31.5.2013   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

CE 153/143

—

ņemot vērā Ceturto pasaules konferenci par sievietēm, kas notika 1995. gada septembrī Pekinā, tajā pieņemto deklarāciju un rīcības platformu, kā arī turpmākos rezultātu dokumentus,

—

ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienību 3. pantu, kurā ir minētas dalībvalstu kopīgās vērtības, piemēram, plurālisms, nediskriminācija, tolerance, taisnīgums, solidaritāte un sieviešu un vīriešu līdztiesība,

—

ņemot vērā Eiropas Savienības Pamattiesību hartu, īpaši tās 1., 2., 3., 4., 5., 21. un 23. pantu,

—

ņemot vērā 1948. gada Vispārējo cilvēktiesību deklarāciju,

—

ņemot vērā ANO 1979. gada Konvenciju par jebkuras sieviešu diskriminācijas izskaušanu (CEDAW),

—

ņemot vērā Eiropas Dzimumu līdztiesības paktu (2011.–2020.), ko pieņēma Eiropadomes sanāksmē 2011. gada martā (1),

—

ņemot vērā Komisijas paziņojumu „Sieviešu un vīriešu līdztiesības stratēģija 2010.–2015.” (COM(2010)0491),

—

ņemot vērā visaptverošo ziņojumu, ko 2009. gadā izstrādāja Eiropas Savienības Zviedrijas prezidentūra „Pekina + 15: rīcības platforma un Eiropas Savienība”, kurā precīzi norādīti šķēršļi, kas pašlaik kavē pilnīgu dzimumu līdztiesības īstenošanu,

—

ņemot vērā Padomes 2005. gada 2. un 3. jūnija sanāksmes secinājumus, kuros dalībvalstis un Komisija tiek aicinātas stiprināt iestāžu mehānismus, lai veicinātu dzimumu līdztiesību, un izveidot Pekinas rīcības platformas īstenošanas novērtēšanas sistēmu, lai radītu saskanīgāku un sistemātiskāku īstenošanas gaitas uzraudzību,

—

ņemot vērā 1995. gada 15. jūnija rezolūciju „Līdztiesība, attīstība un miers” par Pekinā notikušo Ceturto pasaules konferenci par sievietēm (2), 2005. gada 10. marta rezolūciju par Ceturtajā pasaules konferencē par sievietēm pieņemtās rīcības platformas (Pekina + 10) izvērtējumu (3) un 2010. gada 25. februāra rezolūciju par Pekinu + 15 — ANO rīcības platformu dzimumu līdztiesībai (4),

—

ņemot vērā 2003. gada 13. marta rezolūciju par integrētu pieeju dzimumu līdztiesībai Eiropas Parlamentā (5),

—

ņemot vērā 2007. gada 18. janvāra rezolūciju par integrētu pieeju dzimumu līdztiesībai komiteju darbā (6),

—

ņemot vērā 2009. gada 22. aprīļa rezolūciju par integrēto pieeju dzimumu līdztiesībai komiteju un delegāciju darbā (7),

—

ņemot vērā 2009. gada 7. maija rezolūciju par integrētu pieeju dzimumu līdztiesībai ES ārējās attiecībās (8),

—

ņemot vērā Eiropas Padomes novatorisko darbu attiecībā uz integrētu pieeju dzimumu līdztiesībai, sevišķi Ministru komitejas 119. sesijas deklarāciju „Padarīt par realitāti integrētu pieeju dzimumu līdztiesībai” (9),

—

ņemot vērā Reglamenta 48. pantu,

—

ņemot vērā Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komitejas ziņojumu (A7-0351/2011),

A.

tā kā integrēta pieeja dzimumu līdztiesībai ietver ne tikai līdztiesības veicināšanu, īstenojot īpašus pasākumus, kuru mērķis ir palīdzēt sievietēm vai dažos gadījumos nepietiekami pārstāvētam dzimumam, bet arī visu vispārējo politikas jomu un pasākumu mobilizēšanu īpašā dzimumu līdztiesības mērķa sasniegšanai;

