52007DC0023

LV

Briselē, 24.1.2007

COM(2007) 23 galīgā redakcija

.

KOMISIJAS PAZIŅOJUMS PADOMEI, EIROPAS PARLAMENTAM, EIROPAS EKONOMIKAS UN SOCIĀLO LIETU KOMITEJAI UN REĢIONU KOMITEJAI

Rīcības programma administratīvā sloga samazināšanai Eiropas Savienībā

{SEC(2007) 84}

{SEC(2007) 85}

KOMISIJAS PAZIŅOJUMS PADOMEI, EIROPAS PARLAMENTAM, EIROPAS EKONOMIKAS UN SOCIĀLO LIETU KOMITEJAI UN REĢIONU KOMITEJAI

Rīcības programma administratīvā sloga samazināšanai Eiropas Savienībā

1. IEVADS

Komisija 2006. gada novembrī ierosināja sākt vērienīgu rīcības programmu, lai samazinātu ES spēkā esošā regulējuma administratīvo slogu. Šajā sakarā Komisija 2007. gada pavasara Eiropadomei ierosināja noteikt 25% samazinājuma mērķi, kas ES un dalībvalstīm kopīgi jāsasniedz līdz 2012. gadam [1]. Šis ierosinājums apstiprina Komisijas apņemšanos nodrošināt labāku regulējumu, kura ietilpst stratēģijā „Izaugsme un nodarbinātība”.

Vispārējais 25% samazinājuma mērķis ir kopīgs mērķis, ko var sasniegt vienīgi ar dalībvalstu un Eiropas iestāžu kopīgu atbildību un kopīgiem centieniem. Ir svarīgi, lai visas šajā procesa iesaistītās personas rīkojas ātri un atbilstīgi, lai pārvērstu šo politisko mērķi konkrētos rīcības pasākumos, kas sniegtu priekšrocības uzņēmēju aprindām, jo īpaši mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, kā arī patērētājiem.

Ar šo rīcības programmu nav paredzēts atcelt ierobežojumus. Tās mērķis nav arī mainīt spēkā esošajos Kopienas tiesību aktos noteiktos politikas mērķus vai paredzētā regulējuma apmēru. Tā drīzāk liecina par ievērojamiem centieniem padarīt mūsu politikas īstenošanu racionālāku un mazāk apgrūtinošu, — tas ir svarīgs regulējuma kvalitātes nodrošināšanas pasākums katrā līmenī. Nevajadzīgajam un nesamērīgajam administratīvajam slogam var būt reāla ekonomiska ietekme. To uzskata arī par uzņēmējdarbības traucēkli un šķērsli un bieži nosaka par prioritāru vienkāršošanas mērķi. Komisija ir apņēmusies ierobežot šo nevajadzīgo slogu visos līmeņos un uzsver, ka tas ir dalībvalstu un Eiropas iestāžu kopīgs pienākums.

Šajā rīcības programmā ir izklāstīts, kā Komisija ierosina noteikt, novērtēt un samazināt informācijas sniegšanas pienākumus (turpmāk „ISP”). Šī programma paredz novērtēt administratīvās izmaksas, izteikt secinājumu par to, kuras no šīm izmaksām ir nevajadzīgs slogs, un samazināt nevajadzīgo administratīvo slogu. Faktiski Komisija, saņemot novērtēšanas darba rezultātus, tos izvērtēs un veiks nepieciešamos pasākumus, lai samazinātu slogu gadījumos, kad tas ir nepieciešams. Šajā paziņojumā izklāstītā stratēģija ir vērienīga, un tās panākumi lielā mērā ir atkarīgi no dalībvalstu un citu ES iestāžu aktīva atbalsta un sadarbības. Līdz šim veiktais izmēģinājuma projekts un valstu mērogā veiktā novērtēšana [2] apliecināja, ka administratīvā sloga samazināšana ir dalībvalstu, Eiropas Parlamenta, Padomes, Komisijas un dalībvalstu kopīga atbildība.

