52007DC0124

[pic] | EIROPAS KOPIENU KOMISIJA |

Briselē, 20.3.2007

COM(2007) 124 galīgā redakcija

KOMISIJAS PAZIŅOJUMS PADOMEI UN EIROPAS PARLAMENTAM

EURATOM LĪGUMA 50. GADADIENA {SEC(2007) 347}

KOMISIJAS PAZIŅOJUMS PADOMEI UN EIROPAS PARLAMENTAM

EURATOM LĪGUMA 50. GADADIENA

2007. gada 25. martā aprit piecdesmit gadi kopš parakstīti Romas līgumi, ar kuriem izveidota Eiropas Ekonomikas kopiena, kas kļuva par Eiropas Kopienu, un Eiropas Atomenerģijas kopiena, kuru bieži dēvē par Euratom . Šī gadadiena ir iespēja atskatīties uz sasniegto Euratom jomā, lai labāk sagatavotos nākotnei.

1. IEVADS

Eiropas Atomenerģijas kopiena (turpmāk tekstā – Kopiena) tika radīta, lai izveidotu apstākļus kodolenerģijas attīstībai Eiropā, apvienojot resursus (līdzekļus, zināšanas, materiālus, ekspertus utt.), nodrošinot iedzīvotāju aizsardzību un piesaistot citas valstis un starptautiskas organizācijas. Dažu valstu izrādītā interese par Euratom Līgumu mudināja tās piedalīties plašākajā kopīgā tirgus projektā, par kuru sarunas norisinājās vienlaicīgi ar sarunām par Euratom Līgumu.

Noteikto mērķu sasniegšanai Kopienai tika dots plašs uzdevumu klāsts:

- attīstīt pētniecību un nodrošināt tehnisko zināšanu izplatīšanu,

- izstrādāt vienotus drošības standartus iedzīvotāju un darbinieku veselības aizsardzībai un nodrošināt šo standartu piemērošanu,

- atvieglināt ieguldījumus un, īpaši veicinot uzņēmumu iniciatīvas, nodrošināt galveno iekārtu izbūvi, kuras nepieciešamas kodolenerģijas attīstībai Kopienā,

- nodrošināt visiem lietotājiem Kopienā regulāru un vienlīdzīgu rūdas un kodoldegvielas piegādi,

- ar pienācīgu kontroli nodrošināt to, ka kodolmateriāli netiek novirzīti tādiem mērķiem, kam tie sākotnēji nav bijuši paredzēti,

- izmantot īpašumtiesības, kas tai atzītas uz speciālajiem skaldmateriāliem,

- radīt ievērojama apjoma tirgus un piekļuvi vislabākajiem tehniskajiem līdzekļiem, izveidojot kopēju kodolrūpniecības tirgu,

- izveidot ar citām valstīm un starptautiskām organizācijām sakarus, kas varētu veicināt kodolenerģijas izmantošanu mierīgiem nolūkiem.

2. EURATOM SASNIEGTAIS

2.1. Pētniecības veicināšana un zināšanu izplatīšana

Euratom Līguma 7. pants ieviesa Kopienu tiesībās Kopienas pētniecības programmas (pamatprogrammas) jēdzienu. Šodien kopš pirmajām programmām pagājis jau ilgs laiks. Sestā Euratom pamatprogramma laika posmam no 2002. līdz 2006. gadam ļāva ieguldīt 1230 miljonus euro Kopienas Euratom pētniecībā, tehnoloģiju attīstībā, starptautiskajā sadarbībā, zināšanu izplatīšanā un izmantošanā, kā arī apmācībā, lai nodrošinātu drošu izmantošanu un jauninājumus kodolenerģijas jomā un arī jonizējošā starojuma piemērošanā medicīnā un rūpniecībā.

