4.8.2009

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 182/71

---

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas Atzinums par tematu“Komisijas paziņojums Eiropadomei “Eiropas ekonomikas atveseļošanas plāns”

COM(2008) 800 galīgā redakcija

(2009/C 182/15)

Galvenais ziņotājs: DELAPINA kgs

Eiropas Komisija saskaņā ar Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 262. pantu 2008. gada 26. novembrī nolēma konsultēties ar Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteju par tematu

“Eiropas ekonomikas atveseļošanas plāns”

COM(2008) 800 galīgā redakcija.

Komitejas Birojs 2008. gada 2. decembrī uzdeva Ekonomikas un monetārās savienības, ekonomiskās un sociālās kohēzijas specializētajai nodaļai sagatavot Komitejas atzinumu par šo jautājumu.

Ņemot vērā jautājuma steidzamību, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja 450. plenārajā sesijā, kas notika 2009. gada 14. un 15. janvārī (15. janvāra sēdē), iecēla DELAPINA kgu par galveno ziņotāju un ar 179 balsīm par, 1 balsi pret un 3 atturoties, pieņēma šo atzinumu.

1.   Kopsavilkums un secinājumi.

1.1   Līdz ar visu valstu atšķirīgo finanšu nozares modeļu stabilizācijai paredzēto globālo plānu starptautiskā sabiedrība ir paudusi nepārprotamu viedokli – ekonomikas politika ir uzņēmusies skaidru atbildību par visas pasaules ekonomikas stabilitāti. Pieņemot Eiropas ekonomikas atveseļošanas plānu, arī Eiropas Savienība ir skaidri izteikusi gatavību izlēmīgi risināt krīzi ar visiem tai pieejamajiem līdzekļiem.

1.2   Ekonomikas atveseļošanas plāna psiholoģiskā iedarbība ir vērtējama tikpat augstu kā piešķirtā finansējuma ietekme. Paredzams, ka šādi ekonomikas politikas signāli varētu ievērojami nostiprināt patērētāju un investoru uzticību. Tomēr vajadzīga arī visu iesaistīto pušu – pirmām kārtām Eiropas Komisijas un dalībvalstu – tūlītēja rīcība, lai nepiepildītos pesimistiskās prognozes.

1.3   Reālās ekonomikas stimulēšanas pasākumu iecerētie panākumi būs iespējami tikai gadījumā, ja būs pilnībā atjaunota finanšu nozares darbība. Šajā nolūkā līdzās dažādiem glābšanas pasākumiem vajadzīga arī uzticību veicinoša finanšu tirgu reorganizācija un jauna tiesiskā regulējuma izstrāde visos līmeņos.

1.4   Eiropas ekonomikas politikas veidotāji ir sapratuši, ka viņu līdz šim pārmērīgā pievēršanās piedāvājuma aspektiem ir jāpapildina ar aktīvu makroekonomikas politiku ciklisku krīžu novēršanai. EESK tāpat atzinīgi vērtē apņemšanos labāk aizsargāt mazāk aizsargātos sabiedrības locekļus un efektīvāk koordinēt ekonomikas politiku. Tomēr šķiet, ka, salīdzinot ar citos pasaules reģionos pieņemtajiem pasākumiem, ES ekonomikas atveseļošanas plāna apjoms ir visai neliels.

1.5   Komiteja uzskata, ka ir svarīgi, lai valsts ieguldījumu programmas un finanšu stimuli, kas izvirzīti ekonomikas atveseļošanas nolūkā, sekmētu arī pāriešanu uz ekonomiku ar zemu oglekļa dioksīda emisijas līmeni, kas nākotnē būs vajadzīga. Komisija un dalībvalstis tiek aicinātas attiecīgi pielāgot atveseļošanas plānus un programmas.

