52010PC0730

[pic] | EIROPAS KOMISIJA |

Briselē, 3.12.2010

COM(2010) 730 galīgā redakcija

2010/0351 (NLE)

Priekšlikums

PADOMES LĒMUMS

par Savienības finanšu palīdzības piešķiršanu Īrijai

SEC(2010) 1516 galīgā redakcija

PASKAIDROJUMA RAKSTS

Īrija nesen izjuta pieaugošu spiedienu finanšu tirgos, atspoguļojot bažas par Īrijas publisko finanšu ilgtspējību. Pašreizējā krīze ir smagi ietekmējusi arī Īrijas publiskās finanses. Atbalsta pasākumi banku sektoram, tostarp būtiski kapitāla ieguldījumi, ir lielā mērā veicinājuši lejupslīdes izraisīto publisko finanšu stāvokļa pasliktināšanos. Pašreizējās tirgus problēmas galvenokārt atspoguļo to, ka Īrijas valsts maksātspēja un banku sistēma krīzes laikā ir neatgriezeniski sasaistītas; tā rezultātā strauji ir pieauguši Īrijas valsts obligāciju ienākumi, bet Īrijas banku sistēmai ir liegta pieeja starptautiskā tirgus finansējumam un tā ir arvien vairāk paļāvusies uz Eurosistēmas finansējumu.

Ņemot vērā šo smago ekonomikas un finanšu traucējumu, Īrija 2010. gada 21. novembrī Eiropas Savienībai, euro zonas dalībvalstīm un Starptautiskajam Valūtas fondam (SVF) oficiāli lūdza finanšu palīdzību, lai atbalstītu politikas programmu uzticības atjaunošanai un ļautu atjaunot ekonomikā ilgtspējīgu izaugsmi, kā arī nodrošinātu finanšu stabilitāti Īrijā, euro zonā un ES. Ekonomikas un finanšu korekciju programmas projekta, kas iesniegts Komisijā un Padomē, mērķis ir atjaunot finanšu tirgu uzticību Īrijas banku sektoram un Īrijas valstij. Tajā ietverti trīs galvenie elementi. Pirmkārt, finanšu sektora stratēģija, kas ietver banku sektora pamatīgu samazināšanu, parādsaistību samazināšanu un reorganizāciju, ko papildina atbilstīga rekapitalizācija. Otrkārt, vērienīga fiskālās konsolidācijas stratēģija, kurā izklāstīti sīki fiskālās konsolidācijas pasākumi, kuru mērķis ir vidējā termiņā panākt valsts bruto parāda stabilu samazināšanos. Treškārt, vērienīga strukturālo reformu programma, jo īpaši attiecībā uz darba tirgu, lai veicinātu pielāgošanos un stiprinātu ekonomikas izaugsmes potenciālu.

Programma aptver laikposmu no 2010. līdz 2013. gadam. Programmas finanšu pakete segs finansējuma vajadzības līdz pat 85 miljardu euro apmērā, tostarp līdz 35 miljardiem euro, lai atbalstītu banku sistēmu, un līdz 50 miljardiem euro, lai segtu iespējamās fiskālā finansējuma vajadzības. Puse no banku atbalsta pasākumiem (17,5 miljardi euro) tiks finansēta ar Īrijas ieguldījumu, izmantojot Valsts kases skaidrās naudas rezervi un Valsts Pensiju rezerves fonda ieguldījumus. Ir lūgta Savienības palīdzība Īrijai līdz 22,5 miljardu euro apmērā saskaņā ar Eiropas finanšu stabilizācijas mehānismu ( EFSM ), kas izveidots ar Padomes 2010. gada 11. maija Regulu (ES) Nr. 407/2010. Tā būtu daļa no kopējā atbalsta, ko sniedz Īrijas partneri Eiropā un kas kopā ar SVF aizdevumu SDR 19,5 miljardu apmērā (aptuveni 22,5 miljardi euro) Paplašinātās kreditēšanas mehānisma ietvaros veido 45 miljardus euro. Šajā kontekstā Savienības palīdzības sniegšana Īrijai līdz 22,5 miljardu euro apmērā saskaņā ar Eiropas finanšu stabilizācijas mehānismu ( EFSM ), kas izveidots ar Padomes 2010. gada 11. maija Regulu (ES) Nr. 407/2010, ļautu atbalstīt ekonomikas ilgtspējīgas attīstības atjaunošanu, nodrošināt pareizi funkcionējošu banku sistēmu un finansiālo stabilitāti Savienībā un euro zonā. Savienības palīdzība tiktu izmaksāta ar līdz pat 13 maksājumiem un būtu saistīta ar ekonomikas politikas nosacījumiem. Tā ir jāsniedz uz tādiem nosacījumiem, kas ir līdzīgi SVF nosacījumiem.

