23.7.2011

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 218/114

---

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu “Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par lauksaimniecības produktu kvalitātes shēmām”

COM(2010) 733 galīgā redakcija – 2010/0353 (COD)

2011/C 218/22

Ziņotājs: ESPUNY MOYANO kgs

Eiropas Parlaments 2011. gada 18. janvārī un Padome 2011. gada 27. janvārī saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 43. panta 2. punktu nolēma konsultēties ar Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteju par tematu

“Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par lauksaimniecības produktu kvalitātes shēmām”

COM(2010) 733 galīgā redakcija – 2010/0353 (COD).

Par Komitejas dokumenta sagatavošanu atbildīgā Lauksaimniecības, lauku attīstības un vides specializētā nodaļa savu atzinumu pieņēma 2011. gada 6. aprīlī.

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja 471. plenārajā sesijā, kas notika 2011. gada 4. un 5. maijā (2011. gada 5. maija sēdē), ar 82 balsīm par un 3 atturoties, pieņēma šo atzinumu.

1.   Secinājumi un ieteikumi

1.1   EESK atbalsta Eiropas Komisijas ierosmi visus ES tiesību aktus, kas attiecas uz lauksaimniecības produktu kvalitāti, apkopot vienā “kvalitātes” paketē. Tas nodrošinās saskaņotāku kopējo politiku minētajā jomā un būs pirmais solis virzībā uz spēcīgāku un dinamiskāku Eiropas lauksaimniecības pārtikas nozari. Komiteja uzsver, ka ir svarīgi paaugstināt Eiropas produktu kvalitāti un pievienoto vērtību un sniegt plašāku informāciju patērētājiem, pilnveidojot attiecīgos ES instrumentus un nosacījumus.

1.2   Komiteja atzinīgi vērtē ES spēkā esošās kvalitātes shēmas (aizsargāts cilmes vietas nosaukums, aizsargāta ģeogrāfiskās izcelsmes norāde un garantētas tradicionālās īpatnības) un atzīst, ka tās ir teicami līdzekļi Eiropas produktu popularizēšanai. EESK uzskata, ka atsevišķu produktu sertificēšana šādā veidā sniedz ievērojamu pievienoto vērtību attiecīgajam vietējam reģionam, lauksaimniekiem un ražotājiem un ir izdevīga arī galapatērētājiem. Komiteja arī piekrīt Komisijas viedoklim, ka šādas shēmas sekmē lauku attīstības politiku. Komiteja tomēr norāda, ka svarīgi ir tas, ka Eiropas produktu kvalitāti un to ražošanas veidu atzīst ne tikai iekšējā tirgū, bet arī un pirmām kārtām — ārējā tirgū, un šāda kvalitāte ir jāveicina. EESK aicina piemērot stingru pieeju lauksaimniecības pārtikas produktu atzīšanā un to tirdzniecības kontrolē visos līmeņos (1).

1.3   EESK atzinīgi vērtē diferencētas aizsargātu cilmes vietas nosaukumu un aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu shēmas saglabāšanu, lai gan uzskata, ka ierosinātās definīcijas nav tik skaidras kā ar Regulu 510/2006 noteiktās definīcijas. Komiteja tomēr izsaka nožēlu, ka jaunajā dokumentā nav atsevišķi norādīti ražošanas trīs posmi (lauksaimniecība vai lopkopība — pārstrāde — sagatavošana pārdošanai), bet tikai “ražošanas posmi”.

1.4   Attiecībā uz prasībām par produkta sertificēšanu “garantētu tradicionālo īpatnību” (GTĪ) kategorijā EESK uzskata, ka attiecīgā produkta tradicionālās īpatnības ir saistītas ne tikai ar to pastāvēšanas ilgumu, kā noteikts priekšlikumā, bet arī ar citiem rādītājiem, piemēram, specifiskām izejvielām, ražošanas vai pārstrādes paņēmienu, attiecīgā apgabala kultūru un citām īpašībām un faktoriem. Turklāt GTĪ pastāvīgi mainās, tāpēc EESK nepiekrīt viedoklim, ka gadu skaits ir galvenais rādītājs, lai produktu iekļautu minētajā kategorijā.