Ar šo programmu daļēji tika finansēta arī Kopīgā pētniecības centra (KPC) darbība kodoljomā. Centrs izveidots ar Euratom Līgumu (8. pants). Šobrīd tas darbojas kodolmateriālu un citās jomās ar septiņiem pētniecības institūtiem, kas atrodas Vācijā, Beļģijā, Itālijā, Nīderlandē un Spānijā.

Euratom Līguma piecdesmitajā gadā tiks uzsākta septītā Kopienas pamatprogramma (2007–2011), kuras budžets ir apmēram 2750 miljoni euro. Mazliet mazāk kā trešdaļa no tā ir paredzēta pētniecībai kodolu skaldīšanas jomā, gan īstenojot netiešu darbību programmu, gan KPC veiktai izpētei, un tajā īpaša uzmanība tiek pievērsta kodolu skaldīšanas reaktoru sistēmu drošai izmantošanai un attīstībai, radioaktīvo atkritumu pārvaldībai, aizsardzībai pret starojumu un drošībai kodolmateriālu neizplatīšanas aspektā. Gandrīz divas trešdaļas budžeta paredzētas pētniecībai kodoltermiskās enerģijas jomā. Īpaši nozīmīga ir kodoltermiskā dalīšanās, jo Eiropas Savienība ar Kopienas starpniecību piedalās Starptautiskā kodoltermiskā eksperimentālā reaktora (ITER) projektā, kas izveidots kopā ar Ķīnu, Dienvidkoreju, ASV, Japānu, Indiju un Krieviju. Šī līdzdalība ir visnesenākais sasniegums Kopienas pētniecībā šajā jomā, kas norisinājusies kopš pirmās Kopienas pētniecības programmas un kas jau 1978. gadā ļāva izveidot Kopīgo Eiropas Toru ( JET Kulhemā), kura rezultāti ir ievērojams solis uz priekšu kodoltermiskās enerģijas izpētē.

2.2. Iedzīvotāju un darbinieku veselības aizsardzība ar pamata standartiem

Nozīmīgs Kopienas acquis izstrādāts veselības aizsardzības jomā, ļaujot ieviest augstu aizsardzības līmeni, pamatojoties uz pašreizējām zinātniskajām atziņām, kas atspoguļojas starptautiskajā līmenī Starptautiskās pretradiācijas aizsardzības komisijas, Starptautiskās atomenerģijas aģentūras, Jonizējošā starojuma ietekmes zinātniskās komitejas, Pasaules Veselības organizācijas, Starptautiskās darba organizācijas un ESAO Kodolenerģijas aģentūras darbā.

Pamata standarti aizsardzībai pret radiāciju, kas izstrādāti ar zinātnisko ekspertu grupas palīdzību (31. pants), šobrīd sastāv no vairāk nekā divdesmit dažādiem dokumentiem, no kuriem seši ir direktīvas. Tajās noteiktas galvenokārt stingras prasības saistībā ar metožu atļaušanu, darba apstākļu un darba vides, kurā strādā starojumam pakļauti darbinieki, uzraudzību, viņu medicīnisko novērošanu un apmācību un informēšanu, kā arī ar iedzīvotāju aizsardzību, lai uzraudzītu un cik vien iespējams samazinātu šo darbību ietekmi uz sabiedrību.

Pamata standarti aptver visas situācijas, kurās iedzīvotāji un darbinieki varētu tikt pakļauti jonizējošam starojumam un kuras attiecas ne tikai uz visplašāk zināmo kodolenerģijas ražošanas jomu, bet arī uz jonizējošā starojuma cita veida piemērošanu rūpniecībā un medicīnā, jo pakļaušana starojumam medicīniskos nolūkos ir galvenais veids, kā iedzīvotāji var nonākt saskarē ar mākslīgi radītu radiāciju. Pamata standartos ņemts vērā tas, ka darbinieki un iedzīvotāji var tikt pakļauti dabiskas izcelsmes starojumam situācijās, kurās var būt nepieciešama iestāžu un darba devēju rīcība.

