EUR-Lex Access to European Union law

Back to EUR-Lex homepage

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Document 52009AE0329

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko nosaka saskaņotus būvizstrādājumu tirdzniecības nosacījumus

OV C 218, 11.9.2009, p. 15–20 (BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)

11.9.2009   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 218/15


Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu “Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko nosaka saskaņotus būvizstrādājumu tirdzniecības nosacījumus”

COM(2008) 311 galīgā redakcija – 2008/0098 (COD)

2009/C 218/03

Padome saskaņā ar Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 95. pantu 2008. gada 1. jūlijā nolēma konsultēties ar Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteju par tematu

Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko nosaka saskaņotus būvizstrādājumu tirdzniecības nosacījumus

Par Komitejas dokumenta sagatavošanu atbildīgā Vienotā tirgus, ražošanas un patēriņa specializētā nodaļa savu atzinumu pieņēma 2009. gada 3. februārī. Ziņotājs — GRASSO kgs.

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja … plenārajā sesijā, kas notika 2009. gada 25. un 26. februārī (25. februāra sēdē), ar 114 balsīm par, 1 balsi pret un 1 atturoties, pieņēma šo atzinumu.

1.   Secinājumi un ieteikumi.

1.1.

EESK ir pārliecināta, ka ir svarīgi nodrošināt preču brīvās aprites principa pilnīgu īstenošanu. Minētais princips ir noteikts Līgumā, un to pilnveidoja ar 2008. gada jūlijā pieņemtu vienoto tiesisko regulējumu un vēlāk izstrādātiem nozares tiesību aktiem, lai vienā dalībvalstī likumīgi tirgotos ražojumus bez grūtībām varētu pārdot visā ES teritorijā, sniedzot garantiju drošības, veselības un vides aizsardzības ziņā visā izstrādājuma aprites ciklā, t.i., no tā projektēšanas līdz galīgai apglabāšanai.

1.2.

EESK atbalsta Komisijas iniciatīvu pārskatīt Būvizstrādājumu direktīvas 89/106/EEK (turpmāk – BID) noteikumus, lai to pielāgotu pašreizējām prasībām, atjauninātu tās saturu un noteiktu skaidru un viennozīmīgu Eiropas tiesisko regulējumu.

1.3.

EESK ir pārliecināta, ka jau pašā projektēšanas sākumā ekosistēmas kvalitāte jāņem vērā mājokļu un/vai ēku kompleksu tipoloģijas un morfoloģijas nosacījumu kopumā. Tas nozīmē taupīgi izmantot dabas resursus, uzlabot cilvēku dzīvesvietas apstākļus, palielināt atbildību par procedūrām, procesiem un metodēm, lai darba ņēmējiem un galapatērētājiem nodrošinātu kvalitāti un drošību.

1.4.

EESK uzskata, ka, atbalstot standartizācijas iestādes, iekļaujot noteikumos darba drošības, būvju izmantošanas un to nojaukšanas aspektus, jānostiprina Eiropas būvizstrādājumu standartizācijas sistēma.

1.5.

EESK uzskata, ka inovatīvu būvizstrādājumu ārkārtīgi lielās iespējas, ja runa ir par klimata pārmaiņu negatīvās ietekmes samazināšanu un dzīvesvietas kvalitāti, jāapzinās tehniķiem, celtniecības uzņēmumiem un lietotājiem, lai varētu sniegt konkrētu un efektīvu ieguldījumu vides aizsardzībā un energoefektivitātē.

1.6.

EESK atkārtoti uzsver, ka preču brīvai aprite ir jākļūst par spēcīgu Eiropas vienotā tirgus konkurētspējas un ekonomiskās un sociālās attīstības virzītājspēku un ka, nostiprinot un atjauninot noteikumus par nekaitīgu un drošu produktu tirdzniecību, būtu jāgarantē kvalitāte Eiropas iedzīvotājiem un nozares uzņēmumiem.

1.7.

EESK uzskata, ka ir svarīgi nodrošināt saskaņotus Eiropas reglamentējošus noteikumus par būvizstrādājumu tirdzniecību un ražošanu Eiropas vienotā tirgū (EEZ).

1.8.

