiropas Parlamenta un Padomes informēšana

Komisija nodrošina šīs regulas īstenošanu. Ik gadu, iesniedzot provizorisko budžeta projektu, Komisija iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu par programmu īstenošanu.

33. pants

Novērtējums par šīs regulas piemērošanu

1.           Komisija ne vēlāk kā 2018. gada 30. jūnijā iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei novērtējuma ziņojumu, lai varētu pieņemt lēmumu par pasākumu, kuri pieņemti saskaņā ar šo regulu, pagarināšanu, grozīšanu vai atcelšanu, un tajā ir informācija par:

(g) mērķu sasniegšanu gan no rezultātu, gan no ietekmes viedokļa;

(h) resursu izmantošanas efektivitāti;

(i) Eiropas pievienoto vērtību.

Novērtējumā arī izskata iespējas attiecībā uz vienkāršošanu, iekšējo un ārējo saskaņotību, visu mērķu piemērotību, kā arī pasākumu devumu Savienības prioritāšu īstenošanā attiecībā uz gudru, ilgtspējīgu un integrējošu izaugsmi. Tajā ņem vērā atzinumus novērtējumos par iepriekšēju pasākumu ilgtermiņa ietekmi.

2.           Novērtējumā apskata sasniegto attiecībā uz 1. panta 4. un 5. punktā noteiktajiem Galileo un EGNOS programmas mērķiem, balstoties uz šādiem snieguma rādītājiem:

(j) par Galileo — darba kārtībā esošo satelītu skaits, uz zemes izvietotās infrastruktūras versija un sniegto pakalpojumu skaits;

(k) par EGNOS — sertifikācijas iestādēm iesniegto pakalpojumu specifikāciju izmaiņu skaits.

3.           Šīs regulas īstenošanā iesaistītās struktūras sniedz Komisijai datus un informāciju, kas ļauj uzraudzīt un novērtēt attiecīgās darbības.

VII NODAĻA

DELEĢĒŠANA UN ĪSTENOŠANAS PASĀKUMI

34. pants

Deleģēšanas kārtība

1.           Pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir, ievērojot šajā pantā paredzētos nosacījumus.

2.           Komisijai no 2014. gada 1. janvāra uz nenoteiktu laiku tiek piešķirtas pilnvaras pieņemt 5. panta 14. pantā minētos deleģētos aktus.

3.           Eiropas Parlaments vai Padome var jebkurā laikā atsaukt 5. un 14. pantā minēto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums par atsaukšanu izbeidz tajā minēto pilnvaru deleģēšanu. Atsaukšana stājas spēkā nākamajā dienā pēc attiecīgā lēmuma publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai attiecīgajā lēmumā minētā vēlākā datumā. Tā neskar jau spēkā esošo deleģēto aktu derīgumu.

4.           Tiklīdz Komisija pieņem deleģēto aktu, tā par to vienlaikus paziņo Eiropas Parlamentam un Padomei.

5.           Deleģēts akts, ko pieņem saskaņā ar 5. un 14. pantu, stājas spēkā tikai tad, ja Eiropas Parlaments un Padome divu mēnešu laikā no paziņošanas par šo aktu Eiropas Parlamentam un Padomei nav cēluši iebildumus vai ja pirms šī termiņa beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējusi Komisiju par nodomu necelt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par diviem mēnešiem.

35. pants

Komitejas procedūra

1.           Komisijai palīdz Eiropas GNSS programmu komiteja (turpmāk tekstā — “komiteja”), kas izveidota ar Regulas (EK) Nr. 683/2008 19. pantu. Minētā komiteja ir komiteja Regulas (ES) Nr. 182/2011 nozīmē.

2.           Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 4. pantu.

3.           Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 5. pantu.

4.           Saskaņā ar komitejas reglamentā izstrādātajiem nosacījumiem tās darbā kā novērotāji var iesaistīties Eiropas GNSS aģentūras un Eiropas Kosmosa aģentūras pārstāvji.

5.           Starptautiskajos nolīgumos, ko Savienība slēdz atbilstīgi 28. pantam, var paredzēt trešu valstu vai starptautisko organizāciju pārstāvju piedalīšanos komitejas darbā atbilstīgi tās reglamentā izstrādātajiem nosacījumiem.

VIII NODAĻA

NOBEIGUMA NOTEIKUMI

36. pants

Atcelšana

1.           No 2014. gada 1. janvāra atceļ Regulu (EK) Nr. 876/2002.

              Uz visiem spēkā esošajiem pasākumiem, kuri pieņemti, pamatojoties uz Regulu (EK) Nr. 876/2002, turpina attiekties minētā regula.

2.           No 2014. gada 1. janvāra atceļ Regulu (EK) Nr. 683/2008.

              Uz visiem spēkā esošajiem pasākumiem, kuri pieņemti, pamatojoties uz Regulu (EK) Nr. 683/2008, turpina attiekties minētā regula.

              Atsauces uz atcelto regulu uzskata par atsaucēm uz šo regulu, un tās lasa saskaņā ar atbilstības tabulu, kas pievienota pielikumā.

37. pants

Spēkā stāšanās

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no 2014. gada 1. janvāra.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē,

Eiropas Parlamenta vārdā —                       Padomes vārdā —

priekšsēdētājs                                                priekšsēdētājs

PIELIKUMS

Atbilstības tabula

Iepriekšējā numerācija (Regula (EK) Nr. 683/2008[28]) || Jaunā numerācija (šī regula)

1. pants || 1. pants

2. pants || 2. pants

3. pants || 3. pants

4. pants || 8. pants

5. pants || 4. pants

6. pants || 9. pants

7. pants || 5. pants

8. pants || 6. pants

9. pants || 7. pants

10. pants || 10. pants

11. pants || 11. pants

12. panta 1. punkts 12. panta 2. un 3. punkts || 12. pants 13. pants

13. panta 1. punkts 13. panta 2. un 3. punkts 13. panta 4. punkts || 13. pants 14. pants 17. pants

14. pants || 18. pants

15. pants || 26. pants

16. pants || 15. pants

17. pants || 19.–25. pants

18. pants || 16. pants

19. pants || 35. pants

20. pants || 30. pants

21. pants || 31. pants

22. pants || 32. pants

23. pants ||

24. pants || 37. pants

Pielikums || 1. pants

TIESĪBU AKTA FINANŠU PĀRSKATS

1.           PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS KONTEKSTS

              1.1.    Priekšlikuma/iniciatīvas nosaukums

              1.2.    Attiecīgās politikas jomas ABM/ABB struktūrā

              1.3.    Priekšlikuma/iniciatīvas būtība

              1.4.    Mērķi

              1.5.    Priekšlikuma/iniciatīvas pamatojums

              1.6.    Ilgums un finansiālā ietekme

              1.7.    Paredzētie pārvaldības veidi

2.           PĀRVALDĪBAS PASĀKUMI

              2.1.    Uzraudzības un ziņošanas noteikumi

              2.2.    Pārvaldības un kontroles sistēma

              2.3.    Krāpšanas un pārkāpumu apkarošanas pasākumi

3.           PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS PAREDZAMĀ FINANSIĀLĀ IETEKME

              3.1.    Attiecīgās daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorijas un budžeta izdevumu pozīcijas

              3.2.    Paredzamā ietekme uz izdevumiem

              3.2.1. Paredzamās ietekmes uz izdevumiem kopsavilkums

              3.2.2. Paredzamā ietekme uz darbības apropriācijām

              3.2.3. Paredzamā ietekme uz administratīvajām apropriācijām

              3.2.4. Saderība ar kārtējo daudzgadu finanšu shēmu

              3.2.5. Trešo personu dalība finansējumā

              3.3.    Paredzamā ietekme uz ieņēmumiem

TIESĪBU AKTA FINANŠU PĀRSKATS

1. PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS KONTEKSTS 1.1. Priekšlikuma/iniciatīvas nosaukums

Eiropas satelītu navigācijas programmas GALILEO un EGNOS (Eiropas Ģeostacionārās navigācijas pārklājuma dienests)

1.2. Attiecīgās politikas jomas ABM/ABB struktūrā[29]

Sadaļa 02: Uzņēmumi

Nodaļa 02 05: Eiropas satelītu navigācijas programmas (EGNOS un Galileo)

1.3. Priekšlikuma/iniciatīvas būtība

Priekšlikums/iniciatīva attiecas uz jaunu darbību.