1. tabulā apkopotas rīcības programmas dažādās sastāvdaļas un sniegtas atsauces uz sīkākiem izklāstiem šā paziņojuma atsevišķajās daļās.

1. tabula. ES rīcības programma administratīvā sloga samazināšanai. Sastāvdaļas |

| Metodika izmaksu novērtēšanai (2. nodaļas 2.1. līdz 2.2. iedaļa) un sloga samazināšanas principi (5. nodaļa) |

| Nevajadzīgā administratīvā sloga novērtēšanas un samazināšanas prioritārās jomas, kas saistītas ar EK tiesību aktiem un „vienīgi” dalībvalstu un reģionālajiem tiesību aktiem (2.3. iedaļa) |

| Ierosinātā organizatoriskā struktūra (2.4. iedaļa) |

| Administratīvā sloga samazināšanas mērķi (3. nodaļa) |

| Priekšlikumi neatliekamai rīcībai (4. nodaļa) |

Rīcības programmā galvenā uzmanība ir veltīta ISP, kas ir novecojuši, lieki vai atkārtojas, tie ir skaidri jānošķir no tiesību aktu konstrukcijas pamatiezīmēm, kas ir sistemātiskas un nepieciešamas, lai gūtu priekšrocības no tiesību aktiem. Mērķis ir samazināt nevajadzīgo administratīvo slogu uzņēmumiem, bet ar programmu paredzēts arī veikt būtiskus uzlabojumus attiecībā uz patērētājiem, piemēram, ar cenu samazināšanu. Ir skaidrs, ka šie pasākumi nedrīkst apdraudēt tiesību aktu pamatmērķi, tomēr ir konkrēti gadījumi, kad, cita starpā, sabiedrības veselības vai vides un darbinieku tiesību aizsardzības nolūkā vai Kopienas finanšu interešu aizsardzības un likumīgas finanšu pārvaldības nodrošināšanai ISP būs jāsaglabā.

Būtībā Komisijai tiek ierosināts ar dalībvalstu palīdzību novērtēt administratīvo slogu, kas saistīts ar Kopienas tiesību aktiem un to transponēšanu dalībvalstīs, un sagatavot atbilstošus samazināšanas priekšlikumus, bet dalībvalstīm — novērtēt un samazināt vienīgi dalībvalstu un reģionālo tiesību aktu administratīvo slogu. Programma sāksies 2007. gada maijā, un tās mērķis būs līdz 2008. gada novembrim sniegt pilnīgu to administratīvo izmaksu novērtējumu, kuras rada atlasītie Kopienas tiesību akti. Tā palīdzēs līdz 2012. gadam par 25% samazināt uzņēmumu administratīvo slogu. Lai sasniegtu šo vērienīgo mērķi, dalībvalstīm un Komisijai ir kopā jāstrādā, lai apzinātu, novērtētu un samazinātu nevajadzīgo slogu uzņēmumiem.

Šī programma veicinās ilgtermiņa ekonomiskas priekšrocības, īsā līdz vidējā termiņā gūstot jūtamus, konkrētus rezultātus. Programmā liels uzsvars ir likts uz administratīvā sloga samazināšanu konkrētās prioritārās jomās. Pamatojoties uz 2006. gada oktobrī pabeigtā izmēģinājuma projekta secinājumiem [3], ieinteresēto personu līdzdalību nepārtrauktajā vienkāršošanas programmā un apspriežu rezultātiem, kuras uzsāka saistībā ar 2006. gada 14. novembrī pieņemto Komisijas darba dokumentu, ir izraudzītas prioritārās jomas saistībā ar ES tiesību aktiem. Izraudzītās prioritārās jomas aptver tiesību aktu prasības, kas rada uzņēmumiem lielāko daļu administratīvo izmaksu, tādējādi ļaujot Komisijai un atbildīgajiem likumdevējiem visus spēkus un resursus koncentrēt jomām, kurās var veikt vislielāko ieguldījumu, lai uzlabotu uzņēmējdarbības reglamentējošo vidi; tomēr attiecīgos grozījumus var veikt vienīgi tad, ja tie neskar tiesību aktu pamatmērķus. Vēlāk Komisija var lemt par programmas paplašināšanu, attiecinot to uz citām jomām, kas pašlaik nav iekļautas prioritāšu sarakstā.

