52010DC0267

[pic] | EIROPAS KOMISIJA |

Briselē, 28.5.2010

COM(2010)267 galīgā redakcija

KOMISIJAS ZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM UN PADOMEI

par to, kā tiek piemērots Padomes Regulas (EK) Nr. 1234/2007 105. pants un turpmākie panti attiecībā uz pasākumiem, kuru mērķis ir uzlabot biškopības produktu ražošanas un tirdzniecības vispārējos nosacījumus

SEC(2010)655

SATURS

KOMISIJAS ZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM UN PADOMEI par to, kā tiek piemērots Padomes Regulas (EK) Nr. 1234/2007 105. pants un turpmākie panti attiecībā uz pasākumiem, kuru mērķis ir uzlabot biškopības produktu ražošanas un tirdzniecības vispārējos nosacījumus 1

1. Ievads 3

2. Medus programmu īstenošana 3

2.1. Uzskaite (9. tabula) 3

2.2. Izdevumu izpilde 4

2.3. Līdzekļu izlietojuma procentuālais apjoms 6

2.4. Mērķi 6

3. DALĪBVALSTU IEROSINĀJUMI 7

4. Nozares tirgus dalībnieku ierosinājumi 9

5. Secinājumi 10

Šim ziņojumam pievienots Komisijas dienestu darba dokuments ar attiecīgajām tabulām un attēliem, uz kuriem ziņojumā ir atsauces.

1. Ievads

Saskaņā ar 184. pantu Padomes Regulā (EK) Nr. 1234/2007, ar ko izveido lauksaimniecības tirgu kopīgu organizāciju un paredz īpašus noteikumus dažiem lauksaimniecības produktiem[1], Eiropas Parlamentam un Padomei reizi trīs gados tiek ziņots par to, kā īstenojas minētās regulas 105. pantā un turpmākajos pantos paredzētie pasākumi, kuru mērķis ir uzlabot biškopības produktu ražošanas un tirdzniecības vispārējos nosacījumus. Šis ziņojums ir sagatavots, lai izpildītu minēto prasību, un attiecas uz 2006.–2007. gadu, 2007.–2008. gadu un 2008.–2009. gadu. Ziņojumā aplūkotie trīs gadi attiecas uz šādiem programmu periodiem: 2005.–2007. trīsgadu perioda pēdējais gads un 2008.–2010. trīsgadu perioda pirmie divi gadi.

2007. gada martā Komisija pieņēma trešo ziņojumu par Padomes Regulas (EK) Nr. 797/2004 piemērošanu[2], lai izvērtētu šīs regulas piemērošanu pēdējos trijos gados. Tika konstatēts, ka valsts programmas darbojas labi un ka dalībvalstis un uzņēmēji par tām ir gandarīti, tāpēc minētajam ziņojumam netika pievienoti nekādi juridiski grozījumi. Tomēr kopš pēdējā ziņojuma sagatavošanas Komisijas Regulā (EK) Nr. 917/2004[3] (kurā paredzēti attiecīgie piemērošanas noteikumi) tika ieviesti procedūru vienkāršošanas pasākumi.

Saskaņā ar Kopienas tiesību aktu noteikumiem dalībvalstis ir nosūtījušas savas nacionālās programmas par 2008.–2010. gada periodu.

Jāpiezīmē, ka biškopības programmas ir nosūtījušas bez izņēmuma visas dalībvalstis, un tas liecina par ieinteresētību šajā nozarē un vajadzībām, kādas pastāv Eiropas biškopības nozarē.

Nozares stāvoklis

Tirdzniecības apstākļi, kuros šīs programmas tiek īstenotas, nav īpaši mainījušies kopš 2007. gada. Eiropas tirgus joprojām ir ļoti atkarīgs no importa (vairāk nekā 40 % patērēto produktu tiek importēti), neraugoties uz to, ka šī atkarība ir mazinājusies. Savukārt pasaules tirgus dinamika galvenokārt ir saistīta ar ievērojamu cenu kāpumu. Augsts cenu līmenis konkrēti Argentīnā (ražošanas apjomu krituma dēļ), kura Eiropas Savienībai bija lielākais medus produktu piegādātājs, izraisīja Ķīnas medus importa pieaugumu Eiropas Savienībā.