Līgumā kopš tā pirmsākumiem svarīga loma atvēlēta arī vides aizsardzībai, kas zināmā mērā ir aizsākums šajā jomā. Līgumā dalībvalstīm tiek uzlikts par pienākumu sniegt Komisijai vispārēju informāciju par visiem projektiem saistībā ar radioaktīvajiem atkritumiem pirms to atļaušanas, lai Komisija varētu noteikt šādu projektu ietekmi nākotnē uz citu dalībvalstu vidi. Tas arī liek dalībvalstīm ieviest sistēmu, lai pastāvīgi kontrolētu radioaktivitātes līmeni vidē un paziņotu Komisijai šīs kontroles rezultātus. Komisija sistemātiski pārbauda šo valsts kontroles režīmu darbību un efektivitāti. Valstu veiktās kontroles rezultāti un Komisijas veikto pārbaužu rezultāti tiek publicēti.

Pēc Černobiļas katastrofas 1986. gadā tika pieņemti Kopienas pasākumi, lai izstrādātu nosacījumus lauksaimniecības produktu ievešanai no katastrofas reģiona. Kopiena piedalās drošības nodrošināšanas pasākumos katastrofas vietā, jo īpaši dodot ieguldījumu Aizsardzības instalāciju izveides fondā. Tā arī strādā ar šā reģiona iedzīvotājiem ( CORE un ETHOS programmas).

Turklāt uz šo atgadījumu vienoti reaģēja starptautiskā sabiedrība, kā rezultātā tika pieņemtas nozīmīgas starptautiskas konvencijas kodoldrošības jomā, kurām Kopiena ir pievienojusies. Tā arī pastiprināja Kopienas noteikumus reaģēšanai uz iespējamām ārkārtas situācijām radiācijas jomā vai kodolnegadījumiem, nosakot skaidrus pienākumus dalībvalstīm un instalāciju vadītājiem attiecībā uz ārkārtas situāciju plānu ieviešanu valsts, pašvaldību un konkrēto instalāciju līmenī, kā arī sabiedrības informēšanu. Tika izveidota arī Kopienas sistēma operatīvai informācijas apmaiņai, kas darbojas visu diennakti (ECURIE) .

2.3. Kopienas perspektīva attiecībā uz ieguldījumiem kodolnozarē

Euratom Līgums piešķir Kopienai vairākas pilnvaras – stimulēt, koordinēt un ievirzīt Kopienas perspektīvā valstu kodolrūpniecībā iesaistīto personu ieguldījumus kodolnozarē.

Šim nolūkam Komisijai uzdots regulāri publicēt Kopienas indikatīvo kodolprogrammu (PINC) . Tajā jānorāda vadlīnijas jo īpaši attiecībā uz kodolenerģijas ražošanas mērķiem un ieguldījumiem šo mērķu sasniegšanai. Komisija kopš 1958. gada ir publicējusi četras PINC . Piektā tika pieņemta 2007. gada 10. janvārī kopā ar vispārējo pasākumu paketi, ar kuru tiek izveidota jauna Eiropas enerģētikas politika, lai cīnītos pret klimata pārmaiņām un pastiprinātu Eiropas Savienības energoapgādes drošību un konkurētspēju, un tā ir saskaņā ar pēdējo Komisijas zaļo grāmatu ar nosaukumu „Eiropas stratēģija ilgtspējīgai, konkurētspējīgai un drošai enerģijai” (2006).

Turklāt uzņēmumiem, kam ir ieguldījumu projekti kodoljomā, tie jāpaziņo Komisijai, lai tā varētu izteikt savu viedokli. Komisijai iesniegti vairāk nekā 200 projekti, un visnesenākie attiecas uz esošo instalāciju aprīkojuma nomaiņu un jaunu reaktoru būvi Somijā un Francijā.

