PASKAIDROJUMA RAKSTS

1.           PRIEKŠLIKUMA KONTEKSTS

Komisijas priekšlikumā par daudzgadu finanšu shēmu (DFS) 2014.–2020. gadam (DFS priekšlikums)[1] ir noteikts kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) budžets un galvenie virzieni. Pamatojoties uz to, Komisija iesniedz regulu kopumu, kurās noteikts 2014.–2020. gada KLP tiesiskais regulējums, kā arī šīs politikas turpmākās attīstības alternatīvo scenāriju ietekmes novērtējums.

Šo reformu priekšlikumu pamatā ir Paziņojums par KLP 2020. gada perspektīvā[2], kurā vispārīgi raksturotas politiskās iespējas, kas ļautu risināt nākotnē paredzamās problēmas lauksaimniecībā un lauku apvidos un sasniegt KLP mērķus, proti, nodrošināt 1) dzīvotspējīgu pārtikas ražošanu; 2) dabas resursu ilgtspējīgu apsaimniekošanu un klimata politiku un 3) līdzsvarotu teritoriālo attīstību. Kopš minētā paziņojuma iesniegšanas tajā izklāstītā reformas ievirze kopumā atbalstīta gan iestāžu debatēs[3], gan apspriedēs ar ieinteresētajām personām, kas notika iespējamās ietekmes novērtēšanas gaitā.

Šajā procesā izkristalizējusies kopīga atziņa, ka ir jāveicina efektīva resursu izmantošana, lai nodrošinātu pārdomātu, ilgtspējīgu un iekļaujošu ES lauksaimniecības un lauku apvidu attīstību atbilstoši stratēģijai “Eiropa 2020”, KLP struktūru arī turpmāk balstot uz diviem pīlāriem, kuriem ir kopīgs mērķis un kuros iekļautie instrumenti papildina cits citu. KLP I pīlārs attiecas uz tiešajiem maksājumiem un tirgus pasākumiem, kas ļauj ES lauksaimniekiem saņemt gada pamata ienākumu atbalstu, kā arī atbalstu konkrētu tirgus traucējumu gadījumā, bet II pīlārs attiecas uz lauku attīstību, kuras nodrošināšanai dalībvalstis, ievērojot kopīgu satvaru[4], sagatavo un līdzfinansē daudzgadu programmas.

Secīgu reformu rezultātā, veidojot KLP par integrētu politiku lauku apvidu attīstībai visā ES, ir palielināta lauksaimniecības orientācija uz tirgu, vienlaikus sniedzot ienākumu atbalstu ražotājiem, politikā ir prasmīgāk iestrādātas vides prasības un pastiprināts atbalsts lauku attīstībai. Tomēr reformas procesā ir radusies vajadzība optimālāk sadalīt atbalstu gan starp dalībvalstīm, gan dalībvalstīs, kā arī ir izskanējuši aicinājumi rūpīgāk izvēlēties pasākumus, kuru mērķis ir vides problēmu novēršana, un lietpratīgāk reaģēt uz pieaugošo tirgus svārstīgumu.

Agrāk reformas galvenokārt tika veiktas, reaģējot uz iekšēju cēloņu izraisītām problēmām, sākot ar milzīgu pārprodukciju un beidzot ar pārtikas nekaitīguma krīzi; tās ES ir lieti noderējušas gan pašu mājās, gan starptautiskajā arēnā. Taču lielākā daļa šodienas problēmu izraisa un ietekmē ārēji, ar lauksaimniecību tieši nesaistīti faktori, un tāpēc šo problēmu risināšanai ir vajadzīgi plašāki politiski pasākumi.

Paredzams, ka situācija lauksaimniecības ienākumu jomā arī turpmāk būs sarežģīta, jo lauksaimnieki saskaras ar lielāku risku, ražīguma kāpuma palēnināšanos un peļņas normas samazināšanos pieaugošo ražošanas cenu dēļ; tāpēc noteikti jāsaglabā ienākumu atbalsts un jāpilnveido attiecīgie instrumenti, lai labāk pārvaldītu riskus un risinātu krīzes situācijas. Spēcīga lauksaimniecība ir ļoti būtiska ES pārtikas rūpniecībai un pasaules nodrošinājumam ar pārtiku.

Tajā pašā laikā lauksaimniecības nozares pārstāvji un lauku apvidu iedzīvotāji tiek aicināti neatlaidīgāk censties sasniegt vērienīgos mērķus klimata un enerģētikas jomā, kā arī īstenot bioloģiskās daudzveidības stratēģiju, kas ietilpst stratēģijā “Eiropa 2020”. Lauksaimniekiem, kas līdz ar mežsaimniekiem ir galvenie zemes apsaimniekotāji, būs vajadzīgs atbalsts, lai viņi ieviestu un turpmāk izmantotu tādas lauksaimniecības sistēmas un metodes, kas īpaši sekmē vides un klimata mērķu sasniegšanu, jo tirgus cenas neatspoguļo šādu sabiedrisku labumu nodrošināšanu. Turklāt būs ļoti svarīgi atrast veidu, kā vislabāk izmantot lauku apvidu daudzveidīgo potenciālu un tādējādi veicināt iekļaujošu izaugsmi un kohēziju.

Tāpēc topošā KLP nebūs politika, kas attiecas tikai uz nelielu, kaut ļoti svarīgu, ES tautsaimniecības daļu, tā būs arī stratēģiski svarīga politika, kas attieksies uz pārtikas nodrošinājumu, vidi un teritoriālo līdzsvaru. Tieši šajos apstākļos atklājas ES pievienotā vērtība, kura piemīt patiesi kopējai politikai, kas ļauj visefektīvāk izmantot ierobežotos budžeta līdzekļus, saglabājot ilgtspējīgu lauksaimniecību visā ES, risinot tādas svarīgas pārrobežu problēmas kā klimata pārmaiņas un stiprinot dalībvalstu solidaritāti, taču vienlaikus pieļaujot zināmas atkāpes šīs politikas īstenošanā, lai tiktu ievērotas un apmierinātas vietējās vajadzības.

DFS priekšlikumā izklāstītajās pamatnostādnēs ir paredzēts, ka kopējai lauksaimniecības politikai arī turpmāk būtu jāietver divi pīlāri, katra pīlāra budžetam nominālā izteiksmē būtu jāpaliek 2013. gada līmenī un būtu jābūt skaidrai virzībai uz rezultātu sasniegšanu ES būtiskākajās, prioritārajās jomās. Ar tiešajiem maksājumiem būtu jāveicina ražošanas ilgtspējība, 30 % šiem maksājumiem atvēlētā budžeta piešķirot obligātiem pasākumiem, kas labvēlīgi ietekmē klimatu un vidi. Maksājumu apmērs būtu pakāpeniski jāvienādo, un maksājumi lielāko maksājumu saņēmējiem būtu pakāpeniski jāierobežo. Lauku attīstībai domātie līdzekļi būtu jāiekļauj vienotā stratēģiskā satvarā līdz ar citiem ES kopīgi pārvaldītiem līdzekļiem, uz kuriem attiecas aktīvāka, mērķtiecīgāka pieeja un uzlaboti, skaidrāk formulēti ex-ante nosacījumi. Visbeidzot, KLP finansējums tirgus pasākumu jomā būtu jāpapildina ar diviem instrumentiem, kas neietilpst DFS, proti, ar 1) rezerves fondu ārkārtas gadījumiem, kas ļautu rīkoties krīzes situācijās, un 2) Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fonda darbības jomas paplašināšanu.

Pamatojoties uz iepriekš minēto, KLP tiesiskā regulējuma būtiskākie elementi laika posmam no 2014. līdz 2020. gadam ir noteikti šādās regulās:

– priekšlikumā Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko izveido noteikumus par lauksaimniekiem paredzētiem tiešajiem maksājumiem, kurus veic saskaņā ar kopējās lauksaimniecības politikas atbalsta shēmām (“tiešo maksājumu regula”);

– priekšlikumā Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko izveido lauksaimniecības produktu tirgu kopīgu organizāciju (“regula par vienotu TKO”);

– priekšlikumā Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par atbalstu lauku attīstībai no Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) (“lauku attīstības regula”);

– priekšlikumā Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par kopējās lauksaimniecības politikas finansēšanu, pārvaldību un uzraudzību (“horizontālā regula”);

– priekšlikumā Padomes regulai par konkrēta atbalsta un kompensāciju noteikšanas pasākumiem attiecībā uz lauksaimniecības produktu tirgu kopīgu organizāciju;

– priekšlikumā Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko groza Padomes Regulu (EK) Nr. 73/2009 attiecībā uz lauksaimniekiem paredzētu tiešo maksājumu piemērošanu 2013. gadā;

– priekšlikumā Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko groza Padomes Regulu (EK) Nr. 1234/2007 attiecībā uz vienotā maksājuma shēmu un atbalstu vīnogulāju audzētājiem.

Lauku attīstības regula balstās uz priekšlikumu, kuru Komisija iesniedza 2011. gada 6. oktobrī un kurā izklāstīti kopīgi noteikumi par visiem fondiem, kas darbojas vienotajā stratēģiskajā satvarā[5]. Vēlāk tiks pieņemta arī regula par vistrūcīgākajām personām piemērojamā atbalsta shēmu, kurai finansējums pašlaik paredzēts citā daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorijā.

Turklāt, lai atrastu piemērotāko veidu, kā samērot pārredzamības principu un saņēmēju tiesības uz personas datu aizsardzību, tiek gatavoti jauni noteikumi par saņēmēju datu publicēšanu, kuru sagatavošanā tiek ņemti vērā Eiropas Savienības Tiesas iebildumi.

2.           APSPRIEŠANĀS AR IEINTERESĒTAJĀM PERSONĀM UN IETEKMES NOVĒRTĒJUMU REZULTĀTI

Pamatojoties uz pašreizējā politiskā regulējuma novērtējumu un nākotnē paredzamo problēmu un vajadzību analīzi, ietekmes novērtējumā izvērtēta un salīdzināta trīs alternatīvu scenāriju ietekme. Šis novērtējums ir radies 2010. gada aprīlī uzsāktā ilgā procesā, kuru vadīja starpdienestu grupa un kura gaitā tika veikta plaša kvantitatīva un kvalitatīva analīze, tostarp noteikta bāzlīnija, proti, lauksaimniecības tirgu un ienākumu attīstības vidēja termiņa prognozes līdz pat 2020. gadam, un modelēta dažādo politikas scenāriju ietekme uz nozares ekonomiku.

Ietekmes novērtējumā sīkāk iztirzāti šādi trīs scenāriji: 1) pielāgojumu scenārijs, saskaņā ar kuru tiek saglabāts pašreizējais politiskais regulējums, taču vienlaikus tiek novērsti tā būtiskākie trūkumi, piemēram, pilnveidota tiešo maksājumu sadale; 2) sabalansēšanas scenārijs, kas ir saistīts ar būtiskām politikas izmaiņām, t. i., tiešo maksājumu mērķtiecīgāku piešķiršanu un ekoloģisko komponentu, sekmīgāku lauku attīstības politikas stratēģisko mērķu noteikšanu, tos rūpīgāk saskaņojot ar ES politiku citās jomās, kā arī juridiskā pamata paplašināšanu, lai attiecīgi paplašinātu ražotāju sadarbību, un 3) pārorientēšanās scenārijs, saskaņā ar kuru politiku pārorientē uz vides aizsardzību un pakāpeniski likvidē tiešos maksājumus, pieņemot, ka ražošanas jaudu ir iespējams saglabāt arī bez atbalsta un sociālekonomiskās vajadzības lauku rajonos ir iespējams apmierināt, izmantojot citas rīcībpolitikas.

Ekonomikas krīzes un nepietiekama publiskā finansējuma apstākļos, uz kuriem ES reaģējusi, pieņemot stratēģiju “Eiropa 2020” un DFS priekšlikumu, katrā no šiem trim scenārijiem atšķirīga nozīme piešķirta trim politiskajiem uzdevumiem, kas izvirzīti nākotnes KLP ar mērķi panākt konkurētspējīgāku un ilgtspējīgāku lauksaimniecību plaukstošos lauku apvidos. Lai panāktu lielāku atbilstību stratēģijai “Eiropa 2020”, jo īpaši efektīvas resursu izmantošanas jomā, būs aizvien vairāk jāpalielina lauksaimniecības ražīgums, veicot pētījumus, veicinot zināšanu nodošanu, sadarbību un inovāciju (tostarp izmantojot Eiropas inovāciju partnerību lauksaimniecības ražīguma un ilgtspējības jomā). Tā kā ES lauksaimniecības politika vairs netiek īstenota tirdzniecību kropļojošā politiskajā vidē, paredzams, ka šo nozari ietekmēs turpmāka liberalizācija, jo īpaši saistībā ar Dohas attīstības programmu vai ar Mercosur valstīm noslēgto brīvās tirdzniecības līgumu.

Izstrādājot trīs minētos politikas scenārijus, tika ņemtas vērā vēlmes, kas izteiktas apspriešanās procesā, kurš norisinājās ietekmes novērtējuma sagatavošanas gaitā. Ieinteresētās personas tika aicinātas izteikt viedokli laikā no 2010. gada 23. novembra līdz 2011. gada 25. janvārim, bet 2011. gada 12. janvārī tika organizēta padomdevējas komitejas sanāksme. Turpmāk īsumā apkopotas būtiskākās atziņas[6].

– Ieinteresēto personu vidū valda vispārējā vienprātība par to, ka ir vajadzīga stingra KLP, kuras pamatā būtu divu pīlāru struktūra, lai risinātu ar pārtikas nodrošinājumu, dabas resursu ilgtspējīgu apsaimniekošanu un teritoriālo attīstību saistītās problēmas.

– Vairums respondentu uzskata, ka KLP būtu jāveicina tirgu un cenu stabilizācija.

– Ieinteresētajām personām ir atšķirīgi viedokļi par atbalsta mērķu noteikšanu (īpaši par tiešā atbalsta pārdali un maksājumu nepārsniedzamās summas noteikšanu).

– Tiek vienprātīgi atzīts, ka abiem politikas pīlāriem var būt liela nozīme, rosinot aktīvāku klimata politiku un uzlabojot ekoloģiskos raksturlielumus, kas ir ES iedzīvotāju interesēs. Tā kā daudzi lauksaimnieki uzskata, ka tas jau notiek, plašāka sabiedrība norāda, ka I pīlāra maksājumus varētu izmantot efektīvāk.

– Respondenti vēlas, lai nākotnē paredzamā izaugsme un attīstība skartu visu ES, arī mazāk labvēlīgos apgabalus.

– Daudzi respondenti uzsvēra KLP saskaņošanu ar politiku citās jomās, piemēram, ar vides, veselības, tirdzniecības un attīstības politiku.

– Respondenti uzskata, ka inovācija, konkurētspējīgu uzņēmumu attīstība un sabiedrisko labumu nodrošināšana ES iedzīvotājiem ļaus KLP saskaņot ar stratēģiju “Eiropa 2020”.

Tātad, veicot ietekmes novērtējumu, tika salīdzināti minētie trīs alternatīvie politikas scenāriji.

Īstenojot pārorientēšanās scenāriju, lauksaimniecībā ātrāk tiktu veikti strukturāli pielāgojumi un ražošana tiktu pārcelta uz rentablākajiem apgabaliem un ienesīgākajām nozarēm. Lai gan, īstenojot šo scenāriju, ievērojami pieaugtu finansējums vides jomā, nozare vienlaikus tiktu pakļauta arī lielākam riskam, jo saruktu tirgus intervences iespējas. Turklāt šā scenārija īstenošana izraisītu būtiskas sociālas un ekoloģiskas problēmas, jo, politikā zūdot ietekmēšanas iespējām, ko sniedz tiešie maksājumi un ar tiem saistītās savstarpējās atbilstības prasības, mazāk konkurētspējīgajos apvidos būtu vērojams būtisks ienākumu zaudējums un vides degradēšanās.

Otra galējā alternatīva — pielāgojumu scenārijs — būtu vispiemērotākais politikas nepārtrauktībai, jo dotu ierobežotus, taču jūtamus uzlabojumus gan lauksaimniecības konkurētspējas, gan ekoloģiskās efektivitātes ziņā. Tomēr pastāv nopietnas šaubas par to, vai šis scenārijs ļautu pienācīgi risināt nākotnē paredzamās būtiskās klimata un vides problēmas, no kā ir atkarīga arī lauksaimniecības ilgtermiņa ilgtspējība.

Sabalansēšanas scenārijs, kurā paredzēta tiešo maksājumu mērķtiecīgāka piešķiršana un ekoloģiskais komponents, paver pilnīgi jaunu ceļu. Veiktā analīze liecina, ka pārēja uz videi nekaitīgu rīcību ir iespējama un ka izmaksas, ko tā radītu lauksaimniekiem, nav pārmērīgas, lai gan no zināma administratīvā sloga nebūtu iespējams izvairīties. Līdzīgi ir iespējams stimulēt lauku attīstību, ja vien dalībvalstis un reģioni efektīvi izmantos jaunās iespējas un ja vienota stratēģiskā satvara izveide, kurā ietilptu arī pārējie ES līdzekļi, neliegs saglabāt sinerģiju ar I pīlāru un nemazinās lauku attīstības specifiskās priekšrocības. Ja tiktu panākts pareizais līdzsvars, šā scenārija īstenošana vissekmīgāk ļautu nodrošināt lauksaimniecības un lauku apvidu ilgtermiņa ilgtspējību.

Pamatojoties uz iepriekš minēto, ietekmes novērtējumā secināts, ka sabalansēšanas scenārijs ir vislīdzsvarotākais, jo ļauj pakāpeniski saskaņot KLP un ES stratēģiskos mērķus, un šis līdzsvars un samērība izpaužas arī tiesību aktu priekšlikumos paredzēto elementu īstenošanā. Būs jāizveido vērtēšanas sistēma, lai, izmantojot vienotu, ar politikas mērķiem saistītu rādītāju kopumu, novērtētu KLP efektivitāti.

Svarīgs apsvērums šajā procesā bija vienkāršošana, un tā būtu dažādi jāveicina, piemēram, racionalizējot savstarpējās atbilstības un tirgus instrumentus vai izstrādājot mazajiem lauksaimniekiem piemērotu atbalsta shēmu. Turklāt tiešie maksājumi ar videi nekaitīgu rīcību būtu jāsasaista tā, lai maksimāli samazinātos administratīvais slogs, tostarp pārbaužu izmaksas.

3.           PRIEKŠLIKUMA JURIDISKIE ASPEKTI

Tiek ierosināts saglabāt pašreizējo KLP struktūru, proti, dalījumu divos pīlāros, kur I pīlāra ikgadējos, vispārīgi piemērojamos obligātos pasākumus papildina II pīlārā iekļautie brīvprātīgie pasākumi, kas saskaņā ar daudzgadu programmu izstrādes pieeju ir vairāk pielāgoti valsts un reģionālajām īpatnībām. Tomēr jaunā tiešo maksājumu regulējuma mērķis ir pilnvērtīgāk izmantot sinerģiju ar II pīlāru, kas savukārt ir iekļauts vienotā stratēģiskā satvarā, lai to labāk saskaņotu ar citu ES kopīgi pārvaldīto līdzekļu izmantojumu.

Pamatojoties uz iepriekš minēto, tiek saglabāta arī pašreizējā struktūra, ko veido četri pamata tiesību akti, lai gan finansējuma regulas darbības joma tiek paplašināta, lai kopīgos noteikumus apkopotu vienā tiesību aktā, proti, tā dēvētajā horizontālajā regulā.

Priekšlikumi ir saskaņā ar subsidiaritātes principu. KLP patiesi ir ES kopējā politika: tā ir ES un dalībvalstu dalītas kompetences joma, kas tiek regulēta ES līmenī, lai visā ES saglabātu ilgtspējīgu un daudzveidīgu lauksaimniecību, risinātu tādas svarīgas pārrobežu problēmas kā klimata pārmaiņas un stiprinātu dalībvalstu solidaritāti. Ņemot vērā to, cik būtiski nākotnē paredzamās problēmas varētu ietekmēt nodrošinājumu ar pārtiku, vidi un teritoriālo līdzsvaru, KLP joprojām ir uzskatāma par stratēģiski svarīgu politiku, lai nodrošinātu to, ka tiek atrasti efektīvākie politisko uzdevumu risinājumi un lietderīgākais budžeta līdzekļu izmantošanas veids. Turklāt tiek ierosināts saglabāt instrumentu pašreizējo dalījumu divos pīlāros, jo tādējādi dalībvalstīm ir lielākas iespējas pielāgot risinājumus vietējām īpatnībām, kā arī līdzfinansēt politikas II pīlāra pasākumus. Lauksaimniecības politikas II pīlārā iekļauj arī jauno Eiropas inovāciju partnerību un riska pārvaldības instrumentus. Lauksaimniecības politika vienlaikus tiks labāk saskaņota ar stratēģiju “Eiropa 2020” (tostarp vienotu satvaru ar citiem ES fondiem), kā arī vairākiem ieviestajiem uzlabojumiem un vienkāršojumiem. Visbeidzot, ietekmes novērtēšanas gaitā veiktās analīzes rezultāti skaidri parāda, kādas negatīvas ekonomiskās, ekoloģiskās un sociālās sekas varētu būt bezdarbībai.

Lauksaimniecības tirgu kopīgas organizācijas noteikumi ir izklāstīti regulā par vienotu TKO, bet par atbalsta shēmu vistrūcīgākajām personām tiks izstrādāts atsevišķs tiesību akts.

Krīze, kas 2008.–2009. gadā skāra piensaimniecības nozari, pierādīja, ka ir svarīgi saglabāt efektīvu drošības tīkla mehānismu, kā arī racionalizēt pieejamos instrumentus. Arī augsta līmeņa ekspertu grupa piensaimniecības jautājumos vēlākajās diskusijās norādīja, ka pārtikas produktu piegādes ķēdes darbība ir jāuzlabo. Tāpēc šīs regulas mērķis ir racionalizēt, paplašināt un vienkāršot noteikumus, pamatojoties uz līdzšinējo pieredzi ar valsts intervenci, privātu uzglabāšanu, izņēmuma/ārkārtas pasākumiem un atbalstu konkrētām nozarēm, kā arī veicināt sadarbību ar ražotāju un starpnozaru organizāciju starpniecību.

Ir atcelts atbalsts atsevišķām nozarēm (piemēram, vājpiena, apiņu un zīdtārpiņu sektoram). Piena kvotu sistēmas un vīnogulāju stādīšanas aizlieguma termiņš beigsies atbilstoši pašreizējo tiesību aktu noteikumiem, tātad šajā ziņā minētie tiesību akti netiek grozīti. Cukura kvotas būs spēkā līdz 2015. gada 30. septembrim. Priekšlikumā ir iekļauts viens noteikums par dzīvnieku slimībām/patērētāju uzticības zaudēšanu un vispārīga tirgus traucējumu klauzula, kuras darbības joma ir paplašināta, lai tā attiektos uz visām nozarēm, kuras aptver pašreiz spēkā esošā vienotā TKO.

Produktu klāsts, attiecībā uz kuriem dalībvalstis atzīst ražotāju organizācijas un to apvienības, kā arī starpnozaru organizācijas, ir paplašināts, lai būtu ietvertas visas nozares, ko aptver pašreiz spēkā esošā vienotā TKO. Atbalstu ražotāju grupu izveidei augļu un dārzeņu nozarē ir iekļauts lauku attīstības atbalstā.

Regulā atspoguļots jau agrāk izteikts priekšlikums, kas attiecās uz piena nozari un kurā bija izklāstīti pamatnosacījumi, kas dalībvalstīm jāievēro, ja tās, vēloties vairot piena ražotāju izredzes pārtikas produktu piegādes ķēdē panākt sev izdevīgus nosacījumus, nosaka, ka obligāti ir jāslēdz rakstiski līgumi. Regulā atspoguļots arī priekšlikums, kas kvalitātes tiesību aktu kopumā jau agrāk izteikts attiecībā uz tirdzniecības standartiem.

Vienkāršošanas ziņā atbalsta atcelšana atsevišķās nozarēs, atdalītas, t. i., ar ieņēmumiem nesaistītas, atbalsta shēmas ieviešana zīdtārpiņu nozarē un cukura kvotu sistēmas likvidēšana, kā arī piegādes līgumu reģistrācijas un līdzvērtības apliecināšanas prasību atcelšana apiņu nozarē mazinās dalībvalstīm uzlikto slogu un nevajadzīgu vilcināšanos, ar ko saskaras tirgus dalībnieki. Vairs nebūs jāsaglabā spēja īstenot nozares atbalsta programmas un piešķirt līdzekļus to kontrolei.

4.           IETEKME UZ BUDŽETU

Saskaņā ar DFS priekšlikumu liela daļa ES budžeta arī turpmāk būtu jāatvēl lauksaimniecībai, kas ir stratēģiski svarīga kopējās politikas joma. Tāpēc ierosināts, ka KLP galvenā uzmanība būtu jāpievērš tās pamatdarbībai un tālab I pīlāra īstenošanai laikā no 2014. gada līdz 2020. gadam pašreizējās cenās būtu jāpiešķir 317,2 miljardi euro, bet II pīlāra īstenošanai 101,2 miljardi euro.

Papildus lauksaimniecības politikas I un II pīlāra finansējumam piešķirams papildu finansējums 17,1 miljarda euro apmērā, no kuriem 5,1 miljards euro atvēlams pētniecībai un inovācijai, 2,5 miljardi euro pārtikas nekaitīgumam, bet 2,8 miljardi euro citās DFS pozīcijās paredzētajiem pabalstiem vistrūcīgākajām personām pārtikas iegādei, kā arī izveidojams jauns 3,9 miljardu euro rezerves fonds krīzes situācijām lauksaimniecībā un papildus DFS Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fondā atvēlami līdz pat 2,8 miljardiem euro, tādējādi kopējais 2014.−2020. gada budžets sasniedz 435,6 miljardus euro.

Attiecībā uz atbalsta sadali dalībvalstu starpā tiek ierosināts, ka visām dalībvalstīm, kas saņem tiešos maksājumus, kuri nesasniedz 90 % no ES vidējā apjoma, maksājumu apjoms tiks palielināts par vienu trešo daļu no attiecīgās dalībvalsts saņemto maksājumu un ES vidējā rādītāja starpības. Uz šīs bāzes aprēķināts valstu maksimālais apjoms, kas noteikts tiešo maksājumu regulā.

Atbalsts lauku attīstībai tiek piešķirts, pamatojoties uz objektīviem kritērijiem, kas saistīti ar politikas mērķiem, un ņemot vērā pašreizējo atbalsta sadali. Tāpat, kā tas tiek darīts pašlaik, mazāk attīstītajiem reģioniem arī turpmāk būtu jāpiemēro augstākas līdzfinansējuma likmes, kas būs piemērojamas arī atsevišķiem pasākumiem, piemēram, zināšanu nodošanai, ražotāju grupām, sadarbībai un “Leader” programmām.

Zināma elastība ir ieviesta, lai pārvietotu līdzekļus starp pīlāriem (līdz 5 % no tiešajiem maksājumiem): no I pīlāra uz II pīlāru, lai dalībvalstis varētu nostiprināt lauku attīstības politiku, un no II pīlāra uz I pīlāru tajās dalībvalstīs, kurās tiešo maksājumu apmērs ir zemāks par 90 % no ES vidējā apmēra.

Sīkākas ziņas par KLP reformu priekšlikumu finansiālo ietekmi ir izklāstītas priekšlikumiem pievienotajā finanšu pārskatā.

2011/0281 (COD)

Priekšlikums

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA

ar ko izveido lauksaimniecības produktu tirgu kopīgu organizāciju (Regula par vienotu TKO)

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 42. panta pirmo daļu un 43. panta 2. punktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu[7],

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu[8],

apspriedusies ar Eiropas datu aizsardzības uzraudzītāju[9],

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru[10],

tā kā:

(1) Komisijas paziņojumā Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “KLP 2020. gada perspektīvā: Kā risināt nākotnē paredzamās ar pārtiku, dabas resursiem un teritoriālajiem aspektiem saistītās problēmas”[11] ir izklāstītas kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) iespējamās problēmas, uzdevumi un virzieni pēc 2013. gada. Ņemot vērā par šo paziņojumu notikušās debates, KLP reformai būtu jāstājas spēkā no 2014. gada 1. janvāra. Reformai būtu jāaptver visi KLP svarīgākie instrumenti, tostarp Padomes […] Regula (ES) Nr. [COM(2010) 799], ar ko izveido lauksaimniecības tirgu kopīgu organizāciju un paredz īpašus noteikumus dažiem lauksaimniecības produktiem (“Regula par vienotu TKO”)[12]. Ņemot vērā reformas darbības jomu, ir lietderīgi atcelt Regulu (ES) Nr. [COM(2010)799] un aizstāt to ar jaunu Regulu par vienotu TKO. Turklāt reformas gaitā būtu pēc iespējas jāsaskaņo, jāracionalizē un jāvienkāršo noteikumi, jo īpaši tie, kas attiecas uz vairākām lauksaimniecības nozarēm, tostarp nodrošinot arī to, lai nebūtiskus pasākumu elementus Komisija varētu pieņemt ar deleģētiem aktiem.

(2) Īpaši svarīgi ir tas, lai Komisija grozījumu sagatavošanas laikā organizētu pienācīgu apspriešanos, arī ar ekspertiem. Komisijai, sagatavojot un izstrādājot deleģētos aktus, būtu jānodrošina vienlaicīga, laicīga un pienācīga dokumentu nosūtīšana Eiropas Parlamentam un Padomei.

(3) Saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību (turpmāk “Līgums”) 43. panta 3. punktu Padome pieņem pasākumus par cenu, nodevu, atbalsta un kvantitatīvo ierobežojumu noteikšanu. Skaidrības labad šajā regulā būtu nepārprotami jānorāda fakts, ka gadījumos, kad piemēro Līguma 43. panta 3. punktu, Padome šos pasākumus pieņem, pamatojoties uz minēto pantu.

(4) Šajā regulā būtu jāietver visi vienotās TKO pamatelementi. Cenu, nodevu, atbalsta un kvantitatīvo ierobežojumu noteikšana dažos gadījumos ir nesaraujami saistīta ar šiem pamatelementiem.

(5) Šī regula būtu jāpiemēro visiem Līguma I pielikumā uzskaitītajiem lauksaimniecības produktiem, lai izveidotu visu šo produktu tirgus kopīgu organizāciju, kā paredzēts Līguma 40. panta 1. punktā.

(6) Būtu skaidri jānosaka, ka uz šajā regulā izklāstītajiem pasākumiem būtu jāattiecina Regula (ES) Nr. […] [KLP horizontālā regula][13] un saskaņā ar to pieņemti noteikumi. Proti, [horizontālajā KLP regulā] ir paredzēti noteikumi, lai garantētu KLP noteikumos paredzēto pienākumu izpildi, ieskaitot pārbaudes un administratīvo pasākumu un administratīvo sodu piemērošanu gadījumos, ja pienākumi netiek pildīti, un noteikumi par nodrošinājuma iemaksāšanu un atbrīvošanu un nepamatoto maksājumu atgūšanu.

(7) Šajā regulā un citos tiesību aktos, kas pieņemti saskaņā ar Līguma 43. pantu, ir iekļautas atsauces uz kombinētās nomenklatūras produktu aprakstu un pozīcijām vai apakšpozīcijām. Kopējā muitas tarifa nomenklatūras grozījumu dēļ var būt nepieciešams izdarīt attiecīgus tehniskus pielāgojumus šādās regulās. Komisijai vajadzētu būt iespējai pieņemt īstenošanas pasākumus, lai izdarītu šādus pielāgojumus. Skaidrības un vienkāršības labad Padomes 1979. gada 5. februāra Regula (EK) Nr. 234/79 par kopējā muitas tarifa nomenklatūras pielāgošanas procedūru attiecībā uz lauksaimniecības produktiem[14], kurā patlaban paredzētas šādas pilnvaras, būtu jāatceļ un šīs pilnvaras jāiekļauj šajā regulā.

(8) Lai ņemtu vērā rīsu nozares specifiku, saskaņā ar Līguma 290. pantu būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras pieņemt konkrētus aktus, lai atjauninātu šīs regulas II pielikuma I daļā iekļautās definīcijas attiecībā uz rīsu nozari.

(9) Lai nodrošinātu ražošanas orientēšanu uz konkrētām nelobīto rīsu šķirnēm, Komisijai vajadzētu būt iespējai pieņemt īstenošanas pasākumus, ar kuriem nosaka valsts intervences cenas palielinājumus un samazinājumus.

(10) Būtu jānosaka labības, rīsu, cukura, sausās lopbarības, sēklu, olīveļļas un galda olīvu, linu un kaņepju, augļu un dārzeņu, banānu, piena un piena produktu un zīdtārpiņu tirdzniecības gadi, kas pēc iespējas jāpielāgo šo produktu bioloģiskās ražošanas ciklam.

(11) Lai ņemtu vērā augļu un dārzeņu un pārstrādātu augļu un dārzeņu nozares specifiku, saskaņā ar Līguma 290. pantu būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras pieņemt konkrētus aktus, ar kuriem nosaka šo produktu tirdzniecības gadus.

(12) Lai stabilizētu tirgus un nodrošinātu pietiekami augstu dzīves līmeni lauksaimniecībā nodarbinātajiem iedzīvotājiem, ir izstrādāta diferencēta cenu atbalsta sistēma dažādām nozarēm un ieviestas tiešā atbalsta shēmas, ņemot vērā katras attiecīgās nozares vajadzības, no vienas puses, un dažādu nozaru savstarpējo atkarību, no otras puses. Šo pasākumu veids ir valsts intervence vai, attiecīgā gadījumā, privātās uzglabāšanas atbalsta maksājumi. Joprojām pastāv nepieciešamība saglabāt cenu atbalsta pasākumus, vienlaikus racionalizējot un vienkāršojot tos.

(13) Skaidrības un pārredzamības labad noteikumiem būtu jāatbilst kopējai struktūrai, vienlaikus saglabājot katras nozares politiku. Tāpēc ir lietderīgi nošķirt salīdzināmās cenas un intervences cenas un noteikt pēdējās minētās, proti, nepārprotami norādīt, ka tikai valsts intervences cenas atbilst piemērotajām administrētajām cenām, kas minētas PTO Lauksaimniecības nolīguma 3. pielikuma 8. punkta pirmajā teikumā (t. i., cenu atšķirības atbalsts). Šajā sakarībā būtu jānorāda, ka tirgus intervence var notikt kā valsts intervence, kā arī cita veida intervence, kurai neizmanto iepriekš noteiktas cenu norādes.

(14) Atbilstīgi katras attiecīgās nozares vajadzībām, ņemot vērā iepriekšējās TKO īstenošanas praksi un pieredzi, intervences sistēmai vajadzētu būt pieejamai noteiktos gada laikposmos, un šajos laikposmos tai vajadzētu būt pieejamai pastāvīgi, vai arī tā būtu jāuzsāk atkarībā no tirgus cenām.

(15) Cenu līmenis, kādā saskaņā ar valsts intervenci, t. i., cenu atšķirības atbalstu, par noteiktu cenu ir jāiepērk konkrēti dažu produktu daudzumi un citos gadījumos, ir jānosaka konkursa kārtībā, atspoguļojot saskaņā ar iepriekšējo TKO īstenoto praksi un pieredzi.

(16) Šajā regulā būtu jāparedz iespēja realizēt produktus, kas iepirkti valsts intervencē. Šādi pasākumi būtu jāveic tā, lai izvairītos no tirgus traucējumiem un nodrošinātu vienādu piekļuvi precēm un vienādu attieksmi pret pircējiem.

(17) Lai nodrošinātu tirgus pārredzamību, saskaņā ar Līguma 290. pantu būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras pieņemt konkrētus aktus, kuros izklāsta apstākļus, kādos tā var lemt par privātās uzglabāšanas atbalsta piešķiršanu, lai sasniegtu mērķi līdzsvarot tirgu un stabilizēt tirgus cenas, un kuros ņem vērā tirgus situāciju.

(18) Lai ņemtu vērā dažādu nozaru specifiku, saskaņā ar Līguma 290. pantu būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras pieņemt konkrētus aktus, ar kuriem papildus šajā regulā izklāstītajām prasībām paredz prasības un nosacījumus produktiem, kas jāiepērk valsts intervencē un jāuzglabā saskaņā ar sistēmu par privātās uzglabāšanas atbalstu, kā arī nosaka kvalitātes apsvērumu dēļ piemērojamus cenu palielinājumus vai samazinājumus gan saistībā ar iepirkšanu, gan pārdošanu, un pieņem noteikumus, kas saistīti ar maksājumu aģentūru pienākumu likt atkaulot visu liellopu gaļu pēc tās pārņemšanas un pirms ievietošanas noliktavā.

(19) Lai ņemtu vērā dažādās situācijas, kas Savienībā rodas intervences krājumu uzglabāšanā, un tirgus dalībniekiem nodrošinātu atbilstošu piekļuvi valsts intervencei, saskaņā ar Līguma 290. pantu būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras pieņemt konkrētus aktus, kuros nosaka prasības, kādām intervences produktu uzglabāšanas vietās jāatbilst produktiem, kas jāiepērk saskaņā ar šo sistēmu, noteikumus par dalībvalstu noliktavās atlikušu nelielu daudzumu pārdošanu; noteikumus par to daudzumu tiešo pārdošanu, kurus vairs nevar pārpakot vai kuru kvalitāte ir pasliktinājusies; un dažus noteikumus par produktu uzglabāšanu dalībvalstī, kura ir atbildīga par tiem vai to apstrādi, vai ārpus šīs dalībvalsts, saistībā ar muitas nodokļiem un citām summām, kas jāpiešķir vai jāiekasē saskaņā ar KLP.

(20) Lai nodrošinātu to, ka privātai uzglabāšanai ir vēlamā ietekme uz tirgu, saskaņā ar Līguma 290. pantu būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras pieņemt konkrētus aktus, kuros paredz pasākumus izmaksājamā atbalsta summas samazināšanai, ja uzglabātais daudzums ir mazāks par līgumā paredzēto daudzumu, un nosacījumus par avansa maksājuma piešķiršanu.

(21) Lai aizsargātu to tirgus dalībnieku tiesības un pienākumus, kuri piedalās valsts intervencē vai privātās uzglabāšanas pasākumos, saskaņā ar Līguma 290. pantu būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras pieņemt konkrētus aktus, kuros paredz noteikumus par konkursa procedūru izmantošanu, tirgus dalībnieku atbilstību un pienākumu iemaksāt nodrošinājumu.

(22) Lai standartizētu dažādu produktu noformējumu ar mērķi uzlabot tirgus pārredzamību, cenu reģistrēšanu un tirgus intervences pasākumu piemērošanu valsts intervences un privātās uzglabāšanas veidā, saskaņā ar Līguma 290. pantu būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras pieņemt konkrētus aktus attiecībā uz Savienības skalām liemeņu klasificēšanai liellopu un teļa gaļas, cūkgaļas un aitas un kazas gaļas nozarē.

(23) Lai nodrošinātu liemeņu klasifikācijas precizitāti un ticamību, saskaņā ar Līguma 290. pantu būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras pieņemt konkrētus aktus attiecībā uz dalībvalstīs piemērotās liemeņu klasifikācijas pārskatīšanu, ko veic Savienības komiteja.

(24) Pašreizējā shēma pārtikas izplatīšanai vistrūcīgākajām personām Savienībā, kas pieņemta saskaņā ar kopējo lauksaimniecības politiku, būtu jāaplūko atsevišķā regulā, kura pieņemta, lai atspoguļotu sociālās kohēzijas mērķus. Tomēr šajā regulā būtu jāparedz noteikumi, lai valsts intervencē glabātos produktus būtu iespējams realizēt, darot tos pieejamus izmantošanai minētajā shēmā.

(25) Būtu jāveicina tas, lai bērni uzturā lietotu augļus un dārzeņus un piena produktus, arī  sistemātiski palielinot augļu un dārzeņu īpatsvaru bērnu uzturā tajā vecumā, kad veidojas viņu ēšanas paradumi. Tāpēc būtu jāvērš plašumā Savienības atbalsts, lai finansētu vai līdzfinansētu mācību iestāžu audzēkņu apgādi ar šādiem produktiem.

(26) Lai nodrošinātu programmu budžeta pareizu pārvaldību, katrai programmai būtu jānosaka piemēroti noteikumi. Savienības atbalstu nedrīkstētu izmantot, lai aizstātu skolu apgādei ar augļiem izveidotu valsts programmu finansējumu. Ņemot vērā budžeta ierobežojumus, dalībvalstīm tomēr vajadzētu būt iespējai savu finansiālo ieguldījumu šādās programmās aizstāt ar privātā sektora ieguldījumiem. Lai skolu apgādei ar augļiem izveidoto programmu padarītu efektīvāku, dalībvalstīm būtu jāparedz papildu pasākumi, par kuriem dalībvalstis drīkstētu piešķirt valsts atbalstu.

(27) Lai mudinātu bērnus pievērsties veselīgiem ēšanas paradumiem, nodrošinātu Eiropas fondu efektīvu un mērķtiecīgu izmantojumu un palielinātu informētību par programmu, saskaņā ar Līguma 290. pantu būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras pieņemt konkrētus aktus attiecībā uz programmu skolu apgādei ar augļiem: par programmai neatbilstīgiem produktiem; par programmas mērķa grupu; par valsts vai reģionālām stratēģijām, kas dalībvalstīm jāizstrādā, lai saņemtu atbalstu, ietverot arī papildu pasākumus; par atbalsta pretendentu apstiprināšanu un atlasi; par objektīviem kritērijiem atbalsta sadalīšanai dalībvalstīm, orientējošu atbalsta sadalījumu dalībvalstīm un metodi atbalsta pārdalīšanai dalībvalstīm, pamatojoties uz saņemtajiem pieteikumiem; par attiecināmajām izmaksām, tostarp iespēju noteikt šādu izmaksu kopējo maksimālo apjomu; par prasību, lai iesaistītās dalībvalstis informētu sabiedrību par programmas subsidēšanu.

(28) Lai ņemtu vērā piena produktu patēriņa modeļu pārmaiņas un inovācijas un attīstību piena produktu tirgū, lai nodrošinātu to, ka atbalstu saņem piemēroti saņēmēji un pretendenti, un lai veicinātu informētību par atbalsta shēmu, saskaņā ar Līguma 290. pantu būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras pieņemt konkrētus aktus par programmu skolu apgādei ar pienu attiecībā uz: programmai atbilstīgiem produktiem; valsts vai reģionālām stratēģijām, kas dalībvalstīm jāizstrādā, lai saņemtu atbalstu, un programmas mērķa grupu; atbalsta piešķiršanas nosacījumiem; nodrošinājuma iemaksāšanu, lai garantētu izpildi, ja izmaksāts atbalsta avanss; uzraudzību un novērtēšanu; prasību, lai izglītības iestādes informētu sabiedrību par programmas subsidēšanu.

(29) Atbalsta shēmu apiņu ražotāju organizācijām izmanto tikai vienā dalībvalstī. Elastības labad un lai šīs nozares pieeju saskaņotu ar pieeju citās nozarēs, atbalsta shēma būtu jāpārtrauc, saglabājot iespēju atbalstīt ražotāju organizācijas saskaņā ar lauku attīstības pasākumiem.

(30) Savienības finansējums ir vajadzīgs, lai mudinātu apstiprinātas tirgus dalībnieku organizācijas izstrādāt darba programmas ar mērķi uzlabot olīveļļas un galda olīvu produkcijas kvalitāti. Šajā sakarībā šajā regulā būtu jāparedz, ka Savienības atbalstu sadala atkarībā no attiecīgo darba programmu ietvaros veikto pasākumu prioritātes. Tomēr būtu jāizraugās tikai lietderīgākie pasākumi, un būtu jāievieš līdzfinansējums, lai uzlabotu šādu programmu kvalitāti.

(31) Lai nodrošinātu to, ka atbalsts tirgus dalībnieku organizācijām olīveļļas un galda olīvu nozarē sasniedz mērķi uzlabot olīveļļas un galda olīvu produkcijas kvalitāti un ka tirgus dalībnieku organizācijas olīveļļas un galda olīvu nozarē pilda savus pienākumus, saskaņā ar Līguma 290. pantu būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras pieņemt konkrētus aktus: par nosacījumiem, ar kādiem apstiprina tirgus dalībnieku organizācijas atbalsta shēmas piemērošanas vajadzībām un aptur vai atsauc šādu apstiprinājumu; par pasākumiem, kuriem ir tiesības pretendēt uz Savienības finansējumu; par Savienības finansējuma sadalīšanu konkrētiem pasākumiem; par pasākumiem un izmaksām, kurām nav tiesību pretendēt uz Savienības finansējumu; par darba programmu atlasi un apstiprināšanu un prasību par nodrošinājuma iemaksāšanu.

(32) Šajā regulā ir nošķirti augļi un dārzeņi, proti, tirdzniecībai paredzēti augļi un dārzeņi un pārstrādei paredzēti augļi un dārzeņi, no vienas puses, un pārstrādāti augļi un dārzeņi, no otras puses. Noteikumi par ražotāju organizācijām, darbības programmām un Savienības finansiālo palīdzību attiecas tikai uz augļiem un dārzeņiem un vienīgi uz pārstrādei paredzētiem augļiem un dārzeņiem.

(33) Augļu un dārzeņu ražošana nav prognozējama, un šie produkti ātri bojājas. Pat nelieli pārpalikumi var radīt ievērojamus tirgus traucējumus. Tāpēc būtu jāparedz krīzes pārvarēšanas pasākumi, un šie pasākumi arī turpmāk būtu jāiekļauj darbības programmās.

(34) Augļu un dārzeņu ražošanā un tirdzniecībā būtu pilnībā jāņem vērā vides apsvērumi, ieskaitot audzēšanas paņēmienus, atkritumu apsaimniekošanu un no tirgus izņemto produktu realizāciju, jo īpaši tas attiecas uz ūdens kvalitātes aizsardzību, bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu un lauku apvidu uzturēšanu.

(35) Atbalsts ražotāju grupu izveidošanai būtu jāsniedz visās nozarēs un visās dalībvalstīs saskaņā ar lauku attīstības politiku, tāpēc būtu jāpārtrauc īpašais atbalsts augļu un dārzeņu nozarei.

(36) Lai ražotāju organizācijām augļu un dārzeņu nozarē uzliktu lielāku atbildību par to finansiālajiem lēmumiem un pielāgotu tām atvēlētos publiskā sektora resursus nākotnes vajadzībām, būtu jānosaka šo resursu izmantošanas nosacījumi. Piemērots risinājums ir ražotāju organizāciju izveidoto darbības fondu kopīga finansēšana. Īpašos gadījumos būtu jāatļauj paplašināt finansējamo jomu. Darbības fondi būtu jāizmanto tikai darbības programmu finansēšanai augļu un dārzeņu nozarē. Lai kontrolētu Savienības izdevumus, būtu jāierobežo palīdzība, ko piešķir ražotāju organizācijām, kuras izveido darbības fondus.

(37) Reģionos, kuros ražošanas organizācija augļu un dārzeņu nozarē ir vāji attīstīta, būtu jāatļauj piešķirt valsts finanšu papildu ieguldījumus. Savienībai būtu jāatlīdzina šādi ieguldījumi dalībvalstīs, kurās strukturālās nepilnības ir īpaši izteiktas.

(38) Lai nodrošinātu efektīvu, mērķtiecīgu un ilgtspējīgu atbalstu ražotāju organizācijām augļu un dārzeņu nozarē, saskaņā ar Līguma 290. pantu būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras pieņemt konkrētus aktus attiecībā uz darbības fondiem un darbības programmām, valsts regulējuma un valsts stratēģijas struktūru un saturu; Savienības finansiālo palīdzību; krīžu novēršanas un pārvarēšanas pasākumiem un valsts finansiālo palīdzību.

(39) Ir svarīgi paredzēt vīna nozares atbalsta pasākumus, kuri varētu stiprināt konkurētspējīgas struktūras. Šie pasākumi būtu jānosaka un jāfinansē Savienībai, bet dalībvalstis varētu izvēlēties piemēroto pasākumu kopumu, kas atbilst reģionālo struktūru vajadzībām, vajadzības gadījumā ņemot vērā to specifiku, kā arī iekļaujot šos pasākumu valsts atbalsta programmās. Dalībvalstīm vajadzētu būt atbildīgām par šādu programmu īstenošanu.

(40) Savienības vīnu noieta veicināšanai un tirdzniecībai trešās valstīs vajadzētu būt vienam no galvenajiem pasākumiem, kas iekļaujams valsts atbalsta programmās. Būtu jāturpina pārstrukturēšanas un pārveidošanas pasākumi, ņemot vērā to pozitīvo strukturālo ietekmi uz vīna nozari. Atbalstam vajadzētu būt pieejamam arī ieguldījumiem vīna nozarē, kas paredzēti, lai uzlabotu uzņēmumu saimnieciskās darbības rādītājus. Atbalstam blakusproduktu destilācijai vajadzētu būt pasākumam, kas pieejams tām dalībvalstīm, kuras vēlas izmantot šādu instrumentu, lai nodrošinātu vīna kvalitāti, vienlaikus saglabājot vidi.

(41) Preventīviem instrumentiem, piemēram, ražas apdrošināšanai, kopfondiem un ražas priekšlaicīgai novākšanai, vajadzētu būt pasākumiem, par kuriem var pretendēt uz atbalstu saskaņā ar vīna nozares atbalsta programmām, lai veicinātu atbildīgu pieeju krīzes situācijām.

(42) Ir formulēti noteikumi par atbalstu vīnkopjiem, kuru sniedz, piešķirot tiesības uz maksājumu, kā nolēmušas dalībvalstis. Tāpēc vienīgais šāda veida atbalsts, kuru drīkst piešķirt, ir atbalsts, par ko dalībvalstis pieņēmušas lēmumu līdz 2013. gada 1. decembrim saskaņā ar Regulas (ES) Nr. [COM(2011) 799] 137. pantu, un tas piešķirams atbilstīgi minētajā pantā paredzētajiem nosacījumiem.

(43) Lai nodrošinātu to, ka vīna nozares atbalsta programmas sasniedz savus mērķus un Eiropas fondi tiek izmantoti mērķtiecīgi, saskaņā ar Līguma 290. pantu būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras pieņemt konkrētus aktus, kuros paredz noteikumus: par atbildību par izdevumiem laikā no atbalsta programmu un atbalsta programmu grozījumu saņemšanas dienas līdz dienai, kurā sākas to piemērošana; par atbalsta pasākumu atbilstības kritērijiem, izdevumu veidu un darbībām, par kurām ir tiesības pretendēt uz atbalstu; par pasākumiem, par kuriem nav tiesību pretendēt uz atbalstu, un katram pasākumam paredzēto atbalsta maksimālo apjomu; par izmaiņām atbalsta programmās pēc tam, kad uzsākta to piemērošana; par prasībām un robežvērtībām attiecībā uz avansa maksājumiem, tostarp prasību iemaksāt nodrošinājumu, ja veikts avansa maksājums; par vispārīgiem noteikumiem un definīcijām atbalsta programmu vajadzībām; noteikumus, lai nepieļautu atbalsta pasākumu ļaunprātīgu izmantošanu un projektu divkāršu finansējumu; noteikumus, saskaņā ar kuriem ražotāji izņem no tirgus vīndarības blakusproduktus un par izņēmumiem no šā pienākuma, lai neradītu papildu administratīvo slogu, un par destilētāju brīvprātīgu sertifikāciju; par prasībām, kas dalībvalstīm jāievēro atbalsta pasākumu īstenošanā, kā arī ierobežojumiem, lai nodrošinātu saskanību ar atbalsta pasākumu darbības jomu; par maksājumiem saņēmējiem, tostarp par maksājumiem, izmantojot apdrošināšanas starpniekus.

(44) Biškopību raksturo ražošanas apstākļu un ienesuma atšķirības un ekonomikas dalībnieku izkliedētība un dažādība gan ražošanas, gan tirdzniecības posmā. Turklāt, ņemot vērā varroatozes izplatīšanos vairākās dalībvalstīs pēdējos gados un problēmas, ko šī slimība rada medus ražošanā, joprojām vajadzīga Savienības rīcība, jo varroatozi nevar pilnībā izskaust un tā jāapkaro ar apstiprinātiem līdzekļiem. Ņemot vērā šos apstākļus un tiecoties uzlabot biškopības produktu ražošanu un tirdzniecību Savienībā, reizi trīs gados ir jāizstrādā valstu programmas šai nozarei, lai uzlabotu vispārējos biškopības produktu ražošanas un tirdzniecības apstākļus. Savienībai būtu daļēji jāfinansē šīs valstu programmas.

(45) Lai nodrošinātu Savienības līdzekļu mērķtiecīgu izlietojumu biškopībai, saskaņā ar Līguma 290. pantu būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras pieņemt konkrētus aktus, kuros nosaka pasākumus, ko var iekļaut biškopības programmās, noteikumus par pienākumiem, kas saistīti ar valsts programmu saturu, izstrādi un saistītajiem pētījumiem; nosacījumus par Savienības finansiālā ieguldījuma sadalījumu visām iesaistītajām dalībvalstīm.

(46) Savienības atbalsts par zīdtārpiņu audzēšanu ir jāatsaista un jāiekļauj tiešo maksājumu sistēmā, ievērojot pieeju atbalstam citās nozarēs.

(47) Atbalsts par Savienībā ražotu vājpienu un sauso vājpienu, kas paredzēts izmantošanai dzīvnieku barībā un pārstrādei kazeīnā un kazeinātos, ir izrādījies neefektīvs tirgus atbalstam, un tāpēc tas būtu jāpārtrauc, tāpat būtu jāpārtrauc piemērot noteikumus par kazeīna un kazeinātu izmantošanu siera ražošanā.

(48) Standartu piemērošana lauksaimniecības produktu tirdzniecībā var palīdzēt uzlabot šo produktu ražošanas un tirdzniecības ekonomiskos apstākļus, kā arī šo produktu kvalitāti. Tāpēc šādu standartu piemērošana ir ražotāju, tirgotāju un patērētāju interesēs.

(49) Ņemot vērā Komisijas paziņojumu par lauksaimniecības produktu kvalitātes politiku[15] un turpmākās diskusijas, šķiet lietderīgi saglabāt nozarei vai produktam izstrādātus tirdzniecības standartus, lai ņemtu vērā patērētāju priekšstatus un veicinātu lauksaimniecības produktu ražošanas un tirdzniecības ekonomisko apstākļu, kā arī šo produktu kvalitātes uzlabošanos.

(50) Lai garantētu to, ka visiem produktiem ir laba, tirdzniecībai atbilstīga kvalitāte, un neskarot Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 28. janvāra Regulu (EK) Nr. 178/2002, ar ko paredz pārtikas aprites tiesību aktu vispārīgus principus un prasības, izveido Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādi un paredz procedūras saistībā ar pārtikas nekaitīgumu[16], būtu lietderīgi produktiem, uz kuriem neattiecas nozarei vai produktam izstrādāti tirdzniecības standarti, noteikt vispārēju tirdzniecības pamatstandartu, kā paredzēts iepriekš minētajā Komisijas paziņojumā. Ja šādi produkti atbilst spēkā esošam starptautiskam standartam, šie produkti attiecīgā gadījumā būtu jāuzskata par produktiem, kas atbilst vispārējam tirdzniecības standartam.

(51) Dažās nozarēs un/vai dažiem produktiem definīcijas, apzīmējumi un/vai tirdzniecības nosaukumi ir svarīgi elementi konkurences apstākļu noteikšanai. Tāpēc ir lietderīgi noteikt šajās nozarēs un/vai šiem produktiem piemērojamas definīcijas, apzīmējumus un tirdzniecības nosaukumus, kuri Savienībā būtu jāizmanto vienīgi to produktu tirdzniecībā, kas atbilst attiecīgajām prasībām.

(52) Attiecībā uz tirdzniecības standartiem būtu jānosaka horizontāli noteikumi.

(53) Tirdzniecības standarti būtu jāpiemēro, lai tirgū varētu piegādāt standartizētas un apmierinošas kvalitātes produktus, un tiem būtu konkrēti jāattiecas uz definīcijām, šķirošanu, noformējumu un marķējumu, iepakojumu, ražošanas metodi, sagatavošanu uzglabāšanai, transportēšanu, informāciju par ražotājiem, noteiktu vielu saturu, saistītajiem administratīvajiem dokumentiem, uzglabāšanu, sertifikāciju un termiņiem.

(54) Ņemot vērā patērētāju ieinteresētību saņemt piemērotu un pārredzamu informāciju par produktu, būtu jānodrošina iespēja noteikt audzēšanas vietu, kas norādīta katram gadījumam piemērotā ģeogrāfiskā līmenī, vienlaikus ņemot vērā dažu nozaru, jo īpaši pārstrādātu lauksaimniecības produktu nozares, specifiku.

(55) Tirdzniecības standarti būtu jāpiemēro visiem Savienībā tirgotiem lauksaimniecības produktiem.

(56) Ir lietderīgi paredzēt īpašus noteikumus par produktiem, kas importēti no trešām valstīm, ja dažās trešās valstīs spēkā esošie valsts noteikumi attaisno atkāpes no tirdzniecības standartiem un ja ir garantēta minēto noteikumu līdzvērtība Savienības tiesību aktiem.

(57) Ir lietderīgi paredzēt iespēju dalībvalstīm saglabāt vai pieņemt īpašus valsts noteikumus par ziežamo tauku kvalitātes pakāpēm.

(58) Lai reaģētu uz izmaiņām tirgus situācijā, ņemot vērā katras nozares specifiku, saskaņā ar Līguma 290. pantu būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras pieņemt konkrētus aktus, lai pieņemtu, grozītu vai atkāptos no prasībām, kas saistītas ar vispārējo tirdzniecības standartu, un pieņemt noteikumus par tā ievērošanu.

(59) Lai ņemtu vērā patērētāju priekšstatus un veicinātu lauksaimniecības produktu ražošanas un tirdzniecības ekonomisko apstākļu, kā arī produktu kvalitātes uzlabošanos un lai pielāgotos vienmēr mainīgajiem tirgus apstākļiem, patērētāju jaunajām prasībām, kā arī ņemtu vērā attiecīgo starptautisko standartu attīstību un tehnikas progresu, un lai neradītu šķēršļus produktu inovācijai, saskaņā ar Līguma 290. pantu būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras pieņemt konkrētus aktus, ar kuriem pieņem nozarei vai produktam izstrādātus tirdzniecības standartus visos tirdzniecības posmos, kā arī atkāpes un atbrīvojumus no šādu standartu piemērošanas, un vajadzīgos grozījumus, atkāpes vai atbrīvojumus attiecībā uz definīcijām un tirdzniecības nosaukumiem.

(60) Lai nodrošinātu valstu noteikumu pareizu un pārredzamu piemērošanu noteiktiem produktiem un/vai nozarēm attiecībā uz tirdzniecības standartiem, saskaņā ar Līguma 290. pantu būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras pieņemt konkrētus aktus, kuros paredz nosacījumus šādu tirdzniecības standartu piemērošanai, kā arī nosacījumus par to produktu turēšanu, apgrozību un izmantošanu, kas iegūti ar eksperimentālām metodēm.

(61) Lai ņemtu vērā specifiku, kas raksturīga tirdzniecībai starp Savienību un dažām trešām valstīm, dažu lauksaimniecības produktu īpatnības un katras nozares specifiku, saskaņā ar Līguma 290. pantu būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras pieņemt konkrētus aktus par pielaidi katram tirdzniecības standartam, kuru neievērojot visa produktu partija būtu jāuzskata par standartam neatbilstošu, un par noteikumiem, kuros definēti apstākļi, kādos uzskata, ka importēti produkti nodrošina līdzvērtīgu atbilstību Savienības prasībām par tirdzniecības standartiem, un ir atļauti pasākumi, ar kuriem atkāpjas no noteikumiem, ka produkti Savienībā jātirgo tikai saskaņā ar šādiem standartiem, un par noteikumiem, kas saistīti ar tirdzniecības standartu piemērošanu produktiem, kurus eksportē no Savienības.

(62) Kvalitatīvu vīnu jēdziens Savienībā inter alia ir balstīts uz konkrētām īpašībām, kas saistītas ar vīna ģeogrāfisko izcelsmi. Lai patērētāji varētu atpazīt šos vīnus, tos marķē ar aizsargātiem cilmes vietas nosaukumiem un ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm. Lai apgalvojumi par attiecīgo produktu kvalitāti balstītos uz pārredzamu un sīkāk izstrādātu sistēmu, būtu jāizveido kārtība, kādā izskata cilmes vietu nosaukumu vai ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu pieteikumus atbilstīgi pieejai, ko ievēro saskaņā ar Savienības horizontālo kvalitātes politiku, kura piemērojama pārtikas produktiem, izņemot vīnu un stipros alkoholiskos dzērienus, un noteikta Padomes 2006. gada 20. marta Regulā (EK) Nr. 510/2006 par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu un cilmes vietu nosaukumu aizsardzību[17].

(63) Lai saglabātu īpašās kvalitātes pazīmes vīniem ar cilmes vietas nosaukumu vai ģeogrāfiskās izcelsmes norādi, dalībvalstīm būtu jāatļauj piemērot stingrākus noteikumus.

(64) Lai būtu tiesības pretendēt uz aizsardzību Savienībā, vīna cilmes vietas nosaukumiem un ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm vajadzētu būt atzītām un reģistrētām Savienības līmenī saskaņā ar Komisijas noteiktiem procedūras noteikumiem.

(65) Aizsardzībai vajadzētu būt pieejamai trešo valstu cilmes vietas nosaukumiem un ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm, ja tās ir aizsargātas savā izcelsmes valstī.

(66) Reģistrācijas procedūrā būtu jādod iespēja katrai fiziskai vai juridiskai personai, kurai ir likumīgas intereses dalībvalstī vai trešā valstī, īstenot savas tiesības, paziņojot iebildumus.

(67) Būtu jānodrošina reģistrētu cilmes vietas nosaukumu un ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzība pret lietošanu, kad tiek nepamatoti izmantotas priekšrocības, ko dod atbilstīgo produktu labā slava. Lai veicinātu godīgu konkurenci un nemaldinātu patērētājus, šai aizsardzībai jāskar arī produkti un pakalpojumi, uz ko neattiecas šī regula, tostarp produkti, kas nav minēti Līguma I pielikumā.

(68) Lai ņemtu vērā pašreizējo marķēšanas praksi, saskaņā ar Līguma 290. pantu būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras pieņemt konkrētus aktus, ar kuriem atļauj izmantot vīna vīnogu šķirnes nosaukumu arī tad, ja tas satur vai to veido aizsargāts cilmes vietas nosaukums vai aizsargāta ģeogrāfiskās izcelsmes norāde.

(69) Lai ņemtu vērā ražošanas īpatnības noteiktajā ģeogrāfiskajā apgabalā, garantētu produktu kvalitāti un izsekojamību un nodrošinātu ražotāju vai tirgus dalībnieku likumīgās tiesības vai intereses, saskaņā ar Līguma 290. pantu būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras pieņemt konkrētus aktus: par ģeogrāfiskā apgabala robežu noteikšanas principiem, definīcijām, ierobežojumiem un atkāpēm, kas saistītas ar ražošanu noteiktajā ģeogrāfiskajā apgabalā; par nosacījumiem, ar kuriem produkta specifikācijā var ietvert papildu prasības; par produkta specifikācijas elementiem; par pretendentiem, kuri var pieteikties uz cilmes vietas nosaukuma vai ģeogrāfiskās izcelsmes norādes aizsardzību; par procedūrām, kas jāievēro attiecībā uz pieteikumu par cilmes vietas nosaukumu vai ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzību, ieskaitot iepriekšējas valsts procedūras, Komisijas veiktu pārbaudi, iebildumu procedūras, un par procedūru aizsargātu cilmes vietas nosaukumu vai aizsargātas ģeogrāfiskās izcelsmes norādes grozīšanai, anulēšanai un pārveidošanai; par pārrobežu pieteikumu iesniegšanas kārtību; par procedūrām pieteikumiem, kas saistīti ar ģeogrāfiskiem apgabaliem trešā valstī; par datumu, no kura aizsardzība ir spēkā; par procedūrām, kas saistītas ar produkta specifikācijas grozījumiem; par datumu, kurā grozījums stājas spēkā.

(70) Lai nodrošinātu atbilstošu aizsardzību un to, ka tirgus dalībniekus un kompetentās iestādes neskar šīs regulas piemērošana vīna nosaukumiem, kuriem aizsardzība piešķirta pirms 2009. gada 1. augusta, saskaņā ar Līguma 290. pantu būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras pieņemt konkrētus aktus, kuros nosaka ierobežojumus saistībā ar aizsargāto nosaukumu un kuros paredz pārejas noteikumus: par vīna nosaukumiem, ko dalībvalstis līdz 2009. gada 1. augustam atzinušas par cilmes vietas nosaukumiem vai ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm; par iepriekšēju valsts procedūru; par vīniem, kas laisti tirgū vai marķēti pirms noteikta datuma, par produkta specifikācijas grozījumiem.

(71) Savienībā tradicionāli lieto dažus apzīmējumus, ar ko pircēju informē par vīna īpašībām un kvalitāti, un šī informācija papildina informāciju, ko sniedz ar cilmes vietas nosaukumiem un ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm. Tādēļ un lai nodrošinātu iekšējā tirgus darbību un godīgu konkurenci, un lai izvairītos no pircēju maldināšanas, šiem tradicionālajiem apzīmējumiem vajadzētu būt tiesīgiem uz aizsardzību Savienībā.

(72) Lai nodrošinātu atbilstošu aizsardzību, ražotāju vai tirgus dalībnieku likumīgās tiesības un lai ņemtu vērā īpatnības, kas raksturīgas tirdzniecībai starp Savienību un dažām trešām valstīm, saskaņā ar Līguma 290. pantu būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras pieņemt konkrētus aktus: par aizsargājamā tradicionālā apzīmējuma valodu un pareizrakstību; par to pretendentu noteikšanu, kuri var pieteikties uz tradicionālā apzīmējuma aizsardzību; par nosacījumiem, lai tradicionālā apzīmējuma pieteikums tiktu atzīts par derīgu; par iemesliem izteikt iebildumus pret ierosināto tradicionāla apzīmējuma atzīšanu; par aizsardzības darbības jomu, tostarp saistību ar preču zīmēm, aizsargātiem tradicionālajiem apzīmējumiem, aizsargātiem cilmes vietas nosaukumiem vai ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm, homonīmiem vai konkrētiem vīna vīnogu nosaukumiem; par iemesliem tradicionālā apzīmējuma anulēšanai; par pieteikuma vai pieprasījuma iesniegšanas datumu; par procedūrām, kas jāievēro attiecībā uz pieteikumu tradicionālā apzīmējuma aizsardzībai, ieskaitot Komisijas veiktu pārbaudi, iebildumu procedūras un atcelšanas un grozīšanas procedūras, un attiecībā uz nosacījumiem, ar kuriem tradicionālos apzīmējumus var izmantot produktiem no trešām valstīm un paredzēt saistītas atkāpes.

(73) To vīna nozares produktu nosaukums, apzīmējums un noformējums, uz ko attiecas šī regula, var būtiski ietekmēt šo produktu pārdošanas iespējas. Atšķirības dalībvalstu vīna nozares produktu marķēšanas noteikumos var traucēt iekšējā tirgus sekmīgu darbību. Tāpēc būtu jāparedz noteikumi, kuros ņemtas vērā patērētāju un ražotāju likumīgās intereses. Tādēļ ir lietderīgi paredzēt Savienības noteikumus par marķējumu.

(74) Lai nodrošinātu atbilstību esošajai marķēšanas praksei, horizontālajiem noteikumiem par marķējumu un noformējumu un ņemtu vērā vīna nozares īpatnības; lai nodrošinātu sertifikācijas, apstiprināšanas un verifikācijas procedūru efektivitāti, tirgus dalībnieku likumīgo interešu ievērošanu un to, ka netiek kaitēts ekonomikas dalībniekiem, saskaņā ar Līguma 290. pantu būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras pieņemt konkrētus aktus: par ārkārtas apstākļiem, kas attaisno to, ka netiek lietotas norādes “aizsargāts cilmes vietas nosaukums” vai “aizsargāta ģeogrāfiskās izcelsmes norāde”; par noformējumu un par tādu ziņu norādīšanu marķējumā, kas nav paredzētas šajā regulā; par konkrētām obligātām ziņām; par fakultatīvām ziņām un noformējumu; par vajadzīgajiem pasākumiem, kas saistīti ar tādu vīnu marķējumu un noformējumu, kuriem ir cilmes vietas nosaukums vai ģeogrāfiskās izcelsmes norāde un kuru cilmes vietas nosaukums vai ģeogrāfiskās izcelsmes norāde atbilst vajadzīgajām prasībām; par vīnu, kas laists tirgū un marķēts pirms 2009. gada 1. augusta; par atkāpēm no marķējuma un noformējuma prasībām.

(75) Noteikumi par vīnu jāpiemēro, ņemot vērā nolīgumus, kas noslēgti saskaņā ar Līguma 218. pantu.

(76) Ir lietderīgi izklāstīt noteikumus par vīna vīnogu šķirņu klasifikāciju, saskaņā ar kuru dalībvalstis, kas ražo vairāk par 50 000 hektolitru gadā, arī turpmāk ir atbildīgas par to vīna vīnogu šķirņu klasifikāciju, no kurām to teritorijā drīkst ražot vīnu. Dažas vīna vīnogu šķirnes būtu jāizslēdz no klasifikācijas.

(77) Ir lietderīgi noteikt konkrētas vīndarības metodes un ierobežojumus vīna ražošanā, jo īpaši attiecībā uz trešo valstu izcelsmes noteikta veida vīnogu misas, vīnogu sulas un svaigu vīnogu sajaukšanu un izmantošanu. Lai ievērotu starptautiskos standartus attiecībā uz turpmākām vīndarības metodēm, Komisijai galvenokārt būtu jābalstās uz vīndarības metodēm, kuras ieteikusi Starptautiskā Vīnkopības un vīna organizācija (OIV).

(78) Vīna nozarē būtu jāatļauj dalībvalstīm savā teritorijā ierobežot vai neatļaut dažas vīndarības metodes un saglabāt stingrākus ierobežojumus to teritorijā ražotajiem vīniem, kā arī atļaut eksperimentāli izmantot neatļautas vīndarības metodes saskaņā ar nosacījumiem, kuri vēl jānosaka.

(79) Lai nodrošinātu attiecīgo produktu apmierinošu izsekojamības pakāpi, jo īpaši patērētāju aizsardzības interesēs, būtu jāparedz noteikums, ka visiem vīna nozares produktiem, uz kuriem attiecas šī regula un kuri ir apgrozībā Savienībā, jābūt pievienotam pavaddokumentam.

(80) Lai varētu labāk pārvaldīt vīnogu audzēšanas potenciālu, dalībvalstīm būtu jāiesniedz Komisijai pārskats par ražošanas potenciālu, kas sagatavots, pamatojoties uz vīna dārzu reģistru. Lai rosinātu dalībvalstis iesniegt pārskatu, atbalstu par pārstrukturēšanu un pārveidošanu piešķir tikai tām dalībvalstīm, kuras iesniegušas pārskatu.