Papildus minētajiem tirdzniecības apstākļiem nozare joprojām cieš no bišu saimju spēka samazināšanās.

2. Medus programmu īstenošana

2.1 . Uzskaite (9. tabula)

Saskaņā ar tiesību aktiem dalībvalstis 2007. gadā savas programmas nosūtīja kopā ar pētījumu par biškopības nozares struktūru.

Atbilstīgi dalībvalstu 2007. gadā sniegtajiem datiem, kopējais biškopju skaits Eiropas Savienībā ir 595 775, no kuriem 19 025 ir profesionālie biškopji (kas aprūpē vairāk nekā 150 stropu). Salīdzinājumā ar 2004. gadu biškopju skaits ir nedaudz palielinājies saistībā ar Bulgārijas un Rumānijas iestāšanos Eiropas Savienībā. Bez šo valstu biškopjiem minētais skaits būtu ievērojami mazāks.

Kopējais stropu skaits ir 13 602 719, no kuriem 4 461 606 stropi pieder profesionālajiem biškopjiem (3,2 % biškopju īpašumā ir aptuveni 33 % stropu). Eiropas Savienībā kopš 2004. gada uzskaites stropu skaits ir pieaudzis par 1 971 419 stropiem. Šo pieaugumu daļēji ir ietekmējusi ES paplašināšanās 2007. gadā, 2 jaunajās dalībvalstīs tika uzskaitīti 1 646 736 stropi. Jāatzīmē, ka 2004.–2007. gadā 25 dalībvalstu Eiropas Savienībā stropu skaits arī bija pieaudzis. Biškopji uzskata, ka šis pieaugums ir vajadzīgs, lai kompensētu bišu mirstību.

Dalībvalstis, kurās ir lielākais stropu skaits, ir Spānija (17,06 %), Grieķija (10,8 %), Francija (10 %) un Itālija (8,5 %) (9.a un 9.b attēls).

Spānijā salīdzinājumā ar 2004. gadu stropu skaits kļuvis par aptuveni 130 000 stropiem mazāks, un tāpēc Spānijas bišu saimju īpatsvars ES ir ievērojami sarucis (17,1 % kādreizējo 21,9 % vietā).

2.2. Izdevumu izpilde

Budžets katrā dalībvalstī

Kā paredzēts Regulas (EK) Nr. 917/2004 2. pantā, dalībvalstis reizi trīs gados līdz 15. aprīlim paziņo Komisijai savas programmas (2007. gadā jāpaziņo 2008., 2009. un 2010. gada programmas).

Pamatojoties uz dalībvalstu izdevumu aplēsēm, Kopienas budžetā pieejamie līdzekļi tiek piešķirti atkarībā no Kopienas bišu saimju skaita, kāds uzrādīts Regulas (EK) Nr. 917/2004 I pielikumā. Tādējādi pēc stropu procentuālā īpatsvara katrā dalībvalstī salīdzinājumā ar kopējo skaitu aprēķina maksimālo teorētisko budžeta līdzekļu daļu, uz kādu katrai dalībvalstij ir tiesības pirms varbūtējās nepieprasīto līdzekļu sadales.

Katras dalībvalsts procentuālais īpatsvars, kas uzrādīts 9.b attēlā, nozīmē tās teorētisko daļu budžetā. Tomēr 9.d attēlā var redzēt, ka budžeta faktiskā sadale 2008. gadam nedaudz atšķiras no bišu saimju īpatsvara sadalījuma. Tas izskaidrojams ar to, ka dažas dalībvalstis nav pieprasījušas visu tām paredzēto teorētisko daļu. Saskaņā ar tiesību aktiem atlikums tiek sadalīts starp dalībvalstīm, kuras pieprasījušas vairāk par teorētisko daļu. Piemēram, Spānija saņēma budžeta daļu, kas atbilst 18 % no kopējā bišu stropu skaita, lai gan tai ir tikai 17,1 % bišu stropu.

2008. gadā septiņas dalībvalstis pieprasījušas mazāk līdzekļu nekā tām bija paredzēts teorētiskajā budžetā.

2008. gadā 3 dalībvalstis (Spānija, Grieķija un Francija) kopā izmantoja 40 % no pieejamā budžeta. Tieši tās dalībvalstis, kurās ir vislielākais stropu skaits, visvairāk piesaka savas programmas.