2010/0351 (NLE)

Priekšlikums

PADOMES LĒMUMS

par Savienības finanšu palīdzības piešķiršanu Īrijai

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību (LESD) un jo īpaši tā 122. panta 2. punktu,

ņemot vērā Padomes 2010. gada 11. maija Regulu (ES) Nr. 407/2010, ar ko izveido Eiropas finanšu stabilizācijas mehānismu[1],

tā kā:

1. Īrija nesen izjuta pieaugošu spiedienu finanšu tirgos, atspoguļojot bažas par Īrijas publisko finanšu ilgtspējību, ņemot vērā visaptverošus publiskā atbalsta pasākumus novājinātajam finanšu sektoram. Pārmērīgās saskares ar nekustamā īpašuma un būvniecības projektiem dēļ Īrijas banku sistēma ir cietusi lielus zaudējumus pēc tam, kad šīs nozares piedzīvoja sabrukumu. Pašreizējā ekonomikas un banku sektora krīze ir smagi skārusi arī Īrijas publiskās finanses, papildinot lejupslīdes radīto ietekmi. Nodokļu ieņēmumu samazināšanās, kā arī ciklisko izdevumu pieaugums, jo īpaši pieaugošā bezdarba dēļ, ir veicinājuši vispārējā budžeta deficītu un krasu parāda pieaugumu, salīdzinot ar to labvēlīgāko pirmskrīzes stāvokli un neskatoties uz to, ka kopš 2008. gada vidus ir īstenotas piecas svarīgas fiskālās konsolidācijas paketes. Atbalsta pasākumi banku sektoram, tostarp būtiski kapitāla ieguldījumi, ir lielā mērā veicinājuši publisko finanšu stāvokļa pasliktināšanos. Pašreizējās tirgus problēmas galvenokārt atspoguļo to, ka Īrijas valsts maksātspēja un banku sistēma krīzes laikā ir neatgriezeniski sasaistītas; tā rezultātā strauji ir pieauguši Īrijas valsts obligāciju ienākumi, bet Īrijas banku sistēmai ir liegta pieeja starptautiskā tirgus finansējumam un tā ir arvien vairāk paļāvusies uz Eurosistēmas finansējumu.

2. Ņemot vērā šo smago ekonomikas un finanšu traucējumu, ko izraisīja ārkārtas notikumi ārpus valdības kontroles, Īrijas iestādes 2010. gada 21. novembrī Eiropas Savienībai, euro zonas dalībvalstīm un Starptautiskajam Valūtas fondam (SVF) oficiāli lūdza finanšu palīdzību, lai atbalstītu ekonomikas ilgtspējīgas izaugsmes atjaunošanu, nodrošinātu pareizi darbojošos banku sistēmu un finanšu stabilitāti Savienībā un euro zonā. Tehniskā līmenī 2010. gada 28. novembrī tika panākta vienošanās par visaptverošu politikas paketi laikposmam no 2010. līdz 2013. gadam.

3. Ekonomikas un finanšu korekciju programmas projekta (turpmāk "programma"), kas iesniegts Komisijā un Padomē, mērķis ir atjaunot finanšu tirgu uzticību Īrijas banku sektoram un Īrijas valstij, ļaujot atjaunot ekonomikas ilgtspējīgu izaugsmi. Lai sasniegtu šos mērķus, programmā ir ietverti trīs galvenie elementi. Pirmkārt, finanšu sektora stratēģija, kas ietver banku sektora pamatīgu samazināšanu, parādsaistību samazināšanu un reorganizāciju, ko papildina atbilstīga rekapitalizācija, ciktāl tā ir nepieciešama. Otrkārt, vērienīga fiskālās konsolidācijas stratēģija, balstoties uz Valsts atveseļošanas plānu 2011.-2014. gadam, kuru iestādes publicēja 2010. gada 24. novembrī. Plānā izklāstīti sīki fiskālās konsolidācijas pasākumi, kuru mērķis ir vidējā termiņā panākt valsts bruto parāda stabilu samazināšanos. Iestādes ir apņēmušās līdz 2015. gadam – pārskatītajam termiņam, ko Padome noteica 2010. gada [7]. decembrī, – samazināt deficītu zem 3 % no IKP. Treškārt, balstoties arī uz Valsts atveseļošanas plānu, programmā izklāstīta vērienīga strukturālo reformu programma, jo īpaši attiecībā uz darba tirgu, lai veicinātu pielāgošanos un stiprinātu ekonomikas izaugsmes potenciālu. Iestādes lūdz finanšu palīdzību no Savienības, euro zonas dalībvalstīm, divpusējus aizdevumus no Apvienotās Karalistes, Zviedrijas un Dānijas, kā arī SVF, lai atbalstītu šo vērienīgo politikas paketi.