(81) Lai dalībvalstīm atvieglotu ražošanas potenciāla uzraudzību un verifikāciju, saskaņā ar Līguma 290. pantu būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras pieņemt konkrētus aktus attiecībā uz vīna dārzu reģistra darbības jomu un saturu, un atbrīvojumiem.

(82) Lai atvieglotu vīna produktu transportēšanu un tās verifikāciju, ko veic dalībvalstis, saskaņā ar Līguma 290. pantu būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras pieņemt konkrētus aktus, kuros: izklāsta noteikumus par pavaddokumentu, tā izmantošanu un atbrīvojumiem no pienākuma izmantot šādu dokumentu; paredz nosacījumus, saskaņā ar kuriem jāuzskata, ka pavaddokuments apliecina aizsargātus cilmes vietas nosaukumus vai ģeogrāfiskās izcelsmes norādes; uzliek pienākumu uzturēt reģistru; precizē, kam ir jāuztur reģistrs, un paredz atbrīvojumus no pienākuma uzturēt reģistru; norāda reģistrā iekļaujamās darbības; paredz noteikumus par pavaddokumentu un reģistru izmantošanu.

(83) Lai nodrošinātu cukura ražošanas uzņēmumu un cukurbiešu audzētāju tiesību un pienākumu taisnīgu sadalījumu, pēc kvotu sistēmas beigām joprojām būs vajadzīgi īpaši instrumenti. Tādēļ būtu jāparedz standarta noteikumi, kas reglamentē nolīgumus starp uzņēmumiem un audzētājiem.

(84)             Lai ņemtu vērā cukura nozares īpatnības un visu pušu intereses, saskaņā ar Līguma 290. pantu būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras pieņemt konkrētus aktus par šādiem nolīgumiem, jo īpaši par nosacījumiem, kuri reglamentē cukurbiešu iepirkšanu, piegādi, pārņemšanu un samaksu par tām.

(85) Ražotāju organizācijas un to apvienības varētu būt palīdzīgas piedāvājuma koncentrēšanā un labākās prakses veicināšanā. Starpnozaru organizācijām var būt svarīga nozīme dialoga veicināšanā starp piegādes ķēdes dalībniekiem un labākās prakses un tirgus pārredzamības sekmēšanā. Tādēļ pašreizējie noteikumi par šādu organizāciju un to apvienību definēšanu un atzīšanu, kuri attiecas uz dažām nozarēm, būtu jāsaskaņo, jāracionalizē un jāpaplašina, lai atzīšana pēc pieprasījuma saskaņā ar ES tiesību aktos paredzētām normām būtu iespējama visās nozarēs.

(86) Atsevišķās nozarēs spēkā esošie noteikumi, kas palielina ražotāju organizāciju, to apvienību un starpnozaru organizāciju ietekmi, ļaujot dalībvalstīm noteiktos apstākļos dažus šādu organizāciju noteikumus attiecināt uz tirgus dalībniekiem, kas nav to biedri, ir izrādījušies efektīvi un būtu jāsaskaņo, jāracionalizē un jāpaplašina tā, lai tie aptvertu visas nozares.

(87) Attiecībā uz dzīviem augiem, liellopu un teļa gaļu, cūkgaļu, aitas un kazas gaļu, olām un mājputnu gaļu būtu jāparedz iespēja pieņemt dažus pasākumus, lai atvieglotu piedāvājuma pielāgošanu tirgus prasībām, kas varētu palīdzēt stabilizēt tirgus un nodrošināt pietiekami augstu dzīves līmeni lauksaimniecībā nodarbinātajiem iedzīvotājiem.

(88) Lai veicinātu ražotāju organizāciju, to apvienību un starpnozaru organizāciju darbības ar mērķi atvieglot piedāvājuma pielāgošanu tirgus prasībām, izņemot darbības, kas saistītas ar produktu izņemšanu no tirgus, saskaņā ar Līguma 290. pantu būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras pieņemt konkrētus aktus par pasākumiem dzīvu augu, liellopu un teļa gaļas, cūkgaļas, aitas un kazas gaļas, olu un mājputnu gaļas nozarē, lai uzlabotu kvalitāti, veicinātu labāku ražošanas, pārstrādes un tirdzniecības organizāciju, atvieglotu tirgus cenu tendenču reģistrēšanu un dotu iespēju izstrādāt īstermiņa un ilgtermiņa prognozes, ņemot vērā izmantotos ražošanas līdzekļus.

(89) Lai uzlabotu vīna tirgus darbību, dalībvalstīm vajadzētu būt iespējai īstenot lēmumus, ko pieņēmušas starpnozaru organizācijas. Tomēr no šo lēmumu darbības jomas būtu jāizslēdz metodes, kas varētu kropļot konkurenci.

(90) Tā kā nav Savienības tiesību aktu par standartizētiem, rakstiskiem līgumiem, dalībvalstis var savā līgumtiesību sistēmā noteikt prasību obligāti izmantot šādus līgumus ar nosacījumu, ka tiek ievērotas Savienības tiesības un jo īpaši tiek nodrošināta iekšējā tirgus un tirgus kopīgās organizācijas pareiza darbība. Ņemot vērā dažādās situācijas Savienībā, subsidiaritātes labad šāda lēmuma pieņemšana būtu jāatstāj dalībvalstu ziņā. Tomēr, lai nodrošinātu šādu līgumu atbilstību piemērotiem minimālajiem standartiem un iekšējā tirgus un tirgus kopīgās organizācijas pareizu darbību piena un piena produktu nozarē, daži pamatnosacījumi šādu līgumu izmantošanai būtu jāparedz Savienības līmenī. Tā kā dažu piensaimniecības kooperatīvu statūtos var būt paredzēti līdzīgi noteikumi, vienkāršības labad tie būtu jāatbrīvo no prasības slēgt līgumu. Lai nodrošinātu to, ka ikviena šāda sistēma darbojas efektīvi, tā būtu jāpiemēro arī tad, kad pārstrādātājiem piegādājamo pienu no lauksaimniekiem pieņem starpnieki.

(91) Lai nodrošinātu ražošanas racionālu attīstību un tādējādi pietiekami augstu dzīves līmeni piena lopkopjiem, būtu jāpastiprina viņu spēja aizstāvēt savas intereses sarunās ar pārstrādātājiem, un tas nodrošinātu taisnīgāku pievienotās vērtības sadali visā piegādes ķēdē. Tāpēc un lai īstenotu šos KLP mērķus, būtu jāpieņem noteikums saskaņā ar Līguma 42. pantu un 43. panta 2. punktu, lai ražotāju organizācijām, kuras veido piena lopkopji, vai to apvienībām ļautu ar piena pārstrādes uzņēmumu apspriest līguma noteikumus, tostarp cenu, attiecībā uz tās biedru produkciju vai produkcijas daļu. Lai saglabātu efektīvu konkurenci piena produktu tirgū, būtu jānosaka, ka šai iespējai piemēro attiecīgus kvantitatīvus limitus.

(92) Visu Savienībā izaudzēto apiņu piegādes līgumu reģistrēšana ir apgrūtinoša un būtu jāpārtrauc.

(93) Lai nodrošinātu to, ka ražotāju organizāciju, ražotāju organizāciju apvienību, starpnozaru organizāciju un tirgus dalībnieku organizāciju mērķi un atbildība ir skaidri noteikta, lai veicinātu to darbību efektivitāti, ņemtu vērā katras nozares specifiku un nodrošinātu konkurences ievērošanu un tirgus kopīgās organizācijas labu darbību, saskaņā ar Līguma 290. pantu būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras pieņemt konkrētus aktus, kuros paredz noteikumus: par konkrētiem mērķiem, uz kuriem varētu, vajadzētu vai nedrīkstētu tiekties šādas organizācijas un apvienības, tostarp atkāpēm no šajā regulā uzskaitītajiem mērķiem; par šādu organizāciju un apvienību statūtiem, atzīšanu, struktūru, juridiskas personas statusu, dalību, lielumu, pārskatatbildību un pasākumiem, no atzīšanas izrietošajām sekām, atzīšanas atsaukšanu un to apvienošanos; par transnacionālām organizācijām un apvienībām; par to, kā organizācijas vai apvienības izmanto ārpakalpojumus un nodrošina tehniskos līdzekļus; par organizāciju un apvienību pārdodamās produkcijas minimālo apjomu vai vērtību; par dažu organizāciju noteikumu piemērošanas paplašināšanu uz ražotājiem, kas nav to biedri, un obligātu dalības maksu, kas jāmaksā tiem, kas nav biedri, tostarp par stingrāku ražošanas noteikumu sarakstu, kuru var paplašināt, papildu prasībām par reprezentativitāti, attiecīgajām ekonomiskajām zonām, arī Komisijas veiktu pārbaudi par to noteikšanu, minimālo termiņu, cik ilgi noteikumiem vajadzētu būt spēkā pirms to piemērošanas paplašināšanas, personām vai organizācijām, kurām var piemērot noteikumus vai ieguldījumus, un par apstākļiem, kādos Komisija var pieprasīt, lai noteikumu piemērošanas paplašināšana vai obligātie ieguldījumi tiktu atteikti vai atsaukti.

(94) Vienots tirgus ietver tirdzniecības sistēmu pie Savienības ārējām robežām. Šajā tirdzniecības sistēmā būtu jāietver ievedmuita un eksporta kompensācijas, un principā tai būtu jāstabilizē Savienības tirgus. Tirdzniecības sistēmai būtu jābalstās uz saistībām, kas pieņemtas daudzpusējo tirdzniecības sarunu Urugvajas kārtā un divpusējos nolīgumos.

(95) Tirdzniecības plūsmas uzraudzībā galvenā nozīme ir pārvaldībai, kurai vajadzētu būt elastīgai. Būtu jāpieņem lēmums par licenču prasību ieviešanu, ņemot vērā licenču nepieciešamību attiecīgo tirgu pārvaldībai un jo īpaši attiecīgo produktu importa vai eksporta uzraudzībai.

(96) Lai ņemtu vērā tirdzniecības attīstību un tirgus pārmaiņas, attiecīgo tirgu vajadzības un nepieciešamību uzraudzīt importu vai eksportu, saskaņā ar Līguma 290. pantu būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras pieņemt konkrētus aktus attiecībā uz sarakstu ar to nozaru produktiem, kurās ir spēkā prasība uzrādīt importa vai eksporta licenci, un gadījumiem un situācijām, kurās importa un eksporta licence nav jāuzrāda.

(97) Lai noteiktu licenču sistēmas galvenos elementus, saskaņā ar Līguma 290. pantu būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras pieņemt konkrētus aktus: lai noteiktu no licences izrietošās tiesības un pienākumus, licences juridiskās sekas, tostarp iespējamu pielaidi attiecībā uz pienākumu importēt vai eksportēt, un izcelsmes vietas un izcelsmes norādi, ja tā ir obligāta; lai paredzētu, ka licences izdošanai vai produktu laišanai brīvā apgrozībā ir jāuzrāda trešās valsts vai juridiskas personas izdots dokuments, kas inter alia apliecina produktu izcelsmi, autentiskumu un kvalitātes īpašības; lai pieņemtu noteikumus, kas piemērojami licences nodošanai, vai vajadzības gadījumā šādas nododamības ierobežojumus; lai pieņemtu noteikumus, kas vajadzīgi licenču sistēmas uzticamības un efektivitātes nodrošināšanai, un noteiktu situācijas, kad dalībvalstīm ir vajadzīga īpaša administratīvā palīdzība krāpšanas un pārkāpumu novēršanai vai apkarošanai; lai noteiktu gadījumus un situācijas, kuros ir vai kuros nav jāiemaksā nodrošinājums, kas garantē produktu importu vai eksportu licences derīguma termiņā.

(98) Lauksaimniecības produktiem piemērojamo muitas nodokļu galvenie elementi, kas izriet no PTO nolīgumiem un divpusējiem nolīgumiem, ir noteikti kopējā muitas tarifā. Komisijai vajadzētu būt pilnvarotai pieņemt pasākumus ievedmuitas precīzai aprēķināšanai atbilstīgi šiem galvenajiem elementiem.

(99) Lai novērstu vai neitralizētu tādu kaitīgu ietekmi uz Savienības tirgu, ko varētu izraisīt dažu lauksaimniecības produktu imports, šādu produktu importam būtu jāuzliek papildu ievedmuita, ja ir izpildīti konkrēti nosacījumi.

(100) Lai nodrošinātu ievešanas cenu sistēmas efektivitāti, saskaņā ar Līguma 290. pantu būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras pieņemt konkrētus aktus, kuros paredz pārbaudi, kurā muitas vērtību salīdzina ar citu vērtību, nevis vienības cenu.

(101) Noteiktos apstākļos ir lietderīgi atvērt un pārvaldīt importa tarifa kvotas, kas izriet no starptautiskiem nolīgumiem, kuri noslēgti saskaņā ar Līgumu, vai no citiem aktiem.

(102) Lai importa tarifa kvotas ietvaros nodrošinātu taisnīgu piekļuvi pieejamajiem daudzumiem, Savienības nolīgumu, saistību un tiesību piemērošanu un vienādu attieksmi pret tirgus dalībniekiem, saskaņā ar Līguma 290. pantu būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras pieņemt konkrētus aktus: lai paredzētu nosacījumus un atbilstības prasības, kas tirgus dalībniekam jāizpilda, iesniedzot pieteikumu importa tarifa kvotas ietvaros; lai pieņemtu noteikumus par tiesību nodošanu starp tirgus dalībniekiem un vajadzības gadījumā nodošanas ierobežojumus importa tarifa kvotas pārvaldībā; lai noteiktu, ka ir jāiemaksā nodrošinājums importa tarifa kvotas izmantošanai; lai pieņemtu vajadzīgos noteikumus attiecībā uz konkrētām īpatnībām, prasībām vai ierobežojumiem, kas piemērojami tarifa kvotai, kā noteikts starptautiskā nolīgumā vai citā attiecīgā aktā.

(103) Ja lauksaimniecības produkti atbilst konkrētām specifikācijām un/vai cenas nosacījumiem, šiem produktiem dažos gadījumos var izmantot īpašu importa režīmu trešās valstīs. Lai nodrošinātu šīs sistēmas pareizu piemērošanu, ir vajadzīga administratīva sadarbība starp importētājas trešās valsts iestādēm un Savienību. Tādēļ produktiem būtu jāpievieno Savienībā izdots sertifikāts.

(104) Lai nodrošinātu to, ka eksportētajiem produktiem var piemērot īpašu importa režīmu trešā valstī, ja ir izpildīti konkrēti nosacījumi, kas izriet no nolīgumiem, kurus Savienība noslēgusi saskaņā ar Līguma 218. pantu, saskaņā ar Līguma 290. pantu būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras pieņemt konkrētus aktus, kuros paredz, ka dalībvalstu kompetentajām iestādēm pēc pieprasījuma un atbilstošām pārbaudēm jāizdod dokuments, kas apliecina nosacījumu izpildi.

(105) Muitas nodokļu sistēma ļauj iztikt bez visiem citiem aizsardzības pasākumiem pie Savienības ārējām robežām. Ārkārtējos apstākļos iekšējā tirgus un nodokļu mehānisms var izrādīties nepiemērots. Lai Savienības tirgu neatstātu neaizsargātu pret iespējamiem traucējumiem, Savienībai šādos gadījumos būtu jāspēj bez kavēšanās veikt visus vajadzīgos pasākumus. Šādiem pasākumiem vajadzētu būt saskaņā ar Savienības starptautiskajām saistībām.

(106) Būtu jāparedz iespēja aizliegt izmantot ievešanas pārstrādei un izvešanas pārstrādei procedūras. Tādēļ ir lietderīgi nodrošināt iespēju attiecīgās situācijās pārtraukt ievešanas pārstrādei un izvešanas pārstrādei procedūru izmantošanu.

(107) Iespējai piešķirt kompensācijas par eksportu uz trešām valstīm, kas balstās uz cenu starpību Savienības un pasaules tirgū un nepārsniedz limitus, kas atbilst PTO pieņemtajām saistībām, būtu jāpalīdz nodrošināt Savienības dalība dažu šajā regulā minēto produktu starptautiskajā tirdzniecībā. Veicot subsidētu eksportu, būtu jāievēro vērtības un daudzuma limiti.

(108) Nosakot eksporta kompensācijas, būtu jānodrošina attiecīgo vērtības limitu ievērošana, uzraugot maksājumus saskaņā ar noteikumiem, kas attiecas uz Eiropas Lauksaimniecības garantiju fondu. Uzraudzību var atvieglot, uzliekot par pienākumu iepriekš obligāti noteikt eksporta kompensācijas, vienlaikus pieļaujot iespēju attiecībā uz diferencētām kompensācijām mainīt noteikto galamērķi ģeogrāfiskajā apgabalā, kuram piemēro vienotu eksporta kompensācijas likmi. Ja galamērķis tiek mainīts, būtu jāmaksā eksporta kompensācija, kas piemērojama faktiskajam galamērķim, nepārsniedzot iepriekš noteiktajam galamērķim piemērojamo maksimālo summu.

(109) Lai nodrošinātu daudzuma limitu ievērošanu, būtu jāievieš uzticama un efektīva uzraudzības sistēma. Šajā nolūkā eksporta kompensācijas būtu jāpiešķir ar nosacījumu, ka tiek uzrādīta eksporta licence. Eksporta kompensācijas būtu jāpiešķir līdz pieejamajam limitam atkarībā no katra attiecīgā produkta konkrētās situācijas. Izņēmumi no šā noteikuma būtu jāpieļauj vienīgi pārstrādātiem produktiem, kas nav minēti Līguma I pielikumā un uz ko neattiecas daudzuma limiti. Būtu jāparedz atkāpe no pārvaldības noteikumu stingras ievērošanas, ja eksports, par kuru pienākas kompensācija, visticamāk, nepārsniegs noteikto daudzumu.

(110) Dzīvu liellopu eksporta gadījumā būtu jāparedz, ka eksporta kompensācijas piešķir un izmaksā vienīgi tad, ja ir ievēroti Savienības tiesību aktos paredzētie noteikumi par dzīvnieku labturību, jo īpaši noteikumi par dzīvnieku aizsardzību transportēšanas laikā.

(111) Lai nodrošinātu šajā regulā minēto lauksaimniecības produktu eksportētāju vienādu piekļuvi eksporta kompensācijām, saskaņā ar Līguma 290. pantu būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras pieņemt konkrētus aktus par dažu noteikumu, kuri attiecas uz lauksaimniecības produktiem, piemērošanu produktiem, kurus eksportē pārstrādātu preču veidā.

(112) Lai rosinātu eksportētājus ievērot dzīvnieku labturības nosacījumus un dotu kompetentajām iestādēm iespēju pārbaudīt eksporta kompensāciju pareizu izmaksāšanu, ja tā ir atkarīga no dzīvnieku labturības prasību ievērošanas, saskaņā ar Līguma 290. pantu būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras pieņemt konkrētus aktus par dzīvnieku labturības prasībām ārpus Savienības muitas teritorijas, tostarp par neatkarīgu trešo personu iesaistīšanu.

(113) Lai nodrošinātu to, ka tirgus dalībnieki, piedaloties konkursa procedūrās, ievēro savas saistības, saskaņā ar Līguma 290. pantu būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras pieņemt konkrētus aktus, lai noteiktu pamatprasību licences nodrošinājuma atbrīvošanai konkursa kārtībā piešķirtu eksporta kompensāciju gadījumā.

(114) Lai mazinātu administratīvo slogu tirgus dalībniekiem un iestādēm, saskaņā ar Līguma 290. pantu būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras pieņemt konkrētus aktus, lai noteiktu robežvērtības, kuru nesasniegšanas gadījumā nav jāparedz pienākums izdot vai uzrādīt eksporta licenci, norādītu galamērķus vai darbības, attiecībā uz kurām var pamatoti piešķirt atbrīvojumu no pienākuma uzrādīt eksporta licenci, un atļautu pamatotās situācijās eksporta licences piešķirt ex-post.

(115) Lai ievērotu reālas situācijas, kurās ir pamatotas tiesības pretendēt uz pilnu vai daļēju eksporta kompensāciju, un lai palīdzētu tirgus dalībniekiem pārvarēt laikposmu no eksporta kompensācijas pieteikuma iesniegšanas līdz tās galīgajam maksājumam, saskaņā ar Līguma 290. pantu būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras pieņemt konkrētus aktus, kuros nosaka pasākumus saistībā ar: citu kompensācijas izmaksas datumu; sekām eksporta kompensācijas izmaksas gadījumā, ja licencē norādītais produkta kods vai galamērķis neatbilst faktiskajam produktam vai galamērķim; eksporta kompensāciju avansa maksājumu, ieskaitot nodrošinājuma iemaksāšanas un atbrīvošanas nosacījumus; pārbaudēm un pierādījumiem, ja pastāv šaubas par produktu reālo galamērķi, tostarp iespēju veikt reimportu Savienības muitas teritorijā; galamērķiem, kuri uzskatāmi par eksportu no Savienības, un Savienības muitas teritorijā esošu galamērķu iekļaušanu galamērķos, kuriem ir tiesības pretendēt uz eksporta kompensācijām.

(116) Lai nodrošinātu to, ka produkti, par kuriem saņem eksporta kompensācijas, tiek eksportēti no Savienības muitas teritorijas, un nepieļautu to iespējamu atgriešanos minētajā teritorijā, un lai mazinātu administratīvo slogu tirgus dalībniekiem, kuriem diferencētu kompensāciju gadījumos jāsagatavo un jāiesniedz pierādījumi, ka kompensāciju saņēmušie produkti ir sasnieguši galamērķa valsti, saskaņā ar Līguma 290. pantu būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras pieņemt konkrētus aktus, kuros nosaka pasākumus saistībā ar: termiņu, kurā jābūt pabeigtai izvešanai no Savienības muitas teritorijas, arī pagaidu atpakaļievešanas laiku; pārstrādi, kādu minētajā periodā drīkst veikt produktiem, par kuriem saņemtas eksporta kompensācijas; pierādījumu par galamērķa sasniegšanu diferencētu kompensāciju gadījumā; kompensācijas robežvērtībām un nosacījumiem, ar kādiem eksportētājus var atbrīvot no prasības sniegt šādu pierādījumu; nosacījumiem, ar kādiem apstiprina neatkarīgu trešo personu izdotu pierādījumu par galamērķa sasniegšanu diferencētu kompensāciju gadījumos.

(117) Lai ņemtu vērā dažādu nozaru specifiku, saskaņā ar Līguma 290. pantu būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras pieņemt konkrētus aktus par īpašām prasībām un nosacījumiem tirgus dalībniekiem un par produktiem, kuriem ir tiesības pretendēt uz eksporta kompensāciju, jo īpaši ietverot noteikumus par produktu definīciju un īpašībām, un par koeficientu noteikšanu eksporta kompensāciju aprēķināšanai.

(118) Lai nepieļautu to, ka nelikumīgas kultūras rada traucējumus šķiedras kaņepju tirgū, šajā regulā būtu jāparedz kaņepju un kaņepju sēklu importa pārbaudes, lai pārliecinātos, ka šo produktu tetrahidrokanabinola saturs ir zināmā mērā garantēts. Turklāt tādu kaņepju sēklu importam, kuras nav paredzētas sēšanai, būtu jāturpina piemērot kontroles sistēmu, kas paredz attiecīgo importētāju apstiprināšanu.

(119) Puķu sīpolu minimālās eksporta cenas noteikšana vairs nav lietderīga un būtu jāatceļ.

(120) Saskaņā ar Līguma 42. pantu Līguma noteikumi par konkurenci attiecas uz lauksaimniecības produktu ražošanu un tirdzniecību tikai tādā mērā, kāds noteikts Savienības tiesību aktos atbilstīgi Līguma 43. panta 2. un 3. punktam, un saskaņā ar tajos noteikto procedūru.

(121) Konkurences noteikumi, kas attiecas uz Līguma 101. pantā minētajiem nolīgumiem, lēmumiem un darbībām un uz dominējošā stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu, lauksaimniecības produktu ražošanai un tirdzniecībai būtu jāpiemēro tiktāl, cik to piemērošana neapdraud KLP mērķu sasniegšanu.

(122) Būtu jāatļauj īpaša pieeja lauksaimnieku vai ražotāju organizācijām vai to apvienībām, kuru mērķis ir kopīga lauksaimniecības produktu ražošana vai tirdzniecība vai kopīgu iekārtu izmantošana, ja vien šāda kopīga darbība neizslēdz konkurenci vai neapdraud Līguma 39. panta mērķu sasniegšanu.

(123) Būtu jāatļauj īpaša pieeja attiecībā uz dažām starpnozaru organizāciju darbībām, ja tās neveicina tirgu sadalīšanu, neietekmē TKO pareizu darbību, nekropļo vai nemazina konkurenci, neietver cenu noteikšanu un nerada diskrimināciju.

(124) Valsts atbalsta piešķiršana apdraudētu vienotā tirgus pareizu darbību. Tāpēc lauksaimniecības produktiem vispārinātā nozīmē būtu jāpiemēro Līguma noteikumi par valsts atbalstu. Dažos gadījumos būtu jāpieļauj izņēmumi. Ja piemēro šādus izņēmumus, Komisijai vajadzētu būt iespējai sagatavot sarakstu ar esošo, jauno vai ierosināto valsts atbalstu, lai dotu attiecīgus norādījumus dalībvalstīm un ierosinātu piemērotus pasākumus.

(125) Saistībā ar ziemeļbriežu un ziemeļbriežu produktu ražošanas un tirdzniecības īpašo ekonomisko situāciju Somijai un Zviedrijai būtu jāturpina piešķirt valsts maksājumus šajā nozarē.

(126) Lai rīkotos pamatotos krīzes gadījumos arī pēc tam, kad beidzies pārejas periods, proti, atbalsta programmās paredzētais destilācijas atbalsta pasākums 2012. gadā, dalībvalstīm vajadzētu būt iespējai veikt valsts maksājumus par destilāciju krīzes situācijā, nepārsniedzot vispārējo budžeta limitu, t. i., 15 % no attiecīgās dalībvalsts konkrētā gada budžeta, kas atvēlēts valsts atbalsta programmai. Šādi valsts maksājumi pirms to piešķiršanas būtu jāpaziņo Komisijai un jāapstiprina saskaņā ar šo regulu.

(127) Noteikumi par izaršanas piemaksu un konkrēti pasākumi, kas paredzēti vīna nozares atbalsta programmās, nedrīkstētu būt šķērslis valsts maksājumiem tiem pašiem mērķiem.

(128) Somijā cukurbiešu audzēšana notiek īpašos ģeogrāfiskos un klimatiskos apstākļos, kas negatīvi ietekmē nozari papildus cukura nozares reformas vispārējai ietekmei. Tāpēc būtu jāatļauj minētajai dalībvalstij veikt pastāvīgus valsts maksājumus cukurbiešu audzētājiem.

(129) Dalībvalstīm būtu jāatļauj turpināt veikt valsts maksājumus par riekstiem, kā patlaban paredzēts Regulas (EK) Nr. 73/2009 120. pantā, lai mazinātu Savienības bijušās riekstu audzētāju atbalsta shēmas atsaistīšanas ietekmi. Tā kā minētā regula ir jāatceļ, valsts maksājumi skaidrības labad būtu jāparedz šajā regulā.

(130) Brīvās apgrozības ierobežojumi, ko rada tādu pasākumu piemērošana, kuru mērķis ir apkarot dzīvnieku slimību izplatīšanos, varētu radīt sarežģījumus vienas vai vairāku dalībvalstu tirgū. Pieredze rāda, ka patērētāju uzticības zaudēšana sabiedrības veselības vai dzīvnieku vai augu veselības apdraudējuma dēļ var izraisīt nopietnus tirgus traucējumus, piemēram, ievērojamu patēriņa apjoma vai cenu samazināšanos. Ņemot vērā šo pieredzi, pasākumi, ko veic saistībā ar patērētāju uzticības zaudēšanu, būtu jāattiecina arī uz augu produktiem.

(131) Ārkārtas tirgus atbalsta pasākumiem liellopu un teļa gaļas, piena un piena produktu, cūkgaļas, aitas un kazas gaļas, olu un mājputnu gaļas nozarē vajadzētu būt tieši saistītiem ar sanitāriem un veterināriem pasākumiem, kas pieņemti, lai apturētu slimības izplatīšanos. Lai izvairītos no ievērojamiem tirgus traucējumiem, tie būtu jāveic pēc dalībvalstu pieprasījuma.

(132) Būtu jāparedz īpaši intervences pasākumi, lai efektīvi un lietpratīgi reaģētu uz tirgus traucējumu draudiem. Būtu jānosaka šo pasākumu darbības joma.

(133) Lai efektīvi un lietpratīgi reaģētu uz tirgus traucējumu draudiem, ko radījis būtisks cenu pieaugums vai kritums iekšējos vai ārējos tirgos vai jebkuri citi faktori, kas ietekmē tirgu, saskaņā ar Līguma 290. pantu būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras pieņemt konkrētus aktus par attiecīgajā nozarē vajadzīgajiem pasākumiem, tostarp, vajadzības gadījumā, par pasākumiem, lai paplašinātu vai grozītu citu saskaņā ar šo regulu noteiktu pasākumu darbības jomu, ilgumu vai citus aspektus vai lai pilnībā vai daļēji apturētu ievedmuitu, arī attiecībā uz noteiktiem daudzumiem un/vai uz noteiktu laiku.

(134) Būtu jāatļauj Komisijai pieņemt vajadzīgos pasākumus, lai risinātu īpašas problēmas ārkārtējās situācijās.

(135) Uzņēmumiem, dalībvalstīm un/vai trešām valstīm var noteikt prasību iesniegt paziņojumus, kas vajadzīgi šīs regulas piemērošanai, lauksaimniecības produktu tirgus uzraudzībai, analizēšanai un pārvaldībai, tirgus pārredzamības, KLP pasākumu pareizas darbības nodrošināšanai, KLP pasākumu pārbaudei, kontrolei, uzraudzībai, novērtēšanai un revīzijai un starptautisku nolīgumu īstenošanai, tostarp šādos nolīgumos paredzētu paziņošanas prasību izpildei. Lai nodrošinātu saskaņotu, racionalizētu un vienkāršotu pieeju, Komisija būtu jāpilnvaro pieņemt visus vajadzīgos pasākumus attiecībā uz paziņojumiem. Šādi rīkojoties, tai būtu jāņem vērā vajadzība pēc datiem un potenciālo datu avotu sinerģija.

(136) Lai minētie paziņojumi būtu ātri, efektīvi, precīzi un rentabli, saskaņā ar Līguma 290. pantu būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras pieņemt konkrētus aktus: par paziņojamās informācijas būtību un veidu; par paziņošanas metodēm; par noteikumiem, kas saistīti ar tiesībām piekļūt informācijai vai informācijas sistēmām, kas darītas pieejamas, par informācijas publiskošanas nosacījumiem un līdzekļiem.

(137) Piemēro Savienības tiesību aktus par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti, jo īpaši Eiropas Parlamenta un Padomes 1995. gada 24. oktobra Direktīvu 95/46/EK par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 18. decembra Regulu (EK) Nr. 45/2001 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Kopienas iestādēs un struktūrās un par šādu datu brīvu apriti.

(138) Līdzekļi no rezerves fonda krīzes situācijām lauksaimniecības nozarē būtu jāpārvieto saskaņā ar nosacījumiem un procedūru, kas minēta 14. punktā Iestāžu nolīgumā starp Eiropas Parlamentu, Padomi un Komisiju par sadarbību budžeta jautājumos un pareizu finanšu pārvaldību[18], un būtu skaidri jānosaka, ka piemērojamais pamatakts ir šī regula.

(139) Lai nodrošinātu netraucētu pāreju no Regulā (ES) Nr. [COM(2010) 799] paredzētās kārtības uz šajā regulā paredzēto kārtību, saskaņā ar Līguma 290. pantu būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras pieņemt konkrētus aktus par vajadzīgajiem pasākumiem, jo īpaši tiem, kas nepieciešami, lai aizsargātu uzņēmumu iegūtās tiesības un tiesisko paļāvību.

(140) Būtu jāparedz, ka steidzamības procedūru izmanto tikai izņēmuma gadījumos, kad tas ir nepieciešams, lai efektīvi un lietpratīgi reaģētu uz tirgus traucējumu draudiem vai gadījumos, kad radušies tirgus traucējumi. Steidzamības procedūras izvēlei vajadzētu būt pamatotai, un būtu precīzi jānorāda gadījumi, kuros tā izmantojama.

(141) Lai nodrošinātu vienādus nosacījumus šīs regulas īstenošanai, īstenošanas pilnvaras būtu jāuztic Komisijai. Šīs pilnvaras būtu jāīsteno saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 16. februāra Regulu (ES) Nr. 182/2011, ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu[19].

(142) Pieņemot šīs regulas īstenošanas aktus, būtu jāizmanto pārbaudes procedūra, ņemot vērā to, ka šie akti attiecas uz KLP, kā minēts Regulas (ES) Nr. 182/2011 2. panta 2. punkta b) apakšpunkta ii) punktā. Tomēr attiecībā uz šīs regulas īstenošanas aktiem, kas saistīti ar konkurences jautājumiem, būtu jāizmanto konsultatīvā procedūra, ņemot vērā to, ka konkurences tiesību īstenošanas aktu pieņemšanai parasti tiek izmantota konsultatīvā procedūra.

(143) Ja pienācīgi pamatotos gadījumos tas vajadzīgs nenovēršamu steidzamu iemeslu dēļ, Komisijai būtu jāpieņem tūlītēji piemērojami īstenošanas akti saistībā ar Savienības aizsardzības pasākumu pieņemšanu, grozīšanu vai atsaukšanu, pārstrādes, ievešanas pārstrādei vai izvešanas pārstrādei režīma apturēšanu, kad nepieciešams nekavējoties reaģēt uz tirgus situāciju, un saistībā ar īpašu problēmu novēršanu ārkārtējās situācijās, ja problēmu risināšanai ir vajadzīga šāda tūlītēja rīcība.

(144) Attiecībā uz dažiem šajā regulā paredzētiem pasākumiem, kuri prasa ātru rīcību vai kuri ietver tikai vispārīgu noteikumu piemērošanu konkrētās situācijās, bet neparedz rīcības brīvību, Komisija būtu jāpilnvaro pieņemt īstenošanas aktus, nepiemērojot Regulu (ES) Nr. 182/2011.

(145) Turklāt Komisija būtu jāpilnvaro veikt dažus administratīvus vai pārvaldības uzdevumus, kuri nav saistīti ar deleģētu aktu vai īstenošanas aktu pieņemšanu.

(146) Saskaņā ar Regulu (ES) Nr. [COM(2010) 799] daži nozaru pasākumi, tostarp piena kvotas, cukura kvotas un cukura nozares pasākumi un ierobežojumi vīnogulāju stādīšanai, kā arī daži valsts atbalsti, beigsies samērā drīz pēc šīs regulas stāšanās spēkā. Pēc Regulas (ES) Nr. [COM(2010) 799] atcelšanas attiecīgos noteikumus būtu jāturpina piemērot līdz attiecīgo shēmu darbības beigām.

(147) Lai nodrošinātu netraucētu pāreju no Regulā (ES) Nr. [COM(2010) 799] paredzētās kārtības uz šajā regulā paredzēto kārtību, Komisija būtu jāpilnvaro pieņemt pārejas pasākumus.

(148) Padomes 1996. gada 30 jūlija Regula (EK) Nr. 1601/96, kas attiecībā uz apiņiem nosaka atbalsta apjomu 1995. gada ražai[20], ir pagaidu pasākums, kas pēc savas būtības tagad ir novecojis. Padomes 2001. gada 22. maija Regula (EK) Nr. 1037/2001, ar ko atļauj piedāvāt un piegādāt tiešam patēriņam pārtikā dažus importētus vīnus, kas iespējams ir bijuši pakļauti Regulā (EK) Nr. 1493/1999 neparedzētiem vīndarības procesiem[21], ir aizstāta ar noteikumiem, kuri iekļauti Nolīgumā starp Eiropas Kopienu un Amerikas Savienotajām Valstīm par vīna tirdzniecību, kas pieņemts ar Padomes 2005. gada 20. decembra Lēmumu 2006/232/EK[22], un tāpēc tā ir novecojusi. Skaidrības un tiesiskās noteiktības labad Regulas (EK) Nr. 1601/96 un (EK) Nr. 1037/2001 būtu jāatceļ.

(149) Attiecībā uz līgumattiecībām piena un piena produktu nozarē šajā regulā noteiktos pasākumus pamato pašreizējie ekonomiskie apstākļi piena produktu tirgū un piegādes ķēdes struktūra. Tāpēc tie būtu jāpiemēro pietiekami ilgi (gan pirms, gan pēc piena kvotu atcelšanas), lai tie būtu pilnībā efektīvi. Tomēr, ņemot vērā šo pasākumu plašo mērogu, tiem tomēr vajadzētu būt pagaidu pasākumiem, kurus pārskata. Komisijai būtu jāsagatavo attiecīgi līdz 2014. gada 30. jūnijam un 2018. gada 31. decembrim iesniedzami ziņojumi par piena tirgus attīstību, jo īpaši norādot iespējamos stimulus, lai lauksaimniekus rosinātu slēgt kopīgas ražošanas nolīgumus,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.

SATURS

PASKAIDROJUMA RAKSTS................................................................................................... 2

1........... PRIEKŠLIKUMA KONTEKSTS................................................................................. 2

2........... APSPRIEŠANĀS AR IEINTERESĒTAJĀM PERSONĀM UN IETEKMES NOVĒRTĒJUMU REZULTĀTI...................................................................................................................................... 4

3........... PRIEKŠLIKUMA JURIDISKIE ASPEKTI.................................................................. 6

4........... IETEKME UZ BUDŽETU............................................................................................. 8

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA ar ko izveido lauksaimniecības produktu tirgu kopīgu organizāciju (Regula par vienotu TKO)............................................................................................................. 9

I DAĻA  IEVADA NOTEIKUMI.............................................................................................. 36

II DAĻA  IEKŠĒJAIS TIRGUS................................................................................................. 40

I SADAĻA  TIRGUS INTERVENCE........................................................................................ 40

I NODAĻA  Valsts intervence un privātās uzglabāšanas atbalsts.................................................. 40

1. iedaļa  Vispārēji noteikumi par valsts intervenci un privātās uzglabāšanas atbalstu...................... 40

2. iedaļa  Valsts intervence.......................................................................................................... 41

3. iedaļa  Privātās uzglabāšanas atbalsts....................................................................................... 44

4. iedaļa  Kopēji noteikumi par valsts intervenci un privātās uzglabāšanas atbalstu......................... 45

II NODAĻA  Atbalsta shēmas.................................................................................................... 49

1. iedaļa  Pārtikas pieejamības uzlabošanas programmas.............................................................. 49

1. apakšiedaļa  Programma skolu apgādei ar augļiem................................................................... 49

2. apakšiedaļa  Programma skolu apgādei ar pienu...................................................................... 51

2. iedaļa  Atbalsts olīveļļas un galda olīvu nozarē.......................................................................... 53

3. iedaļa  Atbalsts augļu un dārzeņu nozarē.................................................................................. 54

4. iedaļa  Atbalsta programmas vīna nozarē................................................................................. 61

1. apakšiedaļa  Vispārīgi noteikumi un atbalsttiesīgi pasākumi....................................................... 61

2. apakšiedaļa  Īpaši atbalsta pasākumi........................................................................................ 63

3. apakšiedaļa  Procedūras noteikumi.......................................................................................... 67

5. iedaļa  Atbalsts biškopības nozarē........................................................................................... 69

II SADAĻA  NOTEIKUMI PAR TIRDZNIECĪBU UN RAŽOTĀJU ORGANIZĀCIJĀM...... 70

I NODAĻA  Tirdzniecības noteikumi.......................................................................................... 70

1. iedaļa  Tirdzniecības standarti.................................................................................................. 70

1. apakšiedaļa  Ievada noteikumi................................................................................................. 70

2. apakšiedaļa  Vispārējais tirdzniecības standarts........................................................................ 70

3. apakšiedaļa   Nozarei vai produktam izstrādāti tirdzniecības standarti....................................... 71

4. apakšiedaļa   Ar importu un eksportu saistīti tirdzniecības standarti........................................... 77

5. apakšiedaļa  Kopīgi noteikumi................................................................................................. 78

2. iedaļa  Cilmes vietas nosaukumi, ģeogrāfiskās izcelsmes norādes un tradicionālie apzīmējumi vīna nozarē         79

1. apakšiedaļa  Ievada noteikumi................................................................................................. 79

2. apakšiedaļa  Cilmes vietas nosaukumi un ģeogrāfiskās izcelsmes norādes.................................. 79

3. apakšiedaļa  Tradicionālie apzīmējumi...................................................................................... 89

3. iedaļa  Marķējums un noformējums vīna nozarē....................................................................... 91

II NODAĻA  ĪPAŠI NOTEIKUMI DAŽĀS NOZARĒS........................................................... 95

1. iedaļa  Cukurs......................................................................................................................... 95

2. iedaļa  Vīns............................................................................................................................. 96

3. iedaļa  Piens un piena produkti................................................................................................ 97

III NODAĻA  Ražotāju organizācijas un apvienības, starpnozaru organizācijas, tirgus dalībnieku organizācijas    100

1. iedaļa  Definīcija un atzīšana.................................................................................................. 100

2. iedaļa  Noteikumu piemērošanas paplašināšana un obligātās iemaksas.................................... 102

3. iedaļa  Piedāvājuma pielāgošana............................................................................................ 104

4. iedaļa  Procedūras noteikumi................................................................................................. 105

III DAĻA  TIRDZNIECĪBA AR TREŠĀM VALSTĪM............................................................ 107

I NODAĻA Importa un eksporta licences................................................................................. 107

II nodaļa  Ievedmuita................................................................................................................ 109

III nodaļa  Tarifa kvotu pārvaldība un īpašs režīms attiecībā uz trešo valstu veikto importu........... 110

IV nodaļa  Īpaši importa noteikumi, kas piemērojami dažiem produktiem.................................... 113

V nodaļa  Aizsardzība un ievešana pārstrādei............................................................................. 114

VI nodaļa  Eksporta kompensācijas.......................................................................................... 116

VII nodaļa  Izvešana pārstrādei................................................................................................. 121

IV DAĻA  KONKURENCES NOTEIKUMI.......................................................................... 122

I NODAĻA  Noteikumi, ko piemēro uzņēmumiem.................................................................... 122

II NODAĻA  Noteikumi par valsts atbalstu............................................................................... 125

V DAĻA  VISPĀRĒJI NOTEIKUMI...................................................................................... 129

I NODAĻA  Ārkārtas pasākumi............................................................................................... 129

1. iedaļa  Tirgus traucējumi........................................................................................................ 129

2. iedaļa  Tirgus atbalsta pasākumi, kas saistīti ar dzīvnieku slimībām un patērētāju uzticības zaudēšanu sabiedrības, dzīvnieku vai augu veselības risku dēļ........................................................................................................ 129

3. iedaļa  Īpašas problēmas....................................................................................................... 131

II NODAĻA  Paziņojumi un ziņojumi........................................................................................ 131

III NODAĻA  Rezerve krīzes situācijām lauksaimniecības nozarē.............................................. 133

VI DAĻA  PILNVARU DELEĢĒŠANA, ĪSTENOŠANAS NOTEIKUMI, PĀREJAS UN NOBEIGUMA NOTEIKUMI.......................................................................................................................... 134

I NODAĻA  Pilnvaru deleģēšana un īstenošanas noteikumi........................................................ 134

II NODAĻA  Pārejas un nobeiguma noteikumi.......................................................................... 135

I pielikums  1. panta 2. punktā minēto produktu saraksts  I daļa. Labība..................................... 137

II daļa. Rīsi............................................................................................................................... 140

III daļa. Cukurs........................................................................................................................ 141

IV daļa. Sausā lopbarība........................................................................................................... 141

V daļa. Sēklas.......................................................................................................................... 142

VI daļa. Apiņi........................................................................................................................... 144

VII daļa. Olīveļļa un galda olīvas................................................................................................ 144

VIII daļa. Lini un kaņepes......................................................................................................... 144

IX daļa. Augļi un dārzeņi........................................................................................................... 145

X daļa. Pārstrādāti augļi un dārzeņi............................................................................................ 145

XI daļa. Banāni......................................................................................................................... 148

XII daļa. Vīns........................................................................................................................... 148

XIII daļa. Dzīvi koki un citi augi, sīpoli, saknes un tamlīdzīgas augu daļas, griezti ziedi un dekoratīvi zaļumi           149

XIV daļa. Tabaka..................................................................................................................... 149

XV daļa. Liellopu un teļa gaļa.................................................................................................... 149

XVI daļa. Piens un piena produkti............................................................................................. 150

XVII daļa. Cūkgaļa................................................................................................................... 150

XVIII daļa. Aitas un kazas gaļa................................................................................................. 151

XIX daļa. Olas......................................................................................................................... 151

XX daļa. Mājputnu gaļa............................................................................................................ 152

XXI daļa. Lauksaimnieciskas izcelsmes etilspirts........................................................................ 152

XXII daļa. Biškopības produkti................................................................................................. 153

XXIII daļa. Zīdtārpiņi................................................................................................................ 153

XXIV daļa. Citi produkti........................................................................................................... 154

II pielikums  3. panta 1. punktā minētās definīcijas  I daļa. Definīcijas, kas attiecas uz rīsu nozari. 162

II daļa. Definīcijas, kas attiecas uz apiņu nozari.......................................................................... 165

III daļa. Definīcijas, kas attiecas uz vīna nozari........................................................................... 165

IV daļa. Definīcijas, kas attiecas uz liellopu un jaunlopu gaļas nozari............................................ 167

V daļa. Definīcijas, kas attiecas uz piena un piena produktu nozari.............................................. 167

VI daļa. Definīcijas, kas attiecas uz olu nozari............................................................................ 167

VII daļa. Definīcijas, kas attiecas uz mājputnu gaļas nozari......................................................... 168

VIII daļa. Definīcijas, kas attiecas uz biškopības nozari.............................................................. 169

III pielikums  RĪSU UN CUKURA STANDARTA KVALITĀTE, KĀ MINĒTS 7. pantā....... 170

IV pielikums  41. panta 1. punktā minētais atbalsta programmU Budžets.................................... 172

V pielikums  56. panta 3. punktā minētĀs Starptautiskās organizācijas....................................... 173

VI pielikums  60. pantā minēto produktu definīcijas, apzīmējumi un tirdzniecības nosaukumi........ 174

I daļa. Par 12 mēnešiem jaunāku liellopu gaļa............................................................................. 174

I............ Definīcija.................................................................................................................... 174

II........... TIRDZNIECĪBAS NOSAUKUMI............................................................................ 174

II daļa. Vīnkopības produkti...................................................................................................... 177

III daļa. Piens un piena produkti................................................................................................ 184

IV daļa. Lietošanai pārtikā paredzēts piens ar KN kodu 0401................................................... 185

V daļa. Mājputnu gaļas nozares produkti................................................................................... 188

VI daļa. Ziežamie tauki.............................................................................................................. 190

VII daļa. Olīveļļas un olīvu izspaidu eļļu nosaukumi un definīcijas................................................ 193

VI pielikuma papildinājums (minēts II daļā)  Vīnogu audzēšanas zonas........................................ 194

VII pielikums  62. PANTĀ MINĒTĀS VĪNDARĪBAS METODES  I daļa Stiprināšana, paskābināšana un atskābināšana dažās vīnogu audzēšanas zonās.................................................................................................. 199

II daļa Ierobežojumi.................................................................................................................. 202

VIII pielikums  ATBILSTĪBAS TABULAS, KAS MINĒTAS 163. PANTĀ............................ 205

TIESĪBU AKTA FINANŠU PĀRSKATS............................................................................... 221

I DAĻA IEVADA NOTEIKUMI

1. pants Darbības joma

1.           Ar šo regulu izveido lauksaimniecības produktu tirgu kopīgu organizāciju, kas aptver visus produktus, kuri minēti LESD I pielikumā, izņemot zvejas un akvakultūras produktus, kuri minēti I pielikumā Regulā (ES) Nr. [COM(2011)416] par zvejas un akvakultūras produktu tirgu kopīgo organizāciju.

2.           Lauksaimniecības produktus, kas definēti 1. punktā, iedala šādās I pielikumā uzskaitītās nozarēs:

a)      labība, I pielikuma I daļa;

b)      rīsi, I pielikuma II daļa;

c)      cukurs, I pielikuma III daļa;

d)      sausā lopbarība, I pielikuma IV daļa;

e)      sēklas, I pielikuma V daļa;

f)       apiņi, I pielikuma VI daļa;

g)      olīveļļa un galda olīvas, I pielikuma VII daļa;

h)      lini un kaņepes, I pielikuma VIII daļa;

i)       augļi un dārzeņi, I pielikuma IX daļa;

j)       pārstrādāti augļi un dārzeņi, I pielikuma X daļa;

k)      banāni, I pielikuma XI daļa;

l)       vīns, I pielikuma XII daļa;

m)     dzīvi augi, I pielikuma XIII daļa;

n)      tabaka, I pielikuma XIV daļa;

o)      liellopu un teļa gaļa, I pielikuma XV daļa;

p)      piens un piena produkti, I pielikuma XVI daļa;

q)      cūkgaļa, I pielikuma XVII daļa;

r)       aitas un kazas gaļa, I pielikuma XVIII daļa;

s)       olas, I pielikuma XIX daļa;

t)       mājputnu gaļa, I pielikuma XX daļa;

u)      etilspirts, I pielikuma XXI daļa;

v)      biškopība, I pielikuma XXII daļa;

w)     zīdtārpiņi, I pielikuma XXIII daļa;

x)      citi produkti, I pielikuma XXIV daļa.

2. pants Kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) vispārējie noteikumi

Pasākumiem, kas izklāstīti šajā regulā, piemēro Regulu (ES) Nr. […] par kopējās lauksaimniecības politikas finansēšanu, pārvaldību un uzraudzību un saskaņā ar to pieņemtos noteikumus.

3. pants Definīcijas

1.           Šajā regulā piemēro II pielikumā izklāstītās definīcijas, kas attiecas uz konkrētām nozarēm.

2.           Šajā regulā piemēro definīcijas, kas noteiktas Regulā (ES) Nr. […] par kopējās lauksaimniecības politikas finansēšanu, pārvaldību un uzraudzību, Regulā (ES) Nr. […], ar ko izveido noteikumus par lauksaimniekiem paredzētiem tiešajiem maksājumiem, kurus veic saskaņā ar kopējās lauksaimniecības politikas atbalsta shēmām, un Regulā (ES) Nr. […] par atbalstu lauku attīstībai no Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA).

3.           Ņemot vērā rīsu nozares specifiku, Komisija ir pilnvarota saskaņā ar 160. pantu pieņemt deleģētus aktus, lai atjauninātu II pielikuma I daļā iekļautās definīcijas attiecībā uz rīsu nozari.

4.           Šajā regulā “mazāk attīstīti reģioni” ir reģioni, kas definēti 82. panta 2. punkta a) apakšpunktā Regulā (ES) Nr. [COM(2011)615], ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu, Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu, uz kuriem attiecas vienotais stratēģiskais satvars, un vispārīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu un Kohēzijas fondu un atceļ Regulu (EK) Nr. 1083/2006[23].

4. pants Lauksaimniecības produktiem izmantotās kopējā muitas tarifa nomenklatūras korekcijas

Komisija ar īstenošanas aktiem var koriģēt produktu aprakstu un atsauces uz kombinētās nomenklatūras pozīcijām un apakšpozīcijām šajā regulā vai citos saskaņā ar Līguma 43. pantu pieņemtos aktos, ja tas vajadzīgs kombinētās nomenklatūras grozījumu dēļ. Šos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 162. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.

5. pants Konversijas likmes rīsiem

Komisija ar īstenošanas aktiem var:

a)           noteikt konversijas likmes rīsiem dažādās apstrādes stadijās, apstrādes izmaksas un blakusproduktu vērtību;

b)           pieņemt visus vajadzīgos pasākumus, kas saistīti ar konversijas likmes piemērošanu rīsiem.

Šos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 162. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.

6. pants Tirdzniecības gadi

Nosaka šādus tirdzniecības gadus:

a)           no attiecīgā gada 1. janvāra līdz 31. decembrim — banānu nozarei;

b)           no 1. aprīļa līdz nākamā gada 31. martam:

i)       sausās lopbarības nozarei,

ii)       zīdtārpiņu nozarei;

c)           no 1. jūlija līdz nākamā gada 30. jūnijam:

i)       labības nozarei,

ii)       sēklu nozarei,

iii)      olīveļļas un galda olīvu nozarei,

iv)      linu un kaņepju nozarei,

v)      piena un piena produktu nozarei;

d)           no 1. augusta līdz nākamā gada 31. jūlijam — vīna nozarei;

e)           no 1. septembra līdz nākamā gada 31. augustam — rīsu nozarei;

f)            no 1. oktobra līdz nākamā gada 30. septembrim — cukura nozarei.

Ņemot vērā augļu un dārzeņu un pārstrādātu augļu un dārzeņu nozares specifiku, Komisija ir pilnvarota saskaņā ar 160. pantu pieņemt deleģētos aktus, lai noteiktu šo produktu tirdzniecības gadus.

7. pants Salīdzināmās cenas

Nosaka šādas salīdzināmās cenas:

a)           labības nozarē EUR 101,31 par tonnu attiecībā uz vairumtirdzniecības posmā noliktavā piegādātām precēm pirms izkraušanas;

b)           nelobītiem rīsiem EUR 150,00 par tonnu standarta kvalitātes produktu, kā definēts III pielikuma A punktā, attiecībā uz vairumtirdzniecības posmā noliktavā piegādātām precēm pirms izkraušanas;

c)           standarta kvalitātes cukuram, kā definēts III pielikuma B punktā, attiecībā uz neiepakotu cukuru, kas izvests no rūpnīcas:

i)       baltajam cukuram EUR 404,4 par tonnu,

ii)       jēlcukuram EUR 335,2 par tonnu;

d)           liellopu un teļa gaļas nozarē EUR 2224 par tonnu R3 kategorijas vīriešu kārtas liellopu liemeņu saskaņā ar 18. panta 8. punktā minēto Savienības skalu pieaugušu liellopu liemeņu klasifikācijai;

e)           piena un piena produktu nozarē:

i)       EUR 246,39 par 100 kg sviesta,

ii)       EUR 169,80 par 100 kg sausā vājpiena;

f)            cūkgaļas nozarē EUR 1509,39 par tonnu tādas standarta kvalitātes cūku liemeņu, kas noteikta pēc svara un liesās gaļas satura saskaņā ar 18. panta 8. punktā minēto Savienības skalu cūku liemeņu klasifikācijai, proti:

i)       liemeņi, kuri sver no 60 kg līdz 120 kg: E kategorija,

ii)       liemeņi, kuri sver no 120 kg līdz 180 kg: R kategorija.

II DAĻA IEKŠĒJAIS TIRGUS

I SADAĻA TIRGUS INTERVENCE

I NODAĻA Valsts intervence un privātās uzglabāšanas atbalsts

1. iedaļa Vispārēji noteikumi par valsts intervenci un privātās uzglabāšanas atbalstu

8. pants Darbības joma

Šajā nodaļā ir izklāstīti noteikumi par tirgus intervenci attiecībā uz:

a)           valsts intervenci, kad dalībvalstu kompetentās iestādes iepērk produktus un uzglabā tos līdz to realizācijai, un

b)           atbalstu, ko privātiem tirgus dalībniekiem piešķir par produktu uzglabāšanu.

9. pants Atbilstīgu produktu izcelsme

Produkti, kurus var iepirkt valsts intervencē vai par kuriem var piešķirt privātās uzglabāšanas atbalstu, ir Savienības izcelsmes produkti. Turklāt, ja tie iegūti no kultūraugiem, šo kultūraugu raža ir novākta Savienībā, un ja tie iegūti no piena, šis piens ir ražots Savienībā.

2. iedaļa Valsts intervence

10. pants Valsts intervencei atbilstīgi produkti

Ievērojot nosacījumus, kas paredzēti šajā iedaļā, un prasības un nosacījumus, kas Komisijai jānosaka ar deleģētajiem un/vai īstenošanas aktiem atbilstīgi 18. un 19. pantam, valsts intervenci piemēro šādiem produktiem:

a)           parastajiem kviešiem, miežiem un kukurūzai;

b)           nelobītiem rīsiem;

c)           svaigai vai atdzesētai liellopu un teļa gaļai ar KN kodu 0201 10 00 un kodiem no 0201 20 20 līdz 0201 20 50;

d)           sviestam, kurš ražots tieši un vienīgi no pasterizēta krējuma, kas iegūts tieši un vienīgi no govs piena, apstiprinātā uzņēmumā Savienībā un kurā piena tauku minimālais saturs ir 82 % svara un maksimālais ūdens saturs ir 16 % svara;

e)           visaugstākās kvalitātes sausajam vājpienam, kurš ražots no govs piena ar izsmidzināšanas metodi apstiprinātā uzņēmumā Savienībā un kura minimālais olbaltumvielu saturs beztauku sausnā ir 34,0 % svara.

11. pants Valsts intervences periodi

Valsts intervence ir pieejama:

a)           parastajiem kviešiem, miežiem un kukurūzai no 1. novembra līdz 31. maijam;

b)           nelobītiem rīsiem no 1. aprīļa līdz 31. jūlijam;

c)           liellopu un teļa gaļai visu tirdzniecības gadu;

d)           sviestam un sausajam vājpienam no 1. marta līdz 31. augustam.

12. pants Valsts intervences uzsākšana un slēgšana

1.           Periodos, kas minēti 11. pantā:

a)      ir pieejama parasto kviešu, sviesta un sausā vājpiena valsts intervence;

b)      Komisija ar īstenošanas aktiem var uzsākt miežu, kukurūzas un nelobīto rīsu (tostarp dažādu šķirņu vai veidu nelobīto rīsu) valsts intervenci, ja tas vajadzīgs attiecīgajā tirgus situācijā. Šos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 162. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru;

c)      Komisija ar citiem īstenošanas aktiem var uzsākt valsts intervenci liellopu un teļa gaļas nozarē, ja reprezentatīvā laikposmā, kas noteikts atbilstīgi 19. panta a) punktam, dalībvalstī vai dalībvalsts reģionā vidējā tirgus cena, kas reģistrēta, pamatojoties uz Savienības skalu liemeņu klasificēšanai, kas pieņemta atbilstīgi 18. panta 8. punktam, ir zemāka nekā EUR 1560 par tonnu.

2.           Komisija ar īstenošanas aktiem var slēgt valsts intervenci liellopu un teļa gaļas nozarē, ja reprezentatīvā laikposmā, kas noteikts atbilstīgi 19. panta a) punktam, vairs nav izpildīti 1. punkta c) apakšpunktā minētie nosacījumi.

13. pants Iepirkšana par fiksētu cenu vai konkursa kārtībā

1.           Kad valsts intervence ir uzsākta atbilstīgi 12. panta 1. punkta a) apakšpunktam, iepirkšanu veic par fiksētu cenu, katrā no 11. pantā minētajiem periodiem nepārsniedzot šādus limitus:

a)      3 miljoni tonnu parasto kviešu;

b)      30 000 tonnu sviesta;

c)      109 000 tonnu sausā vājpiena.

2.           Kad valsts intervence ir uzsākta atbilstīgi 12. panta 1. punktam, iepirkšanu veic konkursa kārtībā, lai noteiktu maksimālo iepirkšanas cenu:

a)      parastajiem kviešiem, sviestam un sausajam vājpienam, kas pārsniedz 1. punktā minētos limitus;

b)      miežiem, kukurūzai, nelobītajiem rīsiem, liellopu un teļa gaļai.

Īpašos un pienācīgi pamatotos apstākļos Komisija ar īstenošanas aktiem var attiecināt konkursa procedūras uz konkrētu dalībvalsti vai dalībvalsts reģionu vai, ievērojot 14. panta 2. punktu, noteikt valsts intervences iepirkuma cenas dalībvalstij vai dalībvalsts reģionam, pamatojoties uz reģistrētajām vidējām tirgus cenām. Šos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 162. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.

14. pants Valsts intervences cenas

1.           Valsts intervences cena ir:

a)      cena, par kuru produktus iepērk valsts intervencē, ja to dara par fiksētu cenu, vai

b)      maksimālā cena, par kuru valsts intervencei atbilstīgos produktus var iepirkt konkursa kārtībā.

2.           Valsts intervences cenu līmenis:

a)      parastajiem kviešiem, miežiem, kukurūzai, nelobītajiem rīsiem un sausajam vājpienam ir vienāds ar attiecīgajām salīdzināmajām cenām, kas noteiktas 7. pantā, iepirkumos par fiksētu cenu un nepārsniedz attiecīgās salīdzināmās cenas iepirkumos konkursa kārtībā;

b)      sviestam ir vienāds ar 90 % no salīdzināmās cenas, kas noteikta 7. pantā, iepirkumos par fiksētu cenu un nepārsniedz 90 % no salīdzināmās cenas iepirkumos konkursa kārtībā;

c)      liellopu un teļa gaļai nepārsniedz 12. panta 1. punkta c) apakšpunktā minēto cenu.

3.           Parasto kviešu, miežu, kukurūzas un nelobīto rīsu valsts intervences cenas, kas minētas 1. un 2. punktā, neskar cenu palielinājumus vai samazinājumus kvalitātes dēļ. Turklāt, ņemot vērā vajadzību nodrošināt to, lai ražošana būtu vērsta uz konkrētām nelobīto rīsu šķirnēm, Komisija ir pilnvarota saskaņā ar 160. pantu pieņemt deleģētos aktus, lai fiksētu valsts intervences cenas palielinājumus vai samazinājumus.

15. pants Valsts intervencē iepirktu produktu realizācijas vispārējie principi

Valsts intervencē iepirkto produktu realizāciju veic tā, lai:

a)           nepieļautu tirgus traucējumus;

b)           nodrošinātu vienādu piekļuvi precēm un vienlīdzīgu attieksmi pret pircējiem un

c)           ievērotu saistības, kas izriet no nolīgumiem, kuri noslēgti saskaņā ar Līguma 218. pantu.

Produktus var realizēt, darot tos pieejamus pārtikas izplatīšanas shēmā vistrūcīgākajām personām Savienībā, kas izveidota ar Regulu (ES) Nr. […], ja tas paredzēts attiecīgajā shēmā. Tādā gadījumā šādu produktu uzskaites vērtība ir attiecīgā fiksētā valsts intervences cena, kas minēta 14. panta 2. punktā.

3. iedaļa Privātās uzglabāšanas atbalsts

16. pants Atbalsttiesīgi produkti

Ievērojot nosacījumus, kas minēti šajā iedaļā, un prasības un nosacījumus, kas Komisijai jāpieņem ar deleģētajiem un/vai īstenošanas aktiem atbilstīgi 17.–19. pantam, var piešķirt atbalstu par šādu produktu privātu uzglabāšanu:

a)           baltais cukurs;

b)           olīveļļa;

c)           linšķiedra;

d)           svaiga vai atdzesēta liellopu gaļa;

e)           sviests, kurš ražots no krējuma, kas iegūts tieši un vienīgi no govs piena;

f)            sausais vājpiens, kas ražots no govs piena;

g)           cūkgaļa;

h)           aitas un kazas gaļa.

17. pants

Atbalsta piešķiršanas nosacījumi

1.           Kad tas vajadzīgs tirgus pārredzamības nodrošināšanai, Komisija ir pilnvarota saskaņā ar 160. pantu pieņemt deleģētos aktus, lai izklāstītu apstākļus, kādos tā var nolemt piešķirt atbalstu par 16. pantā minēto produktu privātu uzglabāšanu, ņemot vērā attiecīgo produktu vidējās reģistrētās Savienības tirgus cenas un salīdzināmās cenas vai vajadzību reaģēt uz īpaši sarežģītu tirgus situāciju vai ekonomisko attīstību konkrētajā nozarē vienā vai vairākās dalībvalstīs.

2.           Komisija ar īstenošanas aktiem var nolemt piešķirt atbalstu par 16. pantā minēto produktu privātu uzglabāšanu, ņemot vērā šā panta 1. punktā izklāstītos apstākļus. Šos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 162. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.

3.           Komisija ar īstenošanas aktiem iepriekš vai konkursa kārtībā nosaka 16. pantā paredzēto atbalstu par privātu uzglabāšanu. Šos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 162. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.

4.           Komisija ar īstenošanas aktiem var ierobežot privātās uzglabāšanas atbalsta piešķiršanu vai noteikt atbalstu par privātu uzglabāšanu konkrētā dalībvalstī vai dalībvalsts reģionā, pamatojoties uz reģistrētajām vidējām tirgus cenām. Šos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 162. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.

4. iedaļa Kopēji noteikumi par valsts intervenci un privātās uzglabāšanas atbalstu

18. pants Deleģētās pilnvaras

1.           Komisija ir pilnvarota saskaņā ar 160. pantu pieņemt deleģētos aktus, lai noteiktu pasākumus, kas minēti šā panta 2.–9. punktā.

2.           Lai ņemtu vērā dažādu nozaru specifiku, papildus šajā regulā izklāstītajām prasībām Komisija ar deleģētajiem aktiem var pieņemt prasības un nosacījumus, kuriem jāatbilst produktiem, kas iepirkti valsts intervencē un uzglabāti saskaņā ar privātās uzglabāšanas atbalsta sistēmu. Šo prasību un nosacījumu mērķis ir garantēt iepirkto un uzglabāto produktu atbilstību un kvalitāti attiecībā uz kvalitātes grupām, kvalitātes šķirām, kategorijām, daudzumiem, iepakojumu, marķējumu, maksimālo vecumu, sagatavošanu uzglabāšanai, produktu stadiju, uz kuru attiecas valsts intervences cena un atbalsts par privātu uzglabāšanu.

3.           Ņemot vērā labības un nelobīto rīsu nozares specifiku, Komisija ar deleģētajiem aktiem var pieņemt kvalitātes apsvērumu dēļ piemērojamus cenu palielinājumus vai samazinājumus, kas minēti 14. panta 3. punktā, gan attiecībā uz parasto kviešu, miežu, kukurūzas un nelobīto rīsu iepirkšanu, gan pārdošanu.

4.           Ņemot vērā liellopu un teļa gaļas nozares specifiku, Komisija ar deleģētajiem aktiem var pieņemt noteikumus par maksājumu aģentūru pienākumu likt atkaulot visu liellopu gaļu pēc tās pārņemšanas un pirms ievietošanas noliktavā.

5.           Ņemot vērā dažādās situācijas, kas Savienībā rodas intervences krājumu uzglabāšanā, un tiecoties tirgus dalībniekiem nodrošināt atbilstošu piekļuvi valsts intervencei, Komisija ar deleģētajiem aktiem pieņem:

a)      prasības, kādām jāatbilst saskaņā ar sistēmu iepērkamo intervences produktu uzglabāšanas noliktavām, noteikumus par noliktavu minimālo ietilpību un tehniskās prasības pārņemto produktu saglabāšanai labā stāvoklī un to realizācijai uzglabāšanas laika beigās;

b)      noteikumus par dalībvalstu noliktavās palikušo nelielo daudzumu pārdošanu, kas dalībvalstīm jāveic uz savu atbildību, piemērojot tās pašas procedūras, ko piemēro Savienība, un noteikumus par to daudzumu tiešo pārdošanu, kurus vairs nevar pārpakot vai kuru kvalitāte ir pasliktinājusies;

c)      noteikumus par produktu uzglabāšanu dalībvalstī, kura ir atbildīga par šiem produktiem vai to apstrādi, vai ārpus šīs dalībvalsts, saistībā ar muitas nodokļiem un citām summām, kas jāpiešķir vai jāiekasē saskaņā ar KLP.

6.           Ņemot vērā vajadzību nodrošināt to, lai atbalstam par privātu uzglabāšanu ir vēlamā ietekme uz tirgu, Komisija ar deleģētajiem aktiem:

a)      pieņem pasākumus, lai samazinātu izmaksājamo atbalsta summu gadījumos, kad uzglabāto produktu daudzums ir mazāks par līgumā norādīto daudzumu;

b)      var paredzēt noteikumus par avansa maksājumu piešķiršanu.

7.           Ņemot vērā to tirgus dalībnieku tiesības un pienākumus, kas piedalās valsts intervencē vai uzglabāšanā privātās noliktavās, Komisija ar deleģētajiem aktiem var pieņemt noteikumus par:

a)      konkursa procedūrām, kas garantē vienlīdzīgu piekļuvi precēm un vienādu attieksmi pret tirgus dalībniekiem;

b)      tirgus dalībnieku atbilstību;

c)      pienākumu iemaksāt nodrošinājumu, kas garantē tirgus dalībnieku pienākumu izpildi.

8.           Ņemot vērā vajadzību standartizēt dažādu produktu noformējumu, lai uzlabotu tirgus pārredzamību, cenu reģistrāciju un tirgus intervences kārtības piemērošanu valsts intervences un privātās uzglabāšanas atbalsta veidā, Komisija ar deleģētajiem aktiem var pieņemt Savienības skalas liemeņu klasificēšanai šādās nozarēs:

a)      liellopu un teļa gaļa;

b)      cūkgaļa;

c)      aitas un kazas gaļa.

9.           Ņemot vērā vajadzību nodrošināt liemeņu klasifikācijas precizitāti un ticamību, Komisija ar deleģētajiem aktiem var paredzēt, ka Savienības komiteja, kuras sastāvā ir Komisijas eksperti un dalībvalstu iecelti eksperti, pārskata liemeņu klasifikācijas izmatošanu. Minētajos noteikumos var paredzēt, ka Savienība sedz pārskatīšanas rezultātā radušās izmaksas.

19. pants Īstenošanas pilnvaras saskaņā ar pārbaudes procedūru

Komisija ar īstenošanas aktiem pieņem vajadzīgos pasākumus, kuru mērķis ir panākt šīs nodaļas vienādu piemērošanu Savienībā. Minētie noteikumi jo īpaši var attiekties uz:

a)           reprezentatīvajiem periodiem, tirgiem un tirgus cenām, kas vajadzīgas šīs nodaļas piemērošanai;

b)           procedūrām un nosacījumiem par valsts intervencē iepērkamo produktu piegādi, transporta izmaksām, kas jāsedz piedāvātājam, kārtību, kā maksājumu aģentūras pārņem produktus, un maksājumu;

c)           dažādām darbībām, kas saistītas ar atkaulošanas procesu liellopu un teļa gaļas nozarē;

d)           atļauju uzglabāt noliktavā ārpus tās dalībvalsts teritorijas, kurā produkti iepirkti un uzglabāti;

e)           nosacījumiem valsts intervencē iepirkto produktu pārdošanai vai realizācijai, jo īpaši attiecībā uz pārdošanas cenām, nosacījumiem izņemšanai no noliktavas, no krājumiem izņemto produktu vēlāku izmantošanu vai galamērķi, arī procedūrām, kas saistītas ar produktiem, kuri darīti pieejami izmantošanai pārtikas izdalīšanas shēmā Savienības vistrūcīgākajām personām, tostarp nodošanu starp dalībvalstīm;

f)            dalībvalsts kompetentās iestādes un pretendentu līgumu noslēgšanu un saturu;

g)           ievietošanu un glabāšanu privātā noliktavā un izņemšanu no noliktavas;

h)           privātās uzglabāšanas ilgumu un nosacījumiem, saskaņā ar kuriem šādus līgumā noteiktus periodus var saīsināt vai pagarināt;

i)            nosacījumiem, saskaņā ar kuriem var nolemt, ka produktus, uz ko attiecas privātās uzglabāšanas līgumi, var atkal laist tirgū vai realizēt;

j)            noteikumiem saistībā ar procedūrām, kas jāievēro, iepērkot par fiksētu cenu vai piešķirot atbalstu par privātu uzglabāšanu par fiksētu cenu;

k)           konkursa procedūru izmantošanu valsts intervencei un privātai uzglabāšanai, jo īpaši attiecībā uz:

i)       pieteikumu vai konkursa piedāvājumu iesniegšanu un vienā pieteikumā vai iesniegumā ietverto minimālo daudzumu, un

ii)       piedāvājumu atlasi, nodrošinot, ka priekšroka tiek dota tiem, kas ir visizdevīgākie Savienībai, vienlaikus pieļaujot, ka obligāti netiek piešķirtas tiesības slēgt līgumu.

