15.6.2012   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

CE 169/132

—

ņemot vērā to, ka spīdzināšana un cita veida cietsirdīga, necilvēcīga vai pazemojoša izturēšanās vai sods ir pilnībā aizliegti, un šis aizliegums attiecas uz visiem apstākļiem un, kā starptautisko tiesību aktu kategoriska norma, uz visām valstīm,

—

ņemot vērā to, ka šis aizliegums ir iekļauts vairākos starptautiskos un reģionālos cilvēktiesību instrumentos un dokumentos, tostarp arī Vispārējā cilvēktiesību deklarācijā, Starptautiskajā paktā par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām un Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvencijā pret spīdzināšanu un citu nežēlīgu, necilvēcīgu vai pazemojošu rīcību vai sodīšanu (Konvencija pret spīdzināšanu),

—

ņemot vērā ANO Standarta noteikumu minimumu attieksmei pret ieslodzītajiem,

—

ņemot vērā ANO Konvenciju par bēgļu statusu,

—

ņemot vērā Dienvidaustrumu Āzijas valstu asociācijas (ASEAN) hartu saistībā ar cilvēktiesību un pamatbrīvību veicināšanu un aizsardzību, kas stājās spēka 2008. gada 15. decembrī, un ASEAN Starpvaldību cilvēktiesību komisijas izveidi 2009. gada 23. oktobrī,

—

ņemot vērā ASEAN2007. gada 13. janvāra Deklarāciju par migrējošo darba ņēmēju tiesību aizsardzību un veicināšanu,

—

ņemot vērā ES politiskās pamatnostādnes attiecībām ar trešām valstīm saistībā ar spīdzināšanu un citu nežēlīgu, necilvēcīgu vai pazemojošu izturēšanos vai sodu, ko pieņēma 2001. gadā, bet pārskatīja 2008. gadā,

—

ņemot vērā ES un Malaizijas stratēģijas dokumentu laika posma no 2007. līdz 2013. gadam,

—

ņemot vērā Reglamenta 122. panta 5. punktu,

A.

tā kā starptautiskajos tiesību aktos ir aizliegts jebkādos apstākļos piespriest un piemērot jebkāda veida miesas sodu;

B.

tā kā Malaizijas tiesību aktos vismaz 66 konkrētu nodarīju gadījumos kā sods ir paredzēti sitieni ar nūju (ko pazīst ar nosaukumu “sišana ar rīksti”) un tā kā atbilstīgi Amnesty International datiem katru gadu Malaizijas cietumos ar nūju tiek sisti vismaz 10 000 Malaizijas iedzīvotāju un arvien lielāks skaits bēgļu un migrantu;

C.

tā kā Malaizijas varas iestādes pēdējos gados ir palielinājušas to nodarījumu sarakstu, par kuriem paredzētais sods ir sitieni ar nūju, tajā skaitā nelikumīga ieceļošana valstī un narkotiku ļaunprātīga izmantošana;

D.

tā kā ANO Cilvēktiesību padome, kuras locekle ir arī Malaizija, ir pieņēmusi Rezolūciju 8/8, kurā teikts, ka “miesas sods var būt līdzvērtīgs spīdzināšanai”, un tā kā sitieni ar nūju rada ārkārtīgas sāpes un ciešanas, kā arī ilgstošu fizisku un psiholoģisku traumu;

E.

tā kā, lai gan sitienus ar nūju — mantojumu no koloniālajiem laikiem — vēl arvien izmanto nedaudzās valstīs, Malaizija ir vienīgā valsts ar ievērojamu iedzīvotāju skaitu un augstu cilvēciskās attīstības līmeni, kurā ir saglabāts šis soda veids;

F.

tā kā ārvalstnieki, kuri izcietuši sitienus ar nūju, bieži vien nav informēti par izvirzītajām apsūdzībām, un viņiem tiek liegti tulka pakalpojumi un piekļuve juridiskajai palīdzībai, tādējādi pārkāpjot šo cilvēku tiesības uz objektīvu un taisnīgu tiesas prāvu;

G.

tā kā šajā procesā iesaistītie ārsti — kuru uzdevums ir tikai apliecināt, ka ieslodzīto veselības stāvoklis ļauj viņus sist ar nūju, un atdzīvināt viņus samaņas zaudēšanas gadījumā — pārkāpj medicīnas ētikas principus;

H.