Līdzās samazināšanas mērķim un prioritātes jomām rīcības programmā ir iekļauts arī ātri veicamu pasākumu saraksts, kurus jāuzsāk Vācijas prezidentūras laikā (III pielikums). Šie jautājumi ir pirmais ieguldījums, lai sasniegtu samazināšanas mērķi, ātri gūstot īstermiņa rezultātus, un tie norāda uz to, cik lielu nozīmi Komisija piešķir administratīvā sloga samazināšanas stratēģijai. Ar rīcības programmas palīdzību plānots gūt konkrētus rezultātus, kas atvieglo uzņēmumu pastāvēšanu.

1.1. Administratīvais slogs un ES uzņēmējdarbības vide

Ar ES tiesību aktiem paredzēts sasniegt Līgumos noteiktos mērķus un sabiedriskās politikas mērķus, ko labāk var panākt Kopienas, nevis dalībvalstu mērogā. Tas paredz nodrošināt nosacījumus tāda iekšējā tirgus pastāvēšanai, kas darbojas efektīvi, tostarp atbilstošus drošības un sociālos standartus. Informēšana un ziņojumu sniegšana ir pamatā savstarpējās uzticēšanās videi, kas veido iekšējā tirgus kodolu, garantējot līdzvērtīgu apstākļu pastāvēšanu. Informēšana un ziņojumu sniegšana ir svarīga arī tādās politikas jomās kā kohēzijas politika un lauksaimniecība, kur pārvalda saņēmējiem paredzētos publisko fondu līdzekļus. Tomēr pastāvīgi jāuzrauga, lai šādu prasību priekšrocības un to radītais administratīvais slogs būtu līdzsvarā, jo laika gaitā var rasties izmaiņas, dažas pastāvošās procedūras ir kļuvušas nevajadzīgi laikietilpīgas, ir pārmērīgi sarežģītas vai novecojušas, bet citos gadījumos prasītā informācija jau ir pieejama no citiem avotiem.

Administratīvās prasības ir svarīgs uzņēmējdarbības vides raksturlielums, jo uzņēmumiem visā ES jāpatērē daudz laika, aizpildot veidlapas un sniedzot ziņojumus par dažādiem jautājumiem. Šīs izmaksas pašlaik ir novērtētas 3,5% no ES IKP apmērā. Piemēram, samazinot nevajadzīgas ziņojumu sniegšanas apmēru, uzņēmuma darbinieki vairāk laika veltītu uzņēmējdarbībai, kas samazinātu ražošanas izmaksas un sniegtu iespējas radīt papildu ieguldījumus un jauninājumus, kas savukārt uzlabotu darba ražīgumu un vispārējo konkurētspēju.

Kopīgais mērķis līdz 2012. gadam par 25% samazināt administratīvo slogu attiecas gan uz Kopienas tiesību aktiem, gan uz dalībvalstu reglamentējošajiem pasākumiem. Sasniedzot šo mērķi, ES mērogā IKP vidējā termiņā varētu pieaugt par apmēram 1,4 % jeb 150 miljardiem euro [4].

1.2. Administratīvo izmaksu un sloga definēšana

Ir svarīgi noskaidrot administratīvo izmaksu un sloga attiecīgās definīcijas. Šīs definīcijas ir sniegtas turpmāk tekstā, pamatojoties uz saskaņoto starptautisko standarta izmaksu modeļa rokasgrāmatu un ES standarta izmaksu modeļa metodikas (ES SIM) definīcijām [5].