EESK lielu nozīmi piešķir vajadzībai atjaunot EK marķējuma ticamību un pilnvaroto iestāžu akreditācijas sistēmas kvalitāti. Ir lietderīgi izstrādāt tiesisku regulējumu, kas nodrošina vienotību, salīdzināmību un koordinēšanu decentralizētā sistēmā, tirgus uzraudzības efektivitāti un lietderīgumu, kā arī viennozīmīgas un vienkāršotas definīcijas un procedūras.

1.9.

EESK iesaka piešķirt atbilstošus finanšu resursus, kas ļautu atbalstīt Kopienas mācību un informatīvās programmas, kuras paredzētas visiem dalībniekiem (gan publiskiem, gan privātiem), jo sevišķi mācību speciālistu sagatavošanai, kā arī ļautu atbalstīt minēto programmu īstenošanas sekmēšanas un uzraudzības programmu.

1.10.

EESK uzskata, ka liela nozīme ir noteikumiem par procedūru vienkāršošanu, jo īpaši par MVU un mikrouzņēmumiem nodrošinātu vienkāršotu piekļuvi EK marķējuma sistēmai un SOLVIT  (1) izmantošanu valstu ražojuma informācijas punktos, lai tie varētu vieglāk risināt radušās problēmas.

1.11.

EESK uzskata, ka jaunos noteikumus un tehniskos pielikumus ir lietderīgi papildināt ar tehniskām vadlīnijām, ar ko izstrādā pamatprasības attiecībā uz pasākumiem, kuri saistīti ar videi nekaitīgu izejmateriālu un otrreizējo izejmateriālu izmantošanu, kā arī attiecībā uz inovatīviem izstrādājumiem.

1.12.

EESK piekrīt, ka Kopienas ātrās ziņošanas sistēma (RAPEX) jāizmanto būvizstrādājumu nozarē, un uzskata, ka ES Oficiālajā Vēstnesī, kā arī Eiropas tīmekļa vietnē par būvizstrādājumiem ir svarīgi publicēt informāciju par konstatētajiem pārkāpumiem un krāpšanu.

1.13.

Komiteja uzskata, ka regulas īstenošanas termiņi ir pārāk īsi, lai varētu nodrošināt tās pilnīgu un efektīvu piemērošanu, un ka tie ir rūpīgi jāizvērtē, ņemot vērā apmācības un informācijas vajadzības saistībā ar ierosināto izmaiņu ieviešanu.

1.14.

EESK aicina Komisiju reizi divos gados iesniegt Parlamentam, Padomei un EESK ziņojumu par regulas īstenošanu. Ziņojumā būtu jāiekļauj sadaļa par būvizstrādājumu atbilstību veselības un drošības prasībām, kā arī par minētajā jomā konstatētajiem pārkāpumiem un krāpšanu.

2.   Ievads.

2.1.   Eiropas būvniecības tirgus veido aptuveni 10 % no Kopienas IKP, un tajā ir nodarbināti aptuveni 7 % no visa Kopienas darbaspēka. Būvizstrādājumu nozarē ir vairāk nekā 65 000 uzņēmumu, no tiem aptuveni 92 % ir MVU un mikrouzņēmumi.

2.2.   Ievērojams daudzums būvizstrādājumu ir saistīts ar Kopienas iekšējo tirdzniecību Eiropas Ekonomikas zonā; atkarībā no sektora būvizstrādājumu tirdzniecība ir 15 % līdz 25 % no visas būvniecības nozares.

2.3.   Būvizstrādājumus var tirgot EEZ (2) tikai tad, ja tie atbilst paredzētās lietošanas prasībām. Būvmateriālu kvalitātei jābūt tādā atbilstības līmenī, kāda deklarēta visam tās ēkas aprites ciklam, kuras sastāvā ir attiecīgie materiāli, sevišķi saistībā ar pamatprasībām mehāniskās izturības un stabilitātes, ugunsdrošības, higiēnas, veselības un vides aizsardzības, izmantošanas drošuma, trokšņu izolācijas, energoefektivitātes un termoizolācijas jomā.

2.3.1.   Tāpēc jāpievērš pienācīga uzmanība būvizstrādājumu saderībai un ilgtspējai, jo īpaši nozīmīgu ieguldījumu gadījumos, kad jāatjauno ēkas, lai nodrošinātu to energoefektivitāti.

2.4.   EESK ir pārliecināta, ka “brīva preču aprite ir Eiropas vienotā tirgus konkurētspējas, kā arī ekonomiskās un sociālās attīstības galvenais virzītājspēks un ka drošu un kvalitatīvu ražojumu tirdzniecības prasību pastiprināšana un atjaunināšana ir Eiropas patērētājiem, uzņēmumiem un iedzīvotājiem nozīmīgi faktori” (3).

