52007SC1662

[pic] | EIROPAS KOPIENU KOMISIJA |

Briselē, 12.12.2007

SEC(2007) 1662

KOMISIJAS DIENESTU DARBA DOKUMENTS Priekšlikums EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES LĒMUMAM par nabadzības un sociālās atstumtības izskaušanas Eiropas gadu (2010)

Kopsavilkums IETEKMES NOVĒRTĒJUMS {COM(2007) 797 final} {SEC(2007) 1661}

KOMISIJAS DIENESTU DARBA DOKUMENTS

Priekšlikums EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES LĒMUMAM par nabadzības un sociālās atstumtības izskaušanas Eiropas gadu (2010)

1. KONTEKSTS UN APSPRIEšANāS AR IEINTERESēTAJāM PERSONāM

Eiropas Savienībā 78 miljoni cilvēku dzīvo uz nabadzības sliekšņa. Cīņa pret nabadzību un sociālo atstumtību ir viens no ES un tās dalībvalstu galvenajiem mērķiem. Eiropadome, 2000. gada martā sākot Lisabonas stratēģiju, aicināja dalībvalstis un Komisiju veikt pasākumus, lai „līdz 2010. gadam būtiski ietekmētu nabadzības izskaušanu”. Turpmākās Eiropadomes no jauna apstiprināja šo mērķi.

Sociālās aizsardzības un sociālās integrācijas atklātā koordinācijas metode (AKM)[1] — to ierosināja iepriekšminētā Lisabonas Eiropadome — ir bijusi būtisks instruments, lai atbalstītu šo politisko apņemšanos un stiprinātu ES spējas atbalstīt dalībvalstis ceļā uz lielāku sociālo kohēziju Eiropā.

Neraugoties uz šo mērķtiecīgo darbību rezultātiem, visu dalībvalstu iedzīvotāju vidū ir ievērojams skaits cilvēku, kuri cieš trūkumu un kuru piekļuve pamatpakalpojumiem ir ierobežota vai kuri uzskata, ka ir atstumti no sabiedrības.

Pašreizējais stāvoklis skaidri ir pretrunā galvenajām Eiropas Savienības kopīgajām vērtībām. Komisija savā Sociālajā programmā 2005.–2010. gadam paziņoja par priekšlikumu pasludināt 2010. gadu par nabadzības un sociālās atstumtības izskaušanas Eiropas gadu.

Iepriekšējo Eiropas gadu novērtējumi liecina par to, ka Eiropas gadi

ir efektīvs instruments, ietverot Eiropas politiskos jautājumus ES darba programmas pamatdaļā. Visaptverošā līdzdalība ierobežotā laikposmā ir palīdzējusi izmantot politisko atbalstu un pavērt ceļu plašākām politiskām saistībām ;

ir paredzēti plaša ieinteresēto personu loka iesaistīšanai, lai apmainītos viedokļiem par konkrētu tematu, apspriestos un paziņotu par to atklātībai, un tāpēc tie ir efektīvs instruments izpratnes padziļināšanai;

ir efektīvs līdzeklis, lai radītu sinerģijas starp dažādām iesaistīšanās jomām un dažādos līmeņos (ES, dalībvalstu, reģionālajā un pašvaldību līmenī);

parasti ir raksturīgi ar lielāku pievienoto vērtību, salīdzinot ar atsevišķu dalībvalstu intervenci, un turklāt tie ir bijuši būtiski, radot politisku pamudinājumu un veicinot politikas pārmaiņas .

Komisija 2007. gada pirmajā pusgadā aicināja attiecīgās ieinteresētās personas paust viedokli par Eiropas gada ievirzi un īstenošanu. Tika saņemtas 58 atbildes no galvenajām ES, valstu un reģionālajā līmenī iesaistītajām personām. Rezultāti sniedza vērtīgu informāciju par rādītājiem attiecībā uz novērtējuma [ziņojuma] sagatavošanu un paredzamā lēmuma projekta izstrādi.

2. PROBLēMAS NOTEIKšANA

2.1 Problēmas analīze

Ko un cik lielā mērā skar šī problēma?

