52008DC0513

[pic] | EIROPAS KOPIENU KOMISIJA |

Briselē, 11.8.2008

COM(2008) 513 galīgā redakcija

KOMISIJAS PAZIŅOJUMS PADOMEI, EIROPAS PARLAMENTAM, EIROPAS EKONOMIKAS UN SOCIĀLO LIETU KOMITEJAI UN REĢIONU KOMITEJAI

Eiropas kultūras mantojums ar vienu klikšķi Par sasniegto, nodrošinot kultūras materiālu pārveidošanu ciparu formātā, pieejamību tiešsaistē un saglabāšanu ciparu formātā visā ES [SEC(2008)2372]

KOMISIJAS PAZIņOJUMS PADOMEI, EIROPAS PARLAMENTAM, EIROPAS EKONOMIKAS UN SOCIāLO LIETU KOMITEJAI UN REģIONU KOMITEJAI

Eiropas kultūras mantojums ar vienu klikšķi Par sasniegto, nodrošinot kultūras materiālu pārveidošanu ciparu formātā, pieejamību tiešsaistē un saglabāšanu ciparu formātā visā ES

Šī PAZIņOJUMA KONTEKSTS UN MēRķIS

Eiropas bibliotēkas, arhīvi, muzeji un audiovizuālie arhīvi glabā plašus un bagātīgus materiālu krājumus, kas vēsta par Eiropas vēsturi un kultūras daudzveidību. Materiālu pieejamība tiešsaistē Eiropas iedzīvotājiem sniedz iespēju ar tiem iepazīties un izmantot tos izklaidei, darbam vai mācībām.

Eiropas Komisija 2005. gada septembrī uzsāka Digitālo bibliotēku iniciatīvu ar mērķi nodrošināt pieeju Eiropas kultūras un zinātniskajam mantojumam tiešsaistē[1]. Šī iniciatīva, kas ir daļa no Komisijas stratēģijas informācijas sabiedrībai i2010, guva spēcīgu Eiropas Parlamenta[2] un Padomes atbalstu.

Digitālo bibliotēku iniciatīva atbalsta Eiropas digitālās bibliotēkas Europeana izveidi un palīdz uzlabot apstākļus Eiropas kultūras iestāžu grāmatu, avīžu, filmu, karšu, fotogrāfiju un arhīvu dokumentu piekļuvei tiešsaistē. Prioritārās jomas, kam dalībvalstīm ir jāpievēršas, tika norādītas Komisijas 2006. gada Ieteikumā par kultūras materiālu pārveidošanu ciparu formātā, pieejamību tiešsaistē un saglabāšanu ciparu formātā[3] un saistītajos Padomes secinājumos[4].

Šajā paziņojumā ir aprakstītas gūtās sekmes Eiropas digitālās bibliotēkas izveidošanā, kā arī dalībvalstu veiktās darbības, risinot organizatoriskos, finansiālos, tehniskos un juridiskos jautājumus, kas ir svarīgi, lai nodrošinātu piekļuvi kultūras materiāliem internetā. Tajā dalībvalstis un ieinteresētās personas tiek aicinātas palielināt pūles, lai padarītu Eiropas kopējo mantojumu pieejamāku, kā arī sniegts apliecinājums par Komisijas apņemšanos ar politikas pasākumiem un finansēšanas programmām atbalstīt šo mērķi.

EUROPEANA, VIENOTA PIEKļUVES VIETA EIROPAS KULTūRAS MANTOJUMAM

Pašreizējā situācija

Komisija ir aicinājusi Eiropas kultūras iestādes apvienot spēkus un strādāt, lai visā Eiropā izveidotu kopīgu daudzvalodu piekļuves vietu ciparu formātā pārvērstajiem resursiem. Šī Eiropas digitālā bibliotēka, arhīvs un muzejs ir nodēvēta par Europeana .

Lietotāji var piekļūt Europeana , lai izpētītu un apkopotu ciparu formātā pārveidotos materiālus no Eiropas muzejiem, arhīviem, bibliotēkām un audiovizuālajiem arhīviem, bez nepieciešamības zināt vai apmeklēt vairākas vietas . Lietotājiem būs nodrošināta tieša piekļuve ciparu formātā pārveidotām grāmatām, avīzēm, arhīva ierakstiem, fotogrāfijām un audiovizuālajiem failiem, un tos varēs lietot un izmantot izklaides, mācību vai darba nolūkā.