1.5   EESK uzskata, ka garantētu tradicionālo īpatnību shēmas attiecināšana tikai uz reģistrēšanu ar rezervētiem nosaukumiem var ne tikai ievērojami samazināt pieteikto reģistrāciju skaitu, bet varētu arī iznīcināt instrumentu, kas atbalsta daudzveidību, un tos ražotājus, kuri izvēlas ražot konkrētu pārtikas produktu atbilstoši tradīcijām. EESK tāpēc ierosina, ka pārejas perioda beigās Komisijai būtu jāierosina shēma, ar ko atļautu turpināt produktu ar garantētām tradicionālajām īpatnībām reģistrēšanu bez rezervētiem nosaukumiem līdz brīdim, kad stājas spēkā šī regula.

1.6   Attiecībā uz fakultatīviem kvalitātes apzīmējumiem EESK aicina vēlreiz apsvērt iespēju tajos iekļaut un atzīt kalnu reģionos ražotus produktus. (2)

1.7   EESK uzskata, ka “kvalitātes” jēdziens ir vēl vairāk jāpaplašina, un patērētājam jādod iespēja labāk atšķirt dažādus dzīvnieku turēšanas veidus (kā piemēru var minēt jau ieviesto marķējumu uz olām). Turklāt jānodrošina, lai uz iepakojumiem sastopamās norādes, kas rada iespaidu par noteiktu kvalitātes veidu (piemēram, govis, kas ganās brīvā dabā, vai norāde “Alpenmilch”), atbilstu produkta saturam. EESK aicina Komisiju izstrādāt attiecīgus konkrētus priekšlikumus.

1.8   EESK mudina Komisiju noteikt atbilstošus turpmākos pasākumus, lai atvieglotu to tehnisko prasību ievērošanu, kas izriet no dalības ES kvalitātes shēmās.

1.9   EESK piekrīt, ka Komisijas ierosinātie papildu noteikumi attiecībā uz tipveida nosacījumiem aizsargāta cilmes vietas nosaukuma (ACVN) vai aizsargātas ģeogrāfiskās izcelsmes norādes (AĢIN) pieņemšanai, kā arī attiecībā uz fakultatīviem kvalitātes apzīmējumiem, būtu jāpieņem ar deleģētajiem tiesību aktiem.

1.10   Attiecībā uz ražošanas un/vai izcelsmes vietas marķējumu lauksaimniecības un lopkopības produktiem atbilstoši tirdzniecības standartiem EESK prasa, lai katrā individuālā gadījumā tiktu veikts ietekmes novērtējums, kurā jāiekļauj arī izmaksu un ieņēmumu novērtējums. Vienlaikus priekšlikuma regulai par patērētāju informēšanu ietvaros tiek veikts darbs pie obligātajām izcelsmes norādēm atsevišķiem lauksaimniecības pārtikas produktiem. Jaunākie dokumenti par minēto tematu attiecas uz nepieciešamību veikt individuālus novērtējumus. EESK aicina turpināt darbu, lai noteiktu un nodrošinātu abu minēto tiesību aktu kopumu saskanību un izvairītos no jebkādas pārklāšanās.

1.11   Attiecībā uz pamatnostādnēm par produktu marķēšanu, izmantojot kā sastāvdaļas ACVN un AĢIN, un par brīvprātīgajām sertificēšanas sistēmām piemērojamo paraugpraksi EESK uzsver šādu ierosmju nozīmīgumu un aicina veicināt to īstenošanu.

2.   Paziņojuma kopsavilkums

2.1   Kvalitātes pasākumu kopuma mērķis ir uzlabot ES tiesību aktus lauksaimniecības produktu kvalitātes jomā, kā arī valsts un privāto sertifikācijas shēmu darbību, lai padarītu tās vienkāršākas, pārredzamākas un vieglāk saprotamas, lai tās spētu pielāgoties inovācijām un būtu mazāks apgrūtinājums ražotājiem un pārvaldes struktūrām.

2.2   Komisija 2009. gadā publicēja Paziņojumu COM(2009) 234 par lauksaimniecības produktu kvalitātes politiku, kurā bija iekļautas šādas stratēģiskās ievirzes:

—	uzlabot lauksaimnieku, pircēju un patērētāju savstarpēju saziņu par lauksaimniecības produktu kvalitāti;

—	palielināt Eiropas Savienības lauksaimniecības produktu kvalitātes politikas instrumentu saskaņotību;

—	mazināt sarežģītību, lai lauksaimniekiem, ražotājiem un patērētājiem būtu vieglāk lietot un saprast dažādās shēmas un marķējuma apzīmējumus.

