31.5.2011   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

CE 161/104

A.

tā kā atjauninātajā Lisabonas stratēģijā par svarīgu prioritāti ir izvirzīta pētniecība un inovācijas, lai risinātu tādas problēmas kā klimata pārmaiņas un aizvien pieaugošā pasaules mēroga konkurence; tā kā izaugsmes un nodarbinātības veicināšana ar pētniecības un inovāciju palīdzību pēckrīzes periodā ir kļuvusi vēl nozīmīgāka, kļūstot par galveno mērķi ierosinātajai ES stratēģijai 2020. gadam;

B.

tā kā pētniecības un inovāciju īstenošana ir nepieciešama visiem sabiedrības slāņiem un tās mērķim jābūt cilvēku sociālo un ekonomisko apstākļu uzlabošanai;

C.

tā kā Eiropas Savienības atbalsts pētniecībai un inovācijām galvenokārt tiek nodrošināts ar pētniecības, jauninājumu un kohēzijas politikas starpniecību, kā svarīgākos instrumentus izmantojot struktūrfondus, Septīto pētniecības pamatprogrammu un Konkurētspējas un inovāciju pamatprogrammu;

D.

tā kā kohēzijas politika ir svarīgs Eiropas integrācijas procesa pīlārs un viena no veiksmīgākajām ES politikas jomām, kas atvieglo konverģenci starp aizvien dažādākajiem reģioniem un veicina izaugsmi un nodarbinātību;

E.

tā kā inovācijas visefektīvāk var veicināt reģionālā līmenī tādu dalībnieku kā universitāšu, sabiedrisku pētniecības organizāciju vai nozares pārstāvju tuvumā, veicinot partnerību zināšanu nodošanas jomā un labas prakses apmaiņu starp reģioniem;

F.

tā kā Kopienas kohēzijas politikas otrās stratēģiskās pamatnostādnes laika posmam no 2007. līdz 2013. gadam attiecas uz zināšanu un inovāciju uzlabošanu izaugsmes veicināšanai un attiecīgi no kopējā piešķīruma budžetā ir paredzēti 25 %;

G.

tā kā pašreizējo uzdevumu sarežģītības dēļ ir nepieciešams šo politikas jomu integrēts komplekss; tā kā zināšanu sabiedrībai nepieciešams vairāk kā tikai dažādo nozaru darbību apkopojumu, tas nepieciešama arī sinerģija starp faktoriem un instrumentiem, kas ir ļoti svarīga, lai tie viens otru pastiprinātu un sniegtu atbalstu pētniecības un inovāciju projektu ilgtspējīgai īstenošanai, veicinot pētniecības rezultātu vērtības celšanu konkrētu produktu ideju veidā reģionos;

H.

tā kā — lai gan daži šo instrumentu struktūras elementi, piemēram, vienotie grafiki un saskaņošana ar Lisabonas stratēģiju, ļauj veidot sinerģijas — tomēr vēl aizvien pastāv atšķirības, piemēram, atšķirīgi juridiskie pamati, tematisks uzsvars vai teritoriāls uzsvars un dalīta pārvaldība vai centralizēta pārvaldība;

1.

atzinīgi vērtē to, ka laikposmā no 2007. līdz 2013. gadam saskaņā ar Kopienas kohēzijas politikas otro stratēģisko pamatnostādni visas dalībvalstis pētniecībai un attīstībai, inovācijām un uz zināšanām balstītas ekonomikas attīstībai ir paredzējušas būtisku daļu no kopējiem finanšu līdzekļu piešķīrumiem, kā rezultātā ir sagatavotas 246 valsts vai reģionāla līmeņa darbības programmas, pētniecībai un attīstībai piešķirot EUR 86 miljardus, no kuriem EUR 50 miljardi jau piešķirti pamatdarbībām pētniecības un attīstības un inovāciju jomā; atzīmē, ka kohēzijas politika ir kļuvusi par vienu no svarīgākajiem Eiropas atbalsta avotiem šajā jomā, konkurējot gan ar Septītajai pamatprogrammai, gan Konkurētspējas un inovāciju pamatprogrammai paredzētajiem budžeta līdzekļiem (attiecīgi — EUR 50,5 miljardi un EUR 3,6 miljardi); norāda uz efektivitāti un iespēju noteikt mērķus, kas ir kvantitatīvi izmērāmi kā summas, kuras piešķirtas ar pētniecību un attīstību saistītiem izdevumiem;