Jāatzīmē, ka ikgadējais budžets tika palielināts no 23 miljoniem euro līdz 26,3 miljoniem euro, lai kompensētu „veco” dalībvalstu bišu saimju īpatsvara samazinājumu, kuru izraisīja Bulgārijas un Rumānijas iestāšanās Eiropas Savienībā. Budžeta līdzekļu samazinājumu dažām dalībvalstīm izraisīja vienīgi bišu stropu skaita samazinājums.

Izdevumu izpilde pa darbības veidiem un pa dalībvalstīm (10. tabula)

Izdevumu izpildes analīze pamatojas uz datiem, ko dalībvalstis katru gadu nosūta saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 917/2004 6. panta 2. punktu. Šī prasība tika ieviesta ar pēdējo ziņojumu, un tās mērķis ir palīdzēt Komisijai izpētīt, kā dalībvalstis faktiski iztērē savu budžetu. Budžeta izpilde var atšķirties no aplēsēm, tādēļ attiecīgajā Komisijas regulā tika ieviesti elastīgāki noteikumi attiecībā uz programmu pielāgošanu.

2007.–2009. gada periodā joprojām visvairāk tika īstenoti šādu divu veidu pasākumi: varroatozes apkarošana un tehniskais atbalsts (10.a un 10.b attēls). Tehniskā atbalsta izdevumi joprojām ir stabili un katru gadu atbilst aptuveni 26–27 % no iztērētā budžeta, savukārt varroatozes apkarošanas izdevumu daļa iztērētajā budžetā ir ievērojami samazinājusies (no 37 % 2007. gadā līdz 27 % 2009. gadā).

Tehniskā atbalsta pasākumus ir īstenojusi lielākā daļa dalībvalstu (10.a un 11.a attēls), un budžeta ziņā Itālija ir galvenā šo pasākumu īstenotāja, kura tiem tērē vairāk nekā 900 000 euro gadā. Citas lielākās šo pasākumu īstenotājas ir Grieķija, Francija, Vācija un Čehija. Konstatēts, ka jaunās dalībvalstis, Bulgārija un Rumānija, tehniskajam atbalstam nav tērējušas nekādus līdzekļus, savās programmās dodot priekšroku citiem pasākumiem.

Varroatozes apkarošanas pasākumus īstenoja visas dalībvalstis, izņemot Slovēniju (10.a un 11.b attēls). Vislielākajā apmērā šos pasākumus īstenoja Spānija, Ungārija un Polija. Portugāle, kura aktīvi veica varroatozes apkarošanu 2007. gadā, pēc tam samazināja šiem pasākumiem paredzēto budžetu. Turpretim Slovēnija, kura 2007. un 2008. gadā šiem pasākumiem izmantoja ļoti maz līdzekļu, 2009. gadā ievērojami palielināja varroatozes apkarošanas budžetu.

Ceļojošās dravniecības optimizēšanas pasākumi joprojām paliek īstenošanas biežuma ziņā trešais pasākumu veids, uz kuru attiecas 18 % izdevumu (10.a un 11.c attēls). Parasti šos pasākumus īsteno Dienvideiropas valstis, kurās raksturīga augu valsts dažādība un ilgs ziedēšanas periods. Konstatēts, ka Grieķija 2008.–2009. gadā ir izvēlējusies pārorientēt lielu daļu biškopības atbalsta (vairāk nekā pusi no sava budžeta) tieši šiem pasākumiem. Turpretim Spānija, Itālija un Ungārija no 2008. gada šiem pasākumiem paredzēja mazāk līdzekļu.

Ceturtajā vietā ir pasākumi bišu skaita atjaunināšanai stropos. Šos pasākumus īsteno arvien vairāk, un 2007.–2009. gadā tika konstatēts straujš izdevumu pieaugums (no 10 % līdz 15 %) (10.a un 11.e attēls). Kopš minēto pasākumu ieviešanas 2005. gadā ar tiem saistītie izdevumi palielinājušies no 6,2 % līdz 15 %. Tas izskaidrojams ar pēdējos gados īpaši aktuālo bišu saimju spēka samazināšanās problēmu. Biškopju organizācijas, kuras piedalās programmu sagatavošanā, ir ļoti ieinteresētas bišu saimju atjaunināšanas pasākumos. Visvairāk šos pasākumus izmantoja Polija un Rumānija. Tomēr tika konstatēts, ka kopš 2009. gada Polija šiem pasākumiem iztērējusi ievērojami mazāk līdzekļu.

