30.12.2009   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 322/14

1.1.

COSAC pauž gandarījumu, ka 20 gadu pastāvēšanas laikā tā ir kļuvusi par parlamentārās sadarbības un demokrātisku apspriežu forumu Eiropas Savienībā, radot valstu parlamentiem lielākas iespējas veidot dialogu ar ES iestādēm un sniegt atbilstošu ieguldījumu Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas darbā.

1.2.

Atskatoties uz pēdējo piecu gadu sasniegumiem valstu parlamentu un Eiropas Savienības iestāžu sadarbības pilnveidošanā, COSAC vēlas pateikties Eiropas Komisijas priekšsēdētāja vietniecei Margot Wallström par paveikto darbu, cenšoties sasniegt šo mērķi.

1.3.

Ņemot vērā to, ka pēc pienācīgām apspriedēm un debatēm Eiropas Savienības valstu parlamentu palātas ir apstiprinājušas Lisabonas līgumu, lai gan joprojām tiek gaidīts Īrijas parlamenta oficiāls apstiprinājums pēc 2009. gada 2. oktobra referenduma, COSAC uzskata, ka šī procesa demokrātisko leģitimitāti nevar apšaubīt un to vajadzētu atzīt visiem dalībniekiem. Respektējot visu dalībvalstu konstitucionālās prasības, COSAC aicina nodrošināt, ka Lisabonas līgums stājas spēkā pēc iespējas ātrāk.

COSAC gatavojas turpināt sadarbību ar Eiropas Savienības iestādēm saskaņā ar jaunā līguma noteikumiem. COSAC atzinīgi vērtē Līgumā paredzēto valstu parlamentu pastiprināto nozīmi un uzsver to, cik svarīgi ir bez kavēšanās, pilnīgi un efektīvi īstenot jauno Līgumu, tiklīdz tas stāsies spēkā, ievērojot Līgumos paredzēto laiku, lai nodrošinātu, ka dalībvalstu parlamenti un Eiropas Parlaments var veikt pilnīgu un efektīvu uzraudzību.

1.4.

COSAC uzsver to, cik svarīgi ir ieviest labi funkcionējošas Eiropas Savienības iestāžu un valstu parlamentu sadarbības procedūras, lai pārbaudītu subsidiaritātes principu ievērošanu un īstenotu parlamentāro uzraudzību attiecībā uz Europol, kā arī izvērtētu Eurojust darbību. Šajā sakarībā COSAC atkārtoti norāda uz Prāgas XLI COSAC sniegto ieguldījumu.

1.5.

COSAC uzsver, ka atklātībai un pieejamībai joprojām ir būtiska nozīme, lai radītu Eiropas pilsoņiem piederības sajūtu. Lielāka pārredzamība Eiropas Savienības iestādēs un valstu parlamentos ir svarīgs elements, nodrošinot Eiropas Savienības pasākumu akceptēšanu.

2.1.

COSAC norāda, ka, lai gan ir vērojamas pozitīvas iezīmes, kas liecina par ekonomikas atveseļošanos, joprojām ir jārisina finanšu un ekonomikas krīzes radītās problēmas, nodrošinot ilgtermiņa izaugsmi un nodarbinātības potenciālu. Ir jāmazina pašreizējās lejupslīdes sekas un jāveicina pasākumi, kas sekmē ātru un ilgtspējīgu ekonomikas atlabšanu. Ir jāturpina pielikt pūles kredīta un kapitāla tirgu darbības uzlabošanā. Ilgtermiņā Eiropai ir nepieciešama atjaunota stratēģija ilgtspējīgai izaugsmei un nodarbinātībai – no jauna iedzīvinātā Lisabonas stratēģija, kas pārveidotu Eiropas Savienības ekonomiku tā, lai tā būtu gatava izmantot globalizācijas priekšrocības, vienlaicīgi risinot tās radītās sociālās un vides problēmas. Centieniem novērst un ierobežot darba vietu zaudēšanu būtu jābalstās uz pasākumiem, kuriem ir ilgtspējīga pozitīva ietekme uz nodarbinātību.

2.2.

COSAC atbalsta to, kā Eiropadome 2009. jūnija sanāksmes secinājumos reaģēja uz krīzi, un atzinīgi vērtē vispusīgo sagatavošanos G20 sanāksmei Pitsburgā 2009. gada 24. septembrī, papildus sarīkojot neformālu augstākā līmeņa sanāksmi 2009. gada 17. septembrī.

2.3.

COSAC ar gandarījumu konstatē, ka rūpīgā sagatavošanās palīdzēja Eiropas Savienībai aktīvi piedalīties Pitsburgas sanāksmē. Eiropas Savienība sniedza savu ieguldījumu, panākot, ka tiek sperts solis tuvāk kopīgu reglamentējošo noteikumu un ilgtspējīgākas finanšu sistēmas svarīgāko iezīmju izstrādei, paredzot arī pasākumus, kas vērsti pret nepamatotu prēmiju piešķiršanu.

2.4.

COSAC atzinīgi vērtē Komisijas nesenos priekšlikumus par Eiropas finanšu pārraudzības jauno struktūru un uzsver, ka iecerētajai ātrajai sarunu pabeigšanai nevajadzētu kavēt nepieciešamo parlamentāro uzraudzību.