2.

atzinīgi vērtē jaunu finansēšanas metožu pieejamību un uzsver potenciālu, kāds piemīt iniciatīvai JEREMIE, Komisijas izstrādātajam riska dalīšanas finanšu mehānismam un Eiropas Investīciju bankas grupai inovatīvu uzņēmumu finansēšanas iespēju veicināšanai; iesaka reģionālajiem dalībniekiem izmantot šīs jaunās iespējas kā papildinājumu finansējumam no struktūrfondiem; šajā sakarībā uzsver nepieciešamību efektīvi koordinēt publiskās un privātās investīcijas;

3.

gaida Komisijas stratēģisko ziņojumu, kas minēts pamatregulas 30. panta 2. punktā; uzskata, ka ziņojums sniegs visaptverošu pārskatu par dalībvalstu darbības rezultātiem 2007.–2009. gada mērķu sasniegšanā un būs pamats diskusijai par kohēzijas politikas nākotnes izredzēm;

4.

atkārtoti uzsver nepieciešamību pēc integrētas vairāku līmeņu pārvaldības pieejas konkrētām ES politikas jomām; uzsver, ka funkcionāla vairāku līmeņu pārvaldības sistēma ir priekšnosacījums efektīvai līdzekļu piešķiršanas mērķu noteikšanai un īstenošanai; atzīmē, ka par struktūrfondu līdzekļu izmantošanu ir atbildīgas dalībvalstu un reģionālās iestādes, bet Konkurētspējas un inovāciju pamatprogrammu un Septīto pētniecības pamatprogrammu centralizēti pārvalda Komisija; apzinās administratīvo daudzveidību dalībvalstu līmenī un uzskata, ka ir svarīgi identificēt iedzīvotājiem efektīvāko lēmumu pieņemšanas līmeni;

5.

uzskata, ka ir svarīgi koordinēt tās Kopienas politikas jomas, kurām ir nozīme ekonomiskās, sociālās un teritoriālās kohēzijas sasniegšanā; uzskata, ka rūpīgāk jāanalizē to ietekme uz teritoriju un kohēziju, lai atbalstītu efektīvas sinerģijas un noteiktu un veicinātu vispiemērotākos Eiropas līmeņa instrumentus vietējo un reģionālo investīciju atbalstam inovāciju jomā; atgādina, ka jāņem vērā triju reģionu veidu (konverģence, pāreja un konkurētspēja) dažādie sociālie un ekonomiskie apstākļi un atšķirīgā radošā un inovatīvā veiktspēja un uzņēmējdarbības gars; šajā sakarībā uzsver, ka investīcijas pētniecībā un attīstībā, kā arī inovācijās, izglītībā un tehnoloģijās ar augstu resursu izmantošanas efektivitāti dos labumu tradicionālajām nozarēm un lauku apgabaliem un tikpat lielā mērā arī augstas kvalifikācijas pakalpojumu nozarei un tādējādi pastiprinās ekonomisko, sociālo un teritoriālo kohēziju;

6.

uzsver pilsētu lielo potenciālu pētniecības un inovāciju īstenošanā; uzskata — ņemot vērā to, ka 80 % Eiropas iedzīvotāju dzīvo pilsētās, kur sastopamas arī vislielākās sociālā atšķirības, — pārdomātāka pilsētu politika veicinātu ilgtspējīgu ekonomikas izaugsmi; tādēļ aicina nākotnes kohēzijas politikā iekļaut pilsētas dimensiju;

7.