Euratom aizdevumi, ko Padome ieviesa 1977. gadā, ir devuši ieguldījumu kodolenerģijas centrāļu finansēšanā Eiropas Savienībā. No 1977. līdz 1994. gadam piešķirti 87 aizdevumi. Galamērķa dalībvalstis tos ir pilnībā atmaksājušas. Aizdevumi, kas piešķirti pēc 1994. gada, galvenokārt bijuši paredzēti, lai uzlabotu trešu valstu kodolenerģijas ražotņu drošību. Piešķirti trīs aizdevumi (Bulgārijai, Rumānijai un Ukrainai).

Euratom Līgums Kopienas tiesībās ieviesa arī kopuzņēmuma jēdzienu. Šo uzņēmumu, kas ir juridiskas personas, mērķis ir īstenot specifiskus projektus, kuriem ir ļoti svarīga nozīme kodolrūpniecības attīstībai Kopienā. No 1961. līdz 1978. gadam izveidoti astoņi kopuzņēmumi. Pēdējā kopuzņēmuma uzdevums bija projektēt un apsaimniekot JET . Paredzēts veidot jaunu kopuzņēmumu, lai nodrošinātu Eiropas Savienības dalību ITER projektā. Kopuzņēmums ir inovāciju atbalsta instruments. Ar Eiropas Vienoto aktu tas iekļauts EK Līgumā, un šobrīd šādā struktūrā darbojas arī Galileo projekts.

2.4. Visu lietotāju regulāra un vienlīdzīga apgāde

Kopienas pienākums ir nodrošināt visiem lietotājiem regulāru un vienlīdzīgu rūdas un kodoldegvielas piegādi. Euratom Līguma otrās sadaļas VI nodaļā paredzētā piegādes kontroles sistēmā ir izveidota Euratom apgādes aģentūra, lai darbotos kā Kopienas galvenais un ekskluzīvais brokeris kodolmateriālu jomā, pārvaldot piedāvājumu un pieprasījumu.

Aģentūra ir juridiska persona, tā ir finansiāli neatkarīga un atrodas Komisijas uzraudzībā. Aģentūrai palīdz padomdevēja komiteja, kurā ietilpst kodolmateriālu tirgū darbojošās personas. Savu uzdevumu izpildē tai ir dotas izvēles tiesības, ko tā var izmantot, iepērkot dalībvalstīs ražotu rūdu, izejmateriālus un skaldmateriālus, kā arī ekskluzīvas tiesības slēgt līgumus par šo materiālu piegādi no Kopienas vai trešām valstīm. Tādējādi, lai šie līgumi Kopienā būtu spēkā, tie jāapstiprina aģentūrai.

Aģentūrai ir arī praktiska loma, sevišķi atbalstot Kopienas uzņēmumus sarunās ar trešu valstu uzņēmumiem vai publicējot atsauces datus. Turklāt liela daudzuma ļoti lētu kodolmateriālu parādīšanās pasaules tirgū deviņdesmitajos gados, ko izraisīja bijušās Padomju zonas atvēršanās, lika aģentūrai ar EK Tiesas atbalstu noraidīt tādu līgumu apstiprināšanu, kuri tika uzskatīti par esošiem pretrunā ar kopīgo apgādes politiku. Šī politika jo īpaši paredz piegādes avotu ģeogrāfisko dažādošanu un ir domāta, lai nepieļautu Eiropas Savienības atkarību no viena vienīga piegādes avota.

2.5. Kontrole pār kodolmateriālu izmantošanu mierīgiem nolūkiem

Euratom drošības kontrole (Līguma otrās sadaļas VII nodaļa) nozīmē pārliecināties, ka rūdas, izejmateriālus un īpašus skaldmateriālus izmanto tikai paredzētajos nolūkos, ko deklarējuši šo materiālu lietotāji, un ka tiek ievēroti noteikumi saistībā ar piegādi un visiem konkrētajiem drošības pienākumiem, ko Kopiena uzņēmusies saskaņā ar nolīgumiem, kuri noslēgti ar kādu trešu valsti vai starptautisku organizāciju. Komisija ir pilnvarota veikt šo kontroli un tai ir pienākums to darīt, un šo pienākumu Komisija izpilda jau piecdesmit gadus. Tās veiktā kontrole attiecas uz visiem kodolmateriāliem, kuri pēc to iegūšanas vai importēšanas atrodas Kopienas teritorijā.

