PASKAIDROJUMA RAKSTS

1.           PRIEKŠLIKUMA KONTEKSTS

· Priekšlikuma pamatojums un mērķi

ES tiesību akti arvien biežāk paredz, lai valsts pārvaldes iestādes, kas atbildīgas par ES tiesību aktu piemērošanu dalībvalstī, sadarbotos ar iestādēm citās dalībvalstīs. Lai palīdzētu iestādēm pildīt savus uzdevumus, Eiropas Komisija ir izstrādājusi un pilnveidojusi Iekšējā tirgus informācijas sistēmu (IMI), kas ir vispārīga, konkrētām vajadzībām pielāgojama administratīvās sadarbības platforma un kas dalībvalstīm kopš 2008. gada tiek piedāvāta kā bezmaksas pakalpojums. Tajā reģistrētas vairāk nekā 6000 iestādes 27 dalībvalstīs un trīs EEZ valstīs, un tā nodrošina ātru un drošu saziņas veidu pārrobežu informācijas apmaiņai ar partneriestādēm, efektīvi novēršot šķēršļus, ko rada dažādas valodas un pārvaldes struktūras. Pašlaik IMI informācijas apmaiņai tiek izmantota saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2005. gada 7. septembra Direktīvu 2005/36/EK par profesionālo kvalifikāciju atzīšanu[1] (Profesionālo kvalifikāciju direktīva) un Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 12. decembra Direktīvu 2006/123/EK par pakalpojumiem iekšējā tirgū[2] (Pakalpojumu direktīva). 2010. gadā, izmantojot IMI, notika 2000 informācijas apmaiņas.

Pārrobežu administratīvā sadarbība bieži ietver ES iedzīvotāju personas datu apstrādi un apmaiņu, kā to paredz Pakalpojumu direktīva un Profesionālo kvalifikāciju direktīva. No likumdošanas viedokļa IMI darbība pamatojas uz Komisijas lēmumu, komitoloģijas lēmumu un Komisijas ieteikumu[3]. Par IMI turpmākas paplašināšanas šķērsli kļuva tāda vienota juridiska instrumenta trūkums, ko pieņēmis Eiropas Parlaments un Padome un būtu sistēmas darbības pamatā. IMI garantē augstu tehnisko un procesuālo datu aizsardzības līmeni. Personas datu apstrāde IMI salīdzinājumā ar citiem informācijas apmaiņas veidiem, piemēram, pastu, tālruni, faksu vai e-pastu, piedāvā ievērojami augstāku aizsardzības un drošības līmeni, ko nodrošina daudzie procesuālie un tehniskie privātumu uzlabojošie elementi, kas tika iekļauti sistēmā, ievērojot integrēta privātuma principu. Turklāt datu aizsardzības apsvērumi ir ņemti vērā sistēmas ikdienas lietojumā un ir iekļauti materiālos IMI lietotāju apmācībai.

Saskaņā ar Komisijas paziņojumu “Ceļā uz aktu par vienoto tirgu” IMI paplašināšana attiecībā uz citām nozarēm, “izveidojot patiesu elektronisko tīklu tiešai Eiropas administrāciju saskarnei”, ir viens no galvenajiem faktoriem vienotā tirgus labākas pārvaldības veicināšanai[4]. Komisijas paziņojumā[5] “Vienotā tirgus labāka pārvaldība, palielinot administratīvo sadarbību: Iekšējā tirgus informācijas sistēmas (IMI) paplašināšanas un attīstības stratēģija” (IMI stratēģijas paziņojums), kas pieņemts 2011. gada 21. februārī, ir izklāstīti IMI turpmākas paplašināšanas plāni attiecībā uz citām ES tiesību aktu jomām. Komisijas paziņojumā “Akts par vienoto tirgu” uzsvērts, cik liela nozīme ir IMI sadarbības stiprināšanā starp dalībniekiem, tostarp vietējā līmenī, tādējādi sekmējot vienotā tirgus labāku pārvaldību[6].

Minētā priekšlikuma mērķi ir šādi:

(1) izveidot stabilu tiesisko regulējumu IMI un kopīgu noteikumu kopumu, lai nodrošinātu IMI efektīvu funkcionēšanu,

(2) nodrošināt vispusīgu datu aizsardzības sistēmu, paredzot noteikumus personas datu apstrādei IMI,

(3) atvieglot IMI iespējamo turpmāko paplašināšanu attiecībā uz jaunām ES tiesību aktu jomām, un

(4) precizēt dažādu IMI dalībnieku funkcijas.

· Vispārīgais konteksts

Komisija 2006. gada 14. augusta Lēmumā C/2006/3606, 2007. gada 25. jūlija Lēmumā C/2007/3514 un 2008. gada 14. maija Lēmumā C/2008/1881 nolēma finansēt un izveidot Iekšējā tirgus informācijas sistēmu kā vispārējas intereses projektu saskaņā ar Viseiropas elektroniskās pārvaldības pakalpojumu savietojamības nodrošināšanas valsts pārvaldes iestādēm, uzņēmumiem un pilsoņiem (IDABC) programmu. Turpmāko finansējumu nodrošināja ar Komisijas 2007. gada 25. jūlija Lēmumu C/2007/3514 par IDABC darba programmas ceturto pārskatīšanu.

Komisijas Lēmumā 2008/49/EK noteica IMI dalībnieku [iesaistīto personu] un lietotāju funkcijas, tiesības un saistības, ņemot vērā ar 29. pantu izveidotās darba grupas atzinumu[7]. Pēc lēmuma pieņemšanas Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītājs (EDAU) pieņēma atzinumu[8], kurā aicināja Eiropas Parlamentu un Padomi pieņemt juridisku instrumentu, ņemot vērā iecerēto IMI paplašināšanu attiecībā uz vēl citām iekšējā tirgus tiesību aktu jomām.

Kamēr vēl nebija pieņemts šāds juridisks instruments, tika panākta vienošanās ievērot pakāpenisku pieeju, tādējādi sākumā tiktu pieņemtas pamatnostādnes IMI datu aizsardzības noteikumu īstenošanai, kas izstrādātas ciešā sadarbībā ar EDAU[9]. Komisija uzskatīja, ka minētā pakāpeniskā pieeja izrādīsies efektīva augsta līmeņa tehniskai un procesuālai datu aizsardzības nodrošināšanai IMI[10].

· Spēkā esošie noteikumi priekšlikuma jomā

Personas datu apstrāde IMI tiek aplūkota Komisijas lēmumos un ieteikumā, kas uzskaitīti 3. zemsvītras piezīmē.

2.           APSPRIEŠANĀS AR IEINTERESĒTAJĀM PERSONĀM UN IETEKMES NOVĒRTĒJUMU REZULTĀTI

· Apspriešanās ar ieinteresētajām personām

Pēdējā gada laikā dažādos forumos Komisija informēja IMI ieinteresētās personas, tostarp nacionālos IMI koordinatorus un iestādes, kas izmanto sistēmu, par tās plāniem attiecībā uz IMI turpmāku paplašināšanu. Saņemtās atbildes liecināja par vispārēju atbalstu Komisijas nodomam ierosināt horizontālu juridisku instrumentu, kas kliedētu jebkuras šaubas attiecībā uz noteikumu saistošo raksturu personas datu apstrādei sistēmā.

Priekšlikuma sagatavošanas sākotnējā posmā notika neoficiāla apspriešanās ar EDAU, kā arī oficiālas apspriedes dienestu apspriešanās laikā, un EDAU sniedza būtisku ieguldījumu.

· Ietekmes novērtējums

Kā jau norādīts, ar minēto priekšlikumu tiek konsolidēti pašreizējie IMI reglamentējošos noteikumus vienotā horizontālā juridiski saistošā instrumentā. Līdz ar to šajā posmā nav nepieciešams apspriest citus politikas variantus. Turklāt minētais priekšlikums neparedz ierobežojumus jebkuru turpmāku lēmumu pieņemšanai par IMI iespējamo paplašināšanu attiecībā uz jaunām Savienības tiesību jomām, gluži otrādi, tas atvieglos šādu iespējamo paplašināšanu, jo nodrošinās stabilu tiesisko regulējumu IMI funkcionēšanai un elastīgu procedūru turpmāku paplašināšanās lēmumu pieņemšanai, kuru pamatā būs iepriekš minētās IMI stratēģijas paziņojumā noteiktie kritēriji. Šo iemeslu dēļ priekšlikumam netika veikta ietekmes novērtējuma analīze. Attiecībā uz jebkuriem turpmākiem lēmumiem, kas tiks pieņemti saistībā ar IMI izmantošanas paplašināšanu ārpus tām Savienības tiesību jomām, kurās to pašreiz izmanto, būs jāsagatavo atbilstīgi ietekmes novērtējumi.

3.           PRIEKŠLIKUMA JURIDISKIE ASPEKTI

· Ierosināto pasākumu kopsavilkums

Minētā priekšlikuma mērķis ir uzlabot apstākļus iekšējā tirgus darbībai, nodrošinot efektīvu un ērti lietojamu rīku, kas palīdzētu praksē īstenot Savienības tiesību aktu noteikumus, kuri paredz administratīvo sadarbību un informācijas apmaiņu.

Ierosinātā regula vienotā juridiskā instrumentā arī nosaka galvenos datu aizsardzības principus, tostarp datu subjektu tiesību aizsardzības, principus, kas jāievēro, izmantojot IMI, tādējādi uzlabojot pārredzamību un palielinot juridisko noteiktību. Saraksts, kurā iekļautas Savienības aktu jomas, kurās pašlaik izmanto IMI, ir dots I pielikumā. Iespējamās turpmākas paplašināšanas jomas ir uzskaitītas II pielikumā. Procesuālie un budžeta aspekti, kuru mērķis ir atvieglot IMI turpmāku paplašināšanu, atbilst iepriekš minētajam paziņojumam par IMI stratēģiju.

· Juridiskais pamats:

LESD 114. pants

· Subsidiaritātes un proporcionalitātes principi

Ņemot vērā to, ka IMI ir centralizēts saziņas rīks, ko izstrādā un mitina Komisija, ir jāizveido sistēmai piemērojami kopīgi noteikumi un tie centralizēti jāievieš. IMI mērķus, proti, novērst tādus šķēršļu pārrobežu sadarbībai kā valodas barjeras, administratīvās un darba kultūra dažādība un iedibinātu informācijas apmaiņas procedūru trūkums dalībvalstis nevar sasniegt vienas pašas un ir nepieciešama rīcība Eiropas Savienības līmenī. Šajā priekšlikumā paredz vienīgi tos pasākumus, kas vajadzīgi minēto mērķu sasniegšanai.

· Juridisko instrumentu izvēle

Ierosinātais juridiskais instruments: regula

Ņemot vērā iepriekš minētos mērķus, ir būtiski izveidot kopīgu noteikumu kopumu IMI funkcionēšanas nodrošināšanai. To nevarētu sasniegt ar direktīvu, kas savā būtībā ir saistoša tikai attiecībā uz sasniedzamo rezultātu un valstu iestādēm atstāj izvēles iespējas attiecībā uz formu un paņēmieniem. Taču konkrētajā gadījumā ir precīzi jādefinē tieši forma un paņēmieni administratīvajai sadarbībai ar IMI starpniecību. Runājot par līdzīgiem gadījumiem, var norādīt, ka regulas ir izmantotas arī saistībā ar citām lielām IT sistēmām ES līmenī, lai risinātu datu aizsardzības un citus jautājumus[11]. Ierosinot aktu, ko pieņem Komisija, nevis Eiropas Parlaments un Padome, piemēram, Komisijas lēmumu, situācija daudz nemainītos un neatrisinātu bažas saistībā ar iedzīvotāju tiesiskās noteiktības nodrošināšanu, ko iepriekš paudis EDAU.

