52008PC0129

[pic] | EIROPAS KOPIENU KOMISIJA |

Briselē, 2008.3.7

COM(2008) 129 galīgā redakcija

208/0054 (CNS)

Priekšlikums

PADOMES REGULA,

ar ko atver autonomas Kopienas tarifu kvotas dažu zvejas produktu importam Kanāriju salās un paredz šo kvotu pārvaldību

(iesniegusi Komisija)

PASKAIDROJUMA RAKSTS

1. PRIEKšLIKUMA KONTEKSTS

- Priekšlikuma pamatojums un mērķi

5. pants Padomes Regulā (EK) Nr. 704/2002 par kopējā muitas tarifa autonomo likmju atsevišķu rūpniecības ražojumu ievešanai pagaidu atcelšanu un Kopienas tarifa autonomo kvotu atklāšanu dažu zvejniecības produktu ievešanai un šo kvotu pārvaldību Kanāriju salās.

- Vispārīgais konteksts

No 1991. gada Eiropas Savienība ir daļēji vai pilnībā atcēlusi kopējā muitas tarifa nodokļus dažu zvejas produktu importam Kanāriju salās. Kanāriju salu īpašais ģeogrāfiskais novietojums saistībā ar vietējam patēriņam nozīmīgiem dažu zvejas produktu piegādes avotiem rada papildu izmaksas šai nozarei. Šo dabisko traucējumu, cita starpā, var novērst, uz laiku atceļot ievedmuitas nodokļus attiecīgajiem trešo valstu produktiem Kopienas tarifu kvotām piemērotā apjomā.

- Spēkā esošie noteikumi priekšlikuma jomā

Atbalsta juridiskā pamata, proti, Regulas (EK) Nr. 704/2002, darbības termiņš beidzās 2006. gada 31. decembrī.

- Atbilstība pārējiem ES politikas virzieniem un mērķiem

Priekšlikums par beznodokļu tarifu kvotu atvēršanu un to pārvaldību ir saskaņā ar EK līguma 299. panta 2. punktu, kurā paredzēti īpaši pasākumi, lai palīdzētu attālākajiem reģioniem. Tas atbilst arī saistībām, ko Komisija uzņēmās savā 2004. gada 26. maija paziņojumā par uzlabotu partnerību attālākajiem reģioniem (COM(2004) 343, galīgā redakcija), kurā tā norādīja, ka ir gatava izskatīt kopējā muitas tarifa nodokļa samazināšanu, pat likvidēšanu, kas ļautu piegādāt nelauksaimniecības izejvielas, lai veicinātu ražošanu attālākajos reģionos.

Ierosinātās beznodokļu tarifu kvotas jāuzskata par citiem papildu pasākumiem Kanāriju salu zivsaimniecības nozares atbalstam, kurus uzsākts īstenot, pamatojoties uz EK līguma 299. panta 2. punktu, tostarp, piemēram, shēma papildu izmaksu kompensēšanai, kuras radušās attālāko reģionu zvejas produktu tirdzniecībā (Padomes 2007. gada 21. maija Regula (EK) Nr. 791/2007).

2. APSPRIEšANāS AR IEINTERESēTAJāM PERSONāM UN IETEKMES NOVēRTēJUMS

- Apspriešanās ar ieinteresētajām personām

Apspriedes ar Kanāriju salu zivsaimniecības nozares ieinteresētajām personām notika saskaņā ar Spānijas iestāžu sagatavotajiem ziņojumiem par to pasākumu īstenošanu, kas noteikti Padomes Regulas (EK) Nr. 704/2002 3. pantā. Turpmākas apspriedes ar Spānijas iestādēm norisinājās 2007. gada pirmajā pusgadā, lai precizētu iepriekšminēto ziņojumu saturu.

Spānijas iestādes oficiāli pieprasīja iepriekšminēto pasākumu pagarināšanu laikposmam no 2007. līdz 2013. gadam.

- Ekspertu atzinumu pieprasīšana un izmantošana

Skatīt iepriekš.

- Ietekmes novērtējums

Ietekmes novērtējums netika sagatavots, jo priekšlikums nav jauna politikas iniciatīva, bet gan tikai spēkā esošo pasākumu turpinājums.

