52011PC0560

PASKAIDROJUMA RAKSTS

PRIEKŠLIKUMA KONTEKSTS

Šengenas pārvaldība – zonas bez kontroles pie iekšējām robežām stiprināšana

Attiecībā uz šajā priekšlikumā ietverto grozījumu kontekstu un pamatojumu, un sīki izvērstu izskaidrojumu par to, kā tiem ir paredzēts darboties praksē, tiek izdarīta atsauce uz Komisijas paziņojumu Eiropas Parlamentam, Padomei, Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai „Šengenas pārvaldība – zonas bez kontroles pie iekšējām robežām stiprināšana”, kas tiek pieņemts kopā ar šo priekšlikumu.

Izmaiņas tiesību aktos

Lai sniegtu nepieciešamo tiesisko regulējumu, atbildot uz Eiropadomes 23.-24. jūnija aicinājumu ieviest mehānismu, lai rīkotos patiešām kritiskās situācijās, nepieciešams grozīt Šengenas Robežu kodeksu, kas izveidots ar Regulu (EK) Nr. 562/2006 un, no vienas puses, paredz noteikumus robežkontrolei pie ārējām robežām, un, no otras puses, paredz atcelt robežkontroli pie iekšējām robežām un iespēju to atjaunot ierobežotos gadījumos.

Tā kā personu brīva pārvietošanās telpā bez iekšējām robežām ir Savienības kopīgs sasniegums, ko bauda visas personas, kas dzīvo šajā zonā, ja paredzams, ka šo brīvo pārvietošanos ietekmēs vienpusējs un reizēm neskaidrs valsts lēmums, lēmumu nepieciešams pieņemt Savienības līmenī.

Tādēļ principā robežkontroles atjaunošana pie iekšējām robežām būtu jābalsta uz lēmumu, ko Komisija ierosinājusi un pieņēmusi kā īstenošanas aktu pēc tam, kad dalībvalstis ir paudušas nostāju pārbaudes procedūrā, kas noteikta Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 16. februāra Regulā (ES) Nr. 182/2011, ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu[1]. Lēmumā konkrēti nosaka, kur izņēmuma kārtā var atjaunot robežkontroli pie iekšējām robežām, un to balsta uz paildzināmiem 30 dienu laikposmiem, kopumā nepārsniedzot sešus mēnešus. Šo laiku var paildzināt tikai tad, ja robežkontroles pie iekšējām robežām atjaunošanas pamatā ir negatīvs konstatējums Šengenas novērtēšanas mehānisma ietvaros attiecībā uz dalībvalsts pastāvīgo nespēju pienācīgi apsargāt savu ārējās robežas daļu.

Tomēr attiecībā uz neparedzamiem notikumiem dalībvalstis saglabā iespēju vienpusēji atjaunot robežkontroli pie iekšējām robežām, ja ir nepieciešama tūlītēja rīcība. Šāds lēmums stājas spēkā nekavējoties, un par to paziņo Komisijai, Eiropas Parlamentam un pārējām dalībvalstīm. Tomēr robežkontroli pie iekšējām robežām šādos apstākļos var atjaunot ne ilgāk kā uz piecām dienām. Šādā gadījumā Komisija var apspriesties ar visām dalībvalstīm, lai novērtētu veiktā pasākuma piemērotību. Šāda apspriešanās neaptur dalībvalsts pieņemto lēmumu. Ja vajadzīgs, robežkontroles atjaunošanu pie iekšējām robežām var paildzināt, taču šādā gadījumā jābalstās uz Komisijas lēmumu, kas pieņemts kā īstenošanas akts, izmantojot steidzamības procedūru, kas paredzēta minētās Regulas Nr. 182/2011 8. pantā.