2.5.   Pašlaik ir vairāk nekā 300 būvizstrādājumu grupu ar EK marķējumu, un no 2000. gada līdz šim brīdim Eiropas Standartizācijas komiteja (CEN) pieņēma vairāk nekā 380 saskaņotu standartu (4). Tajā pašā laika posmā tika veikti vairāk nekā 1 100 Eiropas tehniskie novērtējumi (ETN) īpašiem izstrādājumiem, saskaņotu noteikumu izmantošanas vietā ļaujot iegūt EK marķējumu.

2.6.   EESK uzskata, ka tad, ja projektētāji un lietotāji atzīs un novērtēs inovatīvu būvizstrādājumu ārkārtīgi lielās iespējas attiecībā uz klimata pārmaiņu negatīvās ietekmes samazināšanu, energoefektivitātes palielināšanu un dzīvesvietas kvalitāti, ar minēto izstrādājumu starpniecību varētu sniegt konkrētu un efektīvu ieguldījumu vides aizsardzībā un energoefektivitātē (5).

2.7.   Ir svarīgi, lai ražotāji savlaicīgi veiktu pasākumus ražošanas procesu pielāgošanai attiecīgajiem noteikumiem. Prasība, veicot izstrādājumu īpašību novērtējumu, lietot kopīgus tehniskos formulējumus — gan attiecībā uz CO2 emisiju samazināšanu ražošanas procesā, gan uz veselības apstākļiem ēkās — ļaus uzlabot būvju kvalitāti, kā arī sakarus starp ražotājiem, viņu klientiem un valsts iestādēm.

2.8.   Vienkārši un kvalitatīvi reglamentējošie noteikumi ir svarīgs uzņēmumu konkurētspējas, attīstības un nodarbinātības faktors. Normatīvās vides vienkāršošana ir vajadzīga, lai sekmētu inovāciju, samazinātu administratīvo slogu, ko rada reglamentējošās saistības, un samazinātu Kopienas acquis kopējo apjomu, kā arī veicinātu pāreju uz elastīgākām regulatīvām koncepcijām.

2.9.   EESK uzskata, ka papildus izstrādājumu īpašībām un pazīmēm būtu jāņem vērā arī iespēja un vajadzība paredzēt iespējamos projektēšanas, ēku būvēšanas un pirmām kārtām pārvaldīšanas un uzturēšanas izdevumus.

2.10.   EESK atkārtoti uzsver, “ka labāka tiesību aktu izstrāde un to ieviešana un izpilde ir cieši saistītas: labs likums ir izpildāms un izpildīts likums. [Grūtības ir saistītas] ar to, ka Eiropā pastāv dažādas kultūras un atšķirīgas saistības, kā arī nevienāda līdzdalības pakāpe faktiskā tiesību normu ieviešanā” (6).

2.11.   Tādēļ EESK stingri atbalsta lēmumu, ka direktīvas pārskatīšanas rezultātā tiek pieņemta regula (Būvizstrādājumu regula, turpmāk BIR), kas ļauj izvairīties no piemērošanas un interpretēšanas atšķirībām, samazināt izmaksas un vienkāršot īstenošanu.

2.12.   EESK atkārtoti uzsver, ka ir svarīgi “nodrošināt tirdzniecības drošību, pārredzamību un efektivitāti, novēršot kontroļu un testu dublēšanos un nodrošinot augstu patērētāju, iedzīvotāju un uzņēmumu aizsardzības līmeni, kā arī pastiprināt koordinācijas un tirgus uzraudzības pasākumus, lai nodrošinātu aktīvu un viendabīgu preču drošības jomā noteikto Kopienas prasību piemērošanu” (7).

3.   Komisijas priekšlikums.

3.1.