2.3   Paketē ir iekļauti šādi dokumenti:

2.3.1

priekšlikums regulai, ar ko vienkāršo kvalitātes shēmu pārvaldību, iekļaujot tās vienā likumdošanas instrumentā. Šāda regula nodrošina instrumentu saskaņotību un padara minētās shēmas labāk saprotamas ieinteresētajām personām;

2.3.2

priekšlikums regulai par tirdzniecības standartiem, lai palielinātu pārredzamību un vienkāršotu attiecīgās procedūras;

2.3.3

pamatnostādnes attiecībā uz paraugpraksi, kas piemērojama lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu sertifikācijas brīvprātīgajām shēmām;

2.3.4

pamatnostādnes tādu pārtikas produktu marķēšanai, kuru sastāvā izmanto produktus ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN) un aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi (AĢIN).

2.4   Cilmes vietas nosaukumi un aizsargātas ģeogrāfiskās izcelsmes norādes

Priekšlikums saglabā un nostiprina lauksaimniecības produktiem un pārtikas produktiem paredzēto kvalitātes shēmu, neskarot ģeogrāfiskās izcelsmes norādes shēmas attiecībā uz vīniem, aromatizētajiem vīniem un stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem. Spēkā esošā reģistrācijas kārtība mazina kavēšanos; noteikts arī oficiālo kontroļu kopīgo noteikumu minimums un saglabāta regulas darbības joma (pārtikas produkti un citi produkti).

2.5   Garantētas tradicionālās īpatnības

Ir saglabāta nosaukumu rezervēšanas shēma, bet iespēja reģistrēt nosaukumus bez rezervēšanas ir atcelta. Reģistrēšanas kārtība ir vienkāršota, tradīcijas kritērijs pagarināts līdz 50 gadiem un minētā shēma attiecināma tikai uz gataviem ēdieniem un pārstrādes produktiem.

2.6   Fakultatīvie kvalitātes apzīmējumi

Ierosināts iekļaut minētos apzīmējumus izskatāmajā regulā, lai uzsvērtu īpašības, kas produktam sniedz pievienoto vērtību, un atbalstītu konkrētus tirdzniecības standartus (brīvās turēšanas apstākļos audzēti mājputni, ziedu medus, pirmajā aukstajā presēšanā iegūta olīveļļa), pielāgojot regulu LESD tiesiskajam pamatam.

2.7   Tirdzniecības standarti

Priekšlikumā paredzēts, ka Komisijai, kā parasti, jānosaka tirdzniecības standarti ar deleģēto tiesību aktu starpniecību. Visām nozarēm ir noteikts juridiskais pamats, lai uz marķējuma obligāti būtu norādīta audzēšanas vieta atbilstoši katras nozares specifikai. Katru gadījumu izskatīs atsevišķi, sākot ar piena nozari.

2.8   Subsidiaritātes princips

Minētais princips ir noteikts, lai nodrošinātu, ka vērtību pievienojošie nosaukumi un apzīmējumi saņem vienāda līmeņa aizsardzību visās dalībvalstīs, lai izvairītos no patērētāju maldināšanas un neradītu šķēršļus tirdzniecībai ES teritorijā. Šādu tiesību iedarbīga un efektīva noteikšana jāveic visas ES līmenī. Tomēr pieteikumu izskatīšanu un analīzi veiks attiecīgās valsts līmenī, jo tādējādi minēto uzdevumu var veikt efektīvāk un lietderīgāk.

2.9   Proporcionalitātes princips

Lai uzsvērtu minēto shēmu uzticamību un garantētu patiesu atbilstību, ražotājiem jāuzņemas attiecīgās izmaksas un kvalitātes saistības, bet vienlaikus viņi ir tiesīgi iesaistīties attiecīgajā shēmā pēc savas izvēles. Līdzdalības un kontroles nosacījumi ir proporcionāli atbilstošajai kvalitātes garantijai.

3.   Vispārīgas piezīmes

3.1   Pirmo reizi ar kvalitātes tiesību aktu kopumu ir ieviesta visaptveroša politika attiecībā uz Kopienas shēmām un apzīmējumiem, kas raksturo lauksaimniecības produktu pievienoto vērtību, kā arī attiecībā uz tirdzniecības standartiem. Tajā iekļautas arī divas pamatnostādnes par brīvprātīgajām sertifikācijas shēmām un produktu ar ACVN un AĢIN izmantošanu par sastāvdaļām. EESK atzinīgi vērtē Komisijas pēdējo trīs gadu centienus izveidot šo vienoto, vērienīgo shēmu, pamatojoties uz daudzajiem spēkā esošajiem tiesību aktiem, kas ir izstrādāti fragmentāri un katrai nozarei raksturīgā veidā.