Saskaņota, ES balstīta reakcija ļautu ņemt vērā visas Eiropas intereses. Ar šādu reakciju risinātu situācijas, kurās kāda dalībvalsts saskaras ar nopietnu, īstermiņa un pamatā vietēju apdraudējumu sabiedriskajai kārtībai vai iekšējai drošībai, kā arī situācijas, kurām ir plašāka un ilglaicīgāka ietekme. Abos gadījumos ir pamats īstenot saskaņotu Eiropas reakciju, jo saistībā ar ikvienu lēmumu atjaunot robežkontroli pie iekšējām robežām – pat uz ierobežotu laiku un ierobežotā ģeogrāfiskā teritorijā – ietekme uz cilvēkiem un ekonomiku pārsniegs tās dalībvalsts robežas, kura pieņem šādus pasākumus. Šāda saskaņota Eiropas pieeja ir jo vairāk nepieciešama, ja kāda ārējās robežas daļa negaidīti tiek pakļauta spēcīgam spiedienam vai ja kāda dalībvalsts pastāvīgi nespēj kontrolēt savu ārējās robežas daļu, kā arī tad, ja apstākļi rada nopietnu apdraudējumu sabiedriskajai kārtībai vai iekšējai drošībai Savienības vai valsts līmenī. Ikvienam lēmumam atjaunot robežkontroli pie iekšējām robežām ir tieša ietekme uz visiem ceļotājiem un uz visu dalībvalstu kopīgajām interesēm.

Šādos apstākļos robežkontroles atjaunošanai pie iekšējām robežām būtu jābūt pašam pēdējam līdzeklim un tikai uz tik ilgu laiku, kamēr tiek pieņemti citi pasākumi, lai stabilizētu situāciju attiecīgajā ārējās robežas daļā solidaritātes garā Eiropas līmenī un/vai valsts līmenī, lai panāktu labāku atbilstību kopīgajiem noteikumiem.

2. APSPRIEŠANĀS AR IEINTERESĒTAJĀM PERSONĀM UN IETEKMES NOVĒRTĒJUMU REZULTĀTI

Savā paziņojumā par migrāciju[2] Komisija ierosināja iespēju izveidot mehānismu, kas ļautu Eiropas līmenī pieņemt lēmumu, ar kuru nosaka, kuras dalībvalstis izņēmuma kārtā atjauno robežkontroli pie iekšējām robežām un uz cik ilgu laiku. Paziņojumā bija iekļautas idejas par iespēju paredzēt mehānismu rīcībai ārkārtas apstākļos, tostarp iespējamu saskaņotu, ES balstītu robežkontroles pagaidu atjaunošanu pie iekšējām robežām kā pašu pēdējo līdzekli.

Šīs idejas atbalstīja Tieslietu un iekšlietu padome 2011. gada 12. maijā un Eiropadome savā sanāksmē 2011. gada 23.-24. jūnijā, aicinot ieviest aizsardzības mehānismu, “lai, nekaitējot personu brīvas pārvietošanās principam, reaģētu uz ārkārtas apstākļiem, kas apdraud Šengenas zonas sadarbības vispārējo darbību.”

3. PRIEKŠLIKUMA JURIDISKIE ASPEKTI

Priekšlikuma juridiskais pamats ir Līguma par Eiropas Savienības darbību 77. panta 1. un 2. punkts.

Ar šo priekšlikumu tiek grozīta Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 15. marta Regula (EK) Nr. 562/2006, ar kuru ievieš Kopienas Kodeksu par noteikumiem, kas reglamentē personu pārvietošanos pār robežām (Šengenas Robežu kodekss), kuras pamatā bija līdzvērtīgi Eiropas Kopienas dibināšanas līguma noteikumi, t.i., attiecīgi 62. panta 1. punkts (iekšējās robežas) un 2. punkta a) apakšpunkts (ārējās robežas).

4. IETEKME UZ BUDŽETU

Ierosinātais grozījums neietekmē ES budžetu.