Šos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 162. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.

20. pants Citas īstenošanas pilnvaras

Komisija pieņem īstenošanas aktus, kas vajadzīgi, lai:

a)           ievērotu 13. panta 1. punktā noteiktos intervences limitus un

b)           piemērotu 13. panta 2. punktā noteikto konkursa procedūru parastajiem kviešiem, sviestam un sausajam vājpienam, kas pārsniedz 13. panta 1. punktā minētos daudzumus.

II NODAĻA Atbalsta shēmas

1. iedaļa Pārtikas pieejamības uzlabošanas programmas

1. apakšiedaļa Programma skolu apgādei ar augļiem

21. pants Atbalsts bērnu apgādei ar augļu un dārzeņu, pārstrādātu augļu un dārzeņu un banānu produktiem

1.           Saskaņā ar nosacījumiem, kas Komisijai jāparedz ar deleģētajiem un īstenošanas aktiem atbilstīgi 22. un 23. pantam, Savienības atbalstu piešķir, lai:

a)      ar augļu un dārzeņu, pārstrādātu augļu un dārzeņu un banānu nozares produktiem apgādātu bērnus mācību iestādēs, tostarp bērnudārzos, citās pirmsskolas iestādēs, pamatskolās un vidusskolās, un

b)      segtu dažas izmaksas, kas saistītas ar loģistiku un izplatīšanu, aprīkojumu, reklāmu, uzraudzību, novērtēšanu un papildu pasākumiem.

2.           Dalībvalstis, kuras vēlas piedalīties programmā, izstrādā sākotnējo programmas īstenošanas stratēģiju valsts vai reģiona līmenī. Tās paredz arī programmas darbībai vajadzīgos papildu pasākumus.

3.           Izstrādājot stratēģijas, dalībvalstis sagatavo sarakstu ar augļiem un dārzeņiem, pārstrādātiem augļiem un dārzeņiem un banānu nozares produktiem, par kuriem var pretendēt uz atbalstu saskaņā ar to attiecīgajām programmām. Tomēr šajā sarakstā neiekļauj produktus, kas ir izslēgti ar pasākumiem, kurus Komisija pieņēmusi ar deleģētajiem aktiem atbilstīgi 22. panta 2. punkta a) apakšpunktam. Dalībvalstis izvēlas produktus, pamatojoties uz objektīviem kritērijiem, kas var ietvert sezonalitāti, produktu pieejamību vai vides apsvērumus. Šajā sakarībā dalībvalstis var dot priekšroku Savienības izcelsmes produktiem.

4.           Šā panta 1. punktā minētais Savienības atbalsts nedz:

a)      pārsniedz EUR 150 miljonus vienā mācību gadā, nedz arī

b)      pārsniedz 75 % no 1. punktā minētajām apgādes un saistītajām izmaksām vai 90 % no šādām izmaksām mazāk attīstītajos reģionos un Līguma 349. pantā minētajos tālākajos reģionos, nedz arī

c)      sedz izmaksas, kuras nav 1. punktā minētās apgādes un saistītās izmaksas.

5.           Šā panta 1. punktā minēto Savienības atbalstu neizmanto, lai aizstātu finansējumu esošām valsts programmām skolu apgādei ar augļiem vai citām skolu apgādes programmām, kurās iekļauti augļi. Tomēr, ja dalībvalstī jau ir spēkā programma, kas saskaņā ar šo pantu būtu tiesīga saņemt Savienības atbalstu, un ja dalībvalsts ir iecerējusi to paplašināt vai efektivizēt, arī attiecībā uz programmas mērķgrupu, ilgumu vai atbalsttiesīgiem produktiem, Savienības atbalstu var piešķirt, ja ir ievēroti 4. punkta b) apakšpunktā minētie limiti par Savienības atbalsta attiecību pret kopējo valsts ieguldījumu. Tādā gadījumā dalībvalsts īstenošanas stratēģijā norāda, kā tā ir iecerējusi paplašināt vai efektivizēt programmu.

7.           Dalībvalstis papildus Savienības atbalstam var piešķirt valsts atbalstu saskaņā ar 152. pantu.

8.           Savienības programma skolu apgādei ar augļiem neskar nevienu atsevišķu valsts programmu skolu apgādei ar augļiem, kas ir saderīga ar Savienības tiesību aktiem.

9.           Saskaņā ar 6. pantu Regulā (ES) Nr. […] par kopējās lauksaimniecības politikas finansēšanu, pārvaldību un uzraudzību Savienība var finansēt arī informācijas, uzraudzības un novērtēšanas pasākumus, kas saistīti ar programmu skolu apgādei ar augļiem, tostarp sabiedrības informētības palielināšanas un attiecīgos sadarbības veidošanas pasākumus.

22. pants Deleģētās pilnvaras

1.           Komisija ir pilnvarota saskaņā ar 160. pantu pieņemt deleģētos aktus, lai paredzētu pasākumus, kuri minēti šā panta 2.–4. punktā.

2.           Ņemot vērā vajadzību mudināt bērnus pievērsties veselīgiem ēšanas paradumiem, Komisija ar deleģētajiem aktiem var pieņemt noteikumus par:

a)      programmai neatbilstīgiem produktiem, ņemot vērā uzturvērtības aspektus;

b)      programmas mērķa grupu;

c)      valsts vai reģionālām stratēģijām, kas dalībvalstīm jāizstrādā, lai saņemtu atbalstu, tostarp par papildu pasākumiem;

d)      atbalsta pretendentu apstiprināšanu un atlasi.

3.           Ņemot vērā vajadzību nodrošināt Eiropas fondu efektīvu un mērķtiecīgu izmantojumu, Komisija ar deleģētajiem aktiem var pieņemt noteikumus par:

a)      objektīviem kritērijiem atbalsta sadalīšanai dalībvalstīm, orientējošu atbalsta sadalījumu dalībvalstīm un metodi atbalsta pārdalīšanai dalībvalstīm, pamatojoties uz saņemtajiem pieteikumiem;

b)      attiecināmajām izmaksām, saglabājot iespēju noteikt šādu izmaksu kopējo maksimālo apjomu;

c)      uzraudzību un novērtēšanu.

4.           Ņemot vērā vajadzību veicināt informētību par programmu, Komisija ar deleģētajiem aktiem var pieprasīt, lai iesaistītās dalībvalstis informētu sabiedrību par programmas subsidēšanu.

23. pants Īstenošanas pilnvaras saskaņā ar pārbaudes procedūru

Komisija ar īstenošanas aktiem var pieņemt visus vajadzīgos pasākumus, kas saistīti ar šo apakšiedaļu, jo īpaši attiecībā uz:

a)           atbalsta galīgo sadalījumu iesaistītajām dalībvalstīm budžetā pieejamo apropriāciju robežās;

b)           atbalsta pieteikumiem un maksājumiem;

c)           metodēm, ar kādām sabiedrību informē par programmu, un ar to saistītajiem sadarbības veidošanas pasākumiem.

Šos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 162. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.

2. apakšiedaļa Programma skolu apgādei ar pienu

24. pants Bērnu apgāde ar piena produktiem

1.           Savienības atbalstu piešķir, lai bērnus mācību iestādēs apgādātu ar konkrētiem piena un piena produktu nozares produktiem.

2.           Dalībvalstis, kuras valsts vai reģiona līmenī vēlas piedalīties programmā, izstrādā sākotnējo stratēģiju tās īstenošanai.

3.           Dalībvalstis papildus Savienības atbalstam var piešķirt valsts atbalstu saskaņā ar 152. pantu.

4.           Padome saskaņā ar Līguma 43. panta 3. punktu veic pasākumus, lai noteiktu Savienības atbalstu par pienu.

5.           Savienības atbalstu, kas minēts 1. punktā, piešķir par maksimālo daudzumu 0,25 litri piena ekvivalenta vienam bērnam vienā skolas dienā.

25. pants Deleģētās pilnvaras

1.           Komisija ir pilnvarota saskaņā ar 160. pantu pieņemt deleģētos aktus, lai paredzētu pasākumus, kuri minēti šā panta 2.–4. punktā.

2.           Ņemot vērā piena produktu patēriņa modeļu pārmaiņas un inovācijas un attīstību piena produktu tirgū un ņemot vērā uzturvērtības aspektus, Komisija ar deleģētajiem aktiem nosaka produktus, kuri ir tiesīgi pretendēt uz programmas atbalstu, un pieņem noteikumus par valsts vai reģionālām stratēģijām, kas dalībvalstīm jāsagatavo, lai varētu saņemt atbalstu, un par programmas mērķa grupu.

3.           Ņemot vērā vajadzību nodrošināt to, lai uz atbalstu varētu pretendēt piemēroti saņēmēji un pretendenti, Komisija ar deleģētajiem aktiem pieņem atbalsta piešķiršanas nosacījumus.

Ņemot vērā vajadzību nodrošināt to, lai pretendenti ievērotu savus pienākumus, Komisija ar deleģētajiem aktiem pieņem pasākumus nodrošinājuma iemaksāšanai, ar kuru garantē izpildi, ja izmaksāts atbalsta avanss.

4.           Ņemot vērā vajadzību veicināt informētību par atbalsta shēmu, Komisija ar deleģētajiem aktiem var pieprasīt, lai mācību iestādes informētu sabiedrību par programmas subsidēšanu.

26. pants Īstenošanas pilnvaras saskaņā ar pārbaudes procedūru

Komisija ar īstenošanas aktiem var pieņemt visus vajadzīgos pasākumus, jo īpaši attiecībā uz:

a)           procedūrām, lai nodrošinātu maksimālā atbalsttiesīgā daudzuma ievērošanu;

b)           pretendentu apstiprināšanu, atbalsta pieteikumiem un maksājumiem;

c)           metodēm, ar kādām sabiedrību informē par programmu.

Šos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 162. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.

2. iedaļa Atbalsts olīveļļas un galda olīvu nozarē

27. pants Atbalsts tirgus dalībnieku organizācijām

1.           Savienība finansē trīsgadu darba programmas, kas 109. pantā definētajām tirgus dalībnieku organizācijām jāizstrādā vienā vai vairākās no šādām jomām:

a)      olīvu audzēšanas ietekmes uz vidi uzlabošana;

b)      olīveļļas un galda olīvu produkcijas kvalitātes uzlabošana;

c)      izsekojamības sistēma, olīveļļas un galda olīvu sertifikācija un kvalitātes aizsardzība, jo īpaši galapatērētājiem pārdotās olīveļļas kvalitātes uzraudzība, kas ir valsts pārvaldes iestāžu pārziņā.

2.           Savienības finansējums 1. punktā minētajām darba programmām ir šāds:

a)      Grieķijai EUR 11 098 000 gadā;

b)      Francijai EUR 576 000 gadā un

c)      Itālijai EUR 35 991 000 gadā.

3.           Maksimālais Savienības finansējums 1. punktā minētajām darba programmām ir vienāds ar dalībvalstu ieturētajām summām. Maksimālais finansējums sedz attiecināmās izmaksas šādā apmērā:

a)      75 % pasākumiem 1. punkta a) apakšpunktā minētajās jomās;

b)      75 % ieguldījumiem pamatlīdzekļos un 50 % citiem pasākumiem 1. punkta b) apakšpunktā minētajā jomā;

c)      75 % darba programmām, ko apstiprinātas tirgus dalībnieku organizācijas no vismaz divām dalībvalstīm, kurās notiek ražošana, īsteno vismaz trīs trešās valstīs vai dalībvalstīs, kurās nenotiek ražošana, 1. punkta c) apakšpunktā minētajās jomās, un 50 % citiem pasākumiem šajās jomās.

Dalībvalsts nodrošina papildu finansējumu līdz 50 % no izmaksām, ko nesedz Savienības finansējums.

28. pants Deleģētās pilnvaras

1.           Ņemot vērā vajadzību nodrošināt to, lai 27. pantā paredzētais atbalsts sasniedz savus mērķus uzlabot olīveļļas un galda olīvu produkcijas kvalitāti, Komisija ir pilnvarota saskaņā ar 160. pantu pieņemt deleģētos aktus attiecībā uz:

a)      tirgus dalībnieku organizāciju apstiprināšanas nosacījumiem atbalsta shēmas piemērošanas vajadzībām un par šāda apstiprinājuma apturēšanu vai atsaukšanu;

b)      pasākumiem, par kuriem ir tiesības pretendēt uz Savienības finansējumu;

c)      Savienības finansējuma sadalīšanu konkrētiem pasākumiem;

d)      pasākumiem un izmaksām, par kurām nav tiesību pretendēt uz Savienības finansējumu;

e)      darba programmu atlasi un apstiprināšanu.

2.           Ņemot vērā vajadzību nodrošināt to, ka tirgus dalībnieki ievēro savus pienākumus, Komisija ir pilnvarota saskaņā ar 160. pantu pieņemt deleģētos aktus, lai pieprasītu iemaksāt nodrošinājumu gadījumos, kad veic atbalsta avansa maksājumu.

29. pants Īstenošanas pilnvaras

Komisija ar īstenošanas aktiem var pieņemt pasākumus attiecībā uz:

a)           darba programmu īstenošanu un šādu programmu grozījumiem;

b)           atbalsta izmaksāšanu, tostarp atbalsta avansa maksājumiem.

Šos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 162. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.

3. iedaļa Atbalsts augļu un dārzeņu nozarē

30. pants Darbības fondi

1.           Ražotāju organizācijas augļu un dārzeņu nozarē var izveidot darbības fondu. Šo fondu finansē ar:

a)      biedru vai pašas ražotāju organizācijas finansiālām iemaksām;

b)      Savienības finansiālo palīdzību, ko var piešķirt ražotāju organizācijām saskaņā ar noteikumiem un nosacījumiem, kuri noteikti deleģētajos un īstenošanas aktos, kurus Komisija pieņēmusi atbilstīgi 35. un 36. pantam.

2.           Darbības fondus izmanto vienīgi tādu darbības programmu finansēšanai, kuras iesniegtas dalībvalstīm un saņēmušas to apstiprinājumu.

31. pants Darbības programmas

1.           Darbības programmām augļu un dārzeņu nozarē ir vismaz divi no 106. panta c) punktā minētajiem mērķiem vai šādiem mērķiem:

a)      ražošanas plānošana;

b)      produktu kvalitātes uzlabošana;

c)      produktu komerciālās vērtības paaugstināšana;

d)      svaigu vai pārstrādātu produktu noieta veicināšana;

e)      vides pasākumi un videi nekaitīgas ražošanas metodes, ieskaitot bioloģisko lauksaimniecību;

f)       krīžu novēršana un pārvarēšana.

Darbības programmas iesniedz apstiprināšanai dalībvalstīm.

2.           Krīžu novēršana un pārvarēšana, kas minēta 1. punkta f) apakšpunktā, ir saistīta ar krīzes nepieļaušanu augļu un dārzeņu tirgos un rīcību krīzes situācijās, un pie tās šajā sakarībā pieder:

a)      produktu izņemšana no tirgus;

b)      augļu un dārzeņu ražas priekšlaicīga novākšana vai ražas nenovākšana;

c)      noieta veicināšana un komunikācija;

d)      mācību pasākumi;

e)      ražas apdrošināšana;

f)       atbalsts kopfondu izveidošanas administratīvo izmaksu segšanai.

Krīžu novēršanas un pārvarēšanas pasākumi, tostarp trešajā daļā minētā pamatsummas vai procentu atmaksa, neaptver vairāk kā vienu trešdaļu no darbības programmas izdevumiem.

Ražotāju organizācijas var ņemt komerciālus aizdevumus, lai finansētu krīžu novēršanas un pārvarēšanas pasākumus. Tādā gadījumā minēto aizdevumu pamatsummas un procentu atmaksa var būt darbības programmas daļa un tādā veidā dot tiesības pretendēt uz Savienības finansiālo palīdzību saskaņā ar 32. pantu. Ikvienu konkrētu krīžu novēršanas un pārvarēšanas darbību finansē vai nu ar šādiem aizdevumiem, vai tieši, bet ne abos minētajos veidos.

3.           Dalībvalstis pārliecinās par to, ka:

a)      darbības programmās ir iekļautas divas vai vairākas ar vidi saistītas darbības vai

b)      vismaz 10 % no darbības programmu izdevumiem attiecas uz darbībām, kas saistītas ar vidi.

Ar vidi saistītas darbības atbilst agrovides maksājumu prasībām, kas izklāstītas 29. panta 3. punktā Regulā (ES) Nr. […] par atbalstu lauku attīstībai no Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA).

Ja uz vismaz 80 % ražotāju organizācijas biedru ražotāju attiecas viena vai vairākas identiskas agrovides saistības, kas paredzētas 29. panta 3. punktā Regulā (ES) Nr. […] par atbalstu lauku attīstībai no Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA), ikvienu no šīm saistībām uzskata par darbību, kas saistīta ar vidi, kā minēts pirmās daļas a) apakšpunktā.

Pirmajā daļā minētais atbalsts ar vidi saistītām darbībām sedz no šīs darbības izrietošās papildu izmaksas un negūtos ienākumus.

4.           Dalībvalstis nodrošina to, ka ieguldījumus, kuri palielina vides slodzi, ir atļauts veikt vienīgi tad, ja ir paredzēti iedarbīgi pasākumi, lai aizsargātu vidi pret šādu slodzi.

32. pants Savienības finansiālā palīdzība

1.           Savienības finansiālā palīdzība ir vienāda ar 30. panta 1. punkta a) apakšpunktā minēto finansiālo iemaksu faktisko summu un nepārsniedz 50 % no faktiskajiem izdevumiem.

2.           Savienības finansiālā palīdzība nepārsniedz 4,1 % no katras ražotāju organizācijas pārdotās produkcijas vērtības.

Tomēr šo procentuālo daļu var palielināt līdz 4,6 % no pārdotās produkcijas vērtības, ja daļu, kura pārsniedz 4,1 % no pārdotās produkcijas vērtības, izmanto vienīgi krīžu novēršanas un pārvarēšanas pasākumiem.

3.           Pēc ražotāju organizācijas lūguma 1. punktā noteikto 50 % limitu darbības programmai vai darbības programmas daļai palielina līdz 60 %, ja tā atbilst vismaz vienam no šādiem nosacījumiem:

a)      to iesniegušas vairākas Savienības ražotāju organizācijas, kas darbojas dažādās dalībvalstīs atbilstīgi transnacionālām programmām;

b)      to iesniegusi viena vai vairākas ražotāju organizācijas, kuras iesaistījušās starpnozaru programmās;

c)      tā attiecas vienīgi uz īpašu atbalstu tādu bioloģisko produktu ražošanai, uz kuriem attiecas Padomes Regula (EK) Nr. 834/2007[24];

d)      tā ir pirmā darbības programma, kas jāiesniedz atzītai ražotāju organizācijai, kura apvienojusies ar citu atzītu ražotāju organizāciju;

e)      tā ir pirmā darbības programma, kas jāiesniedz atzītai ražotāju organizāciju apvienībai;

f)       to ir iesniegušas ražotāju organizācijas dalībvalstīs, kurās ražotāju organizācijas pārdod mazāk nekā 20 % augļu un dārzeņu produkcijas;

g)      to iesniegusi ražotāju organizācija vienā no tālākajiem reģioniem, kas minēti Līguma 349. pantā;

h)      tā attiecas vienīgi uz konkrētu atbalstu darbībām, ar ko veicina augļu un dārzeņu patēriņu un kas orientētas uz bērniem mācību iestādēs.

4.           Šā panta 1. punktā noteikto 50 % limitu palielina līdz 100 % gadījumos, kad no tirgus tiek izņemti augļi un dārzeņi, kuru daudzums nepārsniedz 5 % katras ražotāju organizācijas pārdotās produkcijas apjoma un kurus realizē:

a)      bez maksas izplatot labdarības organizācijām un fondiem, ko dalībvalstis apstiprinājušas palīdzības sniegšanai personām, kuru tiesības uz valsts palīdzību ir noteiktas attiecīgās valsts tiesību aktos galvenokārt tāpēc, ka tām trūkst vajadzīgo iztikas līdzekļu;

b)      bez maksas izplatot soda izciešanas vietām, skolām, sabiedriskām izglītības iestādēm un bērnu atpūtas nometnēm, kā arī slimnīcām un veco ļaužu pansionātiem, ko izraudzījušās dalībvalstis un kas veic visus vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu to, ka šādi izplatītie produktu daudzumi papildina daudzumus, kurus parasti iepērk šīs iestādes.

33. pants Valsts finansiālā palīdzība

1.           Dalībvalstu reģionos, kuros ražotāju organizācijas pakāpe augļu un dārzeņu nozarē ir īpaši zema, Komisija saskaņā ar 162. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru ar īstenošanas aktiem, pamatojoties uz pienācīgi pamatotu dalībvalstu lūgumu, var atļaut šīm dalībvalstīm sniegt ražotāju organizācijām valsts finansiālo palīdzību, kas nepārsniedz 80 % no finansiālajām iemaksām, kas minētas 30. panta 1. punkta a) apakšpunktā. Šī palīdzība papildina darbības fondu.

2.           Dalībvalstu reģionos, kuros ražotāju organizācijas, ražotāju organizāciju apvienības un ražotāju grupas, kas minētas 28. pantā Regulā (ES) Nr. […] par atbalstu lauku attīstībai no Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA), pārdod mazāk nekā 15 % no savas augļu un dārzeņu produkcijas vērtības izteiksmē un kuru augļu un dārzeņu produkcija ir vismaz 15 % no lauksaimniecības produkcijas kopējā apjoma, Savienība pēc attiecīgās dalībvalsts lūguma var atlīdzināt 1. punktā minēto valsts finansiālo palīdzību. Komisija ar īstenošanas aktiem lemj par minēto atlīdzinājumu. Šos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 162. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.

34. pants Darbības programmu valsts sistēma un valsts stratēģija

1.           Dalībvalstis izveido valsts sistēmu, kā izstrādājami vispārēji nosacījumi attiecībā uz 31. panta 3. punktā minētajām darbībām, kas saistītas ar vidi. Ar šo sistēmu jo īpaši nodrošina to, ka šādas darbības atbilst attiecīgajām prasībām, kas noteiktas Regulā (ES) Nr. […] par atbalstu lauku attīstībai no Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA), jo īpaši tās 6. panta prasībām par saskanību.

Dalībvalstis iesniedz sistēmas priekšlikumu Komisijai, kas ar īstenošanas aktiem var pieprasīt trīs mēnešu laikā veikt izmaiņas, ja tā uzskata, ka priekšlikums nepalīdzēs sasniegt mērķus, kas izklāstīti Līguma 191. pantā un Septītajā Savienības vides rīcības programmā. Šie mērķi jāievēro arī, veicot ieguldījumus atsevišķās saimniecībās, kurus atbalsta darbības programmas.

2.           Katra dalībvalsts izstrādā valsts stratēģiju attiecībā uz ilgtspējīgām darbības programmām augļu un dārzeņu tirgū. Šādā stratēģijā ir ietverta:

a)      situācijas analīze, norādot stiprās un vājās puses un attīstības potenciālu;

b)      izvēlēto prioritāšu pamatojums;

c)      darbības programmu mērķi un instrumenti un darbības rādītāji;

d)      darbības programmu novērtējums;

e)      ražotāju organizāciju ziņošanas pienākumi.

Valsts stratēģijā ir iekļauta arī 1. punktā minētā valsts sistēma.

3.           Šā panta 1. un 2. punkts neattiecas uz dalībvalstīm, kurās nav atzītu ražotāju organizāciju.

35. pants Deleģētās pilnvaras

Ņemot vērā vajadzību nodrošināt efektīvu, mērķtiecīgu un ilgtspējīgu atbalstu ražotāju organizācijām augļu un dārzeņu nozarē, Komisija saskaņā ar 160. pantu ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus, ar kuriem paredz noteikumus par:

a)           darbības fondiem un darbības programmām attiecībā uz:

i)       darbības fondu aptuveno apmēru, finansējumu un izmantošanu,

ii)       darbības programmu saturu, ilgumu, apstiprināšanu un grozījumiem,

iii)      darbības programmā paredzēto pasākumu, darbību vai izdevumu atbilstību un attiecīgajiem papildinošajiem valsts noteikumiem,

iv)      saistību starp darbības programmām un lauku attīstības programmām,

v)      ražotāju organizāciju apvienību darbības programmām;

b)           valsts sistēmas un valsts stratēģijas struktūru un saturu,

c)           Savienības finansiālo palīdzību attiecībā uz:

i)       Savienības finansiālās palīdzības aprēķinu bāzi, jo īpaši ražotāju organizācijas pārdotās produkcijas vērtību,

ii)       atsauces periodiem, ko piemēro atbalsta aprēķināšanai,

iii)      finansiālās palīdzības saņemšanas tiesību samazinājumiem, ja atbalsta pieteikums iesniegts novēloti,

iv)      avansa maksājumiem un nodrošinājumu iemaksāšanu un atsavināšanu avansa maksājumu gadījumā;

d)           krīžu novēršanas un pārvarēšanas pasākumiem attiecībā uz:

i)       krīžu novēršanas un pārvarēšanas pasākumu izvēli,

ii)       definīciju, kas ir produktu izņemšana no tirgus,

iii)      no tirgus izņemto produktu galamērķiem,

iv)      maksimālo atbalstu par produktu izņemšanu no tirgus,

v)      iepriekšējiem paziņojumiem, ja notiek produktu izņemšana no tirgus,

vi)      pārdotās produkcijas apjoma aprēķināšanu, ja notiek produktu izņemšana no tirgus,

vii)     Eiropas emblēmas attēlošanu uz bezmaksas izplatīšanai paredzētu produktu iepakojuma,

viii)    nosacījumiem, ko piemēro no tirgus izņemtu produktu saņēmējiem,

ix)      ražas priekšlaicīgas novākšanas un ražas nenovākšanas definīcijām,

x)      nosacījumiem, kad izmanto ražas priekšlaicīgu novākšanu un ražas nenovākšanu,

xi)      ražas apdrošināšanas mērķiem,

xii)     nelabvēlīgu klimatisko apstākļu definīciju,

xiii)    nosacījumiem, lai sniegtu atbalstu kopfondu izveidošanas administratīvo izmaksu segšanai;

e)           valsts finansiālo palīdzību attiecībā uz:

i)       ražotāju organizācijas pakāpi,

ii)       darbības programmu grozījumiem,

iii)      finansiālās palīdzības saņemšanas tiesību samazinājumiem, ja finansiālās palīdzības pieteikums iesniegts novēloti,

iv)      nodrošinājumu iemaksāšanu, atbrīvošanu un atsavināšanu avansa maksājumu gadījumā,

v)      valsts finansiālās palīdzības maksimālo procentuālo daļu, ko atlīdzina Savienība.

36. pants Īstenošanas pilnvaras saskaņā ar pārbaudes procedūru

Komisija ar īstenošanas aktiem var pieņemt pasākumus attiecībā uz:

a)           darbības fondu pārvaldību;

b)           darbības programmu formu;

c)           atbalsta pieteikumiem un atbalsta maksājumiem, tostarp avansa un daļējiem atbalsta maksājumiem;

d)           aizdevumiem krīžu novēršanas un pārvarēšanas pasākumu finansēšanai;

e)           tirdzniecības standartu ievērošanu, ja notiek izņemšana no tirgus;

f)            transporta, šķirošanas un iepakošanas izmaksām bezmaksas izplatīšanas gadījumā;

g)           noieta veicināšanas, komunikācijas un mācību pasākumiem krīžu novēršanas un pārvarēšanas gadījumā;

h)           ražas apdrošināšanas pasākumu pārvaldību;

i)            noteikumiem par valsts atbalstu krīžu novēršanas un pārvarēšanas pasākumiem;

j)            atļauju izmaksāt valsts finansiālo palīdzību;

k)           valsts finansiālās palīdzības pieteikumu iesniegšanu un palīdzības izmaksu;

l)            valsts finansiālās palīdzības atlīdzināšanu.

Šos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 162. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.

4. iedaļa Atbalsta programmas vīna nozarē

1. apakšiedaļa Vispārīgi noteikumi un atbalsttiesīgi pasākumi

37. pants Darbības joma

Šajā iedaļā ir izklāstīti noteikumi, kas reglamentē Savienības līdzekļu piešķiršanu dalībvalstīm un to, kā dalībvalstis saskaņā ar valsts atbalsta piecgadu programmām (turpmāk “atbalsta programmas”) izmanto šos līdzekļus, lai finansētu īpašus vīna nozares atbalsta pasākumus.

38. pants Saderība un saskanība

1.           Atbalsta programmas ir saderīgas ar Savienības tiesību aktiem un saskanīgas ar Savienības pasākumiem, rīcībpolitiku un prioritātēm.

2.           Dalībvalstis ir atbildīgas par atbalsta programmām un nodrošina, ka tās ir iekšēji saskanīgas un ka tās izstrādā un īsteno objektīvi, ņemot vērā attiecīgo ražotāju ekonomisko stāvokli un vajadzību novērst nepamatotu atšķirīgu attieksmi pret ražotājiem.

3.           Atbalstu nepiešķir par:

a)      pētniecības projektiem un pētniecības projektu atbalstam paredzētiem pasākumiem, neskarot 43. panta 3. punkta d) un e) apakšpunktu;

b)      pasākumiem, kuri ietverti dalībvalstu lauku attīstības programmās saskaņā ar Regulu (ES) Nr. […] par atbalstu lauku attīstībai no Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA).

39. pants Atbalsta programmu iesniegšana

1.           Katra ražotāja dalībvalsts, kas minēta IV pielikumā, iesniedz Komisijai piecgadu atbalsta programmas projektu, kurā iekļauts vismaz viens no 40. pantā paredzētajiem atbalsttiesīgajiem pasākumiem.

2.           Atbalsta programmas sāk piemērot trīs mēnešus pēc to iesniegšanas Komisijai.

Tomēr, ja Komisija ar īstenošanas aktu nosaka, ka iesniegtā atbalsta programma neatbilst šajā iedaļā izklāstītajiem nosacījumiem, Komisija par to informē attiecīgo dalībvalsti. Tādā gadījumā dalībvalsts iesniedz Komisijai pārskatītu atbalsta programmu. Pārskatīto atbalsta programmu sāk piemērot divus mēnešus pēc tās iesniegšanas, ja vien joprojām nepastāv neatbilstība, un tādā gadījumā piemēro šo daļu.

3.           Dalībvalstu iesniegto atbalsta programmu grozījumiem mutatis mutandis piemēro 2. punktu.

40. pants Atbalsttiesīgi pasākumi

Atbalsta programmās drīkst būt tikai viens vai vairāki šādi pasākumi:

a)           vienotā maksājuma shēmas atbalsts saskaņā ar 42. pantu;

b)           noieta veicināšana saskaņā ar 43. pantu;

c)           vīna dārzu pārstrukturēšana un pārveidošana saskaņā ar 44. pantu;

d)           ražas priekšlaicīga novākšana saskaņā ar 45. pantu;

e)           kopfondi saskaņā ar 46. pantu;

f)            ražas apdrošināšana saskaņā ar 47. pantu;

g)           ieguldījumi saskaņā ar 48. pantu;

h)           blakusproduktu destilācija saskaņā ar 49. pantu.

41. pants Vispārēji noteikumi par atbalsta programmām

1.           Pieejamos Savienības līdzekļus sadala, nepārsniedzot IV pielikumā paredzētos budžeta limitus.

2.           Savienības atbalstu piešķir tikai par attiecināmajiem izdevumiem, kas radušies pēc attiecīgās atbalsta programmas iesniegšanas.

3.           Dalībvalstis nepiedalās to pasākumu izmaksās, ko saskaņā ar atbalsta programmām finansējusi Savienība.

2. apakšiedaļa Īpaši atbalsta pasākumi

42. pants Vienotā maksājuma shēma un atbalsts vīnkopjiem

Atbalsta programmās drīkst iekļaut tikai tādu atbalstu vīnkopjiem, kuru piešķir kā tiesības uz maksājumu, par ko dalībvalstis pieņēmušas lēmumu līdz 2012. gada 1. decembrim saskaņā ar Regulas (ES) Nr. [COM(2010) 799] 137. pantu, un saskaņā ar minētajā pantā izklāstītajiem nosacījumiem.

43. pants Noieta veicināšana trešās valstīs

1.           Šajā pantā minēto atbalstu sniedz par pasākumiem, kuru mērķis ir informēt par Savienības vīniem vai veicināt to noietu trešās valstīs, tādējādi uzlabojot to konkurētspēju minētajās valstīs.

2.           Pasākumi, kas minēti 1. punktā, attiecas uz vīniem ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu vai aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi vai vīniem ar vīna vīnogu šķirnes norādi.

3.           Pasākumi, kas minēti 1. punktā, var būt tikai:

a)      sabiedrisko attiecību, noieta veicināšanas vai reklāmas pasākumi, kas izceļ Savienības produktu priekšrocības, īpaši kvalitātes, pārtikas nekaitīguma vai ekoloģiskā nekaitīguma ziņā;

b)      dalība starptautiski nozīmīgos pasākumos, gadatirgos vai izstādēs;

c)      informācijas kampaņas, jo īpaši par Savienības sistēmām attiecībā uz cilmes vietas nosaukumiem, ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm un bioloģisko ražošanu;

d)      jaunu tirgu izpēte, kas vajadzīga jaunu noieta tirgu apgūšanai;

e)      pētījumi, lai novērtētu informācijas un noieta veicināšanas pasākumu rezultātus.

4.           Savienības ieguldījums 1. punktā minētajos noieta veicināšanas pasākumos nepārsniedz 50 % no attiecināmajiem izdevumiem.

44. pants Vīna dārzu pārstrukturēšana un pārveidošana

1.           Vīna dārzu pārstrukturēšanas un pārveidošanas pasākumu mērķis ir palielināt vīna ražotāju konkurētspēju.

2.           Atbalstu par vīna dārzu pārstrukturēšanu un pārveidošanu piešķir tad, ja dalībvalstis saskaņā ar 102. panta 3. punktu iesniedz pārskatu par ražošanas potenciālu.

3.           Atbalsts par vīna dārzu pārstrukturēšanu un pārveidošanu drīkst aptvert tikai vienu vai vairākus no šādiem pasākumiem:

a)      šķirņu nomaiņu, tostarp izmantojot potēšanu ar starppoti;

b)      vīna dārzu vietas maiņu;

c)      vīna dārzu apsaimniekošanas paņēmienu uzlabošanu.

Atbalstu nepiešķir to vīna dārzu parastai atjaunošanai, kuriem beidzies dabīgais dzīves cikls.

4.           Atbalstu par vīna dārzu pārstrukturēšanu un pārveidošanu var piešķirt tikai šādā veidā:

a)      kā kompensāciju ražotājiem par ieņēmumu zaudējumu pasākuma īstenošanas dēļ;

b)      kā ieguldījumu pārstrukturēšanas un pārveidošanas izmaksās.

5.           Ar 4. punkta a) apakšpunktā minēto kompensāciju ražotājiem par ieņēmumu zaudējumu var segt līdz 100 % no attiecīgā zaudējuma, un to var īstenot vienā no šādiem veidiem:

a)      neatkarīgi no Regulas (ES) Nr. [COM(2010)799] II daļas I sadaļas III nodaļas V iedaļas II apakšiedaļas, kurā izklāstīts stādīšanas tiesību pārejas režīms, atļaujot gan veco, gan jauno vīnogulāju līdzāspastāvēšanu līdz pārejas režīma beigām, taču ne ilgāk kā trīs gadus;

b)      izmaksājot finansiālu kompensāciju.

6.           Savienības ieguldījums vīna dārzu pārstrukturēšanas un pārveidošanas faktiskajās izmaksās nepārsniedz 50 %. Mazāk attīstītos reģionos Savienības ieguldījums pārstrukturēšanas un pārveidošanas izmaksās nepārsniedz 75 %.

45. pants Priekšlaicīga ražas novākšana

1.           Šajā pantā priekšlaicīga ražas novākšana ir nenogatavojušos vīnogu ķekaru pilnīga iznīcināšana vai nolasīšana, tādējādi samazinot attiecīgās platības ražu līdz nullei.

2.           Atbalsts par ražas priekšlaicīgu novākšanu palīdz atjaunot piedāvājuma un pieprasījuma līdzsvaru Savienības vīna tirgū, lai novērstu tirgus krīzes.

3.           Atbalstu par priekšlaicīgu ražas novākšanu var piešķirt kā kompensāciju, veicot vienotas likmes maksājumu par hektāru, kura apmērs jānosaka attiecīgajai dalībvalstij.

Maksājums nedrīkst pārsniegt 50 % no summas, ko veido vīnogu ķekaru iznīcināšanas vai nolasīšanas tiešās izmaksas un ar šādu iznīcināšanu vai nolasīšanu saistītie ieņēmumu zaudējumi.

4.           Attiecīgās dalībvalstis nosaka sistēmu, kuras pamatā ir objektīvi kritēriji, lai nodrošinātu to, ka atsevišķi vīna ražotāji par priekšlaicīgu ražas novākšanu nesaņem kompensāciju, kas pārsniedz 3. punkta otrajā daļā minēto maksimālo apjomu.

46. pants Kopfondi

1.           Atbalsts kopfondu izveidošanai sniedz palīdzību ražotājiem, kuri cenšas nodrošināties pret tirgus svārstībām.

2.           Atbalstu kopfondu izveidošanai var piešķirt kā degresīvu pagaidu atbalstu, kas sedz fondu administratīvās izmaksas.

47. pants Ražas apdrošināšana

1.           Atbalsts par ražas apdrošināšanu palīdz aizsargāt ražotāju ienākumus gadījumos, kad tos ietekmē dabas katastrofas, nelabvēlīgi klimatiskie apstākļi, slimības vai kaitēkļu invāzijas.

2.           Atbalstu par ražas apdrošināšanu var piešķirt kā Savienības finansiālo ieguldījumu, kas nepārsniedz:

a)      80 % no apdrošināšanas prēmiju izmaksām, ko ražotāji maksājuši par apdrošināšanu pret zaudējumiem, kurus radījuši nelabvēlīgi klimatiskie apstākļi, kas pielīdzināmi dabas katastrofām;

b)      50 % no apdrošināšanas prēmiju izmaksām, ko ražotāji maksājuši par apdrošināšanu pret:

i)        šā punkta a) apakšpunktā minētajiem zaudējumiem un citiem zaudējumiem, kurus radījuši nelabvēlīgi klimatiskie apstākļi,

ii)       zaudējumiem, kurus radījuši dzīvnieki, augu slimības vai kaitēkļu invāzijas.

3.           Atbalstu par ražas apdrošināšanu var piešķirt tad, ja attiecīgie apdrošinātāju maksājumi nekompensē ražotājiem vairāk par 100 % no zaudētajiem ienākumiem, ņemot vērā jebkuru kompensāciju, ko ražotāji varētu būt saņēmuši no citām atbalsta shēmām, kas saistītas ar apdrošināto risku.

4.           Atbalsts par ražas apdrošināšanu nerada konkurences kropļojumus apdrošināšanas tirgū.

48. pants Ieguldījumi

1.           Atbalstu var piešķirt par tādiem materiāliem vai nemateriāliem ieguldījumiem ražošanas iekārtās, vīna darītavas infrastruktūrā un vīna tirdzniecībā, kuri uzlabo uzņēmumu darbību kopumā un attiecas uz vienu vai vairākiem no šādiem aspektiem:

a)      VI pielikuma II daļā minēto vīnkopības produktu ražošana vai tirdzniecība;

b)      tādu jaunu produktu, procesu un tehnoloģiju izstrāde, kas saistīti ar VI pielikuma II daļā minētajiem produktiem.

2.           Šā panta 1. punktā paredzētā atbalsta maksimālo likmi piemēro tikai mikrouzņēmumiem, mazajiem un vidējiem uzņēmumiem tādā nozīmē, kā tie definēti Komisijas 2003. gada 6. maija Ieteikumā 2003/361/EK par mikrouzņēmumu, mazo un vidējo uzņēmumu definīciju[25].

Atkāpjoties no pirmās daļas, maksimālo likmi var piemērot visiem uzņēmumiem tālākajos reģionos, kas minēti Līguma 349. pantā, un nelielajās Egejas jūras salās, kas definētas Regulas (EK) Nr. 1405/2006[26] 1. panta 2. punktā. Attiecībā uz uzņēmumiem, uz kuriem neattiecas Ieteikuma 2003/361/EK pielikuma I sadaļas 2. panta 1. punkts un kuros ir mazāk nekā 750 darbinieku vai kuru apgrozījums ir mazāks par EUR 200 miljoniem, atbalsta maksimālo intensitāti samazina uz pusi.

Atbalstu nepiešķir grūtībās nonākušiem uzņēmumiem tādā nozīmē, kā tie definēti Kopienas pamatnostādnēs par valsts atbalstu grūtībās nonākušu uzņēmumu glābšanai un pārstrukturēšanai[27].

3.           Attiecināmie izdevumi neietver neattiecināmās izmaksas, kas minētas 59. panta 3. punktā Regulā (ES) Nr. [COM(2011)615].

4.           Savienības finansējumam piemēro šādas maksimālās atbalsta likmes attiecināmo ieguldījumu izmaksu segšanai:

a)      mazāk attīstītajos reģionos 50 %;

b)      reģionos, kuri nav mazāk attīstītie reģioni, 40 %;

c)      Līguma 349. pantā minētajos tālākajos reģionos 75 %;

d)      Egejas jūras nelielajās salās, kas definētas Regulas (EK) Nr. 1405/2006 1. panta 2. punktā, 65 %.

5.           Šā panta 1. punktā minētajam atbalstam mutatis mutandis piemēro Regulas (ES) Nr. [COM(2011)615] 61. pantu.

49. pants Blakusproduktu destilācija

1.           Atbalstu var piešķirt par brīvprātīgu vai obligātu vīndarības blakusproduktu destilāciju, kas veikta saskaņā ar VII pielikuma II daļas D iedaļā izklāstītajiem nosacījumiem.

Atbalsta apmēru nosaka par tilpumkoncentrācijas % un par hektolitru saražotā spirta. Atbalstu nemaksā par tādu spirta tilpumkoncentrāciju destilējamos blakusproduktos, kas pārsniedz 10 % salīdzinājumā ar spirta tilpumkoncentrāciju izgatavotajā vīnā.

2.           Maksimālo piemērojamo atbalsta apjomu, kas pamatojas uz savākšanas un pārstrādes izmaksām, Komisija nosaka ar īstenošanas aktiem atbilstīgi 51. pantam.

3.           Lai nepieļautu konkurences kropļojumus, spirtu, kas iegūts 1. punktā minētajā destilācijā, par kuru piešķirts atbalsts, izmanto tikai rūpniecības vai enerģētikas vajadzībām.

3. apakšiedaļa Procedūras noteikumi

50. pants Deleģētās pilnvaras

Ņemot vērā vajadzību nodrošināt atbalsta programmu mērķu sasniegšanu un Eiropas fondu mērķtiecīgu izmantošanu, Komisija ir pilnvarota saskaņā ar 160. pantu pieņemt deleģētos aktus, ar kuriem paredz noteikumus:

a)           par atbildību par izdevumiem laikā no atbalsta programmu un atbalsta programmu grozījumu saņemšanas dienas līdz dienai, kurā sākas to piemērošana;

b)           par atbalsta pasākumu atbilstības kritērijiem, izdevumu veidu un darbībām, par kurām ir tiesības pretendēt uz atbalstu, pasākumiem, par kuriem nav tiesību pretendēt uz atbalstu, un katram pasākumam paredzēto atbalsta maksimālo apjomu;

c)           par izmaiņām atbalsta programmās pēc tam, kad uzsākta to piemērošana;

d)           par prasībām un robežvērtībām attiecībā uz avansa maksājumiem, tostarp prasību iemaksāt nodrošinājumu, ja veic avansa maksājumu;

e)           kuros ietverti vispārēji noteikumi un definīcijas šīs iedaļas piemērošanas vajadzībām;

f)            lai nepieļautu atbalsta pasākumu ļaunprātīgu izmantošanu un projektu divkāršu finansējumu;

g)           saskaņā ar kuriem ražotāji izņem no tirgus vīndarības blakusproduktus, par izņēmumiem no šā pienākuma, lai neradītu papildu administratīvo slogu, un noteikumus par destilētāju brīvprātīgu sertifikāciju;

h)           ar kuriem nosaka prasības, kas dalībvalstīm jāievēro atbalsta pasākumu īstenošanas nolūkos, kā arī ierobežojumus, lai nodrošinātu saskanību ar atbalsta pasākumu darbības jomu;

j)            par maksājumiem saņēmējiem un maksājumiem, izmantojot apdrošināšanas starpniekus, ja sniegts 47. pantā paredzētais atbalsts par ražas apdrošināšanu.

51. pants Īstenošanas pilnvaras saskaņā ar pārbaudes procedūru

Komisija ar īstenošanas aktiem var pieņemt pasākumus attiecībā uz:

a)           atbalsta programmu iesniegšanu, attiecīgo finanšu plānošanu un atbalsta programmu pārskatīšanu;

b)           pieteikumu iesniegšanas un atlases procedūrām;

c)           atbalstīto darbību novērtēšanu;

d)           to, kā aprēķināms un izmaksājams atbalsts par priekšlaicīgu ražas novākšanu un blakusproduktu destilāciju;

e)           prasībām par atbalsta pasākumu finanšu pārvaldību, ko veic dalībvalstis;

f)            noteikumiem par pasākumu saskanību.

Šos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 162. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.

5. iedaļa Atbalsts biškopības nozarē

52. pants Valsts programmas un finansējums

1.           Dalībvalstis var izstrādāt valsts programmas biškopības nozarē, kas aptver trīs gadu laikposmu.

2.           Savienības ieguldījums biškopības programmās nepārsniedz 50 % dalībvalstu segto izdevumu.

3.           Lai varētu pretendēt uz 2. punktā minēto Savienības ieguldījumu, dalībvalstis veic pētījumu par biškopības nozares ražošanas un tirdzniecības struktūru savā teritorijā.

53. pants Deleģētās pilnvaras

Ņemot vērā vajadzību nodrošināt Savienības fondu mērķtiecīgu izmantojumu biškopības nozarē, Komisija ir pilnvarota saskaņā ar 160. pantu pieņemt deleģētos aktus par:

a)           pasākumiem, ko var ietvert biškopības programmās;

b)           valsts programmu izstrādes noteikumiem un saturu un 52. panta 3. punktā minētajiem pētījumiem, un

c)           nosacījumiem par Savienības finansiālā ieguldījuma sadalījumu visām iesaistītajām dalībvalstīm, inter alia pamatojoties uz stropu kopējo skaitu Savienībā.

54. pants Īstenošanas pilnvaras saskaņā ar pārbaudes procedūru

Komisija ar īstenošanas aktiem var:

a)           pieņemt noteikumus, lai nodrošinātu to, ka pasākumiem, kas finansēti saskaņā ar biškopības programmām, vienlaikus nepiešķir maksājumus saskaņā ar citu Savienības shēmu, un noteikumus par neizmantoto līdzekļu pārdalīšanu;

b)           apstiprināt dalībvalstu iesniegtās biškopības programmas, tostarp Savienības finansiālā ieguldījuma sadalījumu.

Šos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 162. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.

II SADAĻA NOTEIKUMI PAR TIRDZNIECĪBU UN RAŽOTĀJU ORGANIZĀCIJĀM

I NODAĻA Tirdzniecības noteikumi

1. iedaļa Tirdzniecības standarti

1. apakšiedaļa Ievada noteikumi

55. pants Darbības joma

Neskarot citus noteikumus, kas piemērojami lauksaimniecības produktiem, kā arī noteikumus, kas pieņemti veterinārijas, augu aizsardzības un pārtikas nozarē, lai nodrošinātu produktu atbilstību higiēnas un veselības standartiem un aizsargātu dzīvnieku, augu un cilvēku veselību, šajā iedaļā ir izklāstīti noteikumi par lauksaimniecības produktu tirdzniecības vispārēju standartu un nozarei un/vai produktam izstrādātiem tirdzniecības standartiem.

2. apakšiedaļa Vispārējais tirdzniecības standarts

56. pants Atbilstība vispārējam tirdzniecības standartam

1.           Šajā regulā uzskata, ka produkts atbilst “vispārējam tirdzniecības standartam”, ja tam ir laba, tirdzniecībai atbilstīga kvalitāte.

2.           Ja nav noteikti 3. apakšiedaļā un Padomes Direktīvās 2000/36/EK[28], 2001/112/EK[29], 2001/113/EK[30], 2001/114/EK[31], 2001/110/EK[32], 2001/111/EK[33] minētie tirdzniecības standarti, lauksaimniecības produktus, kuri ir gatavi pārdošanai vai piegādei galapatērētājam mazumtirdzniecībā, kas definēta Regulas (EK) Nr. 178/2002 7. panta 3. punktā, var tirgot tikai tad, ja tie atbilst vispārējam tirdzniecības standartam.

3.           Produktu uzskata par atbilstīgu vispārējam tirdzniecības standartam, ja produkts, kas paredzēts tirgošanai, atbilst piemērojamam standartam, kuru pieņēmusi kāda no V pielikumā minētajām starptautiskajām organizācijām.

57. pants Deleģētās pilnvaras

Ņemot vērā vajadzību reaģēt uz izmaiņām tirgus situācijā un katras nozares specifiku, Komisija ir pilnvarota saskaņā ar 160. pantu pieņemt deleģētos aktus, ar kuriem pieņem un groza prasības, kas saistītas ar 56. panta 1. punktā minēto vispārējo tirdzniecības standartu, un 56. panta 3. punktā minētos atbilstības noteikumus, un atkāpjas no šīm prasībām un noteikumiem.

3. apakšiedaļa  Nozarei vai produktam izstrādāti tirdzniecības standarti

58. pants Vispārējs princips

Produktus, uz kuriem attiecas nozarei vai produktam izstrādāti tirdzniecības standarti, Savienībā var tirgot tikai saskaņā ar šādiem standartiem.

59. pants Noteikšana un saturs

1.           Ņemot vērā patērētāju priekšstatus un vajadzību uzlabot lauksaimniecības produktu ražošanas un tirdzniecības ekonomiskos apstākļus, kā arī to kvalitāti, Komisija ir pilnvarota saskaņā ar 160. pantu pieņemt deleģētos aktus par 55. pantā minētajiem tirdzniecības standartiem visos tirdzniecības posmos, kā arī atkāpes un atbrīvojumus no šādiem standartiem, lai pielāgotos vienmēr mainīgajiem tirgus apstākļiem, patērētāju jaunajām prasībām, attiecīgo starptautisko standartu attīstībai un neradītu šķēršļus produktu inovācijai.

2.           Šā panta 1. punktā minētie tirdzniecības standarti var attiekties uz:

a)      definīciju, apzīmējumu un/vai tirdzniecības nosaukumiem, kas nav minēti šajā regulā, un liemeņu un to daļu sarakstiem, kam piemēro VI pielikumu;

b)      klasifikācijas kritērijiem, piemēram, šķirošanu, svaru, izmēriem, vecumu un kategoriju;

c)      augu šķirni vai dzīvnieku rasi, vai tirdzniecības tipu;

d)      noformējumu, tirdzniecības nosaukumiem, marķējumu, kas saistīts ar obligātajiem tirdzniecības standartiem, iepakojumu, noteikumiem, kas piemērojami iepakošanas centriem, iesaiņojumu, ražas gadu un īpašu apzīmējumu izmantošanu;

e)      tādiem kritērijiem kā izskats, konsistence, uzbūve, produkta īpašības;

f)       ražošanā izmantotām konkrētām vielām, komponentiem vai sastāvdaļām, tostarp to kvantitatīvo saturu, tīrību un identifikāciju;

g)      audzēšanas veidu un ražošanas metodi, tostarp vīndarības metodēm un saistītajiem administratīvajiem noteikumiem, un ražošanas ciklu;

h)      misas un vīna kupāžu, tostarp uz attiecīgajām definīcijām, sajaukšanu un tās ierobežojumiem;

i)       sagatavošanas uzglabāšanai metodi un temperatūru;

j)       lauksaimnieciskās ražošanas un/vai izcelsmes vietu;

k)      savākšanas biežumu, piegādi, saglabāšanu un rīkošanos;

l)       to ražotāja un/vai rūpniecisko iekārtu identifikāciju vai reģistrāciju, kurās produkts ir sagatavots vai pārstrādāts;

m)     ūdens saturu procentos;

n)      noteiktu vielu un/vai metožu izmantošanas ierobežojumiem;

o)      īpašu izmantojumu;

p)      saglabājamajiem tirdzniecības dokumentiem, pavaddokumentiem un reģistriem;

q)      uzglabāšanu, transportu;

r)       sertifikācijas procedūru;

s)       nosacījumiem par tādu produktu realizāciju, turēšanu, apgrozību un izmantošanu, kuri neatbilst tirdzniecības standartiem, kas pieņemti saskaņā ar 1. punktu, un/vai definīcijām, apzīmējumiem un tirdzniecības nosaukumiem, kas minēti 60. pantā, kā arī par blakusproduktu realizāciju;

t)       termiņiem.

3.           Nozarei vai produktam izstrādātus tirdzniecības standartus, kas pieņemti saskaņā ar 1. punktu, nosaka, neskarot IV sadaļu Regulā (ES) Nr. [COM(2010) 733] par lauksaimniecības produktu kvalitātes shēmām, un tajos ņem vērā:

a)      attiecīgā produkta specifiku;

b)      vajadzību nodrošināt apstākļus šo produktu netraucētai laišanai tirgū;

c)      patērētāju interesi saņemt atbilstošu un pārredzamu informāciju par produktu, tostarp par lauksaimnieciskās ražošanas vietu, kas jānosaka katram atsevišķam gadījumam piemērotā ģeogrāfiskā līmenī;

d)      metodes, ko izmanto produktu fizikālo, ķīmisko un organoleptisko īpašību noteikšanai;

e)      starptautisko organizāciju pieņemtos standarta ieteikumus.

60. pants Definīcijas, apzīmējumi un tirdzniecības nosaukumi attiecībā uz konkrētām nozarēm un produktiem

1.           VI pielikumā sniegtās definīcijas, apzīmējumus un tirdzniecības nosaukumus piemēro šādām nozarēm vai produktiem:

a)      olīveļļa un galda olīvas;

b)      vīns;

c)      liellopu un teļa gaļa;

d)      piens un piena produkti, kas paredzēti lietošanai pārtikā;

e)      mājputnu gaļa;

f)       ziežamie tauki, kas paredzēti lietošanai pārtikā.

2.           VI pielikumā sniegtās definīcijas, apzīmējumus vai tirdzniecības nosaukumus Savienībā var lietot tikai tāda produkta tirdzniecībai, kas atbilst attiecīgajām prasībām, kuras izklāstītas minētajā pielikumā.

3.           Ņemot vērā vajadzību pielāgoties jaunām patērētāju prasībām un tehnikas attīstībai un nepieļaut šķēršļu radīšanu produktu inovācijai, Komisija ir pilnvarota saskaņā ar 160. pantu pieņemt deleģētos aktus par grozījumiem, atkāpēm vai atbrīvojumiem attiecībā uz VI pielikumā sniegtajām definīcijām un tirdzniecības nosaukumiem.

61. pants Pielaide

Ņemot vērā katras nozares specifiku, Komisija ir pilnvarota saskaņā ar 160. pantu pieņemt deleģētos aktus par katra standarta pielaidi, kuru neievērojot visa produktu partija tiek uzskatīta par attiecīgajam standartam neatbilstošu.

62. pants Vīndarības metodes un analīžu metodes

1.           VI pielikuma II daļā minēto produktu ražošanā un sagatavošanā uzglabāšanai Savienībā izmanto tikai tās vīndarības metodes, kuras atļautas saskaņā ar VII pielikumu un paredzētas 59. panta 2. punkta g) apakšpunktā un 65. panta 2. un 3. punktā.

Pirmo daļu nepiemēro:

a)      vīnogu sulai un koncentrētai vīnogu sulai;

b)      vīnogu misai un koncentrētai vīnogu misai, kas paredzēta vīnogu sulas gatavošanai.

Atļautās vīndarības metodes izmanto tikai tādēļ, lai nodrošinātu pareizu vinifikāciju, pareizu produkta saglabāšanu vai nogatavināšanu.

VI pielikuma II daļā minētos produktus Savienībā ražo saskaņā ar VII pielikumā izklāstītajiem noteikumiem.

VI pielikuma II daļā minētos produktus netirgo Savienībā, ja:

a) to ražošanā izmantotas Savienībā neatļautas vīndarības metodes vai

a) to ražošanā izmantotas valstī neatļautas vīndarības metodes, vai

c) tie neatbilst VII pielikumā izklāstītajiem noteikumiem.

2.           Atļaujot vīndarības metodes, kā minēts 59. panta 2. punkta g) apakšpunktā, Komisija:

a)      pamatojas uz OIV ieteiktajām un publicētajām vīndarības metodēm un analīžu metodēm, kā arī uz rezultātiem, kas gūti vēl neatļautu vīndarības metožu eksperimentālā izmantošanā;

b)      ņem vērā cilvēka veselības aizsardzību;

c)      ņem vērā iespējamo risku, ka patērētāji var tikt maldināti viņu priekšstatu un uztveres dēļ, un pārliecinās, vai ir pieejami informācijas līdzekļi un vai tie spēj novērst šādu risku;

d)      ļauj saglabāt vīna dabiskās un būtiskās īpašības un raugās, lai nerastos būtiskas izmaiņas attiecīgā produkta sastāvā;

e)      nodrošina vides aizsardzības prasību minimuma ievērošanu;

f)       ievēro vispārīgos noteikumus par vīndarības metodēm un VII pielikumā izklāstītos noteikumus.

3.           Komisija vajadzības gadījumā ar īstenošanas aktiem pieņem 59. panta 3. punkta d) apakšpunktā minētās metodes attiecībā uz produktiem, kuri uzskaitīti VI pielikuma II daļā. Šīs metodes pamatojas uz attiecīgajām metodēm, kuras ieteikusi un publicējusi OIV, izņemot gadījumus, kad tās būtu neefektīvas vai nepiemērotas izvirzītā likumīgā mērķa sasniegšanai. Šos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 162. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.

Kamēr šādi noteikumi vēl nav pieņemti, izmanto metodes, kuras atļāvusi attiecīgā dalībvalsts.

63. pants Vīna vīnogu šķirnes

1.           Produkti, kas uzskaitīti VI pielikuma II daļā un ražoti Savienībā, ir gatavoti no vīna vīnogu šķirnēm, kas klasificējamas atbilstīgi šā panta 2. punktam.

2.           Ievērojot 3. punktu, dalībvalstis klasificē vīna vīnogu šķirnes, kuras vīna ražošanai dalībvalstu teritorijā var stādīt, pārstādīt vai uzpotēt.

Dalībvalstis var klasificēt tikai vīna vīnogu šķirnes, kas atbilst šādiem nosacījumiem:

a)      attiecīgā šķirne pieder pie Vitis vinifera sugas vai ir iegūta, krustojot Vitis vinifera sugu ar citām Vitis ģints sugām;

b)      attiecīgā šķirne nav viena no šīm šķirnēm: ‘Noah’, ‘Othello’, ‘Isabelle’, ‘Jacquez’, ‘Clinton’ un ‘Herbemont’.

Ja vīna vīnogu šķirne tiek svītrota no pirmajā daļā minētās klasifikācijas, šo šķirni izar 15 gados pēc tās svītrošanas.

3.           Dalībvalstis, kuru vīna produkcija, kas aprēķināta, pamatojoties uz vidējo produkcijas apjomu pēdējos piecos vīna gados, nepārsniedz 50 000 hektolitru vīna gadā, ir atbrīvotas no 2. punkta pirmajā daļā minētā klasificēšanas pienākuma.

Tomēr arī pirmajā daļā minētajās dalībvalstīs vīna ražošanai var stādīt, pārstādīt vai uzpotēt tikai vīna vīnogu šķirnes, kas atbilst 2. punkta otrajai daļai.

4.           Atkāpjoties no 2. punkta pirmās un trešās daļas un 3. punkta otrās daļas, dalībvalstis atļauj zinātniskai pētniecībai un eksperimentāliem mērķiem stādīt, pārstādīt vai uzpotēt šādas vīna vīnogu šķirnes:

a)      neklasificētas vīna vīnogu šķirnes, ja uz dalībvalstīm attiecas 3. punkts;

b)      vīna vīnogu šķirnes, kas neatbilst 2. punkta otrajai daļai, ja uz dalībvalstīm attiecas 3. punkts.

5.           Platības, kas apstādītas ar vīna vīnogu šķirnēm vīna ražošanai, pārkāpjot 2.−4. punktu, izar.

Tomēr nav pienākuma izart šādas platības, ja attiecīgā produkcija ir paredzēta vienīgi patēriņam vīna ražotāju mājsaimniecībā.

64. pants VI pielikuma II daļā minētajām kategorijām neatbilstoša vīna izmantošanas veidi

Izņemot pudelēs iepildītu vīnu, par kuru ir pierādījumi, ka iepildīšana pudelēs notikusi pirms 1971. gada 1. septembra, vīnu, kas ražots no to šķirņu vīna vīnogām, kuras uzskaitītas saskaņā ar 63. panta 2. punkta pirmo daļu izstrādātā klasifikācijā, bet kas neatbilst vienai no VI pielikuma II daļā minētajām kategorijām, izmanto tikai patēriņam vīna ražotāju mājsaimniecībā, vīna etiķa ražošanai vai destilācijai.

65. pants Valstu noteikumi attiecībā uz konkrētiem produktiem un nozarēm

1.           Neatkarīgi no 59. panta 1. punkta noteikumiem dalībvalstis var pieņemt vai saglabāt valsts noteikumus par dažādām ziežamo tauku kvalitātes pakāpēm. Šādi noteikumi ļauj novērtēt attiecīgās kvalitātes pakāpes, pamatojoties uz kritērijiem, kas jo īpaši saistīti ar izmantotajām izejvielām, produktu organoleptiskajām īpašībām un to fizikālo un mikrobioloģisko stabilitāti.

Dalībvalstis, kas izmanto pirmajā daļā paredzēto iespēju, nodrošina to, ka citu dalībvalstu produktiem, kuri atbilst šajos valsts noteikumos paredzētajiem kritērijiem, var nediskriminējošā veidā lietot apzīmējumus, kas apliecina, ka minētie kritēriji ir ievēroti.

2.           Dalībvalstis attiecībā uz to teritorijā ražotiem vīniem var ierobežot vai aizliegt dažu vīndarības metožu izmantošanu un noteikt stingrākus noteikumus, nekā paredzēts Savienības tiesību aktos, lai nostiprinātu būtisku īpašību saglabāšanu vīniem ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu vai aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi un dzirkstošajiem vīniem, un deserta vīniem.

3.           Dalībvalstis var atļaut eksperimentāli izmantot neatļautas vīndarības metodes saskaņā ar nosacījumiem, kurus Komisija noteikusi ar deleģētajiem aktiem, kas pieņemti atbilstīgi 4. punktam.

4.           Ņemot vērā vajadzību nodrošināt pareizu un pārredzamu piemērošanu, Komisija ir pilnvarota saskaņā ar 160. pantu pieņemt deleģētos aktus, kuros nosaka šā panta 1., 2. un 3. punkta piemērošanas nosacījumus, kā arī nosacījumus par to produktu turēšanu, apgrozību un izmantošanu, kuri iegūti ar šā panta 3. punktā minētajām eksperimentālajām metodēm.

4. apakšiedaļa  Ar importu un eksportu saistīti tirdzniecības standarti

66. pants Vispārēji noteikumi

Ņemot vērā specifiku, kas raksturīga tirdzniecībai starp Savienību un dažām trešām valstīm, un dažu lauksaimniecības produktu īpatnības, Komisija ir pilnvarota saskaņā ar 160. pantu pieņemt deleģētos aktus, lai noteiktu apstākļus, kuros uzskata, ka importēti produkti nodrošina līdzvērtīgu atbilstību Savienības tirdzniecības standartiem, un apstākļus, kuros ir pieļaujama atkāpe no 58. panta, un noteikumus par tirdzniecības standartu piemērošanu produktiem, kurus eksportē no Savienības.

67. pants Īpaši noteikumi par vīna importu

1.           Ja vien nolīgumos, kuri noslēgti atbilstīgi Līguma 218. pantam, nav noteikts citādi, Savienībā importētiem produktiem ar KN kodu 2009 61, 2009 69 un 2204 piemēro noteikumus par vīna cilmes vietas nosaukumiem, ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm un marķējumu, kas izklāstīti šīs nodaļas 2. iedaļā un šīs regulas 60. pantā minētajās definīcijās, apzīmējumos un tirdzniecības nosaukumos.

2.           Ja vien nolīgumos, kuri noslēgti atbilstīgi Līguma 218. pantam, nav noteikts citādi, šā panta 1. punktā minētos produktus ražo saskaņā ar vīndarības metodēm, kuras ieteikusi un publicējusi OIV vai kuras Savienībā atļautas saskaņā ar šo regulu.

3.           Importējot 1. punktā minētos produktus, uzrāda:

a)      sertifikātu, ar kuru apliecina atbilstību 1. un 2. punktā minētajiem noteikumiem un kuru produkta izcelsmes valstī sagatavojusi kompetentā iestāde, kas iekļauta sarakstā, kurš jāpublicē Komisijai;

b)      analīzes protokolu, ko sagatavojusi iestāde vai struktūrvienība, kuru izraudzījusies produkta izcelsmes valsts, ja produkts ir paredzēts tiešai lietošanai pārtikā.

5. apakšiedaļa Kopīgi noteikumi

68. pants Īstenošanas pilnvaras saskaņā ar pārbaudes procedūru

Komisija ar īstenošanas aktiem var pieņemt vajadzīgos pasākumus, kas saistīti ar šo iedaļu, un jo īpaši attiecībā uz:

a)           vispārējā tirdzniecības standarta īstenošanu;

b)           VI pielikumā sniegto definīciju un tirdzniecības nosaukumu ieviešanu;

c)           VI pielikuma III daļas 5. punkta otrajā daļā minētā piena un piena produktu un VI pielikuma VI daļas sestās daļas a) punktā minēto ziežamo tauku saraksta sagatavošanu, pamatojoties uz orientējošiem produktu sarakstiem, kurus dalībvalstis nosūta Komisijai un kuros iekļauti produkti, ko dalībvalstis savā teritorijā uzskata par atbilstīgiem minētajiem noteikumiem;

d)           nozarei vai produktam izstrādātu tirdzniecības standartu ieviešanu, tostarp sīki izstrādātus paraugu ņemšanas noteikumus un analīzes metodes produktu sastāva noteikšanai;

e)           to, kā konstatēt, vai produktu ražošanā ir izmantoti procesi, kas neatbilst atļautajām vīndarības metodēm;

f)            pielaides noteikšanu;

g)           šīs regulas 66. panta īstenošanu.

Šos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 162. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.

2. iedaļa Cilmes vietas nosaukumi, ģeogrāfiskās izcelsmes norādes un tradicionālie apzīmējumi vīna nozarē

1. apakšiedaļa Ievada noteikumi

69. pants Darbības joma

1.           Šajā iedaļā izklāstītos noteikumus par cilmes vietas nosaukumiem, ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm un tradicionālajiem apzīmējumiem piemēro produktiem, kas minēti VI pielikuma II daļas 1., 3.–6., 8., 9., 11., 15. un 16. punktā.

2.           Šā panta 1. punktā minēto noteikumu pamatā ir:

a)      patērētāju un ražotāju likumīgo interešu aizsardzība;

b)      attiecīgo produktu iekšējā tirgus vienmērīgas darbības nodrošināšana un

c)      kvalitatīvu produktu ražošanas veicināšana, atļaujot valstu kvalitātes politikas pasākumus.

2. apakšiedaļa Cilmes vietas nosaukumi un ģeogrāfiskās izcelsmes norādes

70. pants Definīcijas

1.           Šajā iedaļā piemēro šādas definīcijas:

a)      “cilmes vietas nosaukums” ir reģiona, īpašas vietas vai — ārkārtējos un pienācīgi pamatojamos gadījumos — valsts nosaukums, ko izmanto, lai aprakstītu 69. panta 1. punktā minētu produktu, kas atbilst šādām prasībām:

i)        produkta kvalitāti un īpašības galvenokārt vai vienīgi nosaka īpašā ģeogrāfiskā vide ar tai raksturīgajiem dabas un cilvēka faktoriem,

ii)       vīnogas, no kurām ražots produkts, ir augušas tikai attiecīgajā ģeogrāfiskajā apgabalā,

iii)      tā ražošana notiek attiecīgajā ģeogrāfiskajā apgabalā, un

iv)      produkts ir iegūts no Vitis vinifera sugas vīnogu šķirnēm;

b)      “ģeogrāfiskās izcelsmes norāde” ir norāde uz reģionu, īpašu vietu vai — ārkārtējos un pienācīgi pamatojamos gadījumos — valsti, ko izmanto, lai aprakstītu 69. panta 1. punktā minētu produktu, kas atbilst šādām prasībām:

i)        tam piemīt īpaša kvalitāte, reputācija vai citas īpašības, kas ir saistītas ar tā ģeogrāfisko izcelsmi,

ii)       vismaz 85 % vīnogu, kas izmantotas tā ražošanai, ir augušas tikai attiecīgajā ģeogrāfiskajā apgabalā,

iii)      tā ražošana notiek attiecīgajā ģeogrāfiskajā apgabalā, un

iv)      tas iegūts no Vitis vinifera sugas vīnogu šķirnēm vai Vitis vinifera sugas krustojumiem ar citām Vitis ģints sugām.

2.           Daži tradicionāli lietotie apzīmējumi var būt cilmes vietas nosaukumi, ja tie:

a)      apzīmē vīnu;

b)      norāda uz ģeogrāfisko nosaukumu;

c)      atbilst 1. punkta a) apakšpunkta i)–iv) punktā minētajām prasībām un

d)      tiem piemēro procedūru, ar kuru piešķir šajā apakšiedaļā minēto cilmes vietas nosaukumu un ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzību.

3.           Cilmes vietas nosaukumi un ģeogrāfiskās izcelsmes norādes, tostarp tās, kas attiecas uz ģeogrāfiskajiem apgabaliem trešās valstīs, ir tiesīgas uz aizsardzību Savienībā saskaņā ar šajā apakšiedaļā izklāstītajiem noteikumiem.

71. pants Aizsardzības pieteikumi

1.           Pieteikumos uz aizsargātiem cilmes vietas nosaukumiem vai ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm ietver tehnisko dokumentāciju, kurā norādīts:

a)      aizsargājamais nosaukums;

b)      pretendenta vārds/nosaukums un adrese;

c)      produkta specifikācija saskaņā ar 2. punktu un

d)      vienots dokuments, kurā dots 2. punktā minētās produkta specifikācijas kopsavilkums.