3.2   Komisija uzsver, ka Eiropas lauksaimniecības pārtikas nozares spēks ir tās daudzveidībā, tās ražotāju zinātībā, kā arī zemē un teritorijās, kurās notiek ražošana. EESK piekrīt minētajam viedoklim. Komiteja atbalsta koncepciju, ka ES kvalitātes shēmas veicina ražošanas diversifikāciju, aizsargā pret ļaunprātīgu izmantošanu vai produktu imitāciju un palīdz patērētājiem gūt informāciju par produktu īpašībām un pazīmēm. EESK piekrīt, ka dažādās kvalitātes shēmas ir lielisks līdzeklis Eiropas produktu popularizēšanai. Komiteja tomēr norāda, ka minēto produktu kvalitāti svarīgi ir atzīt starptautiskā līmeni. Lai Eiropas lauksaimniecība un pārtikas pārstrādes rūpniecība saglabātos un piedzīvotu uzplaukumu, nepietiek ar to, ka Eiropas kvalitāte ir pazīstama iekšējā tirgū, tā jāpopularizē arī citos tirgos. Tādēļ EESK uzsver, cik svarīgi ir aizsargāt Eiropas ražošanas modeli un nodrošināt līdzvērtīgus konkurences apstākļus ES un trešo valstu produktu tirdzniecībai attiecībā uz kvalitāti, veselību, vidi un dzīvnieku labturību, kā to atzinusi Padomes prezidentvalsts secinājumos par Komisijas paziņojumu “KLP 2020. gada perspektīvā”.

3.3   Lauksaimniecības produktu kvalitātes shēmas sniedz pievienoto vērtību reģioniem, kuros ražo attiecīgos produktus, tādējādi sekmējot izvirzītā mērķa sasniegšanu attiecībā uz daudzveidības saglabāšanu un lauksaimniecības un pārstrādes nozaru konkurētspējas paaugstināšanu. Tādā veidā kvalitātes shēmas palīdz sasniegt arī lauku attīstības politikas mērķus, kas noteikti Komisijas paziņojumā “KLP 2020. gada perspektīvā” (COM(2020) 672). EESK atzinīgi vērtē abu minēto rīcībpolitiku saskanību un aicina panākt līdzīgu saskanību starp Regulu par lauksaimniecības produktu kvalitātes shēmām un citu politikas jomu, piemēram, stratēģijas “Eiropa 2020” prioritātēm (vērtības radīšana, inovācijas sekmēšana, ražošanas konkurētspējas paaugstināšana, vides saudzēšana, resursu efektīva izmantošana u.c.). Komiteja izsaka arī prasību, lai regula pievērstos vienotā tirgus problēmām (spēcīga, ilgtspējīga un taisnīga uzņēmumu izaugsme un iekšējā tirgus vienmērīgāka darbība) un atbilstu to politikas jomu mērķiem, kas vērstas uz patērētāju aizsardzību un informēšanu, konkurenci un ārējo tirgu.

3.4   Attiecībā uz pamatnostādnēm par pārtikas produktu marķēšanu, izmantojot kā sastāvdaļas ACN un AĢN (2010/c 341/03), EESK uzsver šādas ierosmes nozīmīgumu un aicina veicināt tās īstenošanu.

3.5   Komiteja atzinīgi vērtē arī Komisijas ierosinātās pamatnostādnes attiecībā uz brīvprātīgajām sertifikācijas shēmām piemērojamo paraugpraksi (2010/c 341/04). Pēdējos gados ir pieaugusi tādu lauksaimniecības produktu tirdzniecība, kuriem nav reglamentēta marķējuma, un tas liek apsvērt ētisku, sociālu un vides prasību ieviešanu. Kā jau norādījusi Komisija, lielāka ticamība, pārredzamība un skaidrība ir vajadzīga arī līgumos par piegādes ķēdēm. Komiteja jau ir aicinājusi Komisiju izstrādāt šādas pamatnostādnes (3) un tāpēc mudina visas organizācijas, kas šobrīd piemēro lauksaimniecības produktu sertifikācijas shēmas, pārskatīt attiecīgo kārtību, lai panāktu lielāku atbilstību paraugprakses pamatnostādnēm.