2011/0242 (COD)

Priekšlikums

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA

ar kuru groza Regulu (EK) Nr. 562/2006, lai paredzētu kopīgus noteikumus par robežkontroles pagaidu atjaunošanu pie iekšējām robežām ārkārtas apstākļos

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 77. panta 1. un 2. punktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru,

tā kā:

(1) Telpas izveide, kurā tiek nodrošināta personu brīva pārvietošanās pāri iekšējām robežām, ir viens no galvenajiem Eiropas Savienības sasniegumiem. Šādā zonā bez kontroles pie iekšējām robežām ir nepieciešams kopīgi reaģēt uz situācijām, kas nopietni ietekmē Eiropas Savienības vai vienas vai vairāku dalībvalstu sabiedrisko kārtību vai iekšējo drošību, ļaujot ārkārtas apstākļos atjaunot robežkontroli pie iekšējām robežām, tomēr nekaitējot personu brīvas pārvietošanās principam. Tādēļ ir nepieciešama kopīga Savienības reakcija, ņemot vērā ietekmi, kāda šādiem pašiem pēdējiem pasākumiem var būt uz visām personām, kurām ir tiesības pārvietoties šajā zonā bez robežkontroles pie iekšējām robežām.

(2) Brīva pārvietošanās zonā bez iekšējās robežkontroles ir svarīgs Savienības sasniegums. Tā kā robežkontroles pagaidu atjaunošana pie iekšējām robežām ietekmē brīvu pārvietošanos, jebkuru lēmumu par to būtu jāpieņem Savienības līmenī. Jebkurā gadījumā robežkontroles atjaunošanai pie iekšējam robežām būtu jābūt vienīgi pašam pēdējam pasākumam, kam ir stingri ierobežota darbības joma un laiks, pamatojoties uz konkrētiem objektīviem kritērijiem un šāda pasākuma nepieciešamības izvērtējumu, kas būtu jāveic Savienības līmenī. Ja nopietnais apdraudējums sabiedriskajai kārtībai vai iekšējai drošībai prasa tūlītēju rīcību, dalībvalstij būtu jābūt iespējai atjaunot robežkontroli pie savām iekšējām robežām uz laiku, kas nepārsniedz piecas dienas un par kura jebkādu paildzināšanu nepieciešams lemt Savienības līmenī.

(3) Pieņemot lēmumus par robežkontroles atjaunošanu pie iekšējām robežām, pasākuma nepieciešamība un samērīgums būtu jāapsver, salīdzinot ar apdraudējumu sabiedriskajai kārtībai vai iekšējai drošībai, kura dēļ tiek lūgts atjaunot robežkontroli pie iekšējām robežām, tāpat būtu jāapsver alternatīvi pasākumi, kurus varētu veikt valsts un/vai Savienības līmenī, kā arī šāda pasākuma ietekme uz brīvu pārvietošanos zonā bez iekšējām robežām.

(4) Robežkontroles atjaunošana pie iekšējām robežām varētu izņēmuma kārtā būt nepieciešama tad, ja pastāv nopietns apdraudējums sabiedriskajai kārtībai vai iekšējai drošībai Savienības vai valsts līmenī, jo īpaši saistībā ar teroristu incidentiem vai apdraudējumu, kā arī apdraudējumu, ko rada organizētā noziedzība.

(5) Var rasties situācijas, kurās vienas vai vairāku dalībvalstu ārējo robežu šķērso daudz trešo valstu pilsoņu. Tā rezultātā var negaidīti un būtiski palielināties to trešo valstu pilsoņu otrreizēja plūsma, par kuriem tiek konstatēts, ka tie citas dalībvalsts vai citu dalībvalstu teritorijā uzturas nelikumīgi. Ņemot vērā to, cik dalībvalstu skar šāds negaidīts un būtisks otrreizējās plūsmas pieaugums, kā arī šāda pieauguma vispārējo ietekmi uz situāciju migrācijas jomā Savienībā vai kādā konkrētā dalībvalstī, var tikt atzīts par nepieciešamu uz laiku atjaunot robežkontroli pie iekšējām robežām, ja apstākļi rada nopietnu apdraudējumu sabiedriskajai kārtībai vai iekšējai drošībai Savienības vai valsts līmenī. Tas, ka ārējo robežu šķērso liels skaits trešo valstu pilsoņu, varētu konkrētos apstākļos pamatot robežkontroles tūlītēju atjaunošanu pie dažām iekšējām robežām, ja šāds pasākums ir nepieciešams, lai Savienības vai valsts līmenī aizsargātu sabiedrisko kārtību un iekšējo drošību pret nopietnu apdraudējumu, kura sakarā nepieciešams steidzami rīkoties.