4.           IETEKME UZ BUDŽETU

Tā kā IMI izmantošana dalībvalstīm ir obligāta saskaņā ar Pakalpojumu direktīvu un nesen pieņemto Direktīvu par pacientu tiesību piemērošanu pārrobežu veselības aprūpē[12], jānodrošina, lai IMI turpinātu pastāvīgi darboties. Šā iemesla dēļ, kā arī, lai sekmētu budžeta efektīvāku pārvaldību un labāku kontroli, tiek ierosināts, ka ar IMI saistītie izdevumi tiek pārgrupēti, iekļaujot visas izmaksas vienā budžeta pozīcijā, par kuru ir atbildīgs MARKT ĢD (12.02.01. Iekšējā tirgus īstenošana un attīstība), kā paskaidrots pievienotajā tiesību akta finanšu pārskatā.

Minētajam priekšlikumam nav ietekmes uz budžetu un tas nepārsniedz jau paredzētās Komisijas oficiāli plānotās izmaksas tuvākajos gados, kā arī priekšlikums neskar lēmumus par daudzgadu finanšu shēmu pēc 2013. gada.

5.           NEOBLIGĀTI ELEMENTI

· Eiropas Ekonomikas zona

Ierosinātais tiesību akts ir par jautājumu, kas skar Eiropas Ekonomikas zonu, un tādēļ tas jāattiecina uz EEZ.

· Sīkāks priekšlikuma skaidrojums

Juridiskā pamata izvēle

Priekšlikuma galvenais mērķis ir uzlabot iekšējā tirgus darbības apstākļus, nodrošinot efektīvu un ērti lietojamu rīku, kas palīdz īstenot praksē tos Savienības aktu noteikumus, kuri paredz, ka dalībvalstīm jāsadarbojas savā starpā un ar Komisiju un jāapmainās ar informāciju (tostarp daudzos gadījumos ar personas datiem). Lai nodrošinātu IMI efektīvu funkcionēšanu, saistībā ar sistēmas pārvaldību un izmantošanu ir jānosaka konkrēti kopīgi noteikumi. Tas ietver saistības iecelt vienu nacionālo IMI koordinatoru katrā dalībvalstī (7. pants), kompetentajām iestādēm noteiktās saistības savlaicīgi sniegt pienācīgas atbildes (8. panta 1. punkts) un prasību, ka informāciju, kuras apmaiņa notikusi ar IMI starpniecību, var izmantot par pierādījumu tāpat kā līdzvērtīgu informāciju, kas iegūta tajā pašā dalībvalstī (8. panta 2. punkts).

Vienlaikus IMI īstenošanas procesā būtu jānodrošina augsts datu aizsardzības līmenis.

I nodaļa (Vispārīgie noteikumi)

Vairāki Savienības aktu noteikumi paredz, ka dalībvalstīm jāsadarbojas savā starpā un ar Komisiju, apmainoties ar informāciju. Piemēram, Profesionālo kvalifikāciju direktīva paredz administratīvo sadarbību un konkrētas informācijas, tostarp personas datu, apmaiņu starp dalībvalstu administrācijām. Kopš 2008. gada dalībvalstis ir vienojušās izmantot IMI šādai sadarbībai un informācijas apmaiņai attiecībā uz virkni profesiju, kuru loks pakāpeniski ir paplašināts, lai aptvertu visas regulētās profesijas. Pakalpojumu direktīva paredz savstarpējas palīdzības saistības dalībvalstīm, tostarp saistības sniegt informāciju elektroniskā veidā (28. panta 6. punkts). Komisijas 2009. gada 2. oktobra Lēmumā 2009/739/EK noteikti praktiski pasākumi informācijas apmaiņai starp dalībvalstīm saskaņā ar Pakalpojumu direktīvu.

Kopš 2011. gada 16. maija iestādes visā Eiropas Savienībā, kuru kompetencē ietilpst jautājumi saistībā ar darbā norīkotiem darba ņēmējiem, var apmainīties ar informāciju, izmantojot IMI izmēģinājuma režīmā[13]. Turklāt nesen pieņemtā Direktīva par pacientu tiesību piemērošanu pārrobežu veselības aprūpē IMI izmantošanu padara obligātu informācijas apmaiņai par veselības aprūpes speciālistu prakses tiesībām[14]. Paziņojumam par IMI stratēģiju pievienotajā dokumentā uzskaitītas vēl citas jomas, kurās būtu lietderīgi izmantot IMI. Turklāt būtu jāizpēta sinerģija starp IMI un citiem Komisijas lietotajiem IT rīkiem, tostarp problēmu risināšanas jomā.

Regulas 1., 2. un 3. panta noteikumi nosaka IMI mērķi un darbības jomu.

Ierosinātais mehānisms IMI paplašināšanai attiecībā uz jauniem Savienības aktiem (4. pants) ir ar mērķi vienlaikus nodrošināt gan nākotnē nepieciešamo elastīgumu, gan augsta līmeņa tiesisko noteiktību un pārredzamību, jo īpaši attiecībā uz datu subjektiem. Tālab I pielikumā ir norādīti Savienības akti, kuru noteikumus pašlaik iespējams izpildīt, izmantojot IMI. II pielikumā uzskaitītas IMI turpmākas paplašināšanas iespējamās jomas. Ņemot vērā novērtējumu par tehnisko iespējamību, rentabilitāti, lietošanas ērtumu un vispārējo ietekmi uz sistēmu, kā arī iespējamā izmēģinājuma posma rezultātus, Komisija pēc vajadzības tiks pilnvarota attiecīgi atjaunināt I pielikumā minēto jomu sarakstu, pieņemot deleģēto aktu.

II nodaļa (Ar IMI saistītās funkcijas un pienākumi)

Šīs nodaļas noteikumiem ir būtiska nozīme sistēmas efektīvas funkcionēšanas nodrošināšanā (piem., nacionālā IMI koordinatora (7. pants) un kompetento iestāžu (8. pants) funkcijas). Jo īpaši nav pieļaujams, ka kompetentās iestādes apšauba no citas dalībvalsts saņemtā dokumenta pierādījuma vērtību vienīgi tāpēc, ka tas saņemts, izmantojot IMI, un tas jāuzskata par līdzvērtīgu dalībvalstī izdotiem dokumentiem. Noteikumos arī atspoguļots elastīgums, ar kādu dalībvalstis IMI var piešķirt sistēmā dažādas funkcijas atbilstīgi to valsts pārvaldes struktūrai.

Regulas 9. pantā precizēta Komisijas loma. Attiecībā uz administratīvās sadarbības veidiem, ko pašlaik aptver IMI, Komisijas loma aprobežojas ar programmatūras un IT infrastruktūras drošības, pieejamības, uzturēšanas un attīstības nodrošināšanu IMI vajadzībām. Tomēr Komisija varētu arī aktīvi iesaistīties IMI darbplūsmās, piemēram, paziņošanas procedūrās, balstoties uz tiesību normām vai citiem mehānismiem, kas pamato IMI izmantošanu attiecīgajā iekšējā tirgus jomā.

Regulas 10. panta “Piekļuves tiesības” noteikumiem ir izšķirīga nozīme, lai nodrošinātu sistēmā apstrādāto personas datu efektīvu aizsardzību. Konkrētāk, tajā skaidri norādīts, ka piekļūt IMI apstrādātajiem personas datiem var tikai tie IMI lietotāji, kuri piedalās attiecīgajā procedūrā.

III nodaļa (Datu apstrāde un drošība)

Personas datu apstrāde ar IMI starpniecību arī turpmāk balstīsies uz iepriekš definētām darbplūsmām, standarta jautājumu kopumiem un citām procedūrām (12. pants). Tas dot papildu pārredzamības garantiju datu subjektiem.

Personas dati, kas apstrādāti, izmantojot IMI, nedrīkst būt pieejami ilgāk, nekā tas ir nepieciešams. Tādēļ ir svarīgi noteikt ilgākos saglabāšanas laikposmus, pēc kuru beigām dati būtu jābloķē, t.i., jāpadara nepieejami IMI lietotājiem, izmantojot parasto saskarni, un tad automātiski dzēšami no sistēmas ne vēlāk kā piecus gadus pēc administratīvās sadarbības procedūras beigām (13. pants). Datu bloķēšanas iespēja pēc 18 mēnešiem, nevis tūlītēja dzēšana, ir vēlamāka, lai nodrošinātu, ka datu subjekti var pilnībā izmantot savas tiesības, piemēram, iegūt pierādījumu, ka informācijas apmaiņa, izmantojot IMI, notikusi, lai apstrīdētu lēmumu, kas pieņemts, pamatojoties uz šādas apmaiņas rezultātā iegūtu informāciju. Šī pieeja arī atbilst Tiesas nolēmumam Lietā C-553/07 Rijkeboer.

Jābūt iespējamai IMI lietotāju (piemēram, tādu valstu pārvaldes iestāžu darbinieki, kas izmanto IMI) personas datu apstrādei ar IMI funkcionēšanu saistītos nolūkos, piemēram, lai IMI koordinatori un Komisija varētu nodrošināt sistēmas pareizu funkcionēšanu vai apsekojumos apkopot informāciju par administratīvo sadarbību iekšējā tirgū (14. pants).

Regulas 15. pantā norādīts, ka jau tagad saskaņā ar Profesionālo kvalifikāciju direktīvu un Pakalpojumu direktīvu IMI tiek izmantots sensitīvu datu apmaiņai, tostarp, piemēram, informācijas apmaiņai par disciplinārām sankcijām vai kriminālsodiem.

Ir svarīgi precizēt, ka, tā kā Komisija centralizēti izstrādā, uztur un mitina IMI, tad piemērojamie datu drošības noteikumi ir Regulas (EK) Nr. 45/2001 noteikumi (16. pants).

IV nodaļa (Datu subjektu tiesības un pārraudzība)

Ņemot vērā, ka IMI izmanto ļoti dažādas kompetentās iestādes (kopš 2011. gada marta vairāk nekā 6000) un atšķirīgos apstākļus un kontekstus, kādos IMI turpmāk var tikt izmantots, ierosinātajā regulā nav iespējams paredzēt visiem vienādi piemērojamu risinājumu datu subjektu tiesību izmantošanai. Faktiski kompetento iestāžu saistības ir ietvertas valstu tiesību aktos par datu aizsardzību, savukārt 15. un 16. pants aptver konkrēti ar IMI saistītus jautājumus (piemēram, datu bloķēšana), kā arī Komisijas saistības. Svarīgi ir arī nodrošināt pārredzamību datu subjektiem visos gadījumos, kad to tiesību izmantošanu IMI kontekstā ierobežo valstu tiesību akti (19. pants).

Koordinētas uzraudzības noteikumos ņemts vērā VIS un SIS II Regulās[15] noteiktais modelis (20. pants).

V nodaļa (IMI ģeogrāfiskais aptvērums)

IMI juridiskais instruments nodrošina pietiekamu elastību, lai varētu ņemt vērā nākotnē iespējamās pārmaiņas saistībā ar sistēmas izmantošanu, tostarp trešo valstu iespējamo iesaistīšanos informācijas apmaiņas procesā atsevišķās jomās (22. pants) vai sistēmas izmantošanu tikai valstu līmenī (21. pants), par ko dažas dalībvalstis jau ir izrādījušas interesi. Visos šādos gadījumos turpina piemērot personas datu aizsardzības garantijas.

VI nodaļa (Nobeiguma noteikumi)

Lai būtu iespējama IMI paplašināšana attiecībā uz citiem Savienības aktiem, Komisija tiks pilnvarota atjaunināt I pielikumā iekļauto to noteikumu sarakstu, kuru īstenošanai jau izmanto IMI; II pielikumā iekļauti vēl citi noteikumi.

Komisija uzņemas regulāri sagatavot ziņojumus par IMI funkcionēšanu, cita starpā balstoties uz statistikas informāciju, kas izgūta no sistēmas un ko attiecīgajos gadījumos pēc pieprasījuma sniegušas dalībvalstis (26. pants).