Ierosinātās regulas mērķis ir nodrošināt precīzu un ticamu informāciju par būvizstrādājumu ekspluatācijas prasībām visā EEZ iekšējā tirgū,

ieviešot kopīgus tehniskos formulējumus;

definējot precīzus mērķus, jēdzienus un noteikumus, lai noteiktu visu uzņēmēju pienākumus;

pieprasot, ka EK marķējuma saņemšanas priekšnoteikums ir ekspluatācijas īpašību deklarācija, par ko ir atbildīgs vienīgi ražotājs vai importētājs;

palielinot noteikumu ticamību, tostarp attiecībā uz tehniskā novērtējuma iestāžu (TNI) izvirzīšanu;

vienkāršojot procedūras un samazinot uzņēmumu administratīvo slogu;

nosakot stingrākus kritērijus pilnvarotajām iestādēm, ko uzrauga dalībvalstu izvirzītā pilnvarojošā iestāde;

tirgus uzraudzību pastiprinot ar dalībvalstu uzraudzības iestāžu starpniecību.

4.   Vispārīgas piezīmes.

4.1.

EESK atbalsta iniciatīvu, kas ļauj pielāgot Kopienas tiesību aktus šajā jomā, atjaunināt saturu un noteikt drošu, viennozīmīgu, skaidru, pārredzamu un līdzsvarotu Eiropas tiesisko regulējumu un noteikumus visiem publiskiem un privātiem uzņēmumiem, kuri darbojas Eiropas iekšējā tirgū. To iespējams panākt, izmantojot kopīgus tehniskos formulējumus, saskaņotas tehniskās specifikācijas (saskaņotie Eiropas standarti (hEN) un Eiropas novērtējuma dokumenti – END) un būves pamatprasības (BPP), pilnībā iekļaujot prasības par ilgtspējīgu attīstību, iedzīvotāju tiesībām uz veselību un dabas resursu ilgtspējīgu izmantošanu, kā arī vienkāršojot MVU paredzētās procedūras.

4.2.

Komisija uzskata būvniecību par augsta līmeņa nozari Eiropas tirgū, kurā tomēr ir “reglamentējošu noteikumu koordinācijas trūkums ne tikai ES […] līmenī”. Minētais faktors un tas, ka “uzņēmējdarbības struktūra pārsvarā ir vietēja mēroga”, rada situāciju, ka “ilgtspējīgas būvniecības tirgus ir ārkārtīgi sadrumstalots un tam raksturīgs liels administratīvais slogs” (8).

4.3.

EESK uzskata, ka, pārskatot Būvizstrādājumu direktīvu (BID) un pārveidojot to par Būvizstrādājumu regulu (BIR), pirmām kārtām jāņem vērā šādi pamatkritēriji:

pārredzamība, vienkāršošana, ticamība, juridiskā un tehniskā noteiktība, definīciju saskaņotība, saprotamība šādiem lietotājiem Kopienā: starpposma patērētājam un galapatērētājam, uzņēmumiem, kas pārdod un pērk, inženieriem, arhitektiem, projektētājiem, publiskiem un privātiem uzņēmējiem, kā arī pārvaldes iestādēm;

kopēji tehniskie formulējumi, kuru pamatā ir saskaņoti standarti un Eiropas tehniskais novērtējums, kas ir pieejams, skaidrs un lietotājdraudzīgs gan profesionāļiem, gan nespeciālistiem, ja runa ir par dzīvesvietas un/vai ikdienas vides prasībām attiecībā uz veselību, energoefektivitāti, vides aizsardzību, dzīves kvalitāti, higiēnu un drošību;

saskaņotība ar citiem ES mērķiem un pasākumiem, sevišķi ar vispārējo piesardzības principu, kas ir noteikts Līgumā un pieņemts dažādās starptautiskās konvencijās, kā arī PTO Nolīgumā par sanitāro un fitosanitāro (SPS) pasākumu piemērošanu. Minētais princips jāpiemēro, ja kādas parādības, izstrādājuma vai procesa iespējamā bīstamā ietekme ir noteikta, pamatojoties uz zinātnisku un objektīvu novērtējumu, bet jo īpaši uz REACH reglamentējošajiem noteikumiem par ķīmiskajām vielām (9), par produktu vispārēju drošību (10) un par atbildību par produktiem. Tādā veidā patērētājiem var nodrošināt augsta līmeņa aizsardzību pret kaitējumiem, ko viņu veselībai un īpašumiem ir radījuši produkti ar trūkumiem (11);

komunikācija, informācija un apmācība par visu ieinteresēto pušu tiesībām un pienākumiem Eiropas Savienībā, kā arī skaidri noteikti ražojumu informācijas punkti (RIP), kuros jāizmanto SOLVIT mehānismi, lai uzņēmumiem, sevišķi MVU, kā arī starpposma patērētājiem un galapatērētājiem ļautu izšķirt strīdus ārpustiesas kārtībā;