atzīst, ka, pateicoties noteikumiem par līdzekļu piešķiršanu laikposmam no 2007. līdz 2013. gadam, kohēzijas politika var labāk pielāgoties, lai radītu sinerģijas ar pētniecības un inovāciju politikas jomām, un ka tajā pašā laikā teritoriālā dimensija iegūst aizvien lielāku nozīmi Septītajā pamatprogrammā un Konkurētspējas un inovāciju pamatprogrammā; aicina apsvērt uz izpildes rezultātiem balstītu līdzekļu piešķiršanas mehānismu, lielāku uzmanību pievēršot tematiskajam aspektam, kas ļautu atbilstoši politiski reaģēt uz jaunajiem uzdevumiem;

8.

atzīmē, ka līdzekļus pētniecībai, attīstībai un inovācijām saskaņā ar pamatprogrammu piešķir, pamatojoties uz izcilības kritērijiem, ar kuru palīdzību tiek atlasīti konkurētspējīgākie dalībnieki ar augstu tehnisko veiktspēju un labām zināšanām administratīvo un finanšu procedūru jomā; uzsver, ka šī situācija rada augstu koncentrāciju ekonomiskajās grupās un attīstītākajos ES reģionos, tādējādi ierobežojot pozitīvas sinerģijas reģionu grupās un dalībvalstīs, kas ietur pareizo virzienu, bet vēl nav sasniegušas noteikto mērķi; norāda, ka reģionālo atšķirību palielināšanās pētniecības un inovāciju potenciāla ziņā un pašreizējās politikas saskaņotības nodrošināšana ir problēmas, kas jārisina, izmantojot gan kohēzijas, gan pētniecības un inovāciju politiku, neatkarīgi no tā, vai īstenošanas iestādes darbojas dažādos līmeņos (starptautiskā, valsts un vietējā līmenī) un vai tās vadās pēc atšķirīgiem pamatprincipiem (kohēzija vai izcilība);

9.

uzstāj, ka efektīvas inovācijas ir atkarīgas no iegūto sinerģiju tuvuma, un pauž nožēlu, ka vēl aizvien nav pietiekami izpētītas pašreizējās sinerģiju iespējas finansējuma jomā; aicina reģionus, kam ir vislielākās iespējas sniegt informāciju un veikt analīzi, un dalībvalstis pastiprināt centienus komunikācijas uzlabošanas jomā; uzsver, ka efektīvu sinerģiju iegūšanai nepieciešams sarežģīts attiecību kopums starp dalībniekiem, kas rada, izplata, veicina un īsteno dažādas zināšanu formas; uzsver arī, ka dažādajām valsts, reģionālajām un vietējām struktūrām, kas pārvalda Septīto pamatprogrammu, Konkurētspējas un inovāciju pamatprogrammu un struktūrfondus, jābūt informētām par iespējam, kuras piedāvā katrs no šiem instrumentiem, un prasa nodrošināt šo dalībnieku un politikas jomu labāku koordināciju;

10.

uzsver, ka uz pētniecību un inovācijām vērstai intervencei būtu jāizmanto reģionālās priekšrocības un veiktspēja un jākļūst par daļu no reģionālas inovāciju stratēģijas, kas balstīta uz pārdomātu inovāciju politiku; uzskata, ka šādas stratēģijas īstenošanai ir jāpastiprina ES reģionu un pilsētu loma un jānosaka un jāīsteno valsts prioritātes; tādēļ — lai veicinātu reģionālās inovāciju stratēģijas, aicina izvērtēt iespēju saistībā ar struktūrfondiem atkal paredzēt inovatīvas darbības;

11.

norāda uz pastāvošajām apvienotā finansējuma iespējām; tomēr uzsver, ka starp struktūrfondiem un pamatprogrammām jauktais finansējums nav atļauts; uzsver, ka šos instrumentus var apvienot, lai aptvertu vai nu papildinošas, bet atsevišķas darbības, kā tas ir pētniecības infrastruktūras gadījumā, vai saistītu projektu secīgas daļas, piemēram, jaunas pētniecības idejas izstrādi un īstenošanas uzraudzību, kā arī viena tīkla vai grupas projektus;

12.

uzskata, ka aizliegums apvienot struktūrfondu un pamatprogrammu finansējumu neļauj reģioniem vienlaikus izmantot abus šos instrumentus un ka efektīvi augšupējie stratēģiskie procesi gan reģionālā, gan valsts līmenī varētu palīdzēt novērst struktūrfondu, Septītās pamatprogrammas un Konkurētspējas un inovāciju pamatprogrammas finansējuma pārklāšanos;