Nabadzība un sociālā atstumtība izpaužas sarežģītos un daudzdimensionālos veidos. Nabadzības ienākumu dimensija ir visskaidrākais aspekts, uz kuru visbiežāk atsaucas kā uz „nabadzību”. Ģeogrāfisko atšķirību jautājums [ir aktuāls] ne tikai valstu starpā, bet arī pašās valstīs (pilsētu/lauku sadalījums un/vai trūcīgās un nelabvēlīgās teritorijas). Visās dalībvalstīs starp sociāli ekonomiskajām grupām joprojām ir būtiskas iedzīvotāju veselības stāvokļa atšķirības un nevienlīdzīga piekļuve veselības aprūpes pakalpojumiem . Nodarbinātība joprojām ir vislabākais nodrošinājums cīņā pret nabadzību un sociālo atstumtību, un ilgtermiņa bezdarbs nepārprotami ir saistīts ar sociālu spriedzi.

Īpaši neaizsargātas ir dažas iedzīvotāju grupas: migranti un mazākumtautības, sievietes, gados vecāki cilvēki, bērni un jaunieši, cilvēki ar īpašām vajadzībām.

Galvenie uzdevumi

Nesenajā 2007. gada Kopīgajā ziņojumā par sociālo aizsardzību un sociālo integrāciju ir atzīts, ka pārtraukt nabadzības nodošanu no paaudzes paaudzē iespējams, vispirms novēršot bērnu nabadzību un veicinot aktīvu integrāciju, un tie ir galvenie uzdevumi cīņā pret nabadzību un sociālo atstumtību.

Sabiedrības bažas un gaidas

Saskaņā ar diviem 2007. gadā publicētajiem Eurobarometer apsekojumiem[2] nabadzība un sociālā atstumtība ir sociālā situācija, kurā nonāk ievērojams skaits ES iedzīvotāju. Eiropieši atzīst, ka bezdarbs ir būtiskākais faktors, kas izraisa nabadzību.

2.2 ES intervence

Ar ES un Eiropas Komisijas darbību neaizstāj valstu, reģionu un pašvaldību lomu politikas virzienu plānošanā un īstenošanā, bet gan ietekmē centienus sasniegt kopīgu stratēģisku pieeju nabadzības un [sociālās] atstumtības izskaušanā.

Saistībā ar pārskatīto atklāto koordinācijas metodi dalībvalstis 2006. gada nacionālajos ziņojumos izklāstīja valstu stratēģiju kopīgo saskaņoto mērķu iekļaušanā stratēģiskajās programmās. Progresa novērtēšanai noteica kopīgus divu līmeņu rādītājus. 2007. gada Kopīgajā ziņojumā par sociālo integrāciju un sociālo aizsardzību Komisija un Padome kopīgi novērtēja dalībvalstu ziņojumus. 2008. gadā dalībvalstis iesniegs nacionālos ziņojumus par sociālās aizsardzības un sociālās integrācijas stratēģijām, turpretim 2009. un 2010. gadā, tāpat kā 2007. gadā, uzmanība tiks pievērsta konkrētiem tematiem.

2.3 Uzlabojumu iespējas ES līmenī

Ir vajadzīgi turpmāki centieni ES un valstu līmenī, lai pilnīgi izmantotu atklātās koordinācijas metodes potenciālu. Valstu un reģionālā līmeņa politikas virzienu koordinācija tik bieži ir neskaidra. Lai nodrošinātu reālu apspriešanos un piemērotus un efektīvus pasākumus, stratēģijas īstenošanā un tās uzraudzībā, kā arī turpmākās politikas izstrādāšanā būtiska ir tādu cilvēku līdzdalība, kuri saskaras ar atstumtību. AKM bieži uzskata par ES līmeņa praksi, nevis par reāliem centieniem savstarpēji pastiprināt sadarbību visos līmeņos, lai panāktu progresu ceļā uz saskaņotajiem kopīgajiem mērķiem.