¨ Priekšlikums/iniciatīva attiecas uz jaunu darbību, pamatojoties uz izmēģinājuma programmu/sagatavošanas darbību[30]

þ Priekšlikums/iniciatīva attiecas uz esošas darbības pagarināšanu

¨ Priekšlikums/iniciatīva attiecas uz darbību, kas pārveidota jaunā darbībā

1.4. Mērķi 1.4.1. Komisijas daudzgadu stratēģiskie mērķi, kurus plānots sasniegt ar priekšlikumu/iniciatīvu

Jāatgādina, ka Eiropas satelītu navigācijas programmas (turpmāk tekstā — “programmas”) ir Savienības vadošie projekti. Tās atbilst stratēģijai “Eiropa 2020” un ilgtspējīgas attīstības politikai. Mērķis ir sniegt navigācijas pakalpojumus, kas veicina ievērojamu attīstību virknē nozaru, kas ir tehnoloģiskā novatorisma un Eiropas ekonomikas konkurētspējas nozīmīgs faktors un kas rada darba vietas, komerciālus ieņēmumus un sociāli ekonomiskus ieguvumus.

Priekšlikuma mērķis ir saglabāt Eiropas klātbūtni kosmosā un attīstīt satelītu pakalpojumus, konkrētāk, nodrošināt divas satelītu navigācijas sistēmas.

Programmas Galileo mērķis ir izveidot globālu Eiropas navigācijas satelītu sistēmu (turpmāk tekstā — “GNSS”). Tā ļaus sniegt lietotājiem visā pasaulē pozicionēšanas, sinhronizēšanas un navigācijas pakalpojumus virknei lietojumu, kas sniedzas no transporta, apgādes ar elektroenerģiju, laika prognozēm un maksas par ceļu lietošanu līdz pat norēķiniem ar vērtspapīriem.

EGNOS ir Eiropas sistēma, kas izveidota, lai uzlabotu ASV GPS sistēmas sniegumu Eiropas zonā. Tā uzlabo esošos satelītu navigācijas pakalpojumus, darbojoties ar kritiskiem lietojumiem drošības jomā, piemēram, gaisa un jūras transporta jomā attiecībā uz lidaparātu vadīšanu un nosēdināšanu un kuģu izvadīšanu cauri kanāliem.

1.4.2. Konkrētie mērķi un attiecīgās ABM/ABB darbības

Konkrētais mērķis Nr. 1

Līdz 2019. gadam izveidot un nodrošināt globālu satelītu navigācijas infrastruktūru un pakalpojumus (Galileo)

Kā norādīts regulas priekšlikumā, Galileo programmas konkrētie mērķi ir nodrošināt, lai ar šo programmu izveidotās sistēmas raidītos signālus varētu izmantot piecu šādu funkciju veikšanai:

– nodrošināt “brīvi pieejamu pakalpojumu” (Open Service, OS), kas lietotājam pieejams bez maksas un sniedz tādu atrašanās vietas noteikšanas un sinhronizācijas informāciju, kura paredzēta satelītu navigācijas plaša apjoma lietojumiem,

– nodrošināt “dzīvības aizsardzības pakalpojumu” (Safety of Life Service, SoL), kas domāts tiem lietotājiem, kuriem ir būtiski svarīga drošība. Tas nodrošina arī pakalpojumu stabilitāti, pieejamību un precizitāti, kas īpaši nepieciešama dažās nozarēs, un ietver integritātes funkciju, ļaujot brīdināt lietotāju par sistēmas darbības problēmu; turpinās pētījumi par SoL pakalpojuma pārveidi, lai tas labāk atbilstu lietotāju prasībām, lai samazinātu šā pakalpojuma ietekmi uz izmaksām un lai ņemtu vērā savienojamību ar EGNOS sniegto SoL pakalpojumu;

– nodrošināt komercpakalpojumus (Commercial Service, CS) lietojumam profesionālām un komerciālām vajadzībām, pateicoties uzlabotai darbībai un informācijai, kam ir lielāka pievienotā vērtība nekā tai, kuru iegūst no brīvi pieejamā pakalpojuma;

– nodrošināt publisku regulētu pakalpojumu (Public Regulated Service, PRS), kas pieejams vienīgi valsts pārvaldes struktūru pilnvarotiem lietotājiem, diskrētam lietojumam, kur nepieciešama ievērojama pakalpojumu stabilitāte. Publiskajā regulētajā pakalpojumā izmanto spēcīgus šifrētus signālus;

– piedalīties COSPAS–SARSAT sistēmas glābšanas un meklēšanas atbalsta (Search and Rescue Support Service, SAR) pakalpojumu sistēmā, uztverot bāku raidītus avārijas signālus un sūtot tām ziņojumus.

Apakšmērķis Nr. 1:

Līdz 2014.–2015. gadam izveidot satelītu navigācijas infrastruktūru un sniegt Galileo sākotnējos pakalpojumus

Programmas Galileo mērķis ir sniegt pirmos trīs sākotnējos pakalpojumus (OS, PRS un SAR) 2014.–2015. gadā

Konkrētais mērķis Nr. 2

Līdz 2020. gadam sākt sniegt satelītu pakalpojumus, kas ļauj uzlabot GPS sniegumu un pakāpeniski aptver visu Eiropas Civilās aviācijas konferences (CEAC) reģionu (EGNOS)

EGNOS programmā, kas papildina ASV GPS signālus, lai sniegtu lietotājiem precīzākus pozicionēšanas pakalpojumus Eiropas zonā[31], paredzēts sniegt trīs pakalpojumus:

—      brīvi pieejamu pakalpojumu (OS) plašai sabiedrībai un parastam lietojumam. Tas sniedz brīvi pieejamus signālus pozicionēšanas nolūkiem. Par tā darbības uzsākšanu[32] tika paziņots 2009. gada oktobrī, un to jau izmanto vairākās nozarēs, piemēram, lauksaimniecībā;

—      dzīvības aizsardzības pakalpojumu (Safety of Life Service, SoL) kritiskiem lietojumiem saistībā ar dzīvības aizsardzību transporta jomā, īpaši civilajā aviācijā. Tas nodrošina augstas kvalitātes pakalpojumu un ietver brīdinājuma funkciju attiecībā uz integritāti. Par tā darbības uzsākšanu tika paziņots 2011. gada martā, un to izmanto Eiropas gaisa transporta nozare;

—      EGNOS datu izplatīšanas pakalpojumu (EDAS) specifiskam lietojumam; tas sniedz komerciālu datu pakalpojumu, kam piekļuve tiek kontrolēta (piemēram, ar internetu vai mobilajiem tālruņiem).

Apakšmērķis Nr. 2

Veikt vajadzīgos pasākumus, lai garantētu darbības turpināšanos pēc 2014. gada un līdz 2020. gadam pakāpeniski uzlabotu pakalpojumu kvalitāti.

Attiecīgās ABM/ABB darbības

Nodaļa 02 05: Eiropas satelītu navigācijas programmas (EGNOS un Galileo)

1.4.3. Paredzamie rezultāti un ietekme

Norādīt, kāda ir priekšlikuma/iniciatīvas iecerētā ietekme uz finansējuma saņēmējiem/mērķgrupām.

Eiropas satelītu navigācijas programmas tika uzsāktas pirms vairāk nekā desmit gadiem, un to politiskais mērķis bija izveidot un ekspluatēt sistēmu, kas pārklātu visu pasauli un kas ļautu Eiropas Savienībai saņemt stratēģiskus un ekonomiskus ieguvumus un sniegt satelītu navigācijas pakalpojumus, kuri ir pilnībā pielāgoti civilajai lietošanai.

Galileo un EGNOS sniegs Eiropas Savienībai ievērojamus sociāli ekonomiskos ieguvumus sakarā ar:

i) tiešiem ieguvumiem no GNSS pakārtotā tirgus (uztvērēji un lietojumi) izaugsmes. Piemēram, ja vairāk lidaparātu ir aprīkoti ar GNSS uztvērējiem, šo uztvērēju ražotājiem rodas papildu ieņēmumi;

ii) netiešiem ieguvumiem no jaunu lietojumu rašanās. Ja sakarā ar labāku navigāciju samazinās lidojumu laiks, lidaparāti mazāk piesārņo gaisu un pasažieri iegūst laiku. Turklāt drošāks transports un efektīvāki glābšanas dienesti ļauj nodrošināt to mazāku bojā gājušo skaitu;

iii) tiešiem ieguvumiem no iepriekšējā posma tirgus izaugsmes un tehnoloģiskās ietekmes uz citām nozarēm. Ieguldījumi GNSS iepriekšējā posma segmentā dos labumu rūpniecībai. Turklāt arī citas nozares gūs labumu no notikumu attīstības kosmosa nozarē. Piemēram, instrumentus starta iekārtu vai tvertņu strukturālās integritātes novērtēšanai un uzraudzībai var izmantot autorūpniecības, celtniecības un enerģētikas uzņēmumos, kā arī publisko pakalpojumu uzņēmumos.