(6) Kontroles pagaidu atjaunošana pie dažām iekšējām robežām varētu būt arī atbilde uz nopietniem trūkumiem, kādi konstatēti Šengenas novērtējumos saskaņā ar 15. pantu regulā par novērtēšanas un uzraudzības mehānismu izveidi, lai pārbaudītu Šengenas acquis piemērošanu, ja apstākļi radītu nopietnu apdraudējumu sabiedriskajai kārtībai vai iekšējai drošībai Savienības vai valsts līmenī.

(7) Pirms tiek pieņemts lēmums par kontroles pagaidu atjaunošanu pie dažām iekšējām robežām, būtu pilnībā jāizpēta iespējas izmantot pasākumus, kuru mērķis ir risināt pamatā esošo situāciju, tostarp Savienības struktūru, piemēram, Frontex vai Eiropola palīdzību un tehniskos vai finansiālos atbalsta pasākumus valsts un/vai Savienības līmenī. Turklāt ikviens lēmums atjaunot kontroli pie iekšējām robežām būtu jābalsta uz pamatotu informāciju, kuru var sniegt dalībvalsts, kas lūdz atjaunot kontroli, vai kura tiek iegūta no citiem avotiem, tostarp pārbaudes apmeklējumiem.

(8) Lai nodrošinātu vienādus šīs regulas īstenošanas nosacījumus, īstenošanas pilnvaras būtu jāpiešķir Komisijai. Šīs pilnvaras būtu jāīsteno saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 16. februāra Regulu (ES) Nr. 182/2011, ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu[3]. Izņemot steidzamības gadījumus un ņemot vērā minētās regulas 2. panta 2. punkta b) apakšpunkta iii) ievilkumu, ir piemērojama pārbaudes procedūra.

(9) Komisijai būtu jāpieņem tūlītēji piemērojami īstenošanas akti, ja pienācīgi pamatotos gadījumos saistībā ar esošu apdraudējumu sabiedriskajai kārtībai vai iekšējai drošībai Savienības vai valsts līmenī to prasa neatliekami steidzami iemesli.

(10) Saskaņā ar 1. un 2. pantu Protokolā par Dānijas nostāju, kas pievienots Līgumam par Eiropas Savienību un Līgumam par Eiropas Savienības darbību, Dānija nepiedalās šīs regulas pieņemšanā, un tā nav tai saistoša un nav jāpiemēro. Ņemot vērā to, ka šī regula papildina Šengenas acquis atbilstīgi Līguma par Eiropas Savienības darbību trešās daļas V sadaļai, Dānija saskaņā ar iepriekš minētā protokola 4. pantu sešos mēnešos pēc šīs regulas pieņemšanas izlemj, vai tā šo regulu īstenos savos tiesību aktos.

(11) Šī regula pilnveido Šengenas acquis noteikumus, kuru īstenošanā Apvienotā Karaliste nepiedalās saskaņā ar Padomes 2000. gada 29. maija Lēmumu 2000/365/EK par Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes lūgumu piedalīties dažu Šengenas acquis noteikumu īstenošanā[4]. Tāpēc Apvienotā Karaliste nepiedalās šīs regulas pieņemšanā, un tā nav tai saistoša un nav jāpiemēro.