4. Saskaņā ar Komisijas pašreizējām prognozēm par nominālo IKP pieaugumu (1,4 % 2011. gadā, 2,7 % 2012. gadā un 3,8 % 2013. gadā) fiskālās korekcijas, kas norādītas Padomes 2010. gada [7]. decembra ieteikumā Īrijai atbilstīgi Līguma 126. panta 7. punktam, atbilst parāda un IKP attiecībai 98,9 % 2010. gadā, 113,5 % 2011. gadā, 120,0 % 2012. gadā un 121,8 % 2013. gadā. Tādējādi parāda un IKP attiecība tiktu stabilizēta 2013. gadā un pēc tam pakāpeniski samazinātos, pieņemot, ka deficīta samazināšanā tiek panākts turpmāks progress. Parāda dinamiku ietekmē vairākas zembilances operācijas, kuras, kā tiek prognozēts, palielinās parāda un IKP attiecību par 5,3 procentu punktiem no IKP 2011. gadā un 0,8 procentu punktiem no IKP 2012. gadā, bet samazinās šo attiecību par 1,3 procentu punktiem no IKP 2013. gadā. Tās ietver prognozētos kapitāla ieguldījumus bankās 2011. gadā, skaidras naudas rezervju samazinājumus un atšķirības starp uzkrāto procentu un skaidras naudas procentu maksājumiem.

5. Komisijas vērtējums sadarbībā ar ECB ir, ka Īrijai ir nepieciešams finansējums kopsummā 85 miljardu euro apmērā laikposmā no 2010. gada decembra līdz 2013. gada beigām. Neskatoties uz būtisko fiskālo korekciju, finansējuma iztrūkums valstij programmas darbības laikā var sasniegt 50 miljardus euro. Par pamatu tam ņemtas ilgtermiņa parāda, kam tuvojas maksājuma termiņš, pagarinājuma likmes 0 % apmērā līdz 2011. gada beigām, 20 % apmērā 2012. gadā un 80 % apmērā 2013. gadā. Konservatīvi pieņēmumi par pagarinājumu ir veikti arī attiecībā uz īstermiņa parādu. Programmā iekļautā finanšu nozares stratēģija, lai atjaunotu uzticību Īrijas banku sistēmai uz ilgtspējīgiem pamatiem, ietver banku atbalsta programmu līdz pat 35 miljardu euro apmērā. Tas veido tūlītēju kapitāla iepludināšanu līdz 10 miljardu euro apmērā atsevišķās bankās, lai palielinātu to 1. līmeņa pamatkapitāla proporciju līdz 12 %, vienlaikus finansējot arī savlaicīgus pasākumus nolūkā atbalstīt parādsaistību samazināšanu un ņemot vērā diskontu piemērošanu papildu aizdevumiem, kas pārskaitāmi Valsts aktīvu pārvaldības aģentūrai ( National Asset Management Agency , NAMA ). Turpmākiem nosacītiem kapitāla nodrošinājumiem 25 miljardu euro apmērā būtu jāsniedz garantija, ka bankas spēj ievērot pašreizējās un turpmākās kapitāla prasības. Tomēr reālās finansējuma vajadzības var būt krietni mazākas, jo īpaši tad, ja būtiski uzlabojas tirgus apstākļi un programmas darbības laikā nerodas smagi, neparedzēti banku zaudējumi.

6. Programma tiktu finansēta, izmantojot ieguldījumus no ārējiem avotiem un Īrijas līdzekļu rezerves. Savienības palīdzība Īrijai sasniegtu līdz 22,5 miljardiem euro saskaņā ar Eiropas finanšu stabilizācijas mehānismu ( EFSM ), kas izveidots ar Padomes 2010. gada 11. maija Regulu (ES) Nr. 407/2010. Tā būtu daļa no kopējā atbalsta, ko sniedz Īrijas partneri Eiropā un kas sasniedz 45 miljardus euro. Papildus atbalstam no EFSM aizdevumi no Īrijas partnervalstīm ES ietvertu ieguldījumus no Eiropas finanšu stabilitātes instrumenta (17,7 miljardi euro), kā arī divpusējus aizdevumus no Apvienotās Karalistes, Zviedrijas un Dānijas (kopā 4,8 miljardi euro). Turklāt Īrija ir lūgusi SVF aizdevumu SDR 19,5 miljardu apmērā (aptuveni 22,5 miljardi euro) Paplašinātās kreditēšanas mehānisma ietvaros. Īrijas ieguldījums būtu 17,5 miljardi euro, un to iegūtu, izmantojot Valsts kases esošās skaidrās naudas rezervi un ieguldījumus no Valsts Pensiju rezerves fonda ( NPRF ). Atbalsts no EFSM ir jāsniedz uz tādiem nosacījumiem, kas ir līdzīgi SVF nosacījumiem.

7. Padomei būtu regulāri jāpārskata Īrijas īstenotā ekonomikas politika, jo īpaši saistībā ar ikgadējiem pārskatiem par Īrijas atjaunināto stabilitātes programmu un valsts reformu programmas īstenošanu, kā arī pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūras ietvaros.

8. Savienības finansiālā palīdzība būtu jāpārvalda Komisijai. Konkrētie ekonomikas politikas nosacījumi, par kuriem panākta vienošanās ar Īriju, būtu jāparedz saprašanās memorandā. Sīkāki finanšu nosacījumi būtu jāparedz aizdevuma līgumā.