Lai izveidotu Europeana , pagājušajā gadā tika veikti vairāki pasākumi, kas ir nozīmīgi gan no organizatoriskā, gan no darbības viedokļa. 2007. gada 8. novembrī izveidoja Eiropas digitālās bibliotēkas fondu, kas apliecina dažādu kultūras nozaru apņemšanos sasniegt šo mērķi. Tās dibinātāji ir Eiropas bibliotēku, arhīvu, muzeju un audiovizuālo arhīvu apvienības, kā arī vairākas atsevišķas kultūras iestādes. Europeana darbības struktūru nodrošina Nīderlandes karaliskā bibliotēka.

Europeana attīstība veiksmīgi turpinās. Attīstības pamatā ir pašreizējo projektu un iniciatīvu rezultāti, un to atbalsta virkne jaunu projektu, kas ir līdzfinansēti no e Content plus programmas. Darbi tiek veikti, lai 2008. gada novembrī laistu klajā pirmo modeli. Ar daudzvalodu saskarnes palīdzību tas nodrošinās tiešu piekļuvi vismaz 2 miljoniem kultūras iestāžu objektu visā Eiropā, tādējādi parādot koncepcijas iespējas. Demovietne atsauksmēm sabiedrībai bija pieejama 2008. gada februārī[5].

Europeana attīstība nākotnē

Nākamo divu gadu laikā bibliotēkas modelis tiks izveidots par pilnībā funkcionējošu pakalpojumu. Tas galvenokārt nozīmē, ka tiks pievienots vairāk materiālu no dažāda veida kultūras iestādēm. Iespējams, ka līdz 2010. gadam digitālo vienību skaits, kas pieejams Europeana , krietni pārsniegs sākotnēji plānotos 6 miljonus.

Sākotnēji paredzēts, ka materiāli, kas pieejami Europeana , galvenokārt būs neaizsargāti darbi. Viens no galvenajiem uzdevumiem ir iekļaut ar autortiesībām aizsargātu materiālu, lai izvairītos no „20. gadsimta melnā cauruma” — situācijas, kad tīmeklī ir pieejams apjomīgs kultūras materiāla daudzums, kas radīts līdz 1900. gadam, taču tikai nedaudz materiāla ir pieejams no nesenākas pagātnes. Tam nepieciešama laba sadarbība starp kultūras iestādēm un tiesību subjektiem. Šo sadarbību var izveidot, noslēdzot vienošanos starp valstu kultūras iestādēm un tiesību subjektiem, vai izmantojot saites no Europeana uz tiesību subjektiem piederošām tīmekļa vietnēm.

Turpmākai Europeana attīstībai jārisina arī jautājums par daudzvalodu meklēšanu un izguvi, kā arī sadarbības instrumentu integrāciju.

Eiropas Parlaments un Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja ir uzsvēruši nepieciešamību izveidot Eiropas digitālo bibliotēku par sabiedrībā plaši zināmu tīmekļa vietni un veikt darbības, kas nepieciešamas, lai to panāktu. Komisija aktīvi popularizēs Europeana , un jau šobrīd tā paredz līdzekļus, lai ar e Content plus programmas palīdzību sekmētu šī pakalpojuma atpazīstamību. Arī dalībvalstis un kultūras iestādes var palīdzēt, lai padarītu Europeana pazīstamu plašākai sabiedrībai.

Turklāt, papildus pūlēm, kas nepieciešamas, lai pilnībā īstenotu Ieteikuma 2006/585/EK attiecīgās daļas un saistītos Padomes secinājumus, dalībvalstis var sniegt ieguldījumu kā asociētie partneri, tieši sponsorējot Eiropas Digitālās bibliotēkas fondu.

IETEIKUMA 2006/585/EK īSTENOšANA DALīBVALSTīS

Ieteikuma un saistīto Padomes secinājumu īstenošanas uzraudzība

2006. gada Ieteikumā par kultūras materiālu pārveidošanu ciparu formātā, pieejamību tiešsaistē un saglabāšanu ciparu formātā Komisija mudināja dalībvalstis īstenot pasākumus vairākās no izvēlētajām galvenajām jomām un ziņot par sekmēm līdz 2008. gada februārim. 2006. gada 13. novembrī kultūras ministri pieņēma Padomes secinājumus, apliecinot dalībvalstu gatavību kopīgi risināt šos jautājumus. Secinājumos tika iekļauti arī šo pasākumu izpildes termiņi.