Lai gan ar Galileo programmu izveidotā sistēma būs autonoma, tās pakalpojumi tiks optimizēti, pateicoties tās savietojamībai ar citām sistēmām, piemēram, ar ASV GPS vai Krievijas GLONASS. Tādējādi sadarbība ar citām valstīm, kuras sniedz satelītu navigācijas pakalpojumus, ļaus optimizēt ieguvumus lietotājiem, iedzīvotājiem un ekonomikai kopumā.

1.4.4. Rezultātu un ietekmes rādītāji

Norādīt priekšlikuma/iniciatīvas īstenošanas uzraudzībā izmantojamos rādītājus.

Konkrētais mērķis Nr. 1

Programmā Galileo paredzēts izveidot un nodrošināt globālu satelītu navigācijas infrastruktūru un pakalpojumus. Šā mērķa sasniegšanai izveidotā infrastruktūra nepārtraukti jāuztur un vajadzības gadījumā jāatjaunina tās sastāvdaļas.

Rādītājs Galileo infrastruktūrai:

–        darbojošos satelītu kopējais skaits: 18 satelīti līdz 2015. gadam, 30 līdz 2019. gadam

–        uz zemes esošās infrastruktūras versija: v2 līdz 2015. gadam.

Rādītājs Galileo pakalpojumu sniegšanai:

–        ieviesto pakalpojumu skaits: trīs sākotnējie pakalpojumi līdz 2015. gadam, pieci pakalpojumi līdz 2020. gadam

Konkrētais mērķis Nr. 2

EGNOS programmā paredzēts sniegt uzlabotus satelītu navigācijas pakalpojumus visā Eiropā. Tās infrastruktūra jāuztur darbības līmenī, un pašreizējais aptvērums jāpaplašina uz visu Eiropas Savienību, lai lietotāji visā Savienībā varētu izmantot tās pakalpojumus bez diskriminācijas.

Rādītāji EGNOS brīvi pieejamā pakalpojuma kvalitātei ģeogrāfiskajam pārklājumam:

–        sertificēšanas iestādēm iesniegto pakalpojumu izmaiņu skaits: 3 laika periodā no 2014. līdz 2020. gadam.

Šīs izmaiņas tiks aprakstītas publiski pieejamos dokumentos par pakalpojumiem.

1.5. Priekšlikuma/iniciatīvas pamatojums 1.5.1. Īstermiņa vai ilgtermiņa vajadzības

Pateicoties to spējai ārkārtīgi precīzi noteikt atrašanās vietu, ātrumu un laiku, GNSS tehnoloģijas ir būtiski svarīgas, lai uzlabotu efektivitāti virknē jomu. Ar ASV GPS (globālā pozicionēšanas sistēma) iegūtā pieredze liecina par satelītu navigācijas priekšrocībām, jo Amerikas Savienotajās Valstīs GPS uzskata par piekto publisko pakalpojumu aiz ūdens, elektrības, gāzes un telefona. Militārās un civilās jomas lietotāji ASV ir aizvien vairāk atkarīgi no GPS. Arī vairākas citas valstis ir apzinājušās šo atkarīgumu un šobrīd izstrādā savu globālo navigācijas satelītu sistēmu (GNSS).

Šobrīd satelītu navigācijas lietotājiem pozicionēšanai un navigācijai nav citas izvēles kā izmantot ASV GPS vai GLONASS satelītu signālus. Tādējādi Eiropas ekonomika ir aizvien vairāk atkarīga no militāras infrastruktūras, kuru Eiropa nekontrolē un kura nav izveidota galvenokārt tādēļ, lai kalpotu Eiropas ekonomiskajām interesēm. Turklāt šīm sistēmām ir trūkumi attiecībā uz to pieejamību, sevišķi blīvi apdzīvotās pilsētu teritorijās[33]. Tās arī nesniedz pietiekamas garantijas attiecībā uz Eiropas civilās jomas lietotājiem piedāvātā pakalpojuma kvalitāti un nepārtrauktību.

No politiskā viedokļa — kad GPS sāka pilnībā darboties deviņdesmito gadu sākumā, Eiropas Savienība apzinājās, ka Eiropai ir vajadzīga pašai sava globāla navigācijas satelītu sistēma[34]. Vēl pirms to lietojumu, kuros izmanto GNSS, piemēram, atrašanās vietas noteikšanas vai iebūvēto navigācijas sistēmu, plašās izplatības Padome un Parlaments bija paredzējuši, ka būs arvien lielāka nepieciešamība pēc navigācijas palīglīdzekļiem. Tās pamatā galvenokārt bija nepieciešamība pēc Eiropas autonomijas satelītu navigācijas jomā. Šim politiskajam redzējumam ir šādi mērķi:

•        ieviest pirmo globālo satelītu navigācijas un pozicionēšanas infrastruktūru, kas būtu autonoma un atrastos civilā kontrolē, garantētu nepārtrauktus GNSS pakalpojumus un nodrošinātu Eiropai stratēģiskus ieguvumus. Tomēr, kā izrādījās pēc tam, ir jāpanāk[35] savietojamība ar citām sistēmām, īpaši ar ASV GPS sistēmu, lai uzlabotu lietotājiem sniegto pakalpojumu kvalitāti un nodrošinātu sociāli ekonomiskus ieguvumus;

•        stiprināt Eiropas ekonomikas infrastruktūras izturību, paredzot rezerves sistēmu gadījumā, ja rodas problēmas ar citu sistēmu darbību;

•        optimizēt netiešos ekonomiskos ieguvumus, nodrošinot Eiropas iedzīvotājiem iespēju paļauties uz precīzākiem, pieejamākiem un spēcīgākiem signāliem, izmantojot jaunās iespējas, ko rada satelītu navigācija ar daudz augstāku precizitāti, nekā jebkad agrāk;

•        parādīt Eiropas spēju izveidot, izvērst un ekspluatēt sarežģītas liela apjoma kosmosa infrastruktūras.

1.5.2. ES iesaistīšanās pievienotā vērtība

ES tiesības rīkoties balstās uz Līguma par Eiropas Savienības darbību 172. pantu un GNSS regulas par Eiropas satelītu navigācijas programmu (Galileo un EGNOS) turpmāku īstenošanu.

Saskaņā ar programmām izveidotās sistēmas ietver infrastruktūru, kura izveidota kā Eiropas komunikāciju tīkli un kuras izmantojums sniedzas pāri dalībvalstu robežām. Turklāt šo sistēmu piedāvātie pakalpojumi jo īpaši palīdz attīstīt Eiropas komunikāciju tīklus transporta, telekomunikāciju un enerģētikas infrastruktūras jomā.

Kāda dalībvalsts atsevišķi nevar ieviest satelītu navigācijas sistēmas, jo tas pārsniedz tās finansiālās un tehniskās iespējas. Tādēļ šo mērķi var sasniegt tikai ar ES līmeņa rīcību.

Turklāt GNSS regulā paredzēts, ka Eiropas Savienībai pieder visi materiālie un nemateriālie aktīvi, kas radīti vai izstrādāti saistībā ar programmām. Eiropas Savienībai kā visu ar šīm programmām saistīto materiālo un nemateriālo aktīvu īpašniecei jānodrošina, ka no pirmo pozicionēšanas pakalpojumu ieviešanas 2014.–2015. gadā pastāv visi nosacījumi sistēmu pārvaldībai un ekspluatācijai. Tādējādi sistēmas faktiski pārvalda Eiropa.

1.5.3. Līdzīgas līdzšinējās pieredzes rezultātā gūtās atziņas

Lai gan šī ir pirmā reize, kad Savienībai vienai pašai pieder tāda apjoma infrastruktūra un kad Komisija vada tik sarežģītu programmu, kopš 2007. gada gūtā pieredze ļauj veikt lielākus uzlabojumus Galileo un EGNOS turpmākā īstenošanā.

Kā norādīts Komisijas ziņojumā Eiropas Parlamentam un Padomei “Eiropas satelītu radionavigācijas programmu starpposma pārskats”[36] un priekšlikumā Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par Eiropas satelītu navigācijas sistēmu turpmāku īstenošanu un ekspluatāciju, var gūt turpmāk izklāstītās atziņas.