2.5.

Ņemot vērā gaidāmo Eiropadomi 2009. gada 29. un 30. oktobrī, COSAC atkārtoti vēršas pret jebkādu ekonomisko protekcionismu. Pasaules tirgu atvērtība un Dohas sarunu kārtas sekmīga pabeigšana joprojām ir svarīgākie elementi globālās krīzes pārvarēšanā.

3.1.

COSAC atkārtoti pauž pārliecību, ka ekonomiskās situācijas dēļ Eiropas Savienība nedrīkst atkāpties no ilgtspējīgas attīstības plāniem un no Eiropadomes pieņemtās klimata stratēģijas. Šajos plānos ietilpst arī gatavība pienācīgi atbalstīt vismazāk attīstīto valstu centienus samazināt oglekļa emisiju un sniegt ieguldījumu cīņā pret klimata pārmaiņām. Lai finansētu šo cīņu pret klimata pārmaiņām, ir svarīgi izveidot efektīvu un ilgtspējīgu finansēšanas struktūru.

3.2.

Sarunas saistībā ar ANO Klimata konferenci – COP 15 – Kopenhāgenā 2009. gada decembrī ir ārkārtīgi sarežģītas. COSAC kopumā atzinīgi vērtē Eiropas Savienības kā pasaules līmeņa dalībnieces lomas vispārēju stiprināšanos un ar gandarījumu konstatē, ka klimata pārrunās Eiropas Savienība ir mērķtiecīga, apņēmīga un ietekmīga. Pitsburgas augstākā līmeņa sanāksmes rezultāti uzsvērti liecina, ka Eiropas Savienībai periodā pirms augstākā līmeņa sanāksmes par klimata pārmaiņām un tās laikā ir jāsaglabā vadošā loma. COSAC mudina visas Eiropas Savienības iestādes un dalībvalstis sniegt ieguldījumu, lai izveidotu spēcīgu platformu šīs vadošās lomas īstenošanai.

4.1.

COSAC norāda, ka Eirobarometra un citu sabiedriskās domas aptauju rezultāti liecina, ka pilsoņi gaida Eiropas iniciatīvas saistībā ar brīvības, drošības un tiesiskuma telpu. Tas attiecas gan uz patvēruma un imigrācijas politiku, gan uz cilvēku tirdzniecības un citu pārrobežu noziegumu apkarošanu. Uzsverot, ka jaunajā daudzgadu programmā lielākā uzmanība būtu jāpievērš pilsoņiem, COSAC norāda uz nepieciešamību panākt līdzsvaru starp tiesībaizsardzības pasākumiem un pasākumiem individuālo tiesību un tiesiskuma nodrošināšanai.

4.2.

COSAC norāda, ka šīs Eiropas pilsoņiem tik svarīgās jomas ir parlamentu galvenās atbildības jomas. COSAC uzsver to, cik svarīga ir parlamentārā uzraudzība un aktīva dalība sarunās par Stokholmas programmu un visām tās daļām un elementiem, par kuriem lems vēlāk, norādot, ka programmu kopumā ir plānots pieņemt 2009. gada 10. un 11. decembrī Eiropadomē.

5.1.

Ar ierosināto stratēģiju Baltijas jūras reģionam ir iecerēts ne tikai risināt reģiona ekoloģiskās un citas konkrētas problēmas, bet tā kalpo arī kā makroreģionālo stratēģiju izmēģinājuma projekts. Šo modeli nākotnē varētu izmantot citos reģionos ar atšķirīgām reģionālām problēmām, piemēram, Donavas reģionā. COSAC gaida, ka Baltijas jūras reģiona stratēģiju, kā plānots, pieņems 2009. gada 29. un 30. oktobra Eiropadomē.

5.2.

COSAC atkārtoti pauž neatslābstošu atbalstu Eiropas kaimiņattiecību politikai, tostarp tās Austrumu dimensijai. COSAC atzinīgi vērtē sanāksmi par austrumu partnerības parlamentārās dimensijas veidošanu, ko 2009. gada 21. oktobrī organizē Zviedrijas parlamenta Ārlietu komiteja.

5.3.

COSAC arī atkārtoti pauž atbalstu Vidusjūras reģiona savienības izveidei, jo tā varētu būt svarīgs instruments, ar ko nodrošina mieru, stabilitāti un drošību Vidusjūras reģionā un Tuvajos Austrumos, jo īpaši risinot jautājumus imigrācijas un enerģētikas jomā.

6.1.

COSAC uzsver to, cik stratēģiski svarīgi ir turpināt Eiropas Savienības paplašināšanās procesu un atzinīgi vērtē to, ka Islande ir iesniegusi iestāšanās pieteikumu. Atzīstot, ka skaidra iestāšanās perspektīva ir svarīgs stimuls reformām, COSAC uzsver, ka Eiropas Savienībai ir jāievēro savas saistības un šajā jomā noteiktie principi, jo īpaši attiecībā uz Kopenhāgenas kritēriju izpildi pirms iestāšanās. COSAC ar gandarījumu konstatē, ka pēdējo notikumu gaita jau notiekošajās paplašināšanās sarunās ir pozitīva.