16.12.2009   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 306/51

1.1

Šķēršļi un rīcības līmeņi: saskaņotas un demokrātiski kontrolējamas procedūras uzlabotu starptautisko attiecību, Eiropas Savienības izvēles, tirgu, cenu noteikšanas un operatoru (tīklu regulēšanas un pārvaldības struktūru) peļņas pārredzamību. Jāuzklausa vietējo iedzīvotāju viedoklis un jāinformē patērētāji.

1.2

Nesaskaņas: jāsaglabā dalībvalstu izvēles brīvība enerģijas jautājumos. Komisija var veikt koordinēšanu, ņemot vērā iedzīvotāju prasības attiecībā uz energoapgādi un teritorijas apsaimniekošanu. Jāprecizē operatoru tīklu (ENTSO-E) un Energoregulatoru sadarbības aģentūras (ACRE) (1) uzdevumi, kā arī to lēmumu juridiskais spēks un sekas.

1.3

Pētniecība un izstrāde: jāizvērtē un jāpalielina pētniecībai un izstrādei piešķirtais finansējums. Pētniecības un izstrādes pasākumi sniedz ieguldījumu tīklu efektivitātē, to uzturēšanā un ilgtspējas nodrošināšanā, kā arī veicina energoefektivitāti, kas var mazināt Eiropas Savienības enerģētisko atkarību un nodrošināt ES pāreju uz jaunu enerģētikas laikmetu.

1.4

Galvenais uzdevums: jāpabeidz tīklu izveide, vienmēr ievērojot galapatērētāju intereses, kā arī jāizstrādā kopējas stratēģiskas pamatnostādnes un tirgus noteikumi, jānoskaidro un jānovērš tīklu trūkumi, lai nodrošinātu enerģijas transportu visā ES teritorijā, energoapgādes un uzglabāšanas drošību, kā arī skaidri jānosaka kompetence un atbildība. Sabiedrības interesēs jānodrošina tīklu efektīva darbība, sniegto pakalpojumu kvalitāte un jebkuri citi līdzekļi, kas nodrošina vispārēju piekļuvi, drošību un nepārtrauktību par pieņemamu cenu.

1.5

Attiecības ar trešām valstīm: EESK aicina Eiropas Savienību starptautiskajā līmenī paust vienotu nostāju enerģētikas un enerģijas transporta tīklu jautājumā, uzskatīt šīs jomas par ārējo attiecību (Eiropas kaimiņattiecību politikas) sastāvdaļu un ierosināt pārvaldības standartus tranzīta valstīs.

Būtu lietderīgi attīstīt dialogu ar Turciju. Ir rūpīgi jāizvērtē ieguldījumu risks salīdzinājumā ar paredzamajām priekšrocībām, kā arī vietējo darba ņēmēju tiesību ievērošana un saikne starp pasākumiem enerģētikas jomā un attīstības politiku. Komiteja uzskata, ka enerģētika, transports un vide ir trīs savstarpēji saistītas jomas.

1.6

Pieeja, atbalsts un ieguldījumi: tikai Eiropas Savienība var pārredzēt kopējo stāvokli energoapgādes jomā un īstenot pārrobežu pasākumus. ES ārējās attiecības ir atbalsts, lai risinātu problēmas saistībā ar apdraudējumu vietējā līmenī un citu politisko varu ietekmes zonām. Komisijai būtu jāprecizē, vai TEN-E attiecas uz infrastruktūru vai piegādi. Infrastruktūrai TEN-E tīkli ir noderīgi. Tiem ir jābūt publiskā sektora kompetencē, un tiem arī turpmāk jāparedz īpašs finansējums no ES budžeta, pārdomāti piešķirot līdzekļus. Šajos tīklos ieguldītā Kopienas atbalsta amortizācija nedrīkstētu ietekmēt patēriņa cenas. Operatoru budžetam jābūt pārredzamam. Jāpaplašina iespējas sniegt Kopienas garantijas ieguldītājiem un aizdevumus operatoriem. Eiropas Savienībai jāizstrādā jauns modelis ieguldījumu publiskai pārvaldībai.