2011/0226 (COD)

Priekšlikums

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA

par administratīvo sadarbību, izmantojot Iekšējā tirgus informācijas sistēmu (IMI regula)

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 114. pantu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu [16],

ņemot vērā Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāja atzinumu,

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru,

tā kā:

(1) Lai būtu iespējams piemērot atsevišķus Savienības aktus, kas reglamentē preču, pakalpojumu un kapitāla brīvu apriti un personu brīvu pārvietošanos iekšējā tirgū, ir nepieciešams dalībvalstīm sadarboties savā starpā un ar Komisiju un apmainīties ar informāciju. Tā kā šajos aktos bieži vien nav norādīta konkrēta kārtība šādas informācijas apmaiņas īstenošanai praksē, ir jānosaka atbilstīgi praktiski pasākumi.

(2) Iekšējā tirgus informācijas sistēma (turpmāk “IMI”) ir tīmekļa lietojumprogramma, kas pieejama, lietojot internetu, un ko izstrādājusi Eiropas Komisija sadarbībā ar dalībvalstīm, lai palīdzētu tām praksē īstenot Savienības aktos paredzētas informācijas apmaiņas prasības, nodrošinot centralizētu saziņas mehānismu pārrobežu informācijas apmaiņas veicināšanai un savstarpējas palīdzības sniegšanai. IMI jo īpaši palīdz kompetentajām iestādēm noskaidrot, kāda ir līdzvērtīgā iestāde citā dalībvalstī, pārvaldīt informācijas, tostarp personas datu, apmaiņu, izmantojot vienkāršas un vienotas procedūras, kā arī novērst valodas barjeras, izmantojot iepriekš definētas un iepriekš tulkotas darbplūsmas.

(3) IMI mērķis būtu uzlabot iekšējā tirgus darbību, nodrošinot efektīvu, lietošanai ērtu rīku administratīvās sadarbības īstenošanai starp dalībvalstīm un Komisiju, tādējādi atvieglojot šīs regulas pielikumos norādīto Savienības aktu piemērošanu.

(4) Komisijas paziņojumā[17] “Vienotā tirgus labāka pārvaldība, palielinot administratīvo sadarbību: Iekšējā tirgus informācijas sistēmas (IMI) paplašināšanas un attīstības stratēģija” izklāstīti plāni IMI iespējamai paplašināšanai attiecībā uz citiem Savienības aktiem. Komisijas paziņojumā “Akts par vienoto tirgu” uzsvērts, cik liela nozīme būtu IMI sadarbības stiprināšanā starp iesaistītajām personām, tostarp vietējā līmenī, tādējādi sekmējot vienotā tirgus labāku pārvaldību[18]. Tādēļ būtu jānosaka stabils tiesiskais regulējums IMI un vienotu noteikumu kopums, kas nodrošinātu sistēmas efektīvu funkcionēšanu.

(5) Ja Savienības akta noteikumu piemērošana paredz, ka dalībvalstīm ir jāapmainās ar personas datiem, un šādas apstrādes nolūku, šādi noteikumi būtu jāuzskata par pienācīgu juridisko pamatu personas datu apstrādei, ievērojot Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 8. un 52. panta nosacījumus. IMI primāri ir uzskatāms par rīku, ko izmanto informācijas (tostarp personas datu) apmaiņai, kas pretējā gadījumā tiktu veikta, izmantojot citus sakaru līdzekļus, piemēram, pasta pakalpojumus, faksu vai elektronisko pastu, pamatojoties uz juridiskām saistībām, kas dalībvalstu iestādēm un struktūrām noteiktas Savienības aktos.

(6) Ievērojot integrēta privātuma principu, IMI izstrādē ir ņemtas vērā prasības datu aizsardzības tiesību aktos, un kopš pirmsākumiem sistēma atbilst datu aizsardzības vajadzībām, jo īpaši tādēļ, ka ir noteikti ierobežojumi piekļuvei tiem personas datiem, kuru apmaiņa notiek sistēmā. Tādēļ IMI salīdzinājumā ar citiem informācijas apmaiņas veidiem, piemēram, pasta pakalpojumiem, tālruni, faksu vai e-pastu, piedāvā ievērojami augstāku aizsardzības un drošības līmeni.

(7) Administratīvai sadarbībai elektroniskā veidā starp dalībvalstīm vai dalībvalstīm un Komisiju vajadzētu atbilst noteikumiem par personas datu aizsardzību, kas paredzēti Eiropas Parlamenta un Padomes 1995. gada 24. oktobra Direktīvā 95/46/EK par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti[19] un Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 18. decembra Regulā (EK) Nr. 45/2001 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Kopienas iestādēs un struktūrās un par šādu datu brīvu apriti[20].

(8) Lai nodrošinātu pārredzamību, jo īpaši attiecībā uz datu subjektiem, šīs regulas I pielikumā būtu jāuzskaita tie Savienības akti, kuru īstenošanai jāizmanto IMI. Iespējamās turpmākas paplašināšanas jomas būtu jānorāda II pielikumā. Ir lietderīgi II pielikumā norādīt to Savienības aktu kopumu, attiecībā uz kuriem ir jānovērtē tehniskās īstenošanas iespējas, rentabilitāte, lietošanas ērtums un vispārējā ietekme uz sistēmu, pirms tiek pieņemts lēmums par IMI izmantošanu šādu tiesību aktu īstenošanai.

(9) Šīs regulas noteikumi nedrīkstētu liegt dalībvalstīm un Komisijai pieņemt lēmumus par tādas informācijas apmaiņu, izmantojot IMI, kas neietver personas datu apstrādi.

(10) Ar šo regulu būtu jāparedz noteikumi IMI izmantošanai administratīvās sadarbības mērķiem, kas cita starpā var ietvert individuālu informācijas apmaiņu, paziņošanas procedūras, brīdinājuma mehānismus, savstarpējas palīdzības pasākumus un problēmu risināšanu.

(11) Dalībvalstīm būtu jāspēj ar IMI saistītās funkcijas un pienākumus pielāgot savas valsts iekšējo pārvaldes struktūru vajadzībām vai ņemt vērā konkrētai IMI darbplūsmai raksturīgās vajadzības. IMI koordinatoru uzdevumus var veikt viens vai vairāki deleģētie IMI koordinatori, darbodamies vieni paši vai kopā ar citiem, attiecībā uz konkrētu iekšējā tirgus jomu, administratīvo teritoriju, ģeogrāfisko reģionu vai atkarībā no citiem kritērijiem.

(12) Lai gan IMI būtībā ir saziņas rīks, kas paredzēts valsts pārvaldes iestāžu lietošanai un nav pieejams plašai sabiedrībai, var būt nepieciešams izstrādāt tehniskos līdzekļus, lai citi interesenti, piemēram, iedzīvotāji, uzņēmumi un organizācijas, varētu sazināties ar kompetentajām iestādēm, lai sniegtu informāciju, iegūtu datus vai izmantotu savas kā datu subjekta tiesības. Šādiem tehniskiem līdzekļiem vajadzētu ietvert atbilstīgus datu aizsardzības drošības elementus.

(13) Informācijas apmaiņa, izmantojot IMI, izriet no dalībvalstu iestādēm noteiktajām juridiskajām saistībām sniegt savstarpēju palīdzību. Iekšējā tirgus netraucētas darbības nodrošināšanai kompetentā iestāde, kas, izmantojot IMI, saņēmusi informāciju no citas dalībvalsts, nedrīkstētu apšaubīt informācijas pierādījuma vērtību administratīvajās lietās vienīgi uz tā pamata, ka tā sagatavota citā dalībvalstī vai saņemta elektroniskā veidā, un iestādei tā būtu jāuzskata par līdzvērtīgu dokumentiem, kas izdoti attiecīgajā dalībvalstī.

(14) Augsta datu aizsardzības līmeņa garantēšanai būtu jānosaka maksimālie personas datu glabāšanas termiņi IMI. Tomēr šiem laikposmiem ir jābūt arī pietiekami ilgiem, lai datu subjektiem ļautu pilnībā izmantot savas tiesības, piemēram, lai apstrīdētu lēmumu, iegūt pierādījumu, ka informācijas apmaiņa ir notikusi.

(15) Jābūt iespējai IMI lietotāju vārdus un uzvārdus, kā arī kontaktinformāciju apstrādāt ar šīs regulas mērķiem saderīgos nolūkos, proti, sistēmas izmantošana būtu jāpārrauga IMI koordinatoriem un Komisijai, būtu jāorganizē saziņas, apmācību un informētības paaugstināšanas iniciatīvas un jāapkopo informācija par administratīvo sadarbību vai savstarpējas palīdzības sniegšanu iekšējā tirgū.

(16) Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītājam būtu jāpārrauga un jānodrošina šīs regulas noteikumu, tostarp attiecīgo noteikumu par datu drošību, piemērošana.

(17) Datu subjektiem būtu jāsaņem informācija par savu personas datu apstrādi IMI un par to, ka tiem ir tiesības piekļūt datiem, kas uz viņiem attiecas, kā arī par tiesībām pieprasīt koriģēt neprecīzus datus un dzēst nelikumīgi apstrādātus datus saskaņā ar dalībvalsts tiesību aktiem, ar kuriem ievieš Direktīvu 95/46/EK.

(18) Administratīvās sadarbības procedūras, kuras nodrošina IMI, būtu jāatvieglo, izmantojot iepriekš definētas darbplūsmas, standarta jautājumu kopumus un veidlapas, kurus šim mērķim izstrādājusi Komisija, tās pēc vajadzības papildinot ar pievienotām datnēm un brīvā teksta ievades iespējām. Lai nodrošinātu pienācīgu pārredzamību datu subjektiem, iepriekš definētas darbplūsmas un veidlapas, kā arī citi elementi, kas saistīti ar administratīvās sadarbības procedūrām IMI, būtu jādara publiski pieejami.

(19) Ja dalībvalstis saskaņā ar Direktīvas 95/46/EK 13. pantu piemēro jebkādus ierobežojumus vai izņēmumus attiecībā uz datu subjektu tiesībām, informācija par šādiem ierobežojumiem vai izņēmumiem būtu jāpadara publiski pieejama, lai nodrošinātu pilnīgu pārredzamību datu subjektiem. Šādiem izņēmumiem vai ierobežojumiem vajadzētu būt nepieciešamiem un samērīgiem ar paredzēto nolūku, un uz tiem jāattiecina pienācīgas drošības garantijas.

(20) Komisijas 2007. gada 12. decembra Lēmums 2008/49/EK par Iekšējā tirgus informācijas sistēmas (IMI) īstenošanu attiecībā uz personas datu aizsardzību būtu jāatceļ[21]. Komisijas 2009. gada 2. oktobra Lēmums 2009/739/EK, ar ko nosaka praktisko kārtību informācijas elektroniskai apmaiņai starp dalībvalstīm saskaņā ar VI nodaļu Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2006/123/EK par pakalpojumiem iekšējā tirgū[22] būtu jāpiemēro arī turpmāk attiecībā uz informācijas apmaiņu saskaņā ar Direktīvu 2006/123/EK par pakalpojumiem iekšējā tirgū[23].

(21) Komisija būtu jāpilnvaro pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar Līguma 290. pantu attiecībā uz Savienības aktiem, tostarp II pielikumā uzskaitītajiem aktiem, kuru noteikumus par administratīvo sadarbību un informācijas apmaiņu var izpildīt, izmantojot IMI,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.

I nodaļa

VISPĀRĪGIE NOTEIKUMI

1. pants

Priekšmets

Šī regula paredz noteikumus Iekšējā tirgus informācijas sistēmas, turpmāk “IMI”, izmantošanai administratīvajā sadarbībā, tostarp personas datu apstrādē, starp dalībvalstu kompetentajām iestādēm un Komisiju.

2. pants

Iekšējā tirgus informācijas sistēmas izveide

Ar šo tiek izveidota Iekšējā tirgus informācijas sistēma.