Pēc Padomes ierosinājuma Komisija izveidoja dalībvalstu ekspertu grupu jautājumos par pārveidošanu ciparu formātā un saglabāšanu ciparu formātā, ar ko aizstāja starpvaldību grupu, kas nodarbojās ar jautājumiem, kas saistīti ar pārveidošanu ciparu formātā. Jaunizveidotā grupa 2007. gadā tikās divreiz, lai ziņotu par sasniegto attiecīgajās jomās un dalītos valstu pieredzē.

Turpmāk tekstā sniegtie novērojumi par paveikto galvenokārt balstās uz ziņojumiem, ko dalībvalstis iesniedza 2008. gada februārī/martā.

Sasniegtais digitalizācijas jomā (Ieteikuma 1.–4. punkts)

- Pārskati par digitalizācijas darbībām

Pārskatu izveidošana par ciparu formātā radītajiem materiāliem ir būtiska, lai novērstu dubulta darba veikšanu un panāktu, ka digitalizācijas darbības cita citu papildina. Kopš 2005. gada lielākā daļa dalībvalstu dažādos veidos ir sākušas veidot šādus pārskatus. Dažās valstīs ir izveidoti digitalizēto kolekciju reģistri, dažkārt saskaņā ar tiesību aktiem, piemēram, Slovēnijā.

Pārējās valstīs par galveno uzziņas vietu kalpo valstu portāli. Šajā kontekstā vairākas dalībvalstis atsaucas uz projektu MICHAEL, kas sniedz aprakstus par digitalizētiem krājumiem un saites uz tiem visā Eiropā. Pēc būtības, Europeana izveide var arī palīdzēt iegūt detalizētāku pārskatu par ciparu formātā pārvērstajiem resursiem.

Komisijas finansētajā pētījumā NUMERIC pievērsta uzmanība metodēm, lai iegūtu daudz uzticamākus datus par digitalizāciju nākotnē, kas var palīdzēt plānot turpmākos digitalizācijas pasākumus. Pirmie Eiropas mēroga aptaujas rezultāti būs pieejami 2009. gada sākumā.

Neskatoties uz iepriekšminētajiem pasākumiem, pašreizējie pārskati netiek sistemātiski izmantoti kā līdzeklis prioritāšu noteikšanai digitalizācijas politikā. Turklāt pārskati un aptaujas dalībvalstīs parāda, ka liela daļa ciparu formātā pārveidoto materiālu vēl nav pieejama tīmeklī, tādējādi ierobežojot to lietojamību.

- Digitalizācijas plāni un saistītie finanšu resursi

Nosakot kvantitatīvos mērķus digitalizācijai, būs iespējams piemērot aktivitātes un veicināt digitalizācijas efektivitāti visā Eiropā.

Lielākajai daļai dalībvalstu ir izveidotas digitalizācijas stratēģijas un plāni, bieži vien kā daļa no plašākām stratēģijām informācijas sabiedrībai. Vairākas citas dalībvalstis veido šādus plānus. Tomēr ar dažiem izņēmumiem šīs stratēģijas un plāni nesatur skaidrus digitalizācijas kvantitatīvos mērķus, kā norādīts ieteikumā un saistītajos Padomes secinājumos. Kvantitatīvo mērķu noteikšana un saistītā finanšu plānošana ir joma, kur dalībvalstīm jāiegulda vairāk pūļu.

Digitalizācijas finansēšana ir svarīgākais aspekts. Pēdējo gadu laikā vairākas dalībvalstis digitalizācijai ir piešķīrušas nozīmīgus jaunus resursus, kas palīdzēs pārvērst ciparu formātā miljoniem jaunu objektu.

Laikā no 2003. līdz 2007. gadam Grieķija atbalstīja 180 dažādu digitalizācijas projektu muzejos, bibliotēkās un arhīvos ar kopējo finansējumu 100 miljoni euro. Saskaņā ar Grieķijas nacionālo digitalizācijas stratēģiju 2008.–2013. gadā digitalizācijai ir paredzēta līdzīga summa.

Nīderlande 2007.–2014. gadam audiovizuālo arhīvu digitalizācijai vien ir piešķīrusi 90 miljonus euro.