Sociālās integrācijas iekļaušana citās politikas jomās joprojām ir izaicinājums. Ir uzlabojusies koordinēšana, īstenojot sociālo integrāciju un veselības aprūpes politiku un izmantojot struktūrfondus, īpaši Eiropas Sociālā fondu, taču to redzamību minētajā jomā varētu uzlabot. Neraugoties uz to, ka ir palielinājusies rādītāju izmantošana un uzdevumu izpilde, Komisija un dalībvalstis vēl nav vienojušās par sistemātisku un pārskatāmu principu kopumu attiecībā uz pārskatiem par nacionālo rīcības plānu īstenošanu un ietekmi . Daudzās dalībvalstīs nav piemērotu mehānismu, lai uzraudzītu un novērtētu [nacionālajos] plānos noteiktās prioritātes.

Minētajiem plāniem jābūt koncentrētākiem nekā iepriekš. Tas pilnībā ir saistīts ar neliela skaita galveno mērķu noteikšanu, pamatojoties uz precīzu nabadzības un sociālās atstumtības stāvokļa analīzi, skaidru un kvantitatīvu rezultātu prognozēšanu un precīzu tādu darbību kopuma definēšanu, ar kurām iespējams sasniegt šos mērķus.

2.4 Kā atbalstīt ES rīcības efektīvu īstenošanu?

Saskaņā ar veikto analīzi un prioritātēm, kas noteiktas Kopīgajā ziņojumā par sociālo aizsardzību un sociālo integrāciju, Eiropas gadā uzmanība jāpievērš šādiem tematiem: bērnu nabadzība un tās nodošana no paaudzes paaudzē; ietverošs darba tirgus; izglītības un apmācības nepilnības; piekļuve pamatpakalpojumiem, ieskaitot pienācīgu mājokli; imigrantu diskriminācijas novēršana un integrācijas veicināšana un mazākumtautību sociālā integrācija un iesaistīšana darba tirgū; invalīdu un citu neaizsargātu iedzīvotāju grupu vajadzības.

3. MēRķI

3.1 Vispārīgie mērķi

Pamatojoties uz pašreizējo politikas virzienu novērtēšanas rezultātiem un cīņā pret nabadzību un sociālo atstumtību veikto darbību novērtējumiem, priekšlikuma pasludināt 2010. gadu par nabadzības un sociālās atstumtības izskaušanas Eiropas gadu mērķis ir no jauna apstiprināt un stiprināt ES sākotnējo politisko apņemšanos, kas pausta Lisabonas stratēģijas sākuma posmā, – „būtiski ietekmēt nabadzības izskaušanu”. Eiropas gads var parādīt, ka nabadzība grauj sociālo un ekonomisko attīstību, būtiski ietekmējot gan visu sabiedrību, gan tās locekļus, kā arī ekonomiku. Tas palīdzēs gūt priekšstatu par to, ka cīņa pret nabadzību nav saistīta tikai ar sabiedrībai radīto izmaksu faktoru, un no jauna apstiprinās kolektīvās atbildības jēdzienu, iesaistot ne tikai personas, kuras pieņem [politiskos] lēmumus, bet arī publiskā un privātā sektora pārstāvjus un ES pilsoņus un iedzīvotājus.

Ilgtermiņa skatījumā Eiropas gads veicinās to, ka AKM būs lielāka ietekme plašā vietēja rakstura jautājumu lokā un ka tā sekmēs ciešāku piesaisti ES sociālajām vērtībām.

3.2 Galvenās idejas un īpašie mērķi

Īpašie mērķi balstīsies uz galvenajām idejām. Šīs galvenās idejas ir vērstas ne tikai uz to, lai padziļinātu izpratni par nabadzības izplatību, bet arī lai parādītu, ka ir risinājumi, un lai aicinātu veikt jaunus pasākumus.

Atzīšana — atzīt tādu cilvēku tiesības uz cilvēka cienīgu dzīvi un pilnvērtīgu līdzdalību sabiedrības dzīvē, kuri dzīvo trūkumā un ir sociāli atstumti.

Īpašumtiesības — sociālās integrācijas politikas virzienos un pasākumos palielināt publiskā sektora īpašumtiesības, uzsverot ikvienas personas atbildību nabadzības izskaušanā un tās mazināšanā. Eiropas gads sekmēs izpratni, veicinās līdzdalību un iesaistīšanos, un pilsoņiem radīs jaunas iespējas iesaistīties.