1.7

Pamatnostādņu pārskatīšana: EESK vēlas, lai pētniecības pasākumi un iedzīvotāju iesaistīšana sekmētu infrastruktūras efektivitāti, un ierosina, pirmkārt, uzsākt patiesu sociālo dialogu un nozaru dialogus, un, otrkārt, veikt izpēti par iespēju sniegt iedzīvotājiem Eiropas vispārējas nozīmes pakalpojumus enerģētikas jomā (2).

1.8

TEN-E paplašināšana: Komiteja atbalsta naftas infrastruktūras iekļaušanu TEN-E un pēc esošās infrastruktūras saraksta izveides arī Kopienas finansējuma piešķiršanu naftas kompānijām, kuras darbojas ar zaudējumiem. Komiteja neatbalsta CO2 uztveršanas tīklu iekļaušanu TEN-E, uzskatot, ka tā ir priekšlaicīga, jo vēl ir jānoskaidro, vai oglekļa dioksīda pārvadāšana tīklā būs lietderīga un nekaitīga. Šajā sakarā jārīko plašas sabiedriskas debates par konkrētiem priekšlikumiem, kas jāiekļauj dokumenta tekstā.

1.9

Jauni prioritāri projekti: Komiteja piekrīt, ka ir svarīgi novērst trūkumus savienojumos. EESK atbalsta tīkla savienošanu ar atjaunojamiem enerģijas avotiem, piemēram, vēja ģeneratoru parkiem Baltijas un Ziemeļjūrā. Projektos līdz 2050. gadam vajadzētu paredzēt savienojumus ar jauniem enerģijas avotiem (jūras enerģija utt.).

1.10

Apgādes drošība un solidaritāte: projekta atpazīstamību iedzīvotāju vidū varētu veicināt laba saziņa un rezultāti mazumtirdzniecības cenu izteiksmē. Zaļajā grāmatā nav skaidri norādīts, kā veicināt dalībvalstu solidaritāti. Solidaritāte nozīmē, ka visas dalībvalstis sniedz ieguldījumu enerģijas apritē Eiropas Savienības robežās un veido stratēģiskas rezerves, lai ārkārtas gadījumos nodotu tās citu dalībvalstu rīcībā. Dalībvalstīm un Eiropas Savienībai šo ideju par solidaritāti enerģētikas jautājumā vajadzētu aizstāvēt pasaules mērogā un ievērot Kopienā vispārēju interešu principu.

1.11

Papildu pasākumi ilgtspējīgas infrastruktūras nodrošināšanai: tiek uzskatīts, ka enerģijas ilgtspējīgas izmantošanas pamatā ir atjaunojami enerģijas avoti, bet tas vēl nav apstiprināts. Elektroenerģijas tīkli ir jāmodernizē, lai novērstu problēmas saistībā ar zudumu elektropārvades līnijās, frekvenci, spriegumu un dalībvalstu kodu saskaņošanu; savukārt gāzes tīklos jāuzlabo uzglabāšanas iekārtu kapacitāte un drošība.

1.12

TEN-E tīkliem nepieciešama augstas kvalitātes apkope, kam savukārt nepieciešams augsti kvalificēts darbaspēks. EESK uzskata, ka saskaņā ar Lisabonas stratēģiju un Ilgtspējīgas attīstības stratēģiju ir jāņem vērā sociālie aspekti, taču Zaļajā grāmatā tie nav apskatīti. Komiteja uzskata, ka jāpilnveido Eiropas speciālistu prasmes tīklu jomā, lai saglabātu pieredzi un darba vietas Eiropā. Komiteja aicina izveidot Eiropas konsultatīvo komiteju enerģijas un klimata pārmaiņu jautājumos.