Retāk nekā kādreiz tika veiktas medus analīzes un lietišķie pētījumi — 2009. gadā šo pasākumu izdevumi nepārsniedza aptuveni 6–7 % (10.a, 11.d un 11.f attēls).

Lietišķajiem pētījumiem vislielākos finanšu līdzekļus iztērējusi Francija, proti, 900 000 euro 2009. gadā, un tas ir vairāk nekā puse no šiem pasākumiem paredzētā Kopienas budžeta.

Savukārt medus analīzēm visvairāk iztērējusi Spānija (2007.–2009. gadā vērojams ļoti liels izdevumu palielinājums). Pārējās dalībvalstis, izņemot Austriju, šiem pasākumiem tērējušas nelielas summas.

2.3. Līdzekļu izlietojuma procentuālais apjoms

Komentāri par līdzekļu izlietojumu ir sagatavoti, pamatojoties uz dalībvalstu sniegtajiem budžeta izpildes datiem par katra veida pasākumiem atsevišķi, minētie dati turklāt tika izmantoti kā atsauces materiāls, sagatavojot šā ziņojuma daļu par izdevumu izpildi (10. tabula). Tajā minētie skaitļi dažkārt atšķiras no ELGF skaitļiem (12.a, 12.b un 12.c tabula).

2007. gadā līdzekļu izlietojuma vidējais procentuālais apjoms bija 90 %. Šāds augsts izlietojuma līmenis izskaidrojams ar to, ka 25 Eiropas Savienības dalībvalstīm tas bija trešais programmu īstenošanas gads un ka 10 dalībvalstis, kuras Eiropas Savienībā iestājās 2004. gadā, jau bija uzkrājušas pietiekamu pieredzi. Lielākajā daļā dalībvalstu līdzekļu izlietojuma procentuālais apjoms bija 90–100 %. Dalībvalstis, kurās bija vismazākais līdzekļu izlietojuma apjoms, ir Kipra (38 %) un Luksemburga (56 %). Arī Portugālē, Slovēnijā un Slovākijā līdzekļu izlietojuma apjoms bija salīdzinoši neliels (69–76 %).

2008. gadā līdzekļu izlietojuma apjoms ievērojami samazinājies — no 90 % līdz 80 %. Tomēr šis samazinājums viennozīmīgi izskaidrojams ar to, ka Bulgārija un Rumānija, kurām tas bija pirmais medus programmu īstenošanas gads, tikai daļēji izlietoja savus budžetus. Tāpat kā 10 jauno dalībvalstu gadījumā 2005. gadā arī šīm abām valstīm pieredzes trūkums izraisīja neprasmīgu budžeta izlietojumu (tikai 34 % Bulgārijā un 17 % Rumānijā). Arī Portugālē līdzekļu izlietojuma apjoms bija ļoti mazs (36 %). Līdzīgi kā iepriekšējos gados lielākie biškopības budžeta saņēmēji spēja ļoti labi izlietot savus budžetus, izņemot Franciju, kura iztērējusi tikai 74 %. Kipra un Luksemburga, kurām 2007. gadā bija zems budžeta izlietojuma līmenis, spēja pārvarēt šo tendenci un optimizēt budžeta izlietojumu.

Kopš 2009. gada ar gandarījumu var konstatēt krasu uzlabojumu budžeta izlietojumā (88 %). Bulgārija un Rumānija strauji uzlaboja budžeta izlietojuma rādītājus, pat ja Rumānijā izlietojuma līmenis joprojām ir daudz zemāks (54%) par Kopienas vidējo līmeni. No lielākajām biškopības līdzekļu saņēmējām Francija salīdzinājumā ar 2008. gadu arī ir būtiski uzlabojusi savus rezultātus. Turpretim Polija, kurai divu gadu laikā bija ļoti liels līdzekļu izlietojuma apjoms, spējusi iztērēt tikai 74 % no budžeta. Portugālē, neraugoties uz uzlabojumiem, joprojām ir ļoti mazs līdzekļu izlietojuma apjoms (58 %), arī Luksemburgā šis apjoms atkal ir neliels (60 %).