9. Ik ceturksni Komisijai, organizējot vizītes un izskatot Īrijas iestāžu regulāri iesniegtos ziņojumus, regulāri jāpārbauda, ka tiek pildīti ekonomikas politikas nosacījumi, saskaņā ar kuriem palīdzība ir piešķirta.

10. Visā programmas īstenošanas gaitā Komisijai jāsniedz papildu ieteikumi par politiku un tehniskā palīdzība konkrētās jomās.

11. Operācijām, kuras palīdz finansēt ar Savienības finansiālo palīdzību, ir jābūt saderīgām ar Savienības politiku un jāatbilst Savienības tiesību aktiem. Intervences finanšu iestāžu atbalstam ir jāveic saskaņā ar Savienības noteikumiem par konkurenci.

12. Palīdzība jāsniedz ar mērķi atbalstīt veiksmīgu programmas īstenošanu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

13. Savienība nodod Īrijas rīcībā aizdevumu, kura maksimālais apjoms ir 22,5 miljardi euro, ar maksimālo vidējo dzēšanas termiņu uz 7,5 gadiem.

14. Finansiālā palīdzība ir pieejama trīs gadus, sākot no pirmās dienas pēc tam, kad ir stājies spēkā šis lēmums.

15. Komisija piešķir Savienības finansiālo palīdzību Īrijai ne vairāk kā 13 daļās. Vienu daļu var izmaksāt vienā vai vairākos maksājumos. Pirmās daļas maksājumu dzēšanas termiņi var būt ilgāki nekā maksimālais vidējais dzēšanas termiņš, kas minēts 1. punktā. Šādos gadījumos turpmāko maksājumu dzēšanas termiņus nosaka tā, lai maksimālais vidējais dzēšanas termiņš, kas minēts 1. punktā, tiek sasniegts, tiklīdz visas daļas ir izmaksātas.

16. Pirmo daļu piešķir ar noteikumu, ka stājas spēkā aizdevuma līgums un saprašanās memorands.

17. Īrija maksā Savienības finansējuma reālās izmaksas par katru maksājumu, kā arī 292,5 bāzes punktu rezervi, kā rezultātā nosacījumi būs līdzīgi SVF atbalsta nosacījumiem.

18. Turklāt Īrija sedz Regulas Nr. 407/2010 7. pantā minētās izmaksas.

19. Ja tas vajadzīgs aizdevuma finansēšanai, ir atļauti pienācīgi procentu likmes mijmaiņas darījumi ar visaugstākās kredītkvalitātes partneriem.

20. Komisija lemj par turpmāko finansējuma daļu apmēru un izmaksāšanu. Komisija lemj par katra maksājuma apmēru.

2. pants

21. Šo palīdzību Komisija pārvalda tā, lai tas atbilstu Īrijas saistībām un Padomes ieteikumiem, jo īpaši ieteikumiem, kas adresēti Īrijai, saistībā ar valsts reformu programmas, kā arī Stabilitātes un izaugsmes pakta īstenošanu.

22. Komisija vienojas ar Īrijas iestādēm par konkrētajiem ekonomikas politikas nosacījumiem, saskaņā ar kuriem šī finansiālā palīdzība tiek piešķirta, kā paredzēts 3. pantā. Šos nosacījumus paredz saprašanās memorandā atbilstīgi 1. punktā minētajām saistībām un ieteikumiem. Sīkāki finanšu nosacījumi tiek paredzēti aizdevuma līgumā, kas noslēdzams ar Komisiju.

23. Komisija regulāri pārbauda, vai tiek ievēroti ekonomikas politikas nosacījumi, saskaņā ar kuriem šī palīdzība piešķirta. Šajā nolūkā Īrijas iestādes nodod Komisijas rīcībā visu vajadzīgo informāciju un pilnībā sadarbojas ar Komisiju. Komisija EFK informēs par aizņēmumu iespējamu refinansēšanu vai finanšu nosacījumu pārstrukturēšanu.

24. Īrija pieņem un īsteno papildu konsolidācijas pasākumus, lai nodrošinātu makrofinansiālo stabilitāti, ja šādi pasākumi ir nepieciešami palīdzības programmas laikā. Īrijas iestādes pirms jebkādu papildu pasākumu pieņemšanas konsultējas ar Komisiju.

3. pants

25. Ar šo tiek apstiprināta Īrijas iestāžu sagatavotā korekciju programma.

26. Pārējo daļu izmaksa notiks, ja apmierinoši tiks izpildīta Īrijas valdības korekciju programma, kas jāiekļauj Īrijas stabilitātes programmā un valsts reformu programmā, un jo īpaši, ja tiks izpildīti īpašie ekonomikas politikas nosacījumi, kas paredzēti saprašanās memorandā. Tie inter alia ietver pasākumus, kas paredzēti šā panta 4. līdz 9. punktā.