Novērtējot Spānijas iestāžu prasību par pasākumu turpināšanu, Komisijas dienesti izvērtēja to, kādu iespaidu uz Kanāriju salu zivsaimniecības nozari atstās ierosinātās beznodokļu tarifu kvotas apvienojumā ar Padomes 2007. gada maijā pieņemtajiem pasākumiem zivsaimniecības nozares atbalstam attālākajos reģionos, jo īpaši, shēma to papildu izmaksu kompensēšanai, kuras radušās Kanāriju salu zvejas produktu tirdzniecībā (Padomes 2007. gada 21. maija Regula (EK) Nr. 791/2007).

3. PRIEKšLIKUMA JURIDISKIE ASPEKTI

- Ierosināto pasākumu kopsavilkums

Laikposmam no 2007. līdz 2013. gadam ierosināts atvērt divas beznodokļu tarifu kvotas atsevišķu zvejas produktu importam Kanāriju salās.

- Juridiskais pamats

EK līguma 299. panta 2. punkts.

- Subsidiaritātes princips

Kopējā muitas tarifa izmaiņas ir Kopienas ekskluzīvā kompetencē.

- Proporcionalitātes princips

Priekšlikums ir saskaņā ar proporcionalitātes principu šādu iemeslu dēļ.

Kvotas ir noteiktas tādā apjomā, kas precīzāk atbilst pašreizējam importam Kanāriju salās.

Jo īpaši attiecībā uz ziņojumiem, kas iesniedzami par pasākumu īstenošanas gaitu, ir panākts minimāls valsts un reģionālo pārvaldes iestāžu un Komisijas dienestu administratīvais slogs.

- Juridisko instrumentu izvēle

Ierosinātais juridiskais instruments: regula.

Citi instrumenti nebūtu piemēroti šāda iemesla dēļ. Priekšlikums paredz regulā noteikto pasākumu apturēšanu.

4. IETEKME UZ BUDžETU

Priekšlikums finansiāli neietekmē izdevumus, taču tas finansiāli ietekmē ieņēmumus. Pašu resursu zaudējums (kopējā muitas tarifa nodokļi) tiek lēsts neto 7,9 miljoni euro gadā.

5. PAPILDU INFORMāCIJA

- Pārbaude, pārskatīšana un turpināmība

Priekšlikumā ietverta pārskatīšanas klauzula.

Priekšlikumā ir iekļauta turpināmības klauzula.

208/0054 (CNS)

Priekšlikums

PADOMES REGULA,

ar ko atver autonomas Kopienas tarifu kvotas dažu zvejas produktu importam Kanāriju salās un paredz šo kvotu pārvaldību

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 299. panta 2. punktu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu[1],

ņemot vērā Eiropas Parlamenta atzinumu[2],

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu[3],

ņemot vērā Reģionu komitejas atzinumu[4],

tā kā:

(1) 2000. gada oktobrī un novembrī Spānijas iestādes lūdza vēl uz 10 gadiem paturēt spēkā kopējā muitas tarifa (KMT) pasākumus Kanāriju salām, kas pirmoreiz noteikti ar Padomes 1991. gada 26. jūnija Regulu (EEK) Nr. 1911/91 par Kopienas tiesību aktu noteikumu piemērošanu Kanāriju salām[5], un kuru termiņš beidzās 2001. gada 31. decembrī, kā arī iesniedza šo prasību pamatojošus dokumentus. Tomēr dokumentu novērtēšanas laiks bija nepietiekams, lai izdarītu galīgus secinājumus par to, vai pasākumu paturēšana spēkā prasītajā laika posmā vēl joprojām būtu pamatota. Tāpēc ar Padomes 2001. gada 30. maija Regulu (EK) Nr. 1105/2001 tarifu pasākumus pagarināja uz vienu gadu.

(2) Ar Padomes 2002. gada 25. marta Regulu (EK) Nr. 704/2002[6] atvēra Kopienas tarifa autonomās kvotas dažu zvejas produktu importam un paredzēja šo kvotu pārvaldību Kanāriju salās laikposmā no 2002. gada 1. janvāra līdz 2006. gada 31. decembrim.