3. pants

Darbības joma

IMI izmanto tādas informācijas apmaiņai starp dalībvalstu kompetentajām iestādēm un Komisiju, kas nepieciešama ar iekšējo tirgu saistīto tiesību aktu īstenošanai, kuri paredz administratīvo sadarbību, tostarp personas datu apstrādi, starp dalībvalstīm vai dalībvalstīm un Komisiju. Ar iekšējo tirgu saistītie tiesību akti norādīti I pielikumā.

4. pants

IMI pilnveidošana

1. Attiecībā uz šīs regulas II pielikumā uzskaitītajiem tiesību aktiem Komisija var pieņemt lēmumu par IMI izmantošanu, ņemot vērā tādus kritērijus kā tehniskā iespējamība, rentabilitāte, lietošanas ērtums un vispārējā ietekme uz sistēmu. Šādos gadījumos Komisija ir pilnvarota minētos tiesību aktus iekļaut I pielikumā, ievērojot 23. pantā minēto procedūru.

2. Pirms deleģētā akta pieņemšanas var paredzēt ierobežota ilguma izmēģinājuma posmu (izmēģinājuma projektu), kas aptver vairākas vai visas dalībvalstis.

5. pants

Definīcijas

Šajā regulā piemēro Direktīvas 95/46/EK un Regulas (EK) Nr. 45/2001 definīcijas.

Papildus piemēro arī šādas definīcijas:

(a) “Iekšējā tirgus informācijas sistēma” (IMI) ir elektronisks rīks, ko nodrošina Eiropas Komisija, lai atvieglotu administratīvo sadarbību starp valstu pārvaldes iestādēm un Komisiju;

(b) “administratīvā sadarbība” ir cieša sadarbība starp dalībvalstu kompetentajām iestādēm un Komisiju, ko īsteno, apmainoties ar informāciju, tostarp paziņojumiem, vai sniedzot savstarpēju palīdzību, tostarp problēmu risināšanā, lai nodrošinātu efektīvāku Savienības tiesību aktu piemērošanu;

(c) “iekšējā tirgus joma” ir iekšējā tirgus leģislatīvā vai funkcionālā joma Līguma 26. panta 2. punkta nozīmē, kurā tiek izmantota IMI saskaņā ar 3. pantu;

(d) “administratīvās sadarbības procedūra” ir iepriekš definēta darbplūsma, kas ietverta IMI un kas dod iespēju IMI dalībniekiem strukturētā veidā savstarpēji sazināties un sadarboties;

(e) “kompetentā iestāde” ir jebkura struktūra, kas izveidota valsts, reģionālā vai vietējā līmenī un kuras konkrētie pienākumi ir saistīti ar valsts vai Savienības tiesību aktu piemērošanu vienā vai vairākās iekšējā tirgus jomās, un kuru reģistrāciju IMI ir apstiprinājis IMI koordinators;

(f) “IMI koordinators” ir dalībvalstu iecelta iestāde atbalsta uzdevumu veikšanai, kas nepieciešami IMI efektīvas funkcionēšanas nodrošināšanai saskaņā ar šo regulu;

(g) “IMI lietotājs” ir fiziska persona, kas strādā kompetentās iestādes, IMI koordinatora vai Komisijas uzraudzībā un kas reģistrējusies IMI to vārdā;

(h) “IMI dalībnieki” ir kompetentās iestādes, IMI koordinatori un Komisija;

(i) “ārējie dalībnieki” ir fiziskas vai juridiskas personas, kas nav IMI lietotāji un kas var izmantot IMI, lietojot tehniskus līdzekļus un saskaņā ar šim mērķim paredzētu konkrētu iepriekš definētu darbplūsmu;

(j) “bloķēšana” ir tehnisku līdzekļu piemērošana, kuras rezultātā IMI lietotājiem, izmantojot parastu lietojumprogrammas saskarni, vairs nav pieejami personas dati.

II nodaļa

AR IMI SAISTĪTĀS FUNKCIJAS UN PIENĀKUMI

6. pants

Vispārējais mērķis

IMI dalībnieki apmainās ar personas datiem un apstrādā tos tikai tiem mērķiem, kas definēti I pielikumā minētajā attiecīgajā juridiskajā pamatā.

7. pants

IMI koordinatori

1. Katra dalībvalsts ieceļ vienu nacionālo IMI koordinatoru, kura uzdevumos ietilpst:

(a) reģistrēt IMI koordinatorus un kompetentās iestādes vai apstiprināt to reģistrāciju;

(b) būt par galveno kontaktpunktu jautājumos, kas saistīti ar IMI izmantošanu, un par Komisijas starpnieku, tostarp aspektos, kas saistīti ar personas datu aizsardzību;

(c) nodrošināt kompetentajām iestādēm un IMI lietotājiem informāciju, apmācību un atbalstu, tostarp tehnisko atbalstu;

(d) nodrošināt sistēmas efektīvu funkcionēšanu, tostarp kompetento iestāžu savlaicīgu un pienācīgu atbilžu sniegšanu uz administratīvās sadarbības pieprasījumiem.

2. Katra dalībvalsts var papildus iecelt vienu vai vairākus IMI koordinatorus, lai veiktu vienu vai vairākus iepriekš minētos uzdevumus, atbilstīgi tās iekšējai pārvaldes struktūrai.

3. Dalībvalstis informē Komisiju par IMI koordinatoriem, kas iecelti saskaņā ar 1. un 2. punktu, un uzdevumiem, kas tiem uzticēti. Komisija šo informāciju nodod pārējām dalībvalstīm.

4. Dalībvalstis nodrošina, ka IMI koordinatoriem ir pieejami piemēroti resursi savu pienākumu pildīšanai saskaņā ar šo regulu.

5. Jebkurš IMI koordinators var darboties kā kompetentā iestāde. Tādā gadījumā IMI koordinatoram ir tādas pašas piekļuves tiesības kā kompetentajai iestādei. Jebkurš IMI koordinators ir par datu apstrādi atbildīgā persona attiecībā uz savām datu apstrādes darbībām, kuras tas veic kā IMI lietotājs.

8. pants

Kompetentās iestādes

1. Kompetentās iestādes, sadarbībā izmantodamas IMI, nodrošina, ka pienācīga atbilde tiek sniegta pēc iespējas īsākā laikposmā vai termiņā, kas noteikts piemērojamajā Savienības aktā, darbodamās ar IMI lietotāju starpniecību saskaņā ar administratīvās sadarbības procedūrām.

2. Kompetentās iestādes par pierādījumu var izmantot visu informāciju, dokumentus, konstatējumus, paziņojumus, apliecinātas kopijas vai izmeklēšanas materiālus, kas saņemti, izmantojot IMI, uz tāda paša pamata kā līdzvērtīgus dokumentus, kas iegūti savā valstī tādiem mērķiem, kas ir saderīgi ar mērķi, kādam dati sākotnēji ir iegūti.

3. Katra kompetentā iestāde ir par datu apstrādi atbildīgā persona attiecībā uz savām datu apstrādes darbībām, kuras veic IMI lietotājs tās pakļautībā, un nodrošina, ka datu subjekti nepieciešamības gadījumā var izmantot savas tiesības saskaņā ar III un IV nodaļu.

4. Dalībvalstis nodrošina, ka kompetentajām iestādēm pieejami piemēroti resursi savu pienākumu pildīšanai saskaņā ar šo regulu.

9. pants

Komisija

1. Komisija nodrošina programmatūras un IT infrastruktūras drošību, pieejamību, uzturēšanu un izstrādi IMI vajadzībām. Tā nodrošina daudzvalodu sistēmu, apmācību — sadarbībā ar dalībvalstīm —, kā arī palīdzības dienestu, kas palīdz dalībvalstīm IMI izmantošanā.

2. Komisija var piedalīties administratīvās sadarbības procedūrās, kas ietver personas datu apstrādi, ja to paredz I pielikumā norādīts Savienības akts.

3. Komisija reģistrē nacionālos IMI koordinatorus un piešķir tiem piekļuvi IMI.

4. Komisija veic personas datu apstrādi IMI šajā regulā noteiktajos gadījumos.

5. Lai veiktu šajā pantā minētos uzdevumus un sagatavotu ziņojumus un statistiku, Komisijai ir piekļuve nepieciešamajai informācijai saistībā IMI veiktajām apstrādes darbībām.

10. pants

IMI dalībnieku un lietotāju piekļuves tiesības

1. Piekļuve IMI ir tikai tiem IMI lietotājiem, kas ir atbilstīgi pilnvaroti un darbojas IMI dalībnieka vārdā.

2. Dalībvalstis sadarbībā ar Komisiju ieceļ IMI koordinatorus un kompetentās iestādes un nosaka to kompetencē ietilpstošās iekšējā tirgus jomas.

3. Katrs IMI dalībnieks pēc nepieciešamības saviem IMI lietotājiem piešķir vai atceļ attiecīgās piekļuves tiesības attiecībā uz to kompetencē esošām iekšējā tirgus jomām.

4. Tiek ieviesti attiecīgi tehniskie līdzekļi, lai nodrošinātu, ka IMI lietotāji IMI sistēmā apstrādātajiem personas datiem var piekļūt, tikai pamatojoties uz vajadzību pēc informācijas un tikai tās iekšējā tirgus jomas vai jomu ietvaros, attiecībā uz kuru(-ām) tiem ir piešķirtas piekļuves tiesības saskaņā ar 3. punktu.

5. Ja vien tiesību aktā nav nepārprotami noteikts citādi, personas datus, kas apstrādāti IMI sistēmā konkrētam mērķim, ir aizliegts izmantot veidā, kas nav saderīgs ar sākotnējo mērķi.

6. Ja administratīvās sadarbības procedūra ietver personas datu apstrādi, piekļuve šādiem personas datiem ir tikai tiem IMI lietotājiem, kas piedalās šajā procedūrā.

7. Ārējie dalībnieki var izmantot IMI, lietojot šim mērķim paredzētos tehniskos līdzekļus, ja tas nepieciešams, lai atvieglotu administratīvo sadarbību starp dalībvalstu kompetentajām iestādēm vai lai izmantotu savas datu subjektu tiesības, vai citos gadījumos, kad to paredz Savienības akti.

11. pants

Konfidencialitāte

1. Katra dalībvalsts saviem IMI dalībniekiem un IMI lietotājiem piemēro noteikumus par dienesta noslēpumu vai citas līdzvērtīgas prasības par konfidencialitāti saskaņā ar valsts tiesību aktiem.

2. IMI dalībnieki nodrošina, ka IMI lietotāji, kas darbojas to pakļautībā, ievēro citu IMI dalībnieku pieprasījumus ievērot konfidencialitāti attiecībā uz informāciju, kuras apmaiņa notikusi IMI sistēmā.

12. pants

Administratīvās sadarbības procedūras

IMI pamatā ir administratīvās sadarbības procedūras, kuras šim nolūkam Komisija ciešā sadarbībā ar dalībvalstīm ir izstrādājusi un atjauninājusi.

III nodaļa

DATU APSTRĀDE UN DROŠĪBA

13. pants

Personas datu saglabāšana

1. IMI apstrādātos personas datus bloķē ne vēlāk kā astoņpadsmit mēnešus pēc administratīvās sadarbības procedūras oficiālas pabeigšanas, izņemot gadījumus, kad kompetentā iestāde konkrētā gadījumā ir nepārprotami pieprasījusi bloķēšanu pirms šā laikposma.

2. Ja administratīvās sadarbības procedūra IMI paredz izveidot informācijas repozitoriju, kuru IMI dalībnieki var izmantot turpmākai atsaucei, šajā repozitorijā iekļautos personas datus var apstrādāt tik ilgi, cik tas šādam mērķim nepieciešams vai nu ar datu subjekta piekrišanu, vai gadījumos, kad tas ir nepieciešams, lai izpildītu Savienības akta prasības.

3. Personas datus, kas bloķēti saskaņā ar šo pantu, var — izņemot to glabāšanu — apstrādāt tikai tālab, lai iegūtu pierādījumu par informācijas apmaiņu, izmantojot IMI, vai ar datu subjekta piekrišanu.