Atbilstības izmaksas ir visas izmaksas, ar kurām panāk atbilstību regulējumam, izņemot tiešās finanšu izmaksas un ilgtermiņa strukturālas sekas. Saistībā ar standarta izmaksu modeli tās var iedalīt atbilstības pamatizmaksās un administratīvajās izmaksās.

Administratīvās izmaksas ir izmaksas, kas rodas uzņēmumiem, brīvprātīgām organizācijām, valsts iestādēm un pilsoņiem, izpildot juridisko pienākumu sniegt valsts iestādēm vai privātpersonām informāciju par savu darbību vai produkciju.

Informācija ir jāsaprot plašākā nozīmē, t.i., ieskaitot izdevumus par marķējumu, ziņojumu sniegšanu, uzraudzību un novērtējumu, kas ir vajadzīgi, lai sniegtu informāciju un nodrošinātu reģistrāciju. Dažos gadījumos informācija ir jāiesniedz valsts iestādēm vai privātpersonām. Citkārt ir pietiekami, ja tā ir pieejama oficiālas pārbaudes gadījumos vai tiek sniegta pēc pieprasījuma.

Būtiski ir nošķirt informāciju, kas uzņēmumiem jāapkopo pat tad, ja nav īpašu tiesību aktu, no informācijas, kura netiktu apkopota, ja nepastāvētu tiesību normas. Otra veida informāciju sauc par administratīvo slogu. Daži administratīvā sloga veidi ir nepieciešami, ja ir efektīvi jāsasniedz tiesību aktu pamatmērķi un Līgumos paredzētais aizsardzības apmērs, piemēram, ja informācija ir nepieciešama, lai nodrošinātu tirgus caurskatāmību. Bet ir arī tādi gadījumi, kad slogu var racionalizēt un samazināt, neietekmējot tiesību aktu pamatmērķus, un šāds slogs noteikti ir nevajadzīgs.

Rīcības programmas mērķis ir novērtēt administratīvās izmaksas, noteikt un samazināt nevajadzīgo administratīvo slogu, neskarot tiesību aktu pamatmērķi [6].

2. ES mēroga administratīvā sloga novērtēšanas izveide

2.1. ES SIM (ES standarta izmaksu modelis)

Eiropadome 2005. gada 23. martā aicināja Komisiju un Padomi pārbaudīt administratīvā sloga novērtēšanas metodiku, lai līdz 2005. gada beigām panāktu vienošanos. Komisijas 2005. gada 16. marta paziņojumā par labāku regulējumu izaugsmei un nodarbinātībai Eiropas Savienībā kā dienesta darba pavaddokuments bija iekļauts sīks izklāsts par iespējamo „ES neto administratīvo izmaksu modeli” [7], kura pamatā bija SIM [8].

ES neto administratīvo izmaksu modeļa izklāsts tika grozīts un uzlabots izmēģinājuma posmā no 2005. gada aprīļa līdz septembrim, pēc kura Komisija iesniedza pārskatītu metodiku, ko sauc arī par „EU SIM” [9]. Komisija minēja vairākus iespējamus ES standarta izmaksu modeļa uzlabojumus, tomēr skaidrojot, ka šāda uzlabošana nav priekšnoteikums tā izmantošanai. Ietekmes novērtēšanas 2006. gada 15. marta vadlīnijās [10] tika iekļauta modeļa izmantošanas rokasgrāmata, kas metodikas konverģences veicināšanas nolūkā tika tulkota visās ES oficiālajās valodās. ES SIM piemēro vairākos publicētos vai sagatavošanā esošos ietekmes novērtējumos [11], lai nodrošinātu to, ka ikviens jauno tiesību aktu administratīvais slogs ir pamatots un minimāls [12].