13.

uzsver, ka sinerģija ir īpaši efektīva veiktspējas palielināšanas jomā; šajā sakarībā atsaucas uz projektu finansēšanas pārvaldību Eiropas Pētniecības infrastruktūru stratēģiju forumā (ESFRI) un nepieciešamību koordinēt ES pētniecības finansēšanas prioritātes reģionālā un valsts līmenī;

14.

uzsver, ka sinerģija nav tikai papildu finansējums projektiem; uzskata, ka veiktspējas palielināšana, tīklu veidošana un zināšanu nodošana ir būtiska sinerģijas forma, un atzīmē, ka visi instrumenti sniedz šādas apmaiņas iespējas;

15.

atzīmē, ka no finansējuma tiešā saņēmēja viedokļa pašreizējās sinerģijas ir atkarīga no saņēmēja organizatoriskās un stratēģiskās spējas apvienot dažādu ES instrumentu piedāvāto atbalstu; aicina reģionālos dalībniekus izstrādāt reģionālas stratēģijas, kas var atvieglot finansējuma apvienošanu;

16.

iesaka dalībvalstīm un Komisijai no struktūrfondiem piešķirt pietiekamus līdzekļus pētniecībai un inovācijām, it īpaši ilgtspējīgām inovācijām, un pastiprināt veiktspēju pētniecības jomā; uzsver nepieciešamību veicināt un piemērot veiksmīgus modeļus “zināšanu trijstūrī” un sadarbībā ar uzņēmumiem, pētniecības centriem, universitātēm un publiskām institūcijām nodrošināt ilgtspējīgu reģionālās pētniecības un stratēģiskas inovāciju pamatsistēmas attīstību; uzsver reģionālo uz zināšanu intensīvu izmantošanu balstīto inovatīvo grupu potenciālu reģionālās konkurētspējas mobilizēšanā un atzinīgi vērtē grupu attīstības iekļaušanu gan Konkurētspējas un inovāciju pamatprogrammā, gan Septītajā pamatprogrammā (Septītajā pamatprogrammā — darbība “Zināšanu reģioni”); uzsver jaunās zināšanu un inovāciju kopienas (ZIK), kas izveidotas saistībā ar Eiropas Inovāciju un tehnoloģiju institūtu (ETI) un nodrošina saikni starp Eiropas vadošajām uz zināšanu intensīvu izmantošanu balstītajām reģionālajām grupām; atzīmē, ka zināšanu apmaiņu reģionālajās grupās var atvieglot arī ar struktūrfondu palīdzību; uzsver, ka šādas grupas sniedz būtiskas iespējas it īpaši mazāk attīstītiem reģioniem;

17.

aicina reģionālās un vietējās varas iestādes efektīvāk izmantot struktūrfondus, lai, piemēram, izveidojot pētniecības infrastruktūru, attiecīgajos reģionos palielinātu veiktspēju pētniecības, zināšanu un inovāciju jomā, kas tiem ļautu piedalīties ES pētniecības un inovāciju pasākumos; mudina reģionus attiecībā uz struktūrfondiem noteikt pētniecības un attīstības prioritātes, kas papildinātu Septītās pamatprogrammas attiecīgās prioritātes, un aicina veikt ilgtermiņa plānošanu reģionālā līmenī, lai panāktu sinerģijas, kas izriet no finanšu instrumentu savstarpējās tematiskās papildināmības;

18.

uzsver, cik svarīgi ir analizēt un integrēt paraugpraksi attiecībā uz politikas instrumentu sinerģijām, kā arī dalīties šajā paraugpraksē; šajā sakarībā atzinīgi vērtē Komisijas centienus uzlabot departamentu sadarbību un aicina to pilnveidot pētniecības un inovāciju potenciāla un vajadzību analīzi reģionālā līmenī, it īpaši attiecībā uz pieejamo kvalitatīvo datu apkopošanu, kā arī — kāda no šiem trim finanšu instrumentiem novērtēšanas procesā — analīzi attiecībā uz savstarpējo saistību ar pārējiem instrumentiem, lai varētu sniegt kopējus norādījumus;

