52011DC0851

SATURS

1. Ievads 3

2. Vispārīgi secinājumi, kas gūti sabiedriskajā apspriešanā 3

3. Paziņojuma mērķis 4

4. Pārveidotās Eiropas Savienības PVN sistēmas pamatiezīmes 5

4.1. Eiropas Savienības PVN sistēma, kas balstīta uz principu par aplikšanu ar nodokli galamērķī 5

4.2. Vienkāršāka, efektīvāka un stabilāka PVN sistēma 5

5. Svarīgākās jomas turpmākajā darbā 6

5.1. Ceļā uz vienkāršāku PVN sistēmu 6

5.1.1. Vienas pieturas aģentūras koncepcija 7

5.1.2. Pieejamākas un labākas informācijas nodrošināšana uzņēmumiem Eiropas Savienības līmenī 8

5.1.3. PVN pārvaldības uzlabošana ES līmenī 8

5.1.4. PVN saistību standartizēšana 9

5.2. Ceļā uz efektīvāku PVN sistēmu 9

5.2.1. Nodokļa bāzes paplašināšana 9

5.2.2. Likmju struktūras pārskatīšana 10

5.3. Ceļā uz stabilu PVN sistēmu, kas ir aizsargāta pret krāpšanu 12

5.3.1. Ātras reaģēšanas mehānisms cīņai ar pēkšņu krāpšanu 12

5.3.2. Cīņa pret krāpšanu PVN jomā 12

5.3.3. PVN iekasēšanas un piemērošanas pārraudzības pārskatīšana 14

5.4. Vienotajam tirgum piemērota PVN sistēma 15

6. Citi vidējā termiņā gaidāmie pasākumi 16

7. Secinājums 16

IEVADS

Globalizācijas paātrināšanās, pastiprināta konkurence no jauniem nozīmīgiem ekonomikas reģioniem pasaulē, kā arī straujas izmaiņas uzņēmējdarbības modeļos un tehnikas attīstība rada jaunus izaicinājumus attiecībā uz Eiropas nodokļu sistēmas lietderību un efektivitāti.

Turklāt finanšu krīze ir nostādījusi dalībvalstis divējādu ekonomikas politikas problēmu priekšā, proti, veicināt ilgtspējīgu ekonomikas izaugsmi un konsolidēt publiskā sektora finanses. Kā atzīts Gada izaugsmes pētījumā par 2012. gadu[1], šādu mērķu sasniegšanai svarīgs instruments ir nodokļu politika. Vairāk uzmanības nepieciešams veltīt nodokļu sistēmu uzbūvei un struktūrai, lai padarītu tās efektīvākas, lietderīgākas un taisnīgākas, un tas jo sevišķi attiecas uz Eiropas Savienības PVN sistēmu.

Šajā sakarībā 2010. gada 1. decembrī Komisija pieņēma Zaļo grāmatu par PVN nākotni[2], aicinot visas ieinteresētās puses kritiski palūkoties uz ikvienu aspektu Eiropas Savienības PVN sistēmā, kura ir spēkā nu jau vairāk nekā 40 gadus.

Ārkārtīgi lielais atsauksmju daudzums no uzņēmumiem, akadēmiskajām aprindām, iedzīvotājiem un nodokļu iestādēm (vairāk nekā 1700 atsauksmju)[3] apstiprināja šādas debates nepieciešamību.

Eiropas Parlaments[4], Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja[5] un Nodokļu politikas grupa, ko veido finanšu ministru personīgie pārstāvji, pauda gandarījumu par Zaļo grāmatu un apstiprināja nepieciešamību reformēt EIROPAS SAVIENĪBAS PVN sistēmu.

Vienlaikus Komisija veica PVN sistēmas ekonomisko novērtējumu[6] un ierosināja izveidot jaunus uz PVN balstītus pašu resursus ES budžeta finansēšanai[7].

VISPāRīGI SECINāJUMI, KAS GūTI SABIEDRISKAJā APSPRIEšANā

Ieinteresēto personu vidū valda vispārējs uzskats, ka Eiropas Savienības PVN sistēmas sadrumstalotība 27 valstu PVN sistēmās ir galvenais šķērslis, kas traucē efektīvai iekšējai tirdzniecībai un tādējādi neļauj iedzīvotājiem gūt labumu no patiesi vienota tirgus.

Uzņēmumi, kas veic starptautisko darbību, uzskata, ka cena par šo saskaņotības trūkumu ir sarežģītība, papildu atbilstības izmaksas un tiesiskā nenoteiktība. Mazajiem un vidējiem uzņēmumiem ne vienmēr ir nepieciešamie līdzekļi, lai segtu attiecīgās izmaksas, tāpēc tie atturas no iesaistīšanās pārrobežu darbībās.

Šie trūkumi ietekmē komercdarbību un var kavēt pieņemt efektīvus ar uzņēmējdarbību saistītus lēmumus. Ja nodokļu noteikumi ietekmē lēmumu par to, kur pirkt vai pārdot preces un pakalpojumus, PVN ekonomiskā neitralitāte vairs nav garantēta, un vienotā tirgus darbība ir nopietni traucēta.

Vairāki respondenti pat norādīja, ka šā iemesla dēļ darījumu veikšana ar partneriem ārpus Eiropas Savienības kļūst vieglāka un izdevīgāka nekā ar ES uzņēmumiem.

Ieinteresētās personas, kuras šobrīd gūst labumu no atbrīvojumiem, atkāpēm vai samazinātas likmes, kopumā atbalsta to saglabāšanu; citi pat vēlas paplašināt šo atvieglojumu režīmu, lai iekļautu tajā savu darbību.

Kopumā Zaļā grāmata ir radījusi lielas cerības uz pārmaiņām. Tajā pašā laikā ir vispāratzīts, ka būtisku grozījumu ieviešana PVN sistēmā neizbēgami būs ilgtermiņa projekts.

Pats par sevi saprotams, ka dalībvalstis nevēlas uzņemties riskus, kas saistīti ar reformu procesu un varētu apdraudēt PVN ieņēmumus — 2009. gadā tie bija aptuveni 784 miljardi euro, tādējādi veidojot 21 % no valstu nodokļu ieņēmumiem[8]. Tāpēc domājams, ka tās ir gatavas apsvērt tikai pakāpeniskas izmaiņas, kurās riski, priekšrocības un izmaksas ir skaidras, labi saprotamas un pilnībā novērtētas.