tā kā Malaizijas Advokātu asociācija, kas pārstāv 8 000 advokātus, ir aicinājusi aizliegt šo soda viedu, apgalvojot, ka tas ir pretrunā visām starptautiskajām cilvēktiesību normām un daudzajām konvencijām pret spīdzināšanu;

1.

stingri nosoda sitienus ar nūju un visa veida miesas sodus un vardarbību pret ieslodzītajiem; ir cieši pārliecināts, ka Malaizija nevar atsaukties uz valsts tiesību aktiem, lai attaisnotu soda veidu, kas noved pie spīdzināšanas un kas starptautiskajās tiesību normās nepārprotami tiek atzīts par prettiesīgu;

2.

mudina Malaiziju noteikt moratoriju attiecībā uz sitieniem ar nūju un visiem citiem miesas sodu veidiem, attiecinot to uz visiem gadījumiem, ar mērķi atcelt šos soda veidus gan tiesību aktos, gan praksē;

3.

aicina Malaizijas varas iestādes nekavējoties apturēt piekopto praksi, kad cietumu darbiniekus un mediķus spiež piedalīties vardarbībās pret ieslodzītajiem gadījumos, kad piespriestais soda veids ir sitieni ar nūju;

4.

aicina Malaizijas parlamentu ratificēt ANO Konvenciju pret spīdzināšanu un tās fakultatīvos protokolus, Starptautisko paktu par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām un tā protokolus un grozīt Malaizijas tiesību aktus tā, lai ar imigrāciju saistītie pārkāpumi tiktu uzskatīti par administratīvajiem pārkāpumiem, nevis kriminālpārkāpumiem, par kuriem paredzēts kriminālsods vai miesas sods, un ka par pārkāpumiem, kas saistīti ar narkotikām, vairs nevar piespriest sitienus ar nūju;

5.

aicina Malaizijas Cilvēktiesību komisiju (SUHAKAM) un Malaizijas Tiesību aktu reformu komiteju sagatavot valdībai piemērotus ieteikumus par miesas sodu atcelšanu valsts tiesību aktos;

6.

aicina Malaizijas varas iestādes īstenot starptautiskos standartus attiecībā uz migrantu, bēgļu un patvēruma meklētāju aizsardzību, tostarp pret viņiem ierosinātajos kriminālprocesos, lai šiem cilvēkiem nodrošinātu efektīvu aizsardzību pret spīdzināšanu un vardarbību;

7.

aicina Savienības augsto pārstāvi ārlietās un drošības politikas jautājumos, Komisiju un Padomi, tiekoties ar šīs valsts varas pārstāvjiem, sistemātiski ierosināt izskatīšanai jautājumu par cilvēktiesību stāvokli Malaizijā, un jo īpaši pieņēmumus par dažādajiem pret migrantiem un patvēruma meklētājiem vērstajiem ļaunprātīgas izturēšanās un vardarbības gadījumiem;

8.

mudina Savienības augsto pārstāvi ārlietās un drošības politikas jautājumos, Komisiju un Padomi turpināt paust savus iebildumus visiem Eiropas Savienības starptautiskajiem partneriem, aicinot tos ratificēt un īstenot starptautiskās konvencijas, kas aizliedz spīdzināšanas un vardarbības pielietošanu; aicina Eiropas Savienību uzskatīt cīņu pret spīdzināšanu un vardarbību par vienu no tās cilvēktiesību politikas galvenajām prioritātēm, jo īpaši plašāk īstenojot Eiropas Savienības pamatnostādnes un citus Eiropas Savienības instrumentus, piemēram, Eiropas demokrātijas un cilvēktiesību instrumentu;

9.

uzskata ASEAN Starpvaldību cilvēktiesību komisijas izveidošanu par nozīmīgu soli, lai šajā reģionā veicinātu vispusīgāku pieeju cilvēktiesību standartiem un nodrošinātu to īstenošanu; uzskata, ka jautājumu par sitienu ar nūju kā soda izmantošanu Malaizijā, ko bieži piemēro migrantiem un patvēruma meklētājiem, kuri ierodas no ASEAN kaimiņvalstīm, varētu izskatīt tieši šī komisija;

10.

uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Savienības augstajam pārstāvim ārlietās un drošības politikas jautājumos, Padomei, Komisijai, dalībvalstu valdībām un parlamentiem, Malaizijas valdībai un parlamentam, ASEAN dalībvalstu valdībām, ANO īpašajam referentam jautājumos par spīdzināšanu un ANO ģenerālsekretāram.