Komisija uzrauga, lai uzņēmēji izpildītu savus pienākumus, kurus tiem uzliek Līgums un tam sekojošās piemērošanas regulas. Pēdējā no tām pieņemta 2005. gadā, un tās pielāgojumu mērķis ir nodrošināt saskaņu ar Eiropas Savienības paplašināšanos, kodolrūpniecības metožu un informācijas tehnoloģiju attīstību, kā arī izmaiņām tiesību aktos.

Tika strauji nokomplektēta inspektoru grupa (1960). Tajā 2006. gadā bija 180 dalībnieku. Līgums viņiem jebkurā mirklī nodrošina piekļuvi jebkurai instalācijai, visai informācijai un jebkurai personai, kuras profesionālais pienākums ir strādāt ar šiem kontrolējamajiem materiāliem, aprīkojumu vai instalācijām. Kopienas kodoliekārtās inspekcijas notiek periodiski.

Komisija ir arī izmantojusi piespiešanas līdzekļus, kas paredzēti Līgumā gadījumos, kad šajā jomā notiek pārkāpumi, vēršoties tieši pie attiecīgās dalībvalsts ar pienākumu neizpildes procedūru (141. pants), ar 82. pantā paredzēto ad hoc procedūru (viens gadījums), veicot kādu no Līgumā paredzētajiem pasākumiem, kas attiecināti tieši uz uzņēmējiem (83. pants), piemēram, brīdinājums (septiņi gadījumi) vai pagaidu pārvaldes ieviešana uzņēmumā (viens gadījums).

Saskaņā ar 1968. gada 1. jūlija Kodolieroču neizplatīšanas līgumu tika parakstīti trīspusēji nolīgumi starp dalībvalstīm, kam nav kodolieroču, Euratom un Starptautisko atomenerģijas aģentūru (SAA), un starp katru no divām ES dalībvalstīm, kam ir kodolieroči, un minētajām organizācijām. Šie trīs trīspusējie nolīgumi ļauj nodrošināt koordināciju starp Euratom lomu šajā jomā un SAA piešķirto lomu saistībā ar Kodolieroču neizplatīšanas līgumu. Nolīgumi 1998. gadā ir grozīti un pastiprināti ar papildprotokoliem.

2.6. Starptautiskās attiecības

Kopiena tika izveidota kā pasaulei atvērta organizācija, kuras uzdevums ir nodibināt ar citām valstīm un starptautiskām organizācijām sakarus, kas varētu veicināt kodolenerģijas izmantošanu nemilitāros nolūkos (2. pants).

Euratom L īguma otrās sadaļas X nodaļas piemērošanas vēsture ļauj salīdzināt Kopienas ārējo attiecību norises gaitu ar visa Euratom Līguma piemērošanas attīstību: vispirms pētniecība tehnoloģiju attīstībai, tad tirdznieciska paplašināšanās un visbeidzot starptautiska sadarbība visās kompetenču jomās, sevišķi inovāciju, kodoldrošības, aizsardzības pret radiāciju un kodolieroču neizplatīšanas jomā.

Tādējādi Kopiena ir parakstījusi nolīgumus par sadarbību kodolenerģijas izmantošanā nemilitāros nolūkos ar lielu skaitu trešu valstu, tostarp ar galvenajiem piegādātājiem šajā jomā: ASV, Kanādu, Austrāliju, Argentīnu, Uzbekistānu, Ukrainu, Japānu un Kazahstānu. Notiek gatavošanās sarunām ar Krieviju. Nolīgumi pētniecības jomā ir parakstīti ar Krieviju, Ukrainu, Kazahstānu un ASV.