2.2. ES mēroga novērtēšana un informācijas sniegšanas pienākumi (ISP)

Rīcības programmā izmantos ES Standarta izmaksu modeli (ES SIM) [13], lai atklātu visapgrūtinošākos ISP — prasības par informācijas sniegšanu (piemēram, atbilstības sertifikāta iesniegšana) prioritārās jomās, kuras ierosinātas šajā paziņojumā, lai novērtētu tās, kā arī aprēķinātu to izmaksas un radītu ieskatu par to, kā šo slogu var samazināt.

Galvenais izmēģinājuma projekta secinājums ir tas, ka novērtēšanas programmas pamatā jābūt konkrētu ISP noteikšanai. Pat ja zināms, ka dažādās dalībvalstīs ISP skaits ievērojami atšķiras [14], ISP ir vieglāk salīdzināt nekā visus dalībvalstu atšķirīgos tiesību aktus. ISP ir jebkuras administratīvā sloga samazināšanas programmas pamatdaļa. Tas nozīmē, ka jāizveido skaidra šādu ISP klasifikācija pamata tiesību aktos un secīgajos īstenošanas noteikumos gan ES, gan dalībvalstu mērogā. Tāpēc šā darba pirmajā posmā veiks precīzu visu to ISP apzināšanu, kas ir juridiski saistoši saskaņā ar aptvertajiem tiesību aktiem. Vispirms tiks apzināti visi ISP, ko paredz Kopienas tiesību akti, pēc tam — tie, kas ir saistīti ar Kopienas tiesību aktiem, bet kurus nosaka dalībvalstis savos transponēšanas tiesību aktos. Komisija un dalībvalstis cieši sadarbosies, lai ISP noteiktu, pirms tiek sākta izmaksu novērtēšana.

Tā kā visas dalībvalstis, kuras jau pabeigušas sākotnējos novērtējumus, ir apstiprinājušas no sākotnējā standarta izmaksu modeļa nedaudz atšķirīgus variantus, grūti veikt pašreizējo datu starpvalstu salīdzinājumu, jo īpaši, mēģinot apkopot rezultātus un noteikt ISP izcelsmi. Būs nepieciešama zināma tehniskā saskaņošana (skatīt I pielikumu).

2.3. Rīcības programmas darbības joma: novērtējamie tiesību akti

Saskaņā ar Izaugsmes un nodarbinātības stratēģiju un pēc apspriedēm un diskusijas par darba dokumentu [15] Komisija ierosina ierobežot rīcības programmas darbības jomu, attiecinot to vienīgi uz uzņēmumu saistībām [16].

Turklāt pēc apspriedēm par novembra darba dokumentu pastāv vispārēja vienošanās, ka Komisijai un dalībvalstīm lielākā uzmanība jāvelta ISP noteikšanai, izmaksu novērtēšanai un sloga samazināšanas pasākumu noteikšanai [17]

attiecībā uz dalībvalstīm un Komisiju:

· EK regulām un direktīvām (tostarp ISP, kuru izcelsme ir starptautiskajos tiesību aktos) tajās prioritārajās jomās, kurās slogs ir vislielākais un/vai kuras tiek uzskatītas par „uzņēmējdarbības traucēkļiem”,

un

· dalībvalstu transponēšanas un īstenošanas pasākumiem, kas saistīti ar šīm EK regulām, direktīvām;

attiecībā uz dalībvalstīm:

· dalībvalstīm vienlaicīgi savā valstī ir jāveic pilnīgs sākotnējs ISP novērtējums vai jānosaka prioritārās novērtēšanas un dalībvalstu vai reģionālo ISP samazināšanas jomas.