1.13

EESK uzskata, ka jāizveido īpašs Eiropas fonds, kas nodrošinātu dalībvalstu solidaritāti iedzīvotāju interesēs. Komiteja uzskata, ka ir jāizstrādā Kopienas tiesību akti par uzņēmumu atbildību iedzīvotāju priekšā, jo šāds pasākums ir integrētas Eiropas enerģētikas politikas neatņemama sastāvdaļa. Būtu jāpiemēro Eiropas Enerģijas patērētāju tiesību harta.

2.1

Komisija uzskata, ka, ņemot vērā Eiropas Savienības enerģētikas tīklu pašreizējo stāvokli, tā nevar sasniegt ne enerģētikas politikas tālejošos mērķus (ilgtspējīgu, konkurētspējīgu un drošu energoapgādi), ne arī “20-20-20” mērķus klimata aizsardzības jomā. TEN-E tīkli un tīklu politika ir jāaktualizē. Zaļā grāmata izstrādāta, lai pārskatītu TEN tīklu pamatnostādnes un to finansēšanas mehānismu.

2.2

Pēdējā laikā situācija ir saasinājusies: jauna gāzes krīze austrumos, jauns konflikts Tuvajos Austrumos un pasaules finanšu krīze varētu ietekmēt TEN-E projekta pabeigšanu.

3.1

Eiropas Savienības infrastruktūras politika orientēta uz sešiem reģionālajiem virzieniem: Baltijas valstu infrastruktūras savienošana, Dienvidaustrumu gāzes koridors, Vidusjūras projekts, Centrālās un Dienvidaustrumu Eiropas elektroenerģijas tīklu savienojums, rīcības plāns sašķidrinātai dabasgāzei (GNL), vēja ģeneratoru parka izveide ES ziemeļos, TEN-E savienošana un tirgus integrācija.

3.2

Eiropas Savienībai būtu jāparedz:

3.3

Zaļās grāmatas mērķis ir veicināt sabiedrības izpratni un solidaritāti, lai sasniegtu 2020. gadam izvirzītos mērķus.

4.1

Lai arī pēc zaļās grāmatas nosaukuma un ievada varētu secināt, ka tajā izklāstīta vispārēja pieeja enerģētikas tīklu drošības un ilgtspējas nodrošināšanai, taču patiesībā galvenā uzmanība tajā veltīta starptautisku savienojumu izveidei, neierosinot izvērtēt situāciju apkopes, darbinieku apmācības un kvalifikācijas vai pētniecības un izstrādes jomā, kas ir nozīmīgi drošības un ilgtspējas faktori.

4.2

Konkurence patērētājus interesē nevis kā mērķis, bet kā līdzeklis, kas ļauj viņiem ietaupīt līdzekļus un vienlaikus nodrošina tikpat uzticamus pakalpojumus kā monopola sistēmā. Atzinīgi vērtējama privātā finansējuma piesaistīšana un aicinājums veidot partnerību TEN-E projekta pabeigšanai; tomēr abi minētie faktori liecina, ka dalībvalstu stingras gribas un līdzekļu trūkums ir nopietns šķērslis Eiropas gāzes un elektroenerģijas integrētu tīklu izveidei.

4.3

Energoapgāde ir vispārējas nozīmes pakalpojums; privātie ieguldījumi nav piemēroti ilgtermiņā. Izmantojot līdzšinējos ražošanas un transporta veidus, tirgus mehānismi nevarēs nodrošināt pāreju uz klimata un enerģētikas paketē paredzēto jauno enerģētikas laikmetu. Vēloties veicināt privātos ieguldījumus, Komisija var īstenot pārrobežu pasākumus, lai izstrādātu kopēju plānu un ierosinātu jaunu modeli ieguldījumu publiskai pārvaldībai, lai ar tīklu palīdzību nodrošinātu energoapgādes vispārējas nozīmes pakalpojuma nepārtrauktību.