4. Bloķētos datus automātiski dzēš piecus gadus pēc administratīvās sadarbības procedūras pabeigšanas.

5. Komisija ar tehniskiem līdzekļiem nodrošina personas datu bloķēšanu un dzēšanu, kā arī to izguvi saskaņā ar 3. punktu.

14. pants

IMI lietotāju personas datu saglabāšana

1. Atkāpjoties no 13. panta noteikumiem, IMI lietotāju personas datu saglabāšanai piemēro 2. un 3. punktu.

2. Ar IMI lietotājiem saistītos personas datus glabā IMI tik ilgi, kamēr tie ir IMI lietotāji, un šos datus var apstrādāt nolūkā, kas ir saderīgs ar šīs regulas mērķiem.

Šie personas dati ietver pilnu vārdu un uzvārdu, kā arī visus elektroniskos un citus saziņas līdzekļus, kas nepieciešami šīs regulas nolūkā.

3. Ja fiziska persona vairs nav IMI lietotājs, ar šo lietotāju saistītos personas datus ar tehniskiem līdzekļiem bloķē uz pieciem gadiem. Datus apstrādā — izņemot to glabāšanu — tikai ar mērķi iegūt pierādījumu par informācijas apmaiņu, izmantojot IMI, un dzēš pēc pieciem gadiem.

15. pants

Īpašu kategoriju datu apstrāde

1. Īpašu kategoriju datu apstrāde, kas minēta Direktīvas 95/46/EK 8. panta 1. punktā un Regulas (EK) Nr. 45/2001 10. panta 1. punktā, izmantojot IMI, ir atļauta, tikai pamatojoties uz īpašiem direktīvas 8. panta 2. punktā un regulas 10. panta 2. punktā minētiem noteikumiem un ar pienācīgām drošības garantijām, lai aizsargātu to personu tiesības, kuru personas dati tiek apstrādāti.

2. IMI var izmantot tādu datu apstrādei, kas saistīti ar pārkāpumiem, sodāmību vai drošības pasākumiem, kuri minēti Direktīvas 95/46/EK 8. panta 5. punktā un Regulas (EK) Nr. 45/2001 10. panta 5. punktā, ieskaitot informāciju par disciplinārām vai administratīvām sankcijām vai kriminālsodiem vai citu informāciju, kas nepieciešama, lai pierādītu fiziskas vai juridiskas personas labo reputāciju, ja šādu datu apstrāde paredzēta Savienības aktā, pamatojoties uz kuru veic apstrādi, vai ar datu subjekta nepārprotamu piekrišanu, piemērojot pienācīgas specifiskas drošības garantijas.

16. pants

Drošība

1. Personas datu apstrāde saskaņā ar šo regulu atbilst noteikumiem par datu drošību, ko Komisija pieņēmusi, pamatojoties uz Regulas (EK) Nr. 45/2001 22. pantu.

2. Komisija ievieš nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu IMI apstrādāto personas datu drošību, tostarp atbilstīgu datu piekļuves kontroli un drošības plānu, kas tiek atjaunināts.

3. Komisija nodrošina, ka drošības incidenta gadījumā ir iespējams pārbaudīt, kādi personas dati ir tikuši apstrādāti IMI, kad tie ir apstrādāti, kas un kādam mērķim tos apstrādājis.

IV nodaļa

DATU SUBJEKTU TIESĪBAS UN UZRAUDZĪBA

17. pants

Informācija datu subjektiem un pārredzamība

1. IMI dalībnieki nodrošina, ka datu subjekti tiek informēti par savu personas datu apstrādi IMI un ka tiem ir piekļuve paziņojumam par privātumu, kurā izskaidrotas viņu tiesības un tiesību izmantošana saskaņā ar Direktīvas 95/46/EK 10. vai 11. pantu un valsts tiesību aktiem, kas pieņemti saskaņā ar minēto direktīvu.

2. Komisija dara publiski pieejamu:

(a) vispārēju ar IMI saistītu paziņojumu par privātumu saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 45/2001 10. un 11. pantu skaidrā un saprotamā veidā;

(b) informāciju par administratīvās sadarbības procedūru datu aizsardzības aspektiem IMI, kā minēts 12. pantā;

(c) informāciju par datu subjektu tiesību izņēmumiem vai ierobežojumiem, kā minēts 19. pantā.

18. pants

Piekļuves, koriģēšanas un dzēšanas tiesības

1. IMI dalībnieki nodrošina, ka datu subjekts var faktiski izmantot tiesības piekļūt datiem, kas uz viņu attiecas, un tiesības pieprasīt, lai neprecīzi vai nepilnīgi dati tiktu koriģēti un nelikumīgi apstrādāti dati tiktu dzēsti saskaņā ar valsts tiesību aktiem. Datus koriģē un dzēš atbildīgais IMI dalībnieks 60 dienu laikā.

2. Personas dati, kas bloķēti atbilstīgi 13. panta 1. punktam, netiek laboti vai dzēsti, izņemot gadījumus, kad var nepārprotami pierādīt, ka šāda labošana vai dzēšana ir nepieciešama, lai aizsargātu datu subjekta tiesības, un tā nemazina datu vērtību kā pierādījumam par informācijas apmaiņu, izmantojot IMI.

3. Ja datu subjekts apstrīd saskaņā ar 13. panta 1. punktu bloķēto datu precizitāti vai likumību, reģistrē gan šo faktu, gan precīzu, koriģētu informāciju.

19. pants

Izņēmumi un ierobežojumi

Ja dalībvalstis savos tiesību aktos paredz šajā nodaļā noteikto datu subjektu tiesību izņēmumus vai ierobežojumus saskaņā ar Direktīvas 95/46/EK 13. pantu, tās informē par to Komisiju.

20. pants

Uzraudzība

1. Valsts uzraudzības iestāde vai iestādes, kas iecelta(-as) katrā dalībvalstī un kurai(-ām) piešķirtas Direktīvas 95/46/EK 28. pantā minētās pilnvaras (Valsts uzraudzības iestāde), pārrauga personas datu apstrādes, ko veic kompetentās iestādes to teritorijā, likumību un jo īpaši nodrošina, ka tiek ievērotas šajā nodaļā noteiktās datu subjektu tiesības.

2. Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītājs nodrošina, ka personas datu apstrādes darbības, ko veic Komisija, darbodamās kā IMI dalībnieks, ir saskaņā ar šo regulu. Attiecīgi piemēro pienākumus un pilnvaras, kas minēti Regulas (EK) Nr. 45/2001 46. un 47. pantā.

3. Valstu uzraudzības iestādes un Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītājs, rīkojoties savas attiecīgās kompetences robežās, nodrošina koordinētu uzraudzību pār IMI sistēmu un to, kā sistēmu izmanto kompetentās iestādes dalībvalstīs. Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītājs var valstu uzraudzības iestādes pēc nepieciešamības uzaicināt tikties šādā nolūkā. Šo sanāksmju izmaksas sedz Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītājs. Ja nepieciešams, kopīgi var izstrādāt sīkākas darba metodes, tostarp reglamentu. Eiropas Parlamentam, Padomei un Komisijai ne retāk kā reizi trīs gados nosūta kopīgo darbības ziņojumu.

V nodaļa

IMI ĢEOGRĀFISKAIS APTVĒRUMS

21. pants

IMI izmantošana valsts mērogā

1. Dalībvalsts var izmantot IMI administratīvās sadarbības mērķiem starp kompetentajām iestādēm savā teritorijā saskaņā ar valsts tiesību aktiem, ar nosacījumu, ka:

(a) nav nepieciešams būtiski mainīt pašreizējās administratīvās sadarbības procedūras,

(b) paziņojums par iecerēto IMI izmantošanu ir iesniegts valsts uzraudzības iestādei, un

(c) tam nav būtiskas ietekmes uz IMI efektīvu funkcionēšanu.

2. Ja IMI izmantošana valsts mērogā varētu būtiski ietekmēt IMI efektīvu funkcionēšanu, dalībvalsts par šādu izmantošanu paziņo Komisijai un lūdz tās iepriekšēju apstiprinājumu. Ja nepieciešams, starp dalībvalsti un Komisiju noslēdz nolīgumu, kas inter alia paredz tehniskos, finanšu un organizatoriskos pasākumus, tostarp IMI dalībnieku pienākumus.

22. pants

Informācijas apmaiņa ar trešām valstīm

1. Personas datu apmaiņu IMI sistēmā saskaņā ar šo regulu var veikt starp IMI dalībniekiem Savienībā un trešā valstī tikai tad, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:

(a) dati tiek apstrādāti saskaņā ar kādu no I pielikumā minētajiem noteikumiem un līdzvērtīgiem noteikumiem trešās valsts tiesību aktos,

(b) datu apmaiņu veic vai datus dara pieejamus saskaņā ar starptautisku nolīgumu, kas paredz, ka trešā valsts piemēro I pielikumā iekļauto noteikumu, un

(c) Komisija ir pieņēmusi lēmumu, kurā konstatēts, ka attiecīgā trešā valsts nodrošina atbilstīgu personas datu aizsardzību saskaņā ar Direktīvas 95/46/EK 25. panta 6. punktu, vai ir spēkā Direktīvas 95/46/EK 26. panta noteikumi, tostarp ir pienācīgas garantijas, ka IMI sistēmā apstrādātos datus izmantos tikai tādam mērķim, kādam bija paredzēta to sākotnējā apmaiņa.

2. Ja Komisija ir IMI dalībnieks, Regulas Nr. 45/2001 9. panta 1. punktu un 9. panta 7. punktu piemēro jebkādai IMI apstrādāto personas datu apmaiņai ar IMI dalībniekiem trešā valstī.

3. Komisija publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī atjauninātu attiecīgo trešo valstu sarakstu, kas iesaistītas informācijas apmaiņā saskaņā ar šo pantu.

VI nodaļa

NOBEIGUMA NOTEIKUMI

23. pants

Deleģējuma īstenošana

1. Pilnvaras pieņemt 4.pantā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz nenoteiktu laiku.

2. Tiklīdz tā pieņem deleģēto aktu, Komisija par to paziņo vienlaikus Eiropas Parlamentam un Padomei.

3. Pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai tiek piešķirtas, ievērojot 24. un 25. pantā izklāstītos nosacījumus.

24. pants

Deleģējuma atsaukšana

1. Eiropas Parlaments vai Padome var atsaukt 3. pantā minēto pilnvaru deleģējumu.

2. Iestāde, kura ir uzsākusi iekšējo procedūru, lai pieņemtu lēmumu par to, vai atsaukt pilnvaru deleģējumu, ne vēlāk kā vienu mēnesi pirms galīgā lēmuma pieņemšanas informē otru likumdevēju un Komisiju, norādot, kuras deleģētās pilnvaras varētu tikt atsauktas, kā arī atsaukšanas iemeslus.

3. Ar atsaukšanas lēmumu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģējumu. Lēmums stājas spēkā vai nu nekavējoties, vai vēlākā, lēmumā norādītā dienā. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus. Lēmumu publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

25. pants

Iebildumi pret deleģētajiem aktiem

1. Eiropas Parlaments un Padome var izteikt iebildumus pret deleģēto aktu divu mēnešu laikā no tā paziņošanas dienas. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par vienu mēnesi.

2. Ja pēc iepriekš minētā laikposma beigām ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus pret deleģēto aktu vai ja pirms šā datuma gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par pieņemto lēmumu necelt iebildumus, deleģētais akts stājas spēkā tajā paredzētajā dienā.

3. Ja Eiropas Parlaments vai Padome izsaka iebildumus pret deleģēto aktu, tas nestājas spēkā. Iestāde, kas izsaka iebildumus pret deleģēto aktu, iebildumus pamato.

26. pants

Pārraudzība un ziņošana

1. Komisija reizi gadā ziņo Eiropas Parlamentam un Padomei par IMI funkcionēšanu.

2. Reizi trīs gados Komisija ziņo Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītājam par aspektiem, kas saistīti ar personas datu aizsardzību, tostarp datu drošību, IMI.