Kohēzija — veicināt saliedētāku sabiedrību, padziļinot tās locekļu izpratni par priekšrocībām, ko visiem dod sabiedrība, kurā ir izskausta nabadzība un kurā nevienam nav jādzīvo uz nabadzības robežas.

Saistības — vairākkārt atkārtot ES stingro politisko apņemšanos cīnīties pret nabadzību un sociālo atstumtību un veicināt šīs saistības [izpildi] visos pārvaldības līmeņos.

4. POLITIKAS IESPēJAS

Ir apsvērtas četras iespējas: modelis, kurā nav paredzētas pārmaiņas; Komisija koordinē un centralizēti pārvalda Eiropas gadu; pilnīgi decentralizēts Eiropas gads; gan koordinēts, gan decentralizēts Eiropas gads.

Pēdējā no minētajām iespējam nodrošina labāku ietekmi visos līmeņos politisko saistību nozīmē un efektīvu atbalstu AKM. Šī pieeja, šķiet, ir visefektīvākā gan attiecībā uz piekļuvi iesaistītajām personām, gan attiecībā uz politikas virzieniem, kas skar „plašu vietēja rakstura jautājumu klāstu”, un attiecībā uz ciešas saiknes nodrošināšanu starp dažādām darbībām un dažādu intervences pasākumu līmeni.

Dažādu darbību efektīvai koordinēšanai, ko nodrošina Komisija, vislielākā ietekme būs visas prakses redzamības un sinerģiju izmantošanas nozīmē.

Tādējādi tiks nodrošināta efektīva rīcība visās Eiropas gadam noteiktās prioritārajās jomās, tostarp šādās: stereotipu izskaušana un nabadzības radīto seku novēršana; visatbilstīgāko modeļu apspriešana visneaizsargātāko iedzīvotāju grupu līdzdalībai politikas veidošanas procesā; un efektīvas mācību un apmācības sistēmas nodrošināšana.

5. DARBīBU īSTENOšANA SASKAņā AR IZVēLēTO IESPēJU MODELI

5.1 Pasākumu koordinēšana un pārvaldība

Koordinēšanas struktūru loma un darbība būs galvenais Eiropas gada panākumu faktors.

Lai palīdzētu Komisijai īstenot Eiropas gada pasākumus, ES līmenī tiks izveidota dalībvalstu pārstāvju komiteja. Pamatojoties uz Komisijas izstrādātajām pamatnostādnēm ( stratēģisko pamatdokumentu – SPD), tā uzraudzīs pasākumu īstenošanu, lai nodrošinātu saskanību ar Kopīgo ziņojumu par sociālo integrāciju. SPD būs kā atsauces punkts dalībvalstīm, un tas līdztekus Eiropas gada mērķim noteiks tā galvenās prioritātes.

Savukārt katra dalībvalsts būs atbildīga par pasākumu koordinēšanu un īstenošanu valstu, reģionālajā un pašvaldību līmenī. Katra dalībvalsts iesniegs Komisijai Eiropas gada īstenošanas nacionālo programmu . Katra programma jāizstrādā, jāpieņem un jāīsteno stingrā sadarbībā ar Eiropas gadā iesaistīto valstu ieceltajām valsts struktūrām, kas ir atbildīgas par īstenošanu , un šo struktūru uzraudzībā. Izstrādājot un īstenojot nacionālās stratēģijas, katra [minētā] struktūra apspriedīsies un cieši sadarbosies ar valsts līmeņa padomdevēju grupu , kurā darbojas plašs ieinteresēto personu loks, ieskaitot pilsoņu sabiedrības organizācijas, kas pārstāv tās personas, kuras skar nabadzība, valstu parlamentu pārstāvjus, sociālos partnerus un reģionālās un pašvaldību iestādes.

5.2 Papildināmība un sinerģijas

Komisija nodrošinās saskanību starp Eiropas gada pasākumiem un citām Kopienas darbībām un ierosmēm, īpaši ar programmām šādās jomās: nodarbinātība, sociālā solidaritāte (ieskaitot dzimumu dimensiju), invaliditāte un cīņa pret diskrimināciju (programma „PROGRESS”); ES struktūrfondi (ieskaitot Eiropas Sociālo fondu); izglītība un mācības; pilsonība; jaunatne, imigrācija un pētniecība.