19.

ar gandarījumu atzīmē “Praktiskos norādījumus par ES finansējuma iespējām pētniecībai un inovācijām”; iesaka turpmāk šādus norādījumus nodrošināt tūlīt pēc attiecīgā tiesiskā regulējuma stāšanās spēkā; gaida Komisijas dienestu darba dokumentu, kurā būtu iekļauti praksē sasniegtu sinerģiju piemēri; aicina Komisiju uzņemties uzdevuma atvieglotāja lomu, veicinot paraugprakses apmaiņu, un izvērtēt iespēju sniegt papildu ekspertu atbalstu attiecībā uz Kopienas finansējuma iespējām, izmantojot ex-ante norādījumus un “lietotāja rokasgrāmatu” pētniecības un jauninājumu projektu praktiskā pārvaldībā un administrēšanā, lai sasniegtu plānotos rezultātus;

20.

aicina Komisiju vienkāršot birokrātiskās procedūras attiecībā uz Septīto pamatprogrammu un Konkurētspējas un inovāciju pamatprogrammu, lai pastiprinātu ar struktūrfondiem panākto sinerģiju ietekmi;

21.

aicina Komisiju veikt pētījumu par to, kā varētu atvieglot pieteikšanos atbalsta saņemšanai saistībā ar dažādām programmām, izmantojot datorprogrammas ar standartizētām rokasgrāmatām;

22.

mudina Komisiju turpināt darbības, kuru mērķis ir sinerģijas veicināšana, un pastāvīgi informēt Eiropas Parlamentu par to šo darbību īstenošanu, it īpaši par ES, no vienas puses, un dalībvalstu un reģionālo struktūru, no otras puses, vertikālo sadarbību;

23.

atbalsta dalībvalstu Septītās pamatprogrammas kontaktpunktu, pētniecības un attīstības programmu vadītāju un jauninājumu aģentūru ciešāku sadarbību, kas ļautu dažādus pētniecības un jauninājumu projektu veidus un posmus finansēt no dažādiem avotiem;

24.

atzinīgi vērtē ES stratēģijas projektā 2020. gadam likto uzsvaru uz politikas jomu savstarpējo atkarību, politikas integrācijas nozīmi un nepieciešamību pēc labākām sinerģijām, kā arī uz stiprāku partnerību valsts politikas izstrādē un īstenošanā; prasa apsvērt pilsētu un reģionu pausto nepieciešamību pēc visaptverošākas pamatsistēmas trijās politikas jomās, tostarp pēc tehniskās sadarbības struktūras izveides Komisijā, lai uzraudzītu un koordinētu sinerģijas saistībā ar pētniecības un attīstības programmām, kā arī prasa, lai to iesaista ES finansēšanas instrumentu un valsts atbalsta noteikumu izstrādē un īstenošanā; aicina šajā sakarībā nodrošināt īpašu lomu teritoriālajai kohēzijai;

25.

uzskata, ka nākotnes pētniecības, attīstības un inovāciju programmām būtu jāpapildina dalībvalstu centieni, orientējot tos un padarot dinamiskākus, lai piešķirtu jaunu impulsu zināšanu, inovāciju, attīstības un pētniecības, attīstības un inovāciju jomā izdarīto valsts investīciju vadošajai lomai un pastiprinātajai ietekmei uz rezultātu;

26.

uzsver, ka, lai konsolidētu zināšanas un inovācijas kā turpmākās ekonomiskās izaugsmes virzītājspēku, ir jāuzlabo izglītības kvalitāte, jābalstās uz pētniecības rezultātiem, jāveicina inovāciju un zināšanu nodošana visā Eiropas Savienībā, pēc iespējas vairāk jāizmanto informācijas un komunikācijas tehnoloģijas, jānodrošina novatorisku ideju īstenošana jaunos produktos un pakalpojumos, kas veicina izaugsmi, rada kvalitatīvas darbavietas un palīdz risināt sociālo izmaiņu radītās problēmas Eiropā un visā pasaulē, jāveicina uzņēmējdarbība, par prioritārām jānosaka patērētāju vajadzības un tirgus iespējas un jānodrošina pieejams un atbilstīgs finansējums, pamatojoties uz struktūrfondu būtisko nozīmi;