pārmērīga birokrātiskā sloga un ar to saistīto izdevumu novēršana, sevišķi ja ir runa par mazākiem un vājākiem dalībniekiem, piemēram, starpposma patērētājiem un galapatērētājiem, MVU, kā arī atsevišķiem iedzīvotājiem, ņemot vērā, ka uzņēmēju pienākumiem jābūt pamatotiem, samērīgiem un tādiem, ko neapgrūtina dārgs birokrātiskais un administratīvais slogs;

ilgtspējīgas, veselīgas un drošas būvēšanas kultūras veidošana un izplatīšana, iekļaujot projektu pētniecību, būvēšanas paņēmienu pārskatīšanu, labāku materiālu ražošanu, laišanu tirgū un izmantošanu būvniecības procesā, kā arī iekļaujot jaunus strukturālus risinājumus, par kuriem ir atbildīgas visas iesaistītās puses, sākot no skolas un tehniskās izglītības iestādēm līdz pat universitātei;

atbalsts Eiropas standartizācijas iestādēm, lai palielinātu to efektivitāti būvizstrādājumu tehnisko standartu izstrādē un nodrošinātu tām skaidrus, pārredzamus un to mērķiem pilnībā atbilstīgus standartizācijas pilnvarojumus, kā arī panāktu to plašāku pārstāvību visās attiecīgajās grupās;

tirgus uzraudzības sistēmu pastiprināšana un publiska informācija par pārkāpumiem un pārkāpējiem. Šajā sakarā jānostiprina un jākoordinē valstu sistēmas, jāpiemēro speciāli būvizstrādājumu nozarei paredzēta Kopienas ātrās ziņošanas sistēma (RAPEX) (12), tāpat arī Eiropas tīmekļa vietnē par būvizstrādājumiem un ES Oficiālajā Vēstnesī jāpublicē informācija par pārkāpumiem un krāpšanu un šiem jautājumiem paredzēta sadaļa jāiekļauj ziņojumā par jaunās regulas piemērošanu. Minēto ziņojumu reizi divos gados iesniedz Parlamentam, Padomei un EESK.

4.4.

EESK piekrīt, ka jāpilnveido pilnvaroto iestāžu akreditācijas sistēma un jānosaka stingrāki kritēriji šādu iestāžu izvirzīšanai, pārvaldīšanai un uzraudzībai saskaņā ar vispārējiem noteikumiem, kas noteikti Lēmumā Nr. 768/2008/EK un 2008. gada 9. jūlija Regulā (EK) Nr. 765/2008.

4.5.

Ņemot vērā pieaugošo globalizāciju, tirgus uzraudzības sistēmā jānodrošina kopīgs tiesiskais regulējums, lai tiesību aktus Kopienā piemērotu efektīvi un saskaņoti. Savukārt dalībvalstīm būtu jānodrošina atbilstoši resursi šo uzdevumu veikšanai. Katrā gadījumā būtu jānosaka, ka nepārprotams dalībvalstu pienākums ir noteikt iestādi, kura ir pieejama sabiedrībai un kurā var iesniegt sūdzības.

4.6.

EESK uzskata, ka dažādu iesaistīto pušu atbildībai jābūt skaidrai un atpazīstamai, lai pilnībā nodrošinātu izstrādājumu izsekojamību, sevišķi ja runa ir par būvmateriālu funkcionalitāti visā to aprites ciklā, par drošību un veselību, jo īpaši darba ņēmēju un galalietotāju drošību, kā arī par dzīvesvietas un ikdienas vides integrētu aizsardzību vispār.

4.7.

Jāatjauno uzticēšanās atbilstības zīmēm. Jāatjauno EK marķējuma nozīme, paredzot plašākas iespējas sodīt ar to saistītos pārkāpumus, kā arī nodrošinot EK marķējuma tiesisko aizsardzību. EESK uzsver, ka pāreja uz jauno EK marķējuma sistēmu radīs slogu uzņēmumiem un būs vajadzīgi ievērojami sākotnējie valsts iestāžu ieguldījumi standartizācijas un uzraudzības infrastruktūrās, sevišķi lai pilnvarotās iestādes sasniegtu izcilības līmeni.

4.8.