Pārējās dalībvalstis nav rīkojušās tik vērienīgi. Dažkārt situācija ir neskaidra, ņemot vērā, ka digitalizācijai atvēlētais budžets ir sadrumstalots un „apslēpts” kultūras iestāžu budžetos.

Dažos gadījumos (piemēram, Lietuvā un Somijā) digitalizācijas veicināšanā izmanto Eiropas struktūrfondus. Dalībvalstis un reģioni varētu vairāk apzināt šīs digitalizācijas projektu finansēšanas iespējas.

- Publiskā un privātā sektora partnerība digitalizācijas jomā

Viena no digitalizācijas finansēšanas iespējām varētu būt privātā sektora sniegtais finansiālais atbalsts vai publiskā un privātā sektora partnerības. Dažās valstīs privātuzņēmumi ir iesaistīti digitalizācijas darbībās, taču bieži vien tikai kā pakalpojuma sniedzēji. Ir arī vairāki piemēri īstām publiskā un privātā sektora partnerībām vai privātā sektora sniegtam finansiālajam atbalstam digitalizācijai, piemēram, no tehnoloģiju uzņēmumiem, bankām un telesakaru uzņēmumiem.

Šie piemēri varētu iedvesmot dalībvalstis veidot līdzīgas partnerības, kultūras iestādes un privātos sponsorus meklēt sadarbības iespējas, ņemot vērā Augsta līmeņa grupas digitālo bibliotēku jomā sniegtos ieteikumus šajā jautājumā.

- Liela apjoma digitalizācijas iekārtas

Lai Eiropas kultūras mantojumu ievietotu tiešsaistē, nepieciešams palielināt digitalizācijas ātrumu un jaudu. Vairākas dalībvalstis ziņo par dažāda izmēra un lieluma digitalizācijas centru izveidi. Reizēm tie ir saistīti ar universitāti (Vācija), nacionālo bibliotēku (Somija, Francija, Nīderlande), arhīvu (Zviedrija, Grieķija), audiovizuālo arhīvu (Francija), ministriju (Itālija) vai privāto uzņēmumu (Ungārija). Kopumā šīs dalībvalstis paredz, ka nākamo gadu laikā būtiski pieaugs digitalizētā materiāla apjoms.

Šo pasākumu atbalstam Komisija līdzfinansē kompetenču centrus dažāda veida materiālu pārveidošanai ciparu formātā visā Eiropā (skatīt 5. iedaļu).

Bez tam ES Publikāciju birojs ir iesaistīts lielā digitalizācijas projektā, kas līdz 2009. gada oktobrim apstrādās aptuveni 130,000 publikāciju. Šī visu (kopš 1952. gada) ES publikāciju digitālā bibliotēka būs pieejama ES grāmatnīcas tīmekļa vietnē un drīzumā arī Europeana .

Sasniegtais, nodrošinot pieejamību tiešsaistē (Ieteikuma 5. un 6. punkts)

- Piekļuve saturam no Europeana

Dalībvalstis var palīdzēt attīstīt Europeana , mudinot kultūras iestādes pievienot to ciparu formātā pārveidoto materiālu. To var īstenot, izmantojot īpašus finansēšanas kritērijus digitalizācijas jomā; šāda pieeja ir pieņemta Spānijā un Nīderlandē.

Trīspadsmit dalībvalstis ziņo par to, ka tās ir izveidojušas vai veido valstu portālus. Šādiem portāliem var būt nozīmīga loma kā satura apkopotājiem kopīgai Eiropas piekļuves vietai, ar nosacījumu, ka tiek ieviesti atbilstoši standarti.

Lielākā daļa dalībvalstu ziņo, ka turpinās darbs pie standartiem, kas nepieciešami, lai sasniegtu sadarbspēju visā Eiropā. Arī šeit finansēšanas kritērijiem var būt nozīme, kā tas ir Nīderlandē. Projekti EDLnet un Minerva tiek minēti kā svarīgi atsauces punkti standartizācijas darbā.

Atsevišķās dalībvalstīs tiek veikti pasākumi, lai iesaistītu privāto materiālu īpašniekus un tādējādi atvieglotu ar autortiesībām aizsargātu darbu pieejamību. Par piemēru var minēt vienošanos starp Francijas nacionālo bibliotēku un izdevēju apvienību Gallica 2 kontekstā, darbības, kas saistītas ar Vācijas izdevēju izveidoto portālu „Libreka!”, un vienošanās starp valsti un izdevniecību Itālijā.