Šie ir svarīgākie vispārējie secinājumi, kas izriet no sabiedriskās apspriešanas; konkrētāki secinājumi ir izklāstīti turpmāk pie īpašajiem jautājumiem, uz kuriem tie attiecas.

PAZIņOJUMA MēRķIS

Saskaroties ar šiem satraucošajiem faktiem gandrīz 20 gadus pēc vienotā tirgus ieviešanas, ir skaidrs, ka vienkārši palikt komforta zonā un turpināt līdzšinējo praksi nebūs pietiekami. Lai risinātu šīs problēmas, ir nepieciešama vērienīgāka esošās PVN sistēmas reforma. Šādai reformai, ņemot vērā tās potenciālu atdzīvināt vienotā tirgu un atbalstīt pašreizējos fiskālās konsolidācijas centienu dalībvalstīs, būs izšķiroša nozīme, veicinot " Eiropa 2020 "[9] mērķu sasniegšanu un atgriežoties pie izaugsmes.

Paziņojumā, kurš balstīts uz sabiedriskās apspriešanas rezultātiem, kā arī uz diskusijās ar dalībvalstīm un Eiropas iestādēm paustajiem viedokļiem, ir divējāds mērķis:

- Tajā noteikti pamatelementi tādai nākotnes Eiropas Savienības PVN sistēmai, kas var turpināt savu darbību, palielinot ieņēmumus un vienlaikus arī ES konkurētspēju. Šīm pamatiezīmēm būtu jābūt ilgtermiņa mērķiem, uz kuru sasniegšanu būtu vērsts viss turpmākais darbs saistībā ar PVN.

- Tajā norādītas prioritārās jomas rīcībai turpmākajos gados, lai virzītos uz šo mērķu sasniegšanu.

PāRVEIDOTāS EIROPAS SAVIENīBAS PVN SISTēMAS PAMATIEZīMES

Eiropas Savienības PVN sistēma, kas balstīta uz principu par aplikšanu ar nodokli galamērķī

Vienotā tirgus aktā [10] tika uzsvērts, cik svarīgi ir izveidot galīgo PVN režīmu, kas būtu piemērojams pārrobežu darījumiem.

Zaļā grāmata sniedza lielisku iespēju pārbaudīt, vai 1967. gada apņemšanās[11] izveidot galīgo Eiropas Savienības PVN sistēmu, kas visas ES mērogā darbotos tāpat kā vienas valsts ietvaros un būtu balstīta uz aplikšanu ar nodokli izcelsmes valstī, vēl aizvien ir aktuāla.

Nesen notikušās diskusijas ar dalībvalstīm apstiprināja, ka šis princips joprojām ir politiski nesasniedzams. Šo strupceļa situāciju atzīst pat Eiropas Parlaments, kurš līdz šim ir bijis kaismīgs izcelsmes valsts principa aizstāvis un tagad aicina pārorientēties uz galamērķa principu.

Arī ieinteresētās personas apliecina, ka uz izcelsmes valsts principu balstīta sistēma, kas ir teorētiski vispievilcīgākā iespēja, nākotnē tomēr nav sasniedzama. Tāpēc tās iestājas par pareizi darbojošos nodokļu sistēmu, kas balstīta uz aplikšanu ar nodokli galamērķī, kā pragmatisku un politiski iespējamu risinājumu.

Tādējādi Komisija ir nonākusi pie secinājuma, ka vairs nepastāv iemesli uzturēt spēkā šo mērķi, un ierosinās no tā atteikties. Patiešām, turpinot censties īstenot šo apņemšanos, bet nespējot panākt progresu šajā ziņā, tiktu politiski mazināta uzticība Eiropas lēmumu pieņemšanas procesam.

Atteikšanās no izcelsmes valsts principa ļauj uzsākt nozīmīgus pasākumus, lai izstrādātu alternatīvas koncepcijas tādai Eiropas Savienības PVN sistēmai, kas pareizi darbotos un būtu balstīta uz galamērķa principu. Šajā jomā nekas nav darīts kopš 1993. gada, jo no šāda risinājuma toreiz atteicās par labu izcelsmes valsts principam.

Šā darba pamatprincipi ir, pirmkārt, lai veikt uzņēmējdarbību visā ES būtu tikpat vienkārši un droši, kā iesaistīties darījumos pašmāju tirgū, un, otrkārt, lai tiktu samazinātas PVN atbilstības izmaksas, kas saistītas ar uzņēmējdarbības veikšanu Eiropā. Jebkurā gadījumā pārrobežu tirdzniecība nedrīkst radīt papildu izmaksas.

Vienkāršāka, efektīvāka un stabilāka PVN sistēma

Zaļās grāmatas uzsāktā reformu procesa galīgajam rezultātam vajadzētu būt PVN sistēmai, kurai piemīt visas turpmāk minētās īpašības:

- Tā ir vienkārša. Uz nodokļu maksātāju, kurš darbojas jebkur Eiropas Savienībā, būtu jāattiecina vienots skaidru un vienkāršu PVN noteikumu kopums — Eiropas Savienības PVN kodekss. Šādā kodeksā būtu paredzēti mūsdienu uzņēmējdarbības modeļiem pielāgoti noteikumi un standartizēti pienākumi, kuros pilnībā ņemts vērā progress jauno tehnoloģiju jomā. Nodokļu maksātājam būtu jāsadarbojas tikai ar vienas dalībvalsts nodokļu iestādēm.

- Tā ir efektīva un neitrāla. Ieviešot plašāku nodokļu bāzi, kā arī īstenojot principu par aplikšanu ar nodokli pēc standarta likmes, tiktu panākta ieņēmumu palielināšanās un izmaksu samazināšanās, vai arī alternatīvi tiktu radīta iespēja samazināt pamatlikmi tādā veidā, kam būtu neitrāla ietekme uz ieņēmumiem. Jebkādām atkāpēm no šiem principiem būtu jābūt racionālām un definētām pēc vienota principa. Lai nodrošinātu neitralitāti, ir vajadzīgi arī vienādi noteikumi, kas reglamentē nodokļu atskaitījuma tiesības, un ļoti nelieli ierobežojumi šo tiesību izmantošanai;

- Tā ir stabila un nodrošināta pret krāpšanu. Piemērojot mūsdienīgas PVN iekasēšanas un PVN piemērošanas uzraudzības metodes, būtu maksimāli jāpalielina faktiski iekasētie ieņēmumi un pēc iespējas jāsamazina krāpšanas un izvairīšanās no nodokļu maksāšanas apjomi. Tas ne vien atvieglos uzņēmumiem nodokļu saistību izpildes nodrošināšanu, bet arī liks valstu nodokļu iestādēm koncentrēties uz riskantas uzvedības gadījumiem, apkarot faktiskos krāpniekus un beidzot rīkoties kopīgi kā vienotai Eiropas PVN iestādei. Šā mērķa sasniegšanai ārkārtīgi svarīga būs intensīvāka, automatizēta un ātra informācijas apmaiņa starp valstu nodokļu administrācijām.