2.4. Mērķi

Visi pasākumi, ko dalībvalstis ierosinājušas savās programmās, ir attiecināmi jeb tiesīgi uz finansējumu ar nosacījumu, ka tos īsteno vienīgi prioritāro pasākumu mērķu sasniegšanai.

Konkrētie attiecināmo pasākumu mērķi

Kopš pēdējā ziņojuma uz Kopienas finansējumu tiesīgo pasākumu mērķi nav mainījušies.

Tehniskais atbalsts ir paredzēts, lai palielinātu ražošanas un tirgvedības efektivitāti, lietojot labākus paņēmienus. Kursi un citi mācību pasākumi biškopjiem un biškopju grupu vai kooperatīvu vadītājiem īpaši attiecas uz tādām jomām kā bišu audzēšana un slimību profilakse, medus savākšanas un fasēšanas apstākļi, medus glabāšana un transportēšana un tirgvedība.

Varroatozes apkarošanas mērķis ir samazināt izmaksas, ko rada bišu ārstēšana, vai nodrošināt, ka daļa šo izmaksu tiek segtas. Ja netiek veikta ārstēšana, šīs parazitārās slimības dēļ Eiropas Savienībā samazinās biškopības produktivitāte un iet bojā bišu saimes. Pilnībā iznīcināt varroatozi nav iespējams, tāpēc bišu ārstēšana ar atļautiem līdzekļiem (kuru atliekas neuzkrājas medū) ir vienīgais veids, kā novērst šīs slimības sekas. Finanšu atbalsts tika uzskatīts par vajadzīgu arī tāpēc, lai nepieļautu bišu ārstēšanu ar neatļautiem ķīmiskajiem līdzekļiem vai neefektīvām metodēm.

Ceļojošās dravniecības optimizēšanas mērķis ir stropu pārvietošanas pārvaldība Kopienas teritorijā, kā arī dravas novietņu ierīkošana vietās, kur augu ziedēšanas sezonā pulcējas liels skaits biškopju. Ceļojošās dravniecības pārvaldību citstarp var uzlabot tādi pasākumi kā ceļojošās dravniecības reģistrs, kapitālieguldījumi aprīkojumā un medus šķirņu kartes.

Atbalsta pasākumi medus analīžu veikšanai ir paredzēti, lai veicinātu medus pārdošanu. Dažādas izcelsmes medus fizikālķīmisko īpašību analīžu finansēšana ļauj biškopjiem iegūt precīzas ziņas par ievāktā medus kvalitāti un līdz ar to labāk novērtēt savu produktu tirgū.

Bišu skaita atjaunināšana stropos , finansējot bišu māšu audzēšanas vai bišu saimju pirkšanas pasākumus, ļauj kompensēt bišu mirstību un līdz ar to ražošanu.

Regulā paredzētā iespēja iekļaut īpašus lietišķo pētījumu projektus attiecībā uz medus kvalitātes uzlabošanu, kā arī šo pētījumu rezultātu izplatīšana, var veicināt ražotāju ienākumu pieaugumu konkrētajos reģionos.

3. DALĪBVALSTU IEROSINĀJUMI

Kopumā dalībvalstis ir ļoti apmierinātas ar veidu, kādā programmas tiek pārvaldītas, un nav izteikušas atkārtotus prasījumus par grozījumiem Regulā (EK) Nr. 1234/2007. Toties tās vairākkārt lūgušas nodrošināt šo programmu nepārtrauktību.

