52008PC0370

[pic] | EIROPAS KOPIENU KOMISIJA |

Briselē, 11.6.2008

COM(2008) 370 galīgā redakcija

2005/0237 (COD)

KOMISIJAS PAZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM atbilstoši EK līguma 251. panta 2. punkta otrajai daļai par

kopējo nostāju, kuru pieņēmusi Padome, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvu, ar ko nosaka kopīgus noteikumus un standartus attiecībā uz organizācijām, kas pilnvarotas veikt kuģu pārbaudes un apsekojumus, un attiecīgajām darbībām, kuras veic valsts administrācijas jūras lietu jomā, un Eiropas Parlamenta un Padomes regulu, ar ko nosaka kopīgus noteikumus un standartus attiecībā uz organizācijām, kas pilnvarotas veikt kuģu pārbaudes un apsekojumus

(Dokuments attiecas uz EEZ))

2005/0237 (COD)

KOMISIJAS PAZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM atbilstoši EK līguma 251. panta 2. punkta otrajai daļai par

kopējo nostāju, kuru pieņēmusi Padome, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvu, ar ko nosaka kopīgus noteikumus un standartus attiecībā uz organizācijām, kas pilnvarotas veikt kuģu pārbaudes un apsekojumus, un attiecīgajām darbībām, kuras veic valsts administrācijas jūras lietu jomā, un Eiropas Parlamenta un Padomes regulu, ar ko nosaka kopīgus noteikumus un standartus attiecībā uz organizācijām, kas pilnvarotas veikt kuģu pārbaudes un apsekojumus

(Dokuments attiecas uz EEZ))

PRIEKŠVĒSTURE

Datums, kad priekšlikumu nosūta Eiropas Parlamentam un Padomei (dokuments COM(2005) 587, galīgā redakcija, — 2005/0237COD) | 2006. gada 30. janvāris |

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinuma datums: | 2006. gada 13. septembris |

Reģionu komitejas atzinuma datums: | 2006. gada 15. jūnijs |

Eiropas Parlamenta atzinuma datums (pirmais lasījums): | 2007. gada 25. aprīlis |

Kopējās nostājas pieņemšanas datums: | 2008. gada 6. jūnijs |

KOMISIJAS PRIEKŠLIKUMA MĒRĶIS

Šā priekšlikuma mērķis ir reformēt spēkā esošo atzīšanas sistēmu, kuru Kopiena piemēro organizācijām, kurām dalībvalstis uzticējušas veikt kuģu drošības pārbaudes un sertificēšanu atbilstīgi starptautiskajām konvencijām (klasificēšanas sabiedrības), un kas noteikta Direktīvā 94/57/EK (OV L 319 12.12.1994., 20. lpp). Šī direktīva ceturto reizi grozīta, izmantojot pārstrādāšanas metodi.

Pārstrādāšanas priekšlikuma mērķis ir:

1. stiprināt atzīto organizāciju uzraudzības sistēmu, izveidojot šīm organizācijām kopēju, tomēr neatkarīgu to kvalitātes vadības sistēmu sertificēšanas organizāciju;

2. apvienot spēkā esošo dubulto parastās un ierobežotās atzīšanas sistēmu. Turpmāk atzīšana organizācijām tiks piešķirta, pamatojoties vienīgi uz attiecīgo organizāciju sniegumu un sniegto pakalpojumu kvalitāti, neņemot vērā organizāciju lielumu;

3. vienkāršot un uzlabot Kopienas piemēroto atzīšanas kritēriju struktūru, paaugstinot to prasības;

4. reformēt sankciju sistēmu, kura patlaban paredz tikai atzīšanas apturēšanu vai atsaukšanu. Priekšlikuma mērķis ir ieviest pakāpeniskāku un efektīvāku finansiālu sankciju sistēmu, nopietnākos gadījumos saglabājot atsaukšanas iespēju;

5. ieviest savstarpēju klases sertifikātu atzīšanu atzīto organizāciju vidū (sertifikāti par atbilstību šo organizāciju tehniskajiem normatīviem), jo īpaši attiecībā uz sertifikātiem kuģu aprīkojuma jomā, kuri izsniegti, pamatojoties uz līdzvērtīgiem tehniskiem standartiem;

6. precizēt dažu direktīvas noteikumu darbības jomu un atvieglot to piemērošanu.