SVARīGāKāS JOMAS TURPMāKAJā DARBā

Dažādas prioritārās jomas turpmāk ir sagrupētas četrās nodaļās. Tomēr tās ir savstarpēji cieši saistītas: vienkāršota PVN sistēma, kas attiecas gan uz pašmāju darbībām, gan uz visas Eiropas Savienības teritorijā veiktām darbībām, padara vienkāršāku noteikumu ievērošanu un veicina sistēmas stabilitāti.

Dažas no attiecīgajiem galvenajiem pasākumiem ir īstenojami relatīvi ātri, bet citiem acīmredzot būs nepieciešams ilgāks laiks. Attiecīgos gadījumos Komisija veiks parasto ietekmes novērtējumu.

Ceļā uz vienkāršāku PVN sistēmu

Sabiedriskajā apspriešanā saņemtās atsauksmes liecina par lielu un steidzamu nepieciešamību pēc vienkāršošanas. Šī prasība attiecas uz Eiropas Savienības PVN likumdošanas jautājumiem, kā arī uz tā sauktajiem nodokļu administrēšanas jautājumiem. Arvien biežāk tiek kā apgrūtinošs traucēklis tiek minētas atšķirīgās prakses dažādās valstīs. Lai gan nodokļu administrēšanas joma ir galvenokārt dalībvalstu kompetencē, Komisijas mērķis būs būtiski uzlabot koordinācijas un sadarbības centienus šajā jomā.

Ekonomiskajā novērtējumā secināts, ka atbilstības nodrošināšanas izmaksas uzņēmumiem ir augstas — saskaņā ar aplēsēm tās veido no 2 % līdz pat 8 % no iekasētās PVN summas. Slogs, kas gulstas uz mazajiem uzņēmumiem, ir pārāk liels un sniedzas pāri to iespējām, un bez mērķtiecīgas politiskās rīcības šīs izmaksas laika gaitā nesamazināsies.

Turklāt uzņēmumi saskaras ar papildu šķēršļiem, iesaistoties ES iekšējā tirdzniecībā. Ekonomiskais novērtējums liecina, ka, atceļot valstu noteikumus, kas pārsniedz ES prasības, vai par 10 % samazinot administratīvo procedūru neatbilstības starp dalībvalstīm, būtu iespējams panākt ES iekšējās tirdzniecības pieaugumu attiecīgi 2,6 % un 3,7 % apmērā, un reālais IKP varētu palielināties attiecīgi par 0,2 % un 0,4 %. Lai gan ziņojumā atzīts, ka šie rādītāji varētu būt pārspīlēti, tomēr tie norāda, ka PVN procedūru saskaņošana varētu veicināt ievērojamu tirdzniecības un IKP pieaugumu.

Jo īpaši MVU vajadzētu gūt labumu no turpmāk izklāstītajām darbībām. Tiem ir mazāk resursu, lai tiktu galā ar grūtībām, ko rada atšķirības noteikumos un pienākumos. Ekonomiskais novērtējums liecina, ka arī izmaksas tiem ir proporcionāli lielākas.

Turpmākajos gados priekšroku dodot vienkāršošanai, tiek ievērots Eiropas Mazās uzņēmējdarbības akta[12] princips "vispirms domāt par mazākajiem", kas atbalsta e-pārvaldes izmantošanu un vienas pieturas aģentūras risinājumus, lai vienkāršotu reglamentējošo un administratīvo vidi, kurā darbojas MVU.

Vienas pieturas aģentūras koncepcija

Ņemot vērā grūtības, kuras min uzņēmumi, kas nodarbojas ar tirdzniecību vairākās dalībvalstīs, vienas pieturas aģentūra (VPA) — pasākums, kas ierosināts Komisijas plānā administratīvā sloga samazināšanai[13] un ko atbalsta Augsta līmeņa neatkarīgu ieinteresēto personu grupa jautājumos par administratīvo slogu[14], — protams, joprojām ir augsta prioritāte.

VPA minirežīms ES elektronisko telekomunikāciju, apraides nodrošinātājiem un elektronisko pakalpojumu sniedzējiem, kas apkalpo galapatērētājus Eiropas Savienībā, stāsies spēkā 2015. gadā. Daži uzņēmumi, kuri nodarbojas ar pārrobežu tirdzniecību, nesaprot, kāpēc tie nevar izmantot šo iespēju, lai gan saskaras ar tādām pašām grūtībām.

VPA minirežīma īstenošanu daudzas dalībvalstis un uzņēmumi uzskata par galveno stūrakmeni. Tā veiksmīgai darbībai vajadzētu pavērt ceļu šīs koncepcijas plašākai izmantošanai. Tomēr, ņemot vērā pieredzes trūkumu saistībā ar VPA Eiropas Savienības iekšējā tirdzniecībā, dalībvalstis ir nedaudz atturīgas, apsverot iespēju paplašināt tās darbības jomu tik agrīnā stadijā.

Komisija ir pārliecināta, ka PVN sistēmā, kas balstīta uz aplikšanu ar nodokļiem galamērķī, VPA ir būtisks instruments, lai veicinātu piekļuvi vienotajam tirgum, jo īpaši attiecībā uz mazajiem un vidējiem uzņēmumiem.

1. Nodrošināt VPA minirežīma sekmīgu ieviešanu 2015. gadā Komisijai ir ļoti svarīga prioritāte, un tās īstenošana ir atkarīga no tā, vai dalībvalstis darīs pieejamus vajadzīgos resursus.

2. Komisija plāno no 2015. gada laika gaitā, piemērojot uzraudzību, paplašināt šo koncepciju.

Pieejamākas un labākas informācijas nodrošināšana uzņēmumiem Eiropas Savienības līmenī

Ieinteresētās personas uzsvēra, ka precīzas, ticamas un savlaicīgas detalizētas informācijas pieejamība par patlaban dalībvalstīs spēkā esošajiem PVN režīmiem ir būtisks faktors, kas palīdzētu uzņēmumiem nodrošināt atbilstību līdz brīdim, kad pastāvētu līdzīgi noteikumi visā ES. Turklāt vēl joprojām par šķērsli ES iekšējai tirdzniecībai tiek uzskatīta valodu problēma.