- Nezināmu autoru darbi

Nezināmu autoru darbi ir ar autortiesībām aizsargāti darbi, kuru īpašniekus ir sarežģīti vai pat neiespējami noteikt. Tas apgrūtina tiesību iegūšanu digitalizācijas vajadzībām un tādējādi arī darbu pieejamību tiešsaistē.

Somijā, Zviedrijā, Dānijā un Ungārijā ir ieviesti plašu kolektīvo licenču mehānismi, ko var izmantot, lai risinātu ar nezināmu autoru darbiem saistītus jautājumus. Dānijā un Ungārijā tiek veiktas izmaiņas tiesību aktos, lai ieviestu spēcīgākus mehānismus ar nezināmu autoru darbu saistīto problēmu risināšanā. Arī Vācijā tiek sagatavoti tiesību akti saistībā ar autortiesību noteikumu plašāku pielāgošanu.

Neskatoties uz šiem piemēriem, kopumā tiek ziņots par nelielu praktisko virzību. Vairumā gadījumu šis jautājums joprojām tiek izskatīts, bieži vien darbā grupās, kas ar nezināmu autoru darbiem saistītās problēmas skata kopā ar citām autortiesību problēmām digitālo bibliotēku jomā. Vairākas dalībvalstis norāda uz vēlmi rast risinājumu vai saņemt ieteikumus Eiropas līmenī.

Lielākajā daļā dalībvalstu atskaites neliecina par nozīmīgu darbu pie nezināmu autoru darbu datubāzēm. Tomēr Eiropas līmeņa darbības, piemēram, projekts ARROW, kurā tiesību subjekti un kultūras iestādes kopīgi risina nezināmo autoru datubāzu izveides jautājumu, jāatbalsta ar pasākumiem valstu līmenī.

Kopumā nezināmo autoru darbu jautājuma risināšanā nepieciešams vairāk dalībvalstu centienu.

- Darbi, kas vairs netiek izdoti vai izplatīti

Iegūt tiesības uz tādu darbu digitalizēšanu un ievietošanu tiešsaistē, kas vairs netiek izdoti vai izplatīti, var izmaksāt ļoti dārgi. Lai atvieglotu tiesību iegūšanu, tiesību subjektiem, kultūras iestādēm un autortiesību aģentūrām ir jāstrādā kopīgi. Dalībvalstis var palīdzēt, nodrošinot platformu šai sadarbībai.

Lai gan var minēt kultūras iestādes, sevišķi audiovizuālajā nozarē, kas ieguvušas tiesību subjektu piekrišanu tiem piederošo kolekciju digitalizācijai un publiskai pieejamībai, dalībvalstu darbības šajā jomā ir niecīgas.

Iegūstot tiesības uz darbiem, kas netiek izdoti vai izplatīti, ir svarīgi, lai kultūras iestādes iegūtu tiesības darīt materiālu pieejamu ārpus valsts robežām. Pieeja, kas atļauj digitalizētajam materiālam piekļūt tikai lietotājiem noteiktas valsts teritorijā, ir pretrunā Eiropas digitālās bibliotēkas pamatidejai.

- Šķēršļi neaizsargātu darbu izmantošanā

Valsts tiesību aktu noteikumos var būt paredzēti šķēršļi neaizsargātu darbu izmantošanai. Šie šķēršļi varētu ierobežot materiāla pieejamību un izmantojamību, piemēram, no Europeana .

Šis jautājums tiek aplūkots nedaudzu dalībvalstu ziņojumos. Nelielā atsaucība saistībā uz šo konkrēto jomu varētu liecināt par to, ka daudzās dalībvalstīs nav veikti nekādi pasākumi un tai jāpievērš papildu uzmanība. Dažas dalībvalstis norāda, ka tiesību aktos tās nav konstatējušas šķēršļus neaizsargātu darbu materiāla izmantošanai. Atsevišķas dalībvalstis atzīmē, ka šķēršļi ir apzināti, bet tie ir pamatoti.

Šajā sakarā jāuzsver to, cik svarīgi ir saglabāt neaizsargātus darbus pieejamus pēc formāta maiņas. Citiem vārdiem, pēc pārveidošanas ciparu formātā neaizsargātiem darbiem tādiem būtu jāpaliek un jābūt pieejamiem internetā.