27. Kopējais valsts budžeta deficīts 2011. gadā nedrīkst pārsniegt 10,6 % no prognozētā IKP, 2012. gadā – 8,6 % no IKP un 2013. gadā – 7,5 % no IKP, lai Īrija līdz 2015. gadam spētu samazināt budžeta deficītu zem 3 % no IKP. Prognozētā gada budžeta deficīta attīstība neietver iespējamo tiešo ietekmi, ko rada potenciālie banku atbalsta pasākumi valdības finanšu sektora stratēģijas kontekstā, kā izklāstīts Memorandā par ekonomikas un finanšu politiku ( MEFP ) un precizēts saprašanās memorandā, kas parakstāms starp Komisiju un Īrijas iestādēm. Turklāt šī attīstība atbilst Eurostat sākotnējam viedoklim par EKS95 grāmatvedības uzskaiti par to procentu maksājumu uzskaites laiku par parādzīmēm, kas maksājami Anglo Irish Bank [2], tādējādi šā viedokļa pārskatīšanas rezultātā būtu jāpārskata budžeta deficīta attīstība.

28. Īrija līdz norādītā gada beigām pieņem pasākumus, kas minēti 7. līdz 9. punktā, un konkrēti termiņi 2011.-2013. gadam tiks noteikti saprašanās memorandā, kas parakstāms starp Komisiju un Īrijas iestādēm. Īrija ir gatava veikt papildu konsolidācijas pasākumus, lai līdz 2015. gadam samazinātu budžeta deficītu zem 3 % no IKP, ja attiecībā uz deficīta mērķiem piepildās 3. punktā minētie nelabvēlīgie riski.

29. Lai atjaunotu uzticību finanšu sektoram, Īrija adekvāti rekapitalizē banku sistēmu, strauji samazina tās parādsaistības un to pilnīgi pārstrukturē, kā izklāstīts saprašanās memorandā. Konkrēti, Īrija:

(a) rīkojas, lai nodrošinātu, ka Allied Irish Banks , Bank of Ireland , Educational Building Society un Irish Life and Permanent tiek vajadzības gadījumā rekapitalizētas pašu kapitāla veidā, lai nodrošinātu, ka tiks ievērota prasība par minimālo kapitālu 10,5 % apmērā no 1. līmeņa pamatkapitāla, ņemot vērā Uzraudzības kapitāla atbilstības pārskata rezultātus 2011. gadam;

(b) pēc iespējas īsākā laikposmā, ņemot vērā finanšu stabilitātes un publisko finanšu apsvērumus, veic tās līdzdalības bankās nodalīšanu, kas iegūta krīzes laikā;

(c) īsteno konkrētu plānu Anglo Irish Bank un Irish Nationwide Building Society noregulējumam, kura mērķis ir pēc iespējas samazināt kapitāla zaudējumus, kas izriet no šo dzīvotspēju zaudējušo kredītiestāžu likvidēšanas.

30. Līdz 2010. gada beigām Īrija veic šādus pasākumus.

Pieņem budžetu 2011. gadam, tostarp fiskālās konsolidācijas pasākumus 6 miljardu euro apmērā ar mērķi samazināt valsts budžeta deficītu 3. panta 3. punktā minētajā laikposmā. Budžetā ietver pasākumus ieņēmumu jomā, lai 2011. gadā iekasētu vismaz 1400 miljonus euro, tostarp iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmju un atlaižu pazemināšanu vai līdzvērtīgus pasākumus, lai 2011. gadā iegūtu 945 miljonus euro, pensiju nodokļa atvieglojumu un ar pensijām saistītu atvilkumu samazināšanu, lai 2011. gadā iegūtu 155 miljonus euro, vispārējo nodokļu izdevumu samazinājumu, lai 2011. gadā iegūtu 220 miljonus euro, akcīzes un dažādu nodokļu pasākumu palielinājumu, lai 2011. gadā iegūtu 80 miljonus euro. Turklāt budžetā paredz, ka valdība izklāstīs metodes, kā ar vienreizēju un citu pasākumu palīdzību 2011. gadā iegūt vismaz 700 miljonus euro. Budžetā ietver arī kārtējo izdevumu samazināšanu 2011. gadā vismaz 2090 miljonu euro apmērā, tostarp: sociālās aizsardzības izdevumu samazināšanu, nodarbinātības samazināšanu valsts dienestā, pašreizējo valsts dienesta pensiju progresīvu samazināšanu par vidēji vairāk nekā 4 %, citus izdevumu ietaupījumus, tostarp tēriņu samazināšanu par precēm un pakalpojumiem un par citiem pārskaitījumiem, valsts kapitālizdevumu samazinājumu par vismaz 1800 miljoniem euro attiecībā pret 2011. gadā jau ieplānoto. Izņēmuma gadījumos, cieši sadarbojoties ar Komisiju, apsver citus pasākumus, kuru rezultātā var iegūt iepriekš minētajiem ietaupījumiem pielīdzināmus ietaupījumus.