Komisiju iedrošina tas, ka 2006. gadā septiņpadsmit dalībvalstis (gadu pirms tam — vienpadsmit dalībvalstis) izlēma novērtēt un samazināt administratīvo slogu un vēl divas dalībvalstis pārbauda metodiku. Rīcības programma paredz, ka līdz 2009. gadam dalībvalstīm jāpabeidz ISP novērtējumi svarīgākajās dalībvalstu un reģionālajās prioritārajās jomās. Turklāt dalībvalstīm un Komisijai jāvienojas par sākotnēju novērtējumu prioritārās jomās un samazināšanas mērķiem, kurus nosaka dalībvalstīm vai Komisijai, atkarībā no tā, kur ir attiecīgā administratīvā sloga izcelsme. Pēc 14. novembra diskusijām un apspriedēm par darba dokumentu Komisija ir noteikusi šādas Kopienas tiesību aktu prioritārās jomas, kas jāaptver:

1. Uzņēmējdarbības tiesības

2. Tiesību akti farmācijas jomā

3. Darba apstākļi/darba attiecības

4. Nodokļu tiesības (PVN)

5. Statistika

6. Lauksaimniecība un lauksaimniecības subsīdijas

7. Pārtikas nekaitīgums

8. Transports

9. Zivsaimniecība

10. Finanšu pakalpojumi

11. Vide

12. Kohēzijas politika

13. Publiskais iepirkums

Šo prioritāro jomu sarakstam II pielikumā ir pievienoti īpašie tiesību akti tajās jomās, kuras ir izraudzītas novērtējuma veikšanai. Jomās, kurās administratīvo izmaksu novērtēšanas vai tiesību aktu vispārējās ekonomiskās ietekmes novērtēšanas darbs tiks uzsākts 2007. gadā vai jau tiek plānots (piemēram, uzņēmējdarbības tiesības, lauksaimniecība, publiskais iepirkums un kohēzijas politika), tiks nodrošināta cieša sadarbība, lai panāktu pēc iespējas lielāku sinerģiju. Ja darba gaitā atklāsies ļoti apgrūtinoši ES mēroga tiesību akti, kas nav minēti pielikumā esošajā sarakstā, tos iekļaus šajā sarakstā. Prioritāro jomu saraksts un īpašie tiesību akti neskar turpmākus administratīvā sloga samazināšanas pasākumus. Dažos gadījumos novērtējums var pat liecināt par to, ka tiesību aktu uzliktais slogs patiesi ir nepieciešams. Protams, ka šādas saistības netiks atceltas.

2.4. Organizatoriski jautājumi

Komisija ierosina darbu pie iepriekšminētās metodes turpināt partnerības veidā ar dalībvalstīm. Komisija nodrošinās to, lai šis darbs nebūtu pretrunā agrāk pieņemtām saistībām par darba programmās uzskaitīto priekšlikumu laicīgu iesniegšanu.

2.4.1. Neatkarīgi konsultanti

Komisija Kopienas tiesību aktu administratīvo izmaksu novērtēšanas reālo darbu uzticēs neatkarīgam konsultantam, ko pēc uzaicinājuma iesniegt piedāvājumus izraudzīsies 2007. gada sākumā. Konsultanti novērtējumus veiks ciešā sadarbībā ar dalībvalstīm un Komisiju un sniegs ziņojumus par tiesību aktiem, kuri būs izraudzīti novērtējuma veikšanai, un sniegs ieteikumus par samazināšanu visās politikas jomās. Programmas darbības jomu var paplašināt, ja tiek atklāti jauni ISP, kas jāsamazina.

2.4.2. Dalībvalstis un Komisija

Projektu uzraudzīs koordinācijas grupa un vairākas ekspertu apakšgrupas, kuras noteiks vēlāk.

Dalībvalstu sadarbības koordinēšanu ierosina uzticēt dalībvalsts ekspertu augsta līmeņa grupai labāka regulējuma jautājumos. Šī grupa regulāri pārskatīs izdarīto, sniegs padomus Komisijai un nodrošinās Komisijas dienestiem un to apakšuzņēmējiem kontaktpunktus dalībvalstu pārvaldes iestādēs. Citas Komisijas ekspertu grupas būs kontaktpunkti īpašās prioritārās jomās.