Kopš iepriekšējā ziņojuma Komisija ir grozījusi regulas piemērošanas noteikumus, lai šādi vienkāršotu programmu izpildi, dodot dalībvalstīm iespēju elastīgāk reaģēt gadījumos, kad rodas vajadzība pielāgot programmu, kura jau tiek īstenota. Komisija ir atteikusies no prasības par 20 %, kurus pārsniedzot nepieciešams pārvaldības komitejas atzinums, lai sākotnēji vienam pasākumam iedalītus līdzekļus varētu novirzīt kāda cita pasākuma īstenošanai. Turpmāk, ja vien līdzekļi tiek novirzīti valsts programmā jau sākotnēji paredzētam pasākumam, dalībvalstīm ir visas iespējas to darīt un šajā ziņā nav jāievēro nekāda īpaša procedūra. Ja runa ir par jauniem, Komisijai iepriekš nepaziņotiem pasākumiem, joprojām vajadzīgs Komisijas atzinums. Toties Komisija par obligātu prasību noteikusi dalībvalstīm katru gadu ziņot par programmu izpildi, lai iegūtu precīzus datus par to, cik daudz finansējuma kāda veida pasākumiem izlietots. Tas ļauj nodrošināt labāku īstenoto programmu analīzi. Dalībvalstis ir paudušas lielu apmierinātību ar šādu vienkāršotu un elastīgāku pieeju.

Tomēr šā ziņojuma gatavošanas laikā Komisija ir saņēmusi vairākus dalībvalstu prasījumus. Turpmāk minētie prasījumi ir atkārtoti, un tikuši izteikti jau par iepriekšējo ziņošanas periodu:

- atsevišķas dalībvalstis lūdz paplašināt pasākumus to laboratoriju atbalstam, kurās veic medus fizikāli ķīmisko īpašību analīzes, tos attiecinot arī uz citiem biškopības produktiem.

Komisijas atbilde ir tāda pati kā 2004. gadā: ņemot vērā ierobežotos budžeta līdzekļus, šis jautājums nav prioritārs, jo īpaši nelielā tirdzniecības apjoma dēļ. Par produktiem ar augstu pievienoto vērtību šādu analīžu izmaksas segt ir vieglāk nekā par medu. Tāpēc šajā gadījumā nav nopietna iemesla regulas grozīšanai;

- ierosināts līdztekus varroatozes apkarošanas pasākumiem paredzēt arī citu bišu slimību apkarošanu. Šajā jautājumā jāteic, ka šīs shēmas mērķis nav izveidot nozares veselības politiku. Nolūks, kādā 2004. gada grozījumos tika noteikts, ka citas ar varroatozi saistītās slimības nevar iekļaut biškopības programmās, bija tieši tāds: novērst dzīvnieku veselības politikas dublēšanu;

- ierosināts vākt pilnīgākus statistikas datus. Lai saņemtu valsts programmu līdzfinansējumu, dalībvalstīm jau tāpat ir jāiesniedz dati par nozares struktūru. Ikgadēja dalībvalstu iesūtīto datu izskatīšana būtu apgrūtinoša no administratīvā viedokļa, un tas ir nevēlami. Komisijas dienesti dažādu komiteju darba satvarā regulāri informē nozares tirgus dalībniekus par Komisijas rīcībā esošajiem importa un eksporta statistikas datiem;

- ierosināts Eiropas ievirzes projektus īstenot, sadarbojoties vairākām dalībvalstīm. Komisija atzīst šādu projektu lietderību un norāda, ka turpmāk tādus varētu pieņemt, jo nekas neliedz vairākām dalībvalstīm kopīgi strādāt pie viena projekta. Katrai dalībvalstij, kas piedalās projektā, būtu jānodrošina daļa finansējuma no tai piešķirtajiem budžeta līdzekļiem. Nepieprasīto finanšu līdzekļu pārvirzīšana konkrētiem šādiem projektiem nebūtu saskaņā ar administratīvās vienkāršošanas mērķi, kuru tiecas sasniegt vairums dalībvalstu un arī Komisija.

Izteikti vēl arī citi ierosinājumi:

- ierosināts paredzēt finansējuma iespējas izmēģinājuma stropu labošanai vai atjaunošanai. Tas jau tagad ir iespējams ar tehniskā atbalsta pasākumiem vai pasākumiem bišu skaita atjaunināšanai stropos;

- ierosināts paredzēt uz jauniem produktiem orientētus pasākumus (tirgvedības, apstrādes u. c. jomās). Tas jau tagad ir iespējams ar tehniskā atbalsta pasākumiem. Nekas nekavē piešķirt finansējumu ražotāju apvienībai, kura vēlas laist tirgū jaunus produktus vai produktus jauna veida fasējumā. Programmas ir paredzētas tiklab biškopības produktu ražošanas, kā tirdzniecības sekmēšanai;