4.   Īpašas piezīmes

4.1   Aizsargāts cilmes vietas nosaukums (ACVN) un aizsargāta ģeogrāfiskās izcelsmes norāde (AĢIN)

4.1.1   EESK ir gandarīta par to, ka ir saglabātas abas kvalitātes shēmas, bet izsaka nožēlu, ka jaunajā definīcijā nav atsevišķi norādīti ražošanas trīs posmi (lauksaimniecība vai lopkopība — pārstrāde — sagatavošana pārdošanai).

4.1.2   EESK atzīst minēto lauksaimniecības produktu ieguldījumu tradicionālo ražošanas paņēmienu saglabāšanā un vides aizsardzībā, labumu gūstot ne tikai ražotājiem un pārstrādātājiem, bet arī patērētājiem. Minēto kvalitātes shēmu atzīšana veicina arī attiecīgo lauku apgabalu attīstību, palīdzot vietējiem iedzīvotajiem saglabāt dzīves vietu, uzlabojot viņu dzīves apstākļus un dzīves kvalitāti, nostiprinot un sekmējot darba un uzņēmējdarbības iespējas, vienlaikus atbalstot dabas resursu rentablu izmantošanu.

4.1.3   Lai atbilstu ACVN vai AĢIN reģistrēšanas nosacījumiem, ražotājiem jāievēro attiecīgā specifikācija. Saskaņā ar priekšlikumu un lai nodrošinātu, ka produktu specifikācijās ir ietverta būtiska un kodolīga informācija, Komisija, izmantojot deleģētos aktus, var noteikt papildu noteikumus attiecībā uz produkta specifikācijas saturu. Attiecībā uz aizsargātu ģeogrāfisko izcelsmi EESK uzskata, ka visos gadījumos, kad izmantotā lauksaimniecības produkta ražošanas vieta atšķiras no pārstrādātā pārtikas produkta izcelsmes vietas, tas ir jānorāda uz etiķetes.

4.1.4   EESK ir stingri pārliecināta, ka tieši dalībvalstīm jāveic administratīvi un tiesiski pasākumi, lai novērstu un nepieļautu ACVN un AĢIN nelikumīgu izmantošanu, kā arī tas jādara pēc ražotāju grupas pieprasījuma.

4.2   Garantētas tradicionālās īpatnības

4.2.1   EESK atzinīgi vērtē garantētu tradicionālo īpatnību (GTĪ) kā vienas no kvalitātes shēmām turpmāku izmantošanu, tā kā GTĪ ir vienīgais līdzeklis, lai atpazītu kādas dalībvalsts tradicionālos produktus.

4.2.2   Attiecībā uz prasībām par produkta sertificēšanu “garantētu tradicionālo īpatnību” (GTĪ) kategorijā EESK uzskata, ka garantētu tradicionālo īpatnību shēmas attiecināšana tikai uz reģistrēšanu ar rezervētiem nosaukumiem var ne tikai ievērojami samazināt pieteikto reģistrāciju skaitu, bet varētu arī iznīcināt instrumentu, kas atbalsta daudzveidību, un tos ražotājus, kuri izvēlas ražot konkrētu pārtikas produktu atbilstoši tradīcijām. EESK tāpēc ierosina, ka pārejas perioda beigās Komisijai būtu jāierosina shēma, ar ko atļautu turpināt produktu ar garantētām tradicionālajām īpatnībām reģistrēšanu bez rezervētiem nosaukumiem līdz brīdim, kad stājas spēkā šī regula. Turklāt attiecīgā produkta tradicionālās īpatnības ir saistītas ne tikai ar to pastāvēšanas ilgumu, kā noteikts priekšlikumā, bet arī ar citiem rādītājiem, piemēram, specifiskām izejvielām, ražošanas vai pārstrādes paņēmienu, attiecīgā apgabala kultūru un citām īpašībām un faktoriem. Tāpēc Komiteja ierosina, ka noteiktam gadu skaitam nevajadzētu būt vienīgajam piemērojamajam kritērijam, lai attiecīgo produktu identificētu GTĪ kategorijā.