Komisija uzskata, ka interneta portāls, kas vairākās valodās sniegtu šādu informāciju par tādiem jautājumiem kā, piemēram, reģistrācija, rēķinu sastādīšana, PVN deklarācijas, PVN likmes, īpaši pienākumi un ierobežojumi saistībā ar tiesībām uz nodokļu atskaitījumu, būtu acīmredzams solis uz priekšu. Paši uzņēmumi varētu noteikt, kāda ir vajadzīgā informācija.

3. Ar dalībvalstu palīdzību Eiropas Komisija izveidos EIROPAS SAVIENĪBAS PVN interneta portālu. Tā aicina dalībvalstis atkārtoti apliecināt Nodokļu politikas grupā pausto gatavību sniegt vajadzīgo informāciju un to savlaicīgi regulāri atjaunināt.

PVN pārvaldības uzlabošana ES līmenī

Ieinteresētās personas vēlas lielāku līdzdalību un labāku pārskatāmību Eiropas Savienības PVN tiesību aktu izstrādes un interpretēšanas procesā.

Komisija uzņemsies savus pienākumus un pozitīvi reaģēs uz šo pamatoto prasību. Viedokļu apmaiņa starp Komisiju un ieinteresētajām personām tiks organizēta strukturētākā veidā. Komisija nodrošinās, ka ir publiski pieejama sīkāka informācija saistībā ar Eiropas Savienības tiesību aktiem PVN jomā.

Tomēr aicinājums uzlabot pārvaldību ir daļēji adresēts arī Padomei, jo tiesiskais pamats likumdošanas priekšlikumu pieņemšanai pārsniedz Komisijas kompetenci. Tāpēc Komisija aicina Padomi apsvērt, kā vislabāk iesaistīt ieinteresētās personas priekšlikumu apspriešanā.

Ieinteresētās personas ir ieteikušas nodrošināt saziņas kanālu ES līmenī, sniedzot nodokļu iestādēm, Komisijai un uzņēmumu pārstāvjiem iespēju apmainīties ar viedokļiem par praktiskiem PVN administrēšanas jautājumiem. Patlaban tie var apspriest šos jautājumus ar valstu nodokļu iestādēm, bet to rīcībā nav plašāka foruma, kas aptvertu visas nodokļu iestādes, jo īpaši attiecībā uz pārrobežu jautājumiem.

Dalībvalstis ir izrādījušas vēlmi piedalīties šādā forumā. Labākās prakses noteikšana varētu sekmēt PVN sistēmas racionalizēšanu un tādējādi atbilstības izmaksu samazināšanu, vienlaikus nodrošinot PVN ieņēmumus.

4. Komisija 2012. gadā publicēs pamatnostādnes par ES tiesību aktiem, kuras apstiprinājusi Eiropas Savienības PVN komiteja, un vajadzības gadījumā paskaidrojumus par jaunajiem tiesību aktiem pirms to stāšanās spēkā, lai informētu uzņēmumus un veicinātu vienādu piemērošanu.

5. Komisija 2012. gadā izveidos trīspusēju Eiropas Savienības PVN forumu (Komisijai, dalībvalstīm un ieinteresētajām personām).

PVN saistību standartizēšana

Nesen tika turpināta rēķinu sastādīšanas noteikumu harmonizēšana, un PVN tiesību aktos tika noteikts vienlīdzīgas attieksmes princips attiecībā uz papīra un elektroniskajiem rēķiniem. Tomēr atšķirības citās PVN saistībās joprojām liek uzņēmumiem katrā dalībvalstī, kurā tie darbojas, attiecīgi pielāgot IT specifikācijas un procedūras. Tas mazina kopīgo pakalpojumu centru radītās priekšrocības ES grāmatvedības un nodokļu pienākumu izpildes vienkāršošanai.

6. Komisija 2013. gadā ierosinās, ka jābūt pieejamai standartizētai PVN deklarācijai visās valodās un fakultatīvi uzņēmumiem visā ES.

7. Tādu pašu standartizācijas pieeju tad varētu piemērot arī attiecībā uz citām saistībām, piemēram, reģistrāciju, rēķinu sastādīšanu un pierādījumu sniegšanu, kas pamato atbrīvošanu no nodokļa vai apgrieztās nodokļu maksāšanas mehānisma piemērošanu.

Ceļā uz efektīvāku PVN sistēmu

Nodokļa bāzes paplašināšana un samazinātu likmju izmantošanas ierobežošana radītu jaunas ienākumu plūsmas ar mazākām izmaksām vai arī ļautu ievērojami samazināt pašreizējo standarta likmi, neietekmējot ieņēmumus. Efektīvāka PVN sistēma ir galvenokārt dalībvalstu interesēs, bet vienlaicīgi tā samazinātu arī administratīvo slogu uzņēmumiem.

Nodokļa bāzes paplašināšana

Publiskās struktūras

Nesenais pētījums par PVN publiskajā sektorā un nodokļu atbrīvojumiem sabiedrības interesēs[15] izgaismoja pašreizējo noteikumu trūkumus no ekonomiskā viedokļa, proti, to neitralitātes trūkumu, to radītos konkurences izkropļojumus un sarežģītību. Turklāt privatizācija un ierobežojumu atcelšana bieži vien ir radījušas situācijas, kurās publiskās struktūras konkurē ar privātajiem uzņēmumiem.

Ņemot vērā pašreizējo atbrīvojumu, piemēram, ar izglītību un veselības aizsardzību saistīto atbrīvojumu, masveida atcelšanas potenciāli būtisko ietekmi uz sabiedrisko preču izmaksām vai uz sociālo nodrošinājumu, tiks rūpīgi apsvērta pakāpeniska pieeja nodokļu sistēmas izmaiņām.

8. Komisija iesniegs priekšlikumu, kas attieksies uz darbībām ar lielāku privātā sektora iesaisti un paaugstinātu konkurences izkropļojumu risku.