KOMENTĀRI PAR KOPĒJO NOSTĀJU

Priekšlikuma sadalīšana direktīvas projektā un regulas projektā

Padome priekšlikumu sadalīja direktīvas projektā un regulas projektā, lai nodrošinātu to, ka sistēma ir juridiski neapstrīdama, jo īpaši attiecībā uz pienākumu uzlikšanu atzītām organizācijām, tostarp finansiālu sankciju sistēmas ieviešanu.

Komisija atzīmē, ka direktīvas projekts skar attiecības starp dalībvalstīm un atzītām organizācijām, kurām šīs valstis deleģē pienākumu veikt pārbaudes un sertificēšanu atbilstīgi starptautiskajām konvencijām. Savukārt viss, kas attiecas uz atzīšanas režīmu (tostarp atzīšanas piešķiršana, atzīšanas kritēriji, atzīto organizāciju pienākumi attiecībā uz ziņošanu un sadarbību, atzīto organizāciju periodisks novērtējums, trūkumu novēršana un visbeidzot atzīšanas atsaukšana), ir pilnībā iekļauts regulas projektā.

Komisija neiebilst pret šādu dalījumu, ja, a) papildus vajadzīgajiem teksta grozījumiem tiek saglabāta oficiāla procedūra, pilnībā ievērojot Komisijas priekšlikuma būtību, un b) dalījums veicina lielāku tiesisko noteiktību attiecīgajām organizācijām.

Direktīvas projekts

Komisija uzskata, ka Padomes veiktie apsvērumu grozījumi ir saskaņā ar grozījumiem tiesību akta pamatdaļā.

Grozījumi tiesību akta pamatdaļā.

- Grozījumi, kas veikti 6. un 7. pantā, ir saskaņā ar regulatīvās kontroles komitejas procedūras ieviešanu, kas paredzēta Padomes Lēmumā 2006/512/EK[1].

- Padome no 8. panta 1. punkta svītroja drošības klauzulu. Komisija to nebija ierosinājusi. Tomēr Komisijas viedoklis ir, ka šis grozījums būtu jāuzskata par tehnisku darbību, kuras nolūks ir atcelt mehānismu, kurš saglabājies no direktīvas iepriekšējām redakcijām, bet kuru vairs nepiemēro. Minētais mehānisms patiešām nav saderīgs ar tām novērtēšanas un sankciju pilnvarām, kas Komisijai piešķirtas ar vēlākiem grozījumiem. Tāpēc Komisija uzskata, ka var atbalstīt šo grozījumu, jo tas nemazina tās iniciatīvas tiesības.

- Komisija atgādināja savu nostāju jautājumā par atbilstības tabulām, kas, lai aizstāvētu iedzīvotāju intereses un nodrošinātu labāku regulējumu un pārskatāmību, dalībvalstīm jāizveido par veikto transponēšanas pasākumu un direktīvas noteikumu atbilstību. Neskatoties uz to, ka šis nosacījums ir svītrots no 14. panta, Komisija piekrita Padomes ierosinājumam, lai varētu pabeigt starpiestāžu procedūru. Tomēr tā izsaka cerību, ka institūcijas kopīgi izskatīs šo horizontālo jautājumu.

Tādējādi grozītajā tekstā ir pārņemts Eiropas Parlamenta ierosinātais 3., 5., 7., 9., 13., 29., 34., 35. līdz 37. un 51. grozījums, kam Komisija piekrita. 1., 4. un 8. redakcionālais grozījums, kam Komisija bija piekritusi principā, netika pārņemts. Tomēr divu pirmo grozījumu princips ir atspoguļots regulas projekta pielikuma B6 (l). kritērijā, un Komisija to uzskata par pareizu rīcību.