3. Šā panta 1. un 2. punktā minēto ziņojumu sagatavošanai dalībvalstis Komisijai pēc pieprasījuma sniedz visu informāciju, kas saistīta ar šīs regulas piemērošanu, tostarp par šajā regulā noteikto datu aizsardzības prasību piemērošanu praksē.

27. pants

Izmaksas

1. Ar IMI izstrādi, darbību un uzturēšanu saistītās izmaksas sedz no Eiropas Savienības vispārējā budžeta, neskarot 21. panta 2. punkta noteikumus.

2. Ja vien kādā Savienības aktā nav paredzēts citādi, izmaksas par IMI darbību dalībvalstu līmenī, tostarp izmaksas par cilvēkresursiem, kas nepieciešami apmācībai, popularizēšanai un tehniskajai palīdzībai (palīdzības dienestam), kā arī sistēmas pārvaldībai valsts līmenī, sedz katra dalībvalsts.

28. pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā […] dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

[…],

Eiropas Parlamenta vārdā —                       Padomes vārdā —

priekšsēdētājs                                                priekšsēdētājs

Regulas 3. pantā minētais I pielikums, kurā uzskaitīti Savienības aktos paredzētie noteikumi par administratīvo sadarbību, kurus īsteno, izmantojot IMI

1.         Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 12. decembra Direktīva 2006/123/EK par pakalpojumiem iekšējā tirgū: VI nodaļa.

2.         Eiropas Parlamenta un Padomes 2005. gada 7. septembra Direktīva 2005/36/EK par profesionālo kvalifikāciju atzīšanu: 8., 50., 51. un 56. pants.

3.         Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 9. marta Direktīva 2011/24/ES par pacientu tiesību piemērošanu pārrobežu veselības aprūpē: 10. pants.[24]

Regulas 4. pantā minētais II pielikums par iespējamām jomām, attiecībā uz kurām noteikumus par administratīvo sadarbību var īstenot, izmantojot IMI

I.          Iekšējais tirgus un preču brīva aprite

(1) Komisijas 2001. gada 7. decembra Ieteikums par SOLVIT (iekšējā tirgus problēmu risināšanas tīkls) izmantošanas principiem: I un II nodaļa[25].

II.        Brīvība veikt uzņēmējdarbību un pakalpojumu sniegšanas brīvība

(1) Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 12. decembra Direktīva 2006/123/EK par pakalpojumiem iekšējā tirgū: 15. panta 7. punkts un 39. panta 5. punkts.

(2) Eiropas Parlamenta un Padomes 1996. gada 16. decembra Direktīva 96/71/EK par darba ņēmēju norīkošanu darbā pakalpojumu sniegšanas jomā: 4. pants[26].

(3) Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 8. jūnija Direktīva 2000/31/EK par dažiem informācijas sabiedrības pakalpojumu tiesiskiem aspektiem, jo īpaši elektronisko tirdzniecību, iekšējā tirgū (Direktīva par elektronisko tirdzniecību): 3. pants[27].

[4.       Priekšlikums EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVAI, ar ko groza Direktīvas 89/666/EEK, 2005/56/EK un 2009/101/EK par centrālo reģistru, komercreģistru un uzņēmumu reģistru savstarpējo savienojamību (COD/2011/0038)]

III.       Personu brīva pārvietošanās

(1) Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 9. marta Direktīva 2011/24/ES par pacientu tiesību piemērošanu pārrobežu veselības aprūpē: 6. pants.

IV.       Kapitāla un maksājumu brīva aprite

[1.       Priekšlikums EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULAI par euro skaidras naudas profesionāliem pārrobežu autotransporta pārvadājumiem starp euro zonas dalībvalstīm (COD/2010/0204)]

TIESĪBU AKTA PRIEKŠLIKUMA FINANŠU PĀRSKATS

[likumdevējai iestādei iesniegtiem priekšlikumiem un iniciatīvām pievienojams dokuments

(Finanšu regulas 28. pants un Īstenošanas kārtības 22. pants)]

1.           PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS KONTEKSTS

              1.1.    Priekšlikuma/iniciatīvas nosaukums

              1.2.    Attiecīgās politikas jomas ABM/ABB struktūrā

              1.3.    Priekšlikuma/iniciatīvas būtība

              1.4.    Mērķi

              1.5.    Priekšlikuma/iniciatīvas pamatojums

              1.6.    Ilgums un finansiālā ietekme

              1.7.    Paredzētie pārvaldības veidi

2.           PĀRVALDĪBAS PASĀKUMI

              2.1.    Uzraudzības un ziņošanas noteikumi

              2.2.    Pārvaldības un kontroles sistēma

              2.3.    Krāpšanas un pārkāpumu apkarošanas pasākumi

3.           PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS PAREDZAMĀ FINANSIĀLĀ IETEKME

              3.1.    Attiecīgās daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorijas un budžeta izdevumu pozīcijas

              3.2.    Paredzamā ietekme uz izdevumiem

              3.2.1. Paredzamās ietekmes uz izdevumiem kopsavilkums

              3.2.2. Paredzamā ietekme uz darbības apropriācijām

              3.2.3. Paredzamā ietekme uz administratīvajām apropriācijām

              3.2.4. Saderība ar kārtējo daudzgadu finanšu shēmu

              3.2.5. Trešo personu dalība finansējumā

              3.3.    Paredzamā ietekme uz ieņēmumiem

TIESĪBU AKTA PRIEKŠLIKUMA FINANŠU PĀRSKATS

1. PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS KONTEKSTS 1.1. Priekšlikuma/iniciatīvas nosaukums

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. xxx par administratīvo sadarbību, izmantojot Iekšējā tirgus informācijas sistēmu (“IMI regula”)

1.2. Attiecīgās politikas jomas ABM/ABB struktūrā[28]

Iekšējais tirgus — Pakalpojumi

1.3. Priekšlikuma/iniciatīvas būtība

þ Priekšlikums/iniciatīva attiecas uz esošas darbības pagarināšanu

1.4. Mērķi 1.4.1. Komisijas daudzgadu stratēģiskie mērķi, kurus plānots sasniegt ar priekšlikumu/iniciatīvu

Komisija paziņojumā “EIROPA 2020 - Stratēģija gudrai, ilgtspējīgai un integrējošai izaugsmei” (COM (2010) 2020) ierosināja vienotā tirgus trūkumus novērst, cita starpā, “nostiprinot struktūras, lai savlaicīgi un pareizi īstenotu vienotā tirgus pasākumus, tostarp (..) Pakalpojumu direktīvu (..) un tos efektīvi piemērotu un problēmu gadījumā tās ātri atrisinātu”.

Iekšējā tirgus informācijas sistēma (IMI) ir tiešsaistes saziņas rīks, kuru izstrādājusi Eiropas Komisija un kuru dalībvalstīm kopš 2008. gada piedāvā kā bezmaksas pakalpojumu. To pašlaik izmanto informācijas apmaiņai saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2005. gada 7. septembra Direktīvu 2005/36/EK par profesionālo kvalifikāciju atzīšanu[29] (Profesionālo kvalifikāciju direktīva) un Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 12. decembra Direktīvu 2006/123/EK par pakalpojumiem iekšējā tirgū[30] (Pakalpojumu direktīva).

IMI dod iespēju valsts, reģionālajām un vietējām iestādēm ātri un viegli sazināties ar partneriem citās dalībvalstīs, izmantojot vienotas darba metodes, par kurām vienojušās visas dalībvalstis. IMI palīdz lietotājiem i) atrast pareizo iestādi, ar kuru jāsazinās, ii) sazināties ar to, izmantojot iepriekš tulkotus standarta jautājumu un atbilžu kopumus un iii) sekot informācijas pieprasījuma apstrādes gaitai, izmantojot izsekošanas mehānismu. Piemēram, iestāde Īrijā, kurai ir nepieciešama Ungārijas struktūras rīcībā esoša informācija, var izvēlēties jautājumu angļu valodā. Ungārijas iestādei jautājums un attiecīgais atbildes variants ir pieejams ungāru valodā, savukārt tās atbilde tiks saņemta angļu valodā.

Atbilstoši Komisijas paziņojumam “Ceļā uz aktu par vienoto tirgu” IMI paplašināšana attiecībā uz citām nozarēm, “lai izveidotu patiesu elektronisko tīklu tiešai Eiropas administrāciju saskarnei”, ir viens no galvenajiem faktoriem vienotā tirgus labākas pārvaldības sekmēšanai[31]. Komisijas paziņojumā “Akts par vienoto tirgu” uzsvērts, cik liela nozīme būtu IMI sadarbības stiprināšanā starp iesaistītajiem dalībniekiem, tostarp vietējā līmenī, tādējādi sekmējot vienotā tirgus labāku pārvaldību[32].

1.4.2. Konkrētie mērķi un attiecīgās ABM/ABB darbības

Konkrētais mērķis Nr. 12: pilnībā atraisīt Iekšējā tirgus informācijas sistēmas (IMI) potenciālu, lai sekmētu vienotā tirgus tiesību aktu labāku ieviešanu.

IMI izmantošana saskaņā ar Pakalpojumu direktīvu ir obligāta.

Komisija paziņojumā “Vienotā tirgus labāka pārvaldība, palielinot administratīvo sadarbību: Iekšējā tirgus informācijas sistēmas (IMI) paplašināšanas un attīstības stratēģija” (COM (2011) 75 galīgā redakcija) (IMI stratēģijas paziņojums) ir izklāstījusi plānus IMI turpmākai paplašināšanai attiecībā uz citām Savienības tiesību jomām.

Šā priekšlikuma mērķi ir šādi:

-        izveidot stabilu tiesisko regulējumu IMI un kopīgu noteikumu kopumu, lai nodrošinātu IMI efektīvu funkcionēšanu;

-        nodrošināt vispusīgu datu aizsardzības sistēmu, vienotā horizontālā juridiskā instrumentā paredzot noteikumus personas datu aizsardzībai attiecībā uz IMI;

-        atvieglot IMI iespējamo turpmāko paplašināšanu attiecībā uz jaunām Savienības tiesību jomām;

-        precizēt dažādu IMI sistēmā iesaistīto dalībnieku funkcijas.

Lai sasniegtu šos mērķus, arī turpmāk tiks īstenoti šādi pasākumi:

1.       sistēmas uzturēšana, t.i., kļūmju novēršana un labošana, nebūtiski esošās darbības uzlabojumi, sistēmas darbības nepārtrauktības nodrošināšanu;

2.       sistēmas infrastruktūras mitināšana;

3.       sistēmas attīstīšana, t.i., jaunu sistēmas prasību ieviešana, un

4.       saziņas un informētības paaugstināšanas pasākumi, tostarp konferences, mācību semināri, reklāmas un mācību materiālu sagatavošana.

Attiecīgās ABM/ABB darbības

12/03 4: Iekšējais pakalpojumu tirgus

Ja sistēma tiks paplašināta attiecībā uz citām Savienības tiesību jomām, var rasties citas attiecīgās ABM/ABB darbības.

1.4.3. Paredzamie rezultāti un ietekme

Norādīt, kāda ir priekšlikuma/iniciatīvas iecerētā ietekme uz finansējuma saņēmējiem/mērķgrupām.

1.       Augsta līmeņa tiesiskā noteiktība attiecībā uz ES iedzīvotāju personas datu apstrādi, izmantojot IMI, un tādējādi juridisko šķēršļu novēršana IMI paplašināšanai attiecībā uz citām Savienības tiesību jomām.

2.       Elastīgs regulējums IMI iespējamai turpmākai paplašināšanai attiecībā uz citām Savienības tiesību jomām.

3.       Komisijas, dalībvalstu, valstu iestāžu un Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāja attiecīgo funkciju un saistību precizēšana attiecībā uz informācijas apmaiņu, izmantojot IMI.