5.3. Darbības Kopienas līmenī

Kopienas līmenī ir plānotas šādas darbības: dažādu solidaritātes ierosmju sagatavošana, lai mazinātu nabadzību un palielinātu sociālo integrāciju, dodot parastiem pilsoņiem iespēju, tieši vai izmantojot organizācijas, kas viņus pārstāv, līdzdarboties vismaz nedaudz un jebkādā veidā; plašsaziņas līdzekļu kampaņas, ieskaitot darbības, kuru mērķis ir palielināt finansējuma piesaistīšanu; Kopienas līmeņa sanāksmju un pasākumu organizēšana, lai padziļinātu izpratni par jautājumiem saistībā ar Eiropas gadu, nabadzību un sociālo atstumtību un lai sagatavotos ideju apmaiņas forumam; Eiropas gada logo un lozungu izstrāde.

5.4. Kopienas līmeņa darbību līdzfinansēšana

Daži pasākumi, ieskaitot Eiropas gada atklāšanas un noslēguma pasākumus, tiks organizēti Kopienas līmenī.

5.5. Valsts līmeņa darbību līdzfinansēšana

Veicot šīs darbības, jāņem vērā tas, ka jāatrod iespējas nodrošināt finansējuma pieejamību organizācijām, kuras skar „plašs vietēja rakstura jautājumu loks”, un projektiem, kuros ir iesaistītas iedzīvotāju grupas, kam uzmanība ir pievērsta vismazāk. Pašvaldību, reģionālā vai valstu līmeņa pasākumi var pretendēt uz finansējumu no Kopienas budžeta līdz maksimāli 50 % no iesaistītās valsts kopējām attiecināmajām izmaksām.

Līdzfinansētās darbības var būt šādas: sanāksmes un pasākumi, savstarpējas mācības valstu, reģionālajā un pašvaldību līmenī, informēšanas, izglītošanas un reklāmas kampaņas, apsekojumi un pētījumi, mācību iespēju nodrošināšana, sadarbība ar plašsaziņas līdzekļiem, rīcības izmēģinājumplānu izstrāde reģionālajā un pašvaldību līmenī sociālās integrācijas jomā

5.6. Rīcības izmaksas: 17 miljoni euro

Miljoni euro

Darbības | Rezultāta veids | 2009 | 2010 | KOPĀ |

Skaits | Kopējās izmaksas | Skaits | Kopējās izmaksas | Kopējās izmaksas |

Kopienas līmenī (100 %) | Sanāksmes un pasākumi | 1 | 0,400 | 0,400 |

Tehniskais atbalsts | 1 | 0,600 | 0,600 |

Informēšanas un reklāmas kampaņas | 1 | 6150 | 6150 |

Novērtēšanas pasākumi | 1 | 0,150 | 0,150 |

Kopienas līmeņa pasākumu līdzfinansējums (80 %) | Simboliskas darbības Eiropas līmenī (atklāšanas un noslēguma pasākumi) | 1 | 0,350 | 1 | 0,350 | 0,700 |

Valsts līmeņa darbību līdzfinansēšana (50 %) | Piešķīrumi par īstenošanu atbildīgajām struktūrām | 30 | 9000 | 9000 |

KOPĀ — IZMAKSAS | 5 | 7650 | 31 | 9350 | 17 000 |

6. UZRAUDZīBA UN NOVēRTēšANA

Lai iegūtu pamatdatus Eiropas gada īstenošanas uzraudzībai un vajadzības gadījumā nodrošinātu ar starpposma rezultātiem, 2009. gadā tiks sāka neatkarīga novērtēšana. Novērtēšanas galīgie rezultāti būtu jāsagatavo līdz 2011. gada pirmā pusgada beigām.

[1] Atsauces lapa tīmekļa vietnē „ Europa ”: http://ec.europa.eu/employment_social/index_en.html .

[2] Minētie Eurobarometer apsekojumi ir pieejami šādās tīmekļa vietnēs: http://ec.europa.eu/public_opinion/archives/ebs/ebs_273_en.pdf un http://ec.europa.eu/public_opinion/archives/ebs/ebs_279.pdf.