Pasažieru pārvadājumu pakalpojumi

Kā uzskata Eiropas Parlaments, sabiedriskās apspriešanas rezultāts apstiprina to, ka pasažieru pārvadājumu pakalpojumu atbrīvojums no nodokļa atsevišķās dalībvalstīs atkarībā no izmantotā transporta veida rada konkurences izkropļojumus vienotajā tirgū. Gadījumos, kad atbrīvojumu nepiemēro, pašreizējā regulējuma, kas nosaka pakalpojuma sniegšanas vietu, sarežģītība palielina atbilstības izmaksas uzņēmumiem, kas darbojas vairākās dalībvalstīs, un var izraisīt kļūdas un pat izvairīšanos no nodokļa maksāšanas.

Sabiedriskajā apspriešanā konstatētas divas galvenās savstarpēji konfliktējošas pieejas: uzturēt status quo vai atcelt atbrīvojumu, no kurām otrā pieeja atbilst nodokļa neitralitātes un efektivitātes palielināšanas mērķim.

9. Komisija ierosinās neitrālāku un vienkāršāku PVN regulējumu pasažieru pārvadājumu darbībām.

Citi atbrīvojumi

Citi atbrīvojumi, kas darbojas kā nodokļa bāzes ierobežojumi un varētu radīt izkropļojumus, tiks pārbaudīti, lai konstatētu, vai ekonomiskie, sociālie vai tehniskie iemesli to esībai joprojām ir spēkā un vai ir iespējams uzlabot to piemērošanas veidu. Mēģinājumos paplašināt nodokļa bāzi šobrīd nevajadzētu atmest nevienu risinājumu. Taču dažas ieinteresētās personas atbalsta atsevišķu atbrīvojumu paturēšanu spēkā vai pat to piemērošanas jomas paplašināšanu.

PVN režīms attiecībā uz bezpeļņas organizācijām ir izraisījis dažādas reakcijas. Taču šīm organizācijām jau tiek piemērots atbrīvojums, kas aptver to darbības sabiedrības interesēs. Pārējās darbības, uz kurām ierobežojums neattiecas, ir vienīgais iemesls bažām. Šīs darbības varētu iekļaut vispārējā atbrīvojumu shēmā maziem uzņēmumiem, kuru apgrozījums ir mazāks par noteiktu apjomu, un īstenot, ieviešot turpmākus vienkāršošanas pasākumus un procesus dalībvalstīs. Dalībvalstis var ieviest arī noteiktus kompensāciju mehānismus ārpus PVN sistēmas, lai mazinātu pirkumu PVN izmaksu radīto ietekmi.

10. Komisija aicina dalībvalstis izmantot esošās iespējas, lai mazinātu PVN slogu bezpeļņas organizācijām. Tā var sniegt ieteikumus par organizācijām piemērojamo PVN režīmu.

Likmju struktūras pārskatīšana

Daudzas ieinteresētās personas norādīja, ka PVN likmju atšķirības ir radījušas papildu atbilstības izmaksas. Ekonomiskais vērtējums ietver šīs ietekmes aplēsi. Tajā konstatēts, ka, par 50 % samazinot atšķirības dalībvalstu PVN likmju struktūrā, ES iekšējās tirdzniecības apjoms varētu pieaugt par 9,8 % un reālais IKP ― par 1,1 %, bet vienlaicīgi norādīts, ka šie skaitļi varētu būt pārspīlēti.

Ekonomiskajā vērtējumā apstiprināts iepriekšējos ekonomiskajos pētījumos paustais viedoklis[16], ka samazinātu likmju izmantošana bieži vien nav pats piemērotākais instruments politikas mērķu sasniegšanai, jo īpaši, lai nodrošinātu pārdali nabadzīgu mājsaimniecību labā un veicinātu sociāli vēlamu preču patēriņu.

Ieinteresētās personas, kuras gūst labumu no samazinātām likmēm, šos mērķus izmanto kā argumentu, lai pamatotu esošās samazinātās likmes vai pat jo īpaši to attiecināšanu uz videi draudzīgām precēm. Arī jautājums par vienlīdzīgu režīmu attiecībā uz produktiem, kas pieejami gan ar tradicionālo izplatīšanas kanālu starpniecību, gan tiešsaistē, sabiedriskajā apspriešanā saņēma apsvēršanas vērtas atbildes. Šie jautājumi ir jārisina.

Ir jāatzīmē, ka jau esošā samazināto likmju piemērošana veido ievērojamas subsīdijas. To lielums dalībvalstīs būtiski atšķiras atkarībā no samazināto likmju izmantošanas mēroga. Ekonomiskajā vērtējumā aprēķināts, ka 9 dalībvalstu izlasē[17] šīs subsīdijas veido 8,2 % līdz 53,3 % no dalībvalsts PVN ieņēmumiem. Samazināto likmju atcelšana teorētiski ļautu samazināt standarta likmi par 1,9 –7,5 procentpunktiem.

Galvenokārt joprojām tiek piemērota standarta likme, un PVN direktīva neparedz dalībvalstīm obligāti izmantot samazinātas likmes. Tādēļ dalībvalstis ir atbildīgas par samazinātu likmju piemērošanas jomas ierobežošanu gadījumos, kad tās veido nepamatotu nodokļa atlaidi. Pašreizējā ekonomiskā un fiskālā situācija, kas nosaka valstu budžetu stingras fiskālās konsolidācijas nepieciešamību, ir papildu iemesls samazināto likmju ierobežošanai salīdzinājumā ar standarta likmēm. Taču nevar ignorēt arī potenciālo ieguvumu no ierobežotas samazinātu likmju izmantošanas, ja tās ir racionāli noteiktas un piemērotas.

Ņemot vērā minēto, eksistē vairāki faktori, kas pamato esošās PVN likmju struktūras pārskatīšanu. Komisija uzskata, ka šādai pārskatīšanai būtu jābalstās uz rūpīgu ietekmes novērtējumu, kas aptver visus aspektus un šādus pamatprincipus.

- Tādu samazinātu likmju atcelšana, kuras rada šķēršļus pienācīgai iekšējā tirgus darbībai. Samazinātām likmēm, kurām agrāk bija kāds pamatojums, šobrīd var būt kropļojoša ietekme, jo ir mainījusies ekonomikas, uzņēmējdarbības un tiesiskā vide.

- Samazinātu likmju atcelšana precēm un pakalpojumiem, kuru patēriņu neatbalsta citi ES politikas virzieni. Tas visvairāk varētu attiekties uz precēm uz pakalpojumiem, kas ir kaitīgi videi, veselībai un labklājībai.

- Līdzīgam precēm un pakalpojumiem būtu jāpiemēro viena PVN likme, un šajā sakarībā jāņem vērā tehnoloģiskais progress tā, lai aptvertu problemātiku, kas saistīta ar tiešsaistes un fiziskās vides konverģenci.