31. Līdz 2011. gada beigām Īrija veic šādus pasākumus.

(a) Samazina valsts dienesta jauno darbinieku atalgojumu par 10 %. Valdība apsver arī atbilstīgu korekciju, tostarp attiecībā uz valsts dienesta algu izmaksām, lai kompensētu iespējamos iztrūkumus no prognozētajiem ietaupījumiem, palielinot administratīvo efektivitāti un samazinot valsts dienesta darbinieku skaitu.

(b) Pieņem budžetu 2012. gadam, kurā ietilpst fiskālās konsolidācijas pasākumi vismaz 3,6 miljardu euro apmērā un kura mērķis ir samazināt valsts budžeta deficītu 3. panta 3. punktā minētajā laikposmā. Budžeta projektā jo īpaši ietver pasākumus ieņēmumu jomā, lai iegūtu 1,5 miljardus euro pilnā gadā, to skaitā inter alia iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmju un atlaižu pazemināšanu; privāto pensiju nodokļa atvieglojumu samazinājumu; vispārējo nodokļu izdevumu samazinājumu, jaunu īpašuma nodokli, kapitāla pieauguma nodokļa un kapitāla ieguves nodokļa reformu, oglekļa dioksīda nodokļa pieaugumu. Budžetā paredz izdevumu samazinājumu 2012. gadā 2,1 miljarda euro apmērā, tostarp sociālo izdevumu samazinājumus; nodarbinātības samazinājumu valsts sektorā; valsts sektora pensiju un citu programmu izdevumu korekcijas; kā arī kapitālizdevumu samazināšanu.

(c) Pabeidz neatkarīgu novērtējumu par vietējo iestāžu atbildības par ūdens pakalpojumu sniegšanu nodošanu ūdens apsaimniekošanas uzņēmumam, un sagatavo priekšlikumus īstenošanai, lai varētu sākt iekasēt maksu 2012./2013. gadā.

(d) Pieņem tiesību aktus, lai palielinātu valsts pensijas vecumu līdz 66 gadiem 2014. gadā, 67 gadiem 2021. gadā un 68 gadiem 2028. gadā, lai uzlabotu publisko finanšu ilgtermiņa ilgtspēju. Turklāt veic reformas attiecībā uz valsts dienesta jauno darbinieku pensijas tiesībām, un reformas stājas spēkā ar 2011. gadu. Reformas ietver priekšlaicīgas pensionēšanās pārskatīšanu attiecībā uz konkrētu kategoriju valsts dienesta darbiniekiem un pensiju indeksēšanu atbilstoši patēriņa cenām. Pensijas jābalsta uz vidējo izpeļņu karjeras laikā. Jauno darbinieku pensionēšanās vecumu piesaista valsts pensiju saņēmēju pensionēšanās vecumam.

(e) Pieņem pasākumus, kas nostiprina ticamu budžeta stratēģiju un stiprina budžeta pamatnostādnes. Īrija pieņem un īsteno fiskālo noteikumu, ka visi papildu neplānotie ieņēmumi 2011.-2015. gadā tiks novirzīti budžeta deficīta un parāda samazināšanai. Saskaņā ar priekšlikumu, kas izklāstīts Valsts atveseļošanas plānā 2011.-2014. gadam, Īrija izveido budžeta konsultatīvo padomi, lai sniegtu neatkarīgu novērtējumu par valsts budžeta stāvokli un prognozēm. Īrija pieņem Fiskālās atbildības likumu, ar kuru ievieš vidēja termiņa izdevumu programmu ar saistošām daudzgadu robežvērtībām izdevumiem katrā jomā. To veic, ņemot vērā visas pārskatītās ekonomikas pārvaldības reformas ES un izmantojot par pamatu jau esošās reformas.

(f) Īrija pieņem likumdošanas pārmaiņas, lai novērstu ierobežojumus tirdzniecībai un konkurencei aizsargātās nozarēs, tostarp juridiskajā profesijā, medicīnas pakalpojumos un farmaceita profesijā.

(g) Rekapitalizē Īrijas pašmāju bankas līdz sākotnējam līmenim – 1. līmeņa pamatkapitālam 12 % apmērā, ņemot vērā diskontu piemērošanu papildu aizdevumiem, kas pārskaitāmi NAMA , un finansējot parādsaistību drīzu samazināšanu, sistēmā darot pieejamus 10 miljardus euro. Rekapitalizāciju veic ar kapitāla akcijām (vai līdzvērtīgiem instrumentiem attiecībā uz Educational Building Society ).

(h) Ievieš tiesību aktus, lai veiktu minimālās algas reformu tā, lai sekmētu darbavietu radīšanu, un rīkotos, lai novērstu nozaru minimālo algu radītos kropļojumus, kā arī, vienojoties ar Komisiju, veic neatkarīgu pārskatu par reģistrētajiem nodarbinātības pamatlīgumiem ( Registered Employment Agreements ) un nodarbinātības noteikumu rīkojumiem ( Employment Regulation Orders ).