Sasniegtais, nodrošinot saglabāšanu ciparu formātā (Ieteikuma 7.–11. punkts)

- Stratēģijas un plāni saglabāšanai ciparu formātā; informācijas apmaiņa

Skaidras un vispusīgas politikas trūkums daudzās dalībvalstīs ieteikumā tika identificēts kā drauds ciparu formātā pārveidoto un radīto materiālu saglabāšanai.

Vairums dalībvalstu īpašās komitejās vai darba grupās ir sākušas strādāt pie stratēģijām saglabāšanai ciparu formātā, iesaistot galvenās iestādes, kas atbildīgas par materiālu saglabāšanu, un atsevišķos gadījumos ir izveidoti īpaši plāni saglabāšanai ciparu formātā. Tomēr ļoti bieži infrastruktūras un organizatorisko stratēģiju izpildes uzraudzība un finansiāla atbalstīšana valdības līmenī ir ierobežota. Šajā jomā jāiegulda vairāk pūļu, lai saglabātu vērtīgu informāciju un saturu nākamajām paaudzēm.

Progress galvenokārt vērojams valstīs, kur ir viena vai vairākas organizācijas ar lielu pieredzi saglabāšanā ciparu formātā, kas nestrādā atsevišķi, bet sadarbojas ar citām valsts un ārvalstu iestādēm.

Apvienotajā Karalistē Koalīcija saglabāšanai ciparu formātā (Digital Preservation Coalition), kas bez citām organizācijām ietver Britu bibliotēku (British Library), Apvienoto informācijas sistēmu komiteju (Joint Information Systems Committee) un vairākas pētniecības iestādes, nodrošina forumu, lai ar saglabāšanu ciparu formātā saistītās stratēģijas attīstītu un saskaņotu valsts līmenī.

Kopienas finansētie projekti, kā arī dalībvalstu izveidotā ekspertu grupa jautājumos par pārveidošanu ciparu formātā un saglabāšanu ciparu formātā dalībvalstu ziņojumos tiek minēta kā noderīga platforma informācijas apmaiņai starp dalībvalstīm.

- Vairākkārtīga pavairošana saglabāšanas nolūkā

Saglabāšanas nolūkā vairumā dalībvalstu jau ir atļauts veikt vairākkārtīgu pavairošanu, tādējādi ņemot vērā formātu migrācijas nepieciešamību. Vairākas dalībvalstis, kur vairākkārtīga pavairošana saglabāšanas nolūkā ir aizliegta, apsver likumdošanas pasākumus, lai mainīto pašreizējo situāciju (piemēram, Apvienotā Karaliste, ieviešot Govera ziņojumu par autortiesību likumiem).

- Obligātie eksemplāri

Vairums dalībvalstu ir atjauninājušas savus tiesību aktus par obligātajiem eksemplāriem vai ir veikušas praktiskus pasākumus, lai aptvertu arī ciparu formātā radītos materiālus. Tomēr materiāli, uz kuriem attiecas tiesību akti par obligātajiem eksemplāriem (piemēram, CD-ROM, statiskās tīmekļa publikācijas, dinamiskais tīmekļa saturs) katrā valstī ir atšķirīgi, tāpat arī deponēšanas kritēriji.

Ziņojumos akcentēts, ka pieredzes apmaiņa starp deponēšanas iestādēm un dalība EK finansētajos projektos saglabāšanai ciparu formātā ir iespēja mazināt atšķirības deponēšanas pasākumos.

- Rasmošana

Aptuveni puse dalībvalstu ir ieviesušas tiesību aktus, kas izraudzītām kultūras iestādēm ļauj veikt rasmošanu — aktīvu materiālu vākšanu tīmeklī. Noteikumi, kas saistīti ar obligāto rasmošanu, parasti tiek iekļauti tiesību aktos, kas saistīti ar ciparu formātā radīto materiālu obligāto deponēšanu. Vairumā gadījumu par materiālu vākšanu atbildīgā organizācija ir nacionālā bibliotēka.

Intelektuālā īpašuma tiesību un privātuma apsvērumu dēļ piekļuves politika attiecībā uz tīmeklī rasmoto materiālu kopumā ir stingrāka.