- Lai palielinātu PVN sistēmas efektivitāti, Komisija dod priekšroku ierobežotai samazinātu PVN likmju izmantošanai. 2012. gadā tā uzsāks PVN likmju struktūras efektivitātes novērtējumu, ņemot vērā iepriekš minētos pamatprincipus, un pēc plašas apspriešanās ar ieinteresētajam personām un dalībvalstīm līdz 2013. gada beigām iesniegs atbilstošus priekšlikumus.

- Lai novērstu tiesisko nenoteiktību un atbilstības izmaksas, kuras rada 27 dažādas likmju struktūras, Komisija ierosinās iekļaut ES PVN interneta portālā skaidru un saistošu informāciju, uzskaitot preces un pakalpojumus, uz kurām katra dalībvalstī neattiecas standarta likmes. Šim mērķim varētu izmantot kombinētās nomenklatūras kodus.

Ceļā uz stabilu PVN sistēmu, kas ir aizsargāta pret krāpšanu

Pirms dažiem gadiem Komisijas uzdevumā veiktais pētījums parādīja, ka kopumā netiek iekasēti 12 % no teorētiskajiem PVN ieņēmumiem. Krāpšana ir būtisks tā dēvētās PVN starpības aspekts, bet šajā starpībā ierēķināti arī citi aspekti, piemēram, kļūdu, nolaidības vai bankrota dēļ neiekasētais PVN.

Tas ir iemesls, kādēļ Komisija uzskata, ka papildus joprojām aktuālajai cīņai ar PVN krāpšanas gadījumiem ir nepieciešams plašāks skatījums, un jāmeklē labāki veidi PVN iekasēšanai un pārraudzībai.

Ātras reaģēšanas mehānisms cīņai ar pēkšņu krāpšanu

Nesenā pieredze ar organizētām, liela mēroga un pēkšņām PVN krāpšanas shēmām liecina, ka procedūra tiesību aktu grozījumu veikšanai vai atbrīvojumu piešķiršanai dalībvalstīm ne vienmēr ir pietiekami elastīga, lai nodrošinātu ātru un piemērotu reakciju.

Daudzas dalībvalstis ir atbalstījušas juridiska pamata iespējamību, kas ļautu veikt nekavējošus valstu pagaidu pasākumus krāpšanas apturēšanai.

11. Komisija 2012. gadā iesniegs ātras reaģēšanas mehānisma priekšlikumu.

Cīņa pret krāpšanu PVN jomā

Pēc 2006. gadā uzsāktās "Stratēģijas krāpšanas apkarošanai PVN jomā"[18] tika izstrādāts īstermiņa rīcības plāns, ko Komisija iesniedza 2008. gada decembrī[19]. Kopš tā laika Komisija ir iesniegusi visus šajā rīcības plānā minētos tiesību aktu priekšlikumus, un Padome ir pieņēmusi gandrīz visus šos priekšlikumus.

To rezultāts ir vairāki jauni pasākumi, piemēram, Eurofisc [20] izveide un automatizētāka informācijas apmaiņa, kuri vai nu drīzumā stāsies spēkā vai jau ir spēkā.

To efektivitāte krāpšanas samazināšanai PVN jomā tiks rūpīgi novērtēta, bet tas būs iespējams tikai tad, kad pasākumi pilnība būs stājušies spēkā. Ja šie pasākumi izrādīsies nepietiekami, var būt nepieciešamas jaunas iniciatīvas.

Daži ierosinātie pasākumi nav pieņemti vai ir grozīti Padomē, mēģinot panākt vienprātību, piemēram, attiecībā uz automatizētu piekļuvi informācijai. Komisija atgriezīsies pie šiem pasākumiem, lai par tiem panāktu vienprātību. Galvenokārt tā pētīs iespēju sniegt informāciju, kurai tiktu nodrošināta automatizēta piekļuve starp tām dalībvalstīm, kuras to atbalstītu.

Daudzpusēja kontrole ( MLC ) ir izrādījusies vērtīgs instruments, lai cīnītos ar sarežģītām krāpšanas situācijām, kurās iesaistīti dalībnieki no vairākām dalībvalstīm. Ilgtermiņā varētu paredzēt izveidot ES pārrobežu revīzijas komandu, kurā darbotos valstu nodokļu iestāžu eksperti un kas būtu piesaistīta Eurofisc . Tādējādi varētu panākt sistemātiskāku pārrobežu revīziju un izmantot revidentu un MLC koordinatoru šajā jomā iegūtās zināšanas un pieredzi.

12. Komisija nodrošinās pret krāpšanu vērsto pasākumu pilnīgu īstenošanu un uzraudzību, kā arī ziņos par to efektivitāti un turpmākas rīcības nepieciešamību 2014. gadā.

13. Komisija rosina Padomi piestrādāt pie iesniegto priekšlikumu pieņemšanas. Tā pētīs iespējas, kā ievērojami paplašināt automatizētu piekļuvi informācijai.

14. Komisija apsvērs iespēju izveidot ES pārrobežu revīzijas komandu, lai sekmētu un uzlabotu daudzpusējas kontroles.

Pret krāpšanu vērsto pasākumu veiksme ir tieši atkarīga no valstu nodokļu iestāžu administratīvās kapacitātes. Tas ir kļuvis vēl skaidrāks, ņemot vērā pašreizējos budžeta ierobežojumus, ar ko saskaras vairākas dalībvalstis, kurās ir atbalstīta efektīvas nodokļu administrācijas nepieciešamība.

Saskaņā ar pašreizējo PVN regulu par pašu resursiem[21] Komisijai ir regulāri jāsniedz ziņojumi par procedūrām, ko dalībvalstis piemēro, lai administrētu un kontrolētu PVN un noteiktu iespējamos uzlabojumus ("12. panta ziņojums").

Nākamajā ziņojumā Komisija noteiks dažus kritērijus katras nodokļa administrācijas darbības novērtēšanai. Šāda pieeja ļautu dalībvalstīm uzzināt savu pozīciju attiecībā pret ES vidējiem rādītājiem.