<Programmas pārvaldība>

Pēc programmu pārprofilēšanas 2008. gadā Komisija savos dienestos izveidoja struktūrvienību programmu pārvaldībai to pašreizējā posmā. Kopš tā laika ir notikusi ievērojama notikumu attīstība, un programmu pārvaldība ir jāmaina, lai tajā varētu iekļaut vairāk ar darbību saistītas funkcijas sistēmas ekspluatācijas nolūkos.

Raugoties uz sadarbību starp dažādajām iesaistītajām pusēm, tas ir, galvenokārt Eiropas Kosmosa aģentūru un Eiropas GNSS aģentūru, jaunais kompetenču sadalījums, kurā Eiropas Kosmosa aģentūra faktiski ir kļuvusi par īstenošanas aģentūru, kura darbojas ES vārdā, darbojas labi, bet tas ir jāpielāgo programmu attīstībai un ar ekspluatāciju saistītiem uzdevumiem nākotnē.

<Izmaksu kontrole un finanšu instrumenti>

Galileo un EGNOS ir sarežģīti projekti. To norise lielā mērā balstās uz jaunām tehnoloģijām, kas speciāli izstrādātas šo programmu vajadzībām. Tādēļ ir grūti izmaksu pārvaldībai piemērot vienotu pieeju; izmaksas ietekmē vairāki faktori, un programmu sekmīgu norisi apdraud ļoti liels skaits risku.

Iepriekš programmu norisē bija vērojama kavēšanās un izmaksu pārsniegšana, īpaši sakarā ar dalībvalstu pastiprinātām drošības prasībām. Kā norādīts Komisijas paziņojumā “Budžets stratēģijai “Eiropa 2020””[37] un kā to pieprasījusi Padome un Eiropas Parlaments, jāuztur centieni iegrožot izmaksas. Šim nolūkam izstrādāts jauns pārvaldības modelis, un Komisija jau šobrīd strādā pie tā, lai pārvaldītu riskus un iegrožotu izmaksas.

– Visi programmu riski ir apkopoti reģistrā, kas ietver attiecīgi riskus, kuri saistīti ar rūpnieciskās piegādes ķēdi, ar Eiropas Kosmosa aģentūru, ar Eiropas GNSS aģentūru, ar tādiem ārējiem faktoriem kā politisko struktūru ietekme un drošības prasības, kā arī ar tādiem iekšējiem faktoriem kā programmu organizācija. Katram riskam piešķirta tā īstenošanās iespējamība un ietekmes līmenis. Risku reģistrs ietver arī pasākumu sarakstu šīs iespējamības samazināšanai;

– Komisija izskata iespēju pārveidot SoL pakalpojumu, lai samazinātu tā ietekmi uz globālajām izmaksām;

– Komisija strādā arī pie tā, lai nodrošinātu programmu efektīvu pārvaldību, kam vajadzētu novērst novirzīšanos no grafika un ļaut izstrādāt uzticamas pārvaldības programmu nākotnei;

Komisija sadarbībā ar Eiropas Kosmosa aģentūru izdara spiedienu uz rūpniecības nozari, lai tā iegrožotu Galileo infrastruktūras dažādo elementu cenas;

– programmas līmenī veikti arī papildu pasākumi, lai iegrožotu cenas, piemēram, optimāls līguma ilgums, jauns iepirkums papildu satelītu iegādei un divi starta iekārtu piegādes avoti;

– visbeidzot, Komisija strādā pie tā, lai pastiprinātu sadarbību ar (neatkarīgiem un dalībvalstu) ekspertiem ar mērķi analizēt sistēmu tehniskās prasības, ar to saistītās izmaksas un iespējamās alternatīvas.

<Drošības prasības>

Visbeidzot attiecībā uz drošību jānorāda — Komisija ir atbildīga par sistēmu drošības pārvaldību saskaņā ar regulu, bet tās rīcības brīvība šajā jomā ir ierobežota divos veidos:

– pirmkārt, vajadzības drošības jomā faktiski nosaka dalībvalstis. Pastāvīgi mainās apdraudējumi, kas varētu ietekmēt tādas kritiskas infrastruktūras darbību kā satelītu navigācijas infrastruktūra. Tādējādi sistēmu koncepcijai nepārtraukti jāpielāgojas šiem apdraudējumiem. Šādus riskus daļēji novērš dalībvalstis;

– Otrkārt, ar GNSS Regulu (EK) Nr. 683/2008, kura šobrīd ir spēkā, sistēmu drošības apstiprināšanas uzdevums ir uzticēts ES aģentūrai. Tādējādi pārvaldības funkciju un apstiprināšanas funkciju nodalīšana ir labas pārvaldības prakse un šāda veida projektiem ir ierasta un būtiska.

Abos gadījumos izdarītajām izvēlēm vai pieņemtajiem lēmumiem var būt liela ietekme uz programmu izmaksām un termiņiem.

Ņemot vērā drošības prasību ietekmi uz izmaksām un kavēšanos, Komisija uzsver nepieciešamību grozīt programmu pārvaldības modeli un piešķirt vairāk atbildības dažādajām iesaistītajām pusēm (īpaši iepretim to līgumslēdzējiem un deleģēšanas nolīgumu vispārīgajos noteikumos).

1.5.4. Saderība un iespējamā sinerģija ar citiem attiecīgajiem instrumentiem

Sinerģija ir iespējama ar citām esošām vai nākotnes kosmosa programmām, piemēram, paplašinot lietotāju segmentu (lietojumi pakārtotajam tirgum) vai ar Galileo programmu izveidotās sistēmas elementu aizsardzībai kosmosā vai palaišanas laikā.

Būs jāmeklē sinerģijas arī ar citiem Eiropas Komisijas direktorātiem izpētes un jauninājumu jomā. Satelītu navigācijas sistēmās izmantotie GNSS lietojumi un tehnoloģijas var ietekmēt dažādas ekonomikas un sabiedriskās dzīves nozares, piemēram, saistībā ar informāciju, transportu un enerģiju. Lai optimizētu atdevi no ieguldījumiem, ir svarīgi nodrošināt, ka pētniecības un jauninājumu programmas tiek koordinētas Komisijas līmenī.

1.6. Ilgums un finansiālā ietekme

¨ Ierobežota ilguma priekšlikums/iniciatīva

¨         Priekšlikuma/iniciatīvas darbības laiks: [DD.MM.]GGGG.–[DD.MM.]GGGG.

¨         Finansiālā ietekme: 2014.– GGGG

þ Beztermiņa priekšlikums/iniciatīva[38]

– Īstenošana ar uzsākšanas periodu no 2008. līdz 2020. gadam,

– pēc kura turpinās normāla darbība.

1.7. Paredzētie pārvaldības veidi[39]

þ Komisijas īstenota centralizēta tieša pārvaldība

þ Centralizēta netieša pārvaldība, izpildes uzdevumus deleģējot:

– ¨  izpildaģentūrām

– þ  Kopienu izveidotām struktūrām[40]

– þ  valstu publiskā sektora struktūrām vai struktūrām, kas veic valsts pārvaldes uzdevumus[41]

– þ  starptautiskai organizācijai[42]

– ¨  personām, kurām ir uzticēts veikt īpašas darbības saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību V sadaļu un kuras ir noteiktas attiecīgā pamataktā Finanšu regulas 49. panta nozīmē

¨ Dalīta pārvaldība kopā ar dalībvalstīm

¨ Decentralizēta pārvaldība kopā ar trešām valstīm

¨ Pārvaldība kopā ar starptautiskām organizācijām (precizēt)

Ja norādīti vairāki pārvaldības veidi, sniedziet papildu informāciju iedaļā „Piezīmes”.

Piezīmes

Pašreizējais pārvaldības modelis tika izveidots Galileo izveides un izvēršanas posmam, kā arī EGNOS sākotnējai ekspluatācijai, tas ir, laika periodam no 2008. līdz 2013. gadam. Šis modelis ir jāpārstrādā, jo Galileo izvēršanas posms turpināsies vēl pēc 2013. gada, un 2014. gadā sāksies jauns programmas posms, sniedzot sākotnējos pakalpojumus. Tāpat jādefinē arī EGNOS pārvaldība, jo sistēma ir iegājusi darbības posmā.

Galileo ekspluatācijas posmam jādefinē stabils, ilgtspējīgs un ilgtermiņa pārvaldības modelis. Ar to tiks optimizētas un racionalizētas esošās struktūras un nodrošināta pakāpeniska pāreja no izvēršanas posma uz ekspluatācijas posmu, saglabājot pakalpojumu sniegšanas turpināšanos. Pārvaldība arī būs pielāgota dažādajiem piedāvātajiem pakalpojumiem, jo to prasības un lietotāji atšķiras.