2.   No paaugstināta riska kredītu krīzes līdz vispasaules ekonomikas lejupslīdei.

2.1   Pašreizējai finanšu un ekonomikas krīze ir dažādi iemesli. G-20 valstu un valdību vadītāji 15. novembra samitā pieņemtajā deklarācijā nosauca šādus: monetārā un valūtas maiņas politika, kuras sekas bija nesamērīga likviditāte; atsevišķu jomu vai tirgus dalībnieku nepietiekams regulējums vai tā pilnīgs trūkums; tiekšanās pēc nereāli augstas peļņas, tirgus dalībniekiem, kā arī uzraudzības un regulējošajām iestādēm nepietiekami novērtējot vai neapzinoties ar to saistītos riskus; pārmērīga sviras efekta izmantošana; makroekonomikas politiku nepietiekama koordinēšana un nepietiekamas strukturālās reformas. Tas veicināja nelabvēlīgu attīstību, kas apliecināja vajadzību pārskatīt tirgus dalībniekiem, produktiem un pašiem tirgiem piemērojamos noteikumus.

2.2   ASV 2007. gada vidū sagruva nekustamo īpašumu kredītu piramīda, jo apstājās nekustamā īpašuma cenu pieaugums. Pārkarsušā nekustamo īpašumu tirgū ar nepamatoti optimistiskām prognozēm arī kredītņēmējiem ar sliktu kredītspēju tika izsniegti kredīti, kurus bankas nodrošināja ar vērtspapīriem un pārdeva tālāk. Tā radās ļoti spekulatīvi un nepārredzami finanšu produkti, kas nekādā veidā netika uzraudzīti vai regulēti. Turklāt daudzas iesaistītās personas neapzinājās riska apmērus.

2.3   Nekustamā īpašuma burbuļa plīšana ASV un dažās ES dalībvalstīs savukārt izraisīja riska ieguldījumu fondu, investīciju banku un komercbanku, kā arī apdrošināšanas uzņēmumu krīzi. Riskus nodrošinot ar vērtspapīriem, finanšu sistēmu visā pasaulē skāra dziļi, viļņveidīgi satricinājumi. Nedrošība finanšu iestādēs un to savstarpēja neuzticība sekmēja starpbanku kreditēšanas pārtraukšanu, kas skāra arī būtībā funkcionējošas finanšu iestādes un paralizēja starpbanku tirgu.

2.4   Finanšu tirgus krīze pa daudzveidīgiem saimnieciskajiem kanāliem visbeidzot atbalsojās arī reālajā ekonomikā. Tas izpaužas, piemēram, kā kredītu nepieejamība, augstākas finansējuma izmaksas, aktīvu apjoma samazināšanās akciju vērtības krituma rezultātā, mazāks apgrozījums eksporta tirgos, uzticības krīze, kā arī aktīvu vērtības izmaiņas un bilancē neiekļautu zaudējumu risks. Pašlaik jau ir skaidrs, ka 2009. gada sākumā ekonomikas lejupslīde vērojama visās ESAO valstīs, un tās ilgumu un apmērus šobrīd nekļūdīgi nespēj prognozēt arī eksperti.

3.   Svarīgākie uzdevumi.

3.1   Sākotnējais uzdevums bija apturēt ķēdes reakciju finanšu tirgos. Centrālās bankas, īpaši ECB, rūpējās par likviditāti tirgos, lai tādējādi nodrošinātu to turpmāko darbību. Tika izstrādāta virkne valstu un starptautiska līmeņa ekonomikas glābšanas pasākumu, kas ietvēra tādas darbības kā finanšu subsīdijas un uzņēmumu kapitāla daļu pārņemšana vai pat grūtībās nonākušu finanšu iestāžu nacionalizācija, valstu garantijas, lielāka drošība noguldījumiem u.c. Šie pasākumi zināmā mērā palīdzēja bankām turpināt to ikdienas darbību.

3.2   Otrs svarīgs uzdevums ir stiprināt reālo ekonomiku. Ir jāatjauno patērētāju un investoru uzticība. Šim mērķim vajadzīgi pasākumi iekšzemes pieprasījuma veicināšanai un darba tirgu stabilizācijai. Īpaši jāpalīdz iedzīvotājiem ar zemākiem ienākumiem, jo tieši viņus krīze ietekmē visvairāk, kā arī tādēļ, ka šie iedzīvotāji veido visapjomīgāko iekšzemes patērētāju grupu.