Galvenās jomas, kam jāpievērš uzmanība

Komisijas Ieteikumā 2006/585/EK un saistītajos Padomes secinājumos dalībvalstīm ir noteikta virkne uzdevumu, lai padarītu kultūras informāciju visiem pieejamu internetā un saglabātu to nākamajām paaudzēm. Šajā laikā daudz ir paveikts, taču daudz vēl ir jādara. Pamatojoties uz iepriekšminēto analīzi, īpaša uzmanība jāvelta šādām jomām un aspektiem.

- Finansiālie resursi un kvantitatīvie mērķi digitalizācijas īstenošanai.

- Dalībvalstu stingrs atbalsts Europeana, sākot no digitalizācijas finansēšanas kritērijiem līdz valstu satura apkopotāju izveidei un darbam standartizācijas jomā.

- Juridiski un praktiski mehānismi digitalizācijas un nezināmu autoru darbu pieejamības atvieglošanai, un pasākumi, lai veicinātu brīvprātīgo vienošanos noslēgšanu par darbiem, kas vairs netiek izdoti vai izplatīti, ņemot vērā pārrobežu aspektus.

- Ar saglabāšanu ciparu formātā saistītie finansiālie un organizatoriskie aspekti.

DARBS AR IEINTERESēTAJāM PERSONāM

2006. gada februārī Komisija izveidoja augsta līmeņa ekspertu grupu digitālo bibliotēku jomā. Grupa apvieno kultūras iestādes, izdevniecības, uzņēmumus, kas darbojas tehnoloģiju jomā, un akadēmiskās aprindas, lai meklētu ieinteresētajām personām pieņemamus risinājumus iespējamos sarežģītos jautājumos. Aktīvas ir trīs apakšgrupas – publiskā un privātā sektora partnerības jomā, zinātniskās informācijas jomā un jautājumos par autortiesībam.

Augsta līmeņa grupa ir radusi vienprātību vairākās jomās un sniegusi praktiskus ieteikumus par Komisijas Ieteikumā 2006/585/EK izskatītajiem jautājumiem. Tā ir noteikusi vēlamās un nevēlamās darbības, piemēram, publiskā un privātā sektora partnerībām digitalizācijas jomā, un apstiprinājusi licencēšanas modeli vairs neizdotu darbu digitalizācijai un pieejamībai.

Augsta līmeņa grupas rezultāti, sevišķi autortiesību jautājumos, tikuši apspriesti un izvērsti plašākā ieinteresēto personu lokā. Jautājumā par nezināmu autoru darbiem nozaru grupas ir aktīvi darbojušās un izveidojušas vadlīnijas rūpīgi veicamiem priekšdarbiem, citiem vārdiem, ir rasta vienota izpratne par to, kādi pasākumi jāveic, pirms darbu var uzskatīt par nezināma autora darbu. Šajā sakarā 2008. gada 4. jūnijā ieinteresēto personu organizācijas parakstīja Saprašanās memorandu.

Saistībā ar Parlamenta un Padomes 2005. gada 16.novembra Ieteikumu par filmu mantojumu Komisija darbojas kā veicinātājs, lai panāktu vienošanos starp filmu arhīviem un tiesību subjektiem par arhīvos deponēto filmu izmantošanu.

TEHNISKIE JAUTāJUMI

Progress tehniskajos jautājumos ir priekšnoteikums digitālo bibliotēku attīstībai kopumā un Europeana darbības uzlabošanai jo īpaši.

Pirmkārt, pastāv nepieciešamība pēc lētākas un kvalitatīvākas digitalizācijas (ieskaitot rakstzīmju optisko pazīšanu, kas nepieciešama, lai varētu veikt meklēšanu pilnā tekstā), un lētākām un labākām digitālā materiāla saglabāšanas metodēm. Pētniecības un attīstības pamatprogrammās šīs un citas saistītās problēmas aplūkotas sadaļās, kas veltītas digitālām bibliotēkām un ar tehnoloģijām uzlabotai apmācībai.

Saskaņā ar Septīto pētniecības un attīstības pamatprogrammu projekts IMPACT atbalsta kompetences centru tīklus pārvēršanai ciparu formātā. Projekts, kura kopējais budžets ir 15,5 miljoni euro, saņem Kopienas līdzfinansējumu 11,5 miljonu euro apmērā.