2.           Produkta specifikācija dod ieinteresētajām personām iespēju pārbaudīt attiecīgos nosacījumus produkcijai ar cilmes vietas nosaukumu vai ģeogrāfiskās izcelsmes norādi.

3.           Ja aizsardzības pieteikums attiecas uz ģeogrāfisko apgabalu trešā valstī, tajā papildus 1. un 2. punktā norādītajiem elementiem iekļauj pierādījumu par to, ka attiecīgais nosaukums ir aizsargāts izcelsmes valstī.

72. pants Pretendenti

1.           Ieinteresēto ražotāju grupas vai — ārkārtējos un pienācīgi pamatojamos gadījumos — individuāls ražotājs var iesniegt pieteikumu cilmes vietas nosaukuma vai ģeogrāfiskās izcelsmes norādes aizsardzībai. Pieteikuma iesniegšanā var piedalīties citas ieinteresētās personas.

2.           Ražotāji var iesniegt pieteikumu tikai to vīnu aizsardzībai, ko tie ražo.

3.           Ja nosaukums apzīmē pārrobežu ģeogrāfisko apgabalu vai tradicionālu nosaukumu, kas saistīts ar pārrobežu ģeogrāfisko apgabalu, var iesniegt kopīgu pieteikumu.

73. pants Iepriekšēja valsts procedūra

1.           Uz 71. pantā minētajiem pieteikumiem Savienības izcelsmes vīnu cilmes vietas nosaukumu un ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzībai attiecina iepriekšēju valsts procedūru.

2.           Ja dalībvalsts uzskata, ka cilmes vietas nosaukums vai ģeogrāfiskās izcelsmes norāde neatbilst prasībām vai nav saderīga ar Savienības tiesību aktiem, tā pieteikumu noraida.

3.           Ja dalībvalsts uzskata, ka prasības ir izpildītas, tā veic valsts procedūru, kas nodrošina atbilstīgu produkta specifikācijas publikāciju vismaz internetā

74. pants Komisijas veikta pārbaude

1.           Komisija dara zināmu atklātībai dienu, kad jāiesniedz pieteikums cilmes vietas nosaukuma vai ģeogrāfiskās izcelsmes norādes aizsardzībai.

2.           Komisija pārbauda, vai 71. pantā minētie aizsardzības pieteikumi atbilst šajā apakšiedaļā izklāstītajiem nosacījumiem.

3.           Ja Komisija uzskata, ka šajā apakšiedaļā izklāstītie nosacījumi ir izpildīti, tā ar īstenošanas aktiem nolemj publicēt Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vienoto dokumentu, kas minēts 71. panta 1. punkta d) apakšpunktā, un atsauci uz iepriekšējās valsts procedūras gaitā publicēto produkta specifikāciju.

4.           Ja Komisija uzskata, ka šajā apakšiedaļā izklāstītie nosacījumi nav izpildīti, tā ar īstenošanas aktu lemj par pieteikuma noraidīšanu.

Šos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 162. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.

75. pants Iebildumu procedūra

Divu mēnešu laikā no 71. panta 1. punkta d) apakšpunktā minētā vienotā dokumenta publikācijas dienas jebkura dalībvalsts vai trešā valsts, vai jebkura fiziska vai juridiska persona, kam ir likumīgas intereses, kas dzīvo vai veic uzņēmējdarbību dalībvalstī, kura nav tā dalībvalsts, kas iesniegusi aizsardzības pieteikumu, vai trešā valstī, var iebilst pret ierosināto aizsardzību, iesniedzot Komisijā pienācīgi pamatotu paziņojumu par atbilstības nosacījumiem, kas izklāstīti šajā apakšiedaļā.

Fiziskas vai juridiskas personas, kas dzīvo vai veic uzņēmējdarbību trešā valstī, šādu paziņojumu pirmajā daļā minētajā divu mēnešu termiņā iesniedz vai nu tieši, vai ar attiecīgās trešās valsts iestāžu starpniecību.

76. pants Lēmums par aizsardzību

Pamatojoties uz Komisijas rīcībā esošo informāciju pēc 75. pantā minētās iebildumu procedūras pabeigšanas Komisija ar īstenošanas aktu nolemj vai nu piešķirt aizsardzību cilmes vietas nosaukumam vai ģeogrāfiskās izcelsmes norādei, kas atbilst šajā apakšiedaļā izklāstītajiem nosacījumiem un ir saderīga ar Savienības tiesību aktiem, vai arī noraidīt pieteikumu, ja minētie nosacījumi nav izpildīti.

Šos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 162. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.

77. pants Homonīmi

1.           Nosaukumu, par ko ir iesniegts pieteikums un kas ir pilnīgs vai daļējs homonīms nosaukumam, kurš jau ir reģistrēts saskaņā ar šo regulu, reģistrē, pienācīgi ņemot vērā vietējo un tradicionālo nosaukuma lietojumu un sajaukšanas iespējamību.

Homonīmu, kas maldina pircēju, liekot domāt, ka produkta izcelsme ir citur, nereģistrē, pat ja šis nosaukums ir pareizs attiecībā uz minēto produktu faktisko izcelsmes teritoriju, reģionu vai vietu.

Reģistrētā homonīma lietošana ir atkarīga no tā, vai vēlāk reģistrēto homonīmu praksē var pietiekami labi atšķirt no reģistrā jau esošā nosaukuma, ņemot vērā to, ka attieksmei pret abiem attiecīgajiem ražotājiem ir jābūt vienādai un nedrīkst maldināt pircēju.

2.           Mutatis mutandis piemēro 1. punktu, ja nosaukums, par ko ir iesniegts pieteikums, ir pilnīgs vai daļējs homonīms ģeogrāfiskās izcelsmes norādei, kura ir aizsargāta ar dalībvalstu tiesību aktiem.

3.           Ja vīna vīnogu šķirnes nosaukums satur aizsargātu cilmes vietas nosaukumu vai ģeogrāfiskās izcelsmes norādi vai tas sastāv no aizsargāta cilmes vietas nosaukuma vai ģeogrāfiskās izcelsmes norādes, minēto nosaukumu neizmanto lauksaimniecības produktu marķēšanai. Ņemot vērā pašreizējo marķēšanas praksi, Komisija ar deleģētajiem aktiem, kas pieņemti saskaņā ar 160. pantu, var nolemt citādi.

4.           Produktu ģeogrāfiskās izcelsmes norādes un cilmes vietas nosaukumus, kas minēti 70. pantā, aizsargā, neskarot jau aizsargātas ģeogrāfiskās izcelsmes norādes, ko piemēro stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem, kas definēti Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 110/2008[34] 2. pantā.

78. pants Aizsardzības atteikuma pamatojums

1.           Nosaukumus, kas kļuvuši par sugasvārdiem, neaizsargā kā cilmes vietas nosaukumus vai ģeogrāfiskās izcelsmes norādes.

Šajā iedaļā “nosaukums, kas kļuvis par sugasvārdu” ir vīna nosaukums, kas kļuvis par Savienībā vispārpieņemtu nosaukumu, lai arī attiecas uz vietu vai reģionu, kurā sākotnēji ražoja vai tirgoja šo produktu.

Lai konstatētu, vai nosaukums kļuvis par sugasvārdu, ņem vērā attiecīgus faktorus, jo īpaši:

a)      pašreizējo stāvokli Savienībā, jo īpaši patēriņa jomā;

b)      attiecīgos Savienības vai valsts tiesību aktus.

2.           Nosaukums netiek aizsargāts kā cilmes vietas nosaukums vai ģeogrāfiskās izcelsmes norāde, ja, ņemot vērā preču zīmes reputāciju un atpazīstamību, aizsardzība varētu maldināt patērētāju par vīna patieso identitāti.

79. pants Saistība ar preču zīmēm

1.           Ja cilmes vietas nosaukums vai ģeogrāfiskās izcelsmes norāde ir aizsargāta saskaņā ar šo regulu, tās preču zīmes reģistrācija, uz kuras izmantošanu attiecas 80. panta 2. punkts un kura saistīta ar produktu, kas ietilpst vienā no VI pielikuma II daļā uzskaitītajām kategorijām, tiek atteikta, ja pieteikums preču zīmes reģistrācijai iesniegts vēlāk, nekā Komisijai iesniegts pieteikums par cilmes vietas nosaukuma vai ģeogrāfiskās izcelsmes norādes aizsardzību, un līdz ar to cilmes vietas nosaukums vai ģeogrāfiskās izcelsmes norāde ir aizsargāta.

Preču zīmes, kas reģistrētas, pārkāpjot šā punkta pirmo daļu, dzēš.

2.           Neskarot 78. panta 2. punktu, preču zīmi, uz kuras izmantošanu attiecas 80. panta 2. punkts, par kuru ir iesniegts pieteikums, kura ir reģistrēta vai, ja šādu iespēju paredz attiecīgie tiesību akti, lietojot iegūta Savienības teritorijā pirms dienas, kad Komisijai tika iesniegts pieteikums par cilmes vietas nosaukuma vai ģeogrāfiskās izcelsmes norādes aizsardzību, var turpināt lietot un atjaunot neatkarīgi no cilmes vietas nosaukuma vai ģeogrāfiskās izcelsmes norādes aizsardzības, ja nav pamatojuma preču zīmes spēkā neesībai vai atsaukšanai saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 22. oktobra Direktīvā 2008/95/EK, ar ko tuvina dalībvalstu tiesību aktus attiecībā uz preču zīmēm[35], vai Padomes 2009. gada 26. februāra Regulā (EK) Nr. 207/2009 par Kopienas preču zīmi[36].

Šādos gadījumos atļauts līdzās lietot cilmes vietas nosaukumu vai ģeogrāfiskās izcelsmes norādi un attiecīgo preču zīmi.

80. pants Aizsardzība

1.           Aizsargātu cilmes vietas nosaukumu un aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi var lietot ikviens tirgus dalībnieks, kas tirgo vīnu, kurš ražots saskaņā ar atbilstošo produkta specifikāciju.

2.           Aizsargāts cilmes vietas nosaukums un aizsargāta ģeogrāfiskās izcelsmes norāde, un vīns, kuram izmanto šo aizsargāto nosaukumu saskaņā ar produkta specifikāciju, ir aizsargāti pret:

a)      jebkādu tiešu vai netiešu aizsargātā nosaukuma komerciālu izmantošanu:

i)        salīdzināmiem produktiem, kas neatbilst aizsargāta nosaukuma produkta specifikācijai, vai

ii)       ja šādi tiek ļaunprātīgi izmantota cilmes vietas nosaukuma vai ģeogrāfiskās izcelsmes norādes reputācija;

b)      ļaunprātīgu izmantošanu, atdarināšanu vai aplinku norādījumu, pat tad, ja norādīta produkta vai pakalpojuma patiesā izcelsme vai ja aizsargātais nosaukums ir tulkots, transkribēts vai transliterēts, vai tam pievienoti vārdi “veids”, “tips”, “metode”, “ražots kā”, “atdarinājums”, “buķete”, “līdzīgs” vai tamlīdzīgi vārdi;

c)      jebkuru citu nepareizu vai maldinošu norādi par produkta izcelsmi, cilmes vietu, specifiku vai būtiskām kvalitātes īpašībām uz iekšējā vai ārējā iepakojuma, reklāmas materiāla vai attiecīgā vīna produkta dokumentiem vai tāda iepakojuma izmantošanu, kas varētu radīt nepareizu priekšstatu par produkta izcelsmi;

d)      jebkādu cita veida praksi, kas var maldināt patērētāju par attiecīgā produkta patieso izcelsmi.

3.           Aizsargāti cilmes vietas nosaukumi un aizsargātas ģeogrāfiskās izcelsmes norādes nedrīkst Savienībā kļūt par sugasvārdiem 78. panta 1. punkta nozīmē.

81. pants Reģistrs

Komisija izveido un uztur aizsargātu vīna cilmes vietas nosaukumu un aizsargātu vīna ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu elektronisku un publiski pieejamu reģistru. Reģistrā var iekļaut arī tādus cilmes vietas nosaukumus un ģeogrāfiskās izcelsmes norādes, kas attiecas uz trešo valstu produktiem un kas Savienībā tiek aizsargāti saskaņā ar starptautisku nolīgumu, kurā Savienība ir līgumslēdzēja puse. Ja vien minētajā nolīgumā nav īpaši norādīts, ka šie nosaukumi ir aizsargāti cilmes vietas nosaukumi šīs regulas nozīmē, minētos nosaukumus iekļauj reģistrā kā aizsargātas ģeogrāfiskās izcelsmes norādes.

82. pants Produkta specifikācijas grozījumi

Pretendents, kas atbilst nosacījumiem, kuri noteikti atbilstīgi 86. panta 4. punkta b) apakšpunktam, var iesniegt pieteikumu par aizsargāta cilmes vietas nosaukuma vai aizsargātas ģeogrāfiskās izcelsmes norādes produkta specifikācijas grozījuma apstiprināšanu, jo īpaši lai ņemtu vērā jaunākās zinātnes un tehnikas atziņas vai mainītu attiecīgā ģeogrāfiskā apgabala definīciju. Pieteikumā apraksta un pamato pieprasītos grozījumus.

83. pants Anulēšana

Komisija pēc savas ierosmes vai pienācīgi pamatota lūguma, ko izteikusi dalībvalsts, trešā valsts vai fiziska vai juridiska persona, kurai ir likumīgas intereses, ar īstenošanas aktu var nolemt anulēt cilmes vietas nosaukuma vai ģeogrāfiskās izcelsmes norādes aizsardzību, ja vairs netiek nodrošināta atbilstība attiecīgajai produkta specifikācijai.

Šos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 162. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.

84. pants Pašreizējie aizsargātie vīna nosaukumi

1.           Vīna nosaukumi, kas ir aizsargāti saskaņā ar Padomes Regulas (EK) Nr. 1493/1999[37] 51. un 54. pantu un Komisijas Regulas (EK) Nr. 753/2002[38] 28. pantu, automātiski ir aizsargāti saskaņā ar šo regulu. Komisija ieraksta tos reģistrā, kas paredzēts šīs regulas 81. pantā.

2.           Komisija ar īstenošanas aktiem veic attiecīgo oficiālo pasākumu, lai no 81. pantā paredzētā reģistra svītrotu vīna nosaukumus, uz kuriem attiecas Regulas (ES) Nr. [COM(2010)799] 191. panta 3. punkts.

3.           Regulas 83. pantu nepiemēro šā panta 1. punktā minētajiem pašreizējiem aizsargātajiem vīna nosaukumiem.

Ja šā panta 1. punktā minētie pašreizējie aizsargātie vīna nosaukumi neatbilst 70. pantā izklāstītajiem nosacījumiem, Komisija pēc savas ierosmes ar īstenošanas aktiem līdz 2014. gada 31. decembrim var pieņemt lēmumu anulēt šo nosaukumu aizsardzību.

Šos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 162. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.

85. pants Maksas

Dalībvalstis var iekasēt maksu, lai segtu savas izmaksas, tostarp izmaksas, kas radušās, izskatot aizsardzības pieteikumus, iebildumu paziņojumus, grozījumu pieteikumus un anulēšanas pieprasījumus saskaņā ar šo apakšiedaļu.

86. pants Deleģētās pilnvaras

1.           Komisija ir pilnvarota saskaņā ar 160. pantu pieņemt deleģētos aktus, lai paredzētu pasākumus, kuri minēti šā panta 2.–5. punktā.

2.           Ņemot vērā ražošanas īpatnības noteiktajā ģeogrāfiskajā apgabalā, Komisija ar deleģētajiem aktiem var pieņemt:

a)      ģeogrāfiskā apgabala robežu noteikšanas principus un

b)      definīcijas, ierobežojumus un atkāpes, kas saistītas ar ražošanu noteiktajā ģeogrāfiskajā apgabalā.

3.           Ņemot vērā vajadzību nodrošināt produkta kvalitāti un izsekojamību, Komisija ar deleģētajiem aktiem var paredzēt nosacījumus, saskaņā ar kuriem produkta specifikācijā var ietvert papildu prasības.

4.           Ņemot vērā vajadzību nodrošināt ražotāju vai tirgus dalībnieku likumīgās tiesības un intereses, Komisija ar deleģētajiem aktiem var pieņemt noteikumus par:

a)      produkta specifikācijas elementiem;

b)      pretendentiem, kuri var pieteikties uz cilmes vietas nosaukuma vai ģeogrāfiskās izcelsmes aizsardzību;

c)      nosacījumiem, kas jāievēro attiecībā uz pieteikumu par cilmes vietu nosaukumu vai ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzību, iepriekšējām valsts procedūrām, Komisijas veiktu pārbaudi, iebildumu procedūru, un procedūrām aizsargātā cilmes vietas nosaukuma vai aizsargātās ģeogrāfiskās izcelsmes norādes grozīšanai, anulēšanai un pārveidošanai;

d)      nosacījumiem, kas piemērojami pārrobežu pieteikumiem;

e)      nosacījumiem attiecībā uz pieteikumiem, kas saistīti ar ģeogrāfiskiem apgabaliem trešā valstī;

f)       datumu, no kura piemēro aizsardzību vai aizsardzības grozījumu;

g)      nosacījumiem, kas saistīti ar produkta specifikācijas grozījumiem.

5.           Ņemot vērā vajadzību nodrošināt atbilstošu aizsardzību, Komisija ar deleģētajiem aktiem var pieņemt ierobežojumus attiecībā uz aizsargāto nosaukumu.

6.           Ņemot vērā vajadzību nodrošināt to, ka ekonomikas dalībniekus un kompetentās iestādes neskar šīs apakšiedaļas piemērošana vīna nosaukumiem, kuriem aizsardzība piešķirta pirms 2009. gada 1. augusta vai kuru aizsardzības pieteikums iesniegts pirms minētās dienas, Komisija ar deleģētajiem aktiem var pieņemt pārejas noteikumus attiecībā uz:

a)      vīna nosaukumiem, kurus dalībvalstis līdz 2009. gada 1. augustam atzinušas par cilmes vietas nosaukumiem vai ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm, un vīna nosaukumiem, kuru aizsardzības pieteikums iesniegts pirms minētās dienas;

b)      iepriekšēju valsts procedūru;

c)      vīniem, kas laisti tirgū vai marķēti pirms noteikta datuma, un

d)      produkta specifikācijas grozījumiem.

87. pants Īstenošanas pilnvaras

1.           Komisija ar īstenošanas aktiem var pieņemt vajadzīgos pasākumus attiecībā uz:

a)      produkta specifikācijā iekļaujamo informāciju par saikni starp ģeogrāfisko apgabalu un galaproduktu;

b)      lēmumu par aizsardzības piešķiršanu vai atteikšanu publiskošanu;

c)      tā reģistra izveidi un uzturēšanu, kas minēts 81. pantā;

d)      aizsargāta cilmes vietas nosaukuma pārveidošanu par aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi;

e)      pārrobežu pieteikumu iesniegšanu.

Šos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 162. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.

2.           Komisija ar īstenošanas aktiem var pieņemt vajadzīgos pasākumus, kas saistīti ar procedūru, kādā izskatāmi cilmes vietas nosaukuma vai ģeogrāfiskās izcelsmes norādes aizsardzības vai grozījuma apstiprināšanas pieteikumi, kā arī iebildumu, anulēšanas vai pārveidošanas pieprasījumu procedūru, un informācijas sniegšanu par pašreizējiem aizsargātajiem vīna nosaukumiem, jo īpaši attiecībā uz:

a)      dokumentu paraugiem un nosūtīšanas formātu;

b)      termiņiem;

c)      faktiem, pierādījumiem un apliecinošajiem dokumentiem, kas jāiesniedz pieteikuma vai pieprasījuma pamatošanai.

Šos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 162. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.

88. pants Citas īstenošanas pilnvaras

Ja iebildumu uzskata par nepieņemamu, Komisija ar īstenošanas aktiem nolemj to noraidīt kā nepieņemamu.

3. apakšiedaļa Tradicionālie apzīmējumi

89. pants Definīcija

“Tradicionāls apzīmējums” ir apzīmējums, ko dalībvalstīs tradicionāli lieto 69. panta 1. punktā minētajiem produktiem, lai norādītu:

a)           ka produktam saskaņā ar Savienības vai valsts tiesību aktiem ir aizsargāts cilmes vietas nosaukums vai aizsargāta ģeogrāfiskās izcelsmes norāde vai

b)           uz produkta ražošanas vai nogatavināšanas metodi vai kvalitāti, krāsu, vietas veidu vai īpašu ar vēsturi saistītu notikumu, kas attiecas uz vīnu ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu vai aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi.

90. pants Aizsardzība

1.           Aizsargātu tradicionālu apzīmējumu var lietot tikai attiecībā uz produktu, kas ražots saskaņā ar 89. pantā minēto definīciju.

Tradicionālus apzīmējumus aizsargā pret nelikumīgu lietošanu.

Dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai pārtrauktu aizsargātu tradicionālu apzīmējumu nelikumīgu lietošanu.

2.           Tradicionāli apzīmējumi Savienībā nekļūst par sugasvārdiem.

91. pants Deleģētās pilnvaras

1.           Komisija ir pilnvarota saskaņā ar 160. pantu pieņemt deleģētos aktus, lai paredzētu pasākumus, kuri minēti šā panta 2.–4. punktā.

2.           Ņemot vērā vajadzību nodrošināt atbilstošu aizsardzību, Komisija ar deleģētajiem aktiem var pieņemt noteikumus par aizsargājamā apzīmējuma valodu un pareizrakstību.

3.           Ņemot vērā vajadzību nodrošināt ražotāju vai tirgus dalībnieku likumīgās tiesības un intereses, Komisija ar deleģētajiem aktiem var noteikt:

a)      pretendentus, kuri var pieteikties uz tradicionālā apzīmējuma aizsardzību;

b)      nosacījumus, lai tradicionālā apzīmējuma pieteikums tiktu atzīts par derīgu;

c)      iemeslus izteikt iebildumus pret ierosināto tradicionāla apzīmējuma atzīšanu;

d)      aizsardzības darbības jomu, saistību ar preču zīmēm, aizsargātajiem tradicionālajiem apzīmējumiem, aizsargātajiem cilmes vietas nosaukumiem vai ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm, homonīmiem vai konkrētiem vīna vīnogu nosaukumiem;

e)      iemeslus tradicionālā apzīmējuma anulēšanai;

f)       pieteikuma vai pieprasījuma iesniegšanas datumu;

g)      procedūras, kas jāievēro, piesakoties uz tradicionālā apzīmējuma aizsardzību, ieskaitot Komisijas veiktas pārbaudes, iebildumu procedūras un anulēšanas un grozīšanas procedūras.

4.           Ņemot vērā specifiku, kas raksturīga tirdzniecībai starp Savienību un dažām trešām valstīm, Komisija ar deleģētajiem aktiem var pieņemt nosacījumus, saskaņā ar kuriem tradicionālos apzīmējumus var izmantot trešo valstu produktiem, un paredzēt atkāpes no 89. panta.

92. pants Īstenošanas pilnvaras saskaņā ar pārbaudes procedūru

1.           Komisija ar īstenošanas aktiem var pieņemt vajadzīgos pasākumus par procedūru, kā izskatāmi tradicionālā apzīmējuma aizsardzības vai grozījuma apstiprināšanas pieteikumi, kā arī iebildumu vai anulēšanas pieprasījumu procedūru, jo īpaši attiecībā uz:

a)      dokumentu paraugiem un nosūtīšanas formātu;

b)      termiņiem;

c)      faktiem, pierādījumiem un apliecinošajiem dokumentiem, kas jāiesniedz pieteikuma vai pieprasījuma pamatošanai;

d)      sīki izstrādātiem noteikumiem par aizsargāto tradicionālo apzīmējumu publiskošanu.

2.           Komisija ar īstenošanas aktiem nolemj pieņemt vai noraidīt tradicionālā apzīmējuma aizsardzības pieteikumu vai pieprasījumu grozīt aizsargāto apzīmējumu, vai anulēt tradicionālā apzīmējuma aizsardzību.

3.           Komisija ar īstenošanas aktiem paredz to tradicionālo apzīmējumu aizsardzību, attiecībā uz kuriem ir pieņemts aizsardzības pieteikums, jo īpaši klasificējot tos saskaņā ar 89. pantu un publicējot definīciju un/vai lietošanas nosacījumus.

4.           Šā panta 1.–3. punktā minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 162. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.

93. pants Citas īstenošanas pilnvaras

Ja iebildumu uzskata par nepieņemamu, Komisija ar īstenošanas aktiem nolemj to noraidīt kā nepieņemamu.

3. iedaļa Marķējums un noformējums vīna nozarē

94. pants Definīcija

Šajā iedaļā:

a)           “marķējums” ir vārdi, dati, preču zīmes, zīmola nosaukums, attēls vai simbols, kas izvietots uz iepakojuma, dokumenta, uzraksta, etiķetes, gredzena vai uzlikas, kas pievienota attiecīgajam produktam vai norāda uz to;

b)           “noformējums” ir jebkāda informācija, ko sniedz patērētājiem ar attiecīgā produkta iepakojumu, tostarp ar pudeļu formu un veidu.

95. pants Horizontālo noteikumu piemērojamība

Ja vien šajā regulā nav paredzēts citādi, marķējumam un noformējumam piemēro Direktīvu 2008/95/EK, Padomes Direktīvu 89/396/EEK[39], Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2000/13/EK[40] un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2007/45/EK[41].

96. pants Obligātas ziņas

1.           To VI pielikuma II daļas 1.–11., 13., 15. un 16. punktā minēto produktu marķējumā un noformējumā, ko tirgo Savienībā vai eksportē, iekļauj šādas obligātas ziņas:

a)      vīnkopības produkta kategorijas apzīmējums saskaņā ar VI pielikuma II daļu;

b)      vīniem ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu vai aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi:

i)        termins “aizsargāts cilmes vietas nosaukums” vai “aizsargāta ģeogrāfiskās izcelsmes norāde”, un

ii)       aizsargātais cilmes vietas nosaukums vai aizsargātā ģeogrāfiskās izcelsmes norāde;

c)      faktiskā spirta tilpumkoncentrācija;

d)      norāde uz izcelsmi;

e)      norāde uz pudeļu pildītāju vai — dzirkstošā vīna, gāzētā dzirkstošā vīna, kvalitatīvā dzirkstošā vīna vai kvalitatīvā aromatizētā dzirkstošā vīna gadījumā — ražotāja vai pārdevēja nosaukums;

f)       norāde uz importētāju, ja vīni ir importēti, un

g)      dzirkstošo vīnu, gāzētu dzirkstošo vīnu, kvalitatīvu dzirkstošo vīnu vai kvalitatīvu aromātisku dzirkstošo vīnu gadījumā — norāde uz cukura saturu.

2.           Atkāpjoties no 1. punkta a) apakšpunkta, norādi uz vīnkopības produkta kategoriju var neminēt vīniem, uz kuru etiķetes ir aizsargāts cilmes vietas nosaukums vai aizsargāta ģeogrāfiskās izcelsmes norāde.

3.           Atkāpjoties no 1. punkta b) apakšpunkta, norādi uz terminiem “aizsargāts cilmes vietas nosaukums” vai “aizsargāta ģeogrāfiskās izcelsmes norāde” var neminēt šādos gadījumos:

a)      ja uz etiķetes ir norādīts tradicionāls apzīmējums, kas minēts 89. panta a) punktā;

b)      ārkārtējos un pienācīgi pamatotos apstākļos, kas Komisijai jānosaka ar deleģētajiem aktiem, kuri pieņemti saskaņā ar 160. pantu, ņemot vērā vajadzību nodrošināt atbilstību pašreizējai marķēšanas praksei.

97. pants Fakultatīvas ziņas

1.           VI pielikuma II daļas 1.–11., 13., 15. un 16. punktā minēto produktu marķējumā un noformējumā var iekļaut šādas fakultatīvas ziņas:

a)      vīnogu novākšanas gadu;

b)      vienas vai vairāku vīnogu šķirņu nosaukumus;

c)      vīniem, kuri nav minēti 96. panta 1. punkta g) apakšpunktā, — apzīmējumus, kas norāda cukura saturu;

d)      vīniem ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu vai aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi — tradicionālu apzīmējumu, kas minēts 89. panta b) punktā;

e)      Savienības simbolu, kas norāda uz aizsargātu cilmes vietas nosaukumu vai aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi;

f)       apzīmējumus, kas norāda uz konkrētām ražošanas metodēm;

g)      vīniem ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu vai aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi — citas ģeogrāfiskas vienības nosaukumu, kas ir mazāka vai lielāka par to, kura apzīmēta ar cilmes vietas nosaukumu vai ģeogrāfiskās izcelsmes norādi.

2.           Neskarot 77. panta 3. punktu, saistībā ar šā panta 1. punkta a) un b) apakšpunktā minēto ziņu izmantošanu vīniem bez aizsargāta cilmes vietas nosaukuma vai aizsargātas ģeogrāfiskās izcelsmes norādes:

a)      dalībvalstis ievieš normatīvos vai administratīvos aktus, ar kuriem nodrošina sertifikācijas, apstiprināšanas un verifikācijas procedūras, lai garantētu attiecīgās informācijas patiesumu;

b)      dalībvalstis, pamatojoties uz nediskriminējošiem un objektīviem kritērijiem un pienācīgi ņemot vērā godīgu konkurenci, attiecībā uz vīnu, kas ražots no to teritorijā audzētām vīna vīnogu šķirnēm, var sastādīt sarakstus ar svītrotajām vīna vīnogu šķirnēm, jo īpaši tad, ja:

i)        pastāv risks, ka patērētāji tiks maldināti attiecībā uz vīna patieso izcelsmi, ņemot vērā to, ka vīna vīnogu šķirne ir daļa no jau aizsargāta cilmes vietas nosaukuma vai aizsargātas ģeogrāfiskās izcelsmes norādes,

ii)       pārbaudes neatmaksātos, jo attiecīgā vīna vīnogu šķirne veido ļoti nelielu dalībvalsts vīna dārzu daļu;

c)      dažādu dalībvalstu vīnu maisījumu marķējumā vīna vīnogu šķirnes nosaukumu nenorāda, ja vien attiecīgās dalībvalstis nevienojas citādi un nenodrošina attiecīgo sertifikācijas, apstiprināšanas un verifikācijas procedūru realizējamību.

98. pants Valodas

1.           Ja 96. un 97. pantā minētās obligātās un fakultatīvās ziņas tiek izteiktas vārdos, tās norāda vienā vai vairākās Savienības oficiālajās valodās.

2.           Neatkarīgi no 1. punkta aizsargāto cilmes vietas nosaukumu vai aizsargāto ģeogrāfiskās izcelsmes norādi, vai tradicionālo apzīmējumu, kas minēts 89. panta b) punktā, uz etiķetes norāda valodā vai valodās, kurās piemēro aizsardzību.

Ja aizsargātais cilmes vietas nosaukums vai aizsargātā ģeogrāfiskās izcelsmes norāde, vai valsts īpašais apzīmējums nav rakstīts ar latīņu alfabēta burtiem, nosaukumu var norādīt arī vienā vai vairākās Savienības oficiālajās valodās.

99. pants Deleģētās pilnvaras

1.           Komisija ir pilnvarota saskaņā ar 160. pantu pieņemt deleģētos aktus, lai paredzētu pasākumus, kuri minēti šā panta 2.–6. punktā.

2.           Ņemot vērā vajadzību nodrošināt atbilstību horizontālajiem noteikumiem, kas saistīti ar marķējumu un noformējumu, un ievērot vīna nozares specifiku, Komisija ar deleģētajiem aktiem var pieņemt definīcijas, noteikumus un ierobežojumus attiecībā uz:

a)      tādu ziņu norādīšanu un izmantošanu marķējumā, kas nav paredzētas šajā iedaļā;

b)      obligātajām ziņām, proti:

i)        terminiem, kas jāizmanto obligāto ziņu formulēšanai, un to izmantošanas nosacījumiem,

ii)       terminiem, kas attiecas uz saimniecību, un to izmantošanas nosacījumiem,

iii)      noteikumiem, kas ļauj ražotājām dalībvalstīm noteikt papildu noteikumus saistībā ar obligātajām ziņām,

iv)      noteikumiem, kuri papildus 96. panta 2. punktā minētajām atkāpēm ļauj noteikt citas atkāpes, ar ko paredz, ka var nenorādīt vīnkopības produkta kategoriju, un

v)       noteikumiem par valodu lietojumu;

c)      fakultatīvajām ziņām, proti:

i)        terminiem, kas jāizmanto fakultatīvo ziņu formulēšanai, un to izmantošanas nosacījumiem,

ii)       noteikumiem, kas ļauj ražotājām dalībvalstīm noteikt papildu noteikumus saistībā ar fakultatīvajām ziņām,

d)      noformējumu, proti:

i)        nosacījumiem par noteiktas formas pudeļu izmantošanu un konkrētu īpašu pudeļu formu sarakstu,

ii)       nosacījumiem par “dzirkstošā vīna” tipa pudeļu un aizkorķējuma izmantošanu,

iii)      noteikumiem, kas ļauj ražotājām dalībvalstīm noteikt papildu noteikumus saistībā ar noformējumu,

iv)      noteikumiem par valodu lietojumu.

3.           Ņemot vērā vajadzību nodrošināt šajā iedaļā paredzēto sertifikācijas, apstiprināšanas un verifikācijas procedūru efektivitāti, Komisija ar deleģētajiem aktiem var pieņemt vajadzīgos pasākumus.

4.           Ņemot vērā vajadzību nodrošināt tirgus dalībnieku likumīgās intereses, Komisija ar deleģētajiem aktiem var pieņemt noteikumus par cilmes vietas nosaukumu vai ģeogrāfiskās izcelsmes norādi tādu vīnu pagaidu marķējumā un noformējumā, kuru attiecīgais cilmes vietas nosaukums vai ģeogrāfiskās izcelsmes norāde atbilst vajadzīgajām prasībām.

5.           Ņemot vērā vajadzību nodrošināt to, ka ekonomikas dalībniekiem netiek nodarīts kaitējums, Komisija ar deleģētajiem aktiem var pieņemt pārejas noteikumus par vīnu, kas laists tirgū un marķēts pirms 2009. gada 1. augusta.

6.           Ņemot vērā vajadzību ievērot specifiku, kas raksturīga tirdzniecībai starp Savienību un dažām trešām valstīm, Komisija ar deleģētajiem aktiem var pieņemt atkāpes no šīs iedaļas attiecībā uz tirdzniecību starp Savienību un dažām trešām valstīm.

100. pants Īstenošanas pilnvaras saskaņā ar pārbaudes procedūru

Komisija ar īstenošanas aktiem var pieņemt vajadzīgos pasākumus saistībā ar procedūrām un tehniskiem kritērijiem. Šos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 162. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.

II NODAĻA ĪPAŠI NOTEIKUMI DAŽĀS NOZARĒS

1. iedaļa Cukurs

101. pants

Cukura nozares nolīgumi

1.           Cukurbiešu un cukurniedru pirkšanas noteikumus, ieskaitot pirmssējas piegādes līgumus, reglamentē rakstiski nozares nolīgumi, kas noslēgti starp Savienības cukurbiešu un cukurniedru audzētājiem un Savienības cukura ražošanas uzņēmumiem.

2.           Ņemot vērā cukura nozares specifiku, Komisija ir pilnvarota saskaņā ar 160. pantu pieņemt deleģētos aktus par šā panta 1. punktā minētajiem nolīgumiem.

2. iedaļa Vīns

102. pants Vīna dārzu reģistrs un pārskats

1.           Dalībvalstis uztur vīna dārzu reģistru, kurā iekļauj atjauninātu informāciju par ražošanas potenciālu.

2.           Šā panta 1. punktā minētais pienākums neattiecas uz dalībvalstīm, kurās ar tādu vīna vīnogu šķirņu vīnogulājiem, kas klasificētas saskaņā ar 63. panta 2. punktu, apstādītā kopējā platība ir mazāka par 500 ha.

3.           Dalībvalstis, kuras saskaņā ar 44. pantu savās atbalsta programmās paredz vīna dārzu pārstrukturēšanu un pārveidošanu, katru gadu līdz 1. martam iesniedz Komisijai atjauninātu ražošanas potenciāla pārskatu, kas sagatavots, pamatojoties uz vīna dārzu reģistra datiem.

4.           Ņemot vērā vajadzību atvieglot dalībvalstīm ražošanas potenciāla uzraudzību un verifikāciju, Komisija ir pilnvarota saskaņā ar 160. pantu pieņemt deleģētos aktus, ar kuriem paredz noteikumus par vīna dārzu reģistra darbības jomu un saturu un atbrīvojumiem.

5.           Pēc 2016. gada 1. janvāra Komisija ar īstenošanas aktu var nolemt, ka šā panta 1.−3. punktu vairs nepiemēro. Šo īstenošanas aktu pieņem saskaņā ar 162. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.

103. pants Pavaddokumenti un reģistrs

1.           Vīna nozares produktus laiž apgrozībā Savienībā ar oficiāli apliecinātu pavaddokumentu.

2.           Fiziskas vai juridiskas personas vai personu grupas, kuru rīcībā profesionālās darbības veikšanai ir vīna nozares produkti, jo īpaši ražotāji, pudeļu pildītāji un pārstrādātāji, kā arī tirgotāji, par šiem produktiem izdara ierakstus preču ievešanas un izvešanas reģistros.

3.           Ņemot vērā vajadzību atvieglot vīna produktu transportēšanu un tās verifikāciju, ko veic dalībvalstis, Komisija ir pilnvarota saskaņā ar 160. pantu pieņemt deleģētos aktus par:

a)      noteikumiem par pavaddokumentu un tā izmantošanu;

b)      nosacījumiem, saskaņā ar kuriem jāuzskata, ka pavaddokuments apliecina aizsargātus cilmes vietas nosaukumus vai ģeogrāfiskās izcelsmes norādes;

c)      pienākumu uzturēt reģistru un tā izmantošanu;

d)      to, kam ir jāuztur reģistrs, un atbrīvojumiem no pienākuma uzturēt reģistru;

e)      darbībām, kas jāiekļauj reģistrā.

4.           Komisija ar īstenošanas aktiem var pieņemt:

a)      noteikumus par reģistra struktūru, produktiem, kas tajā jāietver, termiņiem ierakstu izdarīšanai reģistrā un reģistru slēgšanu;

b)      pasākumus, ar kuriem dalībvalstīm pieprasa noteikt zudumu maksimāli pieļaujamo procentuālo daļu;

c)      vispārējus un pārejas noteikumus par reģistru uzturēšanu;

d)      noteikumus, ar kuriem nosaka, cik ilgi jāglabā pavaddokumenti un reģistri.

Šos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 162. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.

3. iedaļa Piens un piena produkti

104. pants Līgumattiecības piena un piena produktu nozarē

1.           Ja dalībvalsts nolemj, ka par katru lauksaimnieka svaigpiena piegādi svaigpiena pārstrādātājam starp abām pusēm jābūt noslēgtam rakstiskam līgumam, šāds līgums atbilst 2. punktā izklāstītajiem nosacījumiem.

Pirmajā daļā aprakstītajā gadījumā attiecīgā dalībvalsts arī nolemj, ka šādam līgumam starp pusēm jābūt noslēgtam par katru piegādes posmu, ja svaigpiena piegādi veic ar viena vai vairāku piena savācēju starpniecību. Saistībā ar to “savācējs” ir uzņēmums, kas no lauksaimnieka vai cita savācēja saņemto svaigpienu transportē svaigpiena pārstrādātājam vai citam savācējam, turklāt katrā no šiem gadījumiem tiek nodotas īpašumtiesības uz svaigpienu.

2.           Līgums:

a)      ir noslēgts pirms piegādes;

b)      ir sagatavots rakstiski un

c)      satur šādus elementus:

i)        cena, kas maksājama par piegādāto svaigpienu un:

– ir nemainīga un noteikta līgumā, un/vai

– mainās tikai atkarībā no līgumā noteiktiem faktoriem, jo īpaši tādiem kā tirgus situācijas attīstība, pamatojoties uz tirgus rādītājiem, piegādātais apjoms un piegādātā svaigpiena kvalitāte vai sastāvs,

ii)       apjoms, kuru var piegādāt un/vai kas jāpiegādā, un piegāžu grafiku, un

iii)      līguma darbības ilgums, kas var būt beztermiņa līgums ar izbeigšanas klauzulām.

3.           Atkāpjoties no 1. punkta, līgums nav vajadzīgs, ja lauksaimnieks piegādā svaigpienu svaigpiena pārstrādātājam, kas ir kooperatīvs, kura biedrs ir lauksaimnieks, un ja kooperatīva statūtos ir iekļauti noteikumi, kuriem ir tādi paši nosacījumi kā tie, kas noteikti 2. punkta a), b) un c) apakšpunktā.

4.           Puses sarunās brīvi vienojas par visiem elementiem lauksaimnieku, savācēju vai svaigpiena pārstrādātāju noslēgtajos līgumos par svaigpiena piegādi, tostarp 2. punkta c) apakšpunktā minētajiem elementiem.

5.           Lai nodrošinātu šā panta vienādu piemērošanu, Komisija ar īstenošanas aktiem var pieņemt vajadzīgos pasākumus. Šos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 162. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.

105. pants Līgumslēgšanas sarunas piena un piena produktu nozarē

1.           Līgumus par lauksaimnieka svaigpiena piegādēm svaigpiena pārstrādātājam vai savācējam 104. panta 1. punkta otrās daļas nozīmē saskaņā ar 106. pantu atzīta piena un piena produktu nozares ražotāju organizācija sarunās var apspriest to ražotāju vārdā, kas ir tās biedri, attiecībā uz visu vai daļu no to kopīgās ražošanas apjoma.

2.           Ražotāju organizācijas sarunas var notikt:

a)      neatkarīgi no tā, vai lauksaimnieki īpašumtiesības uz svaigpienu nodod ražotāju organizācijai;

b)      neatkarīgi no tā, vai sarunās vienojas par vienādu cenu attiecībā uz dažu vai attiecībā uz visu ražotāju organizācijas biedru lauksaimnieku kopīgo produkciju;

c)      ja kopējais svaigpiena apjoms, uz kuru attiecas konkrētas ražotāju organizācijas sarunas, nepārsniedz:

i)        3,5 % no Savienības kopējā produkcijas apjoma un

ii)       33 % no kopējā produkcijas apjoma ikvienā dalībvalstī, uz kuru attiecas minētās ražotāju organizācijas sarunas, un

iii)      33 % no kopējā produkcijas apjoma visās dalībvalstīs, uz kurām attiecas minētās ražotāju organizācijas sarunas;

d)      ja attiecīgie lauksaimnieki nav kādas citas ražotāju organizācijas biedri, kura to vārdā arī risina sarunas par šādiem līgumiem, un

e)      ja ražotāju organizācija informē tās dalībvalsts vai dalībvalstu kompetentās iestādes, kurās tā darbojas.

3.           Šajā pantā atsauces uz ražotāju organizācijām attiecas arī uz šādu ražotāju organizāciju apvienībām. Ņemot vērā vajadzību nodrošināt šo apvienību pienācīgu uzraudzību, Komisija ir pilnvarota saskaņā ar 160. pantu pieņemt deleģētos aktus par minēto apvienību atzīšanas nosacījumiem.

4.           Atkāpjoties no 2. punkta c) apakšpunkta ii) un iii) punkta, pat ja 33 % robežvērtība nav pārsniegta, otrajā daļā minētā konkurences iestāde var atsevišķā gadījumā nolemt, ka ražotāju organizācija nedrīkst risināt sarunas, ja konkurences iestāde uzskata, ka tas ir nepieciešams, lai nepieļautu konkurences izslēgšanu vai novērstu nopietnu kaitējumu svaigpiena pārstrādes MVU, kas darbojas tās teritorijā.

Ja sarunas skar vairāku dalībvalstu produkciju, Komisija pirmajā daļā minēto lēmumu pieņem ar īstenošanas aktu saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1/2003 14. pantā minēto konsultatīvo procedūru. Citos gadījumos to pieņem valsts konkurences iestāde dalībvalstī, par kuras produkciju notiek sarunas.

Pirmajā un otrajā daļā minētos lēmumus nepiemēro pirms dienas, kad tie paziņoti attiecīgajiem uzņēmumiem.

5.           Šajā pantā:

a)      “valsts konkurences iestāde” ir iestāde, kas minēta Regulas (EK) Nr. 1/2003 5. pantā;

b)      “MVU” ir mikrouzņēmums, mazais vai vidējais uzņēmums Komisijas Ieteikuma 2003/361/EK nozīmē.

III NODAĻA Ražotāju organizācijas un apvienības, starpnozaru organizācijas, tirgus dalībnieku organizācijas

1. iedaļa Definīcija un atzīšana

106. pants Ražotāju organizācijas

Dalībvalstis pēc pieprasījuma atzīst ražotāju organizācijas, kas:

a)           sastāv no ražotājiem kādā no 1. panta 2. punktā minētajām nozarēm;

b)           ir izveidotas pēc ražotāju ierosmes;

c)           tiecas sasniegt konkrētu mērķi, kas var aptvert vismaz vienu no šādiem uzdevumiem:

i)       nodrošināt, lai ražošanu plānotu un pielāgotu pieprasījumam, jo īpaši kvalitātes un kvantitātes ziņā,

ii)       koncentrēt piedāvājumu un laist tirgū organizācijas biedru saražotos produktus,

iii)      optimizēt ražošanas izmaksas un stabilizēt ražotāju cenas,

iv)      pētīt ilgtspējīgas ražošanas metodes un tirgus norises,

v)      veicināt videi nekaitīgus audzēšanas paņēmienus un ražošanas metodes un sniegt tehnisko palīdzību to izmantošanai,

vi)      apsaimniekot blakusproduktus un atkritumus, jo īpaši tādēļ, lai aizsargātu ūdens un augsnes kvalitāti un ainavu un saglabātu vai veicinātu bioloģisko daudzveidību, un

vii)     veicināt dabas resursu ilgtspējīgu izmantošanu un klimata pārmaiņu seku mazināšanu;

d)           neieņem dominējošu stāvokli attiecīgajā tirgū, ja vien tas nav vajadzīgs, lai sasniegtu Līguma 39. pantā noteiktos mērķus.

107. pants Ražotāju organizāciju apvienības

Dalībvalstis pēc pieprasījuma atzīst ražotāju organizāciju apvienības jebkurā no 1. panta 2. punktā minētajām nozarēm, ja tās izveidotas pēc atzītu ražotāju organizāciju ierosmes.

Ievērojot saskaņā ar 114. panta 1. punktu pieņemtos noteikumus, ražotāju organizāciju apvienības var veikt jebkuras ražotāju organizāciju darbības vai funkcijas.

108. pants Starpnozaru organizācijas

1.           Dalībvalstis pēc pieprasījuma atzīst starpnozaru organizācijas jebkurā no 1. panta 2. punktā minētajām nozarēm, ja tās:

a)      veido pārstāvji, kuri veic saimnieciskas darbības saistībā ar vienas vai vairāku nozaru produktu ražošanu, tirdzniecību un/vai pārstrādi;

b)      ir izveidotas pēc visu vai dažu to organizāciju vai apvienību ierosmes, kas ir to dalībnieki;

c)      tiecas sasniegt konkrētu mērķi, kas var aptvert vismaz vienu no šādiem uzdevumiem:

i)        pilnveidot zināšanas un uzlabot ražošanas un tirgus pārredzamību, tostarp publicējot statistikas datus par cenām, apjomiem un iepriekš noslēgto līgumu termiņu un sniedzot analīzi par iespējamo turpmāko tirgus attīstību reģiona vai valsts līmenī,

ii)       palīdzēt labāk koordinēt produktu laišanu tirgū, jo īpaši izmantojot pētījumus un tirgus izpēti,

iii)      izstrādāt standartlīgumus, kas atbilst Savienības tiesību aktiem,

iv)      pilnīgāk izmantot produktu potenciālu,

v)       sniegt informāciju un veikt pētījumus, kas vajadzīgi, lai ražošanu racionalizētu, uzlabotu un tuvinātu produktiem, kuri vairāk atbilst tirgus prasībām un patērētāju gaumei un priekšstatiem, jo īpaši attiecībā uz produktu kvalitāti, arī par noteiktām īpašībām, kas piemīt produktiem ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu vai aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi, un vides aizsardzību,

vi)      meklēt veidus, kā ierobežot veterināro produktu vai augu aizsardzības līdzekļu un citu vielu izmantošanu un nodrošināt produktu kvalitāti un augsnes un ūdens aizsardzību,

vii)     izstrādāt metodes un līdzekļus, lai uzlabotu produktu kvalitāti visos ražošanas un tirdzniecības posmos,

viii)    izmantot bioloģiskās lauksaimniecības potenciālu un aizsargāt un veicināt šādu lauksaimniecību, kā arī cilmes vietas nosaukumus, kvalitātes zīmes un ģeogrāfiskās izcelsmes norādes,

ix)      veicināt un veikt pētījumus par integrētu ilgtspējīgu ražošanu vai citām videi nekaitīgām ražošanas metodēm,

x)       rosināt veselīgu produktu patēriņu un informēt par kaitējumu, kas saistīts ar bīstamiem patēriņa ieradumiem,

xi)      īstenot noieta veicināšanas pasākumus, jo īpaši trešās valstīs.

2.           Attiecībā uz starpnozaru organizācijām olīveļļas un galda olīvu nozarē un tabakas nozarē konkrētais mērķis, kas minēts 1. punkta c) apakšpunktā, var ietvert arī vismaz vienu no šādiem uzdevumiem:

a)      koncentrēt un koordinēt piedāvājumu un tirgot dalībnieku produkciju;

b)      gan ražošanu, gan pārstrādi kopīgi pielāgot tirgus prasībām un pilnveidot produktus;

c)      veicināt ražošanas un pārstrādes racionalizāciju un uzlabošanu.

109. pants Tirgus dalībnieku organizācijas

Šajā regulā tirgus dalībnieku organizācijas olīveļļas un galda olīvu nozarē aptver atzītas ražotāju organizācijas, atzītas starpnozaru organizācijas vai atzītas citu tirgus dalībnieku organizācijas vai to apvienības.

2. iedaļa Noteikumu piemērošanas paplašināšana un obligātās iemaksas

110. pants Noteikumu piemērošanas paplašināšana

1.           Gadījumos, kad uzskata, kad atzīta ražotāju organizācija, atzīta ražotāju organizāciju apvienība vai atzīta starpnozaru organizācija, kas darbojas noteiktā dalībvalsts ekonomiskajā zonā vai ekonomiskajās zonās, reprezentatīvi pārstāv konkrēta produkta ražošanu, tirdzniecību vai pārstrādi, attiecīgā dalībvalsts pēc minētās organizācijas lūguma dažus nolīgumus, lēmumus vai saskaņotas darbības, par ko ir vienojušies šajā organizācijā, var uz ierobežotu laiku padarīt saistošus citiem pie organizācijas vai apvienības nepiederošiem tirgus dalībniekiem, kas darbojas attiecīgajā ekonomiskajā zonā vai zonās un var būt personas vai grupas.

2.           “Ekonomiskā zona” ir ģeogrāfiska zona, ko veido piegulošie vai kaimiņos esošie ražošanas reģioni, kuros ir vienādi ražošanas un tirdzniecības apstākļi.

3.           Organizāciju vai apvienību uzskata par reprezentatīvu pārstāvi, ja tā dalībvalsts attiecīgajā ekonomiskajā zonā vai zonās:

a)      nodrošina šādu attiecīgā produkta vai produktu ražošanas, tirdzniecības vai pārstrādes apjoma daļu:

i)        ražotāju organizācija, kas darbojas augļu un dārzeņu nozarē, — vismaz 60 %, vai

ii)       citos gadījumos — vismaz divas trešdaļas, un

b)      ja tā ir ražotāju organizācija, tā pārstāv vairāk nekā 50 % attiecīgo ražotāju.

Ja pieprasījums attiecināt noteikumu piemērošanu uz citiem tirgus dalībniekiem aptver vairākas ekonomiskās zonas, organizācija vai apvienība pierāda, ka tai ir pirmajā daļā noteiktais minimālais pārstāvības īpatsvars katrā attiecīgajā nozarē, ko tā apvieno katrā attiecīgajā ekonomiskajā zonā.

4.           Noteikumi, kuru attiecināšanu uz citiem tirgus dalībniekiem var pieprasīt saskaņā ar 1. punktu, attiecas uz vienu no šādiem mērķiem:

a)      ražošanas un tirgus pārskati;

b)      ražošanas noteikumi, kas ir stingrāki par Savienības vai valsts noteikumiem;

c)      Savienības tiesību aktiem atbilstīgu standartlīgumu izstrāde;

d)      tirdzniecības noteikumi;

e)      vides aizsardzības noteikumi;

f)       pasākumi produktu potenciāla veicināšanai un izmantošanai;

g)      bioloģiskās lauksaimniecības, kā arī cilmes vietas nosaukumu, kvalitātes zīmju un ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzības pasākumi;

h)      pētījumiem, lai palielinātu produktu vērtību, īpaši ar jauniem lietojumiem, kas nerada draudus sabiedrības veselībai;

i)       pētījumi par produktu kvalitātes uzlabošanu;

j)       pētījumi, jo īpaši par audzēšanas metodēm, kas ļauj samazināt augu aizsardzības līdzekļu vai veterināro produktu izmantošanu un garantē augsnes un vides aizsardzību;

k)      obligāto īpašību un iepakojuma un noformējuma obligāto standartu noteikšana;

l)       sertificēta sēklas materiāla izmantošana un produktu kvalitātes uzraudzība.

Minētie noteikumi nedrīkst radīt kaitējumu citiem attiecīgās dalībvalsts vai Savienības tirgus dalībniekiem, tiem nedrīkst būt 145. panta 2. punktā norādītās sekas un tie nevienā citā veidā nedrīkst būt pretrunā spēkā esošiem Savienības vai valsts noteikumiem.

111. pants To ražotāju finansiālās iemaksas, kas nav biedri

Ja atzītas ražotāju organizācijas, atzītas ražotāju organizāciju apvienības vai atzītas starpnozaru organizācijas noteikumus piemēro paplašināti saskaņā ar 110. pantu un darbības, uz kurām attiecas šie noteikumi, ir to personu vispārējās ekonomiskās interesēs, kuru darbības ir saistītas ar attiecīgajiem produktiem, dalībvalsts, kas piešķīrusi atzīšanu, var nolemt, ka personas vai grupas, kuras nav organizācijas biedri, bet gūst labumu no šīm darbībām, maksā organizācijai visas finansiālās iemaksas vai daļu no iemaksām, ko maksā attiecīgās organizācijas biedri, ciktāl šādas iemaksas ir paredzētas, lai segtu izmaksas, kas tieši radušās attiecīgo darbību veikšanas rezultātā.

3. iedaļa Piedāvājuma pielāgošana

112. pants Pasākumi, kas atvieglo piedāvājuma pielāgošanu tirgus prasībām

Ņemot vērā vajadzību rosināt 106.–108. pantā minēto organizāciju darbības, lai atvieglotu piedāvājuma pielāgošanu tirgus prasībām, izņemot darbības, kas saistītas ar produktu izņemšanu no tirgus, Komisija ir pilnvarota saskaņā ar 160. pantu pieņemt deleģētos aktus dzīvu augu, liellopu un teļa gaļas, cūkgaļas, aitas un kazas gaļas, olu un mājputnu gaļas nozarē attiecībā uz pasākumiem:

a)           kvalitātes uzlabošanai;

b)           ražošanas, pārstrādes un tirdzniecības organizācijas uzlabošanai;

c)           tirgus cenu tendenču reģistrēšanas atvieglošanai;

d)           īstermiņa un ilgtermiņa prognožu sagatavošanai, ņemot vērā izmantotos ražošanas līdzekļus.

113. pants Tirdzniecības noteikumi vīna kopējā tirgus darbības uzlabošanai un stabilizēšanai

Lai uzlabotu un stabilizētu kopējā tirgus darbību attiecībā uz vīniem, arī vīnogām, misām un vīniem, no kuriem tie iegūti, ražotājas dalībvalstis var noteikt tirdzniecības noteikumus, lai regulētu piedāvājumu, jo īpaši ar lēmumiem, ko pieņēmušas saskaņā ar 108. pantu atzītas starpnozaru organizācijas.

Šie noteikumi ir samērojami ar sasniedzamo mērķi, un tie nedrīkst:

a)           būt saistīti ar darījumiem pēc attiecīgā produkta pirmās laišanas tirgū;

b)           atļaut cenu noteikšanu, arī orientējošo vai ieteicamo cenu noteikšanu;

c)           padarīt nepieejamu pārmērīgi lielu daļu parasti pieejamās gada vīnogu ražas;

d)           radīt iespēju atteikties izdot valsts un Savienības sertifikātus, kas vajadzīgi vīna apgrozībai un tirdzniecībai, ja šāda tirdzniecība notiek saskaņā ar minētajiem noteikumiem.

4. iedaļa Procedūras noteikumi

114. pants Deleģētās pilnvaras

Ņemot vērā vajadzību nodrošināt to, lai ražotāju organizāciju, olīveļļas un galda olīvu nozares tirgus dalībnieku organizāciju un starpnozaru organizāciju mērķi un pienākumi būtu skaidri noteikti un veicinātu šādu organizāciju darbības efektivitāti, Komisija ir pilnvarota saskaņā ar 160. pantu pieņemt deleģētos aktus par ražotāju organizācijām, ražotāju organizāciju apvienībām, starpnozaru organizācijām un tirgus dalībnieku organizācijām saistībā ar:

a)           konkrētiem mērķiem, kurus varētu, vajadzētu vai nevajadzētu sasniegt šādām organizācijām un apvienībām, tostarp atkāpēm no 106.–109. pantā noteiktajiem mērķiem;

b)           šādu organizāciju un apvienību statūtiem, atzīšanu, struktūru, juridiskas personas statusu, dalību, lielumu, pārskatatbildību un pasākumiem, 106. panta d) punktā minēto prasību ražotāju organizācijas atzīšanai, proti, ka tā neieņem dominējošu stāvokli attiecīgajā tirgū, ja vien tas nav vajadzīgs Līguma 39. pantā minēto mērķu sasniegšanai, no atzīšanas izrietošajām sekām, atzīšanas atsaukšanu un to apvienošanos;

c)           transnacionālām organizācijām un apvienībām, tostarp šā panta a) un b) punktā minētajiem noteikumiem;

d)           to, kā organizācijas vai apvienības izmanto ārpakalpojumus un nodrošina tehniskos līdzekļus;

e)           organizāciju un apvienību pārdodamās produkcijas minimālo apjomu vai vērtību;

f)            dažu organizāciju noteikumu attiecināšanu uz ražotājiem, kas nav biedri, kā minēts 110. pantā, un obligātās finansiālās iemaksas no tiem, kas nav biedri, kā minēts 111. pantā, ieskaitot stingrāku ražošanas noteikumu sarakstu, kuru var paplašināt saskaņā ar 110. panta 4. punkta pirmās daļas b) apakšpunktu, papildu prasības par pārstāvību, attiecīgajām ekonomiskajām zonām, arī Komisijas veiktu pārbaudi par to noteikšanu, minimālajiem periodiem, cik ilgi noteikumiem jābūt spēkā pirms to piemērošanas paplašināšanas, personām vai organizācijām, kurām var piemērot noteikumus vai iemaksas, un apstākļiem, kādos Komisija var pieprasīt, lai noteikumu piemērošanas paplašināšanu vai obligāto iemaksu noteikšanu atteiktu vai atceltu.

115. pants

Īstenošanas pilnvaras saskaņā ar pārbaudes procedūru

Komisija ar īstenošanas aktiem var pieņemt vajadzīgos pasākumus, kas saistīti ar šo nodaļu, jo īpaši 110. un 112. pantā minēto pasākumu īstenošanai vajadzīgās procedūras un tehniskos nosacījumus. Šos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 162. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.

116. pants

Citas īstenošanas pilnvaras

Komisija ar īstenošanas aktiem var pieņemt atsevišķus lēmumus attiecībā uz:

a)           tādu organizāciju atzīšanu, kas darbojas vairākās dalībvalstīs, atbilstīgi noteikumiem, kas pieņemti saskaņā ar 114. panta c) punktu;

b)           starpnozaru organizāciju atzīšanas atteikšanu vai atcelšanu, noteikumu paplašinātas piemērošanas vai obligāto iemaksu atcelšanu, dalībvalstu paziņoto ekonomisko zonu apstiprināšanu vai grozīšanas lēmumiem atbilstīgi noteikumiem, kas pieņemti saskaņā ar 114. panta f) punktu.

III DAĻA TIRDZNIECĪBA AR TREŠĀM VALSTĪM

I NODAĻA Importa un eksporta licences

117. pants Vispārējie noteikumi

1.           Neskarot gadījumus, kad importa vai eksporta licences ir vajadzīgas saskaņā ar šo regulu, var noteikt, ka viena vai vairāku lauksaimniecības produktu importam Savienībā ar mērķi tos laist brīvā apgrozībā vai eksportam no Savienības ir jāuzrāda licence, ņemot vērā licenču vajadzību attiecīgo tirgu pārvaldībai un jo īpaši attiecīgo produktu tirdzniecības uzraudzībai.

2.           Dalībvalstis izdod licences jebkuram pretendentam neatkarīgi no tā, kurā vietā Savienībā šis pretendents veic uzņēmējdarbību, ja vien saskaņā ar Līguma 43. panta 2. punktu pieņemtā tiesību aktā nav paredzēts citādi, kā arī neskarot šīs nodaļas piemērošanai pieņemtus pasākumus.

3.           Licences ir derīgas visā Savienībā.

118. pants Deleģētās pilnvaras

1.           Ņemot vērā tirdzniecības attīstību un pārmaiņas tirgū, attiecīgo tirgu vajadzības un vajadzību veikt attiecīgo produktu importa uzraudzību, Komisija ir pilnvarota saskaņā ar 160. pantu pieņemt deleģētos aktus, lai noteiktu:

a)      to lauksaimniecības produktu sarakstu, par kuriem jāuzrāda importa vai eksporta licence;

b)      gadījumus un situācijas, kurās importa vai eksporta licence nav jāuzrāda, jo īpaši pamatojoties uz attiecīgo produktu muitas statusu, piemērojamo tirdzniecības režīmu, darbību nolūku, pretendenta juridisko statusu un iesaistītajiem daudzumiem.

2.           Ņemot vērā vajadzību noteikt licenču sistēmas galvenos elementus, Komisija ir pilnvarota saskaņā ar 160. pantu pieņemt deleģētos aktus, lai:

a)      noteiktu no licences izrietošās tiesības un pienākumus, tās juridiskās sekas, pielaidi attiecībā uz pienākumu importēt vai eksportēt un izcelsmes vietas un izcelsmes norādi, ja tā ir obligāta;

b)      paredzētu, ka importa licences izdošanai vai produktu laišanai brīvā apgrozībā ir jāuzrāda trešās valsts vai juridiskas personas izdots dokuments, kas inter alia apliecina produktu izcelsmi, autentiskumu un kvalitātes īpašības;

c)      pieņemtu noteikumus, kas piemērojami licences nodošanai, vai šādas nododamības ierobežojumus;

d)      pieņemtu noteikumus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu licenču sistēmas uzticamību un efektivitāti, un noteiktu situācijas, kad dalībvalstīm ir vajadzīga īpaša administratīvā palīdzība, lai nepieļautu vai apkarotu krāpšanu un pārkāpumus;

e)      noteiktu gadījumus un situācijas, kuros ir un kuros nav jāiemaksā nodrošinājums, kas garantē to, ka produkti tiek importēti vai eksportēti licences derīguma termiņā.

119. pants Īstenošanas pilnvaras saskaņā ar pārbaudes procedūru

Komisija ar īstenošanas aktiem pieņem vajadzīgos pasākumus, kas saistīti ar šo iedaļu, tostarp noteikumus par:

a)           pieteikumu iesniegšanu un licenču izdošanu un izmantošanu;

b)           licences derīguma termiņu un iemaksājamo nodrošinājuma summu;

c)           pierādījumiem, ka ir izpildītas licenču izmantošanai noteiktās prasības;

d)           aizstājējlicenču un licenču dublikātu izdošanu;

e)           licenču apstrādi dalībvalstīs un apmaiņu ar informāciju, kas vajadzīga sistēmas pārvaldībai.

Šos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 162. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.

120. pants Citas īstenošanas pilnvaras

Komisija ar īstenošanas aktiem var:

a) ierobežot daudzumus, par kuriem var izdot licences;

b) noraidīt daudzumus, par kuriem iesniegti pieteikumi, un

c) apturēt pieteikumu iesniegšanu, lai pārvaldītu tirgu, ja tiek iesniegti pieteikumi par lieliem daudzumiem.

II nodaļa Ievedmuita

121. pants Starptautisku nolīgumu īstenošana

Komisija ar īstenošanas aktiem pieņem pasākumus, lai īstenotu starptautiskus nolīgumus, kas noslēgti saskaņā ar Līguma 218. pantu, vai jebkuru citu tiesību aktu, kas pieņemts saskaņā ar Līguma 43. panta 2. punktu, vai kopējo muitas tarifu attiecībā uz lauksaimniecības produktu ievedmuitas aprēķināšanu. Šos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 162. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.

122. pants Ievešanas cenu sistēma dažiem produktiem augļu un dārzeņu, pārstrādātu augļu un dārzeņu un vīna nozarē

1.           Lai kopējā muitas tarifa nodokļu likmi piemērotu augļu un dārzeņu un pārstrādātu augļu un dārzeņu nozares produktiem un vīnogu sulai un misai, sūtījuma ievešanas cena ir vienāda ar tā muitas vērtību, kas aprēķināta saskaņā ar noteikumiem, kuri paredzēti 1992. gada 12. oktobra Regulā (EEK) Nr. 2913/1992 par Kopienas Muitas kodeksa izveidi[42] (Muitas kodekss) un 1993. gada 2. jūlija Regulā (EK) Nr. 2454/93, ar ko nosaka īstenošanas noteikumus Padomes Regulai (EEK) Nr. 2913/92 par Kopienas Muitas kodeksa izveidi[43] (Muitas kodeksa īstenošanas noteikumi).

2.           Muitas kodeksa īstenošanas noteikumu 248. panta piemērošanas vajadzībām pārbaudes, kas muitas iestādēm jāveic, lai noteiktu, vai ir jāiemaksā nodrošinājums, ietver muitas vērtības salīdzināšanu ar attiecīgo produktu vienības cenu, kas minēta Muitas kodeksa 30. panta 2. punkta c) apakšpunktā.

3.           Ņemot vērā vajadzību nodrošināt sistēmas efektivitāti, Komisija ir pilnvarota saskaņā ar 160. pantu pieņemt deleģētos aktus, lai paredzētu, ka šā panta 2. punktā minētās pārbaudes, ko veic muitas iestādes, līdztekus muitas vērtības salīdzināšanai ar vienības cenu vai kā alternatīvu šādai salīdzināšanai ietver muitas vērtības salīdzināšanu ar citu vērtību.

Komisija ar īstenošanas aktiem pieņem noteikumus par to, kā aprēķināma attiecīgā cita vērtība, kas minēta šā punkta pirmajā daļā. Šos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 162. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.

123. pants Papildu ievedmuita

1.           Komisija ar īstenošanas aktiem var noteikt labības, rīsu, cukura, augļu un dārzeņu, pārstrādātu augļu un dārzeņu, liellopu un teļa gaļas, piena un piena produktu, cūkgaļas, aitas un kazas gaļas, olu, mājputnu gaļas un banānu nozares produktus, kā arī vīnogu sulu un vīnogu misu, kam — ja to importam piemēro kopējā muitas tarifā noteikto nodokļu likmi — uzliek papildu ievedmuitu, lai nepieļautu vai neitralizētu kaitīgu ietekmi Savienības tirgū, ko varētu izraisīt šādu produktu imports, ja:

a)      importu veic par cenu, kas ir mazāka par to, kuru Savienība paziņojusi PTO (“sprūda cena”), vai

b)      importa apjoms gadā pārsniedz noteiktu līmeni (“sprūda apjoms”).

Sprūda apjomu nosaka, pamatojoties uz tirgus piekļuves iespējām, kuras noteiktas kā importa procentuālā daļa no attiecīgā iekšzemes patēriņa iepriekšējos trīs gados.

Šos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 162. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.

2.           Papildu ievedmuitu neuzliek, ja attiecīgais imports, visticamāk, neradītu traucējumus Savienības tirgū vai ja nodokļa ietekme būtu neproporcionāla paredzētajam mērķim.

3.           Šā panta 1. punkta a) apakšpunkta piemērošanas vajadzībām importa cenas nosaka, pamatojoties uz attiecīgā sūtījuma CIF importa cenām.

CIF importa cenas pārbauda, salīdzinot tās ar attiecīgā produkta reprezentatīvām cenām pasaules tirgū vai šā produkta cenām Savienības importa tirgū.

4.           Komisija ar īstenošanas aktiem var pieņemt šā panta piemērošanai vajadzīgos pasākumus. Šos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 162. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.

124. pants Citas īstenošanas pilnvaras

Komisija ar īstenošanas aktiem var:

a)           noteikt piemērojamās ievedmuitas apmēru saskaņā ar noteikumiem, kas izklāstīti saskaņā ar Līguma 218. pantu noslēgtā starptautiskā nolīgumā, kopējo muitas tarifu un noteikumiem, kas pieņemti atbilstīgi šīs regulas 121. pantam;

b)           noteikt reprezentatīvās cenas un sprūda apjomus papildu ievedmuitas piemērošanas vajadzībām saskaņā ar noteikumiem, kas pieņemti atbilstīgi 123. panta 1. punkta pirmajai daļai.

III nodaļa Tarifa kvotu pārvaldība un īpašs režīms attiecībā uz trešo valstu veikto importu

125. pants Tarifa kvotas

1.           Komisija, pieņemot deleģētos un īstenošanas aktus atbilstīgi 126.–128. pantam, atver un/vai pārvalda tarifa kvotas lauksaimniecības produktu importam ar mērķi tos laist brīvā apgrozībā Savienībā (vai tās daļā) vai tādas tarifa kvotas Savienības lauksaimniecības produktu importam trešās valstīs, kuras daļēji vai pilnībā pārvalda Savienība un kuras izriet no nolīgumiem, kas noslēgti saskaņā ar Līguma 218. pantu, vai jebkāda cita akta, kas pieņemts saskaņā ar Līguma 43. panta 2. punktu.

2.           Tarifa kvotu pārvaldību veic tā, lai novērstu attiecīgo tirgus dalībnieku diskrimināciju, piemērojot vienu no turpmāk minētajām metodēm vai šo metožu apvienojumu, vai citu atbilstīgu metodi:

a)      metode, kuras pamatā ir pieteikumu iesniegšanas hronoloģiskā secība (princips “kas pirmais iesniedz, to pirmo apkalpo”);

b)      metode, kura paredz sadali proporcionāli daudzumiem, kas pieprasīti, iesniedzot pieteikumu (“vienlaicīgas pārbaudes metode”);

c)      metode, kura paredz ņemt vērā tradicionālus tirdzniecības modeļus (“metode tradicionāls/jaunpienācējs”).