3.3   Papildus tam arī jārada pamatnosacījumi, kas mazinātu krīzes ietekmi uz uzņēmējdarbības nozari. Šīs nozares pārstāvjiem – ražotājiem, investoriem, eksportētājiem, pētniecības un izstrādes darbību īstenotājiem – ir galvenā nozīme ekonomikas aktivitātes atjaunošanā, turklāt tie būtiski ietekmē darba vietu radīšanu un tātad arī iekšzemes pieprasījuma palielināšanos. Tomēr līdzās cikliskiem aspektiem nedrīkst aizmirst ilgtspējības un strukturālos jautājumus.

3.4   Tāpat jāpievēršas starptautiskās finanšu sistēmas pārveidei un finanšu tirgu efektīvāka tiesiskā regulējuma izstrādei. Turklāt uzraudzības iestādēm un to koordinēšanai, reitinga aģentūrām, kā arī bilances sagatavošanas un grāmatvedības uzskaitei paredzētie noteikumi jāmaina tā, lai varētu izvairīties no tādām krīzēm, kādu mēs pārdzīvojam pašlaik.

4.   Eiropas ekonomikas politikas nozīme.

4.1   Lai arī krīze sākotnēji skāra tikai ASV, tā tomēr ietekmēja arī Eiropas ekonomiku, ņemot vērā vispasaules saimnieciskās saites. Euro sevi apliecināja kā stabilitātes garants. Ja nebūtu vienotas valūtas, ietekme uz valstu tautsaimniecībām būtu ievērojami nelabvēlīgāka. Uz starptautisku krīzi nepieciešama arī starptautiska reakcija. Eiropas ekonomikas politikas veidotājiem jārīkojas tālejoši. Trešajā sadaļā aprakstītās problēmas rada vajadzību pēc ātras, izlēmīgas, apjomīgas, mērķtiecīgas un saskaņoti apsteidzošas rīcības, turklāt daudziem pasākumiem ir pagaidu raksturs.

4.2   Turklāt jāņem vērā pagātnē gūtā pieredze. Kad šīs desmitgades sākumā pēc informācijas tehnoloģiju burbuļa plīšanas un teroristu uzbrukumiem ASV visi pasaules svarīgākie reģioni piedzīvoja būtisku ekonomikas lejupslīdi, vienīgi Eiropas ekonomikas politika neveica aktīvus ekonomikas stimulēšanas pasākumus, izmantojot budžeta un monetāro politiku un pievēršot uzmanību arī pieprasījumam. Tādējādi krīzi izdevās pārvarēt tikai pēc četriem gadiem, un daudzās Eiropas daļās vēl šodien ir zems iekšzemes pieprasījums, kas savukārt ievērojami pastiprināja starptautiskā pieprasījuma samazināšanās nelabvēlīgo ietekmi.

4.3   Par ekonomikas politiku atbildīgās struktūras pārāk vēlu saprata to, cik nopietna ir šobrīd valdošā krīze. Ekonomikas un finanšu ministri – ECOFIN locekļi – vēl septembrī par ekonomikas atveseļošanas plānu izteicās skeptiski. Lai arī euro zonas ekonomikas izaugsme jau 2008. gada otrajā ceturksnī bija negatīva, ECB vasarā vēlreiz paaugstināja bāzes procentu likmi. Arī valdības vadītāju nevienprātība finanšu krīzei veltītā samita laikā Parīzē mazināja cerības uz kopīgu un ātru rīcību. Tāpat arī nesaskaņotie valstu pasākumi noguldījumu labākas aizsardzības jomā nenostiprināja pārliecību par Eiropas Savienības spēju vienoties par kopīgu rīcību. Tas apliecina, ka nepietiek tikai ar vēlmi rīkoties. Drīzāk ir vajadzīga programmu un pasākumu kopuma efektīvāka koordinēšana, galvenokārt tieši valstu līmenī.