Komisija uzskata, ka pārējie Padomes veiktie grozījumi tiesību akta pamatdaļā ir mazsvarīgāki un/vai redakcionāla vai tehniska rakstura grozījumi, un tāpēc tie ir pieņemami.

Regulas projekts

Komisija uzskata, ka Padomes ierosinātie apsvērumu grozījumi ir saskaņā ar grozījumiem tiesību akta pamatdaļā, izņemot 1.a un 28.a apsvērumu. Komisijas piezīmes par 1.a un 28.a apsvērumu ir šādas.

- Komisija nepiekrīt jaunajam 1.a apsvērumam, saskaņā ar kuru regula ir jāinterpretē atbilstoši starptautiskiem tiesību aktiem. Komisija uzskata, ka: a) regulas projekts pilnībā atbilst starptautiskiem tiesību aktiem un b) Kopienas tiesību aktu interpretēšana ir ekskluzīvā Eiropas Kopienu Tiesas jurisdikcijā, kuru likumdevējs nevar ierobežot.

- Komisija var pieņemt jauno 28.a apsvērumu, jo tajā noteikts, ka atzītām organizācijām ir jābūt visaptverošam tehnisku normatīvu kopumam, kuri ir jāsaskaņo. Tomēr, novērtējot atzītās organizācijas un tās organizācijas, kas iesniegušas pieprasījumu par atzīšanu, Komisija arī turpmāk prasīs, lai šie divi nosacījumi tiktu ievēroti pilnībā.

Grozījumi tiesību akta pamatdaļā.

- 4. panta jaunais 1.a punkts skaidri nosaka to, kas jau tāpat izrietēja no Komisijas priekšlikuma, proti, atzīšanu var piešķirt tikai organizācijām, kas atbilst atzīšanas kritērijiem.

- 4. panta 4. punkta grozījumi ļauj elastīgāk attiekties pret iespēju ierobežot atzīšanu, šādam ierobežojumam paliekot izteikti kvalitatīvam. Vienlaikus Komisijai uzliktais pienākums paskaidrot šāda ierobežojuma iemeslus un tā iespējamās atcelšanas nosacījumus stiprina attiecīgās organizācijas tiesību un interešu aizsardzību.

- 5. pantā noteiktie termiņi, kādos jāveic trūkumu novēršanas pasākumi, pēc tam, kad trūkumi konstatēti, pastiprina spiedienu uz attiecīgo atzīto organizāciju.

- Padomes ierosinātie 6. panta grozījumi paredz uzsākt padomdevējas komitejas procedūru, pirms Komisija piemēro sankcijas tai atzītajai organizācijai, kas nav izpildījusi savas saistības. Komisija kopumā uzskata, ka komitoloģija nav visai piemērota šāda veida lēmumiem, tomēr atzīst, ka šādi lēmumi var ietekmēt attiecības starp dalībvalstīm un attiecīgajām organizācijām, ņemot vērā to, ka Kopienas atzīšanas galīgais mērķis ir atļaut dalībvalstīm deleģēt pienākumu veikt pārbaudes un sertificēšanu saskaņā ar starptautiskajām konvencijām. Tāpēc Komisija piekrīt Padomes piedāvātajam risinājumam, kurš, lai arī dalībvalstīm sniedz iespēju paust viedokli par konstatētajiem pārkāpumiem un noteiktajām sankcijām, izslēdz jebkāda politiska spiediena iespēju. Turklāt Padome uzskatīja, ka soda naudas maksimālā summa jāaprēķina, pamatojoties uz attiecīgās organizācijas vidējo apgrozījumu iepriekšējos trijos finanšu gados, un tas šķiet pamatoti. Visbeidzot tas, ka Eiropas Kopienu Tiesai tiek piešķirta pilna jurisdikcija attiecībā uz soda naudām, stiprina procesuālās garantijas un atbildētāja tiesību aizsardzību.