(12) Šī regula pilnveido Šengenas acquis noteikumus, kuru īstenošanā Īrija nepiedalās saskaņā ar Padomes 2002. gada 28. februāra Lēmumu 2002/192/EK par Īrijas lūgumu piedalīties dažu Šengenas acquis noteikumu īstenošanā[5]. Tāpēc Īrija nepiedalās šīs regulas pieņemšanā, un tā nav tai saistoša un nav jāpiemēro.

(13) Attiecībā uz Norvēģiju un Islandi šī regula pilnveido Šengenas acquis noteikumus, kā paredzēts nolīgumā, kas noslēgts starp Eiropas Savienības Padomi, Islandes Republiku un Norvēģijas Karalisti par abu valstu asociēšanu Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un pilnveidošanā[6].

(14) Attiecībā uz Šveici šī regula pilnveido Šengenas acquis noteikumus, kā paredzēts Nolīgumā starp Eiropas Savienību, Eiropas Kopienu un Šveices Konfederāciju par Šveices Konfederācijas asociēšanu Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un pilnveidošanā[7].

(15) Attiecībā uz Lihtenšteinu šī regula pilnveido Šengenas acquis noteikumus, kā paredzēts protokolā, kas parakstīts starp Eiropas Savienību, Eiropas Kopienu, Šveices Konfederāciju un Lihtenšteinas Firstisti par Lihtenšteinas Firstistes pievienošanos Nolīgumam starp Eiropas Savienību, Eiropas Kopienu un Šveices Konfederāciju par Šveices Konfederācijas asociēšanu Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un pilnveidošanā[8].

(16) Attiecībā uz Kipru šī regula ir akts, kas papildina Šengenas acquis vai kā citādi ir ar to saistīts, kā paredzēts 2003. gada Pievienošanās akta 3. panta 2. punktā.

(17) Attiecībā uz Bulgāriju un Rumāniju šī regula ir akts, kas papildina Šengenas acquis vai kā citādi ir ar to saistīts, kā paredzēts 2005. gada Pievienošanās akta 4. panta 2. punktā.

(18) Šajā regulā ir ievērotas pamattiesības un principi, kas jo īpaši atzīti Eiropas Savienības Pamattiesību hartā, tostarp pārvietošanās un uzturēšanās brīvība. Šī regula ir jāīsteno saskaņā ar minētajām tiesībām un principiem,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.

1. pants

Regulu (EK) Nr. 562/2006 groza šādi:

(1) regulas 23. līdz 26. pantu aizstāj ar šādiem pantiem:

„ 23. pants

Vispārējais regulējums robežkontroles pagaidu atjaunošanai pie iekšējām robežām

1. Ja zonā bez robežkontroles pie iekšējām robežām pastāv nopietns apdraudējums sabiedriskajai kārtībai vai iekšējai drošībai Savienības vai valsts līmenī, var izņēmuma kārtā atjaunot robežkontroli pie vienas vai vairāku dalībvalstu visām iekšējām robežām vai to konkrētām daļām uz ierobežotu laiku, kas nepārsniedz 30 dienas, vai uz paredzamo nopietnā apdraudējuma laiku, ja tas ir ilgāks par 30 dienām. Robežkontroles pagaidu atjaunošanas pie iekšējām robežām apjoms un ilgums nepārsniedz to, kas noteikti ir nepieciešams, lai reaģētu uz nopietno apdraudējumu.

2. Robežkontroli pie iekšējām robežām var atjaunot vienīgi saskaņā ar šīs regulas 24., 25. un 26. pantā paredzētajām procedūrām. Katrā gadījumā, kad tiek apsvērts lēmums par robežkontroles atjaunošanu pie iekšējām robežām, jāņem vērā 23.a pantā uzskaitītie kritēriji.