3.           Pieņemtā pārvaldības metode:

a)      attiecībā uz importa tarifa kvotām — nodrošina to, ka tiek pienācīgi ievērotas prasības attiecībā uz piegādēm Savienības tirgū un vajadzība aizsargāt minētā tirgus līdzsvaru, vai

b)      attiecībā uz eksporta tarifa kvotām — ļauj pilnībā izmantot visas iespējas, kas pieejamas saskaņā ar attiecīgo kvotu.

126. pants Deleģētās pilnvaras

1.           Ņemot vērā vajadzību importa tarifa kvotas ietvaros nodrošināt taisnīgu piekļuvi pieejamajiem daudzumiem un vienlīdzīgus noteikumus tirgus dalībniekiem, Komisija ir pilnvarota saskaņā ar 160. pantu pieņemt deleģētos aktus, lai:

a)      paredzētu nosacījumus un atbilstības prasības, kas tirgus dalībniekam jāizpilda, lai iesniegtu pieteikumu importa tarifa kvotas ietvaros; attiecīgajos nosacījumos var iekļaut prasību par minimālo pieredzi tirdzniecībā ar trešām valstīm un pielīdzinātām teritorijām vai pārstrādē, nosakot minimālo daudzumu un laikposmu konkrētā tirgus sektorā; šajos noteikumos var iekļaut īpašus noteikumus, lai ņemtu vērā konkrētas nozares vajadzības un praksi un pārstrādes uzņēmumu ierasto praksi un vajadzības;

b)      pieņemtu noteikumus par tiesību nodošanu starp tirgus dalībniekiem un vajadzības gadījumā nodošanas ierobežojumus importa tarifa kvotas pārvaldībā;

c)      noteiktu, ka jāiemaksā nodrošinājums, lai izmantotu importa tarifa kvotu;

d)      pieņemtu nepieciešamos noteikumus attiecībā uz konkrētām īpatnībām, prasībām vai ierobežojumiem, kas piemērojami tarifa kvotai, kā noteikts starptautiskā nolīgumā vai citā aktā, kas minēts 125. panta 1. punktā.

2.           Ņemot vērā vajadzību nodrošināt to, lai saskaņā ar nolīgumiem, kurus Savienība noslēgusi atbilstīgi Līguma 218. pantam, eksportētajiem produktiem varētu piemērot īpašu importa režīmu trešā valstī, ja ir izpildīti konkrēti nosacījumi, Komisija ir pilnvarota saskaņā ar šīs regulas 160. pantu pieņemt deleģētos aktus, kuros paredz, ka dalībvalstu kompetentajām iestādēm pēc pieprasījuma un pēc pienācīgām pārbaudēm ir jāizdod dokuments, kurš apliecina, ka ir izpildīti konkrēti nosacījumi attiecībā uz produktiem, kuriem, ja tos eksportē, var piemērot īpašu importa režīmu trešā valstī, ja ir izpildīti konkrēti nosacījumi.

127. pants Īstenošanas pilnvaras saskaņā ar pārbaudes procedūru

1.           Komisija ar īstenošanas aktiem var noteikt:

a)      gada tarifa kvotas, vajadzības gadījumā tās attiecīgi sadalot pa gada laikposmiem, un izmantojamo pārvaldības metodi;

b)      noteikumus, kā piemērojami īpašie noteikumi, kuri paredzēti nolīgumā vai aktā, ar ko pieņemts importa vai eksporta režīms, jo īpaši par:

i)        garantijām, kas attiecas uz produkta īpašībām, izcelsmes vietu un izcelsmi,

ii)       tā dokumenta atzīšanu, ko izmanto i) punktā minēto garantiju pārbaudīšanai,

iii)      eksportētājas valsts izdota dokumenta uzrādīšanu,

iv)      produktu galamērķi un izmantošanu;

c)      licenču vai atļauju derīguma termiņu;

d)      nodrošinājuma summu;

e)      licenču izmantošanu un vajadzības gadījumā īpašus, ar to saistītus noteikumus, jo īpaši nosacījumus, saskaņā ar kuriem iesniedz importa pieteikumus un piešķir atļauju tarifa kvotas ietvaros;

f)       vajadzīgos pasākumus, kas saistīti ar 126. panta 2. punktā minēto dokumentu.

Šos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 162. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.

128. pants Citas īstenošanas pilnvaras

1.           Komisija ar īstenošanas aktiem pieņem procesa pārvaldības noteikumus, ar kuriem nodrošina to, ka netiek pārsniegti tarifa kvotas ietvaros pieejamie daudzumi, nosakot piešķīruma koeficientu katram pieteikumam, kad ir sasniegti pieejamie daudzumi, noraidot iesniegtos pieteikumus un vajadzības gadījumā apturot pieteikumu iesniegšanu.

2.           Komisija ar īstenošanas aktiem var pieņemt noteikumus par neizmantoto daudzumu pārdalīšanu.

IV nodaļa Īpaši importa noteikumi, kas piemērojami dažiem produktiem

129. pants Kaņepju imports

1.           Turpmāk norādītos produktus drīkst importēt Savienībā, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:

a)      neapstrādāti kaņepāji ar KN kodu 5302 10 00, kuri atbilst nosacījumiem, kas izklāstīti 25. panta 3. punktā un 28. panta h) punktā Regulā (ES) Nr. […], ar ko izveido noteikumus par lauksaimniekiem paredzētiem tiešajiem maksājumiem, kurus veic saskaņā ar kopējās lauksaimniecības politikas atbalsta shēmām;

b)      sējai paredzētas kaņepju šķirņu sēklas ar KN kodu ex 1207 99 15, kurām pievienots pierādījums, ka attiecīgās šķirnes tetrahidrokanabinola saturs nepārsniedz saturu, kas noteikts saskaņā ar 25. panta 3. punktu un 28. panta h) punktu Regulā (ES) Nr. […], ar ko izveido noteikumus par lauksaimniekiem paredzētiem tiešajiem maksājumiem, kurus veic saskaņā ar kopējās lauksaimniecības politikas atbalsta shēmām;

c)      sēšanai neparedzētas kaņepju sēklas ar KN kodu 1207 99 91, kuras importē tikai dalībvalsts pilnvaroti importētāji, lai nodrošinātu, ka šādas sēklas nav paredzētas sēšanai.

2.           Šo pantu piemēro, neskarot stingrākus noteikumus, ko dalībvalstis pieņēmušas saskaņā ar Līgumu, un pienākumus, kas izriet no PTO Lauksaimniecības nolīguma.

130. pants Atkāpes attiecībā uz importētiem produktiem un īpašs nodrošinājums vīna nozarē

Attiecībā uz importētiem produktiem atkāpes no VII pielikuma II daļas B iedaļas 5. punkta vai C iedaļas var pieņemt saskaņā ar Līguma 43. panta 2. punktu, ievērojot Savienības starptautiskās saistības.

Ja pastāv atkāpes no VII pielikuma II daļas B iedaļas 5. punkta, importētāji brīdī, kad produkti tiek laisti brīvā apgrozībā, par tiem iemaksā nodrošinājumu norādītajām muitas iestādēm. Nodrošinājumu atbrīvo tad, kad importētājs tās dalībvalsts muitas iestādēm, kurā produkti laisti brīvā apgrozībā, sniedz pierādījumu par to, ka:

a)           produktiem nav piemērotas atkāpes vai

b)           ja produktiem ir piemērotas atkāpes, tie nav vinificēti vai, ja tie ir vinificēti, iegūtie galaprodukti ir pienācīgi marķēti.

Komisija ar īstenošanas aktiem var paredzēt noteikumus, lai nodrošinātu šā panta vienādu piemērošanu, tostarp noteikumus par nodrošinājuma summām un pienācīgu marķējumu. Šos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 162. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.

V nodaļa Aizsardzība un ievešana pārstrādei

131. pants Aizsardzības pasākumi

1.           Komisija veic aizsardzības pasākumus pret importu Savienībā, ievērojot šā panta 3. punktu, saskaņā ar Padomes 2009. gada 26. februāra Regulu (EK) Nr. 260/2009 par kopējiem importa noteikumiem[44] un 2009. gada 7. jūlija Regulu (EK) Nr. 625/2009 par kopējiem noteikumiem importam no dažām trešām valstīm[45].

2.           Ja vien saskaņā ar jebkuru citu Eiropas Parlamenta un Padomes aktu un jebkuru citu Padomes aktu nav paredzēts citādi, Komisija saskaņā ar šā panta 3. punktu veic tos aizsardzības pasākumus pret importu Savienībā, kas paredzēti starptautiskos nolīgumos, kuri noslēgti saskaņā ar Līguma 218. pantu.

3.           Komisija ar īstenošanas aktiem pēc dalībvalsts pieprasījuma vai savas ierosmes var veikt šā panta 1. un 2. punktā minētos pasākumus. Šos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 162. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.

              Ja Komisija saņem dalībvalsts pieprasījumu, tā ar īstenošanas aktiem pieņem attiecīgu lēmumu piecās darbdienās pēc pieprasījuma saņemšanas. Šos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 162. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.

              Pienācīgi pamatotos steidzamos gadījumos Komisija pieņem tūlītēji piemērojamus īstenošanas aktus saskaņā ar 162. panta 3. punktā minēto procedūru.

Pieņemtos pasākumus tūlīt paziņo dalībvalstīm, un tie stājas spēkā nekavējoties.

4.           Komisija ar īstenošanas aktiem var atsaukt vai grozīt Savienības aizsardzības pasākumus, kas pieņemti saskaņā ar šā panta 3. punktu. Šos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 162. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.

              Pienācīgi pamatotos steidzamos gadījumos Komisija pieņem tūlītēji piemērojamus īstenošanas aktus saskaņā ar 162. panta 3. punktā minēto procedūru.

132. pants Pārstrādes režīma un ievešanas pārstrādei režīma apturēšana

1.           Ja Savienības tirgū pārstrādes režīma vai ievešanas pārstrādei režīma dēļ ir radušies traucējumi vai ir iespējams, ka tie radīsies, Komisija ar īstenošanas aktiem pēc dalībvalsts pieprasījuma vai savas ierosmes var pilnībā vai daļēji apturēt pārstrādes režīmu vai ievešanas pārstrādei režīmu attiecībā uz labības, rīsu, cukura, olīveļļas un galda olīvu, augļu un dārzeņu, pārstrādātu augļu un dārzeņu, vīna, liellopu un teļa gaļas, piena un piena produktu, cūkgaļas, aitas un kazas gaļas, olu, mājputnu gaļas un lauksaimnieciskas izcelsmes etilspirta nozares produktiem. Šos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 162. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.

              Ja Komisija saņem dalībvalsts pieprasījumu, tā ar īstenošanas aktiem pieņem attiecīgu lēmumu piecās darbdienās pēc pieprasījuma saņemšanas. Šos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 162. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.

              Pienācīgi pamatotos steidzamos gadījumos Komisija pieņem tūlītēji piemērojamus īstenošanas aktus saskaņā ar 162. panta 3. punktā minēto procedūru.

Pieņemtos pasākumus tūlīt paziņo dalībvalstīm, un tie stājas spēkā nekavējoties.

2.           Tiktāl, cik tas vajadzīgs TKO pareizai darbībai, Eiropas Parlaments un Padome saskaņā ar Līguma 43. panta 2. punktā noteikto procedūru var pilnībā vai daļēji aizliegt izmantot ievešanas pārstrādei režīmu attiecībā uz 1. punktā minētajiem produktiem.

VI nodaļa Eksporta kompensācijas

133. pants Darbības joma

1.           Tiktāl, cik tas vajadzīgs, lai produktus varētu eksportēt, pamatojoties uz to kursu vai cenām pasaules tirgū un nepārsniedzot apjomus, kas izriet no nolīgumiem, kuri noslēgti saskaņā ar Līguma 218. pantu, starpību starp minēto kursu vai cenām un cenām Savienībā var segt ar eksporta kompensācijām par:

a)      šādu nozaru produktiem, kurus eksportē bez turpmākas pārstrādes:

i)        labība,

ii)       rīsi,

iii)      cukurs, proti, I pielikuma III daļas b)–d) un g) punktā minētie produkti,

iv)      liellopu un teļa gaļa;

v)       piens un piena produkti,

vi)      cūkgaļa,

vii)     olas,

viii)    mājputnu gaļa;

b)      produktiem, kuri uzskaitīti šā punkta a) apakšpunkta i)–iii), v) un vii) punktā un kurus eksportē kā pārstrādātas preces saskaņā ar Padomes 2009. gada 30. novembra Regulu (EK) Nr. 1216/2009, ar ko nosaka tirdzniecības režīmu, kas piemērojams dažām lauksaimniecības produktu pārstrādē iegūtām precēm[46], un kā cukuru saturošus produktus, kas minēti I pielikuma X daļā.

2.           Eksporta kompensācijas par produktiem, ko eksportē pārstrādātu preču veidā, nav lielākas par tām, ko piemēro tiem pašiem produktiem, kurus eksportē bez turpmākas pārstrādes.

3.           Komisija ar īstenošanas aktiem pieņem šā panta piemērošanai vajadzīgos pasākumus. Šos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 162. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.

134. pants Eksporta kompensāciju sadale

Produktu daudzumus, ko var eksportēt, saņemot eksporta kompensāciju, sadala, izmantojot tādu metodi, kura:

a)           ir vispiemērotākā produkta īpašībām un situācijai attiecīgajā tirgū un ļauj pēc iespējas efektīvāk izmantot pieejamos resursus, ņemot vērā Savienības eksporta efektivitāti un struktūru un tā ietekmi uz tirgus līdzsvaru, neradot diskrimināciju attiecīgo tirgus dalībnieku starpā un jo īpaši lielu un mazu tirgus dalībnieku diskrimināciju;

b)           rada vismazāko administratīvo apgrūtinājumu tirgus dalībniekiem, ņemot vērā administratīvās prasības.

135. pants Eksporta kompensācijas noteikšana

1.           Eksporta kompensācijas visā Savienībā piemēro vieniem un tiem pašiem produktiem. Tās var atšķirties atkarībā no galamērķa, īpaši tad, ja to nosaka situācija pasaules tirgū vai dažu tirgu īpašās prasības, vai saistības, kas izriet no nolīgumiem, kuri noslēgti saskaņā ar Līguma 218. pantu.

2.           Kompensāciju noteikšanas pasākumus Padome veic saskaņā ar Līguma 43. panta 3. punktu.

136. pants Eksporta kompensācijas piešķiršana

1.           Kompensācijas par 133. panta 1. punkta a) apakšpunktā uzskaitītajiem produktiem, kurus eksportē bez turpmākas pārstrādes, piešķir tikai pēc pieteikuma iesniegšanas un eksporta licences uzrādīšanas.

2.           Produktiem, kuri uzskaitīti 133. panta 1. punkta a) apakšpunktā, piemēro kompensāciju, kas piemērojama licences pieteikuma iesniegšanas dienā, vai kompensāciju, kas izriet no attiecīgās konkursa procedūras, un — diferencētas kompensācijas gadījumā — kompensāciju, kas tajā pašā dienā piemērojama attiecībā uz:

a)      licencē norādīto galamērķi vai

b)      faktisko galamērķi, ja tas atšķiras no licencē norādītā galamērķa, un tādā gadījumā piemērojamā summa nepārsniedz summu, kas piemērojama attiecībā uz licencē norādīto galamērķi.

Komisija ar īstenošanas aktiem var veikt piemērotus pasākumus, lai nepieļautu šajā punktā paredzētās elastīgās pieejas ļaunprātīgu izmantošanu. Šie pasākumi jo īpaši var būt saistīti ar pieteikumu iesniegšanas procedūru.

3.           Ņemot vērā vajadzību nodrošināt Līguma I pielikumā minēto produktu un to pārstrādes produktu eksportētāju vienlīdzīgu piekļuvi eksporta kompensācijām, Komisija ir pilnvarota saskaņā ar šīs regulas 160. pantu pieņemt deleģētos aktus, lai piemērotu šā panta 1. un 2. punktu šīs regulas 133. panta 1. punkta b) apakšpunktā minētajiem produktiem.

Komisija ar īstenošanas aktiem var pieņemt šā punkta piemērošanai vajadzīgos pasākumus. Šos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 162. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.

4.           Kompensāciju izmaksā, kad ir iesniegts pierādījums par to, ka:

a)      produkti ir izvesti no Savienības muitas teritorijas saskaņā ar Muitas kodeksa 161. pantā minēto eksporta procedūru;

b)      diferencētas kompensācijas gadījumā — produkti ir importēti licencē norādītajā galamērķī vai citā galamērķī, attiecībā uz kuru ir noteikta kompensācija, neskarot 2. punkta b) apakšpunktu.

137. pants Eksporta kompensācijas par dzīvniekiem liellopu un teļa gaļas nozarē

1.           Attiecībā uz liellopu un teļa gaļas nozares produktiem eksporta kompensāciju piešķiršana un maksājumi par dzīvnieku eksportu ir atkarīgi no tā, vai ir ievērotas Savienības tiesību aktos paredzētās prasības par dzīvnieku labturību un jo īpaši par dzīvnieku aizsardzību pārvadāšanas laikā.

2.           Ņemot vērā vajadzību rosināt eksportētājus ievērot dzīvnieku labturības nosacījumus un dot kompetentajām iestādēm iespēju pārbaudīt eksporta kompensāciju pareizu izmaksāšanu, ja tā ir atkarīga no dzīvnieku labturības prasību ievērošanas, Komisija ir pilnvarota saskaņā ar 160. pantu pieņemt deleģētos aktus par dzīvnieku labturības prasību ievērošanu ārpus Savienības muitas teritorijas, tostarp par neatkarīgu trešo personu iesaistīšanu.

3.           Komisija ar īstenošanas aktiem var pieņemt šā panta piemērošanai vajadzīgos pasākumus. Šos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 162. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.

138. pants Eksporta limiti

Apjoma saistības, kas izriet no nolīgumiem, kuri noslēgti saskaņā ar Līguma 218. pantu, ievēro, pamatojoties uz eksporta licencēm, kas izdotas par atsauces periodiem, kurus piemēro attiecīgajiem produktiem.

Komisija var pieņemt īstenošanas aktus, kas vajadzīgi, lai tiktu ievērotas apjoma saistības, tostarp tiktu pārtraukta vai ierobežota eksporta licenču izdošana, ja šādas saistības ir vai var tikt pārsniegtas. Attiecībā uz to pienākumu ievērošanu, kas izriet no PTO Lauksaimniecības nolīguma, atsauces perioda beigas neietekmē eksporta licenču derīgumu.

139. pants Deleģētās pilnvaras

1.           Komisija ir pilnvarota saskaņā ar 160. pantu pieņemt deleģētos aktus, lai paredzētu pasākumus, kuri minēti šā panta 2.–6. punktā.

2.           Ņemot vērā vajadzību nodrošināt to, ka tirgus dalībnieki, piedaloties konkursa procedūrās, ievēro savus pienākumus, Komisija ar deleģētajiem aktiem nosaka pamatprasību, kas jāizpilda, lai tiktu atbrīvots licences nodrošinājums konkursa kārtībā piešķirtu eksporta kompensāciju gadījumā.

3.           Ņemot vērā vajadzību mazināt administratīvo slogu tirgus dalībniekiem un iestādēm, Komisija ar deleģētajiem aktiem var noteikt robežvērtības, kuru nepārsniegšanas gadījumā nav pienākuma izdot vai uzrādīt eksporta licenci, norādīt galamērķus vai darbības, attiecībā uz kurām var pamatoti piešķirt atbrīvojumu no pienākuma uzrādīt eksporta licenci, un atļaut pamatotās situācijās piešķirt eksporta licences ar atpakaļejošu spēku.

4.           Ņemot vērā vajadzību ievērot reālas situācijas, kurās ir pamatotas tiesības pretendēt uz pilnu vai daļēju eksporta kompensāciju, un palīdzēt tirgus dalībniekiem pārvarēt laiku no eksporta kompensācijas pieteikuma iesniegšanas līdz tās galīgajam maksājumam, Komisija ar deleģētajiem aktiem var pieņemt pasākumus attiecībā uz:

a)      citu kompensācijas izmaksas datumu;

b)      sekām eksporta kompensācijas izmaksas gadījumā, ja licencē norādītais produkta kods vai galamērķis neatbilst faktiskajam produktam vai galamērķim;

c)      eksporta kompensāciju avansa maksājumu, ieskaitot nodrošinājuma iemaksāšanas un atbrīvošanas nosacījumus;

d)      pārbaudēm un pierādījumiem, ja pastāv šaubas par reālo produkta galamērķi, un iespēju veikt reimportu Savienības muitas teritorijā;

e)      galamērķiem, kuri uzskatāmi par eksportu no Savienības, un Savienības muitas teritorijā esošu galamērķu iekļaušanu galamērķos, kuriem ir tiesības pretendēt uz eksporta kompensācijām.

5.           Ņemot vērā vajadzību nodrošināt to, ka produkti, par kuriem saņem eksporta kompensācijas, tiek eksportēti no Savienības muitas teritorijas, nepieļaut to iespējamu atgriešanos minētajā teritorijā un mazināt tirgus dalībnieku administratīvo slogu, kurš rodas, diferencētu kompensāciju gadījumā sagatavojot un iesniedzot pierādījumu, ka kompensāciju saņēmušie produkti ir sasnieguši galamērķa valsti, Komisija ar deleģētajiem aktiem var pieņemt pasākumus attiecībā uz:

a)      termiņu, kurā jābūt pabeigtai izvešanai no Savienības muitas teritorijas, arī pagaidu atkārtotas ievešanas laiku;

b)      pārstrādi, kādu minētajā periodā drīkst veikt produktiem, par kuriem saņem eksporta kompensācijas;

c)      pierādījumu par galamērķa sasniegšanu diferencētu kompensāciju gadījumā;

d)      kompensācijas robežvērtībām un nosacījumiem, ar kādiem eksportētājus var atbrīvot no prasības sniegt šādu pierādījumu;

e)      nosacījumiem, ar kādiem apstiprina neatkarīgu trešo personu pierādījumu par galamērķa sasniegšanu diferencētu kompensāciju gadījumā.

6.           Ņemot vērā dažādu nozaru specifiku, Komisija ar deleģētajiem aktiem var paredzēt īpašas prasības un nosacījumus, kas piemērojami tirgus dalībniekiem un produktiem, kuri ir tiesīgi pretendēt uz eksporta kompensāciju, noteikt produktu definīciju un īpašības un noteikt eksporta kompensāciju aprēķināšanai vajadzīgos koeficientus.

140. pants Īstenošanas pilnvaras saskaņā ar pārbaudes procedūru

Komisija ar īstenošanas aktiem pieņem šīs iedaļas piemērošanai vajadzīgos pasākumus, jo īpaši attiecībā uz:

a)           to eksportējamo daudzumu pārdali, kas nav piešķirti vai izmantoti;

b)           šīs regulas 133. panta 1. punkta b) apakšpunktā minētajiem produktiem.

Šos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 162. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.

141. pants Citas īstenošanas pilnvaras

Komisija ar īstenošanas aktiem var noteikt koeficientus eksporta kompensāciju koriģēšanai saskaņā ar noteikumiem, kas pieņemti atbilstīgi 139. panta 6. punktam.

VII nodaļa Izvešana pārstrādei

142. pants Izvešanas pārstrādei režīma apturēšana

1.           Ja Savienības tirgū izvešanas pārstrādei režīma dēļ ir radušies vai varētu rasties traucējumi, Komisija pēc dalībvalsts pieprasījuma vai savas ierosmes ar īstenošanas aktiem var pilnībā vai daļēji apturēt izvešanas pārstrādei režīmu attiecībā uz labības, rīsu, augļu un dārzeņu, pārstrādātu augļu un dārzeņu, vīna, liellopu un teļa gaļas, cūkgaļas, aitas un kazas gaļas un mājputnu gaļas nozares produktiem. Šos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 162. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.

Ja Komisija saņem dalībvalsts pieprasījumu, tā ar īstenošanas aktiem pieņem attiecīgu lēmumu piecās darbdienās pēc pieprasījuma saņemšanas. Šos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 162. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.

Pienācīgi pamatotos steidzamos gadījumos Komisija pieņem tūlītēji piemērojamus īstenošanas aktus saskaņā ar 162. panta 3. punktā minēto procedūru.

Pieņemtos pasākumus tūlīt paziņo dalībvalstīm, un tie stājas spēkā nekavējoties.

2.           Tiktāl, cik tas vajadzīgs TKO pareizai darbībai, Eiropas Parlaments un Padome saskaņā ar Līguma 43. panta 2. punktā noteikto procedūru var pilnībā vai daļēji aizliegt izmantot izvešanas pārstrādei režīmu attiecībā uz 1. punktā minētajiem produktiem.

IV DAĻA KONKURENCES NOTEIKUMI

I NODAĻA Noteikumi, ko piemēro uzņēmumiem

143. pants Līguma 101.–106. panta piemērošana

Ja vien šajā regulā nav noteikts citādi, Līguma 101.–106. pantu un to piemērošanas noteikumus, ievērojot šīs regulas 144.–146. pantu, piemēro visiem Līguma 101. panta 1. punktā un 102. pantā minētajiem nolīgumiem, lēmumiem un saskaņotajām darbībām, kas saistītas ar lauksaimniecības produktu ražošanu vai tirdzniecību.

144. pants Izņēmumi attiecībā uz KLP, lauksaimnieku un to apvienību mērķiem

1.           Līguma 101. panta 1. punktu nepiemēro tādiem šīs regulas 143. pantā minētiem nolīgumiem, lēmumiem un saskaņotajām darbībām, kas vajadzīgas Līguma 39. pantā izklāstīto mērķu sasniegšanai.

Jo īpaši Līguma 101. panta 1. punktu nepiemēro lauksaimnieku, lauksaimnieku apvienību vai šādu apvienību asociāciju, vai saskaņā ar šīs regulas 106. pantu atzītu ražotāju organizāciju, vai saskaņā ar šīs regulas 107. pantu atzītu ražotāju organizāciju apvienību nolīgumiem, lēmumiem un saskaņotajām darbībām, kuras attiecas uz lauksaimniecības produktu ražošanu vai tirdzniecību, vai kopīgu iekārtu izmantošanu lauksaimniecības produktu uzglabāšanai, apstrādei vai pārstrādei un saskaņā ar kurām nav pienākuma iekasēt vienādas cenas, ja vien tādā veidā netiek izslēgta konkurence vai apdraudēta Līguma 39. panta mērķu sasniegšana.

2.           Pēc apspriešanās ar dalībvalstīm un attiecīgo uzņēmumu vai uzņēmumu apvienību un citu fizisku personu vai juridisku personu uzklausīšanas, ko Komisija uzskata par lietderīgu, Komisijai vienīgajai ir tiesības, kuras pārskata Savienības Tiesa, ar īstenošanas aktiem pieņemot lēmumu, kas jāpublicē, noteikt, kuri nolīgumi, lēmumi un darbības atbilst 1. punkta nosacījumiem.

Komisija veic šādu noteikšanu pēc savas iniciatīvas vai pēc dalībvalsts kompetentās iestādes, ieinteresēta uzņēmuma vai uzņēmumu apvienības pieprasījuma.

3.           Šā panta 2. punkta pirmajā daļā minētā lēmuma publikācijā norāda iesaistīto pušu vārdus un lēmuma galveno saturu. Tajā ņem vērā uzņēmumu likumīgās intereses komercnoslēpumu aizsargāšanā.

145. pants Atzītu starpnozaru organizāciju nolīgumi un saskaņotās darbības

1.           Līguma 101. panta 1. punktu nepiemēro tādu starpnozaru organizāciju nolīgumiem, lēmumiem un saskaņotajām darbībām, kuras atzītas saskaņā ar šīs regulas 108. pantu un kuru mērķis ir veikt pasākumus, kas minēti šīs regulas 108. panta 1. punkta c) apakšpunktā, un — olīveļļas un galda olīvu nozares un tabakas nozares gadījumā — šīs regulas 108. panta 2. punktā.

2.           Šā panta 1. punktu piemēro vienīgi tad, ja:

a)      nolīgumi, lēmumi un saskaņotās darbības ir paziņotas Komisijai;

b)      divos mēnešos pēc visu pieprasīto ziņu saņemšanas Komisija ar īstenošanas aktiem nav konstatējusi, ka nolīgumi, lēmumi vai saskaņotās darbības neatbilst Savienības noteikumiem.

3.           Nolīgumus, lēmumus un saskaņotas darbības nevar ieviest, pirms nav beidzies 2. punkta b) apakšpunktā norādītais periods.

4.           Nolīgumus, lēmumus un saskaņotas darbības noteikti atzīst par nesaderīgiem ar Savienības noteikumiem, ja tie:

a)      Savienībā var izraisīt tirgu sadalīšanu jebkādā veidā;

b)      var ietekmēt tirgus organizācijas pareizu darbību;

c)      var radīt konkurences kropļojumus, kas nav būtiski to KLP mērķu sasniegšanai, uz kuriem vērsta starpnozaru organizācijas darbība;

d)      ietver cenu vai kvotu noteikšanu;

e)      var radīt diskrimināciju vai likvidēt konkurenci attiecībā uz ievērojamu daļu attiecīgo produktu.

5.           Ja pēc 2. punkta b) apakšpunktā minētā divu mēnešu perioda beigām Komisija konstatē, ka 1. punkta piemērošanas nosacījumi nav izpildīti, tā ar īstenošanas aktiem pieņem lēmumu, kurā paziņo, ka uz attiecīgo nolīgumu, lēmumu vai saskaņoto darbību attiecas Līguma 101. panta 1. punkts.

Minēto Komisijas lēmumu nepiemēro pirms dienas, kad tas paziņots attiecīgajai starpnozaru organizācijai, ja vien šī starpnozaru organizācija nav iesniegusi nepareizu informāciju vai ļaunprātīgi izmantojusi 1. punktā minēto atbrīvojumu.

6.           Daudzgadu nolīgumu gadījumā paziņošana par pirmo gadu ir spēkā turpmākajiem nolīguma gadiem. Tomēr šādā gadījumā Komisija pēc savas ierosmes vai pēc citas dalībvalsts lūguma jebkurā laikā var paziņot, ka konstatēta neatbilstība.

II NODAĻA Noteikumi par valsts atbalstu

146. pants Līguma 107.–109. panta piemērošana

1.           Ievērojot 2. punktu, lauksaimniecības produktu ražošanai un tirdzniecībai piemēro Līguma 107.–109. pantu.

2.           Līguma 107.–109. pantu nepiemēro maksājumiem, kurus dalībvalstis veikušas saskaņā ar:

a)      šajā regulā paredzētajiem pasākumiem, kurus pilnībā vai daļēji finansē Savienība, vai

b)      šīs regulas 147.–153. panta noteikumiem.

147. pants Valsts maksājumi saistībā ar vīna nozares atbalsta programmām

Atkāpjoties no 41. panta 3. punkta, dalībvalstis var piešķirt valsts maksājumus 43., 47. un 48. pantā minētajiem pasākumiem saskaņā ar Savienības noteikumiem par valsts atbalstu.

Maksimālo atbalsta likmi, kas noteikta attiecīgajos Savienības noteikumos par valsts atbalstu, piemēro kopējam publiskajam finansējumam, kas aptver gan Savienības, gan valsts līdzekļus.

148. pants Valsts maksājumi ziemeļbriežu nozarei Somijā un Zviedrijā

Ar Komisijas atļauju, kas piešķirta ar īstenošanas aktiem, Somija un Zviedrija var veikt valsts maksājumus par ziemeļbriežu un ziemeļbriežu produktu ražošanu un tirdzniecību (KN kods ex 0208 un ex 0210), ciktāl šādu maksājumu dēļ nepalielinās ierastais ražošanas apjoms.

149. pants Valsts maksājumi cukura nozarei Somijā

Somija var veikt valsts maksājumus cukurbiešu audzētājiem, nepārsniedzot EUR 350 par hektāru vienā tirdzniecības gadā.

150. pants Valsts maksājumi biškopībai

Dalībvalstis var veikt valsts maksājumus to biškopības uzņēmumu aizsardzībai, kuri ir nelabvēlīgākā situācijā strukturālu vai dabas apstākļu dēļ vai kuri ir iesaistīti ekonomikas attīstības programmās, izņemot ražošanai vai tirdzniecībai paredzētus maksājumus.

151. pants Valsts maksājumi vīna destilācijai krīzes gadījumā

1.           Dalībvalstis var veikt valsts maksājumus vīna ražotājiem par brīvprātīgu vai obligātu vīna destilēšanu pamatotas krīzes gadījumos.

2.           Maksājumi, kas minēti 1. punktā, ir samērīgi un palīdz pārvarēt attiecīgo krīzi.

3.           Kopējā maksājumu summa, kas dalībvalstī šādiem maksājumiem pieejama katrā attiecīgajā gadā, nepārsniedz 15 % no kopējiem līdzekļiem, kas katrai dalībvalstij pieejami attiecīgajā gadā un noteikti IV pielikumā.

4.           Dalībvalstis, kuras vēlas izmantot 1. punktā minētos valsts maksājumus, iesniedz Komisijai pienācīgi pamatotu paziņojumu. Komisija ar īstenošanas aktiem lemj par pasākuma apstiprināšanu un maksājumu veikšanu.

5.           Lai nepieļautu konkurences kropļojumus, spirtu, ko iegūst 1. punktā minētās destilācijas rezultātā, lieto tikai rūpniecības vai enerģētikas vajadzībām.

6.           Komisija ar īstenošanas aktiem var pieņemt šā panta piemērošanai vajadzīgos pasākumus. Šos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 162. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.

152. pants Valsts maksājumi par produktu izplatīšanu bērniem

Dalībvalstis papildus Savienības atbalstam, kas paredzēts 21. un 24. pantā, var veikt valsts maksājumus par produktu piegādi bērniem izglītības iestādēs vai ar to saistītajām izmaksām, kas minētas 21. panta 1. punktā.

Dalībvalstis var finansēt šos maksājumus, uzliekot nodevu attiecīgajai nozarei, vai ar jebkādiem citiem privātā sektora ieguldījumiem.

Dalībvalstis papildus Savienības atbalstam, kas paredzēts 21. pantā, var veikt valsts maksājumus, lai finansētu 21. panta 2. punktā paredzētos papildu pasākumus, kas vajadzīgi, lai varētu īstenot Savienības augļu un dārzeņu, pārstrādātu augļu un dārzeņu un banānu produktu piegādes programmu.

153. pants Valsts maksājumi par riekstiem

1.           Dalībvalstis var veikt valsts maksājumus līdz EUR 120,75 par hektāru gadā lauksaimniekiem, kuri ražo šādus produktus:

a)      mandeles ar KN kodu 0802 11 un 0802 12;

b)      lazdu riekstus vai dižlazdu riekstus ar KN kodu 0802 21 un 0802 22;

c)      valriekstus ar KN kodu 0802 31 un 0802 32;

d)      pistācijas ar KN kodu 0802 50;

e)      ceratoniju augļus ar KN kodu 1212 99 30.

2.           Valsts maksājumus var veikt tikai par šādu maksimālo platību:

Dalībvalsts || Maksimālā platība (ha)

Beļģija || 100

Bulgārija || 11 984

Vācija || 1 500

Grieķija || 41 100

Spānija || 568 200

Francija || 17 300

Itālija || 130 100

Kipra || 5100

Luksemburga || 100

Ungārija || 2 900

Nīderlande || 100

Polija || 4 200

Portugāle || 41 300

Rumānija || 1 645

Slovēnija || 300

Slovākija || 3 100

Apvienotā Karaliste || 100

3.           Dalībvalstis var noteikt, ka valsts maksājumu piešķiršanas priekšnosacījums ir lauksaimnieku dalība saskaņā ar 106. pantu atzītā ražotāju organizācijā.

V DAĻA VISPĀRĒJI NOTEIKUMI

I NODAĻA Ārkārtas pasākumi

1. iedaļa Tirgus traucējumi

154. pants Pasākumi tirgus traucējumu novēršanai

1.           Ņemot vērā vajadzību efektīvi un iedarbīgi reaģēt uz tirgus traucējumu draudiem, ko rada būtiska cenu palielināšanās vai samazināšanās iekšējos vai ārējos tirgos vai jebkādi citi faktori, kuri ietekmē tirgu, Komisija ir pilnvarota saskaņā ar 160. pantu pieņemt deleģētos aktus, lai veiktu vajadzīgos pasākumus attiecīgajā nozarē, ievērojot visas saistības, kas izriet no nolīgumiem, kuri noslēgti saskaņā ar Līguma 218. pantu.

Ja ir radušies pirmajā daļā minētie tirgus traucējumu draudi un tas vajadzīgs nenovēršamu, steidzamu iemeslu dēļ, saskaņā ar šo punktu pieņemtiem deleģētajiem aktiem piemēro šīs regulas 161. pantā paredzēto procedūru.

              Šādi pasākumi var tādā mērā un uz tik ilgu laiku, cik nepieciešams, paplašināt vai grozīt citu šajā regulā paredzēto pasākumu piemērošanas jomu, ilgumu vai citus aspektus vai pilnībā vai daļēji apturēt ievedmuitas piemērošanu, vajadzības gadījumā arī noteiktiem apjomiem vai uz noteiktu laikposmu.

2.           Šā panta 1. punktā minētos pasākumus nepiemēro I pielikuma XXIV daļas 2. iedaļā uzskaitītajiem produktiem.

3.           Komisija ar īstenošanas aktiem var pieņemt šā panta 1. punkta piemērošanai vajadzīgos noteikumus. Minētie noteikumi jo īpaši var attiekties uz procedūrām un tehniskajiem kritērijiem. Šos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 162. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.

2. iedaļa Tirgus atbalsta pasākumi, kas saistīti ar dzīvnieku slimībām un patērētāju uzticības zaudēšanu sabiedrības, dzīvnieku vai augu veselības risku dēļ

155. pants Pasākumi, kas saistīti ar dzīvnieku slimībām un patērētāju uzticības zaudēšanu sabiedrības, dzīvnieku vai augu veselības risku dēļ

1.           Komisija ar īstenošanas aktiem var pieņemt ārkārtas atbalsta pasākumus:

a)      slimību ietekmētajā tirgū, lai ņemtu vērā ierobežojumus Savienības iekšējā tirdzniecībā un tirdzniecībā ar trešām valstīm, kas var rasties, piemērojot pasākumus dzīvnieku slimību izplatības apkarošanai, un

b)      lai ņemtu vērā būtiskus tirgus traucējumus, kuru tiešais cēlonis ir patērētāju uzticības zaudēšana sabiedrības, dzīvnieku vai augu veselības risku dēļ.

Šos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 162. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.

2.           Šā panta 1. punktā paredzētos pasākumus piemēro šādās nozarēs:

a)      liellopu un teļa gaļa;

b)      piens un piena produkti;

c)      cūkgaļa;

d)      aitas un kazas gaļa;

e)      olas;

f)       mājputnu gaļa.

Pasākumus, kas paredzēti 1. punkta b) apakšpunktā un saistīti ar patērētāju uzticības zaudēšanu sabiedrības vai augu veselības risku dēļ, piemēro arī visiem citiem lauksaimniecības produktiem, izņemot I pielikuma XXIV daļas 2. iedaļā minētos produktus.

3.           Šā panta 1. punktā paredzētos pasākumus veic pēc attiecīgās dalībvalsts pieprasījuma.

4.           Pasākumus, kas paredzēti 1. punkta a) apakšpunktā, var veikt tikai tad, ja attiecīgā dalībvalsts ir veikusi sanitāros un veterināros pasākumus, lai ātri likvidētu slimību, un vienīgi tādā apmērā un tik ilgi, cik noteikti nepieciešams attiecīgā tirgus atbalstam.

5.           Savienība 1. punktā paredzētajiem pasākumiem piešķir daļēju finansējumu 50 % apmērā no dalībvalstu segtajiem izdevumiem.

Tomēr liellopu un teļa gaļas, piena un piena produktu, cūkgaļas un aitas un kazas gaļas nozarē Savienība piešķir daļēju finansējumu 60 % apmērā no šādiem izdevumiem, ja apkaro mutes un nagu sērgu.

6.           Dalībvalstis nodrošina to, lai ražotāju ieguldījums dalībvalstīm radušos izdevumu segšanā nekropļotu konkurenci starp ražotājiem dažādās dalībvalstīs.

3. iedaļa Īpašas problēmas

156. pants Pasākumi īpašu problēmu risināšanai

1.           Komisija ar īstenošanas aktiem pieņem vajadzīgus un pamatotus ārkārtas pasākumus īpašu problēmu risināšanai. Minētie pasākumi var ietvert atkāpes no šīs regulas noteikumiem tikai tādā mērā un tik ilgi, cik noteikti nepieciešams. Šos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 162. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.

2.           Lai atrisinātu īpašas problēmas, Komisija pienācīgi pamatotos steidzamos gadījumos pieņem tūlītēji piemērojamus īstenošanas aktus saskaņā ar 162. panta 3. punktā minēto procedūru.

II NODAĻA Paziņojumi un ziņojumi

157. pants Paziņošanas prasības

1.           Lai nodrošinātu šīs regulas piemērošanu, lauksaimniecības produktu tirgus uzraudzību, analīzi un pārvaldību, tirgus pārredzamību, KLP pasākumu pienācīgu darbību, KLP pasākumu pārbaudi, kontroli, uzraudzību, novērtēšanu un revīziju, starptautisku nolīgumu īstenošanu, tostarp šajos nolīgumos paredzēto paziņošanas prasību ievērošanu, Komisija saskaņā ar 2. punktā minēto procedūru var pieņemt vajadzīgos pasākumus attiecībā uz paziņojumiem, kuri ir jāiesniedz uzņēmumiem, dalībvalstīm un/vai trešām valstīm. Šādi rīkojoties, Komisija ņem vērā vajadzību pēc datiem un potenciālo datu avotu sinerģiju.

              Iegūto informāciju var nosūtīt vai darīt pieejamu starptautiskām organizācijām un trešo valstu kompetentajām iestādēm un darīt zināmu atklātībai, ievērojot personas datu aizsardzību un uzņēmumu likumīgās intereses savu komercnoslēpumu, tostarp cenu, aizsargāšanā.

2.           Ņemot vērā vajadzību panākt to, lai 1. punktā minēto paziņojumu iesniegšana būtu ātra, efektīva, precīza un rentabla, Komisija ir pilnvarota saskaņā ar 160. pantu pieņemt deleģētos aktus, kuros nosaka:

a)      paziņojamās informācijas būtību un veidu;

b)      paziņošanas metodes;

c)      noteikumus, kas saistīti ar tiesībām piekļūt informācijai vai informācijas sistēmām, kas darītas pieejamas;

d)      nosacījumus un līdzekļus informācijas publiskošanai.

3.           Komisija ar īstenošanas aktiem pieņem:

a)      noteikumus par šā panta piemērošanai vajadzīgās informācijas sniegšanu;

b)      paziņojamās informācijas pārvaldības kārtību, kā arī noteikumus par paziņojumu saturu, formu, sniegšanas laiku un biežumu, un termiņiem;

c)      kārtību, kādā informāciju un dokumentus nosūta vai dara pieejamus dalībvalstīm, starptautiskām organizācijām, trešo valstu kompetentajām iestādēm vai sabiedrībai, ievērojot personas datu aizsardzību un uzņēmumu likumīgās intereses savu komercnoslēpumu, tostarp cenu, aizsargāšanā.

Šos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 162. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.

158. pants Komisijas pienākums sniegt ziņojumus

Komisija iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu:

a)           pēc 2013. gada reizi trīs gados par 52.–54. pantā paredzēto pasākumu īstenošanu biškopības nozarē;

b)           līdz 2014. gada 30. jūnijam un arī līdz 2018. gada 31. decembrim par tirgus situācijas attīstību piena un piena produktu nozarē un jo īpaši par 104.–107. un 145. panta darbību šajā nozarē, jo īpaši aplūkojot potenciālos stimulus, lai rosinātu lauksaimniekus slēgt kopīgas ražošanas nolīgumus, un pievieno attiecīgus priekšlikumus.

III NODAĻA Rezerve krīzes situācijām lauksaimniecības nozarē

159. pants Rezerves izmantošana

Līdzekļus, kuri pārvietoti no rezerves krīzes situācijām lauksaimniecības nozarē saskaņā ar nosacījumiem un procedūru, kas minēta 14. punktā Iestāžu nolīgumā starp Eiropas Parlamentu, Padomi un Komisiju par sadarbību budžeta jautājumos un pareizu finanšu pārvaldību[47], dara pieejamus pasākumiem, uz kuriem attiecas šī regula, gadā vai gados, kad vajadzīgs papildu atbalsts, un kurus īsteno apstākļos, kas pārsniedz parastu tirgus attīstību.

Konkrēti, līdzekļus pārvieto izdevumiem, kas rodas saskaņā ar:

a)           II daļas I sadaļas I nodaļu;

b)           III daļas VI nodaļu un

c)           šīs daļas I nodaļu.

Komisija, pieņemot īstenošanas aktus un atkāpjoties no šā panta otrās daļas, var nolemt, ka līdzekļu pārvietojumus neveic konkrētiem izdevumiem, kas norādīti minētās daļas b) apakšpunktā, ja šādi izdevumi ir daļa no parastas tirgus pārvaldības. Šos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 162. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.

VI DAĻA PILNVARU DELEĢĒŠANA, ĪSTENOŠANAS NOTEIKUMI, PĀREJAS UN NOBEIGUMA NOTEIKUMI

I NODAĻA Pilnvaru deleģēšana un īstenošanas noteikumi

160. pants Deleģēšanas īstenošana

1.           Pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir, ievērojot šajā pantā izklāstītos nosacījumus.

2.           Šajā regulā minētā pilnvaru deleģēšanu Komisijai ir piešķirta uz nenoteiktu laiku pēc šīs regulas stāšanās spēkā.

3.           Eiropas Parlaments vai Padome var jebkurā laikā atsaukt pilnvaru deleģēšanu, kas minēta šajā regulā. Ar atsaukšanas lēmumu tiek izbeigta minētajā lēmumā norādīto pilnvaru deleģēšana. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā datumā, kas tajā norādīts. Tas neietekmē jau spēkā esošo deleģēto aktu derīgumu.

4.           Tiklīdz Komisija pieņem deleģēto aktu, tā par to paziņo vienlaicīgi Eiropas Parlamentam un Padomei.

5.           Deleģēts akts, kas pieņemts saskaņā ar šo regulu, stājas spēkā tikai tad, ja ne Eiropas Parlaments, ne Padome 2 mēnešu laikā no brīža, kad par šo aktu paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, nav izteikuši iebildumus vai ja pirms minētā termiņa beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju, ka neizteiks iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes ierosmes šo termiņu pagarina par 2 mēnešiem.

161. pants Steidzamības procedūra

1.           Saskaņā ar šo pantu pieņemti deleģētie akti stājas spēkā nekavējoties, un tos piemēro, kamēr nav izteikti iebildumi saskaņā ar 2. punktu. Paziņojumā par deleģēto aktu, kas pieņemts saskaņā ar šo pantu, Eiropas Parlamentam un Padomei izklāsta iemeslus, kāpēc izmantota steidzamības procedūra.

2.           Eiropas Parlaments un Padome saskaņā ar 160. panta 5. punktā minēto procedūru var izteikt iebildumus pret deleģēto aktu, kas pieņemts saskaņā ar šo pantu. Šādā gadījumā Komisija atceļ attiecīgo aktu uzreiz pēc tam, kad saņemts paziņojums par Eiropas Parlamenta vai Padomes izteiktajiem iebildumiem.

162. pants Komiteju procedūra

1.           Komisijai palīdz Lauksaimniecības tirgu kopīgās organizācijas komiteja. Minētā komiteja ir komiteja Regulas (ES) Nr. 182/2011 nozīmē.

2.           Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 5. pantu.

3.           Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 8. pantu kopā ar tās 5. pantu.

II NODAĻA Pārejas un nobeiguma noteikumi

163. pants Atcelšana

1.           Regulu (ES) Nr. [COM(2010) 799] atceļ.

Tomēr turpina piemērot šādus Regulas (ES) Nr. [COM(2010)799] noteikumus:

a)      attiecībā uz cukura nozari — II daļas I sadaļu, 248., 260.–262. pantu un III pielikuma II daļu līdz 2014./2015. cukura tirdzniecības gada beigām 2015. gada 30. septembrī;

b)      noteikumus, kas saistīti ar piena ražošanas ierobežojumu sistēmu un izklāstīti II daļas I sadaļas III nodaļā, līdz 2015. gada 31. martam;

c)      attiecībā uz vīna nozari:

i)        minētās regulas 82.–87. pantu attiecībā uz 82. panta 2. punktā minētajām platībām, kuras vēl nav izartas, un attiecībā uz 83. panta 1. punktā minētajām platībām, kuras nav legalizētas, līdz brīdim, kad šīs platības tiek izartas vai legalizētas,

ii)       stādīšanas tiesību pārejas režīmu, kas noteikts II daļas I sadaļas III nodaļas V iedaļas II apakšiedaļā, līdz 2015. gada 31. decembrim vai — ciktāl tas vajadzīgs, lai piešķirtu spēku lēmumam, ko dalībvalstis pieņēmušas saskaņā ar 89. panta 5. punktu, — līdz 2018. gada 31. decembrim;

d)      minētās regulas 291. panta 2. punktu līdz 2014. gada 31. martam;

e)      minētās regulas 293. panta pirmo un otro daļu līdz 2013./2014. cukura tirdzniecības gada beigām;

f)       minētās regulas 294. pantu līdz 2017. gada 31. decembrim;

g)      minētās regulas 326. pantu.

2.           Atsauces uz Regulu (ES) Nr. [COM(2010)799] uzskata par atsaucēm uz šo regulu un uz Regulu (ES) Nr. [...] par kopējās lauksaimniecības politikas finansēšanu, pārvaldību un uzraudzību un lasa saskaņā ar šīs regulas VIII pielikumā iekļautajām atbilstības tabulām.

3.           Padomes Regulas (EK) Nr. 234/79, (EK) Nr. 1601/96 un (EK) Nr. 1037/2001 atceļ.

164. pants Pārejas noteikumi

Ņemot vērā vajadzību nodrošināt netraucētu pāreju no Regulā (ES) Nr. [COM(2010) 799] paredzētās kārtības uz šajā regulā paredzēto kārtību, Komisija ir pilnvarota saskaņā ar 160. pantu pieņemt deleģētos aktus attiecībā uz vajadzīgajiem pasākumiem, lai aizsargātu uzņēmumu iegūtās tiesības un tiesisko paļāvību.

165. pants Stāšanās spēkā un piemērošana

1.           Šī regula stājas spēkā septītajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no 2014. gada 1. janvāra.

Taču 7., 16. un 101. pantu un III pielikumu attiecībā uz cukura nozari piemēro tikai pēc 2014./2015. cukura tirdzniecības gada beigām 2015. gada 1. oktobrī.

2.           Attiecībā uz piena un piena produktu nozari 104. un 105. pantu piemēro līdz 2020. gada 30. jūnijam.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē,

Eiropas Parlamenta vārdā —                       Padomes vārdā —

priekšsēdētājs                                                priekšsēdētājs

I pielikums 1. panta 2. punktā minēto produktu saraksts I daļa. Labība

Labības nozare aptver šajā tabulā minētos produktus.

KN kods || Apraksts

a)       0709 90 60 || Svaiga vai atdzesēta cukurkukurūza

      0712 90 19 || Kaltēta cukurkukurūza, vesela, sagriezta gabaliņos vai šķēlītēs, sasmalcināta vai pulverī, bet tālāk neapstrādāta, izņemot hibrīdu sēklas materiālu

      1001 90 91 || Parasto kviešu un kviešu un rudzu maisījuma [labības maisījuma] sēkla

      1001 90 99 || Speltas kvieši, parastie kvieši un kviešu un rudzu maisījums [labības maisījums], izņemot sēklas materiālu

      1002 00 00 || Rudzi

      1003 00 || Mieži

      1004 00 00 || Auzas

      1005 10 90 || Kukurūzas sēklas, izņemot hibrīdus

      1005 90 00 || Kukurūza, izņemot sēklas

      1007 00 90 || Graudu sorgo, izņemot hibrīdus sējai

      1008 || Griķi, sāre un miežabrāļi [Kanāriju spulgzāle]; citādi graudaugu produkti

b)       1001 10 00 || Cietie kvieši

c)       1101 00 || Kviešu vai labības maisījuma milti

      1102 10 00 || Rudzu milti

      1103 11 || Kviešu putraimi un rupja maluma milti

      1107 || Iesals, arī grauzdēts

d)       0714 || Manioks, niedru maranta, saleps, topinambūri, batātes un tamlīdzīgas saknes un bumbuļi ar augstu cietes vai inulīna saturu, svaigi, atdzesēti, saldēti vai kaltēti, arī šķēlītēs vai zirnīšos; sāgo palmas serdes

|| ex   1102 || Labības milti, izņemot kviešu miltus un labības maisījuma miltus:

||       1102 20 || – kukurūzas milti

||       1102 90 || – citādi:

||       1102 90 10 || – – miežu milti

||       1102 90 30 || – – auzu milti

||       1102 90 90 || – – citādi

|| ex   1103 || Labības putraimi, rupja maluma milti un granulas, izņemot kviešu putraimus un rupja maluma miltus (apakšpozīcija 1103 11), rīsu putraimus un rupja maluma miltus (apakšpozīcija 1103 19 50) un rīsu granulas (apakšpozīcija 1103 20 50)

|| ex   1104 || Citādi apstrādāti labības graudi (piemēram, atsēnaloti, placināti, pārslas, grūbas, šķelti vai drupināti), izņemot pozīcijas 1006 rīsus un apakšpozīcijas 1104 19 91 rīsu pārslas; graudaugu dīgļi, veseli, placināti, pārslās vai malti

||       1106 20 || Pozīcijā 0714 minēto sāgo vai sakņu vai bumbuļu milti, rupja maluma milti un pulveris

|| ex   1108 || Cietes; inulīns:

|| – cietes:

||       1108 11 00 || – – kviešu ciete

||       1108 12 00 || – – kukurūzas ciete

||       1108 13 00 || – – kartupeļu ciete

||       1108 14 00 || – – manioka ciete

|| ex   1108 19 || – – citādas cietes:

||       1108 19 90 || – – – citādas

||       1109 00 00 || Kviešu lipeklis, arī kaltēts

KN kods || Apraksts

||       1702 || Citādi cukuri, ieskaitot ķīmiski tīru laktozi, maltozi, glikozi un fruktozi, cietā veidā; cukura sīrupi bez aromatizētāju vai krāsvielu piedevām; mākslīgais medus, arī maisījumā ar dabisko medu; grauzdēts cukurs:

|| ex   1702 30 || – glikoze un glikozes sīrups, kas nesatur fruktozi vai sausā veidā satur mazāk nekā 20 % no svara fruktozi:

||

||

|| || – – citādi:

|| ex 1702 30 50 || – – – balta kristāliska pulvera veidā, aglomerēti vai neaglomerēti, kas sausā veidā satur mazāk par 99 % no svara glikozi

|| ex   1702 30 90 || – – – citādi produkti, kas sausā veidā satur mazāk par 99 % no svara glikozi

|| ex   1702 40 || – glikoze un glikozes sīrups, kas sausā veidā satur vismaz 20 % no svara, bet mazāk par 50 % no svara fruktozi, neskaitot invertcukuru

||       1702 40 90 || – – citādi

|| ex   1702 90 || – citādi produkti, ieskaitot invertcukuru un citus cukurus, un cukura sīrupa maisījumus, kas sausā veidā satur 50 % no svara fruktozi:

||       1702 90 50 || – – maltodekstrīns un maltodekstrīna sīrups

|| – – grauzdētais cukurs:

|| – – – citādi:

||       1702 90 75 || – – – – pulvera veidā, aglomerēti vai neaglomerēti

||       1702 90 79 || – – – – citādi

||       2106 || Pārtikas izstrādājumi, kas nav minēti vai iekļauti citur:

|| ex   2106 90 || – citādi

|| – – aromatizēti vai iekrāsoti cukura sīrupi:

|| – – – citādi

||       2106 90 55 || – – – – glikozes sīrups un maltodekstrīna sīrups

|| ex   2302 || Klijas, atsijas un citi atlikumi, granulēti vai negranulēti, kas iegūti, sijājot, maļot vai citādi apstrādājot labības graudus

|| ex   2303 || Cietes ražošanas atlikumi un tamlīdzīgi atlikumi, biešu mīkstums, cukurniedru rauši un citi cukura ražošanas atkritumi, drabiņas vai šķiedenis un atkritumi, granulēti vai negranulēti:

||       2303 10 || – cietes ražošanas atliekas un tamlīdzīgas atliekas

||       2303 30 00 || – alus vai spirta rūpniecības šķiedenis un atkritumi

|| ex   2306 || Eļļas rauši un citi cietie atlikumi, arī sasmalcināti vai granulēti, kas iegūti, ekstrahējot augu taukus un eļļas, izņemot pozīcijā 2304 vai 2305 minētās:

|| – citādas

||       2306 90 05 || – – kukurūzas dīgļu

|| ex   2308 00 || Augu izcelsmes materiāli un augu atkritumi, atliekas un blakusprodukti, granulēti vai negranulēti, izmantojami dzīvnieku barībai, kas citur nav minēti vai iekļauti:

||       2308 00 40 || – ozolzīles un zirgkastaņi; augļu izspaidas vai čagas, izņemot vīnogu

||       2309 || Izstrādājumi, kas izmantojami dzīvnieku barībā:

|| ex   2309 10 || – suņu vai kaķu barība, safasēta mazumtirdzniecībai:

||       2309 10 11       2309 10 13       230910 31       2309 10 33       2309 10 51       2309 10 53 || – – kuros ir ciete, glikoze, glikozes sīrups, maltodekstrīns vai maltodekstrīna sīrups, kas minēti apakšpozīcijās 1702 30 50, 1702 30 90, 1702 40 90, 1702 90 50 un 2106 90 55, vai piena produkti

KN kods || Apraksts

|| ex   2309 90 || – citādi:

||       2309 90 20 || – – produkti, kas minēti Kombinētās nomenklatūras 23. nodaļas 5. papildu piezīmē

|| – – citādi, ieskaitot premiksus:

||       2309 90 31       2309 90 33       2309 90 41       2309 90 43       2309 90 51       2309 90 53 || – – – kuros ir ciete, glikoze, glikozes sīrups, maltodekstrīns vai maltodekstrīna sīrups, kas minēti apakšpozīcijās 1702 30 50, 1702 30 90, 1702 40 90, 1702 90 50 un 2106 90 55, vai piena produkti

(1)  Šajā apakšpozīcijā “piena produkti” ir produkti, kas iekļauti pozīcijās 0401–0406, kā arī apakšpozīcijās 1702 11 00, 1702 19 00 un 2106 90 51.

II daļa. Rīsi

Rīsu nozare aptver šajā tabulā minētos produktus.

KN kods || Apraksts

a)         no 1006 10 21 līdz         1006 10 98 || Izkulti, nelobīti rīsi, kas nav paredzēti sējai

        1006 20 || Lobīti rīsi

        1006 30 || Daļēji slīpēti vai pilnīgi noslīpēti rīsi, arī pulēti vai glazēti

b)         1006 40 00 || Šķeltie rīsi

c)         1102 90 50 || Rīsu milti

        1103 19 50 || Rīsu putraimi un rupja maluma milti

        1103 20 50 || Rīsu granulas

        1104 19 91 || Rīsu pārslas

ex    1104 19 99 || Placināti rīsu graudi

        1108 19 10 || Rīsu ciete

III daļa. Cukurs

Cukura nozare aptver šajā tabulā minētos produktus.

KN kods || Apraksts

a)        1212 91 || Cukurbietes

       1212 99 20 || Cukurniedres

b)        1701 || Cukurniedru vai cukurbiešu cukurs un ķīmiski tīra saharoze cietā veidā

c)        1702 20 || Kļavu cukurs un kļavu sīrups

       1702 60 95 un       1702 90 95 || Citādi cukuri cietā veidā un cukura sīrupi bez aromatizētāju vai krāsvielu piedevām, izņemot laktozi, glikozi, maltodekstrīnu un izoglikozi

       ||

       1702 90 71 || Grauzdētais cukurs ar saharozes saturu sausnā 50 % no svara vai vairāk

       2106 90 59 || Aromatizēti vai iekrāsoti cukura sīrupi, izņemot izoglikozes, laktozes, glikozes un maltodekstrīna sīrupu

d)        1702 30 10        1702 40 10        1702 60 10        1702 90 30 || Izoglikoze

e)        1702 60 80        1702 90 80 || Inulīna sīrups

f)        1703 || Melase, kas iegūta, ekstrahējot vai rafinējot cukuru

g)        2106 90 30 || Aromatizēti vai iekrāsoti izoglikozes sīrupi

h)        2303 20 || Biešu mīkstums, cukurniedru rauši un citi cukura ražošanas atkritumi

IV daļa. Sausā lopbarība

Sausās lopbarības nozare aptver šajā tabulā minētos produktus.

KN kods || Apraksts

a) ex    1214 10 00 || – Lucernas rupja maluma milti un granulas, kas ir mākslīgi žāvētas

– Lucernas rupja maluma milti un granulas, kas žāvētas citādā veidā un maltas

ex    1214 90 90 || – Lucerna, sējas esparsete, āboliņš, lupīnas, vīķi un tamlīdzīgi lopbarības produkti, kas ir mākslīgi žāvēti, izņemot sienu un lopbarības kāpostus, un produktus, kuri satur sienu

– Lucerna, sējas esparsete, āboliņš, lupīnas, vīķi, amoliņš, aunazirņi un vanagnadziņi, kas žāvēti citādā veidā un malti

b) ex    2309 90 99 || – Olbaltumvielu koncentrāti, kas iegūti no lucernas sulas un zāles sulas

– Dehidrēti produkti, kas iegūti vienīgi no cietajiem atlikumiem un sulas, kas rodas, sagatavojot iepriekšminētos koncentrātus

V daļa. Sēklas

Sēklu nozare aptver šajā tabulā minētos produktus.

KN kods || Apraksts

       0712 90 11 || Cukurkukurūzas hibrīdi:

– sējai

       0713 10 10 || Zirņi (Pisum sativum):

– sējai

ex   0713 20 00 || Aunazirņi:

– sējai

ex   0713 31 00 || Zeltainās pupiņas Vigna mungo (L.) Hepper vai Vigna radiata (L.) Wilczek:

– sējai

ex   0713 32 00 || Šķautnainās pupiņas (Phaseolus vai Vigna angularis):

– sējai

       0713 33 10 || Kāršu pupiņas, ieskaitot baltās pupiņas (Phaseolus vulgaris):

– sējai

ex   0713 39 00 || Citādas pupiņas:

– sējai

ex   0713 40 00 || Lēcas:

– sējai

ex   0713 50 00 || Rupjsēklu (cūku) pupas (Vicia faba var. major) un sīksēklu un vidējrupjsēklu pupas (Vicia faba var. equina, Vicia faba var. minor):

– sējai

ex   0713 90 00 || Citādi kaltēti pākšu dārzeņi:

– sējai

       1001 90 10 || Speltas kvieši:

– sējai

ex   1005 10 || Kukurūzas hibrīdu sēklas

       1006 10 10 || Izkulti, nelobīti rīsi:

– sējai

       1007 00 10 || Graudu sorgo hibrīdi:

– sējai

       1201 00 10 || Sojas pupas, arī šķeltas:

– sējai

       1202 10 10 || Nelobīti zemesrieksti, negrauzdēti un citādi termiski neapstrādāti:

– sējai

       1204 00 10 || Linsēklas, arī šķeltas:

– sējai

       1205 10 10 un ex   1205 90 00 || Rapšu vai ripšu sēklas, arī šķeltas:

– sējai

       1206 00 10 || Saulespuķu sēklas, arī šķeltas:

– sējai

ex   1207 || Citu eļļas augu sēklas un augļi, arī sasmalcināti:

– sējai

       1209 || Sēklas, augļi un sporas:

– sējai

VI daļa. Apiņi

Apiņu nozare aptver šajā tabulā minētos produktus.

KN kods || Apraksts

     1210 || Apiņu rogas, svaigas vai žāvētas, arī maltas, pulverī vai granulās; lupulīns

1302 13 00 || Apiņu sulas un ekstrakti

VII daļa. Olīveļļa un galda olīvas

Olīveļļas un galda olīvu nozare aptver šajā tabulā minētos produktus.

KN kods || Apraksts

a)        1509 || Olīveļļa un tās frakcijas, rafinētas vai nerafinētas, bet ķīmiski nepārveidotas

       1510 00 || Citādas eļļas un to frakcijas, kas iegūtas tikai no olīvām, rafinētas vai nerafinētas, bet ķīmiski nepārveidotas, ieskaitot šo eļļu vai frakciju maisījumus ar eļļām vai frakcijām, kas minētas pozīcijā 1509

b)        0709 90 31 || Svaigas vai atdzesētas olīvas, kas nav paredzētas eļļas ražošanai

       0709 90 39 || Citādas svaigas vai atdzesētas olīvas

       0710 80 10 || Saldētas olīvas (termiski neapstrādātas vai apstrādātas, tvaicējot vai vārot ūdenī)

       0711 20 || Īslaicīgai glabāšanai iekonservētas olīvas (piemēram, ar sēra dioksīda gāzi, sālījumā, sērūdenī vai citā konservējošā šķīdumā), kas nav derīgas tūlītējai lietošanai

ex   0712 90 90 || Kaltētas olīvas, veselas, sagrieztas gabaliņos vai šķēlītēs, sasmalcinātas vai pulverī, bet tālāk neapstrādātas

       2001 90 65 || Etiķī vai etiķskābē sagatavotas vai konservētas olīvas

ex   2004 90 30 || Bez etiķa vai etiķskābes sagatavotas vai konservētas saldētas olīvas

       2005 70 00 || Bez etiķa vai etiķskābes sagatavotas vai konservētas nesasaldētas olīvas

c)        1522 00 31        1522 00 39 || Taukvielu un dzīvnieku vai augu vasku apstrādes atliekas, kas satur eļļu ar olīveļļas īpašībām

       2306 90 11        2306 90 19 || Eļļas rauši un citādi olīveļļas ekstrakcijas atlikumi

VIII daļa. Lini un kaņepes

Linu un kaņepju nozare aptver šajā tabulā minētos produktus.

KN kods || Apraksts

                   5301 || Linšķiedra, apstrādāta vai neapstrādāta, bet nevērpta; linu pakulas un atkritumi (ieskaitot vērpšanas atkritumus un plucinātas šķiedras)

                   5302 || Kaņepāju (Cannabis sativa L.) šķiedra, neapstrādāta vai apstrādāta, bet nevērpta; kaņepāju pakulas un atkritumi (ieskaitot vērpšanas atkritumus un plucinātas šķiedras)

IX daļa. Augļi un dārzeņi

Augļu un dārzeņu nozare aptver šajā tabulā minētos produktus.

KN kods || Apraksts

      0702 00 00 || Svaigi vai atdzesēti tomāti

      0703 || Sīpoli, šalotes, ķiploki, puravi un citi sīpolu dārzeņi, svaigi vai atdzesēti

      0704 || Galviņkāposti, ziedkāposti, kolrābji, lapu kāposti un tamlīdzīgi pārtikas kāpostaugi, svaigi vai atdzesēti

      0705 || Dārza salāti (Lactuca sativa) un cigoriņi (Cichorium spp.), svaigi vai atdzesēti

      0706 || Burkāni, galda rāceņi un kāļi, galda bietes, auzu saknes (puravlapu plostbārži), sakņu selerijas, redīsi un tamlīdzīgi sakņu dārzeņi, svaigi vai atdzesēti

      0707 00 || Gurķi un kornišoni, svaigi vai atdzesēti

      0708 || Pākšu dārzeņi, lobīti vai nelobīti, svaigi vai atdzesēti

ex  0709 || Citi svaigi vai atdzesēti dārzeņi, izņemot apakšpozīcijās 0709 60 91, 0709 60 95, 0709 60 99, 0709 90 31, 0709 90 39 un 0709 90 60 iekļautos dārzeņus

ex  0802 || Citādi rieksti, svaigi vai kaltēti, arī lobīti vai mizoti, izņemot apakšpozīcijā 0802 90 20 iekļautos beteļriekstus un kolu riekstus

      0803 00 11 || Svaigi miltu banāni

ex  0803 00 90 || Žāvēti miltu banāni

      0804 20 10 || Svaigas vīģes

      0804 30 00 || Ananasi

      0804 40 00 || Avokado

      0804 50 00 || Gvajaves, mango un mangostāni

      0805 || Svaigi vai žāvēti citrusaugļi

      0806 10 10 || Svaigas galda vīnogas

      0807 || Svaigas melones (ieskaitot arbūzus) un papaijas

      0808 || Svaigi āboli, bumbieri un cidonijas

      0809 || Svaigas aprikozes, ķirši, persiki (ieskaitot nektarīnus), plūmes un ērkšķu plūmes

      0810 || Citi svaigi augļi un ogas

      0813 50 31       0813 50 39 || Maisījumi, kas sastāv tikai no žāvētiem riekstiem, kuri minēti pozīcijās 0801 un 0802

      0910 20 || Safrāns

ex  0910 99 || Svaigs vai atdzesēts mārsils [timiāns]

ex  1211 90 85 || Svaigs vai atdzesēts baziliks, melisa, piparmētra, Origanum vulgare (raudene/savvaļas majorāns), rozmarīns, ārstniecības salvija

      1212 99 30 || Ceratoniju pākstis

X daļa. Pārstrādāti augļi un dārzeņi

Pārstrādātu augļu un dārzeņu nozare aptver šajā tabulā minētos produktus.