(3) Ar Padomes 2007. gada 21. maija Regulu (EK) Nr. 791/2007[7] ieviesa jaunu shēmu, lai kompensētu papildu izmaksas, kuras radušās attālāko reģionu — Azoru salu, Madeiras, Kanāriju salu, Franču Gviānas un Reinjonas — zvejas produktu tirdzniecībā. Šīs shēmas nolūks ir veicināt reģiona ekonomisko un sociālo attīstību un ļaut tam gūt labumu no priekšrocībām, ko sniedz vienotais tirgus, kura neatņemamu daļu veido šis reģions, neskatoties uz objektīvajiem faktoriem, kas nosaka tā ģeogrāfisko un ekonomisko izolāciju.

(4) Kanāriju salu īpašais ģeogrāfiskais stāvoklis saistībā ar vietējam patēriņam nozīmīgiem dažu zvejas produktu piegādes avotiem rada papildu izmaksas šai nozarei. EK līguma 299. panta 2. punktā atzīts, ka šo dabisko traucējumu rada tas, ka tās ir salas, attālums un atrašanās perifērijā, un to var novērst arī, tā, ka uz laiku atceļ ievedmuitas nodokļus attiecīgiem trešo valstu produktiem Kopienas tarifu kvotām piemērotā apjomā.

(5) Komisija savā 2004. gada 26. maija paziņojumā „Uzlabota partnerība attālākajiem reģioniem” (COM(2004) 343) norādīja, ka ir gatava izskatīt kopējā muitas tarifa nodokļa samazināšanu, pat likvidēšanu, kas ļautu piegādāt nelauksaimniecības izejvielas, lai veicinātu ražošanu attālākajos reģionos, kā arī, ja tas ir pamatoti, apsvērt īslaicīgu tarifa nodokļu atcelšanu šajās nozarēs. Attiecībā uz zvejas produktiem šādus pasākumus apstiprinās vienīgi vietējam tirgum paredzētiem produktiem.

(6) Spānijas iestādes 2004. gada 29. jūlijā un 2006. gada 19. jūlijā iesniedza ziņojumus par Padomes Regulas (EK) Nr. 704/2002 3. pantā minēto pasākumu īstenošanu un lūdza tos pagarināt laikposmam no 2007. līdz 2013. gadam. Ņemot vērā iepriekš minētos ziņojumus, Komisija pārskatīja pieņemto pasākumu ietekmi uz dažu zvejas produktu importu Kanāriju salās.

(7) Spānijas iestāžu iesniegtajos ziņojumos norādīts, ka ar Padomes Regulu (EK) Nr. 704/2002 atvērtās kvotas nav pilnībā izmantotas.

(8) Tarifu kvotas, kas ir līdzīgas ar Padomes 2002. gada 25. marta Regulu (EK) Nr. 704/2002 atvērtajām kvotām atsevišķiem zvejas produktiem, ir pamatotas, jo tās segtu Kanāriju salu vietējā tirgus vajadzības, nodrošinot, ka samazināto ievedmuitas nodokļu plūsmas Kopienā saglabājas prognozējamas un skaidri nosakāmas.

(9) Tā kā ar Padomes Regulu (EK) Nr. 704/2002 atvērtās kvotas nav pilnībā izmantotas, ir jānosaka mazāka apjoma kvotas.

(10) Lai izvairītos no tiešas iekšējā tirgus darbības ietekmēšanas, ir jāveic pasākumi, lai nodrošinātu, to, ka zvejas produkti, par kuriem prasa kvotu atcelšanu, ir paredzēti vienīgi Kanāriju salu vietējam tirgum.

(11) Ar Komisijas 1993. gada 2. jūlija Regulu (EEK) Nr. 2454/93, ar ko nosaka īstenošanas noteikumus Padomes Regulai (EEK) Nr. 2913/92 par Kopienas Muitas kodeksa izveidi[8], ir kodificēti pārvaldības noteikumi attiecībā uz tarifu kvotām, kuras paredzēts izmantot, ievērojot muitas deklarāciju datējumu hronoloģisko secību.

(12) Jāpieņem pasākumi, lai Komisija regulāri saņemtu informāciju par attiecīgo importa apjomu, lai, ja vajadzīgs, tā varētu rīkoties, novēršot jebkādu spekulatīvu apriti vai tirdzniecības novirzes.