Būtu metodiskāk jānodrošina informācija par veiksmīgām dalībvalstu pieejām attiecībā uz jomām, kurās ir īpašs krāpšanas risks. Nodokļu iestādes saskaras ar vienām un tām pašām problēmām un varētu gūt ievērojamu labumu ietaupīto resursu ziņā, ja tām būtu iespēja modelēt savu rīcību, balstoties uz citu dalībvalstu pieredzi. Šajā kontekstā Komisija cieši sekos Eurofisc darbībām, konkrēti tās darbības jomā, kas attiecas uz jaunām krāpšanas tendencēm (PVN novērošanas centrs).

15. Komisija nākamajā 12. panta ziņojumā pastiprinās dalībvalstu nodokļu administrāciju efektivitātes pārraudzību.

16. Komisija ar dalībvalstu palīdzību intensificēs paraugprakses apmaiņu attiecībā uz krāpšanas apkarošanu jomās, kurās ir liels krāpšanas risks.

17. Komisija turpinās sekot līdzi Eurofisc darbam un rosinās dalībvalstis turpmāk attīstīt šo instrumentu, lai atklātu jaunas krāpšanas shēmas vai novērstu to rašanos.

Komisija uzskata, ka arī "ieteikuma tiesību" instrumentu pieeja (nodokļa administrēšana) ir cerīgs solis cīņā ar krāpšanu PVN jomā. Tādēļ dalībvalstis tiks aicinātas koncentrēties uz nodokļu saistību izpildes palielināšanu, uzlabojot to saikni ar uzņēmumiem, kā arī PVN procedūras.

Šāda pieeja būs jo īpaši vērsta uz to, lai novērstu iespējamo krāpnieku iesaistīšanos PVN sistēmā un nodrošinātu nodokļu iestādēm iespēju pārcelt darbiniekus ar mērķi apkarot nodokļa saistību nepildīšanu.

18. Komisija atbalstīs dalībvalstu centienus sekmēt nodokļa saistību izpildi, izmantojot 5.1.3. punktā minēto ES PVN forumu.

Tā kā krāpšanas shēmas PVN jomā mainās ātri un aptver trešās valstis, būs vajadzīgs jauns impulss, lai nodrošinātu risinājumu turpmākas un koordinētākas sadarbības nepieciešamībai ar šīm valstīm. Mainīgās krāpšanas shēmas arī nosaka to, ka ir vajadzīga pastiprināta sadarbība un informācijas apmaiņa starp nodokļu un muitas iestādēm.

19. Komisija pētīs pastiprinātas sadarbības iespējas ar trešām valstīm ar mērķi veikt informācijas apmaiņu netiešo nodokļu jomā, iesniedzot lūgumu ES pilnvarojumam nolīgumu slēgšanai ar trešām valstīm.

20. Komisija uzsāks un sekmēs iniciatīvas pastiprinātai sadarbībai starp nodokļu un muitas iestādēm.

PVN iekasēšanas un piemērošanas pārraudzības pārskatīšana

Zaļajā grāmatā minētās jaunās nodokļa iekasēšanas metodes bija temats, kas izraisīja, iespējams, visplašāko reakciju.

Jo īpaši dalīto maksājumu modelis[22], kas bija visradikālākā no izmaiņām, izraisīja galvenokārt negatīvu uzņēmumu un nodokļu speciālistu reakciju. Tie bija nobažījušies pat metodes ietekmi uz naudas plūsmu, atbilstības izmaksām un komerciāliem aspektiem. Turklāt šaubas izraisīja metodes spēja faktiski samazināt PVN starpību. Tomēr dažas dalībvalstis ir ieinteresētas to izpētīt sīkāk.

Sīkāku datu trūkums par metodes ietekmi un neskaidrības par tās darbību varētu daļēji izskaidrot metodes sakarā pausto kritiku. Tādēļ Komisija uzskata, ka ir pāragri atmest šo modeli.

Kas attiecas uz datu noliktavas modeli ( SAFT )[23], ko jau piemēro atsevišķās dalībvalstīs, vairākas ieinteresētās personas lūdza tā piemērošanu padarīt vieglāku un vienotāku.

21. Komisija sīkāk analizēs dalīta maksājuma īstenošanas iespējamību un tā potenciālo uzbūvi, lai kliedētu paustās bažas un varētu par piemērotiem turpmākiem pasākumiem izlemt vēlāk.

22. Komisija ES līmenī meklēs kopīgu pieeju SAFT, lai vienkāršotu tās piemērošanu.

Vienotajam tirgum piemērota PVN sistēma

Zaļajā grāmatā aprakstītas vairākas iespējas, lai panāktu aplikšanu ar nodokli galamērķī. Šajā sakarībā jārisina divi pamatjautājumi. Pirmkārt, jāprecizē galamērķa definīcija un, otrkārt, tas, vai piegādātājs iekasē PVN ES iekšējos darījumos vai arī tā vietā pircējs veic PVN uzskaiti (apgrieztas nodokļa iekasēšanas mehānisms)

Pašreizējie pārejas pasākumi attiecībā uz PVN iekšējos ES B2B darījumos jau ir balstīti uz nodokļa iekasēšanu galamērķī. Tomēr, ņemot vērā 2. punktā aprakstītos trūkumus, lielākā daļa ieinteresēto personu neatbalsta pārejas pasākumu pārvēršanu pastāvīgā režīmā. To pašreizējā formā pārejas pasākumi neatbilst pamatmērķim, ka pārrobežu darījumiem nevajadzētu piemērot režīmu, kas atšķirīgs no tā, ko piemēro iekšzemes darījumiem.

Uzņēmumi, kas ir ieinteresētās puses, un Eiropas Parlaments ir aicinājuši sīkāk izpētīt iespējas aplikšanu ar nodokli īstenot vietā, kur reģistrēts pircējs. Tas garantētu, ka preču piegādēm un pakalpojumu sniegšanai tiek piemērots vienāds režīms. Nodokļa regulējuma atdalīšana no fiziskās preču plūsmas, regulējumu piesaistot līgumiskajai plūsmai, šķiet daudzsološa pieeja, ko vērts pētīt sīkāk.

Kas attiecas uz otro jautājumu, PVN iekasēšana, ko veic piegādātājs pārrobežu B2B piegāžu gadījumā, varētu nodrošināt vienādu režīmu iekšzemes un pārrobežu darījumiem. Tiktu atjaunots sadalīta PVN maksājuma princips, jo tas attiektos gan uz darījumiem iekšzemē, gan ES iekšienē. Šāda pieeja novērstu pašreizējās PVN sistēmas neaizsargātību pret krāpšanu.