B.

tā kā ANO ir izveidojusi struktūrvienību „ANO sievietes”, kas no 2011. gada 1. janvāra nostiprina ANO sistēmas institucionālo kārtību, lai atbalstītu dzimumu līdztiesību un nodrošinātu pilnvērtīgas iespējas sievietēm, par pamatu izmantojot Pekinas deklarāciju un rīcības platformu (10);

C.

tā kā Līguma par Eiropas Savienības darbību 8. pantā noteikts princips par integrētu pieeju dzimumu līdztiesībai, norādot, ka, veicot savas darbības, Savienība tiecas novērst nevienlīdzību starp sievietēm un vīriešiem un sekmēt vienlīdzību;

D.

tā kā Līguma par Eiropas Savienību 2. pantā noteikts dzimumu līdztiesības princips, norādot, ka Savienība ir dibināta, pamatojoties uz vērtībām, kas respektē cilvēka cieņu, brīvību, demokrātiju, vienlīdzību, tiesiskumu un cilvēktiesības, tostarp minoritāšu tiesības, un ka šīs vērtības dalībvalstīm ir kopīgas sabiedrībā, kur valda plurālisms, tolerance, taisnīgums, solidaritāte un kur nav diskriminācijas, kā arī valda sieviešu un vīriešu līdztiesība;

E.

tā kā dzimumu līdztiesības aspekta iekļaušanu Parlamenta likumdošanas un politikas darbā dažos gadījumos var visveiksmīgāk panākt, izmantojot mērķtiecīgus ziņojumu projektu grozījumus, ko iesniedz atbildīgajā komitejā kā grozījumus attiecībā uz integrētu pieeju dzimumu līdztiesības nodrošināšanai — šādu stratēģiju kopš 2009. gada aktīvi īsteno Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komiteja;

F.

tā kā šī procedūra ir veiksmīgi izmantota, lai dzimumu līdztiesības aspektu integrētu nesenajās 2010. gada 18. maija rezolūcijās „Pamatprasmes mainīgai pasaulei — darba programmas „Izglītība un apmācība 2010” īstenošana” (11) un 2011. gada 8. jūnija par Eiropas Savienības Septītās pētniecības, tehnoloģiju attīstības un demonstrēšanas pasākumu pamatprogrammas termiņa vidusposma pārskatu (12);

G.

tā kā dalībvalstis piedalās visās nozīmīgākajās starptautiskajās sistēmās attiecībā uz dzimumu līdztiesību un sieviešu tiesībām un ES līmenī pastāv vairāki politikas dokumenti, tā kā tomēr praktiskā apņemšanās veicināt integrētu pieeju dzimumu līdztiesībai un pilnvērtīgu iespēju nodrošināšanu sievietēm vēl aizvien ir jānostiprina, jo pašreizējo politikas dokumentu īstenošana ir visai pieticīga, un dzimumu līdztiesības jautājumu risināšanai nav piešķirti pietiekami budžeta līdzekļi;

H.

tā kā Komisija papildus tās Sieviešu un vīriešu līdztiesības stratēģijai (2010.–2015.) ir noteikusi galvenās darbības, kas jāveic katram ģenerāldirektorātam,— rādītājs, ka ES virzās uz plašāku un saskaņotāku pieeju attiecībā uz integrētu pieeju dzimumu līdztiesībai (13);

I.

tā kā Komisija Sieviešu hartas ietvaros ir apņēmusies savu pilnvaru laikā nostiprināt dzimumu līdztiesības aspektu visās tās politikas jomās (14);

J.