5.   Eiropas Komisijas Eiropas ekonomikas atveseļošanas plāns.

5.1   Tādēļ vēl lielāku gandarījumu sniedz Eiropas Komisijas skaidri un nepārprotami deklarētā griba un gatavība rīkoties izlēmīgi un saskaņoti. Ar stratēģiju finanšu krīzes pārvarēšanai iecerēts risināt ekonomikas problēmas plašākā nozīmē un nodrošināt Eiropas rīcības nozīmīgumu, visai pasaulei reaģējot uz finanšu krīzi. Valstu un valdību vadītāji arī lūdza Komisiju tās decembra sanāksmes laikā izstrādāt priekšlikumus diskusijām par koordinētu rīcību. Novembra beigās tie tika iesniegti kā “Eiropas ekonomikas atveseļošanas plāns”, kam jābūt savlaicīgam, uz noteiktu laiku ierobežotam, mērķtiecīgam un saskaņotam. Atbilstošu plānu 2008. gada 11. un 12. decembrī Briselē pieņēma Eiropadome.

5.2   Tajā ierosināts īstenot fiskālu stimulu 1,5 % apmērā no ES IKP, proti, 200 miljardi euro 2009. un 2010. gadā. Paredzēts, ka 170 miljardus piešķirs dalībvalstis un 30 miljardus – no ES budžeta un EIB līdzekļiem.

5.3   Papildus EIB pasākumu stiprināšanai, īpaši pievēršoties MVU, ar procedūru vienkāršošanu un paātrināšanu iecerēts paātrināt struktūrfondu un Kohēzijas fonda, kā arī Lauku attīstības fonda līdzekļu pieejamību. Ar Eiropas Sociālā fonda līdzekļiem paredzēts finansēt nodarbinātības, īpaši mazāk aizsargāto iedzīvotāju grupu, veicināšanas pasākumus, kā arī uzlabot Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fonda efektivitāti. Turklāt ir ieplānoti valsts atbalsta sniegšanu atvieglojoši noteikumi un pasākumi publisko iepirkumu paātrinātai norisei.

5.4   Ar dalībvalstu pasākumiem, izmantojot reformētā Stabilitātes un izaugsmes pakta paaugstināto elastīgumu, papildus automātiskās stabilizācijas ietekmei iecerēts stimulēt pieprasījumu, palielinot valsts izdevumus un/vai samazinot nodokļus, turklāt Komisijas priekšlikumā tas ilustrēts ar dažiem konkrētiem piemēriem. Tiem pieskaitāmi, piemēram, uz laiku paaugstināti pabalstu maksājumi bezdarbniekiem vai mājsaimniecībām ar zemiem ienākumiem, publiski ieguldījumi infrastruktūrā un izglītībā, atbalsts MVU (piemēram, aizdevumi vai ieguldījumi riska kapitālā), pasākumi cīņai ar klimata pārmaiņām, darba devējiem un darba ņēmējiem piemērojamo nodokļu un sociālo maksājumu samazināšana, kā arī PVN standarta likmes pagaidu pazemināšana. Pasākumu pagaidu rakstura mērķis ir nepieļaut, lai ekonomikas atveseļošanas darbību kopums vidējā termiņā un ilgtermiņā apdraudētu publisko līdzekļu ilgtspējību.

5.5   Dalībvalstu pasākumi jāīsteno saskaņoti, jo atsevišķu valstu sākotnējā situācija un rīcības iespējas ir atšķirīgas. Tiem jābūt laika ziņā ierobežotiem, jo nedrīkst aizmirst vidējā termiņā noteiktos budžeta mērķus. Šie pasākumi būtu jāatbalsta ar strukturālām reformām, kuru mērķis ir tirgu efektīvāka darbība un konkurētspējas paaugstināšana.