(13) Lai nodrošinātu Regulā (EEK) Nr. 704/2002 noteikto pasākumu nepārtrauktību, šajā regulā paredzētie pasākumi ir jāpiemēro no 2007. gada 1. janvāra,

(14) Turklāt, lai nodrošinātu atbilstību ar Padomes Regulu (EK) Nr. 791/2007 ieviestajai shēmai, tarifu kvotas jāatver laikposmam no 2007. līdz 2013. gadam,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

1. No 2007. gada 1. janvāra līdz 2013. gada 31. decembrim šīs regulas pielikumā minētos kopējā muitas tarifa nodokļus, kas piemērojami zvejas produktu importam Kanāriju salās, atceļ pilnā apjomā attiecībā uz minētajā pielikumā norādīto daudzumu.

2. Atcelšanu, kas minēta 1. punktā, piemēro vienīgi tiem produktiem, kas paredzēti Kanāriju salu vietējam tirgum. Tā attiecas tikai uz zvejas produktiem, kas nav izkrauti no kuģa vai gaisa kuģa pirms muitas deklarācijas par laišanu brīvā apgrozībā iesniegšanas Kanāriju salu muitas iestādēm.

2. pants

3. Līdz 2010. gada 31. maijam Spānijas kompetentās iestādes Komisijai iesniedz ziņojumu par 1. pantā minēto pasākumu īstenošanu. Komisija izvērtē šo pasākumu ietekmi un, pamatojoties uz šo ziņojumu, ja vajadzīgs, ierosina Padomei veikt attiecīgus grozījumus attiecībā uz importējamiem daudzumiem.

4. Līdz 2012. gada 31. maijam Spānijas kompetentās iestādes Komisijai iesniedz ziņojumu par 1. pantā minēto pasākumu īstenošanu. Komisija pārskata šo pasākumu ietekmi un, pamatojoties uz tās atzinumu, iesniedz Padomei attiecīgus priekšlikumus attiecībā uz laika posmu pēc 2013. gada.

3. pants

5. Ja Komisijai ir pamats domāt, ka atcelšana, kas paredzēta ar šo regulu, ir izraisījusi tirdzniecības novirzes attiecībā uz konkrētu produktu, tā pēc Muitas kodeksa komitejas atzinuma saņemšanas var provizoriski atcelšanu apturēt uz laiku, kas nepārsniedz 12 mēnešus. Ievedmuitas maksājumu produktiem, par kuriem atcelšana provizoriski apturēta, garantē iemaksājot nodrošinājumu. Nodrošinājuma iemaksa ir priekšnosacījums attiecīgās produkcijas laišanai brīvā apgrozībā Kanāriju salās.

6. Padome 1. punktā noteikto 12 mēnešu laikā, saņemot priekšlikumu no Komisijas, var pieņemt lēmumu par galīgu atcelšanu. Šajā gadījumā jāiekasē vairs nodokļu summa, ko sedz nodrošinājums.

7. Ja galīgais lēmums netiek pieņemts 12 mēnešu laikā, saskaņā ar 2. punktu nodrošinājumu atbrīvo.

4. pants

Šī regula stājas spēkā trešajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī .

To piemēro no 2007. gada 1. janvāra līdz 2013. gada 31. decembrim.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, […]

Padomes vārdā —

Priekšsēdētājs

PIELIKUMS

Kārtas nr. | KN kods | Apraksts | Kvotas apjoms (tonnās) | Kvotas nodoklis (%) |

09.2997 | 0303 | Saldētas zivis, izņemot zivju fileju un citādu zivju gaļu, kas minēta pozīcijā 0304 | 15 000 | 0 |

0304 | Svaiga, dzesināta vai saldēta zivju fileja un citāda zivju gaļa (malta vai nemalta} |

09.2651 | 0306 | Vēžveidīgie dzīvi, svaigi, dzesināti, saldēti, žāvēti, sālīti vai sālījumā, čaulā vai bez tās; vēžveidīgie čaulā, termiski apstrādāti, tvaicējot vai vārot ūdenī, arī dzesināti, saldēti, žāvēti, sālīti vai sālījumā; vēžveidīgo milti un granulas, kas derīgas lietošanai pārtikā | 15 000 | 0 |