tā kā Eiropas Dzimumu līdztiesības institūta uzdevums ir izstrādāt, analizēt, novērtēt un izplatīt metodoloģiskos instrumentus, lai atbalstītu dzimumu līdztiesības aspekta integrēšanu visās Kopienas politikas jomās un izrietošajās valstu politikas jomās, kā arī atbalstīt integrētu pieeju dzimumu līdztiesībai visās Kopienas iestādēs un struktūrvienībās (15);

K.

tā kā ir nepieciešama cieša sadarbība ar Dzimumu līdztiesības institūtu saistībā ar tā uzdevumu izplatīt precīzus metodoloģiskos instrumentus un tā kā ir efektīvāk jānovērtē dzimumu līdztiesības aspekta integrēšana Parlamenta darbā;

L.

tā kā Komisija tiecas īstenot integrētu pieeju dzimumu līdztiesībai kā tās politikas veidošanas neatņemamu sastāvdaļu, tostarp izmantojot ietekmes uz dzimumu līdztiesību novērtējumus un novērtēšanas procesus, un šajā nolūkā ir izstrādājusi norādījumus ietekmes uz dzimumu līdztiesību novērtēšanai (16);

M.

tā kā politika attiecībā uz integrētu pieeju dzimumu līdztiesībai papildina, bet neaizstāj konkrētu līdztiesības politiku un pozitīvas darbības, jo tā ir daļa no duālās pieejas dzimumu līdztiesības mērķa sasniegšanai;

N.

tā kā diskriminācija dzimuma dēļ nelabvēlīgi ietekmē transpersonas un tā kā Eiropas Parlamenta, Komisijas un vairāku dalībvalstu politikās un darbībās dzimumu līdztiesības jomā arvien biežāk tiek ietverta dzimumidentitāte;

O.

tā kā parlamentāro komiteju vairākums parasti piešķir nozīmi integrētai pieejai dzimumu līdztiesībai (piemēram, saistībā ar likumdošanas darbu, iestāžu sadarbību ar Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komiteju vai rīcības plāna izstrādi dzimumu līdztiesības jomā), turpretī neliela daļa komiteju par to interesējas reti vai neinteresējas nemaz,

1.

apņemas regulāri pieņemt un īstenot politikas plānu attiecībā uz integrētu pieeju dzimumu līdztiesībai Parlamentā ar vispārīgo mērķi sekmēt sieviešu un vīriešu līdztiesību, veicot patiesu un efektīvu dzimumu līdztiesības aspekta iekļaušanu visās politikās un darbībās tā, lai tiktu novērtēta pasākumu atšķirīgā ietekme uz sievietēm un vīriešiem, tiktu saskaņotas esošās iniciatīvas un precizēti mērķi un prioritātes, kā arī līdzekļi to sasniegšanai;

2.

apstiprina, ka par galveno mērķi politikas plānā attiecībā uz integrētu pieeju dzimumu līdztiesībai nākamajiem trim gadiem būtu jāizvirza saskanīgāka un efektīvāka dzimumu līdztiesības aspekta integrēšana visā Parlamenta darbā, pamatojoties uz šādām prioritātēm:

3.

prasa, lai atbildīgā komiteja izpētītu, kā labāk varētu iekļaut Reglamentā procedūru, kādā Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komiteja pieņem grozījumus konkrētā ziņojumā, kuri izceļ kādas politikas jomas ietekmi uz dzimumu līdztiesību, saskaņā ar attiecīgās komitejas noteiktajiem termiņiem un procedūrām;

4.

aicina Parlamenta komitejas, kas ir atbildīgas par daudzgadu finanšu shēmu (DFS) un struktūrfondiem, novērtēt piedāvāto tēriņu prioritāšu, ieņēmumu avotu un pārvaldības instrumentu ietekmi uz dzimumu līdztiesību pirms DFS pieņemšanas, lai nodrošinātu, ka DFS pēc 2013. gada respektē dzimumu līdztiesību, kā arī garantētu, ka visu ES finansējuma programmu izveides regulās ir iekļauti dzimumu līdztiesības mērķi un ka tajās tiek piešķirts īpašs finansējums pasākumiem šo mērķu sasniegšanai;