Arī programma e Content plus 2005.–2008. gadā ir sniegusi būtisku atbalstu digitālo bibliotēku jomā, visvairāk domēnu savietojamības jautājumos un daudzvalodu piekļuves jomā, izmantojot budžetu aptuveni 60 miljonu euro apmērā.

Projekts EDLnet , kas ir līdzfinansēts no e Content plus , sniedz tiešu atbalstu Europeana izveidē. Tas apvieno galvenos Europeana satura nodrošinātājus un palīdz izveidot savietojamības satvaru pasākumu atbalstam. Eiropas filmu piekļuves projekts (paredzētais līdzfinansējums 4,5 miljoni euro) palīdz valstu filmu arhīviem apkopot materiālus visās dalībvalstīs, un tādējādi to var vienkārši ievietot Europeana .

Izmantojot finansēšanas programmas, Komisija turpinās atbalstīt projektus, kas uzlabo kultūras materiālu pieejamību tiešsaistē un saglabāšanu ciparu formātā, un sniegs palīdzību Europeana attīstībā. Septītajā pētniecības un attīstības pamatprogrammā digitālās bibliotēkas un saglabāšana ciparu formātā šobrīd ir konkrēts mērķis, ar budžetu, kas 2009.–2010. gadam varētu būt aptuveni 69 miljoni euro. e Content plus programmā digitālajām bibliotēkām 2008. gadam ir paredzēti aptuveni 25 miljoni euro. Konkurētspējas un jauninājumu programmas ietvaros līdzīgu summu ir paredzēts piešķirt digitālo bibliotēku jomā 2009. un 2010. gadā.

SECINāJUMS

Internets ir radījis nebijušu iespēju padarīt Eiropas kultūras mantojumu pieejamu. Ar Digitālo bibliotēku iniciatīvas palīdzību Komisija sniedz Eiropas kultūras iestādēm atbalstu, kas tām nepieciešams, lai šo iespēju pārvērstu realitātē. Tur, kur bibliotēkas, muzeji un (audiovizuālie) arhīvi ir padarījuši kultūras materiālu pieejamu, tas kopumā ir radījis lielu sabiedrības interesi.

Europeana , Eiropas digitālā bibliotēka, sāks darbību 2008. gada novembrī un parādīs, kādas iespējas paver piekļuves vieta Eiropā izplatītam kultūras mantojumam. Gadu gaitā Europeana saturs un pakalpojumi augs, jo pievienosies vairāk iestāžu un ciparu formātā tiks pārveidots vairāk materiālu.

Darbā pie kultūras materiāla pieejamības iedzīvotājiem jāizveido pamatnoteikumi pārveidošanai ciparu formātā, pieejamībai tiešsaistē un saglabāšanai ciparu formātā. Progresa veicināšanai visā Eiropā Komisija dalībvalstīm ir ieteikusi virkni prioritāru pasākumu. Lai gan kopumā dalībvalstu veikums ir nozīmīgs, tomēr nepieciešami papildu pasākumi, lai kritisku daudzumu ciparu formātā pārveidotā materiāla padarītu pieejamu visiem. Konkrēti, pamatojoties uz valstu ziņojumiem, jāpievēršas 3. nodaļā noteiktajām svarīgākajām jomām.

Komisija turpinās atbalstīt procesu ar politikas iniciatīvām un finansēšanas programmām un aicina dalībvalstis, kultūras iestādes un ieinteresētās personas strādāt pie kopīga mērķa padarīt Eiropas kultūras materiālu pieejamu internetā. Sadarbojoties ar dalībvalstīm, tā rūpīgi uzraudzīs attīstību, lai novērtētu, kurās jomās nepieciešami papildu pasākumi.

[1] Skatīt 2005. gada 30. septembra COM(2005)465, kur galvenā uzmanība pievērsta piekļuvei kultūras materiāliem. Jautājums par piekļuvi zinātniskajai informācijai ir izskatīts atsevišķi; sk. COM(2007)56 galīgā redakcija, 2008. gada 14. februāris.

[2] Eiropas Parlamenta 2007. gada 27. septembra rezolūcija par „i2010: Pretim digitālai Eiropas bibliotēkai”.

[3] 2006. gada 24. augusta Ieteikums 2006/585/EK, OV L 236, 31.8.2006., 28. lpp.

[4] Padomes 2006. gada 13. novembra Secinājumi, OV C297, 7.12.2006., 1. lpp.

[5] Skatīt http://www.europeana.eu/.