5.1

EESK uzskata, ka TEN projekta īstenošanai ir nepieciešama centralizēta struktūra, kas koordinētu visu dalībnieku darbību, bet tas ir pretrunā vēlamajiem tirgus principiem. Komisijai vajadzētu apstiprināt mērķi rast optimālus, patērētājiem izdevīgus risinājumus no izmaksu/ieguvumu viedokļa, jo pretējā gadījumā viņi varētu apšaubīt iekšējā enerģijas tirgus lietderību.

ENTSO-E un ACRE aģentūru loma zaļajā grāmatā nav viennozīmīga. Lai arī minētās aģentūras būs koordinācijas centri, tās nevajadzētu iesaistīt lēmumu pieņemšanā par publiskā finansējuma izmantošanu. Turklāt ES būtu jānodrošina pētniecības un izstrādes nepārtrauktību, un tas nav šo aģentūru kompetencē.

6.1

Palielinot finansējumu, tīkli veicinātu solidaritāti enerģētikas jomā. Eiropas Savienībai vajadzētu noteikt iztrūkstošos posmus tīklu savienojumos un šos trūkumus novērst. EESK uzskata, ka to varētu panākt ar Eiropas kaimiņattiecību politikas veiksmīgu īstenošanu. Komiteja secina, ka nav norādītas savienojumu ģeogrāfiskās robežas, savienojumu veidi, par frekvences un sprieguma nodrošinājumu atbildīgās organizācijas, tīkla posma darbības traucējumu gadījumā īstenojamie pasākumi, atbildības un kompetences sadale, tostarp Eiropas Savienības atbildība un kompetence tīklu koordinēšanas jomā.

Tā kā šī infrastruktūra ir sarežģīta, sīki strukturēta un paredzēta ilglaicīgai ekspluatācijai, Komiteja uzskata, ka ieguldītāji un iedzīvotāji pārredzamā veidā jāinformē par tirgus perspektīvām.

EESK vēlas, lai tiktu veikti pētījumi par iespēju sniegt iedzīvotājiem Eiropas vispārējas nozīmes pakalpojumus enerģētikas jomā, piemērojot vienotu pieeju attiecībā uz cenām, nodokļiem, finanšu noteikumiem, drošību, nepārtrauktību, ekonomikas izaugsmi un klimata aizsardzību.

6.2

Ilgtspēju varētu nodrošināt, iekļaujot tīklā atjaunojamus enerģijas avotus (vēja ģeneratoru parkus ziemeļos) un transportējot CO2 uz uzglabāšanas vietām; būtībā tas nav jautājums par TEN-E ilgtspēju. Attiecībā uz elektroenerģijas tīkliem Komisijai būtu jānorāda, ka tie jāmodernizē, lai novērstu zudumus elektropārvades līnijās un risinātu problēmas saistībā ar frekvenci, spriegumu, dalībvalstu kodu saskaņošanu un “viedo” tīklu izveidi.

6.3

Lai arī EESK atzīst, ka oglekļa dioksīda uztveršana ir tehniski iespējama, tomēr tā uzskata, ka ir pāragri iekļaut CO2 uztveršanas tīklus TEN-E darbības jomā. Par šo jautājumu vispirms būtu jārīko plašas sabiedriskas debates (3).

6.4

EESK uzskata, ka drošība izpaužas divos līmeņos:

6.5

Komiteja aicina Eiropas Savienību starptautiskajā līmenī paust vienotu nostāju enerģijas transporta tīklu jautājumā. Enerģētikas dimensijai jākļūst par ES ārējo attiecību neatņemamu sastāvdaļu un tai jāveicina jauna politiska solidaritāte starp dalībvalstīm un starp ES un tās kaimiņvalstīm. Zaļajā grāmatā varēja iekļaut konkrētus pasākumus šajā jomā.

6.6

Šie tīkli nedrīkst kļūt par strīdu objektu, kas izraisa bruņotus konfliktus vai rada zonas, kurās netiek ievērotas tiesības, īpaši attiecībā uz darba ņēmējiem. Tīkliem jākļūst par attīstības politikas virzītājspēku. Ir jāveicina dialogs par enerģētikas jautājumiem ar Turciju, kas ir stratēģiska zona; turklāt darījumos kā maksāšanas līdzeklis sistemātiski jāizmanto euro.