4.3   Kvalitātes shēmu norādes un simboli un ražotāju loma

4.3.1   Priekšlikumā regulai paredzēts, ka ražotāju grupas ir tiesīgas veicināt savu produktu kvalitātes garantēšanu tirgū, veikt informatīvu un reklāmas darbību, nodrošināt produktu atbilstību to specifikācijām un veikt pasākumus minēto shēmu efektivitātes paaugstināšanai. EESK atzinīgi vērtē un atbalsta šādu sistēmas pilnveidošanu, kas nostiprina un precizē minēto grupu lomu, un atbalsta to lielāku līdzdalību gan tirgus piedāvājuma pārvaldībā, gan ACVN un AĢIN kā sastāvdaļu izmantošanā. Komiteja tomēr stingri uzskata, ka šādas tiesības nedrīkstētu mazināt Regulas (EK) Nr. 1234/2007 par ražotāju un starpnozaru organizācijām īpašo noteikumu ievērošanu. EESK tomēr ar gandarījumu atzīmē, ka tirgus dalībniekiem, kas sagatavo, uzglabā un laiž tirgū GTĪ, ACVN un AĢIN kategorijas produktus, tiks piemērota oficiāla kontrole.

4.4   Papildu pasākumi visaptverošākas kvalitātes politikas veidošanai

4.4.1   EESK uzskata, ka, turpmāk veidojot kvalitātes politiku, nepieciešamas arī konkrētākas norādes, piemēram, par dzīvnieku turēšanas nosacījumiem (āra ganībās vai, izmantojot sienu utt.). Atbilstoša diferenciācija ir lietderīga, lai patērētājs varētu labāk atšķirt dažādus ražošanas veidus, un tas ir nepieciešams arī tādēļ, lai rūpnieciskos ražošanas veidus nodalītu no tīri zemnieciskām metodēm. Kā pozitīvu piemēru var minēt jau ieviesto marķējumu uz olām. Komiteja aicina Komisiju izstrādāt priekšlikumus arī citu dzīvnieku turēšanas jomās.

4.4.2   Turklāt pašreiz uz iepakojuma ir iespējamas norādes, kas patērētājam rada iespaidu par noteiktu kvalitātes veidu, negarantējot, ka produkts patiešām atbilst šādai kvalitātei. Piemēram, uz piena iepakojumiem ir attēlotas govis, kas ganās brīvā dabā, un nav garantēts, ka piens ir iegūts no šādām govīm, vai tiek pārdots piens ar norādi “Alpenmilch”, lai arī šis piens ir ražots nevis Alpu reģionā, bet gan, piemēram, Ungārijā. Tas pats attiecas uz norādi “Schwarzwälder Schinken”, jo šajā reģionā notiek tikai gaļas žāvēšana, bet gaļu ražo citur. EESK uzskata, ka tas ir maldinoši, tiek atdarināta neesoša kvalitāte un tādējādi maldināts patērētājs. Komiteja uzskata, ka Komisijas priekšlikumos nav skaidru norāžu, kā šādu praksi var novērst.

4.5   Pieteikšanās un reģistrācijas kārtība

4.5.1   Komisija izvirza vairākus priekšlikumus ar mērķi saīsināt reģistrēšanas procesu, un EESK piekrīt, ka ar minētajiem priekšlikumiem var ieviest dažus uzlabojumus. Tomēr attiecībā uz pieteikumu ikmēneša publicēšanas pārtraukšanu EESK ir pārliecināta, ka jāapsver šādas publicēšanas saglabāšana, lai varētu sekot līdzi pieteikumu virzībai, ņemot vērā arī to, ka ir izvirzīts priekšlikums saīsināt iebildumu iesniegšanas termiņu tikai līdz diviem mēnešiem.

4.5.2   EESK turpretī uzskata, ka attiecībā uz garantiju tam, lai nepatentētus nosaukumus nevarētu reģistrēt kā ACVN vai AĢIN, priekšlikumu varētu atbalstīt ar atbilstīgu novērtējumu valstu un ES līmenī.

---

(1)  OV C 18, 19.01.2011., 1.–4. lpp. “Eiropas lauksaimniecības pārtikas nozares modeļa nostiprināšana” un OV C 18, 19.01.2011., 5.–10. lpp. “Kopienas lauksaimniecības modelis: produkcijas kvalitāte un patērētāju informēšana kā konkurētspējas elementi”.

(2)  OV C 120, 16.05.2008., 47.–48. lpp. “Lauksaimniecības nākotnes perspektīvas īpaši nelabvēlīgu dabas apstākļu ietekmētos reģionos (kalnu, salu un visattālākos reģionos)”.

(3)  OV C 28, 03.02.2006., 72.–81. lpp. “Ētiska tirdzniecība un patērētāju garantiju sistēmas”.

---