(i) Veic bezdarbnieku pabalstu sistēmas reformu, lai uzlabotu stimulus ātri atgriezties darba tirgū. Aktivizācijas pasākumus stiprina, labāk identificējot darba meklētāju vajadzības, uzlabojot iesaisti un izstrādājot sankcijas, lai nodrošinātu, ka pabalstu saņēmēji meklē darbu vai iziet apmācību; to papildina ar efektīvāku uzraudzību. Sankciju mehānismu izveido tā, lai tas radītu reālu ienākumu zaudējumu, vienlaikus neuzliekot pārmērīgu sodu.

(j) Publicē padziļinātu pārskatu par personīgo parādu režīmu un sāk darbu pie tiesību aktu reformas, kuri līdzsvaros gan kreditoru, gan debitoru intereses.

(k) Sagatavo ziņojumu, kurā sniegts neatkarīgs novērtējums par elektrības un gāzes nozarēm, lai palīdzētu publisko finanšu vajadzībām un palielinātu konkurenci. Iestādes apspriežas ar Komisiju par novērtējuma rezultātiem nolūkā noteikt atbilstīgus mērķus.

(l) Lai uzlabotu konkurenci atvērtos tirgos, reformē tiesību aktus, lai radītu ticamāku preventīvu efektu, paredzot sodanaudu un citu sankciju iespējamu piemērošanu konkurences lietās. Turklāt konkurences iestādēm būs jānosaka nozares, kuras reāli atrodas ārpus konkurences tiesību darbības jomas, un jānosaka procedūras šo izņēmumu risināšanai.

(m) Lai veicinātu izaugsmi mazumtirdzniecības nozarē, valdība veic pētījumu, lai izpētītu ekonomisko ietekmi, ko radītu pašreizējo griestu likvidēšana attiecībā uz mazumtirdzniecības telpu izmēriem, ar mērķi uzlabot konkurenci un pazeminātu cenas patērētājiem. Pētījuma rezultātā izstrādātās politikas īstenošana tiks apspriesta ar Komisiju.

32. Līdz 2012. gada beigām Īrija veic šādus pasākumus.

(a) Pieņem budžetu 2013. gadam, tostarp fiskālās konsolidācijas pasākumus, kas sasniedz vismaz 3,1 miljardu euro, ar mērķi samazināt valsts budžeta deficītu 3. panta 3. punktā minētajā laikposmā. Konkrēti, budžetā ietver pasākumus ieņēmumu jomā, lai iekasētu vismaz 1,1 miljardu euro (ietverot pārnesumu no 2012. gada), tostarp: iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmju un atlaižu pazemināšanu, privāto pensiju nodokļa atvieglojumu samazinājumu; vispārējo nodokļu izdevumu samazinājumu un īpašuma nodokļa ieviešanu. Budžetā paredz arī izdevumu samazināšanu 2013. gadā vismaz 2 miljardu euro apmērā, tostarp: sociālo izdevumu samazināšanu, nodarbinātības samazināšanu valsts dienestā, valsts dienesta pensiju korekcijas, citu programmu izdevumu samazināšanu, kā arī kapitālizdevumu samazināšanu.

(b) Iesniedz tiesību aktus Parlamentā, lai reformētu personīgo parādu režīmu ar mērķi nodrošināt labāku līdzsvaru starp kreditoru un debitoru interesēm.

33. Lai nodrošinātu, ka tiek nevainojami izpildīti programmas nosacījumi, un palīdzētu ilgtspējīgā veidā novērst nelīdzsvarotību, Komisija pastāvīgi sniedz konsultācijas un padomus par fiskālajām, finanšu tirgu un strukturālajām reformām un palīdzības programmas ietvaros kopā ar SVF un sadarbībā ar ECB periodiski pārskata pieņemto pasākumu efektivitāti un ekonomisko un sociālo ietekmi, kā arī iesaka vajadzīgos labojumus nolūkā uzlabot izaugsmi un darbavietu radīšanu, nodrošināt nepieciešamo fiskālo konsolidāciju un samazināt nelabvēlīgu sociālo ietekmi, jo īpaši attiecībā uz visneaizsargātākajiem Īrijas sabiedrības locekļiem.

4. pants

Īrija atver īpašu kontu Īrijas Centrālajā Bankā, lai pārvaldītu Savienības finansiālo palīdzību.

5. pants

Šis lēmums ir adresēts Īrijai.

6. pants

Šo lēmumu publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī .

Briselē,

Padomes vārdā —

priekšsēdētājs

PĀRSKATS PAR IETEKMI UZ BUDŽETU

(sal. iekšējo noteikumu 16. pantu)

POLITIKAS JOMA: SADAĻA 01 — EKONOMIKA UN FINANSES

DARBĪBA: FINANŠU DARĪJUMI UN INSTRUMENTI

DARBĪBAS NOSAUKUMS: EIROPAS FINANŠU STABILIZĀCIJAS MEHĀNISMS – FINANSIĀLĀ PALĪDZĪBA ĪRIJAI

1. PRIEKŠLIKUMA NOSAUKUMS: ATTIECĪGĀ BUDŽETA POZĪCIJA UN SADAĻA

01 04 01 03 Eiropas Savienības garantija ES aizdevumiem, kas piesaistīti finansiālajam atbalstam saskaņā ar Eiropas finanšu stabilizācijas mehānismu

2. JURIDISKAIS PAMATS:

Līguma 122. panta 2. punkts; Padomes Regula Nr. 407/210.