6.7

Solidaritāte enerģētikas jomā ietver trīs aspektus: solidaritāte starp dalībvalstīm, starp iedzīvotājiem un ES un starp operatoriem. Zaļajā grāmatā nav sīkāk apskatīts, kā veicināt dalībvalstu solidaritāti. Operatoru komercprakse vai līgumu slēgšanas prakse neveicina solidaritāti (akcionāru prasības), lai gan viņu solidaritāte enerģētikas jomā būtu jāapliecina pasaules līmenī. Visiem būtu jānodrošina enerģijas aprite Eiropas Savienības robežās, neatsakoties no savienojumiem un neradot tiem šķēršļus. EESK atbalsta reglamentējošos instrumentus, kas dotu iespēju ārkārtas gadījumos un pēc kopīga lēmuma, laist tirgū neizmantotās rezerves (obligātā pārdošana saskaņā ar principu “izmanto to vai zaudē” (use it or lose it).

6.8

ES dalībvalstu solidaritāte varētu izpausties arī izveidojot īpašu Eiropas rezerves fondu, kas paredzēts izmantošanai ārkārtas gadījumos, lai nodrošinātu dalībvalstis un iedzīvotājus pret apdraudējumu, kas saistīts ar ražošanas vietām un to ģeogrāfisko un ģeopolitisko stāvokli.

6.9

Plānojot TEN-E, vajadzētu noteikt skaidrus uzdevumus ENTSO-E un ACRE aģentūrām, kā arī Eiropas Savienības starpnieka lomu. Zaļajā grāmatā šis jautājums nav pietiekami sīki apskatīts. EESK pauž nožēlu, ka vairums Eiropas regulējošo struktūru pilda tiesību aktos noteiktu uzdevumu, proti, izveidot konkurētspējīgu tirgu, un nerisina jautājumu par piegādes drošību; turklāt Komiteja pauž nožēlu, ka skaidri nav noteikta Komisijas kompetence. Valstu energoregulatoru iesaistīšana vēl nenozīmē, ka izveidota Eiropas līmeņa regulējoša struktūra. EESK vēlas noskaidrot, kāds varētu būt šādas struktūras juridiskais statuss, tā pilnvaras un to kontrole. Komiteja uzskata, ka viens no Komisijas uzdevumiem būtu novērst nesaskaņas tīklu izveides jautājumā, jau agrīnā posmā iesaistot vietējās pārvaldes iestādes TEN-E projektos.

6.10

Vispārējas nozīmes pakalpojuma Eiropas dimensija ir minēta, lai pamatotu publisko iestāžu iejaukšanos, ja ir traucēta tirgus darbība. EESK pauž nožēlu, ka nav precizēti šīs būtiskās dimensijas nosacījumi.

6.11

ES finansējums (5) veicina jaunu projektu izstrādi. Lielāko daļu finansē dalībvalstis; īpašiem projektiem var piešķirt tiešas dotācijas. Plānošanas periodā no 2007. līdz 2013. gadam Kopienas finansējuma apjoms salīdzinājumā ar iepriekšējo periodu būtiski nav mainījies, proti, konkrētās summās tas pat ir samazinājies. Komisija ierosina veikt vispārējus pētījumus visu interesēs.

6.12

Šķiet, ka nav ņemts vērā: 1) turpmākais patēriņš; 2) tīklu stāvoklis un apkopes izmaksas un 3) jauno tehnoloģiju ietekme (jauni atjaunojami enerģijas avoti, jauni transporta veidi – viedie tīkli – un jauni to izmantošanas veidi, energoefektivitāte).