27.

atbalsta ES stratēģijas 2020. gadam trīs vadošās iniciatīvas saprātīgas izaugsmes nodrošināšanai, proti, “Inovāciju Eiropas Savienība”, “Jaunatne kustībā” un “Eiropas digitālā programma”, kuru īstenošanā struktūrfondiem būs būtiska nozīme;

28.

uzskata, ka spēcīga un labi finansēta ES reģionālā politika, no kuras labumu gūst visi ES reģioni, ir priekšnosacījums ES stratēģijas 2020. gadam mērķu sasniegšanai, lai nodrošinātu saprātīgu, ilgtspējīgu un integrējošu izaugsmi ar augstu nodarbinātību un ražīgumu, kā arī sociālās, ekonomikas un teritoriālās kohēzijas sekmīgai īstenošanai; šajā sakarībā uzsver nozīmi, kāda ES stratēģijā 2020. gadam piešķirta pētniecībai un inovācijām;

29.

uzsver nepieciešamību pārskatīt un nostiprināt inovāciju veicinošu ES instrumentu, piemēram, struktūrfondu, EAFRD, Pētniecības un tehnoloģiju attīstības pamatprogrammas, KIP un ETS, nozīmi, lai racionalizētu administratīvās procedūras, veicinātu pieeju, it sevišķi MVU pieeju, finansējumam un ieviestu inovatīvus stimulēšanas mehānismus, kas balstīti uz mērķu saistībā ar saprātīgu, ilgtspējīgu un integrētu izaugsmi sasniegšanu, kā arī, lai veicinātu ciešāku sadarbību ar EIB;

30.

uzskata, ka struktūrfondi ir piemērots instruments vietējo un reģionālo iestāžu atbalstam to centienos veicināt jaunradi un inovācijas; uzsver, ka nepieciešama lielāka elastība, lai nodrošinātu ātru šī finansējuma izmantošanu novatorisku uzņēmējdarbības iniciatīvu veicināšanai; šajā sakarībā uzsver kohēzijas politikas pievienoto vērtību, it īpaši attiecībā uz maziem un vidējiem uzņēmumiem plašā mērogā, kura izpaužas kā iespējas saņemt viegli pieejamu atbalstu un uzlabota piekļuve pētniecībai un uz praktisku izmantošanu orientētu tehnoloģiju un inovāciju nodošanai;

31.

iesaka visu finansējumu, kas attiecīgajā reģionā nav izmantots N+2 un N+3 gados, no jauna piešķirt reģionāliem projektiem un Kopienas iniciatīvām;

32.

atgādina, ka teritoriālajai kohēzijai ir horizontāls un daudznozaru raksturs un tādēļ ES politikas jomām ir jāveicina tās īstenošana; atkārto, ka šī koncepcija neaprobežojas ar reģionālas politikas ietekmi, bet ka tajā uzmanība veltīta arī koordinācijai ar citām ES politikas jomām, kuru mērķis ir ilgtspējīga attīstība un kuras sniedz reālus rezultātus reģionālā līmenī, lai attīstītu un pilnībā izmantotu reģionālā potenciāla īpašās formas un palielinātu to ietekmi uz vietas, palielinot reģionu konkurētspēju un pievilcību un panākot teritoriālo kohēziju; uzskata, ka “koncentrācija, sadarbība, savienošana” ir teritoriālās kohēzijas pamatkoordinātes, lai panāktu labāk līdzsvarotu teritoriālo attīstību Eiropas Savienībā;

33.