0307 | Gliemji dzīvi, svaigi, dzesināti, saldēti, žāvēti, sālīti vai sālījumā, čaulā vai bez tās; Ūdens bezmugurkaulnieki, izņemot vēžveidīgos un gliemjus, dzīvi, svaigi, dzesināti, saldēti, žāvēti, sālīti vai sālījumā ; ūdens bezmugurkaulnieku, izņemot vēžveidīgos, milti un granulas, kas derīgas lietošanai pārtikā |

FINANŠU PĀRSKATS TIESĪBU AKTU PRIEKŠLIKUMIEM, KAS FINANSIĀLI IETEKMĒ VIENĪGI BUDŽETA IEŅĒMUMUS

1. PRIEKŠLIKUMA NOSAUKUMS

Priekšlikums Padomes regulai (EK), ar ko atver autonomas Kopienas tarifu kvotas dažu zvejas produktu importam Kanāriju salās un paredz šo kvotu pārvaldību

2. BUDŽETA POZĪCIJAS

Nodaļa un pants: 12. nodaļa, 120. pants.

Attiecīgajam gadam budžetā paredzētā summa:

3. JURIDISKAIS PAMATS

EK līguma 299. pants.

4. FINANSIĀLĀ IETEKME

( Priekšlikumam nav finansiālas ietekmes

( Priekšlikumam nav finansiālas ietekmes uz izdevumiem, taču ir finansiāla ietekme uz ieņēmumiem, un tā ir šāda:

(miljonos EUR, viena zīme aiz komata)

Budžeta pozīcija | Ieņēmumi[9] | 2007. gads |

120. pants | Ietekme uz pašu resursiem (Kopējie muitas tarifi) | - 7,9/gadā |

5. KRĀPŠANAS APKAROŠANAS PASĀKUMI

Tarifu kvotu pārvaldības noteikumi ietver pasākumus, kas vajadzīgi, lai novērstu krāpšanu un pārkāpumus (Kopienas Muitas kodeksā un tā īstenošanas noteikumos paredzēto kontroles pasākumu piemērošana).

6. CITAS PIEZĪMES

Šīs darbības aptuvenās izmaksas

Metode kopējo darbības izmaksu aprēķinam

Pamatojoties uz visjaunāko pilnīgo statistiku (2006. gads), šīs regulas piemērošanas ietekmi uz ikgadējiem zaudētajiem ieņēmumiem var novērtēt 10,5 miljonu EUR apmērā (skatīt tabulu). Minētā summa principā ir aprēķināta, pamatojoties uz vislielākās labvēlības režīma ( MFN ) muitas nodokļa likmēm, un, tā kā Kopiena piemēro zemākus nodokļus importam no vairākām valstīm, šādā veidā ir aprēķināta summas maksimālā vērtība. Tādējādi, ņemot vērā to, ka MFN nodokļu likmes nepiemēro vienmēr, faktiskajām zaudēto ieņēmumu summām jābūt mazākām.

Kārtas Nr. | Kvotas apjoms (tonnās) | Aplēstā cena (EUR/par tonnu) | MFN nodoklis (%) | Kvotas nodoklis (%) | Nesaņemtie nodokļi/ gadā (EUR) |

09.2997 | 15 000 t | 2784 | 11 (vidējais nodoklis) | 0 | 4 592 891 |

09.2651 | 15 000 t | 3826 | 10.3 (vidējais nodoklis) | 0 | 5 910 927 |

Kopā | 10 503 818 |

Aptuvenā kopējā zaudēto ieņēmumu summa salīdzinājumā ar situāciju, ja tarifu kvotas nepiemērotu: EUR 10 503 818.

[1] OV C […], […], […]. lpp.

[2] OV C […], […], […]. lpp.

[3] OV C […], […], […]. lpp.

[4] OV C […], […], […]. lpp.

[5] OV L 171, 29.6.1991., 1. lpp.

[6] OV L 111, 6.4.2002.; 1. lpp.

[7] OV L 176, 6.7.2007., 1. lpp.

[8] OV L 253, 11.10.1993., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 993/2001 (OV L 141, 28.5.2001., 1. lpp.).

[9] Norādītajām tradicionālo pašu resursu (lauksaimniecības nodokļi, cukura nodevas, muitas nodokļi) summām jābūt neto summām, t.i., bruto summām, no kurām atskaitīti 25% iekasēšanas izmaksu.