6.13

Zaļajā grāmatā ierosināts izmantot ne tikai pašreizējās finansēšanas metodes, bet arī veicināt privātā sektora ieguldījumus. Lai arī EESK secina, ka tirgus dalībnieki nevēlas ieguldīt projektos, kas atmaksāsies ilgtermiņā, tomēr Komiteja atbalsta centienus apzināt jaunus finansēšanas veidus stratēģiskiem projektiem, ja vien tas nerada papildu slogu publiskajam finansējumam. Komiteja tomēr uzskata, ka TEN-E tīkliem jābūt publiskā sektora kompetencē.

6.14

Komisija atgādina, ka “TEN sākotnēji bija iekšējā tirgus instruments. […] Tika pieņemts, ka ieguldījumus veiks tirgus dalībnieki, sedzot izmaksas uz patērētāju rēķina”. Tā kā Eiropas Savienība līdzfinansē TEN-E projektu, EESK uzskata, ka tai vajadzētu izstrādāt jaunu modeli investīciju publiskajai pārvaldībai. Šajos tīklos ieguldītais publiskais finansējums nedrīkstētu ietekmēt patēriņa cenas.

6.15

Zaļajā grāmatā nav norādīts, kā šie jaunie apstākļi uzlabos konkurētspēju un kā efektīvāks enerģijas transports veicinās konkurenci, ne arī kādas priekšrocības būs patērētājiem. EESK atgādina Komisijas ideju par visu Eiropas tīklu mijiedarbību.

6.16

Komiteja uzskata, ka Eiropas Savienībai vajadzētu pastiprināti pievērsties pētniecības jomai, lai saglabātu Eiropas speciālistu zinātību tehnoloģiju jomā, kas nepieciešama energoefektivitātes un enerģijas transporta nodrošināšanai.

6.17

Tā kā valstīs, kurās atrodas tīkli un savienojumi, ne vienmēr ir pieejami kvalificēti speciālisti, EESK iesaka bez ierobežojumiem piemērot Direktīvu par darba ņēmēju norīkošanu. Komiteja aicina izveidot Eiropas konsultatīvo komiteju enerģijas un klimata pārmaiņu jautājumos.

6.18

EESK atbalsta Komisijas ieceri un aicina veicināt izpratni iedzīvotāju vidū. Eiropas Savienības finansētajiem vērienīgajiem projektiem jāizvirza mērķis uzlabot iedzīvotāju dzīves apstākļus un sniegt universālus pakalpojumus, ar atbilstošiem līdzekļiem nodrošinot vispieņemamāko cenu. Uz konkurenci orientēta tirgus apstākļos tas nenotiek automātiski. Turklāt, lai dalībvalstis varētu sniegt atbalstu iedzīvotājiem saistību nepildīšanas un/vai tīklu darbības pārtraukšanas gadījumā, Eiropas intervences fonds ārkārtas situācijām nodrošinātu pakalpojumu nepārtrauktību arī tad, ja pārtraukta tīkla darbība (nepārvaramas varas apstākļi, karadarbība, bankrots, akciju tirgus problēmas utt.). Vajadzētu izskatīt jautājumu par tīku operatoru atbildību iedzīvotāju priekšā.

6.19

Uzraudzības un novērtēšanas struktūrām jākļūst atvērtākām, iesaistot to darbībā visas ieinteresētās puses, sociālos partnerus un pilsoniskās sabiedrības pārstāvjus.

6.20

Lai iegūtu sabiedrības atbalstu, jāīsteno konkrēti pasākumi ne tikai saziņas jomā. Pamatojoties uz pārredzamības principu, jānoskaidro iemesli, kādēļ vietējie iedzīvotāji gandrīz nekad neatbalsta savienojumu projektus (6).

6.21

EESK uzskata, ka energoapgādes drošība, dalībvalstu solidaritāte un cīņa pret klimata pārmaiņām var veicināt jaunu izaugsmi.

6.22

Komiteja uzsver, ka enerģētikas, transporta un vides politikas ir jāuzskata par trim savstarpēji saistītām jomām.