uzsver, ka ir nepieciešama uz konkrētu vietu balstīta politika, un uzskata, ka pilsētās un reģionos būtu jāīsteno pārdomāta un ilgtspējīga specializācija, nosakot dažas uz ES mērķiem un šo pilsētu un reģionu vajadzībām pamatotas prioritātes, kas norādītas to reģionālajās inovāciju stratēģijās, un novirzot piešķirtos ES līdzekļus šīm noteiktajām prioritātēm; uzskata, ka reģionālā līmeņa lēmumu pieņēmēju un uzņēmēju spēja piesaistīt zināšanas un padarīt tās par ilgtspējīgu konkurējošu priekšrocību ir ļoti svarīga reģiona ekonomiskās darbības rezultātu uzlabošanai, nodrošinot pievienoto vērtību arī apkārtējiem reģioniem, tostarp kaimiņos esošo dalībvalstu reģioniem;

34.

norāda, ka pētniecība un jauninājumi, it īpaši attiecībā uz zema vai nulles oglekļa emisijas līmeņa un energotaupības nodrošināšanu, ir būtiski svarīgi, lai risinātu globālus uzdevumus, piemēram, klimata pārmaiņas un energoapgādes drošība, kā arī lai uzlabotu konkurētspēju reģionālā un vietējā līmenī;

35.

atbalsta Reģionu komitejas priekšlikumu izveidot “virtuālu jaunrades tīklu”, kas būtu pieejams visiem (uzņēmumiem, vietējām un reģionālām iestādēm, centrālajām valsts iestādēm, privātajam sektoram un pilsoņiem), sniegtu konsultācijas un palīdzību un nodrošinātu pieeju riska kapitālam un tehniskiem pakalpojumiem; uzsver, ka virtuālam tīklam ir papildu priekšrocība — tas salu, attālu reģionu, lauku apvidu, kalnainu un reti apdzīvotu apgabalu iedzīvotājiem nodrošina atvieglotu piekļuvi speciālistu konsultācijām, izglītībai un informācijai, uzņēmējdarbības atbalstam un ieteikumiem finanšu jomā;

36.

norāda, ka starptautiskā sadarbība ir Septītās pamatprogrammas un Konkurētspējas un inovāciju pamatprogrammas būtība un ka teritoriālajai sadarbībai (ar starptautisku, starpreģionu un pārrobežu programmu starpniecību) struktūrfondos ir atvēlēta galvenā loma; aicina Komisiju, palielinot Eiropas teritoriālās sadarbības mērķa atpazīstamību, pastiprināt tā nozīmi nākotnē; aicina Komisiju izvērtēt iespējas pastiprināt teritoriālo sadarbību inovāciju jomā attiecībā uz katru kohēzijas politikas mērķi; norāda, ka labāka informētība par Septītās pamatprogrammas un Konkurētspējas un inovāciju pamatprogrammas rezultātiem reģionālā līmenī sekmētu ES reģionālās politikas un šo programmu praktisku koordinēšanu; mudina Komisiju pievērst šādai koordinēšanai īpašu uzmanību; mudina dalībvalstis, izstrādājot saskaņotas reģionālās vai valsts stratēģijas sinerģiju panākšanai, īstenot turpmākus pasākumus efektīvai valstu sadarbībai; aicina Komisiju un dalībvalstis atvieglot ar šo jautājumu saistīto datu vākšanu un pieejamību;

37.

uzsver, ka saskaņā ar Septīto pamatprogrammu atbalstu piešķir starptautiskās sadarbības dažādām formām gan ES, gan arī ārpus tās vairākās tematiskās jomās, kas atbilst galvenajām zināšanu un tehnoloģijas nozarēm, kurās nepieciešams atbalstīt un nostiprināt augstas kvalitātes pētniecību, lai risinātu sociālās, ekonomiskās, vides un rūpniecības problēmas Eiropā;

38.

aicina Komisiju analizēt struktūrfondu pārvaldības jomā jau veikto vienkāršošanas pasākumu ietekmi, lai sagatavotu turpmāko tiesisko regulējumu;

39.