3. Ja nopietnais apdraudējums sabiedriskajai kārtībai vai iekšējai drošībai Savienības vai valsts līmenī turpinās ilgāk par 1. punktā paredzēto laiku, var paildzināt robežkontroli pie iekšējām robežām, ņemot vērā 23.a pantā uzskaitītos kritērijus, to pamatojot ar tiem pašiem iemesliem, kas minēti 1. punktā, un, ņemot vērā visus jaunos apstākļus, paildzināt robežkontroli ikreiz vēl par 30 dienām.

4. Kopējais laiks, uz kādu atjauno robežkontroli pie iekšējām robežām, pamatojoties uz 1. punktā paredzēto sākotnējo laiku un 3. punktā paredzētajiem paildzinājumiem, nepārsniedz sešus mēnešus. Ja turpinās nopietni trūkumi saistībā ar ārējo robežu kontroli vai atgriešanas procedūrām, kas konstatēti saskaņā ar 15. pantu regulā par novērtēšanas un uzraudzības mehānisma izveidi, lai pārbaudītu Šengenas acquis piemērošanu, Komisija var nolemt šo laiku paildzināt.

23.a pants

Kritēriji robežkontroles pagaidu atjaunošanai pie iekšējām robežām

1. Lemjot par robežkontroles pagaidu atjaunošanu pie vienas vai vairākām iekšējām robežām vai to daļām, Komisija vai attiecīgā dalībvalsts gadījumos, kas minēti 25. panta 1. punktā, izvērtē apmēru, kādā ar šādu pasākumu paredzams pienācīgi novērst apdraudējumu sabiedriskajai kārtībai vai iekšējai drošībai Savienības vai valsts līmenī, un izvērtē pasākuma samērīgumu ar minēto apdraudējumu. Šo novērtējumu balsta uz sīku informāciju, ko iesniedz attiecīgā(s) dalībvalsts/dalībvalstis, un visu citu attiecīgu informāciju, tostarp informāciju, kas iegūta, pamatojoties uz 2. punktu. Veicot šādu novērtējumu, īpaši ņem vērā šādus apsvērumus:

1. apdraudējuma sabiedriskajai kārtībai vai iekšējai drošībai Savienības vai valsts līmenī, tostarp saistībā ar teroristu izraisītiem incidentiem vai apdraudējumu, kā arī organizētās noziedzības radītā apdraudējuma paredzamā ietekme;

2. tehnisko vai finansiālo atbalsta pasākumu pieejamība, kurus varētu izmantot vai kuri ir izmantoti valsts un/vai Eiropas līmenī, tostarp Savienības struktūru, piemēram, Frontex , EASO vai Eiropola palīdzība, un apmērs, kādā paredzams, ka šādi pasākumi pienācīgi novērsīs apdraudējumu sabiedriskajai kārtībai vai iekšējai drošībai Savienības vai valsts līmenī;

3. saskaņā ar regulu par novērtēšanas un uzraudzības mehānisma izveidi, lai pārbaudītu Šengenas acquis piemērošanu, veiktajos Šengenas novērtējumos konstatēto nopietno trūkumu saistībā ar ārējo robežu kontroli vai atgriešanas procedūrām pašreizējā un paredzamā turpmākā ietekme;

4. šāda pasākuma paredzamā ietekme uz brīvu pārvietošanos zonā bez robežkontroles pie iekšējām robežām.

2. Pirms lēmuma pieņemšanas Komisija var

5. lūgt dalībvalstīm, Frontex , Eiropolam, Eurojust , Pamattiesību aģentūrai vai jebkurai citai Savienības struktūrai sniegt tai sīkāku informāciju,

6. ar dalībvalstu ekspertu, Frontex , Eiropola un jebkuras citas attiecīgas Eiropas struktūras atbalstu veikt pārbaudes apmeklējumus, lai iegūtu vai pārbaudītu informāciju, kas ir būtiska lēmumam pagaidu kārtā atjaunot robežkontroli pie iekšējām robežām.