KN kods || Apraksts

a) ex  0710 || Saldēti dārzeņi (termiski neapstrādāti vai apstrādāti, tvaicējot vai vārot ūdenī), izņemot apakšpozīcijā 0710 40 00 iekļauto cukurkukurūzu, apakšpozīcijā 0710 80 10 iekļautās olīvas un apakšpozīcijā 0710 80 59 iekļautos Capsicum ģints vai Pimenta ģints dārzeņus

|| ex  0711 || Īslaicīgai glabāšanai iekonservēti dārzeņi (piemēram, ar sēra dioksīda gāzi, sālījumā, sērūdenī vai citā konservējošā šķīdumā), kas nav derīgi tūlītējai lietošanai, izņemot apakšpozīcijā 0711 20 iekļautās olīvas, apakšpozīcijā 0711 90 10 iekļautos Capsicum ģints vai Pimenta ģints dārzeņus un apakšpozīcijā 0711 90 30 iekļauto cukurkukurūzu

|| ex  0712 || Kaltēti dārzeņi, veseli, sagriezti gabaliņos vai šķēlītēs, sasmalcināti vai pulverī, bet tālāk neapstrādāti, izņemot apakšpozīcijā ex 0712 90 05 iekļautos kartupeļus, kas dehidrēti, izmantojot mākslīgo žāvēšanu un nav derīgi lietošanai pārtikā, apakšpozīcijās 0712 90 11 un 0712 90 19 iekļauto cukurkukurūzu un apakšpozīcijā ex 0712 90 90 iekļautās olīvas

||       0804 20 90 || Žāvētas vīģes

||       0806 20 || Žāvētas vīnogas

|| ex  0811 || Saldēti augļi un rieksti, termiski neapstrādāti vai termiski apstrādāti, tvaicējot vai vārot ūdenī, arī ar cukura vai citu saldinātāju piedevu, izņemot apakšpozīcijā ex 0811 90 95 iekļautos saldētos banānus

KN kods || Apraksts

|| ex  0812 || Augļi un rieksti, kas konservēti īslaicīgai glabāšanai (piemēram, ar sēra dioksīda gāzi, sālījumā, sērūdenī vai citā konservējošā šķīdumā), bet nav derīgi tūlītējai lietošanai pārtikā, izņemot apakšpozīcijā ex 0812 90 98 iekļautos banānus, kas konservēti īslaicīgai glabāšanai

|| ex  0813 || Žāvēti augļi, izņemot pozīcijā 0801–0806 minētos; šajā nodaļā minēto riekstu vai žāvētu augļu maisījumi, izņemot maisījumus, kas sastāv tikai no riekstiem, kuri iekļauti pozīciju 0801 un 0802 apakšpozīcijās 0813 50 31 un 0813 50 39

||       0814 00 00 || Citrusaugļu vai meloņu un arbūzu mizas, svaigas, saldētas, kaltētas vai īslaicīgai glabāšanai konservētas sālījumā, sērūdenī vai citā konservējošā šķīdumā

||       0904 20 10 || Kaltēti dārzeņpipari, negrūsti un nemalti

b) ex  0811 || Saldēti augļi un rieksti, termiski neapstrādāti vai termiski apstrādāti, tvaicējot vai vārot ūdenī, ar cukura vai citu saldinātāju piedevu

|| ex  1302 20 || Pektīni un pektināti

|| ex  2001 || Etiķī vai etiķskābē sagatavoti vai konservēti dārzeņi, augļi, rieksti un citas ēdamas augu daļas, izņemot: -     apakšpozīcijā 2001 90 20 iekļautos Capsicum ģints dārzeņus, izņemot dārzeņpiparus vai Jamaikas piparus -     apakšpozīcijā 2001 90 30 iekļauto cukurkukurūzu (Zea mays var. saccharata) -     apakšpozīcijā 2001 90 40 iekļauto jamsu, batātes un līdzīgas augu ēdamās daļas, kas pēc svara satur 5 % vai vairāk cietes -     apakšpozīcijā 2001 90 60 iekļautos palmu galotņu pumpurus [palmu serdes] -     apakšpozīcijā 2001 90 65 iekļautās olīvas -     apakšpozīcijā ex 2001 90 97 iekļautās vīnogulāju lapas, apiņu dzinumus un tamlīdzīgas ēdamas augu daļas

||       2002 || Bez etiķa vai etiķskābes sagatavoti vai konservēti tomāti

||       2003 || Bez etiķa vai etiķskābes sagatavotas vai konservētas sēnes un trifeles

|| ex  2004 || Bez etiķa vai etiķskābes sagatavoti vai konservēti, saldēti citi dārzeņi (izņemot pozīcijā 2006 minētos), izņemot apakšpozīcijā 2004 90 10 iekļauto cukurkukurūzu (Zea mays var. saccharata), apakšpozīcijā ex 2004 90 30 iekļautās olīvas un apakšpozīcijā 2004 10 91 iekļautos kartupeļus, kas sagatavoti vai konservēti miltu, rupja maluma miltu vai pārslu veidā

|| ex  2005 || Bez etiķa vai etiķskābes sagatavoti vai konservēti, nesaldēti citi dārzeņi (izņemot pozīcijā 2006 minētos), izņemot apakšpozīcijā 2005 70 00 iekļautās olīvas, apakšpozīcijā 2005 80 00 iekļauto cukurkukurūzu (Zea mays var. saccharata) un apakšpozīcijā 2005 99 10 iekļautos Capsicum ģints dārzeņus, kas nav dārzeņpipari vai Jamaikas pipari, un apakšpozīcijā 2005 20 10 iekļautos kartupeļus, kas sagatavoti vai konservēti miltu, rupja maluma miltu vai pārslu veidā

|| ex  2006 00 || Dārzeņi, augļi, rieksti, augļu mizas un citādas augu daļas, konservētas cukurā (žāvētas, iecukurotas vai glazētas), izņemot pozīcijās ex 2006 00 38 un ex 2006 00 99 iekļautos banānus, kas konservēti cukurā

|| ex  2007 || Džemi, augļu želejas, marmelādes, augļu vai riekstu biezeņi un augļu vai riekstu pastas, termiski apstrādātas, ar cukura vai citu saldinātāju piedevu vai bez tās, izņemot: -     apakšpozīcijā ex 2007 10 iekļautos homogenizētos banānu produktus; -     apakšpozīcijās ex 2007 99 39, ex 2007 99 50 un ex 2007 99 97 iekļautos banānu džemus, želejas, marmelādes, biezeņus vai pastas

|| ex  2008 || Augļi, rieksti un citas ēdamas augu daļas, kas citur nav minētas un iekļautas, sagatavotas vai konservētas ar citu paņēmienu, arī ar cukura vai citu saldinātāju vai spirta piedevu, izņemot: -     apakšpozīcijā 2008 11 10 iekļauto zemesriekstu sviestu -     apakšpozīcijā 2008 91 00 iekļautos palmu galotņu pumpurus [palmu serdes] -     apakšpozīcijā 2008 99 85 iekļauto kukurūzu -     apakšpozīcijā 2008 99 91 iekļauto jamsu, batātes un tamlīdzīgas augu ēdamās daļas, kas pēc svara satur 5 % vai vairāk cietes -     apakšpozīcijā ex 2008 99 99 iekļautās vīnogulāju lapas, apiņu dzinumus un tamlīdzīgas augu ēdamās daļas -     citādi sagatavotu vai konservētu banānu maisījumus, kas iekļauti apakšpozīcijās ex 2008 92 59, ex 2008 92 78, ex 2008 92 93 un ex 2008 92 98 -     citādi sagatavotus vai konservētus banānus, kas iekļauti apakšpozīcijās ex 2008 99 49, ex 2008 99 67 un ex 2008 99 99

|| ex  2009 || Augļu sulas (izņemot apakšpozīcijās 2009 61 un 2009 69 iekļauto vīnogu sulu un vīnogu misu un apakšpozīcijā ex 2009 80 iekļauto banānu sulu) un dārzeņu sulas, neraudzētas un bez spirta piedevas, arī ar cukura vai cita saldinātāja piedevu

XI daļa. Banāni

Banānu nozare aptver šajā tabulā minētos produktus.

KN kodi || Apraksts

       0803 00 19 || Svaigi banāni, izņemot miltu banānus

ex   0803 00 90 || Žāvēti banāni, izņemot miltu banānus

ex   0812 90 98 || Banāni, kas konservēti īslaicīgai glabāšanai

ex   0813 50 99 || Maisījumi, kas satur žāvētus banānus

       1106 30 10 || Banānu milti, rupja maluma milti un pulveris

ex   2006 00 99 || Cukurā konservēti banāni

ex   2007 10 99 || Homogenizēti banānu produkti

ex   2007 99 39 ex   2007 99 50 ex   2007 99 97 || Banānu džemi, želejas, marmelādes, biezeņi un pastas

ex   2008 92 59 ex   2008 92 78 ex   2008 92 93 ex   2008 92 98 || Maisījumi, kuru sastāvā ir banāni, sagatavoti vai konservēti ar citu paņēmienu, bez spirta piedevas

ex   2008 99 49 ex   2008 99 67 ex   2008 99 99 || Citādi sagatavoti vai konservēti banāni

ex   2009 80 35 ex   2009 80 38 ex   2009 80 79 ex   2009 80 86 ex   2009 80 89 ex   2009 80 99 || Banānu sula

XII daļa. Vīns

Vīna nozare aptver šajā tabulā minētos produktus.

KN kods || Apraksts

a)       2009 61       2009 69 || Vīnogu sula (ieskaitot vīnogu misu)

      2204 30 92       2204 30 94       2204 30 96       2204 30 98 || Citāda vīnogu misa, izņemot rūgstošu vai tādu, kam rūgšana apturēta ar citu paņēmienu, nevis pievienojot spirtu

b) ex  2204 || Svaigu vīnogu vīns, ieskaitot stiprinātos vīnus; vīnogu misa (izņemot pozīcijā 2009 minēto), izņemot citādu vīnogu misu, kas iekļauta apakšpozīcijā 2204 30 92, 2204 30 94, 2204 30 96 un 2204 30 98

c)       0806 10 90 || Svaigas vīnogas, izņemot galda vīnogas

      2209 00 11       2209 00 19 || Vīna etiķis

d)       2206 00 10 || Čagu ekstrakta vīns

      2307 00 11       2307 00 19 || Vīna nogulsnes

      2308 00 11       2308 00 19 || Vīnogu čagas

XIII daļa. Dzīvi koki un citi augi, sīpoli, saknes un tamlīdzīgas augu daļas, griezti ziedi un dekoratīvi zaļumi

Dzīvo augu nozare aptver visus produktus, kas iekļauti Kombinētās nomenklatūras 6. nodaļā.

XIV daļa. Tabaka

Tabakas nozare aptver visu jēltabaku jeb neapstrādātu tabaku un tabakas atkritumus ar KN kodu 2401.

XV daļa. Liellopu un teļa gaļa

Liellopu un teļa gaļas nozare aptver šajā tabulā minētos produktus.

KN kods || Apraksts

a)       no 0102 90 05 līdz       0102 90 79 || Dzīvi mājlopu sugu liellopi, izņemot tīršķirnes vaislas dzīvniekus

      0201 || Svaiga vai atdzesēta liellopu gaļa

      0202 || Saldēta liellopu gaļa

      0206 10 95 || Svaiga vai atdzesēta diafragmas biezā daļa un plānā daļa

      0206 29 91 || Saldēta diafragmas biezā daļa un plānā daļa

      0210 20 || Sālīta, sālījumā, žāvēta vai kūpināta liellopu gaļa

      0210 99 51 || Sālīta, sālījumā, žāvēta vai kūpināta diafragmas biezā daļa un plānā daļa

      0210 99 90 || Gaļas vai gaļas subproduktu milti

      1602 50 10 || Citādi gatavi izstrādājumi vai konservi no liellopu gaļas vai gaļas subproduktiem, termiski neapstrādāti; termiski apstrādātas gaļas vai subproduktu un termiski neapstrādātas gaļas vai subproduktu maisījumi

      1602 90 61 || Citādi gatavi izstrādājumi vai konservi, kas satur liellopu gaļu vai subproduktus, termiski neapstrādāti; termiski apstrādātas gaļas vai subproduktu un termiski neapstrādātas gaļas vai subproduktu maisījumi

b)       0102 10 || Dzīvi tīršķirnes vaislas liellopi

0206 10 98 || Svaigi vai atdzesēti liellopu gaļas subprodukti, izņemot diafragmas biezo daļu un plāno daļu, izņemot farmaceitisku produktu ražošanai paredzētos

      0206 21 00       0206 22 00       0206 29 99 || Saldēti liellopu gaļas subprodukti, izņemot diafragmas biezo daļu un plāno daļu, izņemot farmaceitisku produktu ražošanai paredzētos

      0210 9959 || Sālīti, sālījumā, žāvēti vai kūpināti liellopu gaļas subprodukti, izņemot diafragmas biezo daļu un plāno daļu

ex  1502 00 90 || Liellopu tauki, izņemot pozīcijā 1503 minētos

1602 50 31 un 1602 50 95 || Citādi gatavi izstrādājumi vai konservi no liellopu gaļas vai subproduktiem, izņemot termiski neapstrādātu gaļu vai subproduktus un termiski apstrādātas gaļas vai subproduktu un termiski neapstrādātas gaļas vai subproduktu maisījumus

      1602 90 69 || Citādi gatavi izstrādājumi vai konservi, kas satur liellopu gaļu vai subproduktus, izņemot termiski neapstrādātu gaļu vai subproduktus un termiski apstrādātas gaļas vai subproduktu un termiski neapstrādātas gaļas vai subproduktu maisījumus

XVI daļa. Piens un piena produkti

Piena un piena produktu nozare aptver šajā tabulā minētos produktus.

KN kods || Apraksts

a)       0401 || Piens un krējums, neiebiezināts un bez cukura vai cita saldinātāja piedevas

b)       0402 || Piens un krējums, iebiezināts vai ar cukura vai citu saldinātāju piedevu

c)       no 0403 10 11 līdz       0403 10 39       no 0403 9011 līdz       0403 90 69 || Paniņas, rūgušpiens un krējums, jogurts, kefīrs un citi fermentēti vai skābpiena produkti, arī iebiezināti vai ar cukura vai citu saldinātāju piedevu, bez aromatizētājiem un bez augļiem, riekstiem vai kakao

d)       0404 || Sūkalas, arī iebiezinātas un ar cukuru vai cita saldinātāja piedevu; produkti, kas satur dabiskās piena sastāvdaļas, arī ar cukura vai cita saldinātāja piedevu, kuri nav minēti vai iekļauti citur

e) ex   0405 || Sviests un citi piena tauki; piena tauku pastas ar tauku saturu vairāk nekā 75 %, bet mazāk par 80 %

f)       0406 || Siers un biezpiens

g)       1702 19 00 || Laktoze un laktozes sīrups bez aromatizētāju vai krāsvielu piedevām, kas satur mazāk nekā 99 % no svara laktozi, kas izteikta kā bezūdens laktoze, aprēķinot sausnā

h)       2106 90 51 || Aromatizēts vai iekrāsots laktozes sīrups

i) ex   2309 || Izstrādājumi, kas izmantojami dzīvnieku barībā

–  Izstrādājumi un dzīvnieku barība, kas satur produktus, kuriem tieši vai uz Regulas (EK) Nr. 1667/2006 pamata piemēro šo regulu, izņemot šā pielikuma I daļā iekļautos izstrādājumus un dzīvnieku barību

XVII daļa. Cūkgaļa

Cūkgaļas nozare aptver šajā tabulā minētos produktus.

KN kods || Apraksts

a) ex  0103 || Dzīvas mājas cūkas, izņemot tīršķirnes vaislas dzīvniekus

b) ex  0203 || Svaiga, atdzesēta vai saldēta mājas cūku gaļa

ex  0206 || Svaigi, atdzesēti vai saldēti mājas cūku subprodukti, izņemot farmaceitisku produktu ražošanai paredzētos

ex  0209 00 || Nepārstrādāti vai nekausēti, svaigi, atdzesēti, saldēti, sālīti, sālījumā, žāvēti vai kūpināti cūku tauki bez liesuma

ex  0210 || Sālīta, sālījumā, žāvēta vai kūpināta mājas cūku gaļa un gaļas subprodukti

      1501 00 11       1501 00 19 || Cūku tauki (ieskaitot kausētus taukus)

c)       1601 00 || Desas un tamlīdzīgi izstrādājumi no gaļas, gaļas subproduktiem vai asinīm; pārtikas izstrādājumi uz šo produktu bāzes

      1602 10 00 || Homogenizēti izstrādājumi no gaļas, gaļas subproduktiem vai asinīm

      1602 20 90 || Gatavi izstrādājumi vai konservi no jebkuru dzīvnieku, izņemot zosu un pīļu, aknām

      1602 41 10       1602 42 10       no 1602 49 11 līdz       1602 49 50 || Citādi gatavi izstrādājumi un konservi , kas satur mājas cūku gaļu vai gaļas subproduktus

      1602 90 10 || Izstrādājumi no jebkuru dzīvnieku asinīm

      1602 90 51 || Citādi izstrādājumi vai konservi, kas satur mājas cūku gaļu vai gaļas subproduktus

      1902 20 30 || Pildīti makaronu izstrādājumi (pasta), arī termiski apstrādāti vai citādi sagatavoti, kuru sastāvā ir vairāk nekā 20 % no svara desu un tamlīdzīgu izstrādājumu, jebkura veida gaļas vai gaļas subproduktu, ieskaitot jebkura veida vai izcelsmes taukus

XVIII daļa. Aitas un kazas gaļa

Aitas un kazas gaļas nozare aptver šajā tabulā minētos produktus.

KN kods || Apraksts

a)        0104 10 30 || Jēri (līdz viena gada vecumam)

||        0104 10 80 || Dzīvas aitas, izņemot tīršķirnes vaislas dzīvniekus, un jēri

||        0104 20 90 || Dzīvas kazas, izņemot tīršķirnes vaislas dzīvniekus

||        0204 || Svaiga, atdzesēta vai saldēta aitas vai kazas gaļa

||        0210 99 21 || Sālīta, sālījumā, žāvēta vai kūpināta aitas gaļa un kazas gaļa, neatkaulota

||        0210 99 29 || Sālīta, sālījumā, žāvēta vai kūpināta aitas gaļa un kazas gaļa, atkaulota

b)        0104 10 10 || Dzīvas aitas — tīršķirnes vaislas dzīvnieki

||        0104 20 10 || Dzīvas kazas — tīršķirnes vaislas dzīvnieki

||        0206 80 99 || Svaigi vai atdzesēti aitas gaļas un kazas gaļas subprodukti, izņemot farmaceitisku produktu ražošanai paredzētos

||        0206 90 99 || Saldēti aitas gaļas un kazas gaļas subprodukti, izņemot farmaceitisku produktu ražošanai paredzētos

||        0210 99 60 || Sālīti, sālījumā, žāvēti vai kūpināti aitas gaļas un kazas gaļas subprodukti

|| ex    1502 00 90 || Aitu vai kazu tauki, izņemot pozīcijā 1503 minētos

c)        1602 90 72 || Citādi gatavi izstrādājumi vai konservi no aitas vai kazas gaļas vai subproduktiem, termiski neapstrādāti;

||        1602 90 74 || Termiski apstrādātas gaļas vai subproduktu un termiski neapstrādātas gaļas vai subproduktu maisījumi

d)        1602 90 76        1602 90 78 || Citādi gatavi izstrādājumi vai konservi no aitas vai kazas gaļas vai subproduktiem, izņemot termiski neapstrādātu gaļu vai subproduktus un termiski apstrādātas gaļas vai subproduktu un termiski neapstrādātas gaļas vai subproduktu maisījumus

XIX daļa. Olas

Olu nozare aptver šajā tabulā minētos produktus.

KN kods || Apraksts

a)        0407 00 11        0407 00 19        0407 00 30 || Mājputnu olas čaumalās, svaigas, konservētas vai pagatavotas

b)        0408 11 80        0408 19 81        0408 19 89        0408 91 80        0408 99 80 || Putnu olas bez čaumalas un olu dzeltenumi, svaigi, žāvēti, pagatavoti, tvaicējot vai vārot ūdenī, formēti, saldēti vai citādi konservēti, arī ar cukura vai citu saldinātāju piedevu, izņemot lietošanai pārtikā nederīgos

XX daļa. Mājputnu gaļa

Mājputnu gaļas nozare aptver šajā tabulā minētos produktus.

KN kods || Apraksts

a)       0105 || Dzīvi mājputni, t i., vistas, pīles, zosis, tītari un pērļu vistiņas

b) ex  0207 || Pozīcijā 0105 minēto mājputnu gaļa un subprodukti, svaigi, atdzesēti vai saldēti, izņemot c) punktā minētās aknas

c)       0207 13 91 || Svaigas, atdzesētas vai saldētas mājputnu aknas

      0207 14 91 ||

      0207 26 91 ||

      0207 27 91 ||

      0207 34 ||

      0207 35 91 ||

      0207 36 81 ||

      0207 36 85 ||

      0207 36 89 ||

      0210 99 71 || Sālītas, sālījumā, žāvētas vai kūpinātas mājputnu aknas

      0210 99 79 ||

d)       0209 00 90 || Nepārstrādāti vai nekausēti, svaigi, atdzesēti, saldēti, sālīti, sālījumā, žāvēti vai kūpināti mājputnu tauki

e)       1501 00 90 || Mājputnu tauki

f)       1602 20 10 || Citādi gatavi izstrādājumi vai konservi no zosu vai pīļu aknām

  ||

      1602 31 || Citādi gatavi izstrādājumi vai konservi no pozīcijā 0105 minēto mājputnu gaļas vai subproduktiem

      1602 32 ||

      1602 39 ||

XXI daļa. Lauksaimnieciskas izcelsmes etilspirts

1.           Etilspirta nozare aptver šajā tabulā minētos produktus.

KN kods || Apraksts

ex  2207 10 00 || Nedenaturēts etilspirts ar spirta tilpumkoncentrāciju 80 % vai vairāk, kas iegūts no Līguma I pielikumā uzskaitītajiem lauksaimniecības produktiem

ex  2207 20 00 || Denaturēts jebkāda stipruma etilspirts un citi spirti, kas iegūti no Līguma I pielikumā uzskaitītajiem lauksaimniecības produktiem

ex  2208 90 91 un ex  2208 90 99 || Nedenaturēts etilspirts, kura spirta tilpumkoncentrācija ir mazāka par 80 % un kurš iegūts no Līguma I pielikumā uzskaitītajiem lauksaimniecības produktiem

2.           Etilspirta nozare aptver arī produktus, kuru pamatā ir lauksaimnieciskas izcelsmes etilspirts ar KN kodu 2208, kuri iepildīti traukos ar ietilpību lielāku par diviem litriem un kuriem piemīt visas 1. punktā aprakstītās etilspirta īpašības.

XXII daļa. Biškopības produkti

Biškopības nozare aptver šajā tabulā uzskaitītos produktus.

KN kods || Apraksts

     0409 00 00 || Dabiskais medus

ex 0410 00 00 || Peru pieniņš un propoliss, derīgi lietošanai pārtikā

ex 0511 99 85 || Peru pieniņš un propoliss, nederīgi lietošanai pārtikā

ex 1212 99 70 || Ziedputekšņi

ex 1521 90 || Bišu vasks

XXIII daļa. Zīdtārpiņi

Zīdtārpiņu nozare aptver zīdtārpiņus ar KN kodu ex 0106 90 00 un zīdtārpiņu olas ar KN kodu ex 0511 99 85.

XXIV daļa. Citi produkti

Citi produkti ir visi 1. panta 1. punktā minētie produkti, izņemot I–XXIII daļā uzskaitītos produktus un ieskaitot 1. un 2. iedaļā uzskaitītos produktus.

1. iedaļa

KN kods || Apraksts

ex  0101 || Dzīvi zirgi, ēzeļi, mūļi un zirgēzeļi:

      0101 10 || – tīršķirnes vaislas dzīvnieki:

      0101 10 10 || – – zirgi (a)

      0101 10 90 || – – citādi

      0101 90 || – citādi:

– – zirgi

      0101 90 19 || – – – izņemot kaušanai paredzētos

      0101 90 30 || – – ēzeļi

      0101 90 90 || – – mūļi un zirgēzeļi

ex  0102 || Dzīvi liellopi:

ex  0102 90 || – izņemot tīršķirnes vaislas dzīvniekus:

      0102 90 90 || – – izņemot mājlopu sugas

ex  0103 || Dzīvas cūkas:

      0103 10 00 || – tīršķirnes vaislas dzīvnieki (b)

– citādi:

ex  0103 91 || – – kuru svars nepārsniedz 50 kg

      0103 91 90 || – – – izņemot mājlopu sugas

ex  0103 92 || – – kur svars ir 50 kg un vairāk

KN kods || Apraksts

      0103 92 90 || – – izņemot mājlopu sugas

      0106 || Citi dzīvi dzīvnieki

ex  0203 || Svaiga, atdzesēta vai saldēta cūkgaļa:

– svaigi vai atdzesēti:

ex  0203 11 || – – liemeņi un pusliemeņi:

      0203 11 90 || – – – izņemot mājas cūku

ex  0203 12 || – – šķiņķi, pleči un to izcirtņi ar kauliem:

      0203 12 90 || – – – izņemot mājas cūku

ex  0203 19 || – – citādi:

      0203 19 90 || – – – izņemot mājas cūku

– saldēti:

ex  0203 21 || – – liemeņi un pusliemeņi:

      0203 21 90 || – – – izņemot mājas cūku

ex  0203 22 || – – šķiņķi, pleči un to izcirtņi ar kauliem:

      0203 22 90 || – – – izņemot mājas cūku

ex  0203 29 || – – citādi:

      0203 29 90 || – – – izņemot mājas cūku

ex  0205 00 || Svaiga, atdzesēta vai saldēta ēzeļu, mūļu vai zirgēzeļu gaļa

ex  0206 || Svaigi, atdzesēti vai saldēti liellopu, cūku, aitu, kazu, zirgu, ēzeļu, mūļu vai zirgēzeļu subprodukti:

ex  0206 10 || – svaigi vai atdzesēti liellopu subprodukti:

      0206 10 10 || – – farmaceitisku produktu ražošanai (c)

– saldēti liellopu subprodukti:

ex  0206 22 00 || – – aknas:

– – – farmaceitisku produktu ražošanai (c)

ex  0206 29 || – – citādi:

      0206 29 10 || – – – farmaceitisku produktu ražošanai (c)

ex  0206 30 00 || – svaigi vai atdzesēti cūku subprodukti:

– – farmaceitisku produktu ražošanai (c)

– – citādi:

– – – izņemot mājas cūku

– saldēti cūku subprodukti:

ex  0206 41 00 || – – aknas:

– – – farmaceitisku produktu ražošanai (c)

– – – citādas:

– – – – izņemot mājas cūku

ex 0206 49 00 || – – citādi:

|| – – – mājas cūku: – – – – farmaceitisku produktu ražošanai (c)

|| – – – citādi

  ||

ex   0206 80 || – Citādi svaigi vai atdzesēti subprodukti:

       0206 80 10 || – – farmaceitisku produktu ražošanai (c)

– – citādi:

       0206 80 91 || – – – zirgu, ēzeļu, mūļu un zirgēzeļu

ex   0206 90 || – citādi saldēti subprodukti:

       0206 90 10 || – – farmaceitisku produktu ražošanai (c)

– – citādi:

       0206 90 91 || – – – zirgu, ēzeļu, mūļu un zirgēzeļu

       0208 || Citāda svaiga, atdzesēta vai saldēta gaļa un gaļas subprodukti

KN kods || Apraksts

ex   0210 || Sālīta, sālījumā, žāvēta vai kūpināta gaļa un gaļas subprodukti; pārtikas miltu izstrādājumi un pārtikas izstrādājumi [pārtikas milti un rupja maluma milti] no gaļas vai gaļas subproduktiem:

– cūkgaļa:

ex   0210 11 || – – šķiņķi, pleči un to izcirtņi ar kauliem:

       0210 11 90 || – – – izņemot mājas cūku

ex   0210 12 || – – vēderdaļas (cauraugušas) un to izcirtņi:

       0210 12 90 || – – – izņemot mājas cūku

ex   0210 19 || – – citādi:

       0210 19 90 || – – – izņemot mājas cūku

– citādi, ieskaitot pārtikas miltus un rupja maluma miltus no gaļas vai gaļas subproduktiem:

       0210 91 00 || – – primātu

       0210 92 00 || – – vaļu, delfīnu un cūkdelfīnu (vaļveidīgo kārtas zīdītāju); lamantīnu un jūrasgovju (jūrassirēnu kārtas zīdītāju)

       0210 93 00 || – – rāpuļu (ieskaitot čūskas un jūras bruņurupučus)

ex   0210 99 || – – citādi:

– – – gaļa:

       0210 99 31 || – – – – ziemeļbriežu

       0210 99 39 || – – – – citāda

– – – subprodukti:

– – – – izņemot mājas cūku, liellopu, aitu un kazu

       0210 99 80 || – – – – – izņemot mājputnu aknas

ex   0407 00 || Putnu olas čaumalās, svaigas, konservētas vai pagatavotas:

       0407 00 90 || – izņemot mājputnu

ex   0408 || Putnu olas bez čaumalas un olu dzeltenumi, svaigi, žāvēti, pagatavoti tvaicējot vai vārot ūdenī, formēti, saldēti vai citādi konservēti, arī ar cukura vai citu saldinātāju piedevu:

– olu dzeltenumi:

ex   0408 11 || – – žāvēti:

       0408 11 20 || – – – nederīgi pārtikai (d)

ex   0408 19 || – – citādi:

       0408 19 20 || – – – nederīgi pārtikai (d)

– citādi:

ex   0408 91 || – – žāvēti:

       0408 91 20 || – – – nederīgi pārtikai (d)

ex   0408 99 || – – citādi:

       0408 99 20 || – – – nederīgi pārtikai (d)

       0410 00 00 || Dzīvnieku izcelsmes pārtikas produkti, kas citur nav minēti un iekļauti

       0504 00 00 || Dzīvnieku (izņemot zivju) svaigas, atdzesētas, saldētas, sālītas vai sālījumā, žāvētas vai kūpinātas zarnas, pūšļi un kuņģi vai to gabali

ex   0511 || Dzīvnieku izcelsmes produkti, kas citur nav minēti vai ietverti; pārtikā nelietojami beigti 1. vai 3. nodaļā minētie dzīvnieki:

       0511 10 00 || – buļļu sperma

– citādi:

||

ex   0511 99 || – – citādi:

       0511 99 85 || – – – citādi

ex   0709 || Citi svaigi vai atdzesēti dārzeņi:

ex   0709 60 || – Capsicum ģints vai Pimenta ģints dārzeņi:

– – citādi:

       0709 60 91 || – – – – Capsicum ģints dārzeņi kapsicīna vai Capsicum oleoresin krāsvielu ražošanai (c)

       0709 60 95 || – – – ēterisko eļļu vai rezinoīdu rūpnieciskai ražošanai (c)

       0709 60 99 || – – – citādi

KN kods || Apraksts

ex   0710 || Saldēti dārzeņi (termiski neapstrādāti vai apstrādāti, tvaicējot vai vārot ūdenī):

ex   0710 80 || – citādi dārzeņi:

– – Capsicum ģints vai Pimenta ģints dārzeņi:

       0710 80 59 || – – – izņemot dārzeņpiparus

ex   0711 || Īslaicīgai glabāšanai iekonservēti dārzeņi (piemēram, ar sēra dioksīda gāzi, sālījumā, sērūdenī vai citā konservējošā šķīdumā), kas nav derīgi tūlītējai lietošanai:

ex   0711 90 || – citādi dārzeņi; dārzeņu maisījumi:

– – dārzeņi:

       0711 90 10 || – – – – Capsicum ģints vai Pimenta ģints dārzeņi, izņemot dārzeņpiparus

ex   0713 || Kaltēti lobīti pākšu dārzeņi, arī mizoti vai šķelti:

ex   0713 10 || – zirņi (Pisum sativum):

       0713 10 90 || – – izņemot sējai paredzētos

ex   0713 20 00 || – aunazirņi:

– – izņemot sējai paredzētos

– pupiņas (Vigna spp., Phaseolus spp.):

ex   0713 31 00 || – – zeltainās pupiņas (Vigna mungo (L.) Hepper vai Vigna radiata (L.) Wilczek):

– – – izņemot sējai paredzētās

ex   0713 32 00 || – – šķautnainās pupiņas (Phaseolus jeb Vigna angularis):

– – – izņemot sējai paredzētās

ex   0713 33 || – – kāršu pupiņas, ieskaitot baltās pupiņas (Phaseolus vulgaris):

       0713 33 90 || – – – izņemot sējai paredzētās

ex   0713 39 00 || – – citādas:

– – – izņemot sējai paredzētās

ex   0713 40 00 || – lēcas:

– – izņemot sējai paredzētās

ex   0713 50 00 || – rupjsēklu (cūku) pupas (Vicia faba var. major) un sīksēklu un vidējrupjsēklu pupas (Vicia faba var. equina un Vicia faba var. minor):

– – izņemot sējai paredzētās

ex   0713 90 00 || – citādi:

– – izņemot sējai paredzētos

       0801 || Kokosrieksti, Brazīlijas rieksti un Indijas rieksti, svaigi vai kaltēti, arī lobīti vai mizoti

ex   0802 || Citādi rieksti, svaigi vai kaltēti, arī lobīti vai mizoti:

ex   0802 90 || – citādi:

ex   0802 90 20 || – – beteļrieksti un kolu rieksti

ex   0804 || Dateles, vīģes, ananasi, avokado, gvajaves, mango un mangostāni, svaigi vai žāvēti:

       0804 10 00 || – dateles

       0902 || Tēja, arī aromatizēta

ex   0904 || Piper ģints pipari; kaltēti, saberzti vai malti Capsicum un Pimenta ģints dārzeņi, izņemot apakšpozīcijā 0904 20 10 iekļautos dārzeņpiparus

       0905 00 00 || Vaniļa

       0906 || Kanēlis un kanēļkoka ziedi

       0907 00 00 || Krustnagliņas (veseli augļi, ziedi un stublāji)

       0908 || Muskatrieksti, muskatriekstu mizas un kardamons

       0909 || Parastā anīsa, zvaigžņotā anīsa, fenheļa, koriandra, kumīna vai ķimeņu sēklas; kadiķogas

ex   0910 || Ingvers, kurkuma, lauru lapas, karijs un citas garšvielas, izņemot safrānu un mārsilu [timiānu]

ex   1106 || Pozīcijas 0713 kaltēto pākšu dārzeņu, pozīcijas 0714 sāgo palmas serdes un sakņu vai bumbuļu, vai 8. nodaļā minēto produktu milti, rupja maluma milti un pulveris:

       1106 10 00 || – pozīcijā 0713 minēto kaltēto pākšu dārzeņu

ex   1106 30 || – produktu, kas iekļauti 8. nodaļā:

       1106 30 90 || – – izņemot banānu

KN kods || Apraksts

ex   1108 || Cietes; inulīns:

       1108 20 00 || – inulīns

       1201 00 90 || Sojas pupas, arī šķeltas, izņemot sējai paredzētās

       1202 10 90 || Nelobīti zemesrieksti, negrauzdēti un citādi termiski neapstrādāti, izņemot sējai paredzētos

       1202 20 00 || Lobīti zemesrieksti, negrauzdēti un citādi termiski neapstrādāti, arī šķelti

       1203 00 00 || Kopra

       1204 00 90 || Linsēklas, arī šķeltas, izņemot sējai paredzētās

       1205 10 90 un ex   1205 90 00 || Rapšu vai ripšu sēklas, arī šķeltas, izņemot sējai paredzētās

       1206 00 91 || Saulespuķu sēklas, arī šķeltas, izņemot sējai paredzētās

       1206 00 99 ||

       1207 20 90 || Kokvilnas sēklas, arī šķeltas, izņemot sējai paredzētās

       1207 40 90 || Sezama sēklas, arī šķeltas, izņemot sējai paredzētās

       1207 50 90 || Sinepju sēklas, arī šķeltas, izņemot sējai paredzētās

       1207 91 90 || Magoņu sēklas, arī šķeltas, izņemot sējai paredzētās

       1207 99 91 || Kaņepju sēklas, arī šķeltas, izņemot sējai paredzētās

ex   1207 99 97 || Citu eļļas augu sēklas un augļi, arī smalcināti, izņemot sējai paredzētos

       1208 || Eļļas augu sēklu vai augļu, izņemot sinepju, milti un rupja maluma milti

ex   1211 || Augi vai augu daļas (ieskaitot sēklas un augļus), ko izmanto galvenokārt parfimērijā, farmācijā vai insekticīdu un fungicīdu pagatavošanai un tamlīdzīgiem mērķiem, svaigi vai žāvēti, arī sagriezti, sagrūsti vai saberzti pulverī, izņemot šā pielikuma IX daļā minētos produktus ar KN kodu ex 1211 90 85

ex   1212 || Ceratoniju pākstis, jūras aļģes [jūraszāles] un citādas aļģes, cukurbietes un cukurniedres, svaigas, dzesinātas, saldētas vai žāvētas, arī samaltas; augļu kauliņi un kodoli un citi galvenokārt pārtikā lietojami augu produkti (ieskaitot negrauzdētas Chycorium intybus sativum šķirnes cigoriņu saknes), kuri citur nav minēti vai iekļauti:

ex   1212 99 || – – izņemot cukurniedres:

       1212 99 41 un        1212 99 49 || – – – ceratoniju sēklas

ex   1212 99 70 || – – – citādi, izņemot cigoriņu saknes

       1213 00 00 || Graudaugu salmi un sēnalas, arī smalcinātas, maltas, presētas vai granulās

ex   1214 || Lopbarības kāļi, lopbarības bietes (runkuļi), lopbarības saknes, siens, lucerna, āboliņš, sējas esparsetes, lopbarības kāposti, lupīna, vīķi un tamlīdzīgi lopbarības produkti, arī granulu veidā:

ex   1214 10 00 || – lucernas rupja maluma milti un granulas, izņemot mākslīgi žāvētu lucernu vai citādi žāvētu un maltu lucernu

ex   1214 90 || – citādi:

       1214 90 10 || – – lopbarības bietes (runkuļi), kāļi un citas lopbarības saknes

ex   1214 90 90 || – – citādas, izņemot:

– mākslīgi žāvētu lucernu, sējas esparseti, āboliņu, lupīnu, vīķus un tamlīdzīgus lopbarības produktus, izņemot sienu, lopbarības kāpostus, un sienu saturošus produktus

– citādi žāvētu un maltu lucernu, sējas esparseti, āboliņu, lupīnu, vīķus, amoliņu, aunazirņus un vanagzirņus

ex   1502 00 || Liellopu, aitu vai kazu tauki, izņemot pozīcijā 1503 minētos:

ex   1502 00 10 || – rūpnieciskām vajadzībām (izņemot pārtikas produktu ražošanu), izņemot no kauliem un atkritumiem iegūtus taukus (c)

       1503 00 || Tauku stearīns, tauku eļļa, oleostearīns, oleoeļļa un taleļļa, neemulģēta, nesajaukta un citādi nesagatavota

ex   1504 || Zivju vai jūras zīdītāju tauki un eļļas un to frakcijas, rafinētas vai nerafinētas, bet ķīmiski nepārveidotas, izņemot pozīcijā 1504 10 un 1504 20 minētās zivju aknu eļļas un to frakcijas

       1507 || Sojas pupu eļļa un tās frakcijas, rafinētas vai nerafinētas, bet ķīmiski nepārveidotas

       1508 || Zemesriekstu eļļa un tās frakcijas, rafinētas vai nerafinētas, bet ķīmiski nepārveidotas

       1511 || Palmu eļļa un tās frakcijas, rafinētas vai nerafinētas, bet ķīmiski nepārveidotas

       1512 || Saulespuķu eļļa, saflora eļļa vai kokvilnas eļļa un to frakcijas, rafinētas vai nerafinētas, bet ķīmiski nepārveidotas

KN kods || Apraksts

       1513 || Kokosriekstu (kopras), palmu kodolu eļļa vai babasū eļļa un to frakcijas, rafinētas vai nerafinētas, bet ķīmiski nepārveidotas

       1514 || Rapšu, ripšu vai sinepju eļļa un to frakcijas, rafinētas vai nerafinētas, bet ķīmiski nepārveidotas

ex   1515 || Citādas negaistošās augu eļļas un tauki (izņemot apakšpozīcijā ex 1515 90 11 minēto jojobas eļļu) un to frakcijas, rafinētas vai nerafinētas, bet ķīmiski nepārveidotas

ex   1516 || Dzīvnieku vai augu tauki un eļļas un to frakcijas, pilnīgi vai daļēji hidrogenētas, esterificētas, pāresterificētas vai elaidinētas, rafinētas vai nerafinētas, bet tālāk neapstrādātas (izņemot apakšpozīcijā 1516 20 10 minēto hidrogenēto rīcineļļu, t. s. “opālvasku”)

ex   1517 || Margarīns; pārtikas maisījumi vai izstrādājumi, kuri iegūti no dzīvnieku vai augu taukiem vai eļļām, vai dažādu šajā nodaļā uzskaitīto tauku vai eļļu frakcijām, kas nav pārtikas tauki un eļļas vai to frakcijas, kuras iekļautas pozīcijā 1516, izņemot apakšpozīcijas 1517 10 10, 1517 90 10 un 1517 90 93

       1518 00 31        1518 00 39 || Šķidras, jauktas negaistošas augu eļļas tehniskām vai rūpnieciskām vajadzībām, izņemot pārtikas produktu ražošanu (c)

       1522 00 91 || Eļļas nogulsnes un degra; ziepju pamatvielas, kas ir taukvielu vai dzīvnieku vai augu vasku apstrādes atliekas, izņemot tās, kurās ir eļļa ar olīveļļas īpašībām

       1522 00 99 || Citādas taukvielu vai dzīvnieku vai augu vasku apstrādes atliekas, izņemot tās, kurās ir eļļa ar olīveļļas īpašībām

ex   1602 || Citādi gatavi izstrādājumi vai konservi no gaļas, gaļas subproduktiem vai asinīm:

– cūku:

ex   1602 41 || – – šķiņķi un to izcirtņi:

       1602 41 90 || – – – izņemot mājas cūku

ex   1602 42 || – – pleči un to izcirtņi:

       1602 42 90 || – – – izņemot mājas cūku

ex   1602 49 || – – citādi, ieskaitot maisījumus:

       1602 49 90 || – – – izņemot mājas cūku

ex   1602 90 || – citādi, ieskaitot izstrādājumus no jebkuru dzīvnieku asinīm:

– – izņemot izstrādājumus no jebkuru dzīvnieku asinīm:

       1602 90 31 || – – – no medījuma vai truša

|| – – – citādi:

– – – – kas nesatur mājas cūku gaļu vai subproduktus:

– – – – – kas nesatur liellopu gaļu vai subproduktus:

       1602 90 99 || – – – – – – izņemot aitu vai kazu

ex   1603 00 || Gaļas ekstrakti un sulas

       1801 00 00 || Kakao pupiņas, veselas vai šķeltas, negrauzdētas vai grauzdētas

       1802 00 00 || Kakao pupiņu čaumalas, apvalki, miziņas un citi kakao atlikumi

ex   2001 || Etiķī vai etiķskābē sagatavoti vai konservēti dārzeņi, augļi, rieksti un citas ēdamas augu daļas:

ex   2001 90 || – citādi:

       2001 90 20 || – – Capsicum ģints dārzeņi, izņemot dārzeņpiparus un Jamaikas piparus

ex   2005 || Bez etiķa vai etiķskābes sagatavoti vai konservēti, nesasaldēti citi dārzeņi, izņemot pozīcijā 2006 minētos:

ex   2005 99 || – citādi dārzeņi un dārzeņu maisījumi:

       2005 99 10 || – – Capsicum ģints dārzeņi, izņemot dārzeņpiparus un Jamaikas piparus

ex   2206 || Citi raudzēti dzērieni (piemēram, sidrs, bumbieru vīns, medalus); raudzēto dzērienu maisījumi un raudzēto dzērienu un bezalkoholisko dzērienu maisījumi, kas citur nav minēti un iekļauti:

       no 2206 00 31 līdz        2206 00 89 || – izņemot čagu ekstrakta vīnu

ex   2301 || Milti, [rupja maluma milti] un granulas no gaļas vai gaļas subproduktiem, zivīm vai vēžveidīgajiem, mīkstmiešiem vai citiem ūdens bezmugurkaulniekiem, nederīgas pārtikai; dradži (grības)

       2301 10 00 || – gaļas vai gaļas subproduktu milti, [rupja maluma milti] un granulas; dradži (grības)

KN kods || Apraksts

ex   2302 || Klijas, atsijas un citi atlikumi, granulēti vai negranulēti, kas iegūti, sijājot, maļot vai citādi apstrādājot labības graudus vai pākšaugus:

       2302 50 00 || – pākšaugu

       2304 00 00 || Eļļas rauši un citi cietie atlikumi, arī sasmalcināti vai granulēti, kas iegūti, ekstrahējot sojas pupu eļļu

       2305 00 00 || Eļļas rauši un citi cietie atlikumi, arī sasmalcināti vai granulēti, kas iegūti, ekstrahējot zemesriekstu eļļu

ex   2306 || Eļļas rauši un citi cieti atlikumi, arī sasmalcināti vai granulēti, kas iegūti, ekstrahējot augu taukus un eļļas, izņemot pozīcijā 2304 vai 2305 minētos, ja vien uz tiem neattiecas KN apakšpozīcija 2306 90 05 (eļļas rauši un citi cieti atlikumi, kas iegūti, ekstrahējot kukurūzas dīgļu eļļu), 2306 90 11 un 2306 90 19 (eļļas rauši un citi cieti atlikumi, kas iegūti, ekstrahējot olīveļļu)

ex   2307 00 || Vīna nogulsnes; vīnakmens:

       2307 00 90 || – vīnakmens

ex   2308 00 || Augu izcelsmes materiāli un augu atkritumi, atliekas un blakusprodukti, granulēti vai negranulēti, izmantojami dzīvnieku barībai, kas citur nav minēti vai iekļauti:

       2308 00 90 || – izņemot vīnogu čagas, ozolzīles un zirgkastaņus, augļu, izņemot vīnogu, izspaidas vai spiedpaliekas

ex   2309 || Izstrādājumi, kas izmantojami dzīvnieku barībā:

ex   2309 10 || – suņu vai kaķu barība, safasēta mazumtirdzniecībai:

       2309 10 90 || – – kas nesatur cieti, glikozi, glikozes sīrupu, maltodekstrīnu vai maltodekstrīna sīrupu, kas minēti apakšpozīcijā 1702 30 50, 1702 30 90, 1702 40 90, 1702 90 50 un 2106 90 55, vai piena produktus

ex   2309 90 || – citādi:

       2309 90 10 || – – citādi, ieskaitot premiksus: – – zivju vai jūras zīdītāju šķīstošās atliekas

ex   no 2309 90 91 līdz        2309 90 99 || – – – kas nesatur cieti, glikozi, glikozes sīrupu, maltodekstrīnu vai maltodekstrīna sīrupu, kas minēti apakšpozīcijā 1702 30 50, 1702 30 90, 1702 40 90, 1702 90 50 un 2106 90 55, vai piena produktus, izņemot:

– olbaltumvielu koncentrātus, kas iegūti no lucernas sulas un zāles sulas

– dehidrētus produktus, kas iegūti tikai no cietajiem atlikumiem un sulas, kas rodas, sagatavojot pirmajā ievilkumā minētos koncentrātus

(a)   Preces iekļauj šajā apakšpozīcijā saskaņā ar attiecīgajos Savienības noteikumos paredzētajiem nosacījumiem (sk. Padomes Direktīvu 94/28/EK (OV L 178, 12.7.1994., 66. lpp.), Komisijas Regulu (EK) Nr. 504/2008 (OV L 149, 7.6.2008., 3. lpp.)). (b)  Preces iekļauj šajā apakšpozīcijā saskaņā ar attiecīgajos Savienības noteikumos paredzētajiem nosacījumiem (sk. Padomes Direktīvu 88/661/EEK (OV L 382, 31.12.1988., 36. lpp.), Padomes Direktīvu 94/28/EK (OV L 178, 12.7.1994., 66. lpp.), Komisijas Lēmumu 96/510/EK (OV L 210, 20.8.1996., 53. lpp.)). (c)   Preces iekļauj šajā apakšpozīcijā saskaņā ar attiecīgajos Savienības noteikumos paredzētajiem nosacījumiem (sk. Komisijas Regulas (EEK) Nr. 2454/93 (OV L 253, 11.10.1993., 1. lpp.) 291.–300. pantu). (d)  Preces iekļauj šajā apakšpozīcijā saskaņā ar Kombinētās nomenklatūras pagaidu noteikumu II iedaļas F punktu.

2. iedaļa

KN kods || Apraksts ||

0101 90 11 || Dzīvi zirgi, kaušanai (a) ||

ex 0205 00 || Svaiga, atdzesēta vai saldēta zirga gaļa ||

0210 99 10 || Sālīta, sālījumā vai žāvēta zirga gaļa ||

0511 99 10 || Cīpslas vai stiegras; jēlādu atgriezumi un tamlīdzīgi atkritumi ||

0701 || Kartupeļi, svaigi vai atdzesēti ||

0901 || Kafija, grauzdēta vai negrauzdēta, ar kofeīnu vai bez kofeīna; kafijas pupiņu čaumalas un apvalki; kafijas aizstājēji, kas satur kafiju jebkurā samērā ||

1105 || Kartupeļu milti, [rupja maluma milti,] pulveris, pārslas, granulas un zirnīši ||

ex 1212 99 70 || Cigoriņu saknes ||

2209 00 91 un 2209 00 99 || Etiķis un etiķa aizstājēji, kas iegūti no etiķskābes, izņemot vīna etiķi ||

4501 || Dabiskais korķis, neapstrādāts vai vienkārši apstrādātā veidā; korķa atkritumi; sasmalcināts, granulēts vai malts korķis ||

(a)   Preces iekļauj šajā apakšpozīcijā saskaņā ar attiecīgajos Savienības noteikumos paredzētajiem nosacījumiem (sk. Komisijas Regulas (EEK) Nr. 2454/93 (OV L 253, 11.10.1993., 1. lpp.) 291.–300. pantu).

II pielikums 3. panta 1. punktā minētās definīcijas I daļa. Definīcijas, kas attiecas uz rīsu nozari

I.          Terminus “nelobīti rīsi”, “lobīti rīsi”, “daļēji slīpēti rīsi”, “pilnīgi noslīpēti rīsi”, “apaļgraudu rīsi”, “vidējgraudu rīsi”, “A vai B tipa garengraudu rīsi” un “šķeltie rīsi” definē šādi.

1.         a)         “Nelobīti rīsi” ir rīsi, kuriem pēc kulšanas ir saglabājušās plēksnes.

b)      “Lobīti rīsi” ir nelobīti rīsi, no kuriem ir atdalītas tikai plēksnes. Šī definīcija, attiecas, piemēram, uz rīsiem ar tirdzniecības nosaukumu “brūnie rīsi”, “cargo rice”, “loonzain” un “riso sbramato”.

c)       “Daļēji slīpēti rīsi” ir nelobīti rīsi, no kuriem ir atdalītas plēksnes, daļa dīgļa un visi augļapvalka ārējie slāņi vai daļa no tiem, bet ne iekšējie slāņi.

d)      “Pilnīgi noslīpēti rīsi” ir nelobīti rīsi, no kuriem ir atdalītas plēksnes, visi augļapvalka ārējie un iekšējie slāņi, viss dīglis, ja tie ir garengraudu vai vidējgraudu rīsi, un vismaz daļa no tā, ja tie ir apaļgraudu rīsi, bet kuriem gareniskās baltās rievas pieļaujamas ne vairāk kā uz 10 % graudu.

2.      a)          “Apaļgraudu rīsi” ir rīsi, kuru graudu garums nepārsniedz 5,2 mm un kuru graudu garuma un platuma attiecība ir mazāka par 2.

b)      “Vidējgraudu rīsi” ir rīsi, kuru graudu garums pārsniedz 5,2 mm, bet nepārsniedz 6,0 mm, un kuru graudu garuma un platuma attiecība nav lielāka par 3.

c)       “Garengraudu rīsi” ir:

i)        A tipa garengraudu rīsi, t. i., rīsi, kuru graudu garums pārsniedz 6,0 mm un kuru graudu garuma un platuma attiecība ir lielāka par 2, bet mazāka par 3,

ii)       B tipa garengraudu rīsi, t. i., rīsi, kuru graudu garums pārsniedz 6,0 mm un kuru graudu garuma un platuma attiecība ir lielāka vai vienāda ar 3.

d)      “Graudu mērīšana” ir pilnīgi noslīpētu rīsu graudu mērīšana, ko veic ar šādu metodi:

i)        ņem reprezentatīvu paraugu no partijas;

ii)       paraugu sijā tā, lai paliktu tikai veseli graudi, ieskaitot nenobriedušus graudus;

iii)      veic divas mērīšanas, katrā izmērot 100 graudus, un aprēķina vidējo,

iv)      rezultātu izsaka milimetros, noapaļojot līdz vienai desmitdaļai.

3.      “Šķeltie rīsi” ir putraimi, kuru garums nepārsniedz trīs ceturtdaļas no vesela grauda vidējā garuma.

II.           Attiecībā uz veseliem graudiem un šķeltiem graudiem, kuru kvalitāte ir nevainojama, piemēro šādas definīcijas.

A.      “Veseli graudi” ir graudi, kuriem atdalīta tikai daļa gala, neatkarīgi no katrā slīpēšanas stadijā iegūtajiem parametriem.

B.      “Apgriezti graudi” ir graudi, kuriem atdalīts viss gals.

C.      “Šķeltie graudi jeb putraimi” ir graudi, kuriem atdalīta daļa, kas lielāka nekā gals; pie šķeltiem graudiem pieder:

– lieli šķeltie graudi (graudu daļas, kuru garums nav mazāks par pusi grauda, bet kuras neveido veselu graudu),

– vidēji šķeltie graudi (graudu daļas, kuru garums nav mazāks par ceturto daļu grauda garuma, bet kas ir mazākas par “lielu šķelto graudu” minimālo lielumu),

– smalki šķeltie graudi (graudu daļas, kas ir mazākas par ceturto daļu grauda, bet pārāk lielas, lai izkļūtu cauri sietam ar acu izmēru 1,4 mm),

– putraimi (mazi graudu gabaliņi vai daļiņas, kas var izkļūt cauri sietam ar acu izmēru 1,4 mm); sašķēlušies graudi (gabaliņi, kas radušies, graudam šķeļoties garenvirzienā) atbilst šai definīcijai.

D.      “Zaļi graudi” ir graudi, kas nav pilnīgi nogatavojušies.

E.      “Graudi ar dabisku anomāliju” ir graudi, kuriem salīdzinājumā ar šķirnei raksturīgajām morfoloģiskajām pazīmēm ir dabiska anomālija, kura ir vai nav mantota.

F.      “Kaļķaini graudi” ir graudi, kuriem vismaz trīs ceturtdaļas virsmas ir necaurspīdīga un kaļķaina.

G.      “Sarkani svītroti graudi” ir graudi, kuriem no augļapvalka atliekām garenvirzienā ir radies sarkans dažādas intensitātes un toņu svītrojums.

H.      “Plankumaini graudi” ir graudi, kuriem ir skaidri saskatāms neliels vairāk vai mazāk regulāras formas tumšas krāsas aplis; pie plankumainiem graudiem pieder arī tie, kuriem ir nelielas melnas svītras tikai uz virsmas; svītrām un plankumiem nedrīkst būt dzeltens vai tumšs oreols.

I.       “Iekrāsoti graudi” ir graudi, kuriem nelielā virsmas laukumā dabīgā krāsa ir acīm redzami izmainījusies; plankumi var būt dažādās krāsās (melnīgsnēji, sarkanīgi, brūni); par iekrāsojumu uzskatāmas arī dziļas melnas svītras. Ja iekrāsojumi ir pietiekami spilgti (melni, rozā, sarkanbrūni), lai tos uzreiz pamanītu, un ja tie klāj vismaz pusi grauda virsmas, graudi jāuzskata par dzeltenajiem graudiem.

J.       “Dzeltenie graudi” ir graudi, kuru dabīgā krāsa ir pilnīgi vai daļēji mainījusies, ja vien tas nav noticis žāvējot, un kas ir ieguvuši citrondzeltenu vai apelsīndzeltenu toni.

K.     “Dzintarkrāsas graudi” ir graudi, kuru krāsa pa visu virsmu ir vienmērīgi nedaudz mainījusies, ja vien tas nav noticis žāvējot; šo izmaiņu dēļ graudi ir ieguvuši gaišu dzintardzeltenu krāsu.

II daļa. Definīcijas, kas attiecas uz apiņu nozari

1.           “Apiņi” ir vijīgā apiņa (Humulus lupulus) (sievišķā) auga kaltētas augļkopas, ko sauc par rogām; šīs zaļgani dzeltenās olveida augļkopas atrodas uz kātiņiem, un to garums parasti ir 2–5 cm.

2.           “Apiņu pulveris” ir produkts, ko iegūst, samaļot apiņus, un kas satur visus to dabiskos elementus.

3.           “Apiņu pulveris ar augstāku lupulīna saturu” ir produkts, ko iegūst, samaļot apiņus, no kuriem pirms tam mehāniski atdalīta daļa lapu, kātiņu, seglapu un ziedkopu centrālo asu.

4.           “Apiņu ekstrakts” ir koncentrēts produkts, ko iegūst, apiņus vai apiņu pulveri apstrādājot ar šķīdinātāju.

5.           “Jaukti apiņu produkti” ir divu vai vairāku 1.–4. punktā minēto produktu maisījums.

III daļa. Definīcijas, kas attiecas uz vīna nozari

Saistībā ar vīnogulājiem

1.           “Izaršana” ir visu vīnogulāju pilnīga iznīcināšana ar vīnogulājiem apstādītā platībā.

2.           “Stādīšana” ir potētu vai nepotētu vīnogulāju stādu vai stādu daļu pastāvīga ieaudzēšana, lai audzētu vīnogas vai izveidotu potzaru audzētavu.

3.           “Potēšana ar starppoti” ir jau iepriekš uzpotēta vīnogulāja potēšana.

Saistībā ar produktiem

4.           “Svaigas vīnogas” ir gatavi vai pat mazliet sažuvuši vīnogulāja augļi, kurus izmanto vīna gatavošanā, kurus var saspiest vai izspiest ar līdzekļiem, kas pieejami parastā vīna pagrabā, un kuros spontāni var sākties spirta rūgšana.

5.           “Svaiga vīnogu misa, kuras rūgšana apturēta, pievienojot spirtu” ir produkts, kuram ir šādas īpašības:

a)      tā faktiskā spirta tilpumkoncentrācija nav mazāka par 12 % un nav lielāka par 15 %;

b)      tas ir iegūts, neraudzētai vīnogu misai, kuras dabiskā spirta tilpumkoncentrācija nav mazāka par 8,5 % un kura iegūta tikai no vīna vīnogu šķirnēm, kas klasificējamas saskaņā ar 63. panta 2. punktu, pievienojot:

i)        vai nu neitrālu vīna spirtu, tostarp spirtu, kurš iegūts, destilējot žāvētas vīnogas, un kura faktiskā spirta tilpumkoncentrācija nav mazāka par 96 %,

ii)       vai nerektificētu produktu, kurš iegūts, destilējot vīnu, un kura faktiskā spirta tilpumkoncentrācija nav mazāka par 52 % un nav lielāka par 80 %.

6.           “Vīnogu sula” ir neraudzēts, bet raudzējams šķidrs produkts, kas:

a)      iegūts pienācīgas apstrādes rezultātā, padarot to derīgu lietošanai uzturā tādu, kāds tas ir;

b)      iegūts no svaigām vīnogām vai vīnogu misas, vai atjaunojot no koncentrāta. Ja tas iegūts atjaunojot, tas ir atjaunots tikai no koncentrētas vīnogu misas vai koncentrētas vīnogu sulas.

Vīnogu sulas faktiskā spirta tilpumkoncentrācija nedrīkst pārsniegt 1 %.

7.           “Koncentrēta vīnogu sula” ir nekaramelizēta vīnogu sula, kas iegūta, daļēji dehidrējot vīnogu sulu ar jebkuru atļautu metodi, izņemot tiešu karsēšanu, tādā veidā, lai skaitlis, ko uzrāda refraktometrs, kuru izmanto saskaņā ar metodi, kas vēl jāparedz, 20 °C temperatūrā nebūtu mazāks par 50,9 %.

Koncentrētas vīnogu sulas faktiskā spirta tilpumkoncentrācija nedrīkst pārsniegt 1 %.

8.           “Vīna nogulsnes” ir atliekas:

a)      kas uzkrājas traukos, kuros vīns atrodas pēc raudzēšanas, uzglabāšanas laikā vai pēc atļautas apstrādes;

b)      ko iegūst, filtrējot vai centrifugējot a) apakšpunktā minēto produktu;

c)      kas uzkrājas traukos, kuros vīnogu misa atrodas uzglabāšanas laikā vai pēc atļautas apstrādes, vai

d)      ko iegūst, filtrējot vai centrifugējot c) apakšpunktā minēto produktu.

9.           “Vīnogu izspaidas” ir raudzētas vai neraudzētas svaigu vīnogu spiedpaliekas.

10.         “Izspaidu ekstrakta vīns” ir produkts, ko iegūst:

a)      raudzējot neapstrādātas vīnogu izspaidas, kas izmērcētas ūdenī, vai

b)      ar ūdeni skalojot raudzētas vīnogu izspaidas.

11.         “Vīns, kas stiprināts destilācijai”, ir produkts:

a)      kura faktiskā spirta tilpumkoncentrācija nav mazāka par 18 % un nav lielāka par 24 %;

b)      kuru iegūst, vīnam, kas nesatur atlieku cukuru, pievienojot tikai nerektificētu produktu, kurš iegūts, destilējot vīnu, un kura maksimālā faktiskā spirta tilpumkoncentrācija ir 86 %, vai

c)      kura maksimālais gaistošais skābums, izteikts etiķskābē, ir 1,5 grami uz litru.

12.         “Cuvée” ir:

a)      vīnogu misa;

b)      vīns vai

c)      vīnogu misas un/vai vīnu ar dažādām īpašībām maisījums,

kas paredzēts īpaša veida dzirkstošā vīna gatavošanai.

Spirta koncentrācija

13.         “Faktiskā spirta tilpumkoncentrācija” ir tīrā spirta tilpuma vienību skaits 20°C temperatūrā, ko satur 100 tilpuma vienības attiecīgā produkta šādā temperatūrā.

14.         “Potenciālā spirta tilpumkoncentrācija” ir tīrā spirta tilpuma vienību skaits 20°C temperatūrā, ko iespējams iegūt, pilnībā fermentējot cukurus, kurus satur 100 tilpuma vienības produkta šādā temperatūrā.

15.         “Kopējā spirta tilpumkoncentrācija” ir faktiskās un potenciālās spirta tilpumkoncentrācijas summa.

16.         “Dabiskā spirta tilpumkoncentrācija” ir kopējā spirta tilpumkoncentrācija produktā pirms jebkāda veida stiprināšanas.

17.         “Faktiskā spirta masas koncentrācija” ir tīrā spirta kilogramu skaits 100 kg produkta.

18.         “Potenciālā spirta masas koncentrācija” ir tīrā spirta kilogramu skaits, ko iespējams iegūt, pilnībā fermentējot cukurus, kurus satur 100 kg produkta.

19.         “Kopējā spirta masas koncentrācija” ir faktiskās un potenciālās spirta masas koncentrācijas summa.

IV daļa. Definīcijas, kas attiecas uz liellopu un jaunlopu gaļas nozari

1.           “Liellopi” ir dzīvi mājas liellopu sugu dzīvnieki, uz kuriem attiecas KN kodi ex 0102 10, 0102 90 05 līdz 0102 90 79.

2.           “Pieauguši liellopi” ir liellopi, kuri ir vismaz 8 mēnešus veci.

V daļa. Definīcijas, kas attiecas uz piena un piena produktu nozari

Lai ieviestu tarifa kvotu sviestam, kura izcelsmes valsts ir Jaunzēlande, frāze “ražots tieši no piena vai krējuma” neizslēdz sviestu, kas ražots no piena vai krējuma, neizmantojot uzkrātas izejvielas, vienotā, noslēgtā un nepārtrauktā procesā, kurš var ietvert krējuma atrašanos koncentrētu piena tauku stāvoklī un/vai šādu piena tauku frakcionēšanu.

VI daļa. Definīcijas, kas attiecas uz olu nozari

1.           “Olas čaumalās” ir mājputnu olas čaumalās, svaigas, konservētas vai termiski apstrādātas, izņemot inkubējamās olas, kas norādītas 2. punktā.

2.           “Inkubējamās olas” ir inkubēšanai paredzētas mājputnu olas.

3.           “Veseli produkti” ir putnu olas bez čaumalas, ar cukura vai citu saldinātāju piedevu vai bez tās, kas paredzētas lietošanai pārtikā.

4.           “Atdalīti produkti” ir putnu olu dzeltenumi, ar cukura vai citu saldinātāju piedevu vai bez tās, kas paredzēti lietošanai pārtikā.

VII daļa. Definīcijas, kas attiecas uz mājputnu gaļas nozari

1.           “Dzīvi mājputni” ir dzīvas vistas, pīles, zosis, tītari un pērļu vistiņas, kas katra sver vairāk par 185 gramiem.

2.           “Cāļi” ir dzīvas vistas, pīles, zosis, zosis, tītari un pērļu vistiņas, kas katra sver ne vairāk par 185 gramiem.

3.           “Nokauti mājputni” ir nedzīvas vistas, pīles, zosis, tītari un pērļu vistiņas, veselas, ar vai bez subproduktiem.

4.           “Atvasinātie produkti” ir:

a)      produkti, kas norādīti I pielikuma XX daļas a) punktā;

b)      produkti, kas norādīti I pielikuma XX daļas b) punktā, izņemot nokautus mājputnus un pārtikā lietojamus subproduktus, ko sauc par “mājputnu izcirtņiem”;

c)      pārtikā lietojami subprodukti, kas norādīti I pielikuma XX daļas b) punktā;

d)      produkti, kas norādīti I pielikuma XX daļas c) punktā;

e)      produkti, kas norādīti I pielikuma XX daļas d) un e) punktā;

f)       produkti, kas norādīti I pielikuma XX daļas f) punktā, izņemot produktus ar KN kodu 1602 20 11 un 1602 20 19.

VIII daļa. Definīcijas, kas attiecas uz biškopības nozari

1.           “Medus” ir dabiska salda viela, ko Apis mellifera sugas bites ražo no augu nektāra vai no augu dzīvo daļu sekrēta, vai sūcējinsektu izdalījumiem uz augu dzīvajām daļām, kurus bites vāc, pārveido, papildinot ar savām īpašām vielām, nogulsnē, dehidrē, uzglabā un atstāj medus šūnās nobriest un nogatavoties.

Galvenie medus veidi ir šādi:

a)      pēc izcelsmes:

i)        ziedu medus jeb nektāra medus — medus, ko iegūst no augu nektāra,

ii)       izsvīduma-lapu medus — medus, ko iegūst galvenokārt no sūcējinsektu (Hemiptera) izdalījumiem uz augu dzīvajām daļām vai no augu dzīvo daļu sekrēta;

b)      pēc ražošanas veida un/vai noformējuma:

iii)      šūnu medus — medus, ko bites glabā pašu darinātās jaunās bezperu kāru šūnās vai kārēs, kuras darinātas tikai no bišu vaska šūnu plāksnēm, un ko pārdod aizvākotās veselās kārēs vai šādu kāru daļās,

iv)      šūnu gabalu medus jeb medus ar šūnu daļām — medus ar vienu vai vairākiem šūnu medus gabaliem,

v)       tecināts medus — medus, ko iegūst, tecinot atvākotas bezperu kāru šūnas,

vi)      izsviests medus — medus, ko iegūst, centrifugējot atvākotas bezperu kāru šūnas,

vii)     spiests medus — medus, ko iegūst, spiežot bezperu kāru šūnas, nesildot vai sildot mērenā temperatūrā, kas nepārsniedz 45 °C,

viii)    filtrēts medus — medus, kas iegūts, atdalot svešas neorganiskas vai organiskas vielas tā, ka tiek atdalīts būtisks daudzums putekšņu.

“Rūpnieciskais medus” ir medus:

a)      kas ir piemērots rūpnieciskai izmantošanai vai ir sastāvdaļa citos pārtikas produktos, ko pēc tam pārstrādā, un

b)      kas:

– var būt ar svešas izcelsmes garšu vai smaržu vai

– var būt sācis rūgt vai būt sarūdzis, vai

– var būt pārkarsēts.

2.           “Biškopības produkti” ir medus, bišu vasks, peru pieniņš, propoliss vai ziedputekšņi.

III pielikums RĪSU UN CUKURA STANDARTA KVALITĀTE, KĀ MINĒTS 7. pantā

A.           Nelobīto rīsu standarta kvalitāte

Standarta kvalitātes nelobītiem rīsiem:

a)      ir laba, tirdzniecībai piemērota kvalitāte un nav smaržas;

b)      maksimāli pieļaujamais mitruma saturs ir 13 %;

c)      pilnīgi noslīpētu rīsu veselo graudu iznākums ir 63 % no svara (apgrieztu graudu pielaide ir 3 %), no kuriem turpmāk norādītā procentuālā daļa pilnīgi noslīpēto rīsu graudu nav nevainojamas kvalitātes:

kaļķaini nelobītu rīsu graudi ar KN kodu 1006 10 27 un 1006 10 98 || 1,5 %

kaļķaini nelobītu rīsu graudi, uz ko neattiecas KN kodi 1006 10 27 un 1006 10 98: || 2,0 %

sarkani svītroti graudi || 1,0 %

plankumaini graudi || 0,50 %

iekrāsoti graudi || 0,25 %

dzelteni graudi || 0,02 %

dzintarkrāsas graudi || 0,05 %

B.           Cukura standarta kvalitāte

I.       Cukurbiešu standarta kvalitāte

Standarta kvalitātes cukurbietēm:

a)       ir laba, tirdzniecībai piemērota kvalitāte;

b)      cukura saturs pieņemšanas punktā ir 16 %.

II.      Baltā cukura standarta kvalitāte

1.       Standarta kvalitātes baltajam cukuram piemīt šādas īpašības:

a)       tam ir laba, tirdzniecībai piemērota kvalitāte; tas ir sauss, ar viendabīgiem, granulētiem kristāliem, labi birstošs;

b)      minimālā polarizācija: 99,7;

c)       maksimālais mitruma saturs: 0,06 %;

d)      maksimālais invertcukura saturs: 0,04 %;

e)       saskaņā ar 2. punktu noteiktais punktu skaits kopā nepārsniedz 22 punktus, ne arī:

          15 punktus par pelnu saturu,

          9 punktus par krāsas tipu, kas noteikts ar Brunsvikas Lauksaimniecības tehnoloģiju institūta metodi (turpmāk “Brunsvikas metode”),

          6 punktus par šķīduma krāsu, kas noteikta ar Starptautiskās Vienotu cukura analīzes metožu komisijas izstrādāto metodi (turpmāk “ICUMSA metode”).

2.       Viens punkts atbilst:

a)       0,0018 % pelnu satura, ko nosaka ar ICUMSA metodi 28 Briksa grādos;

b)      0,5 krāsas tipa vienībām, ko nosaka ar Brunsvikas metodi;

c)       7,5 šķīduma krāsas vienībām, ko nosaka ar ICUMSA metodi.

3.       Metodes 1. punktā minēto raksturlielumu noteikšanai ir metodes, ko izmanto šo raksturlielumu noteikšanai intervences pasākumu vajadzībām.

III.     Jēlcukura standarta kvalitāte

1.       Standarta kvalitātes jēlcukurs ir cukurs, kura baltā cukura iznākums ir 92 %.

2.       Iznākumu no cukurbiešu jēlcukura aprēķina, no minētā cukura polarizācijas pakāpes atņemot:

a)       tā procentuālo pelnu saturu, reizinātu ar četri;

b)      tā procentuālo invertcukura saturu, reizinātu ar divi;

c)       skaitli 1.

3.       Iznākumu no cukurniedru jēlcukura aprēķina, no minētā cukura polarizācijas pakāpes, kas reizināta ar divi, atņemot 100.

IV pielikums 41. panta 1. punktā minētais atbalsta programmU Budžets

Tūkstošos euro budžeta gadā

BG || 26 762

CZ || 5 155

DE || 38 895

EL || 23 963

ES || 353 081

FR || 280 545

IT || 336 997

CY || 4 646

LT || 45

LU || 588

HU || 29 103

MT || 402

AT || 13 688

PT || 65 208

RO || 42 100

SI || 5 045

SK || 5 085

UK || 120

V pielikums 56. panta 3. punktā minētĀs Starptautiskās organizācijas

- Codex Alimentarius

- Apvienoto Nāciju Organizācijas Eiropas Ekonomikas komisija

VI pielikums 60. pantā minēto produktu definīcijas, apzīmējumi un tirdzniecības nosaukumi

Šajā pielikumā tirdzniecības nosaukums Direktīvas 2000/13/EK 5. panta 1. punkta nozīmē ir nosaukums, ar kādu pārtikas produktu pārdod.