4.       Izmaksu ietaupījums, jo jau esošs IT rīks tiks izmantots jaunās jomās, nevis tiks izstrādāti vienam mērķim paredzēti jauni rīki.

5.       Tiks nodrošināts stabils IMI finansējums nākotnē, ņemot vērā, ka saskaņā ar Pakalpojumu direktīvu sistēmas izmantošana ir obligāta, un tās iespējamo turpmāko paplašināšanos atbilstīgi paziņojumam par IMI stratēģiju.

1.4.4. Rezultātu un ietekmes rādītāji

Norādīt priekšlikuma/iniciatīvas īstenošanas pārraudzībā izmantojamos rādītājus.

Priekšlikums sekmēs efektīvāku Savienības tiesību aktu piemērošanu jomās, kurās izmanto IMI, un tiks ietaupītas IT izstrādes un uzturēšanas izmaksas.

Priekšlikuma tiešo ietekmi var izvērtēt, izmantojot šādus rādītājus:

-        IMI aptverto likumdošanas jomu skaits (skaita pieaugums salīdzinājumā ar divām jomām 2011. gadā);

-        to, cik informācijas apmaiņas notikušas ar IMI starpniecību katrā gadā;

-        to kompetento iestāžu skaits, kas aktīvi izmanto sistēmu (t.i., kas nav tikai reģistrējušās kā lietotāji);

-        paredzētais izmaksu ietaupījums par katru jaunu pievienoto politikas jomu.

1.5. Priekšlikuma/iniciatīvas pamatojums 1.5.1. Īstermiņa vai ilgtermiņa vajadzības

Priekšlikums nodrošinās augsta līmeņa tiesisko noteiktību attiecībā uz personas datu apstrādi IMI atbilstīgi Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāja ieteikumiem. Ilgtermiņā tas veicinās IMI iespējamu turpmāku paplašināšanu attiecībā uz jaunām Savienības tiesību jomām, nodrošinot šādai paplašināšanai elastīgu regulējumu.

1.5.2. ES iesaistīšanās pievienotā vērtība

Ņemot vērā to, ka IMI ir centralizēts Komisijas izstrādāts un mitināts saziņas rīks, ir jāizstrādā sistēmai piemērojami kopīgie noteikumi un tie centralizēti jāievieš. Komisija piedāvā IMI kā bezmaksas pakalpojumu dalībvalstīm, nodrošina uzturēšanas un attīstīšanas pakalpojumus, palīdzības dienestu un mitina skaitļošanas infrastruktūru. Šos uzdevumus nav iespējams veikt decentralizēti.

IMI novērš šķēršļus pārrobežu sadarbībai, piemēram, valodas barjeras, administratīvās un darba kultūras dažādību un nostabilizējušos informācijas apmaiņas procedūru trūkumu. Tā kā sistēmas izstrādāšanā iesaistījušās arī dalībvalstis, IMI piedāvā vienotas darba metodes, par kurām vienojušās visas dalībvalstis.

1.5.3. Līdzīgas līdzšinējās pieredzes rezultātā gūtās atziņas

IMI sāka darboties 2008. gadā. Pašlaik sistēmā ir reģistrētas vairāk nekā 5700 kompetentās iestādes un 11000 lietotāji. 2010. gadā notika aptuveni 2000 informācijas apmaiņas.

No juridiskā viedokļa IMI darbība pamatojas uz Komisijas lēmumu, komitoloģijas lēmumu, un Komisijas ieteikumu[33]. Par IMI turpmākas paplašināšanās šķērsli kļuva tas, ka trūka vienota juridiska instrumenta, ko pieņēmis Eiropas Parlaments un Padome.

Sākotnējās IMI izstrādes izmaksas finansēja no IDABC programmas (Viseiropas elektroniskās pārvaldības pakalpojumu savietojamības nodrošināšanu valsts pārvaldes iestādēm, uzņēmumiem un pilsoņiem), līdz 2009. gadā programma beidza darboties. Līdz 2010. gada jūlijam MARKT ĢD sedza izmaksas, kas saistītas ar uzturēšanu, otrās līmeņa atbalstu, sistēmas administrēšanu, mitināšanu, apmācību, saziņu un informētības paaugstināšanu. 2010. gada jūlijā ISA (Eiropas valstu pārvaldes iestāžu sadarbspējas risinājumi) programma 2010.- 2015.gadam[34] piekrita finansēt IMI, nodrošinot līdzekļus darbībai un lietojumprogrammas uzlabošanai 2010. gadā. Paredzams, ka ISA programma turpinās IMI finansēšanu vismaz līdz 2012. gadam. MARKT ĢD turpina segt izmaksas par mitināšanu, apmācību, saziņu un informētības paaugstināšanu.

Tā kā sistēmas izmantošana ir obligāta saskaņā ar Pakalpojumu direktīvu un ņemot vērā IMI turpmākas paplašināšanas plānus attiecībā uz jaunām Savienības tiesību jomām, būs jāprecizē finansēšanas aspekti un jānodrošina stabils un ilgtspējīgs finansējums pēc 2012. gada.

1.5.4. Sadarbība un iespējamā sinerģija ar citiem attiecīgajiem instrumentiem

Komisijas paziņojumā “Vienotā tirgus labāka pārvaldība, palielinot administratīvo sadarbību: Iekšējā tirgus informācijas sistēmas (IMI) paplašināšanas un attīstības stratēģija” (COM(2011) 75 galīgā redakcija) izklāstīti plāni saistībā ar IMI turpmāku paplašināšanu attiecībā uz jaunām ES tiesību jomām.

Komisijas paziņojumā “Akts par vienoto tirgu” uzsvērts, cik liela nozīme būtu IMI sadarbības stiprināšanā starp iesaistītajiem dalībniekiem, tostarp vietējā līmenī, tādējādi sekmējot vienotā tirgus labāku pārvaldību[35].

1.6. Ilgums un finansiālā ietekme

þ Beztermiņa priekšlikums/iniciatīva

Paredzams, ka priekšlikums stāsies spēkā 2013. gadā.

1.7. Paredzētie pārvaldības veidi [36]

þ Komisijas īstenota centralizēta tieša pārvaldība

2. PĀRVALDĪBAS PASĀKUMI 2.1. Uzraudzības un ziņošanas noteikumi

Norādīt periodiskumu un nosacījumus.

Komisija sagatavos ikgadēju ziņojumu par IMI pilnveidošanu un darbību. Turklāt Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītājam periodiski tiks sniegts ziņojums par IMI datu aizsardzības, tostarp drošības, jautājumiem.

2.2. Pārvaldības un kontroles sistēma 2.2.1. Apzinātie riski

Komisija ir IMI “sistēmas īpašnieks” un ir atbildīga par tās ikdienas darbību, uzturēšanu un pilnveidošanu. Sistēmu pilnveido un mitina iekšējais piegādātājs, proti, Komisijas DIGIT ĢD, kas nodrošina augsta līmeņa darbības nepārtrauktību.

Ja IMI paplašinoties attiecībā uz jaunām tiesību jomām, sistēmas pārvaldība var kļūt sarežģītāka, jo pieaugs ieinteresēto personu skaits un var būt nepieciešams rast risinājumu dažādām vajadzībām. Tāpēc paplašināšanās process jāīsteno uzmanīgi.

2.2.2. Paredzētās kontroles metodes

IT uzturēšanu un IMI pilnveidošanu reglamentē saprašanās memorands, kas noslēgts starp Iekšējā tirgus un pakalpojumu ģenerāldirektorātu (MARKT) un Informātikas ģenerāldirektorātu (DIGIT) un kurā paredzēti noteikumi un procedūras, kā arī sistēmas īpašnieka (MARKT) un sistēmas piegādātāja (DIGIT) attiecīgie pienākumi un saistības. Regulāras tikšanās un ziņošanas instrumenti veicina ciešu IT uzturēšanas un pilnveidošanas darba pārraudzību.

IMI Vadības komiteja, tostarp visi IMI projektā ieinteresēto personu pārstāvji (sistēmas īpašnieks, sistēmas piegādātājs, Iekšējā tirgus padomdevēja komiteja (IMAC) un IMI lietotāji), inter alia ir atbildīgi par augsta līmeņa pārraudzības un kontroles nodrošināšanu. IMAC IMI darba grupa (Iekšējā tirgus padomdevējas komitejas apakšgrupa) konsultē Komisiju par horizontāliem jautājumiem saistībā ar IMI pilnveidošanu.

Turklāt saskaņā ar priekšlikuma 19. pantu Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītājs nodrošinās, ka personas datu apstrādi IMI Komisija veic saskaņā ar piemērojamajiem noteikumiem. Valstu datu aizsardzības iestādes dalībvalstu līmenī pārraudzīs personas datu apstrādi, ko veic kompetentās iestādes.

2.3. Krāpšanas un pārkāpumu apkarošanas pasākumi

Norādīt esošos vai plānotos novēršanas un aizsardzības pasākumus.

Krāpšanas, korupcijas un citu nelikumīgu darbību apkarošanas mērķiem IMI kontekstā bez ierobežojumiem piemēro noteikumus, kas parasti piemērojami Komisijas darbībām, tostarp Eiropas Parlamenta un Padomes 1999. gada 25. maija Regulu (EK) Nr. 1073/1999 par izmeklēšanu, ko veic Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF).

3. PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS PAREDZAMĀ FINANSIĀLĀ IETEKME 3.1. Attiecīgās daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorijas un budžeta izdevumu pozīcijas

· Esošās budžeta izdevumu pozīcijas

Daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorija || Budžeta pozīcija || Izdevumu veids || Iemaksas

Numurs [Apraksts………………………...……….] || Dif./nedif. ([37]) || no EBTA valstīm[38] || no kandidātvalstīm[39] || no trešām valstīm || Finanšu regulas 18. panta 1. punkta aa) apakšpunkta nozīmē

1A || 12.02.01 Iekšējā tirgus īstenošana un attīstība || DIF. || JĀ || NĒ || NĒ || NĒ

1A || 12.01.04 Iekšējā tirgus īstenošana un attīstība – Administratīvās pārvaldības izdevumi || NEDIF. || JĀ || NĒ || NĒ || NĒ

1A || 26.03.01.01 Eiropas valstu pārvaldes iestāžu sadarbspējas risinājumi (ISA) || DIF. || JĀ || JĀ || NĒ || NĒ

3.2. Paredzamā ietekme uz izdevumiem 3.2.1. Paredzamās ietekmes uz izdevumiem kopsavilkums

Miljonos EUR (3 zīmes aiz komata)

Daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorija: || 1B || Iekšējā tirgus īstenošana un attīstība

MARKT ĢD || || || 2013. gads || || || || || || || KOPĀ

Ÿ Darbības apropriācijas || || || || || || || ||

12.02.01 || Saistības || (1) || 1,440 || || || || || || || 1,440

Maksājumi || (2) || 1,440 || || || || || || || 1,440

|| || || || || || || ||

KOPĀ — MARKT ĢD apropriācijas || Saistības || =1+1a +3 || 1,440 || || || || || || || 1,440

Maksājumi || =2+2a +3 || 1,440 || || || || || || || 1,440

Paredzams, ka minētais priekšlikums stāsies spēkā 2013. gadā, tam nav ietekmes uz budžetu un tas nepārsniedz jau paredzētās Komisijas oficiāli plānotās izmaksas tuvākajos gados. Turklāt priekšlikums neskar lēmumus par daudzgadu finanšu shēmu pēc 2013. gada.

IMI finansējumu 2010. gadā nodrošināja no šādiem avotiem: ISA programma (EUR 500 000 – budžeta pozīcija 26.03.01.01) un iekšējā tirgus budžeta pozīcijas (EUR 925 000). Attiecībā uz 2011.-2012. gadu plānotais ISA finansējuma apmērs sasniedz aptuveni EUR 1 150 000 gadā. Taču uz finansējumu no ISA programmas attiecas vispārējā programmas prioritāšu un pieejamā budžeta ikgadējā pārskatīšana. Paredzams, ka ISA programma turpinās IMI finansēšanu vismaz līdz 2012. gadam.