Taču ES iekšējās tirdzniecības apjoms ir 2500 miljardi euro, kas nozīmētu, ka darījumos, kuros pircējs pašlaik veic vienīgi PVN uzskaiti, būtu jāiekasē PVN vairāku simtu miljardu apmērā. Tam būtu ievērojama ietekme uz uzņēmējdarbību, jo īpaši uz pārrobežu naudas plūsmu. Attiecībā uz nodokļu iestādēm tie uzņēmumi, kas ir atbildīgi par nodokļa nomaksu, vairs nebūtu tie, kas reģistrēti dalībvalstī, kurā jāmaksā nodoklis.

Atbilstības izmaksu ziņā PVN iekasēšana par šādām piegādēm radītu nepieciešamību izveidot vienas pieturas aģentūru. Lai nodrošinātu ieņēmumus, varētu būt vajadzīgi papildu pasākumi vai garantijas.

23. Komisija veiks padziļinātu tehnisko darbu un īstenos plašu dialogu ar dalībvalstīm, kuras ir PVN nākotnes attīstības grupas dalībnieces, un ieinteresētajām personām PVN ekspertu grupā, kas sīkāk pēta iespējamos galamērķa principa piemērošanas veidus.

24. Komisija 2014. gada 1. pusē iesniegs tiesību akta priekšlikumu, kurā noteikts galīgais režīms ES iekšējās tirdzniecības aplikšanai ar nodokli.

CITI VIDēJā TERMIņā GAIDāMIE PASāKUMI

Paziņojumā ir noteiktas prioritātes un praktiskā darba programma turpmākajiem gadiem. Tajā norādīti arī vairāki priekšlikumi — gan likumdošanas, gan neleģislatīvi — un padziļināti pētījumi, kas tiks uzsākti turpmāku priekšlikumu izstrādei.

Šīs prioritārās iniciatīvas ir saskaņā ar ierosinājumu par jaunu uz PVN balstītu pašu resursu izstrādi un stiprina to. Paplašinot nodokļa bāzi, ierobežojot samazinātas likmes izmantošanu un samazinot iespējas krāpšanai, varētu palielināties dalībvalstu ieņēmumi. Daļa no šiem pozitīvajiem aspektiem varētu būt ES līmeņa ieguvumi, un tos varētu vēl palielināt, uzlabojot PVN sistēmas darbību.

Pārējiem Eiropas Savienības PVN sistēmas aspektiem, kuri jau apskatīti Zaļajā grāmatā, uzmanība tiks pievērsta vidējā termiņā.

Vairāki PVN direktīvas noteikumi ir novecojuši un tajos nav ņemts vērā iekšējā tirgus aspekts. Tas jo īpaši attiecas uz mazo uzņēmumu shēmu un PVN grupēšanas noteikumiem.

Lai labāk nodrošinātu nodokļa neitralitāti, būs jāpārskata arī sarežģītie un atšķirīgie noteikumi par tiesībām uz nodokļa atskaitījumiem un jānodrošina mehānisms, lai atrisinātu jautājumus par dubultu aplikšanu ar nodokli.

Turklāt ir jānodrošina vienlīdzīgi konkurences nosacījumi piegādātājiem ES un ārpus ES. Šajā kontekstā ir jārisina arī jautājumi par sīksūtījumiem un citiem pārdošanas veidiem internetā.

SECINāJUMS

Paziņojumā ir izstrādāts risinājums, kā panākt vienkāršāku, stabilāku un efektīvāku PVN sistēmu, kas piemērota vienotajam tirgum.

Komisija aicina Padomi, Eiropas Parlamentu un Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteju nodrošināt politisko vadību un apliecināt gatavību izskatīt šajā paziņojumā izklāstītās norādes.

Lai nodrošinātu pastāvīgu ES PVN sistēmas reformas pastāvīgu vadību, Komisija regulāri ziņos par situāciju saistībā ar šo pārskatu un noteiks jaunus pasākumus.

[1] COM(2011) 815, 23.11.2011.

[2] COM(2010) 695, Komisijas dienestu darba dokuments, SEC(2010) 1455, 1.12.2010.

[3] Šīs atsauksmes kopā ar ziņojumu, kurā apkopoti to galvenie elementi, ir pieejamas tīmekļa vietnē http://ec.europa.eu/taxation_customs/common/consultations/tax/2010_11_future_vat_en.htm

[4] 2011. gada 13. novembra Rezolūcija P7_TA(2011)0436.

[5] OV C 318, 29.10.2011., 87. lpp.

[6] COM(2011) 510, 29.6.2011.

[7] http://ec.europa.eu/taxation_customs/common/publications/studies/index_en.htm

[8] Tai skaitā apdrošināšanas iemaksas, Nodokļu politikas tendences Eiropas Savienībā , 2011. g., A pielikums, 8. tabula.

[9] COM(2010) 2020, 3.3.2010.

[10] COM(2011) 206 , 13.4.2011.

[11] Padomes Pirmā direktīva 67/227/EEK un Padomes Otrā direktīva 67/228/EEK (1967. gada 11. aprīlis).

[12] COM(2008) 394, 25.6.2008.

[13] COM(2009) 544, 22.10.2009., pielikums, 83. lpp.

[14] http://ec.europa.eu/enterprise/policies/better-regulation/administrative-burdens/high-level-group/index_en.htm

[15] http://ec.europa.eu/taxation_customs/resources/documents/common/publications/studies/ vat_public_sector.pdf.

[16] Copenhagen Economics, "Study on reduced VAT applied to goods and services in the Member States of the European Union", galīgais ziņojums, 21.6.2007.

[17] Apvienotā Karaliste, Beļģija, Francija, Grieķija, Itālija, Polija, Spānija, Ungārija un Vācija.

[18] COM (2006) 254, 31.5.2006; COM(2007)758, 23.11.2007.

[19] COM(2008) 870, 1.12.2008.

[20] Padomes 2010. gada 7. oktobra Regula (ES) Nr. 904/2010.

[21] Padomes 1989. gada 29. maija Regula Nr. 1553/89.

[22] Modelis, kurā pircējs iemaksā PVN bloķētā nodokļu iestādes bankas PVN kontā, kuru var izmantot tikai piegādātājs, lai samaksātu PVN savam piegādātājam tā bloķētajā bankas PVN kontā.

[23] Modelis, kurā ar nodokli apliekamā persona augšupielādē noteikta formāta iepriekš noteiktus darījuma datus drošā PVN datu noliktavā, ko uztur ar nodokli apliekamā persona un kam var piekļūt nodokļu iestādes.