Ar programmu vispārējo politisko pārraudzību galvenokārt nodarbosies Eiropas Komisija. Tā varēs deleģēt operatīvo darbību pārvaldību Eiropas GNSS aģentūrai un Eiropas Kosmosa aģentūrai atbilstīgi kompetences jomām.

Tā arī varēs apspriesties ar ekspertiem un valstu kosmosa aģentūrām par specifiskiem tehniskiem jautājumiem.

2. PĀRVALDĪBAS PASĀKUMI 2.1. Uzraudzības un ziņošanas noteikumi

Norādīt periodiskumu un nosacījumus.

Komisija uzraudzīs to, lai visos līgumos un nolīgumos, kas slēgti saistībā ar GNSS programmām, būtu paredzēta finanšu pārraudzība un kontrole. Visos uzraudzības un novērtēšanas mehānismos īpaša uzmanība tiks pievērsta programmu izmaksu iegrožošanai, sniedzot pakalpojumus bez kavēšanās.

Vajadzības gadījumā programmu īstenošanas uzraudzībai tiks lūgta ārēju tehnisko ekspertu palīdzība. Balstoties uz pārbaudēs uz vietas konstatēto, Komisija vajadzības gadījumā uzraudzīs, lai tiktu pielāgots sākotnēji apstiprinātā finanšu ieguldījuma piešķīruma apjoms vai nosacījumi, kā arī maksājumu grafiks.

Komisija ierosinās:

– stratēģisku plānu, kurā būs galvenās darbības, provizorisks budžets un laika grafiks Galileo un EGNOS programmu mērķu sasniegšanai, ne vēlāk kā 2014. gada 30. jūnijā;

– gada darba plānu, kurā stratēģiskais plāns būs sadalīts pa detalizētiem pasākumiem un rādītājiem un kuru iesniegs iepriekšējā gada 15. decembrī;

– gada pārskatu par īstenošanu, kurā tiks novērtēta darba plāna izpilde un kuru iesniegs līdz katra nākamā gada 15. martam;

– Galileo un EGNOS programmu vidusposma novērtējumu, kurā galvenokārt pievērsīsies gūtajiem kvantitatīvajiem un kvalitatīvajiem rezultātiem un kuru iesniegs līdz 2018. gada 30. jūnijam, bet pietiekami savlaicīgi, lai varētu sagatavot nākamo daudzgadu finanšu plānu.

Papildus šiem standarta pasākumiem Komisija, īstenojot savas Galileo un EGNOS programmu politiskās pārraudzības pilnvaras, stiprinās par programmas vadību atbildīgās struktūras uzraudzības un novērtēšanas mehānismus, pieprasot tai iesniegt gada pārvaldības plānus un īstenošanas pārskatus, organizējot regulāras tikšanās par programmu norises gaitu un veicot finanšu un tehnoloģiju revīzijas.

Turklāt programmu uzraudzībā būtu jāiesaista dalībvalstis, piemēram, piesaistot to tehniskās iespējas, lai iegūtu datus par programmu tehnisko uzraudzību un ierosinātu svarīgus snieguma rādītājus, pēc kuriem programmas novērtē.

Visbeidzot, ikdienas pārvaldībā Komisija īstenos risku pārvaldības mehānismu un izmantos pienācīgus vadības instrumentus, lai iegrožotu ar programmām saistītās izmaksas, veicot labāku izmaksu novērtējumu, iepazīstoties ar iepriekš gūto pieredzi un sistēmas ieviešanas līdzšinējo gaitu.

2.2. Pārvaldības un kontroles sistēma 2.2.1. Apzinātie riski

Komisijas darba pamatā ir riska pārvaldības elements, un tā svarīgums tika uzsvērts 2007. gadā notikušajā pārvaldības reformā. Visi programmu riski ir apkopoti reģistrā, kas ietver attiecīgi riskus, kuri saistīti ar rūpnieciskās piegādes ķēdi, ar Eiropas Kosmosa aģentūru, ES aģentūru, ar tādiem ārējiem faktoriem kā politisko struktūru ietekme un drošības prasības, kā arī ar tādiem iekšējiem faktoriem kā programmu organizācija. Katram riskam piešķirta tā īstenošanās iespējamība un ietekmes līmenis. Risku reģistrs ietver arī pasākumu sarakstu šīs iespējamības samazināšanai. Riski ir iedalīti šādās kategorijās.

• Tehnoloģiskie riski: satelītu navigācijai ir nepieciešamas jaunākās tehnoloģijas, kuru novērtējums vēl ir jāveic un kuru specifikācijas nepārtraukti attīstās.

• Rūpnieciskie riski: infrastruktūras ieviešanā ir iesaistīti daudzi rūpnieciskie uzņēmēji dažādās valstīs, tādēļ ir svarīgi koordinēt darbu efektīvi, lai rezultātā iegūtu uzticamas un pilnībā integrētas sistēmas, jo īpaši attiecībā uz drošību.

• Tirgus risks: ir jāizvairās no tā, ka tehniskais sniegums, kas ir sliktāks nekā paziņotais, radītu negatīvu ietekmi uz lietotājiem un ka tādējādi infrastruktūra netiek izmantota. Turklāt ir jānodrošina uzticamu uztvērēju pieejamība no 2014.–2015. gada dažādiem Galileo sākotnējiem pakalpojumiem, jo īpaši PRS pakalpojumiem.

• Kalendārais risks: jebkāda īstenošanas kavēšanās apdraudētu mūsu rīcībā esošās iespējas un varētu radīt izmaksu pārsniegšanu.

• Pārvaldības risks: programmu pārvaldība paredz, ka dažādām struktūrām ir jāstrādā kopā, un ir svarīgi nodrošināt atbilstošu stabilitāti un organizāciju. Turklāt ir jāņem vērā dažādo iesaistīto pušu viedokļu atšķirības, jo īpaši dalībvalstu starpā, par vairākiem nozīmīgiem jautājumiem. Šajā kontekstā ir jāparedz dažu risku savstarpēja dalīšana, jo īpaši finanšu risku un ar drošību saistītu risku dalīšana to dalībnieku starpā, kuri vislabāk spēj tos uzņemties.

• Ar atbildību saistīts risks: kā jebkura infrastruktūra abas Eiropas sistēmas var tieši vai netieši radīt kaitējumu to lietotājiem vai trešām personām. No Komisijas veiktās pārbaudes izriet, ka pašreizējās piemērojamās tiesības nepiedāvā piemērotu tiesisko regulējumu, kas nodrošinātu pareizu līdzsvaru starp cietušo interesēm un Eiropas satelītu navigācijas sistēmu īpašnieku un ekspluatētāju interesēm. Tātad līdz 2014. gadam vajadzētu gan Eiropas līmenī, gan pasaules mērogā veikt atbilstošus pasākumus, lai rastu risinājumu šai situācijai. Komisija šajā saistībā turpina attiecīgu izpēti sadarbībā ar citām starptautiskām struktūrām.

2.2.2. Paredzētās kontroles metodes

Lielāko daļu apropriāciju pārvalda ar netiešās pārvaldības metodi, izmantojot deleģēšanas nolīgumus. Ir ļoti svarīgi saprast, ka GNSS budžetu īsteno ar iepirkuma konkursiem. Iekšējās kontroles metodes ir iepirkuma procedūru iepriekšēja kontrole (līgumslēdzēja izvērtēšana un izvēle), kā arī uzraudzība pār tiem darījumiem, ko veic saskaņā ar deleģēšanas nolīgumiem un projektu vadības plānu, kur definētas visu iesaistīto pušu lomas un izstrādātas detalizētas darba plūsmas un kontroles procedūras. Tas jo īpaši attiecas uz:

– dalību regulārās (pārvaldības un tehnisko jautājumu) sanāksmēs;

– pienākumu sagatavot ceturkšņa atskaites par programmas izpildi;

– pienākumu sagatavot ceturkšņa atskaites par Kopienas līdzekļu izmantošanu, nepārprotami norādot izmantojumu katrā līgumā, kas parakstīts ar rūpniecības nozares pārstāvjiem, kā arī pienākumu atjaunināt vērtīgo aktīvu sarakstus.

Turklāt attiecībā uz iepirkumu kontroles metode nemainīsies — tā galvenokārt ir vērsta uz tehnisko posmu īstenošanu, kas ir juridiski saistīta ar maksājumiem par katru līgumsaistību izpildi.