5.6   Ekonomikas atveseļošanas plāns jācenšas cieši saskaņot ar Lisabonas izaugsmes un nodarbinātības stratēģijas svarīgākajiem jautājumiem (cilvēki, ekonomika, infrastruktūra un enerģētika, pētniecība un jauninājumi). Komisija ir pieņēmusi pasākumu kopumu, lai veiktu izmaiņas atveseļošanas plānā un stiprinātu Lisabonas izaugsmes un nodarbinātības stratēģiju. Nākamajā gadā iesniegs situācijas analīzi katrā dalībvalstī, kurā būs izvērtēts Lisabonas stratēģijas īstenošanas progress (1). Ekonomikas atveseļošanas plānā ietverts plašs pasākumu klāsts, no kura katras valsts valdība ir aicināta izvēlēties tai piemērotos.

5.7   Vēl viena ekonomikas atveseļošanas plāna svarīga iezīme ir pievēršanās “zaļajai” ekonomikai, kas nozīmē viedu produktu ražošanu, kā rezultātā saimnieciskā darbība rada nelielas oglekļa emisijas. Tam pieskaitāmi ieguldījumi energoefektivitātē, vidē un klimata aizsardzībā. Arī krīzes īpaši skarto nozaru, piemēram, automobiļu ražošanas un būvniecības nozares, atbalsta pasākumiem jābūt saistītiem ar vides un enerģijas taupīšanas mērķiem.

5.8   Plānā tāpat uzsvērta vajadzība pēc visā pasaulē saskaņotas rīcības, iesaistot arī jaunās tirgus ekonomikas valstis, lai tādā veidā atjaunotu ekonomikas izaugsmi.

6.   EESK sākotnējais stāvokļa vērtējums.

6.1   Kvalitatīvais novērtējums.

6.1.1   Komisijas dokumentā piemērotā formā apzinātas gaidāmās problēmas, nepieciešamība pēc rīcības un vajadzības. Eiropai jārīkojas ātri, pašpārliecināti, mērķtiecīgi un tālejoši. Eiropai jāapzinās tās lielā nozīme, un jāvelta visas pūles, lai vairotu starptautisko centienu efektivitāti.

6.1.2   Jānostiprina uzticība un pieprasījums, lai apturētu ekonomikas lejupslīdi. Īpaši izlēmīgi jācīnās ar krīzes nelabvēlīgo ietekmi uz darba tirgu un uz sabiedrības neaizsargātākajiem locekļiem. Līdzšinējo makroekonomikas politikas instrumentu kopums nepiedāvāja piemērotas atbildes uz gaidāmajām problēmām, jo netika novērtēta iekšzemes pieprasījuma nozīme ekonomikas ciklā. Lai arī novēloti, Komisija tomēr ir pievērsusies EESK jau gadiem ilgi izteiktajam aicinājumam atzīt budžeta un monetārās politikas nozīmi pieprasījuma nostiprināšanā, tādējādi vienlaicīgi ar uz piedāvājumu vērstiem pasākumiem palielinot konkurētspēju. Komisija un dalībvalstis beidzot ir sapratušas, ka ar budžeta politikas palīdzību jāīsteno ekspansīvi pasākumi, jo monetārās politikas pasākumu efektivitāte pašreizējā situācijā ir ļoti ierobežota.

6.1.3   Šajā sakarā interesanta šķiet Komisijas norāde uz Stabilitātes un izaugsmes pakta lielāku elastīgumu kopš tā reformēšanas 2005. gadā. Teikts, ka šāds elastīgums pašreizējā situācijā jāizmanto, ar ko jāsaprot, ka šodienas īpašajos apstākļos, kad vienlaicīgi vērojama gan finanšu krīze, gan ekonomikas lejupslīde, par lietderīgu uzskatāma arī budžeta deficītam noteiktās 3 % robežas pārsniegšana uz ierobežotu laiku.

6.1.4   EESK atzinīgi vērtē to, ka Komisija uzsver ECB nozīmīgumu reālās ekonomikas atbalstā. Šajā sakarā Komisija norāda uz ECB ievērojamo ieguldījumu tirgu stabilizēšanā, piešķirot bankām kredītus un palīdzot saglabāt likviditāti, kā arī vērš uzmanību uz iespējām samazināt procentu likmes.