EESK uzskata, ka reizē ar Eiropas būvizstrādājumu standartizācijas sistēmas nostiprināšanu vairāk jāveicina starptautisko standartu izstrāde un piemērošana, lai atvieglotu piekļuvi tirgiem un starptautiskajai tirdzniecībai un nodrošinātu, ka būvizstrādājumu tirgiem ir globāla dimensija.

4.9.

EESK iesaka noteikt atbilstošākus — salīdzinot ar ierosinātajiem — īstenošanas termiņus, jo pārejai no BID uz BIR jāveic plaši informēšanas pasākumi, un metožu, procedūru un pieejas maiņas dēļ ir vajadzīgs pielāgošanās periods.

4.10.

EESK uzskata, ka ir svarīgi paredzēt atbilstošus finanšu resursus, kas ļautu atbalstīt Kopienas mācību un informatīvās programmas, kā arī to īstenošanas sekmēšanas un uzraudzības programmas, kas paredzētas visiem dalībniekiem (gan publiskiem, gan privātiem).

4.11.

EESK iesaka jaunos noteikumus un tehniskos pielikumus papildināt ar tehniskām vadlīnijām par darbu pamatprasību izstrādi (basic works requirements), lai

ievirzītu turpmāko standartizācijas pilnvarojumu izstrādi šajā jomā, īpaši saistībā ar videi nekaitīgu izejmateriālu un otrreizējo izejmateriālu izmantošanu;

ar Eiropas tehniskā novērtējuma (ETN) starpniecību inovatīvu izstrādājumu gadījumā nodrošinātu lielāku elastību, tostarp saistībā ar procedūru termiņiem, un dažādu priekšlikumā minēto struktūru un organizāciju izvirzīšanu un to uzdevumu izpildi.

5.   Īpašas piezīmes.

5.1.   Priekšlikumā būtu jāiekļauj divas papildu sadaļas:

vienu, kurā ir runa par komunikāciju, informēšanu un apmācību, kas ļautu attīstīt vispārēju ilgtspējīgas būvēšanas kultūru;

otra, kurā ir runa par energoefektivitāti, dabas resursu ilgtspējīgu izmantošanu, kā arī veselību, higiēnu un drošību visā izstrādājuma aprites ciklā, sākot no tā projektēšanas līdz galīgai apglabāšanai. Šīs pamatprasības ir ietvertas I pielikumā, taču EESK uzskata, ka tām jābūt skaidri minētām regulas tekstā.

5.1.1.   Sevišķi svarīgs ir pienākums ievērot veselības un higiēnas prasības saistībā ar risku otrreizēji izmantot materiālu, kas satur radioaktīvas vielas (13) un/vai bīstamas toksiskas vielas. Ja bīstamas toksiskās vielas tiek iebūvētas ēkās un struktūrās, tad cilvēkiem, kas dzīvo vai ilgstoši uzturas minētajās ēkās, tās ir tik neveselīgas un kaitīgas, ka var izraisīt pastāvīgus un ļoti nopietnus veselības traucējumus.

5.2.   Runājot par definīcijām (2. pants), EESK uzskata, ka sevišķi nozīmīgas ir definīcijas saistībā ar tirdzniecību (14), par kurām tā jau ir paudusi savu viedokli (15); tās ļauj izvairīties no pretrunām ar tiesisko regulējumu, kurš pieņemts citos dokumentos, to papildinot ar definīcijām par būvizstrādājumiem, kas nav sērijveida (tas ir sevišķi svarīgi MVU gadījumā), par iepriekš sagatavotu vai samontētu salikto izstrādājumu komplektiem un inovatīviem izstrādājumiem. Savukārt definīcijā par saskaņotām tehniskajām specifikācijām jāatsaucas uz Eiropas tehnisko novērtējumu (ETN) (16), nevis uz Eiropas novērtējuma dokumentiem (END).

5.3.   Runājot par ekspluatācijas īpašību deklarāciju, EESK uzskata, ka, tiklīdz izstrādājums tiek laists tirgū un saskaņā ar būves pamatprasībām atbilst prasībām par izstrādājuma būtiskiem raksturlielumiem, ekspluatācijas īpašību deklarācijai jābūt obligātai un pilnīgai, un tai nav jāaprobežojas ar valstu standartiem. Jāizmanto arī datorsistēmas un tīmekļa vietnes, kas ir pieejamas klientiem.