Komisijas administratīvais uzdevums ir sekot deleģējumu saņēmušās aģentūras veiktajiem maksājumiem ar minēto atskaišu starpniecību. Deleģēšanas nolīgumu administratīvās un tehniskās īstenošanas kontrolei ir nepieciešama komanda ar pieciem līdz desmit darbiniekiem (pilnas slodzes ekvivalentiem). Komisija pārliecināsies, ka nav finansējuma pārklāšanās ar atsevišķiem elementiem pētniecības un jauninājumu pamatprogrammā “Apvārsnis 2020”.

Turklāt, kā aprakstīts 1.5.3. punktā, Komisija ir izveidojusi risku reģistru, lai pārraudzītu elementus, kas varētu ietekmēt programmas.

Visbeidzot, kā norādīts [regulas 29. pantā], par programmu pārvaldību atbildīgajām struktūrām būs pieejama nepieciešamā tehniskā palīdzība.

Tā kā GNSS programmas ir ļoti tehniskas un specializētas, nav sagaidāmas lielas pārmaiņas attiecībā uz kontroli.

Sagaidāms, ka neatbilstību līmenis saglabāsies tāds pats kā pašlaik. Katru gadu tiek veiktas ex-post revīzijas, lai pārbaudītu iepriekšējā gadā veiktos darījumus. 2009. gadā kļūdu līmenis bija zem 1 % (ieteiktā finanšu korekcija % no kopējās izmaksātās summas). Šis līmenis varētu pat samazināties, ņemot vērā ieteikumus, ko Eiropas Kosmosa aģentūrai ir snieguši revidenti. Ņemot vērā līgumu raksturu, šo līmeni var ekstrapolēt uz visu GNSS budžetu.

2.3. Krāpšanas un pārkāpumu apkarošanas pasākumi

Norādīt esošos vai plānotos novēršanas un aizsardzības pasākumus.

No šīs regulas izrietošie nolīgumi, tostarp ar iesaistītām trešām valstīm un starptautiskajām organizācijām noslēgtie nolīgumi, paredz uzraudzību un finanšu kontroli, ko veic Komisija vai jebkurš tās pilnvarots pārstāvis, kā arī Revīzijas palātas vai OLAF revīziju, ko vajadzības gadījumā veic uz vietas.

3. PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS PAREDZAMĀ FINANSIĀLĀ IETEKME 3.1. Attiecīgās daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorijas un budžeta izdevumu pozīcijas

· Esošās budžeta izdevumu pozīcijas

Sarindotas pa daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorijām un budžeta pozīcijām

Daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorija || Budžeta pozīcija || Izdevumu veids || Iemaksas

|| Dif./nedif. ([43]) || no EBTA valstīm[44] || no kandidātvalstīm[45] || no trešām valstīm[46] || Finanšu regulas 18. panta 1. punkta aa) apakšpunkta nozīmē

[1] || 02010405 Eiropas satelītu navigācijas programmas (EGNOS un Galileo) —Administratīvās pārvaldības izdevumi || Dif./nedif. || JĀ || NĒ || JĀ || NĒ

[1] || 020501 Eiropas satelītu navigācijas programmas (EGNOS un Galileo) || Dif. || JĀ || NĒ || JĀ || NĒ

· •    No jauna veidojamās budžeta pozīcijas

Sarindotas pa daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorijām un budžeta pozīcijām

Daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorija || Budžeta pozīcija || Izdevumu veids || Iemaksas

Numurs [Izdevumu kategorija...............................….] || Dif./nedif. || no EBTA valstīm || no kandidātvalstīm || no trešām valstīm || Finanšu regulas 18. panta 1. punkta aa) apakšpunkta nozīmē

[1] || 020503 Eiropas satelītu navigācijas programmu (EGNOS un Galileo) pabeigšana || Dif. || JĀ || NĒ || JĀ || NĒ

3.2. Paredzamā ietekme uz izdevumiem 3.2.1. Paredzamās ietekmes uz izdevumiem kopsavilkums

Miljonos EUR (3 zīmes aiz komata)

Daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorija: || 1 || Gudra un integrējoša izaugsme

Uzņēmējdarbības un rūpniecības ĢD || || || 2014. gads || 2015. gads || 2016. gads || 2017. gads || 2018. gads || 2019. gads || 2020. gads || 2021. gads || 2022. gads || 2023.–2030. gads || KOPĀ

Ÿ Darbības apropriācijas || || || || || || || || || || ||

020501 || Saistības || (1) || 1163,5 || 1187,5 || 990,25 || 1010 || 799,75 || 1049,5 || 1668 || 0 || 0 || 0 || 7868,5

Maksājumi || (2) || 1011,5 || 1181,5 || 955,25 || 1011 || 672,75 || 1010,5 || 898 || 500 || 480 || 148 || 7868,5

Administratīvās apropriācijas, kas tiek finansētas no konkrētu programmu piešķīrumiem[47] || || || || || || || || ||

02010405 || || (3) || 3,5 || 3,5 || 3,75 || 4 || 4,25 || 4,5 || 5 || 0 || 0 || 0 || 28,5

KOPĀ Uzņēmējdarbības un rūpniecības ĢD apropriācijas || Saistības || =1+1a +3 || 1167 || 1191 || 994 || 1014 || 804 || 1054 || 1673 || 0 || 0 || 0 || 7897

Maksājumi || =2+2a +3 || 1015 || 1185 || 959 || 1015 || 677 || 1015 || 903 || 500 || 480 || 148 || 7897

Ÿ KOPĀ — Darbības apropriācijas || Saistības || (4) || x || || || || || || ||

Maksājumi || (5) || x || || || || || || ||

Ÿ KOPĀ — Administratīvās apropriācijas, kas tiek finansētas no konkrētu programmu piešķīrumiem || (6) || x || || || || || || ||

KOPĀ — daudzgadu finanšu shēmas <….> IZDEVUMU KATEGORIJAS apropriācijas || Saistības || =4+ 6 || x || || || || || || ||

Maksājumi || =5+ 6 || x || || || || || || ||

Gadījumā, ja priekšlikums/iniciatīva ietekmē vairākas izdevumu kategorijas:

Ÿ KOPĀ — Darbības apropriācijas || Saistības || (4) || || || || || || || ||

Maksājumi || (5) || || || || || || || ||

Ÿ KOPĀ — Administratīvās apropriācijas, kas tiek finansētas no konkrētu programmu piešķīrumiem || (6) || || || || || || || ||

KOPĀ — daudzgadu finanšu shēmas 1.–4. IZDEVUMU KATEGORIJAS apropriācijas (Pamatsumma) || Saistības || =4+ 6 || || || || || || || ||

Maksājumi || =5+ 6 || || || || || || || ||

Daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorija: || 5 || “Administratīvie izdevumi”

Miljonos EUR (3 zīmes aiz komata)

|| || || 2014 || 2015 || 2016 || 2017 || 2018 || 2019 || 2020 || KOPĀ

ĢD: ENTR ||

Ÿ Cilvēkresursi || 9,773 || 9,773 || 9,773 || 9,773 || 9,392 || 8,884 || 8,884 || 66,252

Ÿ Pārējie administratīvie izdevumi || 0,850 || 0,850 || 0,850 || 0,850 || 0,850 || 0,850 || 0,850 || 5,950

KOPĀ — ĢD ENTR || Apropriācijas || 10,623 || 10,623 || 10,623 || 10,623 || 10,242 || 9,734 || 9,734 || 72,202[48]

KOPĀ — daudzgadu finanšu shēmas 5. IZDEVUMU KATEGORIJAS apropriācijas || (Saistību summa = maksājumu summa) || 10,623 || 10,623 || 10,623 || 10,623 || 10,242 || 9,734 || 9,734 || 72,202

Miljonos EUR (3 zīmes aiz komata)

|| || || 2014 || 2015 || 2016 || 2017 || 2018 || 2019 || 2020 || 2021 || 2022 || 2023-2030 || KOPĀ

KOPĀ — daudzgadu finanšu shēmas 1.–5. IZDEVUMU KATEGORIJAS apropriācijas || Saistības || 1177,623 || 1201,623 || 1004,623 || 1024,623 || 814,242 || 1063,734 || 1682,734 || 0,000 || 0,000 || 0,000 || 7969,202

Maksājumi || 1025,623 || 1195,623 || 969,623 || 1025,623 || 687,242 || 1024,734 || 912,734 || 500,000 || 480,000 || 148,000 || 7969,202

3.2.2. Paredzamā ietekme uz darbības apropriācijām

¨         Priekšlikums/iniciatīva neparedz darbības apropriāciju izmantošanu

þ         Priekšlikums/iniciatīva paredz darbības apropriāciju izmantošanu šādā veidā :

Saistību apropriācijas miljonos EUR (3 zīmes aiz komata)