24. pants

Procedūra robežkontroles pagaidu atjaunošanai pie iekšējām robežām

1. Ja dalībvalsts uzskata, ka saskaņā ar 23. panta 1. punktu būtu jāatjauno robežkontrole pie iekšējām robežām, tā iesniedz lūgumu Komisijai vēlākais sešas nedēļas pirms plānotās atjaunošanas vai īsākā laikā, ja apstākļi, kuru dēļ nepieciešams atjaunot robežkontroli pie iekšējām robežām, kļūst zināmi vienīgi mazāk nekā sešas nedēļas pirms plānotās atjaunošanas, un sniedz šādu informāciju:

7. ierosinātās atjaunošanas iemeslus, tostarp visus attiecīgos datus, kas sīki atspoguļo notikumus, kuri rada nopietnu apdraudējumu sabiedriskajai kārtībai vai iekšējai drošībai Savienības vai valsts līmenī;

8. ierosinātās atjaunošanas darbības jomu, konkrēti norādot, kurā iekšējās robežas daļā vai daļās robežkontrole ir jāatjauno;

9. oficiālo robežšķērsošanas vietu nosaukumus;

10. ierosinātās atjaunošanas ieviešanas dienu un ilgumu;

11. attiecīgos gadījumos, pasākumus, kas jāveic pārējām dalībvalstīm.

Šādu lūgumu var arī kopīgi iesniegt divas vai vairāk dalībvalstis.

2. Iesniedzot lūgumu, 1. punktā minēto informāciju vienlaikus iesniedz arī dalībvalstīm un Eiropas Parlamentam.

3. Pēc tam, kad dalībvalsts saskaņā ar 1. punktu vai pēc savas ierosmes, balstoties uz informāciju, kas konkrēti norādīta minētā punkta a) līdz e) apakšpunktā, ir iesniegusi lūgumu, Komisija lemj par robežkontroles atjaunošanu pie iekšējām robežām. Šos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 33.a panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.

4. Komisija lemj par robežkontroles pie iekšējām robežām paildzināšanu. Šos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 33.a panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.

5. Pienācīgi pamatotos steidzamības gadījumos saistībā ar situācijām, kurās apstākļi, kuru dēļ nepieciešams atjaunot robežkontroli pie iekšējām robežām, saskaņā ar 4. punktu, kļūst zināmi vienīgi mazāk nekā 10 dienas pirms plānotās paildzināšanas, Komisija pieņem tūlītēji piemērojamus īstenošanas aktus saskaņā ar 33.a panta 3. punktā minēto procedūru.

25. pants

Īpaša procedūra gadījumos, kad nepieciešama tūlītēja rīcība

1. Ja nopietnais apdraudējums sabiedriskajai kārtībai vai iekšējai drošībai Savienības vai valsts līmenī prasa tūlītēju rīcību, attiecīgā dalībvalsts var izņēmuma kārtā un nekavējoties atjaunot robežkontroli pie iekšējām robežām uz ierobežotu laiku, kas nepārsniedz piecas dienas.

2. Dalībvalsts, kas atjauno robežkontroli pie iekšējām robežām, vienlaikus par to attiecīgi paziņo pārējām dalībvalstīm un Komisijai un sniedz 24. panta 1. punktā minēto informāciju un pamatojumu šīs procedūras izmantošanai. Komisija tūlīt pēc paziņojuma saņemšanas var apspriesties ar pārējām dalībvalstīm.

3. Ja nopietnais apdraudējums sabiedriskajai kārtībai vai iekšējai drošībai turpinās ilgāk par 1. punktā paredzēto laiku, Komisija lemj par robežkontroles pie iekšējām robežām paildzināšanu. Ņemot vērā nepieciešamību nekavējoties rīkoties pēc 1. punktā paredzētā termiņa beigām, kas ir neatliekams steidzams iemesls, Komisija pieņem tūlītēji piemērojamus īstenošanas aktus saskaņā ar procedūru, kas minēta 33.a panta 3. punktā.