Ir paredzēta arī regulāra viedokļu apmaiņa un palīdzība iespējamu metodisku problēmu risinājumā, izmantojot pašreizējo SIM tīklu. Turklāt Komisija sadarbosies ar dalībvalstīm, lai noteiktu un izplatītu labu pieredzi, kā samazināt apgrūtinošus ISP valsts/reģionālā mērogā.

Komisija plāno pastāvīgi sniegt ziņojumus Eiropas Parlamentam un Padomei par rīcības programmas gaitu.

2.4.3. Saistība ar citiem būtiskiem pastāvošiem pasākumiem

Kopienas rīcības programmas administratīvā sloga samazināšanai darbība notiek vienlaikus ar vairākiem citiem pastāvošiem pasākumiem, jo īpaši Komisijas nepārtraukto vienkāršošanas programmu, kurā daži aptvertie tiesību akti atbilst tiem, kas iekļauti šīs rīcības programmas prioritārajās jomās. Administratīvā sloga samazināšana ir īpašs vienkāršošanas veids, un tādēļ rīcības programmas novērtējuma un samazināšanas analīzes kopsavilkumu iekļaus Komisijas vienkāršošanas programmā.

Vairākiem tādiem pētījumiem par administratīvā sloga novērtējumu dažādās nozarēs, kas tiek veikti vai plānoti, arī būs ievērojama nozīme rīcības programmā [18]. Piemēram, attiecībā uz Padomes Regulu (EK) Nr. 1782/2003 2006. gada decembrī tika sākts pētījums par lauksaimnieku administratīvā sloga, kas radies pēc 2003. gada KLP reformas, novērtējumu.

2.4.4. Novērtējuma un vienkāršošanas priekšlikumu rezultāti

Šis novērtējuma darbs ilgs aptuveni divus gadus, bet ar rīcības programmu paredz sākt neatliekamus pasākumus. Komisija administratīvā sloga samazināšanas priekšlikumus ierosinās visā projekta darbības laikā. Novērtējumu laikā Komisija pastāvīgi centīsies atklāt prasības, ko var vienkāršot, atcelt vai grozīt, lai samazinātu nevajadzīgu administratīvo slogu.

2.4.5. Ieinteresēto personu līdzdalība

Rīcības programmā izmantos elastīgu metodi, pastāvīgi sadarbojoties ar ieinteresētajām personām visā Eiropā [19]. Turklāt Eiropas uzņēmumiem būs iespēja aktīvi piedalīties novērtēšanas darbā, piemēram, detalizētās intervijās. Visbeidzot tiks izpētītas arī iespējas izmantot elektroniskus līdzekļus, lai panāktu optimālu sadarbību.

3. administratīvā sloga samazināšanas mērķi

Komisija ir ierosinājusi vērienīgu stratēģiju, lai apzinātu, novērtētu un samazinātu administratīvo slogu ES. Kopīgs samazināšanas mērķis nodrošina politisko virzību un visos līmeņos vairo atbildību. Izvirzot mērķus, vieglāk uzraudzīt visu administratīvā sloga samazināšanas procesu [20]. Kas tiek novērtēts, tiek izdarīts.

Komisija ierosināja kopīgu ES mērķi, kas aptver Kopienas, kā arī dalībvalstu un reģionu mērogu, — līdz 2012. gadam administratīvo slogu samazināt par 25%. Tas atspoguļo arī dalībvalstu mērķus, ja tie ir noteikti [21].

3.1. Mērķu izvirzīšana četrās dalībvalstīs

Izpētot to dalībvalstu veiktos pasākumus, kuras jau uzsākušas administratīvā sloga novērtēšanas un samazināšanas programmas, ES stratēģijas izstrādes nolūkā var izdarīt šādus secinājumus.