I daļa. Par 12 mēnešiem jaunāku liellopu gaļa

I.            Definīcija

Šajā pielikuma daļā “gaļa” ir visi liemeņi, neatkaulota vai atkaulota gaļa un sagriezti vai nesagriezti subprodukti, kuri paredzēti lietošanai pārtikā un iegūti no liellopiem, kas jaunāki par 12 mēnešiem, un kurus piedāvā svaigus, saldētus vai sasaldētus iesaiņojumā vai iepakojumā vai bez tā.

Kaušanas laikā visus liellopus, kas jaunāki par 12 mēnešiem, tirgus dalībnieki kompetentās iestādes uzraudzībā klasificē vienā no šādām divām kategorijām:

A)          V kategorija: liellopi, kas jaunāki par 8 mēnešiem,

šīs kategorijas liellopus identificē ar burtu V;

B)           Z kategorija: liellopi, kas vecāki par 8 mēnešiem, bet jaunāki par 12 mēnešiem,

šīs kategorijas liellopus identificē ar burtu Z.

II.          TIRDZNIECĪBAS NOSAUKUMI

1.           Par 12 mēnešiem jaunāku liellopu gaļu dalībvalstīs var tirgot vienīgi ar šādiem tirdzniecības nosaukumiem, kas noteikti katrai dalībvalstij.

A)     Par 8 mēnešiem jaunāku liellopu gaļa (V kategorija)

Tirdzniecības valsts || Izmantojamie tirdzniecības nosaukumi

Beļģija || veau, viande de veau/kalfsvlees/Kalbfleisch

Bulgārija || месо от малки телета

Čehija || Telecí

Dānija || Lyst kalvekød

Vācija || Kalbfleisch

Igaunija || Vasikaliha

Grieķija || μοσχάρι γάλακτος

Spānija || Ternera blanca, carne de ternera blanca

Francija || veau, viande de veau

Īrija || Veal

Itālija || vitello, carne di vitello

Kipra || μοσχάρι γάλακτος

Latvija || Teļa gaļa

Lietuva || Veršiena

Luksemburga || veau, viande de veau/Kalbfleisch

Ungārija || Borjúhús

Malta || Vitella

Nīderlande || Kalfsvlees

Austrija || Kalbfleisch

Polija || Cielęcina

Portugāle || Vitela

Rumānija || carne de viţel

Slovēnija || Teletina

Slovākija || Teľacie mäso

Somija || vaalea vasikanliha/ljust kalvkött

Zviedrija || ljust kalvkött

Apvienotā Karaliste || Veal

B)      Par 8 mēnešiem vecāku, bet par 12 mēnešiem jaunāku liellopu gaļa (Z kategorija)

Tirdzniecības valsts || Izmantojamie tirdzniecības nosaukumi

Beļģija || jeune bovin, viande de jeune bovin/jongrundvlees/Jungrindfleisch

Bulgārija || Телешко месо

Čehija || hovězí maso z mladého skotu

Dānija || Kalvekød

Vācija || Jungrindfleisch

Igaunija || noorloomaliha

Grieķija || νεαρό μοσχάρι

Spānija || Ternera, carne de ternera

Francija || jeune bovin, viande de jeune bovin

Īrija || rosé veal

Itālija || vitellone, carne di vitellone

Kipra || νεαρό μοσχάρι

Latvija || jaunlopa gaļa

Lietuva || Jautiena

Luksemburga || jeune bovin, viande de jeune bovin/Jungrindfleisch

Ungārija || Növendék marha húsa

Malta || Vitellun

Nīderlande || rosé kalfsvlees

Austrija || Jungrindfleisch

Polija || młoda wołowina

Portugāle || Vitelão

Rumānija || carne de tineret bovin

Slovēnija || meso težjih telet

Slovākija || mäso z mladého dobytka

Somija || vasikanliha/kalvkött

Zviedrija || Kalvkött

Apvienotā Karaliste || Beef

2.           Šīs iedaļas 1. punktā minētos tirdzniecības nosaukumus var papildināt ar norādi par attiecīgā gaļas vai subprodukta gabala nosaukumu vai apzīmējumu.

3.           Šīs iedaļas 1. punktā iekļautās tabulas A daļā uzskaitītos V kategorijas tirdzniecības nosaukumus un jebkuru jaunu nosaukumu, kas no tiem atvasināts, drīkst izmantot vienīgi tad, ja ir izpildītas visas šā pielikuma prasības.

Konkrēti, apzīmējumus “veau”, “telecí”, “Kalb”, “μοσχάρι”, “ternera”, “kalv”, “veal”, “vitello”, “vitella”, “kalf”, “vitela” un “teletina” nedrīkst lietot par 12 mēnešiem vecāku liellopu gaļas tirdzniecības nosaukumā vai norādīt uz šādas gaļas marķējuma.

4.           Šīs iedaļas 1. punktā minētos nosacījumus nepiemēro liellopu gaļai, attiecībā uz kuru pirms 2007. gada 29. jūnija saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 510/2006 ir reģistrēts aizsargāts cilmes vietas nosaukums vai aizsargāta ģeogrāfiskās izcelsmes norāde.

II daļa. Vīnkopības produkti

(1)     Vīns

         Vīns ir produkts, ko iegūst tikai svaigu, saspiestu vai nesaspiestu vīnogu vai vīnogu misas pabeigtas vai pārtrauktas spirta rūgšanas procesā.

Vīnam:

a)       vai nu veicot, vai neveicot VII pielikuma I daļas B iedaļā minētos procesus, faktiskā spirta tilpumkoncentrācija nav mazāka par 8,5 %, ja vīns iegūts tikai no vīnogām, kuras ievāktas vīnogu audzēšanas A un B zonā, kas minētas šā pielikuma papildinājumā, un nav mazāka par 9 %, ja tās ievāktas citās vīnogu audzēšanas zonās;

b)      atkāpjoties no citādi piemērojamās minimālās faktiskās spirta tilpumkoncentrācijas, gadījumos, kad vīnam ir aizsargāts cilmes vietas nosaukums vai aizsargāta ģeogrāfiskās izcelsmes norāde, vai nu veicot, vai neveicot VII pielikuma I daļas B iedaļā norādītos procesus, faktiskā spirta tilpumkoncentrācija nav mazāka par 4,5 %;

c)       kopējā spirta tilpumkoncentrācija nav lielāka par 15 %. Tomēr, atkāpjoties no iepriekš minētā:

– vīniem, kuri ražoti bez stiprināšanas dažos vīnogu audzēšanas reģionos Savienības teritorijā, kas Komisijai jānosaka ar deleģētajiem aktiem atbilstīgi 59. panta 1. punktam, maksimālā kopējā spirta tilpumkoncentrācija var sasniegt 20 %,

– vīniem ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu, kas ražoti bez stiprināšanas, maksimālā kopējā spirta tilpumkoncentrācija var pārsniegt 15 %;

d)      ievērojot atkāpes, ko Komisija var pieņemt ar deleģētajiem aktiem atbilstīgi 59. panta 1. punktam, kopējais skābums, kas izteikts vīnskābē, ir vismaz 3,5 grami litrā vai 46,6 miliekvivalenti litrā.

         “Retsina” ir vīns, ko ražo tikai Grieķijas ģeogrāfiskajā teritorijā, izmantojot vīnogu misu, ko apstrādā ar Aleppo priedes sveķiem. Aleppo priedes sveķu izmantošana ir atļauta tikai, lai iegūtu vīnu “Retsina”, atbilstīgi nosacījumiem, kas paredzēti piemērojamos Grieķijas noteikumos.

         Atkāpjoties no b) apakšpunkta, “Tokaji eszencia” un “Tokajská esencia” ir uzskatāmi par vīnu.

         Tomēr neatkarīgi no 60. panta 2. punkta dalībvalstis var atļaut lietot apzīmējumu “vīns”, ja:

a)       tam pievienots augļa nosaukums, iegūstot saliktu nosaukumu, lai tirgotu produktus, kuri rūgšanas procesā iegūti no citiem augļiem, nevis vīnogām, vai

b)      tas ir salikta nosaukuma daļa.

         Ir jāizvairās no pārpratumiem saistībā ar produktiem, kuri atbilst šajā pielikumā uzskaitītajām vīna kategorijām.

(2)     Rūgstošs jaunvīns

         Rūgstošs jaunvīns ir produkts, kurā spirta rūgšana vēl nav beigusies un kurš vēl nav atdalīts no nogulsnēm.

(3)     Desertvīns

Desertvīns ir produkts ar šādām īpašībām:

a)       tā faktiskā spirta tilpumkoncentrācija nav mazāka par 15 % un nav lielāka par 22 %;

b)      tā kopējā spirta tilpumkoncentrācija nav mazāka par 17,5 %, izņemot dažus desertvīnus ar cilmes vietas nosaukumu vai ģeogrāfiskās izcelsmes norādi, kuri iekļauti sarakstā, kas Komisijai jāsagatavo ar deleģētajiem aktiem atbilstīgi 59. panta 1. punktam;

c)       tas ir iegūts no:

– rūgstošas vīnogu misas,

– vīna,

– iepriekš minēto produktu kombinācijas vai

– vīnogu misas vai tās maisījuma ar vīnu, ja tie ir konkrēti desertvīni ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu vai aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi, kuri Komisijai jānosaka ar deleģētajiem aktiem atbilstīgi 59. panta 1. punktam;

d)      tā sākotnējā dabiskā spirta tilpumkoncentrācija nav mazāka par 12 %, izņemot dažus desertvīnus ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu vai aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi, kuri iekļauti sarakstā, kas Komisijai jāsagatavo ar deleģētajiem aktiem atbilstīgi 59. panta 1. punktam;

e)       tam pievienots turpmāk norādītais:

i)        atsevišķi vai kombinējot:

– neitrāls vīna spirts, arī spirts, kuru iegūst, destilējot žāvētas vīnogas, un kura faktiskā spirta tilpumkoncentrācija nav mazāka par 96 %,

– vīns vai žāvētu vīnogu destilāts, kura faktiskā spirta tilpumkoncentrācija nav mazāka par 52 % un nav lielāka par 86 %;

ii)       attiecīgā gadījumā — kopā ar vienu vai vairākiem šādiem produktiem:

– koncentrēta vīnogu misa,

– kāds no produktiem, kas minēti e) apakšpunkta i) punktā, kopā ar vīnogu misu, kura minēta c) apakšpunkta pirmajā un ceturtajā ievilkumā;

f)       ja tie ir konkrēti desertvīni ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu vai aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi, kuri iekļauti sarakstā, kas Komisijai jāsagatavo ar deleģētajiem aktiem atbilstīgi 59. panta 1. punktam, tiem, atkāpjoties no e) apakšpunkta prasībām, ir pievienots:

i)        jebkurš no produktiem, kas minēti e) apakšpunkta i) punktā, atsevišķi vai kombinējot, vai

ii)       viens vai vairāki šādi produkti:

– vīna spirts vai žāvētu vīnogu spirts, kura faktiskā spirta tilpumkoncentrācija nav mazāka par 95 % un nav lielāka par 96 %,

– stiprie alkoholiskie dzērieni, kuri destilēti no vīna vai vīnogu izspaidām un kuru faktiskā spirta tilpumkoncentrācija nav mazāka par 52 % un nav lielāka par 86 %,

– stiprie alkoholiskie dzērieni, kuri destilēti no žāvētām vīnogām un kuru faktiskā spirta tilpumkoncentrācija nav mazāka par 52 % un nav lielāka par 94,5 %, un

iii)      vajadzības gadījumā viens vai vairāki šādi produkti:

– daļēji norūgusi vīnogu misa, ko iegūst no vēlu novāktām, izžuvušām vīnogām;

– koncentrēta vīnogu misa, ko iegūst tiešas karsēšanas rezultātā un kas, izņemot šo darbību, atbilst koncentrētas vīnogu misas definīcijai,

– koncentrēta vīnogu misa,

– kāds no produktiem, kas minēti f) apakšpunkta ii) punktā, kopā ar vīnogu misu, kas minēta c) apakšpunkta pirmajā un ceturtajā ievilkumā.

(4)     Dzirkstošais vīns

Dzirkstošais vīns ir produkts:

a)       kurš iegūts pirmējā vai otrējā spirta rūgšanā:

– no svaigām vīnogām,

– no vīnogu misas vai

– no vīna;

b)      no kura trauka atvēršanas brīdī izdalās oglekļa dioksīds, kas radies vienīgi rūgšanas procesā;

c)       kurā, ja to 20 °C temperatūrā tur slēgtos traukos, izšķīdušā oglekļa dioksīda dēļ rodas pārspiediens, kas nav mazāks kā 3 bāri, un

d)      kura gatavošanai paredzētā cuvée kopējā spirta tilpumkoncentrācija nav mazāka par 8,5 %.

(5)     Kvalitatīvs dzirkstošais vīns

Kvalitatīvs dzirkstošais vīns ir produkts:

a)       kurš iegūts pirmējā vai otrējā spirta rūgšanā:

– no svaigām vīnogām,

– no vīnogu misas vai

– no vīna;

b)      no kura trauka atvēršanas brīdī izdalās oglekļa dioksīds, kas radies vienīgi rūgšanas procesā;

c)       kurā, ja to 20 °C temperatūrā tur slēgtos traukos, izšķīdušā oglekļa dioksīda dēļ rodas pārspiediens, kas nav mazāks kā 3,5 bāri, un

d)      kura gatavošanai paredzētā cuvée kopējā spirta tilpumkoncentrācija nav mazāka par 9 %.

(6)     Kvalitatīvs aromātiskais dzirkstošais vīns

Kvalitatīvs aromātiskais dzirkstošais vīns ir kvalitatīvs dzirkstošais vīns:

a)       kurš iegūts, cuvée sagatavošanai izmantojot vienīgi vīnogu misu vai rūgstošu vīnogu misu, kurš iegūts no konkrētām vīna vīnogu šķirnēm no saraksta, kas Komisijai jāsagatavo ar deleģētajiem aktiem atbilstīgi 59. panta 1. punktam.

          Kvalitatīvus aromātiskos dzirkstošos vīnus, kurus tradicionāli ražo, cuvée sagatavošanai izmantojot vīnus, Komisija nosaka ar deleģētajiem aktiem atbilstīgi 59. panta 1. punktam;

b)      kurā, ja to 20 °C temperatūrā tur slēgtos traukos, izšķīdušā oglekļa dioksīda dēļ rodas pārspiediens, kas nav mazāks kā 3 bāri;

c)       kura faktiskā spirta tilpumkoncentrācija nedrīkst būt mazāka par 6 % un

d)      kura kopējā spirta tilpumkoncentrācija nedrīkst būt mazāka par 10 %.

(7)     Gāzēts dzirkstošais vīns

Gāzēts dzirkstošais vīns ir produkts:

a)       kurš iegūts no vīna bez aizsargāta cilmes vietas nosaukuma vai aizsargātas ģeogrāfiskās izcelsmes norādes;

b)      no kura trauka atvēršanas brīdī izdalās oglekļa dioksīds, kas pilnībā vai daļēji radies no šīs gāzes pievienošanas, un

c)       kurā, ja to 20 °C temperatūrā tur slēgtos traukos, izšķīdušā oglekļa dioksīda dēļ rodas pārspiediens, kas nav mazāks kā 3 bāri.

(8)     Pusdzirkstošais vīns

Pusdzirkstošais vīns ir produkts:

a)       kurš iegūts no vīna, ja šāda vīna kopējā spirta tilpumkoncentrācija nav mazāka par 9 %;

b)      kura faktiskā spirta tilpumkoncentrācija nav mazāka par 7 %;

c)       kurā, ja to 20 °C temperatūrā tur slēgtos traukos, izšķīdušā endogēnā oglekļa dioksīda dēļ rodas pārspiediens, kas nav mazāks kā 1 bārs un nav lielāks kā 2,5 bāri, un

d)      kuru pilda 60 litru vai mazākos traukos.

(9)     Gāzēts pusdzirkstošais vīns

Gāzēts pusdzirkstošais vīns ir produkts:

a)       kurš iegūts no vīna;

b)      kura faktiskā spirta tilpumkoncentrācija nav mazāka par 7 % un kopējā spirta tilpumkoncentrācija nav mazāka par 9 %;

c)       kurā, ja to 20 °C temperatūrā tur slēgtos traukos, izšķīdušā oglekļa dioksīda dēļ, kurš ir pievienots viss vai pievienots daļēji, rodas pārspiediens, kas nav mazāks kā 1 bārs un nav lielāks kā 2,5 bāri, un

d)      kuru pilda 60 litru vai mazākos traukos.

(10)   Vīnogu misa

         Vīnogu misa ir šķidrs produkts, ko dabiskā ceļā vai fizikālos procesos iegūst no svaigām vīnogām. Vīnogu misas faktiskā pieļaujamā spirta tilpumkoncentrācija nav lielāka par 1 %.

(11)   Daļēji norūgusi vīnogu misa

         Rūgstoša vīnogu misa ir produkts, kuru iegūst, raudzējot vīnogu misu, un kura faktiskā spirta tilpumkoncentrācija ir lielāka nekā 1 %, bet mazāka nekā trīs piektdaļas tā kopējās spirta tilpumkoncentrācijas.

(12)   Daļēji norūgusi vīnogu misa, kas iegūta no vēlu novāktām, izžuvušām vīnogām

         Rūgstoša vīnogu misa, kas iegūta no vēlu novāktām, izžuvušām vīnogām, ir produkts, kuru iegūst, daļēji saraudzējot vīnogu misu, kas iegūta no vēlu novāktām, izžuvušām vīnogām, kura kopējais cukura saturs pirms raudzēšanas ir vismaz 272 grami litrā un kura dabiskā un faktiskā spirta tilpumkoncentrācija nav mazāka par 8 %. Tomēr dažus vīnus, kas Komisijai jānosaka ar deleģētajiem aktiem atbilstīgi 59. panta 1. punktam, un kuri atbilst minētajām prasībām, neuzskata par rūgstošu vīnogu misu, kas iegūta no vēlu novāktām, izžuvušām vīnogām.

(13)   Koncentrēta vīnogu misa

         Koncentrēta vīnogu misa ir nekaramelizēta vīnogu misa, kas iegūta, daļēji dehidrējot vīnogu misu ar jebkuru atļautu metodi, izņemot tiešu karsēšanu, tādā veidā, lai skaitlis, ko uzrāda refraktometrs, kuru izmanto saskaņā ar metodi, kas jānosaka saskaņā ar 62. panta 3. punkta trešo daļu un 68. panta d) punktu, 20 °C temperatūrā nebūtu mazāks kā 50,9 %.

         Koncentrētas vīnogu misas faktiskā pieļaujamā spirta tilpumkoncentrācija nav lielāka par 1 %.

(14)   Rektificēta koncentrēta vīnogu misa

         Rektificēta koncentrēta vīnogu misa ir šķidrs, nekaramelizēts produkts:

a)       kuru iegūst, daļēji dehidrējot vīnogu misu ar jebkuru atļautu metodi, izņemot tiešu karsēšanu, tādā veidā, lai skaitlis, ko uzrāda refraktometrs, kuru izmanto saskaņā ar metodi, kas jānosaka saskaņā ar 62. panta 3. punkta trešo daļu un 68. panta d) punktu, 20 °C temperatūrā nebūtu mazāks kā 61,7 %;

b)      kurš apstrādāts atļautā veidā, lai to atskābinātu un atdalītu sastāvdaļas, izņemot cukuru;

c)       kuram piemīt šādas īpašības:

– 25 Briksa grādos pH nav lielāks par 5,

– optiskais blīvums nav lielāks par 0,100, ja viļņa garums ir 425 nm, slāņa biezums 1 cm un vīnogu misas koncentrācija ir 25 Briksa grādi,

– saharozes saturs nav konstatējams ar analīzes metodi, kas vēl jānosaka,

– Folin–Ciocalteau indekss 25 Briksa grādos ir lielāks par 6,00,

– titrējamais skābums nav lielāks par 15 miliekvivalentiem kilogramā kopējo cukuru,

– sēra dioksīda saturs nav lielāks par 25 miligramiem kilogramā kopējo cukuru,

– kopējais katjonu saturs nav lielāks par 8 miliekvivalentiem kilogramā kopējo cukuru,

– vadītspēja 25 Briksa grādos un 20 °C temperatūrā nav lielāka kā 120 mikrosīmensi/cm,

– hidroksimetilfurfurola saturs nav lielāks par 25 miligramiem kilogramā kopējo cukuru,

– mezoinozīta klātbūtne.

          Rektificētas koncentrētas vīnogu misas pieļaujamā faktiskā spirta tilpumkoncentrācija nav lielāka par 1 %.

(15)   Vīns no vēlu novāktām, izžuvušām vīnogām

Vīns no vēlu novāktām, izžuvušām vīnogām ir produkts:

a)       kurš nav stiprināts un ir iegūts no vīnogām, kas daļējai dehidrācijai atstātas saulē vai ēnā;

b)      kura kopējā spirta tilpumkoncentrācija ir vismaz 16 % un faktiskā spirta tilpumkoncentrācija ir vismaz 9 %, un

c)       kura dabiskā spirta tilpumkoncentrācija ir vismaz 16 % (vai 272 grami cukura uz litru).

(16)   Pārgatavu vīnogu vīns

Pārgatavu vīnogu vīns ir produkts:

a)       kurš ražots nestiprinot;

b)      kura dabiskā spirta tilpumkoncentrācija ir lielāka par 15 % un

c)       kura kopējā spirta tilpumkoncentrācija nav mazāka par 15 % un faktiskā spirta koncentrācija nav mazāka par 12 %.

Dalībvalstis šim produktam drīkst noteikt izturēšanas periodu.

(17)   Vīna etiķis

Vīna etiķis ir etiķis:

a)       kurš iegūts tikai vīna etiķskābās rūgšanas procesā un

b)      kura kopējais skābums, izteikts etiķskābē, nav mazāks kā 60 grami litrā.

III daļa. Piens un piena produkti

1.      Termins “piens” apzīmē vienīgi parastu piena dziedzeru sekrētu, ko iegūst vienā vai vairākās slaukšanas reizēs, neko nepievienojot un neekstrahējot.

Tomēr terminu “piens” var lietot:

a)       attiecībā uz pienu, kas apstrādāts, nemainot tā sastāvu, vai pienu, kura tauku saturs ir standartizēts saskaņā ar šā pielikuma IV daļu;

b)      saistībā ar vārdu vai vārdiem, lai apzīmētu šāda piena veidu, kategoriju, izcelsmi un/vai paredzēto lietojumu vai lai aprakstītu fizisko apstrādi vai sastāva pārveidošanu, kādai tas ir bijis pakļauts, ja pārveidošana nozīmē tikai dabisko piena sastāvdaļu pievienošanu un/vai atdalīšanu.

2.      Šajā daļā “piena produkti” ir produkti, kuri iegūti vienīgi no piena, ar nosacījumu, ka drīkst pievienot to ražošanai nepieciešamās vielas, ja vien šīs vielas neizmanto, lai pilnībā vai daļēji aizstātu kādu no piena sastāvdaļām.

Vienīgi piena produktiem drīkst izmantot:

a)       šādus nosaukumus visos tirdzniecības posmos:

i)        sūkalas,

ii)       krējums,

iii)      sviests,

iv)      paniņas,

v)       sviesta eļļa,

vi)      kazeīni,

vii)     bezūdens piena tauki (AMF),

viii)    siers,

ix)      jogurts,

x)       kefīrs,

xi)      kumiss,

xii)     viili/fil,

xiii)    smetana,

xiv)    fil;

b)      nosaukumus Direktīvas 2000/13/EK 5. panta nozīmē, ko faktiski lieto piena produktu apzīmēšanai.

3.      Terminu “piens” un piena produktu apzīmējumus var lietot arī kopā ar vārdu vai vārdiem, lai apzīmētu saliktus produktus, kuros neviena daļa nav un nav paredzēta kā piena sastāvdaļas aizstājējs un kuros būtisku daļu daudzuma vai produkta īpašību ziņā veido piens vai piena produkts.

4.      Norāda tāda piena un piena produktu izcelsmi, kas jānosaka Komisijai, ja tas nav govs piens.

5.      Apzīmējumus, kas minēti šīs daļas 1., 2. un 3. punktā, nevar izmantot produktiem, kas nav norādīti attiecīgajos punktos.

         Tomēr šo noteikumu nepiemēro to produktu apzīmējumiem, kuru precīzais raksturojums ir skaidri noprotams no tradicionālā lietojuma, un/vai tad, kad apzīmējumus nepārprotami lieto, lai aprakstītu raksturīgu produkta īpašību.

6.      Attiecībā uz produktu, kas nav aprakstīts šīs daļas 1., 2. vai 3. punktā, nedrīkst lietot tādu marķējumu, tirdzniecības dokumentus, reklāmas materiālus, Padomes Direktīvas 2006/114/EK[48] 2. pantā definētu reklāmas formu vai noformējumu, kurā apgalvots, netieši norādīts vai kurš vedina domāt, ka produkts ir piena produkts.

         Tomēr attiecībā uz produktu, kas satur pienu vai piena produktus, apzīmējumu “piens” vai šīs daļas 2. punkta otrajā daļā minētos apzīmējumus var izmantot vienīgi, lai aprakstītu pamatizejvielas un uzskaitītu sastāvdaļas atbilstīgi Direktīvai 2000/13/EK.

IV daļa. Lietošanai pārtikā paredzēts piens ar KN kodu 0401

I.       Definīcijas

Šajā daļā:

a)       “piens” ir produkts, kas iegūts, slaucot vienu vai vairākas govis;

b)      “dzeramais piens” ir III punktā minētie produkti, kas paredzēti piegādei patērētājam bez turpmākas apstrādes;

c)       “tauku saturs” ir piena tauku daļu masas proporcija uz simts piena daļām attiecīgajā pienā;

d)      “olbaltumvielu saturs” ir olbaltumvielu daļu masas proporcija uz simts piena daļām attiecīgajā pienā (kas iegūta, ar 6,38 reizinot kopējo piena slāpekļa saturu, kas izteikts kā masas procentuālā daļa).

II.      Piegāde vai pārdošana galapatērētājam

(1)     Neveicot apstrādi, galapatērētājam tieši vai ar restorānu, slimnīcu, ēdnīcu vai citu līdzīgu sabiedriskās ēdināšanas iestāžu starpniecību var piegādāt vai pārdot vienīgi tādu pienu, kas atbilst dzeramajam pienam izvirzītajām prasībām.

(2)     Tirdzniecības nosaukumi, kas jāizmanto šiem produktiem, ir minēti šīs daļas III punktā. Šos nosaukumus izmanto vienīgi minētajā punktā norādītajiem produktiem, neskarot to lietošanu saliktos nosaukumos.

(3)     Ja pastāv iespēja, ka šādas informācijas trūkums varētu radīt neskaidrības, dalībvalstis paredz pasākumus, lai informētu patērētājus par attiecīgo produktu veidu un sastāvu.

III.     Dzeramais piens

1.       Par dzeramo pienu uzskata šādus produktus:

a)       svaigpiens: piens, kas nav karsēts temperatūrā, kura pārsniedz 40 °C, vai pakļauts apstrādei ar ekvivalentu iedarbību;

b)      pilnpiens: termiski apstrādāts piens, kas attiecībā uz tauku saturu atbilst vienai no šādām prasībām:

i)        standartizēts pilnpiens: piens, kura tauku saturs ir vismaz 3,50 % (m/m). Tomēr dalībvalstis var paredzēt pilnpiena papildkategoriju ar tauku saturu 4,00 % (m/m) vai vairāk,

ii)       nestandartizēts pilnpiens: piens ar tādu tauku saturu, kas saglabāts nemainīgs kopš slaukšanas, ne pievienojot ne samazinot piena taukus, ne sajaucot to ar tādu pienu, kuram izmainīts dabiskais tauku saturs. Tomēr tauku saturam jābūt vismaz 3,50 % (m/m);

c)       puskrejots piens: termiski apstrādāts piens, kura tauku saturs ir samazināts vismaz līdz 1,50 % (m/m), bet nepārsniedz 1,80 % (m/m);

d)      vājpiens: termiski apstrādāts piens, kura tauku saturs ir samazināts un nepārsniedz 0,50 % (m/m).

          Termiski apstrādātu pienu, kas neatbilst pirmās daļas b), c) un d) apakšpunktā noteiktajām prasībām attiecībā uz tauku saturu, uzskata par dzeramo pienu, ja par tauku saturu uz iepakojuma ir skaidra un viegli salasāma norāde ar precizitāti līdz vienai desmitdaļai, proti, “… % tauku”. Šādu pienu nedrīkst saukt par pilnpienu, puskrejotu pienu vai vājpienu.

2.       Neskarot 1. punkta b) apakšpunkta ii) punktu, ir atļauta vienīgi šāda pārveidošana:

a)       lai ievērotu dzeramajam pienam noteikto tauku saturu, dabiskā tauku satura izmainīšana, atdalot vai pievienojot krējumu, vai pievienojot pilnpienu, puskrejotu pienu vai vājpienu;

b)      piena bagātināšana ar piena olbaltumvielām, minerālsāļiem vai vitamīniem saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 20. decembra Regulu (EK) Nr. 1925/2006 par vitamīnu un minerālvielu, un dažu citu vielu pievienošanu pārtikai[49];

c)       laktozes satura samazināšana, to pārvēršot glikozē un galaktozē.

          Piena sastāva pārveidošana, kas minēta b) un c) apakšpunktā, ir atļauta vienīgi tad, ja tas ir neizdzēšami norādīts uz produkta iepakojuma tā, lai šī informācija būtu viegli saskatāma un izlasāma. Tomēr šāda norāde neatbrīvo no pienākuma attiecībā uz uzturvērtības marķējumu, kas paredzēts Padomes Direktīvā 90/496/EEK[50]. Ja pienam pievieno olbaltumvielas, bagātinātā piena olbaltumvielu saturam jābūt vismaz 3,8 % (m/m).

          Tomēr dalībvalstis var ierobežot vai aizliegt b) un c) apakšpunktā minēto piena sastāva pārveidošanu.

3.       Dzeramā piena:

a)       sasalšanas punkts ir tuvs vidējam svaigpiena sasalšanas punktam, kāds ir reģistrēts savāktā dzeramā piena izcelsmes apgabalā;

b)      masa 20 °C temperatūrā ir ne mazāka par 1028 gramiem uz litru pienam, kura tauku saturs ir 3,5 % (m/m), vai ekvivalents daudzums uz litru, ja pienam ir cits tauku saturs;

c)       olbaltumvielu saturs ir 2,9 % (m/m) pienam, kas satur 3,5 % (m/m) tauku, vai ekvivalenta koncentrācija, ja pienam ir cits tauku saturs.

V daļa. Mājputnu gaļas nozares produkti

I.       Šo pielikuma daļu piemēro dažu veidu un noformējumu mājputnu gaļai, mājputnu gaļas vai mājputnu subproduktu izstrādājumiem un produktiem, ko Savienībā tirgo, veicot profesionālo darbību vai komercdarbību, un kas iegūti no šādu sugu mājputniem:

– Gallus domesticus,

– pīles,

– zosis,

– tītari,

– pērļu vistiņas.

         Šie noteikumi attiecas arī uz mājputnu gaļu sālījumā ar KN kodu 0210 99 39.

II.      Definīcijas

1.       “Mājputnu gaļa” ir lietošanai pārtikā piemērota mājputnu gaļa, kurai nav veikta nekāda apstrāde, izņemot aukstumapstrādi.

2.       “Svaiga mājputnu gaļa” ir mājputnu gaļa, kas nevienu brīdi dzesēšanas procesā nav bijusi sastingusi un kas ir glabāta temperatūrā, kura nekad nav zemāka par –2 °C un augstāka par +4 °C. Tomēr dalībvalstis var noteikt nedaudz atšķirīgas temperatūras prasības attiecībā uz minimālo laikposmu, kas vajadzīgs svaigas mājputnu gaļas izciršanai un apstrādei mazumtirdzniecības veikalos vai telpās, kuras atrodas netālu no tirdzniecības vietām, ja gaļu izcērt vai apstrādā vienīgi tam, lai gaļu tieši uz vietas pārdotu pircējam.

3.       “Saldēta mājputnu gaļa” ir mājputnu gaļa, kura sasaldēta pēc iespējas ātrāk, ievērojot normālu kaušanas kārtību, un pastāvīgi glabājama temperatūrā, kas nav augstāka par –12 °C.

4.       “Ātri sasaldēta mājputnu gaļa” ir mājputnu gaļa, kura pastāvīgi glabājama temperatūrā, kas nav augstāka par –18 °C, nepārsniedzot Padomes Direktīvā 89/108/EEK[51] noteiktās pielaides.

5.       “Mājputnu gaļas izstrādājums” ir mājputnu gaļa, tostarp gabalos sadalīta mājputnu gaļa, kurai pievienoti pārtikas produkti, garšvielas vai piedevas vai kurai veikta apstrāde, kas nav pietiekama, lai izmainītu gaļas iekšējo muskuļu šķiedru struktūru.

6.       “Svaigas mājputnu gaļas izstrādājums” ir mājputnu gaļas izstrādājums, kurā izmantota svaiga mājputnu gaļa.

          Tomēr dalībvalstis var noteikt nedaudz atšķirīgas temperatūras prasības, kas jāievēro vajadzīgajā minimālajā laikposmā, tikai tādā mērā, lai atvieglotu ražotnē veicamo apstrādi un izciršanu svaigas mājputnu gaļas produktu sagatavošanas laikā.

7.       “Mājputnu gaļas produkts” ir Regulas (EK) Nr. 853/2004 I pielikuma 7.1. punktā definēts gaļas produkts, kurā izmantota mājputnu gaļa.

VI daļa. Ziežamie tauki

Produktus, kas minēti 60. pantā, nedrīkst piegādāt vai nodot galapatērētājam bez apstrādes vai nu tieši, vai restorānos, slimnīcās, ēdnīcās vai līdzīgās iestādēs, ja tie neatbilst šajā pielikumā noteiktajām prasībām.

Šo produktu tirdzniecības nosaukumi ir šajā daļā minētie nosaukumi.

Turpmāk minētie tirdzniecības nosaukumi ir paredzēti šajā daļā definētiem produktiem, uz kuriem attiecas turpmāk norādītie KN kodi un kuru tauku saturs ir vismaz 10 %, bet nepārsniedz 90 % svara:

a)      piena tauki ar KN kodu 0405 un ex 2106;

b)      tauki ar KN kodu ex 1517;

c)      tauki, kuri sastāv no augu un/vai dzīvnieku produktiem un uz kuriem attiecas KN kodi ex 1517 un ex 2106.

Tauku saturs sausnā, izņemot sāli, ir vismaz divas trešdaļas.

Tomēr šos tirdzniecības nosaukumus piemēro tikai produktiem, kas 20 °C temperatūrā ir cietā stāvoklī un ir piemēroti ziešanai.

Šīs definīcijas nepiemēro:

a)      to produktu apzīmējumiem, kuru precīzs raksturojums ir skaidri noprotams no tradicionālā lietojuma, un/vai tad, kad apzīmējumus nepārprotami lieto, lai aprakstītu raksturīgu produkta īpašību;

b)      koncentrētiem produktiem (sviests, margarīns, maisījumi) ar tauku saturu 90 % vai vairāk.

Tauku grupa || Tirdzniecības nosaukums || Produktu kategorijas

Definīcijas || Kategorijas papildu apraksts ar tauku satura norādi masas procentos

A. Piena tauki Produkti, kuri ir blīva, veidojama emulsija un galvenokārt pieder pie emulsiju veida “ūdens eļļā”, ir iegūti tikai no piena un/vai konkrētiem piena produktiem un kuros tauki ir galvenā vērtības sastāvdaļa. Tomēr var pievienot citas šo produktu ražošanai vajadzīgas vielas, ja tās neizmanto, lai pilnīgi vai daļēji aizvietotu jebkuru piena sastāvdaļu. || 1. Sviests 2. Sviests, kas satur trīs ceturtdaļas tauku (*) 3. Sviests, kas satur pusi tauku (**) 4. Piena tauku pasta X % || Produkts, kura piena tauku saturs nav mazāks par 80 %, bet nepārsniedz 90 %, maksimālais ūdens saturs ir 16 % un maksimālais piena beztauku sausnas saturs ir 2 %. Produkts, kura piena tauku saturs nav mazāks par 60 %, bet nepārsniedz 62 %. Produkts, kura piena tauku saturs nav mazāks par 39 %, bet nepārsniedz 41 %. Produkts ar šādu piena tauku saturu: -        mazāks par 39 %; -        lielāks par 41 %, bet mazāks par 60 %; -        lielāks par 62 %, bet mazāks par 80 %.

B. Tauki Produkti, kuri ir blīva, veidojama emulsija un galvenokārt pieder pie emulsiju veida “ūdens eļļā”, ir iegūti no lietošanai pārtikā derīgiem cietiem un/vai šķidriem augu un/vai dzīvnieku taukiem un kuros piena tauku saturs nepārsniedz 3 % tauku satura. || 1. Margarīns 2. Margarīns, kas satur trīs ceturtdaļas tauku (***) 3. Maisījums, kas satur pusi tauku (****) 4. Tauku pasta X % || No augu un/vai dzīvnieku taukiem iegūts produkts, kura tauku saturs nav mazāks par 80 %, bet nepārsniedz 90 %. No augu un/vai dzīvnieku taukiem iegūts produkts, kura tauku saturs nav mazāks par 60 %, bet nepārsniedz 62 %. No augu un/vai dzīvnieku taukiem iegūts produkts, kura tauku saturs nav mazāks par 39 %, bet nepārsniedz 41 %. No augu un/vai dzīvnieku taukiem iegūts produkts, kurā ir šāds tauku saturs: -       mazāks par 39 %, -       lielāks par 41 %, bet mazāks par 60 %, -       lielāks par 62 %, bet mazāks par 80 %.

Tauku grupa || Tirdzniecības nosaukums || Produktu kategorijas

Definīcijas || Kategorijas papildu apraksts ar tauku satura norādi masas procentos

C. Tauki, ko veido augu un/vai dzīvnieku izcelsmes produkti Produkti, kuri ir blīva, veidojama emulsija un galvenokārt pieder pie emulsiju veida “ūdens eļļā”, ir iegūti no lietošanai pārtikā derīgiem cietiem un/vai šķidriem augu un/vai dzīvnieku taukiem un kuros piena tauki veido 10 % līdz 80 % tauku satura. || 1. Tauku maisījums 2. Tauku maisījums, kas satur trīs ceturtdaļas tauku (*****) 3. Tauku maisījums, kas satur pusi tauku (******) 4. Tauku maisījuma pasta X % || No augu un/vai dzīvnieku tauku maisījuma iegūts produkts, kura tauku saturs nav mazāks par 80 %, bet nepārsniedz 90 %. No augu un/vai dzīvnieku tauku maisījuma iegūts produkts, kura tauku saturs nav mazāks par 60 %, bet nepārsniedz 62 %. No augu un/vai dzīvnieku tauku maisījuma iegūts produkts, kura tauku saturs nav mazāks par 39 %, bet nepārsniedz 41 %. No augu un/vai dzīvnieku tauku maisījuma iegūts produkts, kurā ir šāds tauku saturs: -       mazāks par 39 %, -       lielāks par 41 %, bet mazāks par 60 %, -       lielāks par 62 %, bet mazāks par 80 %

(*)             Atbilst “smør 60” dāņu valodā. (**)           Atbilst “smør 40” dāņu valodā. (***)         Atbilst “margarine 60” dāņu valodā. (****)       Atbilst “margarine 40” dāņu valodā. (*****)     Atbilst “blandingsprodukt 60” dāņu valodā. (******)   Atbilst “blandingsprodukt 40” dāņu valodā.

Piezīme.   Šajā daļā uzskaitīto produktu piena tauku komponentu drīkst pārveidot tikai fizikālos procesos.

VII daļa. Olīveļļas un olīvu izspaidu eļļu nosaukumi un definīcijas

Šajā daļā izklāstīto olīveļļas un olīvu izspaidu eļļas nosaukumu un definīciju izmantošana ir obligāta attiecīgo produktu tirdzniecībā Savienībā un — ciktāl tie nav pretrunā obligātajiem starptautiskajiem noteikumiem — arī tirdzniecībā ar trešām valstīm.

Mazumtirdzniecībā var tirgot vienīgi eļļas, kas minētas šīs daļas 1. punkta a) un b) apakšpunktā, 3. un 6. punktā.

(1)     Neapstrādāta olīveļļa

         Eļļas, kas no olīvkoku augļiem iegūtas tikai ar mehāniskiem vai citiem fiziskiem līdzekļiem apstākļos, kuri neizraisa pārmaiņas eļļā, un kam nav veikta nekāda cita apstrāde kā vien mazgāšana, dekantēšana, centrifugēšana vai filtrēšana, izņemot eļļas, kas iegūtas, izmantojot šķīdinātājus, palīgvielas ar ķīmisku vai bioķīmisku iedarbību vai pāresterificēšanas procesus, un maisījumus ar citu veidu eļļām.

         Neapstrādātas olīveļļas iedala un raksturo šādi.

a)       Neapstrādāta augstākā labuma olīveļļa

          Neapstrādāta olīveļļa, kuras maksimālais brīvo skābju saturs, izteikts oleīnskābē, ir 0,8 g uz 100 g un pārējās īpašības atbilst šai kategorijai noteiktajām īpašībām.

b)      Neapstrādāta olīveļļa

          Neapstrādāta olīveļļa, kuras maksimālais brīvo skābju saturs, izteikts oleīnskābē, ir 2 g uz 100 g un pārējās īpašības atbilst šai kategorijai noteiktajām īpašībām.

c)       Spīdīgā olīveļļa

          Neapstrādāta olīveļļa, kuras brīvo skābju saturs, izteikts oleīnskābē, pārsniedz 2 g uz 100 g un pārējās īpašības atbilst šai kategorijai noteiktajām īpašībām.

(2)     Rafinēta olīveļļa

         Olīveļļa, kura iegūta, rafinējot neapstrādātu olīveļļu, un kuras brīvo skābju saturs, izteikts oleīnskābē, nepārsniedz 0,3 g uz 100 g un pārējās īpašības atbilst šai kategorijai noteiktajām īpašībām.

(3)     Olīveļļa, KAS SASTĀV NO rafinētas olīveļļas un neapstrādātas olīveļļaS

         Olīveļļas maisījums, kurš iegūts no rafinētas olīveļļas un neapstrādātas olīveļļas, izņemot spīdīgo olīveļļu, un kura brīvo skābju saturs, izteikts oleīnskābē, nepārsniedz 1 g uz 100 g un pārējās īpašības atbilst šai kategorijai noteiktajām īpašībām.

(4)     Neattīrīta olīvu izspaidu eļļa

         Eļļa, kura iegūta no olīvu izspaidām, tās apstrādājot ar šķīdinātājiem vai fiziskiem līdzekļiem, vai eļļa, kura — neskaitot dažas noteiktas īpašības — ir atbilstīga spīdīgajai eļļai, izņemot pāresterificēšanas procesā iegūtu eļļu un maisījumus ar cita veida eļļām, un kuras pārējās īpašības atbilst šai kategorijai noteiktajām īpašībām.

(5)     Rafinēta olīvu izspaidu eļļa

         Eļļa, kura iegūta, rafinējot neattīrītu olīvu izspaidu eļļu, kuras brīvo skābju saturs, izteikts oleīnskābē, nepārsniedz 0,3 g uz 100 g un pārējās īpašības atbilst šai kategorijai noteiktajām īpašībām.

(6)     Olīvu izspaidu eļļa

         Eļļas maisījums, kurš iegūts no rafinētas olīvu izspaidu eļļas un neapstrādātas olīveļļas, izņemot spīdīgo olīveļļu, un kura brīvo skābju saturs, izteikts oleīnskābē, nepārsniedz 1 g uz 100 g un pārējās īpašības atbilst šai kategorijai noteiktajām īpašībām.

VI pielikuma papildinājums (minēts II daļā) Vīnogu audzēšanas zonas

Ir šādas vīnogu audzēšanas zonas.

(1)          Pie vīnogu audzēšanas A zonas pieder šādas platības:

a)      Vācijā — ar vīnogulājiem apstādītas platības, kas nav iekļautas 2. punkta a) apakšpunktā;

b)      Luksemburgā — Luksemburgas vīnogu audzēšanas reģions;

c)      Beļģijā, Dānijā, Īrijā, Nīderlandē, Polijā, Zviedrijā un Apvienotajā Karalistē — šo valstu vīnogu audzēšanas reģioni;

d)      Čehijā — Čechy vīnogu audzēšanas reģions.

(2)          Pie vīnogu audzēšanas B zonas pieder šādas platības:

a)      Vācijā — ar vīnogulājiem apstādītas platības noteiktajā Baden reģionā;

b)      Francijā — ar vīnogulājiem apstādītas platības departamentos, kas nav minēti šajā pielikumā, un šādos departamentos:

– Alsace: Bas-Rhin, Haut-Rhin,

– Lorraine: Meurthe-et-Moselle, Meuse, Moselle, Vosges,

– Champagne: Aisne, Aube, Marne, Haute-Marne, Seine-et-Marne,

– Jura: Ain, Doubs, Jura, Haute-Saône,

– Savoie: Savoie, Haute-Savoie, Isère (Chapareillan komūna),

– Val de Loire: Cher, Deux-Sèvres, Indre, Indre-et-Loire, Loir-et-Cher, Loire-Atlantique, Loiret, Maine-et-Loire, Sarthe, Vendée, Vienne un ar vīnogulājiem apstādītas platības Cosne-sur-Loire apgabalā Nièvre departamentā;

c)      Austrijā — Austrijas vīnogu audzēšanas reģions;

d)      Čehijā — Morava vīnogu audzēšanas reģions un ar vīnogulājiem apstādītas platības, kas nav norādītas 1. punkta d) apakšpunktā;

e)      Slovākijā — ar vīnogulājiem apstādītas platības šādos reģionos: Malokarpatská vinohradnícka oblast’, Južnoslovenská vinohradnícka oblast’, Nitrianska vinohradnícka oblast’, Stredoslovenská vinohradnícka oblast’, Východoslovenská vinohradnícka oblast’, un 3. punkta f) apakšpunktā nenorādītos vīnogu audzēšanas reģionos;

f)       Slovēnijā — ar vīnogulājiem apstādītas platības šādos reģionos:

– Podravje reģionā: Štajerska Slovenija, Prekmurje,

– Posavje reģionā: Bizeljsko Sremič, Dolenjska un Bela krajina, un ar vīnogulājiem apstādītas platības 4. punkta d) apakšpunktā nenorādītos reģionos;

g)      Rumānijā — Podișul Transilvaniei reģions.

(3)          Pie vīnogu audzēšanas C I zonas pieder šādas platības:

a)      Francijā — ar vīnogulājiem apstādītas platības:

– šādos departamentos: Allier, Alpes-de-Haute-Provence, Hautes-Alpes, Alpes-Maritimes, Ariège, Aveyron, Cantal, Charente, Charente-Maritime, Corrèze, Côte-d’Or, Dordogne, Haute-Garonne, Gers, Gironde, Isère (izņemot Chapareillan komūnu), Landes, Loire, Haute-Loire, Lot, Lot-et-Garonne, Lozère, Nièvre (izņemot Cosne-sur-Loire apgabalu), Puy-de-Dôme, Pyrénées-Atlantiques, Hautes-Pyrénées, Rhône, Saône-et-Loire, Tarn, Tarn-et-Garonne, Haute-Vienne, Yonne,

– Drôme departamenta Valence un Die apgabalā (izņemot Dieulefit, Loriol, Marsanne un Montélimar kantonu),

– Ardèche departamenta Tournon apgabala Antraigues, Burzet, Coucouron, Montpezat-sous-Bauzon, Privas, Saint-Etienne de Lugdarès, Saint-Pierreville, Valgorge un Voulte-sur-Rhône kantonā;

b)      Itālijā — ar vīnogulājiem apstādītas platības Valle d’Aosta reģionā un Sondrio, Bolzano, Trento un Belluno provincē;

c)      Spānijā — ar vīnogulājiem apstādītas platības A Coruña, Asturias, Cantabria, Guipúzcoa un Vizcaya provincē;

d)      Portugālē — ar vīnogulājiem apstādītas platības tajā Norte reģiona daļā, kura atbilst vīna ražošanas apgabalam “Vinho Verde”, kā arī “Concelhos de Bombarral, Laurinhã, Mafra e Torres Vedras” (izņemot “Freguesias da Carvoeira e Dois Portos”), kas pieder pie “Região viticola da Extremadura”;

e)      Ungārijā — visas ar vīnogulājiem apstādītās platības;

f)       Slovākijā — ar vīnogulājiem apstādītas platības reģionā Tokajská vinohradnícka oblast’;

g)      Rumānijā — ar vīnogulājiem apstādītas platības, kas nav norādītas 2. punkta g) apakšpunktā vai 4. punkta f) apakšpunktā.

(4)          Pie vīnogu audzēšanas C II zonas pieder šādas platības:

a)      Francijā — ar vīnogulājiem apstādītas platības:

– šādos departamentos: Aude, Bouches-du-Rhône, Gard, Hérault, Pyrénées-Orientales (izņemot Olette un Arles-sur-Tech kantonu), Vaucluse,

– Var departamenta daļā, kuro dienvidos norobežo Evenos, Le Beausset, Solliès-Toucas, Cuers, Puget-Ville, Collobrières, La Garde-Freinet, Plan-de-la-Tour un Sainte-Maxime komūnas ziemeļu robeža,

– Drôme departamenta Nyons apgabalā un Loriol-sur-Drôme kantonā,

– tajās Ardèche departamenta daļās, kuras nav norādītas 3. punkta a) apakšpunktā;

b)      Itālijā — ar vīnogulājiem apstādītas platības šādos reģionos: Abruzzo, Campania, Emilia-Romagna, Friuli-Venezia Giulia, Lazio, Liguria, Lombardy (izņemot Sondrio provinci), Marche, Molise, Piedmont, Toscana, Umbria, Veneto (izņemot Belluno provinci), tostarp salas, kas pieder pie minētajiem reģioniem, piemēram, Elba un pārējās Toscana arhipelāga salas, Ponziane salas, Capri un Ischia sala;

c)      Spānijā — ar vīnogulājiem apstādītas platības šādās provincēs:

– Lugo, Orense, Pontevedra,

– Ávila (izņemot komūnas, kas atbilst vīna ražošanas apgabalam (comarca) Cebreros), Burgos, León, Palencia, Salamanca, Segovia, Soria, Valladolid, Zamora,

– La Rioja,

– Álava,

– Navarra,

– Huesca,

– Barcelona, Girona, Lleida,

– tajā Zaragoza provinces daļā, kas atrodas uz ziemeļiem no Ebro upes,

– tajās Tarragona provinces komūnās, kas iekļautas Penedés cilmes vietas nosaukumā,

– tajā Tarragona provinces daļā, kas atbilst vīna ražošanas apgabalam (comarca) Conca de Barberá;

d)      Slovēnijā — ar vīnogulājiem apstādītas platības šādos reģionos: Brda jeb Goriška Brda, Vipavska dolina jeb Vipava, Kras un Slovenska Istra;

e)      Bulgārijā — ar vīnogulājiem apstādītas platības šādos reģionos: Dunavska Ravnina (Дунавска равнина), Chernomorski Rayon (Черноморски район), Rozova Dolina (Розова долина);

f)       Rumānijā — ar vīnogulājiem apstādītas platības šādos reģionos:

         Dealurile Buzăului, Dealu Mare, Severinului un Plaiurile Drâncei, Colinele Dobrogei, Terasele Dunării, Dienvidu vīna reģions, tostarp smiltaines un citi labvēlīgi reģioni.

(5)          Pie vīnogu audzēšanas C III a zonas pieder šādas platības:

a)      Grieķijā — ar vīnogulājiem apstādītas platības šādos reģionos: Florina, Imathia, Kilkis, Grevena, Larisa, Ioannina, Levkas, Akhaia, Messinia, Arkadia, Korinthia, Iraklio, Khania, Rethimni, Samos, Lasithi un Thira sala (Santorini);

b)      Kiprā — ar vīnogulājiem apstādītas platības, kas atrodas vairāk nekā 600 m virs jūras līmeņa;

c)      Bulgārijā — ar vīnogulājiem apstādītas platības, kas nav norādītas 4. punkta e) apakšpunktā.

(6)          Pie vīnogu audzēšanas C III b zonas pieder šādas platības:

a)      Francijā — ar vīnogulājiem apstādītas platības:

– Corse departamentos,

– tajā Var departamenta daļā, kas atrodas starp jūru un Evenos, Le Beausset, Solliès-Toucas, Cuers, Puget-Ville, Collobrières, La Garde-Freinet, Plan-de-la-Tour un Sainte-Maxime komūnu robežu un ietver minētās komūnas,

– Pyrénées-Orientales departamenta Olette un Arles-sur-Tech kantonā;

b)      Itālijā — ar vīnogulājiem apstādītas platības šādos reģionos: Calabria, Basilicata, Apulia, Sardinia un Sicile, to skaitā salas, kas pieder pie šiem reģioniem, piemēram, Pantelleria un Lipari, Egadi un Pelagie salas;

c)      Grieķijā — ar vīnogulājiem apstādītas platības, kas nav norādītas 5. punkta a) apakšpunktā;

d)      Spānijā — ar vīnogulājiem apstādītas platības, kas nav norādītas 3. punkta c) apakšpunktā vai 4. punkta c) apakšpunktā;

e)      Portugālē — ar vīnogulājiem apstādītas platības reģionos, kas nav norādīti 3. punkta d) apakšpunktā;

f)       Kiprā — ar vīnogulājiem apstādītas platības, kas atrodas ne vairāk kā 600 m virs jūras līmeņa;

g)      Maltā — ar vīnogulājiem apstādītas platības.

(7)          To teritoriju robežas, kuras ietilpst šajā pielikumā minētajās administratīvajās vienībās, nosaka saskaņā ar valstu noteikumiem, kas bija spēkā 1981. gada 15. decembrī, attiecībā uz Spāniju — saskaņā ar valsts noteikumiem, kas bija spēkā 1986. gada 1. martā, un attiecībā uz Portugāli — saskaņā ar valsts noteikumiem, kas bija spēkā 1998. gada 1. martā.

VII pielikums 62. PANTĀ MINĒTĀS VĪNDARĪBAS METODES I daļa Stiprināšana, paskābināšana un atskābināšana dažās vīnogu audzēšanas zonās

A.           Stiprināšanas ierobežojumi

1.      Ja dažās Savienības vīnogu audzēšanas zonās tas vajadzīgs klimatisko apstākļu dēļ, attiecīgās dalībvalstis var atļaut palielināt dabisko spirta tilpumkoncentrāciju svaigām vīnogām, vīnogu misai, rūgstošai vīnogu misai, rūgstošam jaunvīnam un vīnam, kuri iegūti no vīna vīnogu šķirnēm, kas klasificējamas saskaņā ar 63. pantu.

2.      Dabisko spirta tilpumkoncentrāciju palielina, izmantojot B iedaļā minētās vīndarības metodes, un tā nedrīkst pārsniegt šādas robežvērtības:

a)       vīnogu audzēšanas A zonā 3 %;

b)      vīnogu audzēšanas B zonā 2 %;

c)       vīnogu audzēšanas C zonā 1,5 %.

3.      Gados, kad klimatiskie apstākļi bijuši īpaši nelabvēlīgi, dalībvalstis var lūgt 2. punktā noteiktās robežvērtības palielināt par 0,5 %. Atsaucoties uz šādu lūgumu, Komisija saskaņā 68. pantā minētajām pilnvarām pēc iespējas drīzāk pieņem īstenošanas aktu. Komisija cenšas pieņemt lēmumu četru nedēļu laikā pēc attiecīgā lūguma iesniegšanas.

B.           Stiprināšanas procesi

1.      Šīs daļas A iedaļā paredzēto dabiskās spirta tilpumkoncentrācijas palielināšanu ir atļauts veikt tikai:

a)       svaigām vīnogām, rūgstošai vīnogu misai vai rūgstošam jaunvīnam pievienojot saharozi, koncentrētu vīnogu misu vai rektificētu koncentrētu vīnogu misu;

b)      vīnogu misai pievienojot saharozi, koncentrētu vīnogu misu vai rektificētu koncentrētu vīnogu misu vai to daļēji koncentrējot, tostarp izmantojot apgrieztās osmozes metodi;

c)       vīnam, to daļēji koncentrējot ar atdzesēšanas paņēmienu.

2.      Procesi, kas minēti 1. punktā, savstarpēji cits citu izslēdz, ja vīna vai vīnogu misas stiprināšanai izmanto koncentrētu vīnogu misu vai rektificētu koncentrētu vīnogu misu un ir izmaksāts atbalsts saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1234/2007 103.y pantu.

3.      Saharozes pievienošanu, kas paredzēta 1. punkta a) un b) apakšpunktā, drīkst veikt, tikai pievienojot sauso cukuru, un tikai šādās zonās:

a)       vīnogu audzēšanas A zonā;

b)      vīnogu audzēšanas B zonā;

c)       vīnogu audzēšanas C zonā,

         izņemot vīna dārzus Itālijā, Grieķijā, Spānijā, Portugālē, Kiprā un vīna dārzus Francijas departamentos, kuri ir šādu apelācijas tiesu jurisdikcijā:

– Aix-en-Provence,

– Nîmes,

– Montpellier,

– Toulouse,

– Agen,

– Pau,

– Bordeaux,

– Bastia.

         Tomēr izņēmuma kārtā iepriekš minētajos Francijas departamentos valsts iestādes var atļaut stiprināšanu ar sauso cukuru. Francija nekavējoties paziņo Komisijai un pārējām dalībvalstīm par šādu atļauju.

4.      Koncentrētas vīnogu misas vai rektificētas koncentrētas vīnogu misas pievienošanas rezultātā svaigu saspiestu vīnogu, vīnogu misas, rūgstošas vīnogu misas un rūgstoša jaunvīna sākotnējais tilpums nedrīkst palielināties vairāk kā par 11 % vīnogu audzēšanas A zonā, 8 % vīnogu audzēšanas B zonā un 6,5 % vīnogu audzēšanas C zonā.

5.      Tādas vīnogu misas vai vīna koncentrēšanas rezultātā, kuriem veikti 1. punktā minētie procesi:

a)       šo produktu sākotnējais tilpums nedrīkst samazināties vairāk kā par 20 %;

b)      neatkarīgi no A iedaļas 2. punkta c) apakšpunkta šo produktu dabiskā spirta tilpumkoncentrācija nedrīkst palielināties vairāk kā par 2 %.

6.      Šīs iedaļas 1. un 5. punktā minētie procesi nedrīkst palielināt svaigu vīnogu, vīnogu misas, rūgstošas vīnogu misas, rūgstoša jaunvīna vai vīna kopējo spirta tilpumkoncentrāciju:

a)       līdz vairāk nekā 11,5 % vīnogu audzēšanas A zonā;

b)      līdz vairāk nekā 12 % vīnogu audzēšanas B zonā;

c)       līdz vairāk nekā 12,5 % vīnogu audzēšanas C I zonā;

d)      līdz vairāk nekā 13 % vīnogu audzēšanas C II zonā un

e)       līdz vairāk nekā 13,5 % vīnogu audzēšanas C III zonā.

7.      Atkāpjoties no 6. punkta, dalībvalstis var:

a)       attiecībā uz sarkanvīnu — palielināt 6. punktā minēto produktu kopējās spirta tilpumkoncentrācijas augšējo robežu līdz 12 % vīnogu audzēšanas A zonā un līdz 12,5 % vīnogu audzēšanas B zonā;

b)      līdz dalībvalsts noteiktai robežvērtībai palielināt kopējo spirta tilpumkoncentrāciju 6. punktā minētajiem produktu, lai ražotu vīnus ar cilmes vietas nosaukumu.

C.           Paskābināšana un atskābināšana

1.      Drīkst veikt svaigu vīnogu, vīnogu misas, rūgstošas vīnogu misas, rūgstoša jaunvīna un vīna:

a)       atskābināšanu vīnogu audzēšanas A, B un C I zonā;

b)      paskābināšanu un atskābināšanu vīnogu audzēšanas C I, C II un C III a zonā, neskarot šīs iedaļas 7. punktu, vai

c)       paskābināšanu vīnogu audzēšanas C III b) zonā.

2.      Šīs iedaļas 1. punktā minēto produktu (izņemot vīna) paskābināšanu drīkst veikt tikai līdz robežvērtībai 1,50 g/l, kas izteikta vīnskābē, vai 20 miliekvivalenti uz litru.

3.      Vīna paskābināšanu drīkst veikt tikai līdz robežvērtībai 2,50 g/l, kas izteikta vīnskābē, vai 33,3 miliekvivalenti uz litru.

4.      Vīna atskābināšanu drīkst veikt tikai līdz robežvērtībai 1 g/l, kas izteikta vīnskābē, vai 13,3 miliekvivalenti uz litru.

5.      Vīnogu misu, kas paredzēta koncentrēšanai, drīkst daļēji atskābināt.

6.      Neskarot 1. punktu, gados, kad klimatiskie apstākļi bijuši ārkārtēji, dalībvalstis var atļaut veikt 1. punktā minēto produktu paskābināšanu vīnogu audzēšanas A un B zonā, ievērojot šīs iedaļas 2. un 3. punkta nosacījumus.

7.      Viena un tā paša produkta paskābināšana un stiprināšana, izņemot atkāpes, kas Komisijai jāpieņem ar deleģētajiem aktiem atbilstīgi 59. panta 1. punktam, un paskābināšana un atskābināšana ir procesi, kas savstarpēji cits citu izslēdz.

D.          Procesi

1.      Neviens no B un C iedaļā minētajiem procesiem, izņemot vīnu paskābināšanu un atskābināšanu, nav atļauts, ja vien to neveic, ievērojot nosacījumus, kas Komisijai jānosaka ar deleģētajiem aktiem atbilstīgi 59. panta 1. punktam, laikā, kad svaigās vīnogas, vīnogu misu, rūgstošu vīnogu misu vai rūgstošu jaunvīnu pārstrādā vīnā vai jebkurā citā vīna dzērienā, kas paredzēts tiešai lietošanai pārtikā, izņemot dzirkstošo vīnu vai gāzētu dzirkstošo vīnu, un tajā vīnogu audzēšanas zonā, kurā ievāktas izmantotās svaigās vīnogas.

2.      Vīnu koncentrēšana notiek tajā vīnogu audzēšanas zonā, kurā ievāktas izmantotās svaigās vīnogas.

3.      Vīnu paskābināšanu un atskābināšanu veic tikai tajā vīndarības uzņēmumā un tajā vīnogu audzēšanas zonā, kurā ievāktas attiecīgā vīna ražošanā izmantotās vīnogas.

4.      Par katru 1., 2. un 3. punktā minēto procesu paziņo kompetentajām iestādēm. Tas pats attiecas uz koncentrētas vīnogu misas, rektificētas koncentrētas vīnogu misas vai saharozes daudzumiem, kurus fiziskas vai juridiskas personas (jo īpaši ražotāji, pudeļu pildītāji, pārstrādātāji un tirgotāji) vai šādu personu grupas, kas Komisijai jānosaka ar deleģētajiem aktiem atbilstīgi 59. panta 1. punktam, profesionālās darbības veikšanai tur vienā laikā un vietā ar svaigām vīnogām, vīnogu misu, rūgstošu vīnogu misu vai pudelēs neiepildītu vīnu. Tomēr paziņojumu par šādiem daudzumiem var aizstāt ar ierakstu preču ievešanas un krājumu izmantošanas reģistrā.

5.      Visus B un C iedaļā minētos procesus reģistrē 103. pantā minētajā pavaddokumentā, kuru izmanto, laižot apgrozībā produktus, ar kuriem veikti minētie procesi.

6.      Ja vien nav noteiktas atkāpes ārkārtēju klimatisko apstākļu dēļ, minētos procesus nedrīkst veikt:

a)       vīnogu audzēšanas C zonā pēc 1. janvāra;

b)      vīnogu audzēšanas A un B zonā pēc 16. marta, un

tos veic tikai produktiem, kas iegūti no vīnogu ražas, kura novākta tieši pirms minētajiem datumiem.

7.      Neskarot 6. punktu, vīna koncentrēšanu atdzesējot, kā arī paskābināšanu un atskābināšanu drīkst veikt visu gadu.

II daļa Ierobežojumi

A.           Vispārēji ierobežojumi

1.      Visās atļautajās vīndarības metodēs ir aizliegta ūdens pievienošana, izņemot gadījumus, kad tas vajadzīgs konkrētu tehnisku iemeslu dēļ.

2.      Visās atļautajās vīndarības metodēs ir aizliegta spirta pievienošana, izņemot metodes, kas saistītas ar svaigu vīnogu misu, kuras rūgšana apturēta, pievienojot spirtu, un ar desertvīnu, dzirkstošo vīnu, vīnu, kas stiprināts destilācijai, vai pusdzirkstošo vīnu.

3.      Vīnu, kas stiprināts destilācijai, izmanto tikai destilācijai.

B.           Svaigas vīnogas, vīnogu misa un vīnogu sula

1.      Vīnogu misu, kuras rūgšana apturēta, pievienojot spirtu, izmanto tikai tādu produktu sagatavošanai, uz kuriem neattiecas KN kods 2204 10, 2204 21 un 2204 29. Tas neskar stingrākus noteikumus, kurus dalībvalstis var piemērot tādu produktu ražošanai šo dalībvalstu teritorijā, uz kuriem neattiecas KN kods 2204 10, 2204 21 un 2204 29.

2.      Vīnogu sulu un koncentrētu vīnogu sulu nedrīkst pārstrādāt vīnā vai pievienot vīnam. Savienības teritorijā nedrīkst realizēt šo produktu spirta rūgšanu.

3.      Produktiem, kas paredzēti, lai Apvienotajā Karalistē, Īrijā un Polijā ražotu produktus ar KN kodu 2206 00, attiecībā uz kuriem dalībvalstis var atļaut izmantot saliktu nosaukumu, kurā iekļauts produkta tirdzniecības nosaukums “vīns”, 1. un 2. punkta noteikumus nepiemēro.

4.      Rūgstošu vīnogu misu, kura iegūta no vēlu novāktām, izžuvušām vīnogām, laiž tirgū tikai tādēļ, lai izgatavotu desertvīnus vīnogu audzēšanas reģionos, kuros šāda izmantošana bijusi tradicionāla 1985. gada 1. janvārī, un lai ražotu vīnu no pārgatavām vīnogām.

5.      Svaigas vīnogas, vīnogu misu, rūgstošu vīnogu misu, koncentrētu vīnogu misu, rektificētu koncentrētu vīnogu misu, vīnogu misu, kuras rūgšana apturēta, pievienojot spirtu, vīnogu sulu, koncentrētu vīnogu sulu un vīnu, vai šo produktu maisījumus, kuru izcelsme ir trešā valstī, nedrīkst pārstrādāt šajā pielikumā minētos produktos vai pievienot šiem produktiem Savienības teritorijā.

C.           Vīnu sajaukšana

Savienības teritorijā ir aizliegta trešās valsts izcelsmes vīnu kupāža ar Savienības izcelsmes vīniem un dažādu trešo valstu izcelsmes vīnu kupāža.

D.          Blakusprodukti

1.      Vīnogu pārspiešana ir aizliegta. Ņemot vērā vietējos un tehniskos apstākļus, dalībvalstis pieņem lēmumu par minimālo spirta saturu izspaidās un nogulsnēs pēc vīnogu izspiešanas.

         Spirta saturu šajos blakusproduktos dalībvalstis nosaka tādā līmenī, kas ir vismaz vienāds ar 5 % attiecībā pret spirta saturu saražotajā vīnā.

2.      No vīna nogulsnēm vai vīnogu izspaidām nedrīkst izgatavot ne vīnu, ne kādu citu dzērienu, kas paredzēts tiešai lietošanai pārtikā, izņemot spirtu, stipros alkoholiskos dzērienus un izspaidu ekstrakta vīnu. Vīna liešanu uz vīna nogulsnēm, vīnogu izspaidām vai izspiestas aszú masas atļauj ar nosacījumiem, kas Komisijai jānosaka ar deleģētajiem aktiem atbilstīgi 59. panta 1. punktam, ja tā ir tradicionāli lietota prakse “Tokaji fordítás” un “Tokaji máslás” ražošanā Ungārijā un “Tokajský forditáš” un “Tokajský mášláš” ražošanā Slovākijā.

3.      Vīna nogulšņu presēšana un vīnogu izspaidu atkārtota raudzēšana ir atļauta vienīgi destilācijai vai izspaidu ekstrakta vīna ražošanai. Vīna nogulšņu filtrēšanu un centrifugēšanu neuzskata par presēšanu, ja iegūtajiem produktiem ir laba, tirdzniecībai atbilstīga kvalitāte.

4.      Ja attiecīgā dalībvalsts ir atļāvusi ražot izspaidu ekstrakta vīnu, to izmanto tikai destilācijai vai patēriņam vīna ražotāju mājsaimniecībā.

5.      Neskarot dalībvalstu iespēju pieņemt lēmumu pieprasīt, lai blakusproduktus likvidētu destilējot, jebkurai fiziskai vai juridiskai personai vai personu grupām, kuru rīcībā ir blakusprodukti, šie produkti ir jālikvidē, ievērojot nosacījumus, kas Komisijai jānosaka ar deleģētajiem aktiem atbilstīgi 59. panta 1. punktam.