- Attiecībā uz atzīšanas atsaukšanu Padome pievienoja piekto iespējamo gadījumu, lai jo īpaši izvairītos no atzītai organizācijai noteikto sankciju publiskas vai privātas subsidēšanas. Komisija pilnībā atbalsta šādu priekšlikumu, jo, pastāvot šādai iespējai, sistēma zaudētu tās preventīvo ietekmi.

- Padomes 9. panta jaunais formulējums nemaina Komisijas sākotnējā priekšlikuma būtību, un piekļuve dokumentiem un kuģiem, kas vajadzīga, lai novērtētu atzītas organizācijas, joprojām ir pilnībā garantēta.

- 10. pantā svarīgi uzlabojumi ir veikti attiecībā uz klases sertifikātu savstarpēju atzīšanu, kas turpmāk ir automātiska visam aprīkojumam, kas minēts Direktīvā 96/98/EK[2] par kuģu aprīkojumu. Padome precizē, ka savstarpēja atzīšana attiecas tikai uz aprīkojumu, materiāliem un sastāvdaļām, tādējādi skaidri pasakot to, kas jau iepriekš izrietēja no sākotnējā priekšlikuma. Padome ierosināja ieviest divus jaunus mehānismus. Pirmkārt, ja atzītajām organizācijām nav izdevies ieviest savstarpēju atzīšanu, tām ir jāsniedz paskaidrojumi, lai gan tas ir pieļaujams vienīgi drošības nolūkos. Otrkārt, drošības klauzula atzītajām organizācijām ļaus atteikties uz kuģa uzstādīt konkrētu, prasībām neatbilstošu aprīkojumu, vienlaikus nemazinot savstarpējās atzīšanas principa nozīmību. Visbeidzot, Eiropas Parlamenta 53. grozījumā paredzētais periods, kura laikā Komisija var iesniegt ziņojumu par savstarpējās atzīšanas īstenošanu, ir pagarināts no trim līdz pieciem gadiem. Ņemot vērā tehniski sarežģīto procesu, kas atzītajām organizācijām jāīsteno, Komisija šīs izmaiņas arī uzskata par atbilstošām.

- Komisija ir gandarīta, ka kopējā nostājā ir saglabāts nosacījums par to, ka atzītajām organizācijām ir jāievieš to kvalitātes vadības sistēmu kopēja un neatkarīga sertificēšanas sistēma. Attiecīgi 11. pantā ir pārņemti Komisijas sākotnējā priekšlikuma pamatelementi, sistēmas ieviešanu pilnībā atstājot atzītās organizācijas ziņā, proti, neiesaistot tajā dalībvalstis un Komisiju. Parlaments vēlējās, lai dalībvalstis tiktu iesaistītas sistēmas ieviešanā, kam Komisija principā piekrita. Tomēr no šīs idejas ir jāatsakās, jo ir paredzēts attiecībā uz atzītām organizācijām izstrādāt starptautisku kodeksu, kurš ietvers spēcīgu neatkarīgas sertificēšanas mehānismu (skatīt turpmāk).

- Attiecībā uz komitoloģiju Padome iekļāva iespēju Komisijai pieņemt pielikuma kritēriju skaidrošanas un piemērošanas noteikumus. Tas var sniegt praktisku ieguldījumu, lai efektīvi īstenotu šos kritērijus, un sniegt lielāku tiesisko noteiktību visām ieinteresētajām pusēm, ņemot vērā ļoti vispārīgo raksturu, kurš piemīt dažiem kritērijiem (piemēram, par resursiem, kuriem jābūt atzīto organizāciju rīcībā).

Tādējādi grozītais teksts pilnībā vai daļēji pārņem 6., 12., 15., 17., 18., 25., 38. līdz 44., 50., 52. līdz 56., 59. līdz 61., 66. un 68. grozījumu, kam Komisija ir piekritusi. 18., 26., 14. un 69. grozījums, kam Komisija piekritusi pilnībā vai daļēji, ir pārņemts kopējā nostājā tādā formulējumā, kas Komisiju apmierina. 16., 62., 64., 65. un 71. grozījumu par tās organizācijas nosaukumu, kas atbildīga par atzīto organizāciju kvalitātes sistēmu sertificēšanu, Komisija pieņēma vienīgi principā, jo termina „komiteja” lietošana varētu radīt neskaidrības ar komitoloģijas procedūru. Komisija uzskata, ka Padomes ierosinātais nosaukums, proti, „kvalitātes novērtēšanas un sertificēšanas sistēma”, ir pilnībā apmierinošs kompromiss.