5.

atzinīgi vērtē Parlamenta dzimumu līdztiesības nodrošināšanas tīkla un to parlamentāro komiteju darbu, kuras ir ieviesušas integrētu pieeju dzimumu līdztiesībai praksē savā darbā, un aicina citas komitejas nodrošināt, ka tiek pildītas pieņemtās saistības īstenot dzimumu līdztiesības nodrošināšanas stratēģiju un ieviest to praksē savā darbā;

6.

uzsver, ka jānodrošina Parlamenta komitejām piemēroti instrumenti, ar kuriem varētu panākt pareizu izpratni par integrētu pieeju dzimumu līdztiesībai, piemēram, rādītājiem, datiem un statistiku sadalījumā pēc dzimuma, kā arī piešķirt budžeta līdzekļus, raugoties no dzimumu līdztiesības perspektīvas, lai šādi mudinātu komitejas izmantot iekšējās zināšanas (attiecīgās komitejas sekretariātu, politikas departamentu, bibliotēku utt.) un ārējās zināšanas citās vietējās, reģionālās, valsts un pārvalstiskās publiskās vai privātās institūcijās, mazos, vidējos un lielos uzņēmumos un universitātēs, kas strādā dzimumu līdztiesības jomā;

7.

atzinīgi vērtē atbilstīgas vairākas Parlamenta komiteju iniciatīvas šajā jomā, tostarp Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejas patstāvīgā ziņojuma izstrādi par sieviešu lomu lauksaimniecībā un lauku apvidos, kā arī Zivsaimniecības komitejas organizētu atklātu uzklausīšanu par sieviešu lomu zivsaimniecības jomas ilgtspējīgā attīstībā;

8.

secina, pamatojoties uz aptauju, kuru izsniedza komiteju priekšsēdētājiem un par dzimumu līdztiesības aspekta integrēšanu atbildīgajiem priekšsēdētāju vietniekiem, ka Parlamenta komiteju darbs saistībā ar integrētu pieeju dzimumu līdztiesībai ir ļoti atšķirīgs un brīvprātīgs un ka dažās jomās dzimumu līdztiesībai tiek pievērsta liela nozīme, turpretī citās — maza vai pavisam nemanāma;

9.

atzinīgi vērtē parlamentārās sadarbības delegāciju un vēlēšanu novērošanas misiju darbu un to centienus attiecībās ar trešo valstu parlamentiem risināt jautājumus par dzimumu līdztiesību un pilnvērtīgu iespēju nodrošināšanu sievietēm, veicot sistemātiskāku uzraudzību, pievēršoties tādu problēmu risināšanai kā sieviešu dzimumorgānu pārveidošana un māšu mirstība un veidojot ciešāku sadarbību ar Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komiteju, rīkojot kopīgas sanāksmes un informācijas apmaiņu šajās jomās;

10.

aicina Komisiju saskanīgāk un sistemātiskāk risināt dzimumu nelīdztiesības jautājumus un šim darbam piešķirt prioritāti visu politikas jomu plānošanā un īstenošanā, un uzstāj, ka dzimumu līdztiesības aspekta integrēšanu nepieciešams uzlabot visās politikas jomās, lai sasniegtu dzimumu līdztiesības mērķus;

11.

atkārtoti pauž nepieciešamību vērst uzmanību uz dzimumu aspektu attiecībās starp vīriešiem un sievietēm, kas rada un nostiprina dzimumu nelīdztiesību;

12.

uzskata, ka Parlamenta darbā saistībā ar integrētu pieeju dzimumu līdztiesībai ir jāietver arī dzimumidentitāte un jānovērtē, kāda ir politiku un darbību ietekme uz transpersonām; aicina Komisiju ņemt vērā dzimumidentitāti visās darbībās un politikās dzimumu līdztiesības jomā;

13.

uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai un Eiropas Padomei.