Kopiena arī ir uzņēmusies nepārprotamas saistības starptautiskajā līmenī, kļūstot par līgumslēdzēju pusi galvenajās starptautiskajās konvencijās kodoljomā: Konvencija par kodolmateriālu fizisko aizsardzību (1991), Konvencija par kodoldrošību (2000), Kopīgā konvencija par izmantotās kodoldegvielas apsaimniekošanas drošību un par radioaktīvo atkritumu apsaimniekošanas drošību (2006), Konvencija par kodolnegadījumu operatīvu izziņošanu un Konvencija par palīdzību kodolnegadījumā vai radiācijas avārijas situācijā (2006).

Drošība Eiropas Savienības iekšienē veicina arī drošību aiz tās robežām. Dialoga uzsākšana ar bijušās Padomju zonas valstīm par to kodoliekārtu drošību ir bijusi pamatā intensīvai starptautiskai sadarbībai, lai uzlabotu kodoldrošību pasaulē gan ar normatīviem, gan tehniskiem līdzekļiem; šī sadarbība Eiropas Savienībā ir pārtapusi uz EK Līgumu balstītās tehniskās palīdzības un sadarbības programmās ar Centrāleiropas un Austrumeiropas valstīm un jaunajām neatkarīgajām valstīm ( Phare un Tacis ). Euratom Līgumam jābūt juridiskajam pamatam palīdzības instrumentam kodoldrošības jomā, kas sekos Tacis programmai, kura ir devusi vislielāko ieguldījumu kodoldrošības uzlabošanā bijušajās Padomju valstīs.

Kopiena kopš 2003. gada piedalās Ceturtās paaudzes starptautiskajā forumā (Generation IV International Forum (GIF)) un nesen ir noslēgusi Pamatnolīgumu par starptautisko sadarbību ceturtās paaudzes kodolenerģijas sistēmu pētniecībā un attīstībā (International Framework Agreement for International Collaboration on Research and Development of Generation IV Nuclear Energy Systems) . Pašlaik norisinās tās pievienošanās Daudzpusējai Krievijas Federācijas vides programmai kodolenerģijas jomā ( Multilateral Nuclear Environmental Programme in the Russian Federation (MNEPR)) .

Visbeidzot, Kopiena, kuru pārstāv Komisija, saglabājot visas savas specifiskās iezīmes, uztur sadarbību dažādos līmeņos ar Līgumā norādīto organizāciju – ANO, Eiropas Padomes un ESAO – specializētajām aģentūrām. Kopš pašiem pirmsākumiem un jo īpaši kopš 1975. gada Kopiena sadarbojas ar SAA. Sadarbība kļūs ciešāka jaunajā globālajā kontekstā, kur kodolenerģijas izmantošana liek pievērst īpašu uzmanību drošības un kodolieroču neizplatīšanas jautājumiem.

3. SECINāJUMI UN PERSPEKTīVAS

Rezultāti pasākumiem, kurus jau piecdesmit gadus veic saskaņā ar Euratom Līgumu, uzskatāmi par ļoti pozitīviem. Līgums ir ļāvis Kopienai veikt nozīmīgus pasākumus šajā stratēģiskajā nozarē, īpaši saistībā ar enerģijas piegādi Eiropas Savienībā. Tas devis ievērojamu ieguldījumu tādās jomās kā pētniecība, veselības aizsardzība, kontrole pār kodolmateriālu izmantošanu nemilitāros nolūkos un starptautiskās attiecības.

Pateicoties Euratom Līgumam, Kopiena dod ieguldījumu zinātnes attīstībā, atbalstot pētniecību un jauninājumus. Tā nodrošina augsta līmeņa standartu piemērošanu attiecībā uz iedzīvotāju aizsardzību pret radiāciju un atbalsta jaunas iniciatīvas kodoljomā. Kopiena nodrošina globālu pieeju ieguldījumiem šajā nozarē. Tā arī nodrošina regulāru un vienlīdzīgu piegādi kodolmateriālu lietotājiem Kopienā un stingru kontroli pār kodolmateriālu izmantošanu nemilitāros nolūkos. Kopiena šajā nozarē ir iekļāvusies starptautiskajā apritē.