- taujāts par iespēju dalībvalstij pārņemt citu dalībvalstu neizlietotos līdzekļus vai pagarināt līdzekļu izmaksas termiņus. Tā kā budžets tiek gatavots uz gadu, šāda iespēja būtu grūti īstenojama, jo budžeta izlietojuma apmērs kļūst zināms tikai pēc budžeta perioda beigām;

- ierosināts plašāk informēt biškopjus par lietišķo pētījumu rezultātiem. Komisija atbalsta šo vajadzību, taču tai ir grūti rast juridisku formulējumu. Jāatgādina, ka ikvienas dalībvalsts biškopju apvienības piedalās valsts programmu izstrādē un tādējādi tām ir iespēja pieprasīt šādu informāciju un arī to izplatīt Eiropas mēroga apvienībās;

- vairākas dalībvalstis kritiski izteikušās par to, ka programmas jāizstrādā, iepriekš nezinot, cik liels būs budžets. Komisija atzīst šo trūkumu, un raudzīs, kādas ir iespējas to labot. Tā kā budžetu veido, pamatojoties uz stropu skaitu katrā dalībvalstī, bet uzskaites dati tiek iesniegti reizē ar valsts programmu, patlaban nav iespēju iepriekš paziņot dalībvalstīm, ar cik lielu summu tās var rēķināties. Lai novērstu šādu situāciju, būs jānosaka viens termiņš, kurā dalībvalstis paziņo datus par nozares struktūru, un otrs, kurā tās iesniedz valsts programmas projektu;

- viena dalībvalsts turklāt kritiski vērtē to, ka līdzfinansējamo darbību īstenošanai jābūt pabeigtai līdz kārtējā gada 31. augustam, un norāda, ka šīs prasības dēļ ir grūti finansēt darbības, kuru izpilde norisinās septembrī. Minētā prasība izskaidrojama ar to, ka maksājumi par līdzfinansējamām darbībām jāizdara līdz kārtējā gada beigām;

- neapšaubot divkāršā maksājuma aizlieguma lietderību, vairākkārt taujāts, kāpēc darbību nevar finansēt vienlaikus no šīs programmas un no kādas citas Kopienas līmeņa atbalsta shēmas, norādot, ka tās abas var būt savstarpēji papildinošas. Tomēr Komisijai šajā jomā jāievēro vislielākā piesardzība, un tāpēc šis ierobežojums netiks atcelts;

- pausta vēlme pēc precīzāka to ieguldījumu apraksta, par kuriem var saņemt atbalstu. Tas nebūtu saskaņā ar pēdējos gados piemēroto elastīguma un vienkāršošanas principu. Lai gan nav iespējams izveidot visu aptverošu un izsmeļošu attiecināmo darbību sarakstu, Komisija vienmēr ir izrādījusi pretimnākšanu, ja bijis iespējams pierādīt, ka attiecīgais aprīkojums tiks izmantots vienīgi uz līdzfinansējumu tiesīgu pasākumu īstenošanas vajadzībām.

Visbeidzot, vairākas dalībvalstis aicina Komisiju izdarīt regulā dažus grozījumus attiecībā uz piemērošanas noteikumiem, iekļaujot citu biškopības produktu definīcijas. Tagad, kad vienotā KTO ietver pilnīgu minēto produktu uzskaitījumu, Komisijas dienesti izskatīs šo jautājumu.

Tāpat ir izteikta vēlme būt labāk informētiem par to, ko Komisija (un ne tikai Lauksaimniecības un lauku attīstības ģenerāldirektorāts) dara nozares labā. Komisija strādā pie šā jautājuma, kopš Eiropas Parlaments ir pieņēmis 2008. gada novembra rezolūciju. Ir izveidota starpdienestu grupa, lai labāk koordinētu iesaistīto ģenerāldirektorātu darbu un plašākā kontekstā izvērtētu bišu mirstības fenomenu. Šajā grupā izskata arī jautājumu par to, kā palielināt ne vienmēr pietiekamo informētību par Komisijas darbu.