atzīst, ka gan dalītai, gan centralizētai pārvaldībai ir nepieciešami specifiski noteikumi un ka Septītajā pamatprogrammā un Konkurētspējas un inovāciju pamatprogrammā izmantotajai lejupējai pieejai un struktūrfondos izmantotajai augšupējai pieejai katrai ir savas priekšrocības; tomēr uzsver, ka ir jāsaskaņo dažādos instrumentus reglamentējošie noteikumi, procedūras un prakse (atbilstības noteikumi, standartvienības izmaksas, vienreizējās summas utt.) un jānodrošina labāka koordinācija (attiecībā uz priekšlikumu iesniegšanas uzaicinājumu grafiku, tematiem, uzaicinājumu veidiem utt.); aicina Komisiju šajā nolūkā izpētīt iespējas, neskarot dalībvalstu un reģionu kompetenci saskaņā ar dalīto pārvaldību, vienlaikus uzlabojot administratīvo kultūru, kas veicina daudzdisciplīnu pieeju, izmantojot kopējas nozaru stratēģijas vairākās jomās un uzturot pastāvīgu dialogu starp dažādo politikas jomu izstrādātajiem un īstenotājiem, lai pastiprinātu politikas jomu saskaņotību; aicina Komisiju vienkāršot attiecīgo fondu administrēšanu un prasa veicināt abu atbalsta pīlāru īpašo potenciālu, tajā pašā laikā vienlaikus izmantojot sinerģijas un palielinot to ietekmi;

40.

aicina Komisiju nodrošināt, ka nākamo pētniecības un jauninājumu plānu izstrādās, lai veicinātu sinerģijas starp struktūrfondiem un pētniecības un jauninājumu pamatprogrammām (Septīto pamatprogrammu un Konkurētspējas un inovāciju pamatprogrammu);

41.

atkārtoti aicina Komisiju novatorisku projektu izvērtēšanai izstrādāt īpašus kritērijus un izskatīt iespēju ierosināt turpmākus reglamentējošus stimulus attiecībā uz inovāciju pasākumu īstenošanu;

42.

saskata skaidru nepieciešamību reģionālā līmenī pēc lielākas kompetences attiecībā uz pieteikšanos finansējuma saņemšanai, administratīvām un finanšu procedūrām, līdzekļu pārvaldību un finansēšanas metodēm; aicina Komisiju izvērtēt iespēju nodrošināt turpmāku speciālistu atbalstu, ciešāku sadarbību starp Eiropas Uzņēmumu tīklu un struktūrfondu pārvaldības iestādēm un ciešāku saikni starp vadošo tirgus iniciatīvu, tehnoloģiju platformām un reģionālajiem tehnoloģiskajiem ceļvežiem;

43

uzstāj, ka, novērtējot projektu piemērotību un piešķirot pieeju finansējumam no struktūrfondiem un citiem Kopienas instrumentiem, ir svarīgi ņemt vērā vienlīdzīgu iespēju principu;

44.

uzsver labāka atbalsta nozīmi tādas politikas un programmu īstenošanā, kuras sekmē sinerģiju pētniecības un attīstības infrastruktūras – inovāciju – darba vietu izveides ķēde;

45.

uzskata, ka starptautiskai vērtēšanas struktūrai būtu rūpīgāk jāizvērtē no struktūrfondiem līdzfinansētie lielie inovāciju infrastruktūras objekti, kas labvēlīgi ietekmēs piešķirto struktūrfondu līdzekļu izlietošanas efektivitāti;

46.

ir pārliecināts, ka politisko līderu saistības ir gan nepieciešams priekšnoteikums saskaņotai pētniecības un jauninājumu politikai, gan līdzeklis, kā to pastiprināt; ņemot to vērā, prasa izstrādāt stratēģisku pētniecības un jauninājumu politikas pamatsistēmu, kura tiktu pielāgota atkarībā no attīstības gaitas, jaunās informācijas un apstākļu izmaiņām un kura atbilstu valstu mērķiem un prioritātēm ekonomikas un sociālās attīstības jomā;

47.

atkārto, ka neformālie teritoriālās kohēzijas un teritorijas plānošanas pārvaldības mehānismi Padomē būtu jāaizstāj ar oficiālākām struktūrām; uzskata, ka šādas pārmaiņas kopā ar integrētu un transversālu struktūru izveidi un pastiprināšanu veicinās labāku politikas koordināciju;

48.

uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei un Komisijai.