Euratom Līgums ir pamatā Kopienas darbībām saistībā ar kodolenerģijas ciklu, kā arī citām darbībām, kur radioaktīvās vielas tiek izmantotas pētniecībā, rūpniecībā vai medicīnā (izpēte, noteikumi aizsardzībai pret radiāciju utt.). Tādējādi Euratom jomā sasniegtais ir visu dalībvalstu iedzīvotāju ikdienas dzīves sastāvdaļa.

Kopš 1957. gada Euratom Līguma institucionālie un procesuālie aspekti ir grozīti, sekojot Kopienās un pēc tam Eiropas Savienībā notiekošajām izmaiņām un virkni paplašināšanās kārtu, lai gan sevišķi Komisija ir nākusi klajā ar vēl ambiciozākiem Euratom Līguma pārskatīšanas priekšlikumiem. Kopiena ir iekļauta ES attīstībā un ir daļa no tās pirmā pīlāra. Tomēr kopš Līguma stāšanās spēkā ir nepārtraukti mainījusies politiskā, ekonomiskā un tehnoloģiskā situācija, kurā to piemēro, radot jaunus izaicinājumus un atvieglinot vai sarežģījot Kopienas rīcību. Tas izskaidro to, kādēļ daži noteikumi piemēroti daļēji. Piemēram, Euratom Piegādes aģentūrai, kas darbojas kopš 1960. gada, ir bijušas attiecīgi jāpielāgo savas pilnvaras.

Komisijai šajā jomā ir vadošā loma – jau kopš 1958. gada 1. janvāra savu pilnvaru robežās ierosināt un nodrošināt Līguma resursu piemērošanu saskaņā ar ES vajadzībām un atkarībā no konkrētās situācijas. Šim nolūkam Komisiju vairākas reizes savos spriedumos ir atbalstījusi Eiropas Kopienu Tiesa. Pēdējos gados Komisija ir strādājusi īpaši intensīvi, piemēram, ierosinot papildināt Kopienas tiesisko pamatu attiecībā uz drošību darbībās ar kodolmateriāliem („kodoljautājumu pakete”), kuru Padomē līdz šim nav izdevies pieņemt, jo nav bijis iespējams panākt kvalificētu vairākumu. Nepieciešamība pēc šāda kopīga pamata, kuru ir pasvītrojusi EK Tiesa 1992. gada 10. decembra spriedumā C-29/99, bija skaidri redzama pēdējās ES paplašināšanās gaitā, kur kodoldrošība bija iekļauta sarunu darba kārtībā, kā rezultātā tika pieņemtas saistības izbeigt vairāku reaktoru darbību, saņemot ievērojamu Kopienas finansiālu atbalstu.

Euratom Līguma sākotnējo noteikumu dzīvotspēja apliecina to, cik daudzi no tiem ir mūsdienīgi. Krietnu laiku pēc 1957. gada tie ir pamudinājuši vai paredzējuši izmaiņas citās Kopienu tiesību jomās, piemēram, EK Līguma noteikumos par pētniecību un tehnoloģiju attīstību (pamatprogramma, kopuzņēmums utt.). Tāpat jāatzīmē – pat ja iestāde ar universitātes statusu, kā paredzēts Euratom Līguma 9. pantā, vēl nav izveidota, Komisija ir bijusi virzītājspēks Eiropas kodolizglītības tīkla (ENEN, European Nuclear Education Network ) izveidei. Šobrīd var saņemt Eiropas maģistra grādu kodolinženierijā. Tā kā Komisija šobrīd iesniegusi priekšlikumu regulai, ar ko izveido Eiropas Tehnoloģiju institūtu, balstoties uz EK Līgumu, šī pieredze kodoljomā var būt noderīga.