VIII pielikums ATBILSTĪBAS TABULAS, KAS MINĒTAS 163. PANTĀ

Regula (ES) Nr. [COM(2010) 799] || Šī regula

1 || 1

2(1) || 3(1)

2(2)(a) un (b) || -

2(2)(c) || 14(1)

3 || 6

4 || 3(3)

5 || 5

6(1) || -

6(2) || 9, 10(d), (e)

7 || 9

8 || 7

9 || -

10 || 10

11 || 11

12 || 12

13 || 13

14 || 14(2), (3)

15 || 15

16 || -

17 || -

18 || -

19 || -

20 || [16(1)(c), (d)]

21 || -

22 || 16

23 || -

24 || [17]

25 || [17]

26 || [17]

27 || [17]

28 || [18(5)]

29 || [18(7)(a), 19(k)(ii)]

30 || [18(5)]

31 || 18

32 || 19

33 || 20

34 || [18(8), (9)]

35 || [18(8), (9)]

36 || 19

37 || 155(1)(a), (2), (3), (4)

38 || 155(1)(b), (2), (3)

39 || 155(5)

40 || 154

41 || 154

42 || -

43(1), (3)-(7) || -

43(2) || 101(1)

44 || -

45 || -

46(a), (c) || -

46(b) || 101(2)

47 || 112

48 || 115

49 || -

50 || -

51 || -

52 || -

53 || -

54 || -

55 || -

56 || -

57 || -

58 || -

59 || -

60 || -

61 || -

62 || -

63 || -

64 || -

65 || -

66 || -

67 || -

68 || -

69 || -

70 || -

71 || -

72 || -

73 || -

74 || -

75 || -

76 || -

77 || -

78 || -

79 || -

80 || -

81 || -

82 || -

83 || -

84 || -

85 || -

86 || -

87 || -

88 || -

89 || -

90 || -

91 || -

92 || -

93 || -

94 || -

95 || -

96 || -

97 || -

98(1) || 113

98(2), (3) || 157

99 || -

100 || -

101 || -

102 || -

103 || -

104 || -

105 || -

106 || -

107 || -

108 || 24 un 152

109 || 25

110 || 26

111 || -

112 || -

113 || -

114 || 27

115 || 28

116 || 29

117 || -

118 || -

119 || -

120 || 30

121 || 31

122 || 32

123 || 33

124 || 34, [31(b)]

125 || 35(a), [136(2)]

126 || 35

127 || 36

128 || 21 un 152

129 || 22

130 || 23

131 || 37

132 || 38

133 || 39, [50(a)], [51(a)]

134 || [50(a)]

135 || 40

136(1)-(3) || 41

136(4) || 147

137 || 42

138 || 43

139 || 44

140 || 45

141 || 46

142 || 47

143 || 48

144 || 49

145 || -

146 || 50

147 || 51

148(1) || 52(1)

148(2) || 150

149 || [53(a)]

150 || 52(3)

151(1) || 52(2)

151(2) || -

152 || [53(b)]

153 || 53(a), (c)

154 || 54

155 || -

156 || -

157 || -

158 || 55

159 || 56

160 || 57

161 || 58

162 || 59

163 || 60

164 || 61

165 || 62

166 || 63

167 || 64

168 || 65

169 || 66

170 || 67

171 || -

172 || 68

173 || 69

174 || 70

175 || 71, [86(4)]

176 || 71(3), [86(4)]

177 || 72, [86(4)]

178 || 73, [86(4)]

179 || 74, [86(4)]

180 || 75

181 || 76

182 || 77

183 || 78

184 || 79

185 || 80

186 || 81

187 || -

188 || -

189 || 82

190 || 83

191 || 84

192 || 85

193 || 86

194 || 87

195 || 88

196 || 89

197 || 90

198 || 91

199 || 92

200 || 93

201 || 94

202 || 95

203 || 96

204 || 97

205 || 98

206 || -

207 || 99

208 || 100

209 || 106

210 || 108

211(1) || -

211(2) || [164]

212 || 109

213 || [114]

214 || [114]

215 || 107, [114]

216 || [114]

217 || -

218 || 110, [116]

219 || [157]

220 || [116]

221 || 111

222 || 110

223 || [114, 116]

224 || 110

225 || [114, 116, 157]

226 || 111

227(1) un (3) || [114, 116]

227(2) || [164]

228 || 111, [116]

229 || 105

230 || 114, 115

231 || -

232 || -

233 || 117(1), [118(1)(a)]

234 || 117(2)

235 || 117(3)

236 || [118(2)(e)]

237(1) || 122

237(2) || 130

238 || 118

239 || 119

240 || -

241 || [121]

242 || [121]

243 || [121]

244 || [121]

245 || [121]

246 || 122

247 || 123

248 || -

249 || 121

250 || 121

251 || 125

252 || [126(1)]

253 || 126(1)

254 || 127

255 || 128

256 || [121]

257 || [121]

258 || [121]

259 || [121]

260 || -

261 || -

262 || -

263 || 129

264 || -

265 || 131

266 || 132

267 || 117

268 || 118

269 || 119

270 || 120

271 || 133

272 || 134

273 || 135

274 || 136

275 || 137

276 || 138

277 || 139

278 || 140

279 || 125

280 || [126(2)]

281 || -

282 || 142

283 || 143

284 || 144

285 || 145

286 || 145

287 || 145

288 || 110

289 || 114, 115

290 || 146

291(1) || 146

291(2) || -

292 || 148

293, pirmā, otrā daļa || -

293, trešā daļa || 149

293, ceturtā daļa || [157]

294 || -

295 || -

296 || -

297 || 151

298 || 154

299 || 154

300 || 154

301 || 154(3) un 157

302 || 158

303 || -

304 || 102

305 || [157]

306 || 103

307 || -

308 || [157]

309 || -

310 || [157]

311 || 104

312 || [157]

313 || 2

314 || -

315 || 156

316 || 157

317 || -

318 || -

319 || -

320 || 160

321 || 160

322 || 161

323 || 162

324 || -

325 || 163

326 || -

327 || 164

328 || 164

329 || 165

I pielikums || I pielikums (I-XX, XXIV/1)

II pielikums || I pielikums (XXI-XXIII)

III pielikums || II

IV pielikums || III

V pielikums || [18(8)]

VI pielikums || -

VII pielikums || -

VIII pielikums || -

IX pielikums || -

X pielikums || IV pielikums

XI pielikums || V pielikums

XII pielikums || VI pielikums

XIII pielikums || VII pielikums

XIV pielikums || [114(1)(f)]

XV pielikums || [121]

XVI pielikums || [121]

XVII pielikums || -

XVIII pielikums || -

XIX pielikums || -

XX pielikums || VIII pielikums

Regula (ES) Nr. [COM(2010) 799] || Regula (ES) Nr. […] par kopējās lauksaimniecības politikas finansēšanu, pārvaldību un uzraudzību

96(3) || 89(4)

145 || 91-101

171 || 89(3)

185(4) || 90(1)

187 || 90(2) un (4)

188 || 90(3) un (4)

206 || 89(1)

236 || 67

307 || 65(2)(c) un 104(b)

317 || 62

318 || 64, 66

319 || 63

TIESĪBU AKTA FINANŠU PĀRSKATS

1. PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS KONTEKSTS 1.1. Priekšlikuma/iniciatīvas nosaukums

-        Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko izveido noteikumus par lauksaimniekiem paredzētiem tiešajiem maksājumiem, kurus veic saskaņā ar kopējās lauksaimniecības politikas atbalsta shēmām;

-        Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko izveido lauksaimniecības produktu tirgu kopīgu organizāciju (Regula par vienotu TKO);

-        Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par atbalstu lauku attīstībai no Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA);

-        Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par kopējās lauksaimniecības politikas finansējumu, pārvaldību un pārraudzību;

-        Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko groza Padomes Regulu (EK) Nr. 73/2009 attiecībā uz lauksaimniekiem paredzētu tiešo maksājumu piemērošanu 2013. gadā;

-        Priekšlikums Padomes regulai par konkrēta atbalsta un kompensāciju noteikšanas pasākumiem attiecībā uz lauksaimniecības produktu tirgu kopīgu organizāciju;

-        Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko groza Padomes Regulu (EK) Nr. 1234/2007 attiecībā uz vienotā maksājuma shēmu un atbalstu vīnogulāju audzētājiem.

1.2. Attiecīgās politikas jomas ABM/ABB struktūrā[52]

Politikas joma: 2. izdevumu kategorijas 05. sadaļa

1.3. Priekšlikuma/iniciatīvas būtība (KLP tiesiskais regulējums pēc 2013. gada)

x Priekšlikums/iniciatīva attiecas uz jaunu darbību

¨ Priekšlikums/iniciatīva attiecas uz jaunu darbību, pamatojoties uz izmēģinājuma projektu/sagatavošanas darbību[53]

x Priekšlikums/iniciatīva attiecas uz esošas darbības pagarināšanu

x Priekšlikums/iniciatīva attiecas uz darbību, kas pārveidota jaunā darbībā

1.4. Mērķi 1.4.1. Komisijas daudzgadu stratēģiskie mērķi, kurus plānots sasniegt ar priekšlikumu/iniciatīvu

Lai veicinātu resursu efektīvu izmantošanu nolūkā panākt pārdomātu, ilgtspējīgu un iekļaujošu ES lauksaimniecības un lauku attīstības izaugsmi saskaņā ar stratēģiju “Eiropa 2020”, KLP mērķi ir:

- ekonomiski dzīvotspējīga pārtikas ražošana;

- ilgtspējīga dabas resursu apsaimniekošana un klimata politika;

- līdzsvarota teritoriālā attīstība.

1.4.2. Konkrētie mērķi un attiecīgās ABM/ABB darbības

05. politikas jomas konkrētie mērķi

Konkrētais mērķis Nr. 1

Nodrošināt vides sabiedriskos labumus

Konkrētais mērķis Nr. 2

Kompensēt ražošanas grūtības apgabalos ar īpašiem dabas ierobežojumiem

Konkrētais mērķis Nr. 3

Veikt klimata pārmaiņu seku mazināšanas un pielāgošanās pasākumus

Konkrētais mērķis Nr. 4

Pārvaldīt ES budžetu (KLP) saskaņā ar augstiem finanšu pārvaldības standartiem

05 02. ABB “Intervence lauksaimniecības tirgos” konkrētais mērķis

Konkrētais mērķis Nr. 5

Uzlabot lauksaimniecības konkurētspēju un palielināt tās vērtības daļu pārtikas apritē

05 03. ABB “Tiešie atbalsti” konkrētais mērķis

Konkrētais mērķis Nr. 6

Papildināt lauku saimniecību ienākumus un mazināt lauku saimniecību ienākumu svārstības

05 04. ABB “Lauku attīstība” konkrētie mērķi

Konkrētais mērķis Nr. 7

Ar inovāciju veicināt “zaļo izaugsmi”

Konkrētais mērķis Nr. 8

Atbalstīt nodarbinātību laukos un saglabāt lauku apvidu sociālo struktūru

Konkrētais mērķis Nr. 9

Uzlabot lauku ekonomiku un veicināt tās dažādošanu

Konkrētais mērķis Nr. 10

Pieļaut saimniekošanas sistēmu strukturālo daudzveidību

1.4.3. Paredzamie rezultāti un ietekme

Šajā posmā kvantitatīvus mērķus attiecībā uz ietekmes rādītājiem nospraust nav iespējams. Lai gan politikai var noteikt konkrētu virzienu, rezultāti ekonomikas, vides un sociālajā jomā, kurus mēra ar šādiem rādītājiem, galu galā būs atkarīgi arī no vairāku ārējo faktoru ietekmes, kuri, kā rāda nesena pieredze, ir kļuvuši nozīmīgi un neparedzami. Patlaban tiek veikta sīkāka analīze, kas jāpabeidz, pirms sākas periods pēc 2013. gada.

Attiecībā uz tiešajiem maksājumiem dalībvalstīm zināmā mērā tiks dota iespēja lemt par dažu tiešo maksājumu shēmu komponentu īstenošanu.

Par lauku attīstību runājot, jānorāda, ka paredzamie rezultāti un ietekme būs atkarīgi no lauku attīstības programmām, kuras dalībvalstis iesniegs Komisijai. Dalībvalstīm tiks prasīts savās programmās noteikt mērķvērtības.

1.4.4. Rezultātu un ietekmes rādītāji

Priekšlikumos ir paredzēts izveidot kopēju uzraudzības un novērtēšanas sistēmu, lai izmērītu kopējās lauksaimniecības politikas darbības rezultātus. Minētajā sistēmā iekļaujami visi instrumenti, kas saistīti ar KLP un jo īpaši ar tiešo maksājumu, tirgus pasākumu, lauku attīstības pasākumu un savstarpējās atbilstības piemērošanas uzraudzību un novērtēšanu.

Šo KLP pasākumu ietekmi mērīs attiecībā pret šādiem mērķiem:

a)       ekonomiski dzīvotspējīga pārtikas ražošana, galveno uzmanību pievēršot lauksaimniecības ienākumiem, lauksaimniecības ražīgumam un cenu stabilitātei;

b)       ilgtspējīga dabas resursu apsaimniekošana un klimata politika, galveno uzmanību pievēršot siltumnīcefekta gāzu emisijām, bioloģiskajai daudzveidībai, augsnei un ūdenim;

c)       līdzsvarota teritoriālā attīstība, galveno uzmanību pievēršot nodarbinātībai laukos, izaugsmei un nabadzībai lauku apvidos.

Komisija ar īstenošanas aktiem noteiks speciālu rādītāju kopumu katram mērķim un jomai.

Turklāt attiecībā uz lauku attīstību ir ierosināta nostiprināta kopēja uzraudzības un novērtēšanas sistēma. Minētās sistēmas mērķi ir a) pierādīt lauku attīstības politikas progresu un sasniegumus un novērtēt lauku attīstības politikas pasākumu ietekmi, lietderīgumu, efektivitāti un nozīmību, b) palīdzēt mērķtiecīgāk atbalstīt lauku attīstību un c) atbalstīt kopīgu mācīšanās procesu saistībā ar uzraudzību un novērtēšanu. Komisija ar īstenošanas aktiem sagatavos sarakstu ar kopējiem rādītājiem, kuri saistīti ar politikas prioritātēm.

1.5. Priekšlikuma/iniciatīvas pamatojums 1.5.1. Īstermiņa vai ilgtermiņa vajadzības

Lai sasniegtu KLP daudzgadu stratēģiskos mērķus, ar kuriem stratēģiju “Eiropa 2020” īstenos Eiropas lauku apgabalos, un izpildītu attiecīgās Līguma prasības, priekšlikumu mērķis ir izveidot kopējās lauksaimniecības politikas tiesisko regulējumu laikposmam pēc 2013. gada.

1.5.2. ES iesaistīšanās pievienotā vērtība

Nākotnes KLP nebūs tikai politika, kura gādā par mazu, lai gan ļoti būtisku ES tautsaimniecības daļu, bet gan politika, kura ir stratēģiski svarīga pārtikas nodrošinājuma, vides un teritoriālā līdzsvara ziņā. Tādējādi KLP, kas ir patiesi vienota politika, visefektīvāk izmantos ierobežotos budžeta līdzekļus, lai uzturētu ilgtspējīgu lauksaimniecību visā ES, pievēršoties svarīgiem pārrobežu jautājumiem, tādiem kā klimata pārmaiņas, un stiprinot dalībvalstu savstarpējo solidaritāti.

Kā norādīts Komisijas paziņojumā “Budžets stratēģijai “Eiropa 2020””[54], KLP ir patiesa Eiropas politika. 27 atsevišķu lauksaimniecības politiku un budžetu vietā dalībvalstis apvieno resursus, lai ar vienu Eiropas budžetu īstenotu vienotu Eiropas politiku. Tas, protams, nozīmē, ka KLP ir atvēlēta ievērojama daļa no ES budžeta. Tomēr šī pieeja ir efektīvāka un ekonomiskāka nekā nekoordinēta valstu pieeja.

1.5.3. Līdzīgas līdzšinējās pieredzes rezultātā gūtās atziņas

Pamatojoties uz pašreizējā politiskā regulējuma attīstību, ir veiktas plašas apspriešanās ar ieinteresētajām aprindām, kā arī nākotnes uzdevumu un vajadzību analīze, visaptverošs ietekmes novērtējums. Sīkākas ziņas atrodamas ietekmes novērtējumā un paskaidrojuma rakstā, kas pievienoti tiesību aktu priekšlikumiem.

1.5.4. Saderība un iespējamā sinerģija ar citiem attiecīgajiem instrumentiem

Tiesību aktu priekšlikumi, uz kuriem attiecas šis finanšu pārskats, būtu jāaplūko plašākā kontekstā ar vienotās pamatregulas priekšlikumu, kurā noteikti kopēji noteikumi par stratēģiskajiem pamatfondiem (ELFLA, ERAF, ESF, Kohēzijas fonds un EJZF). Minētā pamatregula būtiski palīdzēs mazināt administratīvo slogu, efektīvākā veidā tērēt ES līdzekļus un praksē ieviest vienkāršošanu. Tādējādi tiek stiprināta arī jaunā ideja par vienotu stratēģisko satvaru visiem šiem fondiem un gaidāmajiem partnerības līgumiem, kuri arī attieksies uz šiem fondiem.

Vienotais stratēģiskais satvars, kas tiks izveidots, iestrādās stratēģijas “Eiropa 2020” mērķus un prioritātes ELFLA prioritātēs, kā arī ERAF, ESF, Kohēzijas fonda un EJZF prioritātēs, un tas nodrošinās šo fondu integrētu izmantošanu kopīgu mērķu sasniegšanai.

Turklāt vienotajā stratēģiskajā satvarā tiks noteikti mehānismi darba koordinēšanai ar citām attiecīgajām Savienības politikas jomām un instrumentiem.

Turklāt attiecībā uz KLP būtisku sinerģiju un vienkāršošanu panāks, saskaņojot un salāgojot KLP pirmā pīlāra (ELGF) un otrā pīlāra (ELFLA) pārvaldības un kontroles noteikumus. Ciešā saikne starp ELGF un ELFLA būtu jāsaglabā, un būtu jāuztur dalībvalstīs jau izveidotās struktūras.

1.6. Ilgums un finansiālā ietekme

x Ierobežota ilguma priekšlikums/iniciatīva (tiešo maksājumu shēmu, lauku attīstības un pārejas regulu projekti)

– x   Priekšlikuma/iniciatīvas darbības laiks: no 01.01.2014. līdz 31.12.2020.

– x   Finansiālā ietekme nākamās daudzgadu finanšu shēmas periodā. Attiecībā uz lauku attīstību ietekme uz maksājumiem līdz 2023. gadam.

x Beztermiņa priekšlikums/iniciatīva (regulas par vienotu TKO un horizontālās regulas projekti)

– Īstenošana no 2014. gada.

1.7. Paredzētie pārvaldības veidi[55]

x Komisijas īstenota centralizēta tieša pārvaldība

¨ Centralizēta netieša pārvaldība, izpildes uzdevumus deleģējot:

– ¨  izpildaģentūrām

– ¨  Kopienu izveidotām struktūrām[56]

– ¨  valstu publiskā sektora struktūrām vai struktūrām, kas veic valsts pārvaldes uzdevumus

– ¨  personām, kurām ir uzticēts veikt īpašas darbības saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību V sadaļu un kuras ir noteiktas attiecīgā pamataktā Finanšu regulas 49. panta nozīmē

x Dalīta pārvaldība kopā ar dalībvalstīm

¨ Decentralizēta pārvaldība kopā ar trešām valstīm

¨ Pārvaldība kopā ar starptautiskām organizācijām (precizēt)

Piezīmes

Nav paredzētas būtiskas izmaiņas salīdzinājumā ar pašreizējo situāciju, t. i., lielāko daļu izdevumu, uz kuriem attiecas KLP reformas tiesību aktu priekšlikumi, pārvaldīs kopā ar dalībvalstīm. Tomēr ļoti niecīga daļa arī turpmāk paliks Komisijas īstenotā centralizētā tiešā pārvaldībā.

2. PĀRVALDĪBAS PASĀKUMI 2.1. Uzraudzības un ziņošanas noteikumi

Par KLP uzraudzību un novērtēšanu Komisija reizi 4 gados sniegs ziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei, un pirmais ziņojums ir jāsniedz ne vēlāk kā 2017. gada beigās.

To papildina konkrēti noteikumi visās KLP jomās un dažādas visaptverošas ziņošanas un paziņošanas prasības, kas jāprecizē īstenošanas noteikumos.

Attiecībā uz lauku attīstību ir paredzēti arī noteikumi par programmu uzraudzību, kuri tiks saskaņoti ar citu fondu noteikumiem, un tie tiks saistīti ar ex ante, pastāvīgajiem un ex post novērtējumiem.

2.2. Pārvaldības un kontroles sistēma 2.2.1. Apzinātie riski

Vairāk nekā septiņi miljoni saņēmēju saņem KLP atbalstu no daudzām dažādām atbalsta shēmām, kurām katrai ir detalizēti un dažreiz sarežģīti atbilstības kritēriji.

Kļūdu īpatsvara samazināšanos kopējās lauksaimniecības politikas jomā jau var uzskatīt par tendenci. Tā pavisam nesen kļūdu īpatsvars, kas bija tuvu 2 %, apstiprināja iepriekšējo gadu kopumā pozitīvo novērtējumu. Ir iecerēts turpināt centienus, lai panāktu kļūdu īpatsvaru, kas ir zemāks par 2 %.

2.2.2. Paredzētās kontroles metodes

Tiesību aktu priekšlikumu kopumā, jo īpaši priekšlikumā regulai par kopējās lauksaimniecības politikas finansēšanu, pārvaldību un uzraudzību, ir paredzēts saglabāt un nostiprināt pašreizējo sistēmu, kura izveidota ar Regulu (EK) Nr. 1290/2005. Tajā paredzēts dalībvalstu līmenī izveidot obligātu administratīvo struktūru, kuras centrā atrastos maksājumu aģentūras, kas atbild par galīgo saņēmēju kontrolēm saskaņā ar 2.3. punktā izklāstītajiem principiem. Katru gadu katras maksājumu aģentūras vadītājam ir jāiesniedz ticamības apliecinājums, kurš attiecas uz grāmatojumu pilnīgumu, pareizību un ticamību, iekšējo kontroles sistēmu pareizu darbību un veikto darījumu likumību un pareizību. Neatkarīgai revīzijas struktūrai ir jāsniedz atzinums par visiem šiem elementiem.

Komisija turpinās veikt lauksaimniecības izdevumu revīziju, izmantojot uz risku balstītu pieeju, lai nodrošinātu to, ka tās revīzijas ir vērstas uz visaugstākā riska jomām. Ja šajās revīzijās atklāsies, ka izdevumi ir radušies, pārkāpjot Savienības noteikumus, tā izslēgs attiecīgās summas no Savienības finansējuma saskaņā ar atbilstības noskaidrošanas sistēmu.

Attiecībā uz kontroles izmaksām sīka analīze ir sniegta tiesību aktu priekšlikumiem pievienotā ietekmes novērtējuma 8. pielikumā.

2.3. Krāpšanas un pārkāpumu apkarošanas pasākumi

Tiesību aktu priekšlikumu kopumā, jo īpaši priekšlikumā regulai par kopējās lauksaimniecības politikas finansēšanu, pārvaldību un uzraudzību, ir paredzēts saglabāt un nostiprināt pašreizējo sīki izstrādāto kontroles un sankciju sistēmu, kura jāpiemēro maksājumu aģentūrām un kurā ir kopīgi pamatelementi un īpaši noteikumi, kas pielāgoti katra atbalsta režīma specifikai. Parasti sistēmās ir paredzētas plašas administratīvas kontroles, kas aptver 100 % atbalsta pieteikumu, kontrolpārbaudes ar citām datubāzēm, ja tādas tiek uzskatītas par piemērotām, kā arī neliela darījumu skaita pārbaudes uz vietas pirms maksājumu veikšanas atkarībā no tā, kāds risks saistīts ar attiecīgo režīmu. Ja šajās pārbaudēs uz vietas tiek atklāts liels skaits pārkāpumu, jāveic papildu pārbaudes. Šajā sakarībā pati svarīgākā sistēma ir integrētā administrācijas un kontroles sistēma (IAKS), kas 2010. finanšu gadā aptvēra aptuveni 80 % no ELGF un ELFLA kopējiem izdevumiem. Komisija būs pilnvarota atļaut dalībvalstīm, kurās ir pareizi funkcionējoša kontroles sistēma un mazs kļūdu īpatsvars, samazināt pārbaužu uz vietas skaitu.

Tiesību aktu paketē paredzēts arī tas, ka dalībvalstīm jānovērš, jāatklāj un jālabo pārkāpumi un krāpšanas gadījumi, jāuzliek faktiski, atturoši un samērīgi sodi, kas paredzēti Savienības vai valsts tiesību aktos, un jāatgūst visi nelikumīgie maksājumi un procenti. Sistēma ietver pārkāpumu gadījumu automātisku noskaidrošanas mehānismu, kurš paredz, ka tad, ja līdzekļi netiek atgūti četros gados pēc atgūšanas pieprasījuma vai astoņos gados, ja uzsākts tiesas process, neatgūtās summas sedz attiecīgā dalībvalstis. Šis mehānisms būs spēcīgs stimuls dalībvalstīm pēc iespējas ātrāk atgūt nelikumīgos maksājumus.

3. PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS PAREDZAMĀ FINANSIĀLĀ IETEKME

Šajā finanšu pārskatā norādītās summas ir izteiktas faktiskajās cenās un saistībās.

Papildus pārmaiņām, kas izriet no tiesību aktu priekšlikumiem un norādītas turpmākajās tabulās, tiesību aktu priekšlikumi radīs arī citas pārmaiņas, kam nav finansiālas ietekmes.

Patlaban nav iespējams izslēgt iespēju, ka kādā no gadiem 2014.–2020. gada periodā būs jāpiemēro finanšu disciplīna. Tomēr tas nebūs atkarīgs no reformas priekšlikumiem kā tādiem, bet gan no citiem faktoriem, tādiem kā tiešā atbalsta izpilde vai lauksaimniecības tirgu attīstība nākotnē.

Attiecībā uz tiešajiem atbalstiem jānorāda, ka paplašinātais neto maksimālais apjoms 2014. gadam (2013. kalendārajam gadam), kas iekļauts priekšlikumā par pārejas pasākumiem, ir lielāks nekā tiešajiem atbalstiem atvēlētās summas, kas norādītas pievienotajās tabulās. Šīs paplašināšanas mērķis ir nodrošināt pašreizējo tiesību aktu piemērošanas nepārtrauktību saskaņā ar scenāriju, kurā visi citi elementi paliek nemainīgi, neskarot iespējamo vajadzību piemērot finanšu disciplīnas mehānismu.

Reformas priekšlikumos iekļauti noteikumi, kas dod dalībvalstīm zināmu elastību attiecībā uz tiešā atbalsta sadali lauku attīstībai. Ja dalībvalstis nolems izmantot šo elastību, tas uz konkrētām summām atstās finansiālas sekas, kuras šobrīd nav iespējams kvantificēt.

Šajā finanšu pārskatā nav ņemta vērā krīzes rezerves iespējamā izmantošana. Jāuzsver, ka summas, kas izmantotas ar tirgu saistīto izdevumu noteikšanai, ir balstītas uz pieņēmumu, ka valsts intervences iepirkumi un citi pasākumi, kas saistīti ar krīzes situācijām kādā nozarē, nebūs vajadzīgi.

3.1. Attiecīgās daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorijas un budžeta izdevumu pozīcijas

1. tabula. Summas, kas KLP paredzētas daudzgadu finanšu shēmas priekšlikumos un KLP reformas priekšlikumos, ieskaitot papildinošās summas

Miljonos EUR (faktiskajās cenās)

Budžeta gads || 2013 || 2013 (koriģēts) (1) || 2014 || 2015 || 2016 || 2017 || 2018 || 2019 || 2020 || KOPĀ 2014−2020

|| || || || || || || || || ||

Daudzgadu finanšu shēmā (DFS) || || || || || || || || || ||

2. izdevumu kategorija || || || || || || || || || ||

Tiešie atbalsti un ar tirgu saistīti izdevumi (2) (3) (4) || 44 939 || 45 304 || 44 830 || 45 054 || 45 299 || 45 519 || 45 508 || 45 497 || 45 485 || 317 193

Paredzamie piešķirtie ieņēmumi || 672 || 672 || 672 || 672 || 672 || 672 || 672 || 672 || 672 || 4 704

1. pīlārs. Tiešie atbalsti un ar tirgu saistīti izdevumi (ar piešķirtajiem ieņēmumiem) || 45 611 || 45 976 || 45 502 || 45 726 || 45 971 || 46 191 || 46 180 || 46 169 || 46 157 || 321 897

2. pīlārs. Lauku attīstība (4) || 14 817 || 14 451 || 14 451 || 14 451 || 14 451 || 14 451 || 14 451 || 14 451 || 14 451 || 101 157

Kopā || 60 428 || 60 428 || 59 953 || 60 177 || 60 423 || 60 642 || 60 631 || 60 620 || 60 608 || 423 054

   1. izdevumu kategorija || || || || || || || || || ||

Vienots stratēģiskais satvars: lauksaimniecības pētniecība un inovācija || N.A. || N.A. || 682 || 696 || 710 || 724 || 738 || 753 || 768 || 5 072

Vistrūcīgākās personas || N.A. || N.A. || 379 || 387 || 394 || 402 || 410 || 418 || 427 || 2 818

Kopā || N.A. || N.A. || 1 061 || 1 082 || 1 104 || 1 126 || 1 149 || 1 172 || 1 195 || 7 889

   3. izdevumu kategorija || || || || || || || || || ||

Pārtikas nekaitīgums || N.A. || N.A. || 350 || 350 || 350 || 350 || 350 || 350 || 350 || 2 450

|| || || || || || || || || ||

Ārpus DFS || || || || || || || || || ||

   Rezerve krīzes situācijām lauksaimniecībā || N.A. || N.A. || 531 || 541 || 552 || 563 || 574 || 586 || 598 || 3 945

   Eiropas Globalizācijas fonds (EGF) || || || || || || || || || ||

No tā lauksaimniecībai pieejamā maksimālā summa (5) || N.A. || N.A. || 379 || 387 || 394 || 402 || 410 || 418 || 427 || 2 818

|| || || || || || || || || ||

KOPĀ || || || || || || || || || ||

KOPĀ — Komisijas priekšlikumi (DFS + ārpus DSF) + piešķirtie ieņēmumi || 60 428 || 60 428 || 62 274 || 62 537 || 62  823 || 63 084 || 63 114 || 63 146 || 63 177 || 440 156

KOPĀ — DFS priekšlikumi (t. i., izņemot rezervi un EGF) + piešķirtie ieņēmumi || 60 428 || 60 428 || 61 364 || 61 609 || 61 877 || 62 119 || 62 130 || 62 141 || 62 153 || 433 393

Piezīmes

(1)           Ņemot vērā leģislatīvās pārmaiņas, par kurām jau panākta vienošanās, t. i., brīvprātīgo modulāciju Apvienotajai Karalistei un 136. panta “neiztērētās summas”, ko pārtrauks piemērot 2013. gada beigās.

(2)           Summas attiecas uz pirmajam pīlāram ierosināto gada maksimālo apjomu. Tomēr jānorāda arī tas, ka negatīvos izdevumus ir ierosināts pārvietot no grāmatojumu noskaidrošanas (patlaban budžeta pozīcija 05 07 01 06) uz piešķirtajiem ieņēmumiem (pozīcija 67 03). Sīkākas ziņas skatīt paredzamo ieņēmumu tabulā nākamajā lappusē.

(3)           Skaitļi par 2013. gadu ietver summas par veterinārajiem un fitosanitārajiem pasākumiem, kā arī tirgus pasākumus zivsaimniecības nozarē.

(4)           Tabulā norādītās summas ir saskaņā ar summām, kas norādītas Komisijas paziņojumā “Budžets stratēģijai “Eiropa 2020”” (COM(2011) 500 galīgā redakcija, 2011. gada 29. jūnijs). Tomēr vēl atlicis nolemt, vai DFS atspoguļos ierosināto pārvietojumu, proti, vienai dalībvalstij valsts kokvilnas nozares pārstrukturēšanas programmai atvēlētos līdzekļus no 2014. gada pārvietot uz lauku attīstību, tas nozīmētu arī ELGF maksimālā apjoma un 2. pīlāra summas korekciju (4 milj. EUR gadā). Turpmākajās iedaļās dotajās tabulās summas ir pārvietotas, neatkarīgi no tā, vai tās ir atspoguļotas DFS.

(5)           Saskaņā ar Komisijas paziņojumu “Budžets stratēģijai “Eiropa 2020”” (COM(2011) 500 galīgā redakcija) no Eiropas Globalizācijas fonda būs pieejama kopējā summa līdz 2,5 miljardiem euro 2011. gada cenās, lai sniegtu papildu atbalstu lauksaimniekiem, kuri cieš no globalizācijas ietekmes. Iepriekšējā tabulā sadalījums pa gadiem faktiskajās cenās ir tikai orientējošs. Priekšlikumā par Iestāžu nolīgumu starp Eiropas Parlamentu, Padomi un Komisiju par sadarbību budžeta jautājumos un pareizu finanšu pārvaldību (COM(2011)403 galīgā redakcija, 2011. gada 29. jūnijs) ir noteikts, ka EGF kopējā maksimālā summa gadā ir 429 miljoni euro 2011. gada cenās.

3.2. Paredzamā ietekme uz izdevumiem 3.2.1. Paredzamās ietekmes uz izdevumiem kopsavilkums

2. tabula. 05. politikas jomas paredzamie ieņēmumi un izdevumi 2. izdevumu kategorijā

Miljonos EUR (faktiskajās cenās)

Budžeta gads || 2013 || 2013 (koriģēts) || 2014 || 2015 || 2016 || 2017 || 2018 || 2019 || 2020 || KOPĀ 2014−2020

IEŅĒMUMI || || || || || || || || || ||

123 Cukura ražošanas nodeva (pašu resursi) || 123 || 123 || 123 || 123 || || || || || || 246

|| || || || || || || || || ||

67 03 Piešķirtie ieņēmumi || 672 || 672 || 741 || 741 || 741 || 741 || 741 || 741 || 741 || 5 187

  no tiem: ex 05 07 01 06 Grāmatojumu noskaidrošana || 0 || 0 || 69 || 69 || 69 || 69 || 69 || 69 || 69 || 483

Kopā || 795 || 795 || 864 || 864 || 741 || 741 || 741 || 741 || 741 || 5 433

IZDEVUMI || || || || || || || || || ||

05 02 Tirgi (1) || 3 311 || 3 311 || 2 622 || 2 641 || 2 670 || 2 699 || 2 722 || 2 710 || 2 699 || 18 764

05 03 Tiešie atbalsti (pirms ierobežošanas) (2) || 42 170 || 42 535 || 42 876 || 43 081 || 43 297 || 43 488 || 43 454 || 43 454 || 43 454 || 303 105

05 03 Tiešie atbalsti (pēc ierobežošanas) || 42 170 || 42 535 || 42 876 || 42 917 || 43 125 || 43 303 || 43 269 || 43 269 || 43 269 || 302 027

|| || || || || || || || || ||

05 04 Lauku attīstība (pirms ierobežošanas) || 14 817 || 14 451 || 14 455 || 14 455 || 14 455 || 14 455 || 14 455 || 14 455 || 14 455 || 101 185

05 04 Lauku attīstība (pēc ierobežošanas) || 14 817 || 14 451 || 14 455 || 14 619 || 14 627 || 14 640 || 14 641 || 14 641 || 14 641 || 102 263

|| || || || || || || || || ||

05 07 01 06 Grāmatojumu noskaidrošana || -69 || -69 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0

Kopā || 60 229 || 60 229 || 59 953 || 60 177 || 60 423 || 60 642 || 60 631 || 60 620 || 60 608 || 423 054

NETO BUDŽETS pēc piešķirto ieņēmumu atvilkšanas || || || 59 212 || 59 436 || 59 682 || 59 901 || 59 890 || 59 879 || 59 867 || 417 867

Piezīmes

(1)           Sākotnējās aplēses 2013. gadam pamatojas uz 2012. gada budžeta projektu, un tajās ņemti vērā juridiski pielāgojumi, par kuriem jau panākta vienošanās attiecībā uz 2013. gadu (piemēram, noteikts atbalsta maksimālais apjoms vīna nozarē, atcelta piemaksa par cietes kartupeļiem, sauso lopbarību), kā arī dažas paredzētās izmaiņas. Aplēsēs par visiem gadiem pieņemts, ka nebūs vajadzīgs papildu finansējums atbalsta pasākumiem tirgus traucējumu vai krīžu dēļ.

(2)           2013. gada summā ietvertas aplēses par vīnogulāju izaršanai 2012. gadā vajadzīgo summu.

3. tabula. Aprēķini par KLP reformas priekšlikumu finansiālo ietekmi uz ieņēmumiem un KLP izdevumiem (pa budžeta nodaļām)

Miljonos EUR (faktiskajās cenās)

Budžeta gads || 2013 || 2013 (koriģēts) || || KOPĀ 2014−2020

|| || 2014 || 2015 || 2016 || 2017 || 2018 || 2019 || 2020 ||

IEŅĒMUMI || || || || || || || || || ||

123 Cukura ražošanas nodeva (pašu resursi) || 123 || 123 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0

|| || || || || || || || || ||

67 03 Piešķirtie ieņēmumi || 672 || 672 || 69 || 69 || 69 || 69 || 69 || 69 || 69 || 483

  no tiem: ex 05 07 01 06 Grāmatojumu noskaidrošana || 0 || 0 || 69 || 69 || 69 || 69 || 69 || 69 || 69 || 483

Kopā || 795 || 795 || 69 || 69 || 69 || 69 || 69 || 69 || 69 || 483

IZDEVUMI || || || || || || || || || ||

05 02 Tirgi (1) || 3 311 || 3 311 || -689 || -670 || -641 || -612 || -589 || -601 || -612 || -4 413

05 03 Tiešie atbalsti (pirms ierobežošanas) (2) || 42 170 || 42 535 || -460 || -492 || -534 || -577 || -617 || -617 || -617 || -3 913

05 03 Tiešie atbalsti — paredzamais ierobežošanas rezultāts, kas jāpārvieto uz lauku attīstības budžetu || || || 0 || -164 || -172 || -185 || -186 || -186 || -186 || -1 078

05 04 Lauku attīstība (pirms ierobežošanas) || 14 817 || 14 451 || 4 || 4 || 4 || 4 || 4 || 4 || 4 || 28

05 04 Lauku attīstība — paredzamais ierobežošanas rezultāts, kas jāpārvieto uz lauku attīstības budžetu || || || 0 || 164 || 172 || 185 || 186 || 186 || 186 || 1 078

05 07 01 06 Grāmatojumu noskaidrošana || -69 || -69 || 69 || 69 || 69 || 69 || 69 || 69 || 69 || 483

Kopā || 60 229 || 60 229 || -1 076 || -1 089 || -1 102 || -1 115 || -1 133 || -1 144 || -1 156 || -7 815

NETO BUDŽETS pēc piešķirto ieņēmumu atvilkšanas || || || -1 145 || -1 158 || -1 171 || -1 184 || -1 202 || -1 213 || -1 225 || -8 298

Piezīmes

(1)           Sākotnējās aplēses 2013. gadam pamatojas uz 2012. gada budžeta projektu, un tajās ņemti vērā juridiski pielāgojumi, par kuriem jau panākta vienošanās attiecībā uz 2013. gadu (piemēram, noteikts atbalsta maksimālais apjoms vīna nozarē, atcelta piemaksa par cietes kartupeļiem, sauso lopbarību), kā arī dažas paredzētās izmaiņas. Aplēsēs par visiem gadiem pieņemts, ka nebūs vajadzīgs papildu finansējums atbalsta pasākumiem tirgus traucējumu vai krīžu dēļ.

(2)           2013. gada summā ietvertas aplēses par vīnogulāju izaršanai 2012. gadā vajadzīgo summu.

4. tabula. Aprēķini par KLP reformas priekšlikumu finansiālo ietekmi uz KLP izdevumiem, kas saistīti ar tirgu

Miljonos EUR (faktiskajās cenās)

BUDŽETA GADS || || Juridiskais pamats || Paredzamās vajadzības || Izmaiņas salīdzinājumā ar 2013. gadu ||

|| || || 2013 (1) || 2014 || 2015 || 2016 || 2017 || 2018 || 2019 || 2020 || KOPĀ 2014−2020

Ārkārtas pasākumi: juridiskā pamata darbības jomas racionalizācija un paplašināšana || || 154., 155., 156. pants || pm || pm || pm || pm || pm || pm || pm || pm || pm

Cieto kviešu un sorgo intervences pasākumu atcelšana || || Bij. 10. pants || pm || - || - || - || - || - || - || - || -

Pārtikas programmas vistrūcīgākajām personām || (2) || Bij. Reg. 1234/2007 27. pants || 500,0 || -500,0 || -500,0 || -500,0 || -500,0 || -500,0 || -500,0 || -500,0 || -3 500,0

Privātā uzglabāšana (linšķiedra) || || 16. pants || N.A. || pm || pm || pm || pm || pm || pm || pm || Pm

Atbalsts par kokvilnu — pārstrukturēšana || (3) || Bij. Reg. 637/2008 5. pants || 10,0 || -4,0 || -4,0 || -4,0 || -4,0 || -4,0 || -4,0 || -4,0 || -28,0

Atbalsts augļu un dārzeņu ražotāju grupām darbības uzsākšanai || || Bij. 117. pants || 30,0 || 0,0 || 0,0 || 0.0 || -15,0 || -15,0 || -30,0 || -30,0 || -90,0

Programma skolu apgādei ar augļiem || || 21. pants || 90,0 || 60,0 || 60,0 || 60,0 || 60,0 || 60,0 || 60,0 || 60,0 || 420,0

Apiņu nozares ražotāju organizāciju atbalsta atcelšana || || Bij. 111. pants || 2,3 || -2,3 || -2,3 || -2,3 || -2,3 || -2,3 || -2,3 || -2,3 || -15,9

Sausā vājpiena fakultatīva privātā uzglabāšana || || 16. pants || N.A. || pm || pm || pm || pm || pm || pm || pm || pm

Atcelts atbalsts par vājpiena un sausā vājpiena izmantošanu lopbarībā, kazeīnu un kazeīna izmantošanu || || Bij. 101., 102. pants || pm || - || - || - || - || - || - || - || -

Sviesta fakultatīva privātā uzglabāšana || (4) || 16. pants || 14,0 || [-1,0] || [-14,0] || [-14,0] || [-14,0] || [-14,0] || [-14,0] || [-14,0] || [-85,0]

Atcelta veicināšanas nodeva piena nozarē || || Bij. 309. pants || pm || - || - || - || - || - || - || - || -

KOPĀ 05 02 || || || || || || || || || || ||

Reformas priekšlikumu neto ietekme (5) || || || || -446,3 || -446,3 || -446,3 || -461,3 || -461,3 || -476,3 || -476,3 || -3 213,9

Piezīmes

(1)           2013. gada vajadzības ir aplēstas, pamatojoties uz Komisijas 2012. gada budžeta projektu, izņemot a) augļu un dārzeņu nozari, kuras vajadzības balstās uz attiecīgā reformas priekšlikuma finanšu pārskatu, un b) tās juridiskās izmaiņas, par kurām jau panākta vienošanās.

(2)           2013. gada summa atbilst Komisijas priekšlikumam COM(2010) 486. No 2014. gada pasākumu finansēs 1. izdevumu kategorijā.

(3)                           Līdzekļi, kas atvēlēti kokvilnas nozares pārstrukturēšanas programmai Grieķijā (4 milj. EUR gadā), no 2014. gada tiks pārvietoti uz lauku attīstību. Spānijai atvēlētie līdzekļi (6,1 milj. EUR gadā) no 2018. gada tiks pārvietoti uz vienotā maksājuma shēmu (jau nolemts).

(4)           Paredzamā ietekme pasākuma nepiemērošanas gadījumā.

(5)                           Papildus izdevumiem 05 02. un 05 03. nodaļā paredzams, ka tiešos izdevumus 05 01., 05 07. un 05 08. nodaļā finansēs ar ELGF piešķirtajiem ieņēmumiem.

5. tabula. Aprēķini par KLP reformas priekšlikumu finansiālo ietekmi uz tiešajiem atbalstiem

Miljonos EUR (faktiskajās cenās)

BUDŽETA GADS || || Juridiskais pamats || Paredzamās vajadzības || Izmaiņas salīdzinājumā ar 2013. gadu ||

|| || 2013 (1) || 2013 (koriģēts) (2) || 2014 || 2015 || 2016 || 2017 || 2018 || 2019 || 2020 || KOPĀ 2014−2020

|| || || || || || || || || || || ||

Tiešie atbalsti || || || 42 169,9 || 42 535,4 || 341,0 || 381,1 || 589,6 || 768,0 || 733,2 || 733,2 || 733,2 || 4 279,3

- Jau nolemtās izmaiņas || || || || || || || || || || || ||

Pakāpeniska ieviešana ES-12 || || || || || 875,0 || 1 133,9 || 1 392,8 || 1 651,6 || 1 651,6 || 1 651,6 || 1 651,6 || 10 008,1

Kokvilnas nozares pārstrukturēšana || || || || || 0,0 || 0,0 || 0,0 || 0,0 || 6,1 || 6,1 || 6,1 || 18,4

Veselīguma pārbaude || || || || || -64,3 || -64,3 || -64,3 || -90,0 || -90,0 || -90,0 || -90,0 || -552,8

Iepriekšējās reformas || || || || || -9,9 || -32,4 || -32,4 || -32,4 || -32,4 || -32,4 || -32,4 || -204,2

|| || || || || || || || || || || ||

- Izmaiņas, kas izriet no jaunajiem KLP reformas priekšlikumiem || || || -459,8 || -656,1 || -706,5 || -761,3 || -802,2 || -802,2 || -802,2 || -4 990,3

No tiem ierobežošana || || || || || 0,0 || -164,1 || -172,1 || -184,7 || -185,6 || -185,6 || -185,6 || -1 077,7

|| || || || || || || || || || || ||

KOPĀ 05 03 || || || || || || || || || || || ||

Reformas priekšlikumu neto ietekme || || || || || -459,8 || -656,1 || -706,5 || -761,3 || -802,2 || -802,2 || -802,2 || -4 990,3

KOPĒJIE IZDEVUMI || || || 42 169,9 || 42 535,4 || 42 876,4 || 42 916,5 || 43 125,0 || 43 303,4 || 43 268,7 || 43 268,7 || 43 268,7 || 302 027,3

Piezīmes

(1)           2013. gada summā ietvertas aplēses par vīnogulāju izaršanai 2012. gadā vajadzīgo summu.

(2)           Ņemot vērā leģislatīvās pārmaiņas, par kurām jau panākta vienošanās, t. i., brīvprātīgo modulāciju Apvienotajai Karalistei un 136. panta “neiztērētās summas”, ko pārtrauks piemērot 2013. gada beigās.

6. tabula. Tiešo atbalstu komponenti

Miljonos EUR (faktiskajās cenās)

BUDŽETA GADS || || || || || 2015 || 2016 || 2017 || 2018 || 2019 || 2020 || KOPĀ 2014−2020

II pielikums || || || || || 42 407,2 || 42 623,4 || 42 814,2 || 42 780,3 || 42 780,3 || 42 780,3 || 256 185,7

Maksājums par klimatam un videi labvēlīgu lauksaimniecības praksi (30 %) || || || || || 12 866,5 || 12 855,3 || 12 844,3 || 12 834,1 || 12 834,1 || 12 834,1 || 77 068,4

Maksimālā summa, ko var atvēlēt maksājumam jaunajiem lauksaimniekiem (2 %) || || || || || 857,8 || 857,0 || 856,3 || 855,6 || 855,6 || 855,6 || 5 137,9

Pamatmaksājuma shēma, maksājums par apgabaliem ar dabas ierobežojumiem, fakultatīvs saistītais atbalsts || || || || || 28 682,9 || 28 911,1 || 29 113,6 || 29 090,6 || 29 090,6 || 29 090,6 || 173 979,4

Maksimālā summa, ko var ņemt no iepriekšējām pozīcijām, lai finansētu Mazo lauksaimnieku shēmu (10 %) || || || || || 4 288,8 || 4 285,1 || 4 281,4 || 4 278,0 || 4 278,0 || 4 278,0 || 25 689,3

III pielikumā ietvertie pārvietojumi vīna nozarē[57] || || || || || 159,9 || 159,9 || 159,9 || 159,9 || 159,9 || 159,9 || 959,1

Ierobežošana || || || || || -164,1 || -172,1 || -184,7 || -185,6 || -185,6 || -185,6 || -1 077,7

Kokvilna || || || || || 256,0 || 256,3 || 256,5 || 256,6 || 256,6 || 256,6 || 1 538,6

POSEI/Egejas jūras nelielās salas || || || || || 417,4 || 417,4 || 417,4 || 417,4 || 417,4 || 417,4 || 2 504,4

7. tabula. Aprēķini par KLP reformas priekšlikumu finansiālo ietekmi uz pārejas pasākumiem tiešo atbalstu piešķiršanai 2014. gadā

Miljonos EUR (faktiskajās cenās)

BUDŽETA GADS || || Juridiskais pamats || Paredzamās vajadzības || Izmaiņas salīdzinājumā ar 2013. gadu

|| || || 2013 (1) || 2013 (koriģēts) || 2014 (2)

Padomes Regulas (EK) Nr. 73/2009 IV pielikums || || || 40 165,0 || 40 530,5 || 541,9

Pakāpeniska ieviešana ES-10 || || || || || 616,1

Veselīguma pārbaude || || || || || -64,3

Iepriekšējās reformas || || || || || -9,9

KOPĀ 05 03 || || || || ||

KOPĒJIE IZDEVUMI || || || 40 165,0 || 40 530,5 || 41 072,4

Piezīmes

(1)           2013. gada summā ietvertas aplēses par vīnogulāju izaršanai 2012. gadā vajadzīgo summu.

(2)           Paplašinātā neto maksimālā summa ietver aplēses par pārvietojumiem no vīna nozares uz VMS, pamatojoties uz lēmumiem, kurus dalībvalstis pieņēmušas pirms 2013. gada.

8. tabula. Aprēķini par KLP reformas priekšlikumu finansiālo ietekmi uz lauku attīstību

Miljonos EUR (faktiskajās cenās)

BUDŽETA GADS || || Juridiskais pamats || Piešķīrums lauku attīstībai || Izmaiņas salīdzinājumā ar 2013. gadu ||

|| || || 2013 || 2013 (koriģēts) (1) || 2014 || 2015 || 2016 || 2017 || 2018 || 2019 || 2020 || KOPĀ 2014−2020

Lauku attīstības programmas || || || 14 788,9 || 14 423,4 || || || || || || || ||

Atbalsts par kokvilnu — pārstrukturēšana || (2) || || || || 4,0 || 4,0 || 4,0 || 4,0 || 4,0 || 4,0 || 4,0 || 28,0

Tiešā atbalsta ierobežošanas rezultāts || || || || || || 164,1 || 172,1 || 184,7 || 185,6 || 185,6 || 185,6 || 1 077,7

Lauku attīstībai atvēlētie līdzekļi, izņemot tehnisko palīdzību || (3) || || || || -8,5 || -8,5 || -8,5 || -8,5 || -8,5 || -8,5 || -8,5 || -59,4

Tehniskā palīdzība || (3) || || 27,6 || 27,6 || 8,5 || 3,5 || 3,5 || 3,5 || 3,5 || 3,5 || 3,5 || 29,4

Balva par vietēja mēroga novatoriskiem sadarbības projektiem || (4) || || N.A. || N.A. || 0,0 || 5,0 || 5,0 || 5,0 || 5,0 || 5,0 || 5,0 || 30,0

KOPĀ 05 04 || || || || || || || || || || || ||

Reformas priekšlikumu neto ietekme || || || || || 4,0 || 168,1 || 176,1 || 188,7 || 189,6 || 189,6 || 189,6 || 1 105,7

KOPĒJIE IZDEVUMI (pirms ierobežošanas) || || || 14 816,6 || 14 451,1 || 14 455,1 || 14 455,1 || 14 455,1 || 14 455,1 || 14 455,1 || 14 455,1 || 14 455,1 || 101 185,5

KOPĒJIE IZDEVUMI (pēc ierobežošanas) || || || 14 816,6 || 14 451,1 || 14 455,1 || 14 619,2 || 14 627,2 || 14 639,8 || 14 640,7 || 14 640,7 || 14 640,7 || 102 263,2

Piezīmes

(1)           Korekcijas saskaņā ar spēkā esošajiem tiesību aktiem, kas piemērojami tikai līdz 2013. finanšu gada beigām.

(2)           Summas, kas norādītas 1. tabulā (3.1. iedaļa), ir saskaņā ar summām, kas norādītas Komisijas paziņojumā “Budžets stratēģijai “Eiropa 2020”” (COM(2011) 500 galīgā redakcija). Tomēr vēl atlicis nolemt, vai DFS atspoguļos ierosināto pārvietojumu, proti, vienai dalībvalstij valsts kokvilnas nozares pārstrukturēšanas programmai atvēlētos līdzekļus no 2014. gada pārvietot uz lauku attīstību, tas nozīmētu arī ELGF maksimālā apjoma un 2. pīlāra summas korekciju (4 milj. EUR gadā). 8. tabulā summas ir pārvietotas, neatkarīgi no tā, vai tās ir atspoguļotas DFS.

(3)           Summa, kas 2013. gadā atvēlēta tehniskajai palīdzībai, noteikta, pamatojoties uz lauku attīstībai sākotnēji atvēlētajiem līdzekļiem (neskaitot pārvietojumus no 1. pīlāra).

Tehniskā palīdzība 2014.–2020. gadam noteikta 0,25 % apmērā no kopējiem lauku attīstībai atvēlētajiem līdzekļiem.

(4)           Sedz no tehniskajai palīdzībai pieejamās summas.

Daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorija: || 5 || “Administratīvie izdevumi”

Miljonos EUR (3 zīmes aiz komata)

Piezīme. Lēš, ka tiesību aktu priekšlikumi neietekmēs administratīvās apropriācijas, t. i., ir paredzēts, ka tiesisko regulējumu varēs īstenot ar pašreizējiem cilvēkresursiem un administratīvajiem izdevumiem.

|| || || 2014. gads || 2015. gads || 2016. gads || 2017. gads || 2018. gads || 2019. gads || 2020. gads || KOPĀ

AGRI ĢD ||

Ÿ Cilvēkresursi || 136,998 || 136,998 || 136,998 || 136,998 || 136,998 || 136,998 || 136,998 || 958,986

Ÿ Pārējie administratīvie izdevumi || 9,704 || 9,704 || 9,704 || 9,704 || 9,704 || 9,704 || 9,704 || 67,928

KOPĀ — AGRI ĢD || Apropriācijas || 146,702 || 146,702 || 146,702 || 146,702 || 146,702 || 146,702 || 146,702 || 1 026,914

KOPĀ — daudzgadu finanšu shēmas 5. IZDEVUMU KATEGORIJAS apropriācijas || (Saistību summa = maksājumu summa) || 146,702 || 146,702 || 146,702 || 146,702 || 146,702 || 146,702 || 146,702 || 1 026,914

Miljonos EUR (3 zīmes aiz komata)

|| || || N[58] gads || N+1 gads || N+2 gads || N+3 gads || Iekļaut ietekmes atspoguļošanai vajadzīgo gadu skaitu (skat. 1.6. punktu) || KOPĀ

KOPĀ — daudzgadu finanšu shēmas 1.–5. IZDEVUMU KATEGORIJAS apropriācijas || Saistības || || || || || || || ||

Maksājumi || || || || || || || ||

3.2.2. Paredzamā ietekme uz darbības apropriācijām

– ¨  Priekšlikums/iniciatīva neparedz darbības apropriāciju izmantošanu

– x   Priekšlikums/iniciatīva paredz darbības apropriāciju izmantošanu šādā veidā:

Saistību apropriācijas miljonos EUR (3 zīmes aiz komata)

Norādīt mērķus un rezultātus ò || || || 2014. gads || 2015. gads || 2016. gads || 2017. gads || 2018. gads || 2019. gads || 2020. gads || KOPĀ

REZULTĀTI

Rezultāta veids || Rezultātu vidējās izmaksas || Rezultātu daudzums || Izmaksas || Rezultātu daudzums || Izmaksas || Rezultātu daudzums || Izmaksas || Rezultātu daudzums || Izmaksas || Rezultātu daudzums || Izmaksas || Rezultātu daudzums || Izmaksas || Rezultātu daudzums || Izmaksas || Kopējais rezultātu daudzums || Kopējās izmaksas

KONKRĒTAIS MĒRĶIS Nr. 5 Uzlabot lauksaimniecības konkurētspēju un palielināt tās vērtības daļu pārtikas apritē || || || || || || || || || || || || || || || ||

- Augļi un dārzeņi: tirdzniecība ar ražotāju organizāciju (RO) starpniecību[59] || Ar RO starpniecību pārdotās produkcijas vērtības procentuālā daļa no kopējās produkcijas vērtības || || || 830,0 || || 830,0 || || 830,0 || || 830,0 || || 830,0 || || 830,0 || || 830,0 || || 5 810,0

- Vīna nozare: valstij atvēlētais finansējums — pārstrukturēšana59 || Hektāru skaits || || 54 326 || 475,1 || 54 326 || 475,1 || 54 326 || 475,1 || 54 326 || 475,1 || 54 326 || 475,1 || 54 326 || 475,1 || 54 326 || 475,1 || || 3 326,0

- Vīna nozare: valstij atvēlētais finansējums — ieguldījumi59 || || || 1 147 || 178.9 || 1 147 || 178,9 || 1 147 || 178,9 || 1 147 || 178,9 || 1 147 || 178,9 || 1 147 || 178,9 || 1 147 || 178,9 || || 1 252,6

- Vīna nozare: valstij atvēlētais finansējums — blakusproduktu destilācija59 || Hektolitri || || 700 000 || 98,1 || 700 000 || 98,1 || 700 000 || 98,1 || 700 000 || 98,1 || 700 000 || 98,1 || 700 000 || 98,1 || 700 000 || 98,1 || || 686,4

- Vīna nozare: valstij atvēlētais finansējums — dzeramais spirts59 || Hektāru skaits || || 32 754 || 14,2 || 32 754 || 14,2 || 32 754 || 14,2 || 32 754 || 14,2 || 32 754 || 14,2 || 32 754 || 14,2 || 32 754 || 14,2 || || 14,2

- Vīna nozare: valstij atvēlētais finansējums — koncentrētas misas izmantošana59 || Hektolitri || || 9 || 37,4 || 9 || 37,4 || 9 || 37,4 || 9 || 37,4 || 9 || 37,4 || 9 || 37,4 || 9 || 37,4 || || 261,8

- Vīna nozare: valstij atvēlētais finansējums — noieta veicināšana59 || || || || 267.9 || || 267,9 || || 267,9 || || 267,9 || || 267,9 || || 267,9 || || 267,9 || || 1 875,3

- Citi || || || || 720,2 || || 739,6 || || 768,7 || || 797,7 || || 820,3 || || 808,8 || || 797,1 || || 5 452,3

Starpsumma — 5. konkrētais mērķis || || 2 621,8 || || 2 641,2 || || 2 670,3 || || 2 699,3 || || 2 721,9 || || 2 710,4 || || 2 698,7 || || 18 763,5

KONKRĒTAIS MĒRĶIS Nr. 6 Papildināt lauku saimniecību ienākumus un mazināt lauku saimniecību ienākumu svārstības || || || || || || || || || || || || || || || ||

- Tiešais ienākumu atbalsts[60] || Hektāru skaits, par ko izmaksāts atbalsts (milj.) || || 161,014 || 42 876,4 || 161,014 || 43 080,6 || 161,014 || 43 297,1 || 161,014 || 43 488,1 || 161,014 || 43 454,3 || 161,014 || 43 454,3 || 161,014 || 43 454,3 || 161,014 || 303 105,0

Starpsumma — 6. konkrētais mērķis || || 42 876,4 || || 43 080,6 || || 43 297,1 || || 43 488,1 || || 43 454,3 || || 43 454,3 || || 43 454,3 || || 303 105,0

KOPĒJĀS IZMAKSAS || || || || || || || || || || || || || || || ||

Piezīme. 1.–4. un 7.–10. konkrētā mērķa īstenošanas rezultāti vēl jānosaka (sk. 1.4.2. iedaļu).

3.2.3. Paredzamā ietekme uz administratīvajām apropriācijām 3.2.3.1. Kopsavilkums

– ¨  Priekšlikums/iniciatīva neparedz administratīvo apropriāciju izmantošanu

– x   Priekšlikums/iniciatīva paredz administratīvo apropriāciju izmantošanu šādā veidā:

Miljonos EUR (3 zīmes aiz komata)

|| 2014. gads || 2015. gads || 2016. gads || 2017. gads || 2018. gads || 2019. gads || 2020. gads || KOPĀ

Daudzgadu finanšu shēmas 5. IZDEVUMU KATEGORIJA || || || || || || || ||

Cilvēkresursi[61] || 136,998 || 136,998 || 136,998 || 136,998 || 136,998 || 136,998 || 136,998 || 958,986

Pārējie administratīvie izdevumi || 9,704 || 9,704 || 9,704 || 9,704 || 9,704 || 9,704 || 9,704 || 67,928

Starpsumma — daudzgadu finanšu shēmas 5. IZDEVUMU KATEGORIJA || || || || || || || ||

Ārpus daudzgadu finanšu shēmas 5. IZDEVUMU KATEGORIJAS || || || || || || || ||

Cilvēkresursi || || || || || || || ||

Citi administratīvie izdevumi || || || || || || || ||

Starpsumma — ārpus daudzgadu finanšu shēmas 5. IZDEVUMU KATEGORIJAS || || || || || || || ||

KOPĀ || 146,702 || 146,702 || 146,702 || 146,702 || 146,702 || 146,702 || 146,702 || 1 026,914

3.2.3.2.  Paredzamās cilvēkresursu vajadzības

– ¨  Priekšlikums/iniciatīva neparedz cilvēkresursu izmantošanu

– x   Priekšlikums/iniciatīva paredz cilvēkresursu izmantošanu šādā veidā:

Piezīme. Lēš, ka tiesību aktu priekšlikumi neietekmēs administratīvās apropriācijas, t. i., ir paredzēts, ka tiesisko regulējumu varēs īstenot ar pašreizējiem cilvēkresursiem un administratīvajiem izdevumiem. 2014.–2020. gada skaitļi pamatojas uz situāciju 2011. gadā.

Paredzamais apjoms izsakāms veselos skaitļos (vai maksimāli ar vienu zīmi aiz komata)

|| 2014. gads || 2015. gads || 2016. gads || 2017. gads || 2018. gads || 2019. gads || 2020. gads

Ÿ Štatu sarakstā ietvertās amata vietas (ierēdņi un pagaidu darbinieki) ||

XX 01 01 01 (Galvenā mītne un Komisijas pārstāvniecības) || 1 034 || 1 034 || 1 034 || 1 034 || 1 034 || 1 034 || 1 034

XX 01 01 02 (Delegācijas) || 3 || 3 || 3 || 3 || 3 || 3 || 3

XX 01 05 01 (Netiešā pētniecība) || || || || || || ||

10 01 05 01 (Tiešā pētniecība) || || || || || || ||

Ÿ Ārštata darbinieki (izsakot ar pilnslodzes ekvivalentu — FTE)[62] ||

XX 01 02 01 (CA, INT, SNE, ko finansē no vispārīgajām apropriācijām) || 78 || 78 || 78 || 78 || 78 || 78 || 78

XX 01 02 02 (CA, INT, JED, LA un SNE delegācijās) || || || || || || ||

XX 01 04 yy || Galvenā mītne || || || || || || ||

Delegācijas || || || || || || ||

XX 01 05 02 (CA, INT, SNE — netiešā pētniecība) || || || || || || ||

10 01 05 02 (CA, INT, SNE — tiešā pētniecība) || || || || || || ||

Citas budžeta pozīcijas (precizēt) || || || || || || ||

KOPĀ[63] || 1 115 || 1 115 || 1 115 || 1 115 || 1 115 || 1 115 || 1 115

XX ir attiecīgā politikas joma vai budžeta sadaļa.

Cilvēkresursu vajadzības tiks nodrošinātas, izmantojot attiecīgā ĢD darbiniekus, kuri jau ir iesaistīti konkrētās darbības pārvaldībā un/vai ir pārgrupēti attiecīgajā ģenerāldirektorātā, vajadzības gadījumā izmantojot vadošajam ĢD gada budžeta sadales procedūrā piešķirtos papildu resursus un ņemot vērā budžeta ierobežojumus.

Veicamo uzdevumu apraksts

Ierēdņi un pagaidu darbinieki ||

Ārštata darbinieki ||

3.2.4. Saderība ar kārtējo daudzgadu finanšu shēmu

– x   Priekšlikums/iniciatīva atbilst PRIEKŠLIKUMIEM PAR daudzgadu finanšu shēmu 2014.–2020. GADAM

– ¨  Pieņemot priekšlikumu/iniciatīvu, jāpārplāno attiecīgā izdevumu kategorija daudzgadu finanšu shēmā

– ¨  Pieņemot priekšlikumu/iniciatīvu, jāpiemēro elastības instruments vai jāpārskata daudzgadu finanšu shēma

3.2.5. Trešo personu iemaksas

– Priekšlikums/iniciatīva neparedz trešo personu līdzfinansējumu

– X  Priekšlikums par lauku attīstību (ELFLA) paredz šādu līdzfinansējumu:

Apropriācijas miljonos EUR (3 zīmes aiz komata)

|| 2014. gads || 2015. gads || 2016. gads || 2017. gads || 2018. gads || 2019. gads || 2020. gads || Kopā

Norādīt līdzfinansējuma struktūru || DV || DV || DV || DV || DV || DV || DV || DV

KOPĀ — Līdzfinansējuma apropriācijas[64] || Jānosaka || Jānosaka || Jānosaka || Jānosaka || Jānosaka || Jānosaka || Jānosaka || Jānosaka

3.3. Paredzamā ietekme uz ieņēmumiem

– ¨  Priekšlikums/iniciatīva finansiāli neietekmē ieņēmumus

– ¨  Priekšlikums/iniciatīva finansiāli ietekmē:

– x   pašu resursus

– x   dažādus ieņēmumus

Miljonos EUR (3 zīmes aiz komata)

Budžeta ieņēmumu pozīcija || Kārtējā budžeta gadā pieejamās apropriācijas || Priekšlikuma/iniciatīvas ietekme[65]

N. gads || N+1 gads || N+2 gads || N+3 gads || Iekļaut ietekmes ilguma atspoguļošanai vajadzīgo aiļu skaitu (skat. 1.6. punktu)

|| || || || || || || ||

Attiecībā uz īpaši novirzāmiem dažādajiem ieņēmumiem norādīt attiecīgo(-ās) izdevumu pozīciju(-as).

Sk. 2. un 3. tabulu 3.2.1. iedaļā.

[1]               Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Budžets stratēģijai “Eiropa 2020””, COM(2011) 500 galīgā redakcija, 29.6.2011.

[2]               Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “KLP 2020. gada perspektīvā: kā risināt nākotnē paredzamās ar pārtiku, dabas resursiem un teritoriālajiem aspektiem saistītās problēmas” (COM(2010) 672 galīgā redakcija), 18.11.2010.

[3]               Sk. jo īpaši Eiropas Parlamenta 2011. gada 23. jūnija Rezolūciju 2011/2015(INI) un Prezidentūras 2011. gada 18. marta secinājumus.

[4]               Pašreizējo tiesisko regulējumu veido Padomes Regula (EK) Nr. 73/2009 (tiešie maksājumi), Padomes Regula (EK) Nr. 1234/2007 (tirgus instrumenti), Padomes Regula (EK) Nr. 1698/2005 (lauku attīstība) un Padomes Regula (EK) Nr. 1290/2005 (finansēšana).

[5]               Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu, Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu, uz kuriem attiecas vienotais stratēģiskais satvars, un vispārīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu un Kohēzijas fondu un atceļ Regulu (EK) Nr. 1083/2006, COM(2011) 615, 6.10.2011.

[6]               Pārskatu par visiem 517 saņemtajiem komentāriem skatīt ietekmes novērtējuma 9. pielikumā.

[7]               OV C […], […], […]. lpp.

[8]               OV C […], […], […]. lpp.

[9]               […] atzinums, OV C […], […], […]. lpp.

[10]             OV C […], […], […]. lpp.

[11]             COM(2010) 672 galīgā redakcija, 18.11.2010.

[12]             OV L 299, 16.11.2007., 1. lpp.

[13]             OV C […], […], […]. lpp.

[14]             OV L 34, 9.2.1979., 2. lpp.

[15]             COM(2009) 0234 galīgā redakcija.

[16]             OV L 31, 1.2.2002., 1. lpp.

[17]             OV L 93, 31.3.2006., 12. lpp.

[18]             OV L […], […], […]. lpp.

[19]             OV L 55, 28.2.2011., 13. lpp.

[20]             OV L 206, 16.8.1996., 46. lpp.

[21]             OV L 87, 24.3.2007., 1. lpp.

[22]             OV L 145, 31.5.2001., 12. lpp.

[23]             OV L […], […], […]. lpp.

[24]             OV L 189, 20.7.2007., 1. lpp.

[25]             OV L 124, 20.5.2003., 36. lpp.

[26]             OV L 265, 25.9.2006., 1. lpp.

[27]             OV L 244, 1.10.2004., 2. lpp.

[28]             OV L 197, 3.8.2000., 19. lpp.

[29]             OV L 10, 12.1.2002., 58. lpp.

[30]             OV L 10, 12.1.2002., 67. lpp.

[31]             OV L 15, 17.1.2002., 19. lpp.

[32]             OV L 10, 12.1.2002., 47. lpp.

[33]             OV L 10, 12.1.2002., 53. lpp.

[34]             OV L 39, 13.2.2008., 16. lpp.

[35]             OV L 299, 8.11.2008., 25. lpp.

[36]             OV L 78, 24.3.2009., 1. lpp.

[37]             OV L 179, 14.7.1999., 1. lpp.

[38]             OV L 118, 4.5.2002., 1. lpp.

[39]             OV L 186, 30.6.1989., 21. lpp.

[40]             OV L 109, 6.5.2000., 29. lpp.

[41]             OV L 247, 21.9.2007., 17. lpp.

[42]             OV L 302, 19.10.1992., 10. lpp.

[43]             OV L 253, 11.10.1993., 1. lpp.

[44]             OV L 84, 31.3.2009., 1. lpp.

[45]             OV L 185, 17.7.2009., 1. lpp.

[46]             OV L 328, 15.12.2009., 10. lpp.

[47]             OV L […], […], […]. lpp.

[48]             OV L 376, 27.12.2006., 21. lpp.

[49]             OV L 404, 30.12.2006., 26. lpp.

[50]             OV L 276, 6.10.1990., 40. lpp.

[51]             OV L 40, 11.2.1999., 34. lpp.

[52]             ABM — budžeta vadība pa darbības jomām, ABB — bud˛eta līdzekļu sadale pa darbības jomām.

[53]             Kā paredzēts Finanšu regulas 49. panta 6. punkta attiecīgi a) un b) apakšpunktā.

[54]             COM(2011) 500 galīgā redakcija, 2011. gada 29. jūnijs.

[55]             Skaidrojumus par pārvaldības veidiem un atsauces uz Finanšu regulu skatīt BudgWeb tīmekļa vietnē: http://www.cc.cec/budg/man/budgmanag/budgmanag_en.html

[56]             Kā paredzēts Finanšu regulas 185. pantā.

[57]             Tiešie atbalsti 2014.–2020. gada periodam ietver aplēses par pārvietojumiem no vīna nozares uz VMS, pamatojoties uz lēmumiem, kurus dalībvalstis pieņēmušas attiecībā uz 2013. gadu.

[58]             N gads ir gads, kurā sāk īstenot priekšlikumu/iniciatīvu.

[59]             Pamatojoties uz līdzšinējo izpildi un aplēsēm 2012. gada budžeta projektā. Augļu un dārzeņu nozares ražotāju organizācijām atvēlētās summas ir saskaņā ar minētās nozares reformu, un, kā jau norādīts 2012. gada budžeta projekta darbības pārskatos, rezultāti būs zināmi tikai 2011. gada beigās.

[60]             Pamatojoties uz potenciālajām atbalsttiesīgajām platībām 2009. gadā.

[61]             Pamatojoties uz vidējām izmaksām EUR 127 000 par štatu sarakstā ietvertu ierēdņu un pagaidu darbinieku amata vietu.

[62]             CA — līgumdarbinieki, INT — pagaidu darbinieki, JED — jaunākie eksperti delegācijās, LA — vietējie darbinieki, SNE — valstu norīkotie eksperti.

[63]             Neietver budžeta pozīcijas 05.010404 maksimālo apjomu.

[64]             Būs noteiktas lauku attīstības programmās, kas jāiesniedz dalībvalstīm.

[65]             Norādītajām tradicionālo pašu resursu (muitas nodokļi, cukura nodevas) summām jābūt neto summām, t.i., bruto summām, no kurām atskaitītas iekasēšanas izmaksas 25 % apmērā.