Norādīt mērķus un rezultātus ò || || || 2014 || 2015 || 2016 || 2017 || 2018 || 2019 || 2020 || KOPĀ ||

REZULTĀTI

Rezultāta veids[49] || Rezultātu vidējās izmaksas || Daudzums || Izmaksas || Daudzums || Izmaksas || Daudzums || Izmaksas || Daudzums || Izmaksas || Daudzums || Izmaksas || Daudzums || Izmaksas || Daudzums || Izmaksas || Kopējais rezultātu daudzums || Kopējās izmaksas

KONKRĒTAIS MĒRĶIS NR. 1[50] Izveidot un nodrošināt globālu satelītu navigācijas infrastruktūru un pakalpojumus (Galileo) || || || || || || || || || || || || || || || ||

Galileo || 5 servic5 services || Nepiemēro || 3 || 930,5 || 3 || 942,5 || 3 || 744,25 || 3 || 763 || 3 || 552,75 || 3/5 || 802,5 || 5 || 1421 || 5 || 6156,5

Starpsumma — 1. konkrētais mērķis || || 930,5 || || 942,5 || || 744,25 || || 763 || || 552,75 || || 802,5 || || 1421 || || 6156,5

KONKRĒTAIS MĒRĶIS NR. 2[51] Sniegt satelītu pakalpojumus, kas ļauj uzlabot GPS sniegumu Eiropā (EGNOS) || || || || || || || || || || || || || || || ||

EGNOS || 3 servic5 services || Nepiemēro || 3 || 233 || 3 || 245 || 3 || 246 || 3 || 247 || 3 || 247 || 3 || 247 || 3 || 247 || 3 || 1712

Starpsumma — 2. konkrētais mērķis || || 233 || || 245 || || 246 || || 247 || || 247 || || 247 || || 247 || || 1712

KOPĒJĀS IZMAKSAS || Nepiemēro || 1163,5 || Nepiemēro || 1187,5 || Nepiemēro || 990,25 || Nepiemēro || 1010 || Nepiemēro || 799,75 || Nepiemēro || 1049,5 || Nepiemēro || 1668 || Nepiemēro || 7868,5

3.2.3. Paredzamā ietekme uz administratīvajām apropriācijām 3.2.3.1. Kopsavilkums

¨         Priekšlikums/iniciatīva neparedz administratīvo apropriāciju izmantošanu

þ         Priekšlikums/iniciatīva paredz administratīvo apropriāciju izmantošanu šādā veidā:

Miljonos EUR (3 zīmes aiz komata)

|| 2014 || 2015 || 2016 || 2017 || 2018 || 2019 || 2020 || KOPĀ

Daudzgadu finanšu shēmas 5. IZDEVUMU KATEGORIJA || || || || || || || ||

Cilvēkresursi || 9,773 || 9,773 || 9,773 || 9,773 || 9,392 || 8,884 || 8,884 || 66,252

Pārējie administratīvie izdevumi || 0,850 || 0,850 || 0,850 || 0,850 || 0,850 || 0,850 || 0,850 || 5,950

Starpsumma — Daudzgadu finanšu shēmas 5. IZDEVUMU KATEGORIJA || 10,623 || 10,623 || 10,623 || 10,623 || 10,242 || 9,734 || 9,734 || 72,202

Ārpus daudzgadu finanšu shēmas 5. IZDEVUMU KATEGORIJAS[52] || || || || || || || ||

Cilvēkresursi || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0

Citi administratīvie izdevumi || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0

Starpsumma — Ārpus daudzgadu finanšu shēmas 5. IZDEVUMU KATEGORIJAS || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0

KOPĀ || 10,623 || 10,623 || 10,623 || 10,623 || 10,242 || 9,734 || 9,734 || 72,202

3.2.3.2.  Paredzamās cilvēkresursu vajadzības

¨         Priekšlikums/iniciatīva neparedz cilvēkresursu izmantošanu

þ         Priekšlikums/iniciatīva paredz cilvēkresursu izmantošanu šādā veidā:

Paredzamais apjoms izsakāms veselos skaitļos (vai maksimāli ar vienu zīmi aiz komata)

|| 2014 || 2015 || 2016 || 2017 || 2018 || 2019 || 2020

Ÿ Štatu sarakstā ietvertās amata vietas (ierēdņi un pagaidu darbinieki)

02 01 01 01 (Galvenā mītne un Komisijas pārstāvniecības) || 63 || 63 || 63 || 63 || 60 || 56 || 56

02 01 01 02 (Delegācijas) || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0

02 01 05 01 (Netiešā pētniecība) || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0

02 01 05 01 (Tiešā pētniecība) || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0

Ÿ Ārštata darbinieki (izsakot ar pilnslodzes ekvivalentu — FTE)[53]

02 01 02 01 (AC, END, INT ko finansē no vispārīgajām apropriācijām) || 26 || 26 || 26 || 26 || 26 || 26 || 26

02 01 02 02 (AC, AL, END, INT un JED delegācijās) || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0

02 01 04 aa [54] || - galvenā mītne[55] || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0

- delegācijas || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0

02 01 05 02 (AC, END, INT — netiešā pētniecība) || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0

10 01 05 02 (AC, END, INT — tiešā pētniecība) || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0

Citas budžeta pozīcijas (precizēt) || Nepiemēro || Nepiemēro || Nepiemēro || Nepiemēro || Nepiemēro || Nepiemēro || Nepiemēro

KOPĀ || 89 || 89 || 89 || 89 || 86 || 82 || 82

XX ir attiecīgā politikas joma vai budžeta sadaļa.

Veicamo uzdevumu apraksts

Nepieciešamos cilvēkresursus ņems no ĢD darbiniekiem, kuri jau nodarbojas ar darbību pārvaldību, un/vai ir pārcelti ĢD iekšienē, tos vajadzības gadījumā papildinot, izmantojot papildus piešķīrumu pārvaldošajam ĢD saskaņā ar ikgadējo piešķiršanas procedūru, ievērojot esošos budžeta ierobežojumus. ENTR ĢD paredz uzdevumu nodošanu daļēju ārpakalpojumu sniegšanai kādai esošai aģentūrai. Vajadzības gadījumā summas un piešķīrumus koriģē, ņemot vērā ārpakalpojumu procesa rezultātus.

Ierēdņi un pagaidu darbinieki || – Uzraudzīt, kā tiek ieviestas Eiropas GNSS programmas, ar kurām paredzēts efektīvi un saskaņoti izvērst un ekspluatēt EGNOS un Galileo; – sniegt juridisku un tiesību aktu analīzi politiskajā lēmumu pieņemšanas procesā; – nodrošināt pieņemto risinājumu saskaņotību ar piemērojamajiem noteikumiem; – nodrošināt pareizu finanšu pārvaldību; – veikt pasākumus, lai nodrošinātu efektīvu izmaksu kontroli; – pārvaldīt pasākumus saistībā ar starptautisko sadarbību

Ārštata darbinieki || Atbalstīt iepriekš aprakstīto uzdevumu veikšanu

3.2.4. Saderība ar kārtējo daudzgadu finanšu shēmu

þ         Priekšlikums/iniciatīva atbilst 2014.–2020. gada daudzgadu finanšu shēmai saskaņā ar Komisijas 2011. gada 29. jūnija paziņojumu COM(2011)500.

¨         Pieņemot priekšlikumu/iniciatīvu, jāpārplāno attiecīgā izdevumu kategorija daudzgadu finanšu shēmā.

Aprakstīt, kas jāpārplāno, norādot attiecīgās budžeta pozīcijas un summas.

– ¨  Pieņemot priekšlikumu/iniciatīvu, jāpiemēro elastības instruments vai jāpārskata daudzgadu finanšu shēma[56].

Aprakstīt, kas jādara, norādot attiecīgās izdevumu kategorijas, budžeta pozīcijas un summas.

3.2.5. Trešo personu iemaksas

– ¨ Priekšlikums/iniciatīva neparedz trešo personu līdzfinansējumu.

– þ Priekšlikums/iniciatīva paredz šādu līdzfinansējumu:

Šobrīd norisinās sarunas ar Šveici un Norvēģiju, tomēr vēl nav un īstermiņā arī netiks panākta nekāda oficiāla vienošanās. Tādēļ šobrīd nevar ņemt vērā nekādas trešu personu iemaksas. Jānorāda, ka šīs valstis tieši nesniegs līdzfinansējumu GNSS programmai kā tādai (tādējādi nebūs nekādu papildu apropriāciju pie piešķirtajiem ieņēmumiem Savienības budžetā), bet nodrošinās ārēju līdzfinansējumu.