Euratom inspekcijas, kas notiek kopš 1960. gada, pavēra ceļu Kopienas inspekciju iedibināšanai citās jomās (aviācijas drošība, jūras drošība utt.). Tāpat jāatzīmē arī noteikumi, kas ļauj Kopienai veikt uzraudzību pār radioaktivitāti vidē un atzīst to, ka Kopienas iekšējās un ārējās kompetences ir paralēlas (101. pants).

1957. gadā speciālās zināšanas kodoltehnoloģiju jomā tika uzskatītas par vienu no galvenajiem faktoriem, lai radītu apstākļus ilgstošam mieram un labklājībai Eiropā, kura atjaunojās, un pasaulē, kuru bija iespaidojis aukstais karš. Tās jo īpaši ļāva mazināt bažas par enerģijas trūkumu laikā, kad ogļu ražošana samazinājās, bet naftas patēriņš palielinājās. Šīs bažas pastiprināja Suecas krīze. Valstis vēlējās mazināt savu atkarību no ārējiem konvencionālajiem enerģijas avotiem, kā arī savu tehnoloģisko atkarību no attīstītākām trešām valstīm. Šīs bažas, gan mazliet citādā veidā, atspoguļojas arī mūsdienās.

Pašreiz notiekošās diskusijas par Eiropas enerģētikas politiku, kuras centrā ir konkurētspēja, piegāžu drošība un vides apsvērumi, dod iespēju apsvērt turpmāku Euratom rīcību. Mūsdienās kodolenerģija ir realitāte gan Eiropas Savienībā, gan ārpus tās. Pašreizējie centieni nodrošināt energoresursus rada jaunus izaicinājumus šim enerģijas avotam. Euratom Līgumā ir galvenie noteikumi, kas ļauj ES rīkoties šajā jomā. Pat ja tas nav pati pilnība, Līgums ir vajadzīgs Eiropas Savienībai, dalībvalstīm un iedzīvotājiem.

Nākotnē, piemērojot Euratom Līgumu, jāturpina īpaši koncentrēties uz kodoldrošību. Nesenās paplašināšanās ir pastiprinājušas dažādību Eiropas Savienībā kodolenerģijas jomā un ir likušas rīkoties Kopienai, kā to apliecina 2007. gada 10. janvārī pieņemtā PINC , jo īpaši, lai nodrošinātu veselības un vides aizsardzību un izvairītos no kodolmateriālu ļaunprātīgas izmantošanas. Euratom Līgumā paredzēto resursu izmantošana šim nolūkam dod ieguvumu visām dalībvalstīm.

Tāpat ļoti svarīga ir kodoliekārtu drošība un aizsardzība pret jonizējošo starojumu trešās valstīs. Drīzumā tiks piemērots jauns instruments starptautiskajai sadarbībai šajā jomā, kas balstās vienīgi uz Euratom Līgumu.

Komisija uzsver, ka ir svarīgi saglabāt tehnoloģisko vadību kodoljomā, un tā atbalsta visprogresīvākā regulējuma ieviešanu šajā jomā, tostarp attiecībā uz esošo un nākotnes instalāciju drošību, kodolieroču neizplatīšanu, atkritumu apsaimniekošanu un ekspluatācijas pārtraukšanu. Tādējādi Kopiena turpinās dot ieguldījumu kodolrūpniecības attīstībā un nodrošināt to, ka jebkurā radioaktivitātes izmantošanā tiek ievēroti visaugstākie standarti attiecībā uz aizsardzību pret radiāciju, kā arī drošības standarti, lai veicinātu dzīves līmeņa un kvalitātes celšanos Eiropas Savienības iedzīvotājiem neatkarīgi no katras valsts izvēlētā enerģijas veida, kā arī aiz ES robežām, sadarbojoties ar trešām valstīm un starptautiskajām organizācijām.