Lai nodrošinātu, ka arī turpmāk dalībvalstis varētu pastāvīgi izmantot IMI un lai sekmētu budžeta efektīvāku pārvaldību un labāku kontroli, Komisija izskatīs iespēju visas izmaksas iekļaut vienā budžeta pozīcijā, par kuru ir atbildīgs MARKT ĢD (12.02.01. Iekšējā tirgus īstenošana un attīstība). Tas varētu radīt tīro pieaugumu šajā budžeta pozīcijā 2013. gadam, jo tiks pārdalīti līdzekļi no citām budžeta pozīcijām.

Paredzams, ka, sākot ar 2012. gadu, IMI kopējās izmaksas samazināsies, un tas ir saistīts ar prognozētajām mazākām vajadzībām pēc jaunu funkciju izstrādes, kuras līdz tam laikam kopumā būtu jau ieviestas.

Ÿ KOPĀ — Darbības apropriācijas || Saistības || (4) || 1,440 || || || || || || || 1,440

Maksājumi || (5) || 1,440 || || || || || || || 1,440

Ÿ KOPĀ — Administratīvās apropriācijas, kas tiek finansētas no konkrētu programmu piešķīrumiem || (6) || || || || || || || ||

KOPĀ — Daudzgadu finanšu shēmas 1A IZDEVUMU KATEGORIJAS apropriācijas || Saistības || =4+ 6 || 1,440 || || || || || || || 1,440

Maksājumi || =5+ 6 || 1,440 || || || || || || || 1,440

Maksājumi || =5+ 6 || || || || || || || ||

Daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorija: || 5 || “Administratīvie izdevumi”

Miljonos EUR (3 zīmes aiz komata)

|| || || 2013. gads || || || || || || || KOPĀ

MARKT ĢD ||

Ÿ Cilvēkresursi || || || || || || || ||

Ÿ Pārējie administratīvie izdevumi || || || || || || || ||

KOPĀ — MARKT ĢD || Apropriācijas || || || || || || || ||

KOPĀ — Daudzgadu finanšu shēmas 5. IZDEVUMU KATEGORIJAS apropriācijas || (Saistību summa = maksājumu summa) || || || || || || || ||

Miljonos EUR (3 zīmes aiz komata)

|| || || 2013. gads [40] || || || || || || || KOPĀ

KOPĀ — Daudzgadu finanšu shēmas 1.–5. IZDEVUMU KATEGORIJAS apropriācijas || Saistības || || || || || || || || 1,440

Maksājumi || || || || || || || ||

3.2.2. Paredzamā ietekme uz izdevumiem

– þ  Priekšlikums/iniciatīva paredz darbības apropriāciju izmantošanu šādā veidā:

Saistību apropriācijas miljonos EUR (3 zīmes aiz komata)

Norādīt mērķus un rezultātus ò || || || 2013. gads || || || || || || || KOPĀ

REZULTĀTI

Rezultāta veids [41] || Rezultātu vidējās izmaksas || Daudzums of ouputs || Izmaksas || || || || || || || || || || || || || Kopējais rezultātu daudzums || Kopējās izmaksas

KONKRĒTAIS MĒRĶIS NR. 1[42] || || || || || || || || || || || || || || || ||

- Uzturēšana A || 0,4 || || 0,4 || || || || || || || || || || || || || || 0,4

- Mitināšana B || 0,24 || || 0,24 || || || || || || || || || || || || || || 0,24

- Izstrāde C || 0,3 || || 0,6 || || || || || || || || || || || || || || 0,6

- Saziņa un informētība D || 0,2 || || 0,2 || || || || || || || || || || || || || || 0,2

Starpsumma — 1. konkrētais mērķis || || 1,440 || || || || || || || || || || || || || || 1,440

KONKRĒTAIS MĒRĶIS Nr. 2 || || || || || || || || || || || || || || || ||

- Rezultāts || || || || || || || || || || || || || || || || || ||

Starpsumma — 2. konkrētais mērķis || || || || || || || || || || || || || || || ||

KOPĒJĀS IZMAKSAS || || 1,440 || || || || || || || || || || || || || || 1,440

3.2.3. Paredzamā ietekme uz administratīvajām apropriācijām 3.2.3.1. Kopsavilkums

– þ  Priekšlikums/iniciatīva neparedz administratīvo apropriāciju izmantošanu

– ¨  Priekšlikums/iniciatīva paredz administratīvo apropriāciju izmantošanu šādā veidā:

3.2.3.2. Paredzamās cilvēkresursu vajadzības

– þ  Priekšlikums/iniciatīva neparedz papildu cilvēkresursu izmantošanu

– ¨  Priekšlikums/iniciatīva paredz cilvēkresursu izmantošanu šādā veidā: sk. saderība ar kārtējo daudzgadu finanšu shēmu

– þ  Priekšlikums/iniciatīva ir saderīga ar kārtējo daudzgadu finanšu shēmu.

3.2.4. Trešo personu iemaksas

– þ Priekšlikums/iniciatīva neparedz trešo personu līdzfinansējumu

3.3. Paredzamā ietekme uz ieņēmumiem

– þ  Priekšlikums/iniciatīva finansiāli neietekmē ieņēmumus

[1]               OV L 255, 30.9.2005., 22. lpp.

[2]               OV L 376, 27.12.2006., 36. lpp.

[3]               Komisijas 2007. gada 12. decembra Lēmums 2008/49/EK par Iekšējā tirgus informācijas sistēmas (IMI) īstenošanu attiecībā uz personas datu aizsardzību (OV L 13, 16.1.2008., 18. lpp.), Komisijas 2009. gada 2. oktobra Lēmums 2009/739/EK, ar ko nosaka praktisko kārtību informācijas elektroniskai apmaiņai starp dalībvalstīm saskaņā ar VI nodaļu Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2006/123/EK par pakalpojumiem iekšējā tirgū (OV L 263, 7.10.2009., 32. lpp.), Komisijas 2009. gada 26. marta Ieteikums par datu aizsardzības pamatnostādnēm Iekšējā tirgus informācijas sistēmai (IMI) (OV L 100, 18.4.2009., 12. lpp.).

[4]               Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Ceļā uz aktu par vienoto tirgu. Par augsti konkurētspējīgu tirgus sociālo ekonomiku. 50 priekšlikumi, lai uzlabotu mūsu darbu, darījumus un savstarpējo apmaiņu”, COM(2010) 608 galīgā redakcija, 45. priekšlikums, 31. lpp.

[5]               COM(2011) 75.

[6]               COM(2011) 206.

[7]               Atzinums 01911/07/EN, WP 140.

[8]               Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāja (EDAU) 2008. gada 22. februāra atzinums par Komisijas 2007. gada 12. decembra Lēmumu par Iekšējā tirgus informācijas sistēmas (IMI) īstenošanu attiecībā uz personas datu aizsardzību, OV C 270, 25.10.2008., 1. lpp.

[9]               Komisijas 2009. gada 26. marta Ieteikums par datu aizsardzības pamatnostādnēm Iekšējā tirgus informācijas sistēmai (IMI), OV L 100, 18.4.2009., 12. lpp.

[10]             Komisijas 2010. gada 22. aprīļa Ziņojums par datu aizsardzības stāvokli Iekšējā tirgus informācijas sistēmā, COM(2010) 170 galīgā redakcija.

[11]             Skatīt, piemēram, Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 20. decembra Regulu (EK) Nr. 1987/2006 par otrās paaudzes Šengenas Informācijas sistēmas (SIS II) izveidi, darbību un izmantošanu (OV L 381, 28.12.2006., 4. lpp) un Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 9. jūlija Regulu (EK) Nr. 767/2008 par Vīzu informācijas sistēmu (VIS) un datu apmaiņu starp dalībvalstīm saistībā ar īstermiņa vīzām (VIS regula) (OV L 218, 13.8.2008., 60. lpp.).

[12]             Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 9. marta Direktīva 2011/24/EK par pacientu tiesību piemērošanu pārrobežu veselības aprūpē (OV L 88/45, 4.4.2011., 45. lpp.).

[13]             Eiropas Parlamenta un Padomes 1996. gada 16. decembra Direktīva 96/71/EK par darba ņēmēju norīkošanu darbā pakalpojumu sniegšanas jomā (OV L 018, 21.1.1997., 1. lpp.). Skatīt arī Padomes 2011. gada 7. marta secinājumus, kas pieejami: http://www.consilium.europa.eu/uedocs/cms_data/docs/pressdata/en/lsa/119621.pdf.

[14]             Skatīt 12. zemsvītras piezīmi iepriekš, 10. panta 4. punkts.

[15]             Padomes 2010. gada 10. decembra secinājumi.

[16]             OV C , , . lpp.

[17]             COM (2011) 75.

[18]             COM(2011) 206.

[19]             OV L 281, 23.11.1995., 31. lpp.

[20]             OV L 8, 12.1.2001., 1. lpp.

[21]             OV L 13, 16.1.2008., 18. lpp.

[22]             OV L 263, 7.10.2009., 32. lpp.

[23]             OV L 376, 27.12.2006., 36. lpp.

[24]             OV L 88, 4.4.2011., 45. lpp.

[25]             OV L 331, 15.12.2001., 79. lpp.

[26]             OV L 018, 21.1.1997., 1. lpp.

[27]             OV L 178, 17.7.2000., 1. lpp.

[28]             ABM — budžeta vadība pa darbības jomām, ABB — budžeta līdzekļu sadale pa darbības jomām.

[29]             OV L 255, 30.9.2005., 22. lpp.

[30]             OV L 376, 27.12.2006., 36. lpp.

[31]             Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Ceļā uz aktu par vienoto tirgu. Par augsti konkurētspējīgu tirgus sociālo ekonomiku. 50 priekšlikumi, lai uzlabotu mūsu darbu, darījumus un savstarpējo apmaiņu”, COM(2010) 608 galīgā redakcija, 45. priekšlikums, 31. lpp.

[32]             Skatīt 6. zemsvītras piezīmi iepriekš.

[33]             Komisijas 2007. gada 12. decembra Lēmums 2008/49/EK par Iekšējā tirgus informācijas sistēmas (IMI) īstenošanu attiecībā uz personas datu aizsardzību (OV L 13, 16.1.2008., 18. lpp.), Komisijas 2009. gada 2. oktobra Lēmums 2009/739/EK, ar ko nosaka praktisko kārtību informācijas elektroniskai apmaiņai starp dalībvalstīm saskaņā ar VI nodaļu Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2006/123/EK par pakalpojumiem iekšējā tirgū (OV L 263, 7.10.2009., 32. lpp.), Komisijas 2009. gada 26. marta Ieteikums par datu aizsardzības pamatnostādnēm Iekšējā tirgus informācijas sistēmai (IMI) (OV L 100, 18.4.2009., 12. lpp.).

[34]             Lēmums Nr. 922/2009/EK, OV L 260, 3.10.2009., 20. lpp.

[35]             Skatīt 6. zemsvītras piezīmi iepriekš.

[36]             Skaidrojumus par pārvaldības veidiem un atsauces uz Finanšu regulu skatīt BudgWeb tīmekļa vietnē: http://www.cc.cec/budg/man/budgmanag/budgmanag_en.html.

[37]             Dif. — diferencētās apropriācijas, nedif. — nediferencētās apropriācijas.

[38]             EBTA — Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācija.

[39]             Kandidātvalstis un attiecīgā gadījumā potenciālās kandidātvalstis no Rietumbalkāniem.

[40]             N gads ir gads, kurā sāk īstenot priekšlikumu/iniciatīvu.

[41]             Rezultāti ir attiecīgie produkti vai pakalpojumi (piemēram, finansēto studentu apmaiņu skaits, uzbūvēto ceļu garums kilometros utt.).

[42]             Konkrētie mērķi, kas norādīti 1.4.2. apakšpunktā.