6.1.5   Nav šaubu, ka nākamajā izaugsmes periodā pēc krīzes pārvarēšanas atkal jāņem vērā budžeta politikas vidējā termiņa mērķi, lai izvairītos no publisko līdzekļu ilgtspējības apdraudējuma. Būs jāpievērš uzmanība tam, lai papildu slogs atkal netiktu uzlikts ar darbu saistītajiem faktoriem vai netiktu noteikti nepieļaujami ierobežojumi izdevumiem par dažādiem pabalstiem. Tādēļ jau šobrīd jādomā par tādām koncepcijām, kas, piemēram, ļautu rast jaunus ieņēmumu avotus. Turklāt būtu jāņem vērā arī tas, ka valsts izdevumu īpatsvara atjaunošana līmenī, kāds tas bija pirms krīzes, nav pašmērķis. Ņemot vērā, ka Eiropas sociālajam modelim raksturīga iedzīvotāju novecošana un augsti sociālie standarti, augstāks valsts izdevumu īpatsvars nav katrā ziņā uzskatāms par trūkumu. Jāatzīmē, ka valstīs ar veiksmīgu elastdrošības stratēģiju valsts izdevumu īpatsvars ir salīdzinoši augsts.

6.1.6   Valsts pasākumi ne tikai jāpapildina ar Eiropas līmeņa pasākumiem, bet katrā ziņā arī saskaņoti jāīsteno. Tādā veidā var panākt pozitīvu pārrobežu ietekmi un izvairīties no problēmas, kas saistīta ar labuma gūšanu uz citu rēķina. Valstis, kas nav iesaistījušās ekonomikas atveseļošanas plānā, var mazināt pasākumu efektivitāti. Savukārt valstīm, kas aktīvi piedalās ekonomikas atveseļošanā, var nākties uzklausīt pārmetumus par nepilnībām. Tādējādi īpaša atbildība jāuzņemas tām dalībvalstīm, kuras sava lieluma dēļ ievērojami ietekmē kopējo attīstību un kurām ir salīdzinoši lielas iespējas elastīgi rīkoties ar saviem budžeta līdzekļiem.

6.1.7   Atzinīgi jānovērtē arī tas, ka izaugsmes stimulēšanas procesā netiek aizmirsti mērķi vides, klimata pārmaiņu un enerģētikas jomā un uzmanība ir pievērsta ne tikai rūpnieciski augsti attīstītajām valstīm. No globālā viedokļa svarīga ir arī vēršanās pret neattaisnojamiem protekcionisma pasākumiem.

6.2   Kvantitatīvais novērtējums.

6.2.1   Šajā atzinumā EESK vēlas pievērsties makroekonomiskā stāvokļa vispārējam vērtējumam. Tomēr Komiteja turpinās darbu un priekšlikumus un secinājumus detalizēti izskatīs un novērtēs nākamajā atzinumā. Šajā procesā būs jāapspriež vajadzīgās izmaiņas atbalsta sniegšanas tiesībās un arī Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fondam paredzēto noteikumu grozījumi. Daži Komisijas piedāvātajā apjomīgajā “instrumentu kopumā” iekļautie pasākumi jāvērtē kritiski. Tādi ir, piemēram, neviennozīmīgi vērtētā sociālo nodokļu un darbietilpīgiem pakalpojumiem piemērotās pievienotās vērtības nodokļa likmes samazināšana. Būtu jāpievēršas arī jautājumam par to, cik atbilstoši konkurences noteikumu prasībām ir subsīdiju un dažādu programmu maksājumi.

6.2.2   Tā kā ekonomikas atveseļošanas pasākumus paredzēts papildināt ar strukturālām reformām, jārūpējas par to, lai šādas reformas nebūtu pretrunā ar pieprasījuma stimulēšanas mērķi. Strukturālās reformas jāīsteno sociāli pieņemamā veidā, un ar to palīdzību jāveicina izaugsme un nodarbinātība.