3. FINANŠU GADA VISPĀRĒJIE RĀDĪTĀJI (EURO)

Šis postenis ir Eiropas Savienības nodrošinātu garantiju struktūra. Tas ļauj Komisijai apkalpot parādus (kapitālu, procentus un citus izdevumus) parādnieku (šajā gadījumā Īrijas) saistību nepildīšanas gadījumā.

Budžeta iegrāmatojums („p.m.”), kas atspoguļo budžeta garantiju, tiks izmantots vienīgi tad, ja garantija faktiski tiks pieprasīta. Parasti budžeta garantija netiek pieprasīta.

3.a – Kārtējais gads

Neattiecas

SA |

Sākotnējā finanšu gada apropriācija (budžets) |

Pārvietojumi |

Papildu apropriācija |

Apropriācija kopā |

Apropriācijas, kas jau rezervētas citai darba programmai |

Pieejamais atlikums |

Ierosinātajam pasākumam piešķirtā summa |

3.b – Pārnestās summas

Neattiecas

SA |

Pārnestās summas |

Apropriācijas, kas jau rezervētas citai darba programmai |

Pieejamais atlikums |

Ierosinātajam pasākumam piešķirtā summa |

3.c – Nākamais finanšu gads

Neattiecas

SA |

Sākotnējā finanšu gada apropriācija (budžets) | p.m. |

Pārvietojumi |

Papildu apropriācija |

Apropriācija kopā |

Apropriācijas, kas jau rezervētas citai darba programmai |

Pieejamais atlikums |

Ierosinātajam pasākumam piešķirtā summa | p.m. |

4. DARBĪBAS APRAKSTS

Ierosinātā vidēja termiņa finansiālā palīdzība Īrijai ir Savienības aizdevums EUR 22,5 miljardu apmērā (ko finansēs no Savienības aizņēmumiem starptautiskajos kapitāla tirgos). Tā tiks sniegta saistībā ar starptautisku finansējuma paketi. Konkrēti, aizdevumi no Īrijas partnervalstīm ES ietvertu ieguldījumus no Eiropas finanšu stabilitātes instrumenta (17,7 miljardi euro), kā arī divpusējus aizdevumus no Apvienotās Karalistes, Zviedrijas un Dānijas (4,8 miljardi euro). Turklāt Īrija ir lūgusi Starptautiskajam Valūtas fondam aizdevumu SDR 19,5 miljardu apmērā (aptuveni 22,5 miljardi euro) Paplašinātās kreditēšanas mehānisma ietvaros. Īrijas ieguldījums būtu 17,5 miljardi euro, un to iegūtu, izmantojot Valsts kases esošās skaidrās naudas rezervi un ieguldījumus no Valsts Pensiju rezerves fonda ( NPRF ). Savienības finansiālais atbalsts Īrijai ir paredzēts, lai atbalstītu ekonomikas ilgtspējīgas izaugsmes atjaunošanu un nodrošinātu pareizi funkcionējošu banku sistēmu. Vienlaikus šī palīdzība, atjaunojot uzticību, palīdz nodrošināt finansiālo stabilitāti ES un euro zonā.

Savienības aizņēmumus, kas Īrijai paredzētā aizdevuma nolūkā iegūti kapitāla tirgos vai no finanšu iestādēm, sedz no Savienības budžeta. Aizdevuma pamatsumma, kuru piešķirs Īrijai, ir 22,5 miljardi euro.

Eiropas Savienības budžeta nodrošinātās garantijas struktūra ir tāda, kas dod iespēju Komisijai apkalpot šo parādu arī tad, ja Īrija nepilda savas saistības.

Lai izpildītu savas saistības, Komisija pagaidu kārtā šo parādu var apkalpot, izmantojot savus skaidras naudas līdzekļus. Šādā gadījumā jāpiemēro 12. pants Padomes 2000. gada 22. maija Regulā (EK, Euratom) Nr. 1150/2007, ar ko īsteno Lēmumu 2007/436/EK, Euratom par Eiropas Kopienu pašu resursu sistēmu (OV L 130, 31.5.2000., 1. lpp.).

5. PIEŅEMTĀ APRĒĶINU METODE

Neattiecas

6. MAKSĀJUMU GRAFIKS (EURO)

Neattiecas

Pozīcija | Apropriācijas | Maksājumi |

Gads n | Gads n+1 | Gads n+2 | Gads n+3 | Turpmākie finanšu gadi |

Gads n |

Gads n+1 |

Gads n |

Gads n+1 |

Kopā |

[1] OV L 118, 12.5.2010., 1. lpp.

[2] Skatīt http://epp.eurostat.ec.europa.eu/portal/page/portal/government_finance_statistics/methodology/advice_member_states.