26. pants

Īpašā procedūra, ja turpinās nopietni trūkumi

1. Ja Komisija konstatē, ka turpinās nopietni trūkumi saistībā ar ārējo robežu kontroli vai atgriešanas procedūrām, kas konstatēti saskaņā ar 15. pantu regulā par novērtēšanas un uzraudzības mehānisma izveidi, lai pārbaudītu Šengenas acquis piemērošanu, un ja šie trūkumi rada nopietnu apdraudējumu sabiedriskajai kārtībai vai iekšējai drošībai Savienības vai valsts līmenī, robežkontroli pie iekšējām robežām var atjaunot uz laiku, kas nepārsniedz sešus mēnešus. Ja nopietnie trūkumi nav novērsti, šo laiku var paildzināt vēl uz laiku, kas nepārsniedz sešus mēnešus. Nav iespējami vairāk kā trīs paildzinājumi.

2. Komisija lemj par robežkontroles atjaunošanu pie iekšējām robežām. Šos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 33.a panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.

3. Komisija lemj par robežkontroles pie iekšējām robežām paildzināšanu. Šos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 33.a panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.

4. Pienācīgi pamatotos steidzamības gadījumos saistībā ar situācijām, kurās apstākļi, kuru dēļ nepieciešams paildzināt robežkontroli pie iekšējām robežām, saskaņā ar 3. punktu, kļūst zināmi vienīgi mazāk nekā 10 dienas pirms plānotās paildzināšanas, Komisija pieņem tūlītēji piemērojamus īstenošanas aktus saskaņā ar 33.a panta 3. punktā minēto procedūru.”;

(2) regulas 27. pantu aizstāj ar šādu:

„ 27. pants

Likumdevēju iestāžu informēšana

Komisija un attiecīgā(s) dalībvalsts/dalībvalstis cik drīz vien iespējams informē Eiropas Parlamentu un Padomi par visiem iemesliem, kas varētu izraisīt 23. līdz 26. panta piemērošanu.”;

(3) regulas 29. un 30. pantu aizstāj ar šādiem:

„29. pants

Ziņojums par robežkontroles atjaunošanu pie iekšējām robežām

Vēlākais četras nedēļas pēc robežkontroles atcelšanas pie iekšējām robežām dalībvalsts, kas veikusi robežkontroli pie iekšējām robežām, iesniedz Eiropas Parlamentam, Padomei un Komisijai ziņojumu par robežkontroles atjaunošanu pie iekšējām robežām, jo īpaši norādot, kā notika pārbaudes un cik efektīva bija robežkontroles atjaunošana.

30. pants

Sabiedrības informēšana

Komisija informē sabiedrību par lēmumu atjaunot robežkontroli pie iekšējām robežām un jo īpaši norāda šāda pasākuma sākuma un beigu dienu, ja vien nav sevišķi svarīgu drošības iemeslu to nedarīt.”;

(4) iekļauj jaunu 33.a pantu:

„ 33.a pants

Komitejas procedūra

1. Komisijai palīdz komiteja. Šī komiteja ir komiteja Regulas (ES) Nr. 182/2011 nozīmē.

2. Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 5. pantu.

3. Ja tiek izdarīta atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 8. pantu saistībā ar tās 5. pantu.”.

2. pants

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama dalībvalstīs saskaņā ar Līgumiem.

Briselē,

Eiropas Parlamenta vārdā – Padomes vārdā –

priekšsēdētājs priekšsēdētājs

[1] OV L 55, 28.2.2011., 13. lpp.

[2] COM(2011) 248, 4.5.2011.

[3] OV L 55, 28.2.2011., 13. lpp.

[4] OV L 131, 1.6.2000., 43. lpp.

[5] OV L 64, 7.3.2002., 20. lpp.

[6] OV L 176, 10.7.1999., 36. lpp.

[7] OV L 53, 27.2.2008., 52. lpp.

[8] OV L 160, 18.6.2011, 19. lpp.