5.3.1.   Komiteja uzskata, ka ekspluatācijas īpašību deklarācija jāiesniedz gadījumā, ja uz izstrādājumu attiecas saskaņots standarts vai Eiropas tehniskā novērtējuma prasība (17).

5.4.   Nepārprotami un skaidri jānosaka mērķi, kādiem kalpo CEN standarti, kas izstrādāti, pamatojoties uz Komisijas sniegtajiem pilnvarojumiem, attiecīgā izstrādājuma vai izstrādājumu grupas gadījumā, turklāt jānorāda paredzētais izmantošanas veids. Saskaņotajiem standartiem pilnībā jāatbilst standartizācijas pilnvarojumam.

5.5.   EESK uzskata, ka liela nozīme ir noteikumiem par procedūru vienkāršošanu, kas pieņemti, lai pildītu saistības vienkāršošanas pasākumu jomā un lai galvenokārt MVU un mikrouzņēmumiem nodrošinātu vienkāršotu piekļuvi EK marķējuma sistēmai. Tomēr ar šīm procedūrām jānodrošina vienāds patērētāju aizsardzības līmenis, ņemot vērā veselības, drošības un vides aizsardzības prasības.

5.6.   EESK uzsver, ka liela nozīme ir 46. panta noteikumiem, īpaši attiecībā uz darba ņēmēju veselības un drošības apdraudējumiem. Attiecīgais izstrādājums un viss tā aprites cikls jāizvērtē, pamatojoties uz visām ierosinātajā regulā noteiktajām prasībām, lai tādējādi nozarē novērstu negadījumu risku, kas rodas no iespējamās neatbilstošu materiālu izmantošanas vai nepareizas materiālu lietošanas.

5.7.   EESK uzskata, ka jāpārskata 53. pantā minētie pārejas noteikumi, kas nosaka, ka 2011. gada 1. jūlijs ir termiņš pāriešanai no BID uz BIR. Ņemot vērā augstās prasības attiecībā uz informēšanu, apmācību un pieejas maiņu un tā kā paredzamās metožu un procedūru maiņas dēļ ir nepieciešams pielāgošanās termiņš, ir vajadzīgs garāks pārejas periods.

5.8.   Attiecībā uz 51. pantā paredzēto tehnisko aktualizēšanu EESK apstiprina jau agrāk pausto nostāju, proti, “ka ir svarīgi, lai komitoloģijas procedūra būtu pēc iespējas pārredzamāka un saprotamāka ES iedzīvotājiem, jo īpaši šo tiesību aktu tiešajiem adresātiem” (18).

Briselē, 2009. gada 25. februārī

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas

priekšsēdētājs

Mario SEPI


(1)  http://ec.europa.eu/solvit/

(2)  Eiropas Ekonomikas zona.

(3)  OV C 120, 16.5.2008.

(4)  CEN (http://nan.brrc.be/docs_public/other/cpd_standards_20080730.pdf) un OV C 304, 13.12.2006.

(5)  OV C 162, 25.06.2008.

(6)  OV C 24, 31.1.2006.

(7)  Sk. 3. zemsvītras piezīmi.

(8)  COM(2007) 860 galīgā redakcija (2007. gada 21. decembra paziņojums “Vadošā tirgus iniciatīva Eiropai”), 5. lpp.

(9)  Sk. Regulu (EK) Nr. 1907/2006 (2006. gada 18. decembris).

(10)  Direktīva 2001/95/EK (2001. gada 3. decembris) par produktu vispārēju drošību.

(11)  Direktīva 85/374/EEK (1985. gada 25. jūlijs) attiecībā uz atbildību par produktiem ar trūkumiem.

(12)  RAPEX — Kopienas ātrās ziņošanas sistēma nepārtikas preču jomā.

(13)  OV C 241, 7.10.2002.

(14)  Lēmums Nr. 768/2008/EK (2008. gada 9. jūlijs) par produktu tirdzniecības vienotu sistēmu un Regula (EK) Nr. 765/2008 (2008. gada 9. jūlijs), ar ko nosaka akreditācijas un tirgus uzraudzības prasības attiecībā uz produktu tirdzniecību.

(15)  OV C 120, 16.5.2008.

(16)  ETN [ETA] (Eiropas tehniskais novērtējums).

(17)  Tādēļ būtu jāsvītro 4. panta 1. punkta b) apakšpunkts un 4. panta 1. punkta pēdējā rindkopa.

(18)  OV C 224, 30.8.2008.


Top