6.2.3   Tomēr kritiski jāvērtē tas, ka finansējums diviem gadiem 200 miljardu euro apmērā šķiet ievērojami lielāks nekā tas patiesībā ir. Būtībā “jaunu” naudas līdzekļu ir ievērojami mazāk. ES budžeta un Eiropas Investīciju bankas līdzekļi daļēji ir tikai tāda finansējuma paātrināta piešķiršana, kurš bija ieplānots jau iepriekš. Arī valstu finansējums bieži vien nav jaunas papildu iniciatīvas, bet tādu pasākumu uzskaitījums, ko valstu valdības jau bija ieplānojušas vai pat pieņēmušas vēl pirms ES ekonomikas atveseļošanas plāna izstrādes.

7.   Finanšu tirgu reorganizācija.

7.1   Divas smagas krīzes īsā laika posmā ir pietiekams iemesls reorganizēt finanšu tirgus, ar to saprotot tirdzniecības, produktu, tirgus dalībnieku, uzraudzības, reitinga aģentūru u.c. regulējumu, turklāt tam jānotiek kā ES, tā arī visā pasaulē. Tas vajadzīgs, lai iespējami ātri varētu atjaunot uzticību finanšu iestādēm, šo iestāžu savstarpējo uzticību, kā arī investoru un patērētāju uzticību. Finanšu tirgu reforma un to darbības spēju ātra atgūšana ir svarīgākais nosacījums, lai tie atkal varētu pildīt savu uzdevumu – sniegt atbalstu reālajai ekonomikai, un ekonomikas atveseļošanas pasākumi būtu sekmīgi.

7.2   Eiropā, neveicot attiecīgu izvērtējumu, tika īstenoti daudzi sākotnēji ASV aizsākti pasākumi, proti, ieviesti tā dēvētie finanšu jauninājumi, izmantojot pensiju sistēmu finansējumu, kā arī grāmatvedības uzskaites noteikumi, un šie pasākumi, kā zināms, izrādījās neveiksmīgi. Tādēļ turpmāk atkal vairāk jāņem vērā Eiropai raksturīgās metodes, tās priekšrocības, pieredze, tradīcijas, kam pieskaitāmas arī tādas īpašas iezīmes kā, piemēram, uzņēmējdarbības organizācija, veidojot kooperatīvus. Turklāt pastiprināti jāizmanto līdz ar paplašināšanos palielinājusies euro zonas “kritiskā masa”. Vašingtonā notikušais G-20 samits šajā ziņā bija pozitīvs signāls, un tā laikā panāktie sasniegumi jāturpina pilnveidot, gatavojoties 2009. gada 2. aprīlī Londonā ieplānotajam samitam.

7.3   Finanšu tirgiem nepieciešamā reorganizācija un jauna regulējuma izstrāde Komisijas ekonomikas atveseļošanas plānā nav apskatīta. EESK izsaka cerību, ka vienīgais iemesls tam ir Komisijas ieplānotā iniciatīva ar nosaukumu “ES finanšu tirgu uzraudzība”, ko iecerēts pieņemt 2009. gada jūlijā. Izstrādājot jaunus pamatnoteikumus, būs jāņem vērā arī tie zinātniskie pētījumi, kuros norādīts, ka spekulatīvos tirgos – to būtiski ietekmē lielu tirgus dalībnieku ar datora palīdzību modelētu tirdzniecības sistēmu izmantošana un tirdzniecības lēmumu pieņemšana – raksturīgas finanšu instrumentu vērtības sistemātiskas svārstības abos virzienos, ko izraisa vairākuma tirgus dalībnieku pieņemti lēmumi. EESK patur tiesības savas prasības un priekšlikumus par minēto jautājumu paust vēlāk un šajā sakarā vērš uzmanību arī uz Komitejas 2009. gada 22. un 23. janvārī Briselē rīkoto konferenci ar nosaukumu “Likmes beigušās” – kā atjaunot Eiropas sociālo tirgus ekonomiku pēc “kazino kapitālisma” sabrukuma.

---

(1)  Sīkāku informāciju par pasākumu kopumu skatīt preses relīzē ““Komisijas lēmumi par Lisabonas izaugsmes un nodarbinātības stratēģiju” (IP/08/1987, pieejama tikai angļu, franču un vācu val.).

---