Apropriācijas miljonos EUR (3 zīmes aiz komata)

|| 2014 || 2015 || 2016 || 2017 || 2018 || 2019 || 2020 || Kopā

Norādīt līdzfinansējuma struktūru || || || || || || || ||

KOPĀ — Līdzfinansējuma apropriācijas || || || || || || || ||

3.3. Paredzamā ietekme uz ieņēmumiem

– ¨  Priekšlikums/iniciatīva finansiāli neietekmē ieņēmumus.

Pirms konstelācijas pabeigšanas nav paredzami nekādi ieņēmumi, ja līdz visas infrastruktūras izvietošanai piedāvāto sākotnējo pakalpojumu sniegums neatbildīs potenciālo lietotāju vēlmēm.

Līdz tam laikam būs jāanalizē izmaksu pārvaldības veids, lai noteiktu (privātu vai publisku) struktūru, kura iekasēs ieņēmumus, konkrētus ieņēmumu veidus un iespējamo ieņēmumu apjomu.

– þ  Priekšlikums/iniciatīva finansiāli ietekmē:

– ¨         pašu resursus

– þ         dažādus ieņēmumus

Miljonos EUR (3 zīmes aiz komata)

Budžeta ieņēmumu pozīcija || Kārtējā budžeta gadā pieejamās apropriācijas || Priekšlikuma/iniciatīvas ietekme[57]

2014 || 2015 || 2016 || 2017 || 2018 || 2019 || 2020

|| || p.m. || p.m. || p.m. || p.m. || p.m. || p.m. || p.m.

Attiecībā uz īpaši novirzāmiem dažādajiem ieņēmumiem norādīt attiecīgo(-ās) izdevumu pozīciju(-as).

Norādīt ietekmes uz ieņēmumiem aprēķināšanai izmantoto metodi.

[1]               OV L 196, 24.7.2008., 1. lpp.

[2]               COM(2011) 5 galīgā redakcija.

[3]               COM(2011) 500 galīgā redakcija. Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Budžets stratēģijai “Eiropa 2020””.

[4]               COM(2011) 398 galīgā redakcija. Priekšlikums Padomes regulai, ar ko nosaka daudzgadu finanšu shēmu 2014.–2020. gadam.

[5]               COM (2010) 308

[6]               OV L 246, 20.7.2004., 30. lpp.

[7]               OV C […], […], […]. lpp.

[8]               OV C […], […], […]. lpp.

[9]               COM (2010) 614, galīgā redakcija/2.

[10]             COM(2011) 152.

[11]             OV L 248, 16.9.2002., 1. lpp.

[12]             COM(2011) 398 galīgā redakcija.

[13]             COM(2011) 500 galīgā redakcija.

[14]             OV L 276, 20.10.2010., 1. lpp.

[15]             OV L 246, 20.7.2004., 30. lpp.

[16]             OV L 201, 3.8.2010., 30. lpp.

[17]             OV L 55, 28.2.2011., 13. lpp.

[18]             OV L 196, 24.7.2008., 1. lpp.

[19]             OV L 138, 28.5.2002., 1. lpp.

[20]             OV L 287, 4.11.2011., 1. lpp.

[21]             OV L 317, 3.12.2001., 1. lpp.

[22]             OV L 141, 27.5.2011., 17. lpp.

[23]             OV C 304, 15.10.2011., 7. lpp.

[24]             OV L 345, 23.12.2008., 75. lpp.

[25]             OV L 8, 12.1.2001., 1. lpp.

[26]             OV L 281, 23.11.1995., 31. lpp.

[27]             OV L 292, 15.11.1996., 2. lpp.

[28]             OV L 196, 24.7.2008., 1. lpp.

[29]             ABM — budžeta vadība pa darbības jomām, ABB — budžeta līdzekļu sadale pa darbības jomām.

[30]             Kā paredzēts Finanšu regulas 49. panta 6. punkta attiecīgi a) un b) apakšpunktā.

[31]             EGNOS sistēmas Eiropas zona ir zona, kurā ietilpst Eiropas Civilās aviācijas konferences 44 dalībvalstis.

[32]             EGNOS brīvi pieejamais pakalpojums definēts šajā dokumentā: http://ec.europa.eu/enterprise/policies/satnav/egnos/files/brochures-leaflets/egnos-os-sdd_en.pdf

[33]             Pētījums par GPS signāla zudumu ietekmi uz komerciālajiem un iekšējiem pakalpojumiem Lielbritānijā (2001): http://www.ofcom.org.uk/static/archive/ra/topics/research/topics/other/gpsreport/gps-report.pdf

[34]             Padomes 1994. gada 19. decembra rezolūcija par Eiropas devumu globālās navigācijas satelītu sistēmas (GNSS) ieviešanā.

[35]             2004. gada jūnija starptautisks nolīgums par satelītu navigācijas sistēmu Galileo un GPS un ar to saistītu lietojumu veicināšanu, nodrošināšanu un izmantošanu.

[36]             COM(2011) 5 galīgā redakcija.

[37]             COM(2011) 500 galīgā redakcija.

[38]             Galileo programmai ir četri posmi: definēšana, izveide, izvēršana un ekspluatēšana. Izvēršanas posms noslēgsies 2019. gadā. Pilna apjoma ekspluatācijas posms sāksies 2020. gada laikā un turpināsies pēc tam, sistēmas ekspluatācija un satelītu kopas atjaunināšana turpināsies gadu gaitā, lai izvairītos no pakalpojumu sniegšanas pārtraukšanas.

[39]             Skaidrojumus par pārvaldības veidiem un atsauces uz Finanšu regulu skatīt BudgWeb tīmekļa vietnē: http://www.cc.cec/budg/man/budgmanag/budgmanag_fr.html

[40]             Kā paredzēts Finanšu regulas 185. pantā. Eiropas GNSS aģentūra tiks piesaistīta GNSS programmu pārvaldībai.

[41]             Eiropas valstu kosmosa aģentūras.

[42]             EKA (Eiropas Kosmosa aģentūra).

[43]             Dif. — diferencētās apropriācijas, nedif. — nediferencētās apropriācijas.

[44]             EBTA — Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācija. Notiks sarunas ar Norvēģiju, lai tā piedalītos 2014.–2020. gada budžetā.

[45]             Kandidātvalstis un attiecīgā gadījumā potenciālās kandidātvalstis no Rietumbalkāniem.

[46]             Notiek sarunas ar Šveici, lai tā piedalītos 2014.–2020. gada budžetā.

[47]             Tehniskais un/vai administratīvais atbalsts un ES programmu un/vai darbību īstenošanas atbalsta izdevumi (kādreizējās “BA” pozīcijas).

[48]             Cilvēkresursu samazinājums, kas ir tieši saistīts ar jauno pārvaldību un ar uzdevumu attiecībā uz sistēmu ekspluatāciju nodošanu Eiropas GNSS aģentūrai, tiks detalizēti izklāstīts, grozot regulu Nr. 912 par aģentūru. Paredzēts, ka speciālās zināšanas, ko šobrīd nodrošina Komisija, tiks pēc vajadzības nodotas aģentūrai, lai tā varētu veikt tai uzticētos uzdevumus.

[49]             Rezultāti ir attiecīgie produkti vai pakalpojumi (piemēram, finansēto studentu apmaiņu skaits, uzbūvēto ceļu garums kilometros utt.).

[50]             Konkrētie mērķi, kas norādīti 1.4.2. punktā.

[51]             Konkrētie mērķi, kas norādīti 1.4.2. punktā.

[52]             Tehniskais un/vai administratīvais atbalsts un ES programmu un/vai darbību īstenošanas atbalsta izdevumi (kādreizējās “BA” pozīcijas), netiešā pētniecība, tiešā pētniecība.

[53]             AC — līgumdarbinieki, INT — pagaidu darbinieki, JED — jaunākie eksperti delegācijās, AL — vietējie darbinieki, END — valstu norīkotie eksperti.

[54]             Saskaņā ar robežlielumiem attiecībā uz ārštata darbiniekiem, ko finansē no darbības apropriācijām (kādreizējām “BA” pozīcijām).

[55]             Galvenokārt struktūrfondi, Eiropas Lauksaimniecības fonds lauku attīstībai (ELFLA) un Eiropas Zivsaimniecības fonds (EZF).

[56]             Skatīt Iestāžu nolīguma 19. un 24. punktu.

[57]             Norādītajām tradicionālo pašu resursu (muitas nodokļi, cukura nodevas) summām jābūt neto summām, t.i., bruto summām, no kurām atskaitītas iekasēšanas izmaksas 25 % apmērā.