Minēti vēl dažādi citi konkrētāki pasākumi, tomēr tie nav pietiekams pamats regulu grozīšanai. Tiesības saņemt finansējumu ikviena konkrēta pasākuma gadījumā tiks izvērtētas, analizējot programmas, pirms tās tiek pieņemtas.

4. Nozares tirgus dalībnieku ierosinājumi

Nozares tirgus dalībnieku izteiktās piezīmes apkopotā veidā ir šādas.

Vienīgie, kas Komisijas dienestiem nosūtījuši savas atsauksmes, ir ražotāji, konkrēti COPA-COGECA . Galvenokārt viņi uzsver programmu lielo nozīmi un to labvēlīgo ietekmi uz nozari, kā arī prasa, lai tiktu nodrošināta šo programmu nepārtrauktība.

Papildus vispārīgām piezīmēm ir ierosināti daži uzlabojumi, no kuriem lielāko daļu minējušas arī dalībvalstis:

- ierosināts uzlabot dalībvalstu un biškopju apvienību sadarbību programmu izstrādes laikā. Ar nožēlu atzīmēts, ka dažos gadījumos šādas sadarbības trūkums ved pie tā, ka piešķirtais budžets netiek izmantots pietiekami lietderīgi. Komisija atzīst arodapvienību ieguldījuma būtisko nozīmi programmu izstrādē un atgādina, ka dalībvalstu pienākums ir risināt šādu dialogu, lai pēc iespējas precīzāk identificētu attiecināmās darbības;

- atzīmēts, ka tehniskā atbalsta pasākumi nebūtu izmantojami pētnieciskā darba vajadzībām;

- ierosināts izveidot tehniskā atbalsta apakšpasākumu, kura mērķis būtu finansēt Eiropas mēroga biškopības forumu, lai nozarē veicinātu sinerģiju. Komisija atbalsta informācijas apmaiņu starp dažādu dalībvalstu biškopjiem, tomēr uzskata, ka šāda foruma izveide nav nepieciešama. Tas nebūtu saskaņā nedz ar līdzfinansēšanas, nedz ar vienkāršošanas principu. Tomēr tehniskā atbalsta pasākumi katrā no dalībvalstīm var ietvert šādu Kopienas mēroga sadarbību stiprinošus pasākumus;

- ierosināts lietišķo pētījumu rezultātus darīt zināmus plašākam interesentu lokam (skatīt dalībvalstu ierosinājumus);

- ierosināts definēt vēl citus biškopības produktus (skatīt dalībvalstu ierosinājumus);

- aicināts palielināt budžetu un Kopienas finansējuma daļu;

- ierosināts grozīt piemērošanas regulas II pielikumu, lai tajā iekļautu bišu mirstības datus.

5. Secinājumi

Tāpat kā 2007. gadā, var secināt, ka valsts programmu mehānisms, kas izveidots, lai Eiropas Savienības biškopības nozarē uzlabotu ražošanu un tirdzniecību, kā dalībvalstu, tā biškopju skatījumā darbojas labi.

Regulā (EK) Nr. 797/2004 noteiktās prioritārās darbības, kaut arī ierobežotas no budžeta viedokļa, biškopības nozarē izrādījušās patiešām nozīmīgas kvalitātes ziņā.

Komisijas 2007. gadā ieviestie vienkāršošanas pasākumi ir ļāvuši dalībvalstīm bez grūtībām pielāgot īstenošanas posmā esošas programmas, lai novērstu šo programmu paziņošanas laikā neparedzētas vai pienācīgi nenovērtētas grūtības.

Ņemot vērā šā ziņojuma saturu un lai nevajadzētu no jauna grozīt regulu, tādējādi liekot dalībvalstīm no jauna pieslīpēt tās īstenošanu un radot regulas iespēju nepilnīga izmantojuma risku sākotnējā posmā, Komisija uzskata, ka izdarīt grozījumus Padomes Regulā (EK) Nr. 1234/2007 nav lietderīgi. Tā vietā Komisija attiecīgā termiņā izvērtēs, kādas iespējas ir apmierināt dalībvalstu un nozares tirgus dalībnieku prasījumus par piemērošanas noteikumiem.

[1] OV L 299, 16.11.2007., 1. lpp.

[2] COM(2007) 131 galīgā redakcija.

[3] OV L 163, 30.4.2004., 83. lpp.