Komisija uzskata, ka citi (iepriekš nepieminēti) Padomes veikti grozījumi tiesību akta pamatdaļā ir mazsvarīgāki un/vai vienīgi redakcionāla vai tehniska rakstura grozījumi, un tāpēc tie ir pieņemami.

Padomes un Komisijas kopējs paziņojums par Starptautiskās Jūrniecības organizācijas (SJO) izstrādātu kodeksu, kas paredzēts atzītām organizācijām

Komisija un Padome ir vienisprātis, ka sistēma, kuru Kopiena pašlaik izstrādā, varētu lieti noderēt par paraugu starptautiskā mērogā. Tas atbilst Eiropas Parlamenta uzskatam par vajadzību koordinēt starptautisko un Kopienas sistēmu. Tādējādi Komisija un dalībvalstis ir gatavas rosināt SJO uzsākt darbu pie kodeksa izstrādes, kas klasificēšanas sabiedrību darbā nodrošinātu augstu kvalitāti starptautiskā mērogā. Tādēļ Padome un Komisija parakstīja kopēju paziņojumu, kurš ir pievienots pielikumā.

4. Secinājumi

Padomes kopējā nostāja pilnībā atbilst apsvērumiem, kas Komisiju mudināja iesniegt priekšlikumu Direktīvas 94/57/EK pārstrādāšanai, kā arī saglabā Komisijas ieteikto pasākumu galvenos elementus. Tagad, kad tiesību akts ir ticis sadalīts direktīvas projektā un regulas projektā, vairums no šiem pasākumiem ir iekļauti regulas projektā. Turklāt kopējā nostājā ir iekļauti gandrīz visi Eiropas Parlamenta ierosinātie grozījumi, kurus Komisija varēja pieņemt pilnībā vai daļēji.

Tāpēc Komisija uzskata, ka minētā kopējā nostāja, kuru Padome pieņēma vienbalsīgi, veido labu pamatu tam, lai otrajā lasījumā Eiropas Parlaments to atbalstītu, un pieņem šo kopējo nostāju, ar nosacījumu, ka tiek ņemtas vērā iepriekš izteiktās piezīmes un iebildumi.

PIELIKUMS

PADOMES UN KOMISIJAS PAZIŅOJUMS

„Padome un Komisija uzskata, ka šīs direktīvas mērķi – kuģošanas drošības uzlabošana un jūras piesārņojuma novēršana – būtu jātiecas sasniegt arī starptautiskā mērogā. Tādēļ dalībvalstīm un Komisijai, sadarbojoties ar citām SJO dalībvalstīm, būtu jāierosina SJO izstrādāt starptautisku kodeksu atzītām organizācijām.

Pamatojoties uz šīs direktīvas principiem, šajā kodeksā attiecīgi būtu jāietver:

a) obligātas prasības, kas jāievēro atzītām organizācijām attiecībā uz tiesību aktos noteikto darbu. Tas cita starpā ietver: vispārējas prasības, piemēram, neatkarība, objektivitāte, integritāte, kompetence un atbildība; prasības attiecībā uz organizāciju, pārvaldību un resursiem; prasības attiecībā uz sertificēšanas procedūru; prasības, kas saistītas ar kvalitātes pārvaldību,

un

b) pamatu un procedūras obligātajai revīzijas shēmai, lai pārliecinātos, ka atzītā organizācija izpilda a) punktā minētās prasības.”

[1] OV L 200, 22.7.2006., 11. lpp.

[2] OV L 46, 17.2.1997., 25. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Direktīvu 2002/84/EK (OV L 324, 29.11.2002., 53. lpp).