To četru dalībvalstu pieredze, kuras jau veikušas pilnu sākotnēju novērtējumu, iekļaujot slogu, kas veidojas Kopienas un dalībvalstu mērogā, liecina, ka 25 % samazināšanas mērķis sasniedzams, atjauninot un racionalizējot informācijas sniegšanas prasības Kopienas un dalībvalstu mērogā. To papildina daļēji novērtējumi, ko atsevišķās nozarēs veikušas vairākas dalībvalstis. Šie empīriskie rezultāti liecina par būtisku administratīvo slogu, kuru iespējams samazināt, izmantojot vairākas turpmāk izklāstītās izmaksu samazināšanas metodes, neietekmējot pamatā esošo tiesību aktu mērķus.

3.2. ES mērķu izvirzīšanai gūtās atziņas

3.2.1. Kopējais 25% mērķis kā programmas pamats

Izklāstītā dalībvalstu pieredze liecina, ka kopīgs mērķis ir jāizvirza agrīnā posmā vienlaikus ar novērtējuma uzsākšanu, pamatojoties uz saskaņotu metodiku. Komisija uzskata, ka Eiropadomei šis kopējais mērķis jāizvirza 2007. gada pavasarī. Saskaņā ar ierosinājumu tam jāaptver administratīvā sloga samazinājums par 25% visā ES, un šis mērķis ir jāņem par pamatu politikai, kas būtu pasākumu virzītājspēks.

Konkrētāk, Komisija arī uzskata, ka arī Eiropadomei būtu jāatbalsta 25% samazinājuma mērķis gan attiecībā uz EK tiesību aktiem, gan to transponēšanas un īstenošanas pasākumiem. Eiropadomei jāaicina dalībvalstis vēlākais līdz 2008. gada oktobrim izvirzīt salīdzināmus mērķus dalībvalstu mērogā. Tikai izmantojot šādu apvienotu stratēģiju uzņēmumi gūs priekšrocības, jo nepārprotami uzlabosies uzņēmējdarbības vide.

3.2.2. ES un dalībvalstu rīcības apvienojums administratīvā sloga samazināšanai

Šajā rīcības programmā Komisija informē par saviem plāniem attiecībā uz administratīvā sloga, kas saistīts ar Kopienas tiesību aktiem un attiecīgajiem transponēšanas pasākumiem, novērtēšanu un samazināšanu. Tomēr, lai pilnā apmērā izmantotu priekšrocības, ko sniedz kopējs 25% mērķis, arī dalībvalstīm jāuzņemas tikpat liela atbildība attiecībā uz pasākumiem un transponēšanu, kuros piedalās vienīgi dalībvalstis un reģioni.

Attiecībā uz tām novērtējuma daļām, ko Komisija veiks ar dalībvalstu palīdzību, rīcība attieksies uz slogu, kas radies tajās prioritārajās jomās, kuras ir uzskaitītas šajā rīcības programmā [22]. Kopējo 25 % mērķi plānots sasniegt 5 gadu laikā. Paveiktā darba apzināšanu ierosināts veikt 2009. gada pavasarī. Šāds laika plāns ir vērienīgs, ņemot vērā, ka šāda mēroga novērtējums iepriekš nav veikts un prasīs ievērojamu laiku — pašlaik prognozē vismaz 1,5 gadus. Komisijai un dalībvalstīm būs jāsagatavo samazināšanas priekšlikumi, norādot, kāpēc informācijas sniegšanas prasības vairs nav nepieciešamas. Visbeidzot, par Kopienas mērogā nepieciešamajām grozījumiem lielā mērā būs jālemj, izmatojot starpiestāžu procedūru. Tādējādi, lai darbu paveiktu saskaņā ar laika plānu, ES iestādēm un dalībvalstīm jānodrošina, ka savlaicīgi tiek pabeigts ES un dalībvalstu mēroga likumdošanas process, lai attiecīgie pasākumi stātos spēkā līdz 2012. gadam.

Saskaņā ar ierosinājumu ir jāizvirza konkrētāki sīkāki mērķi katrā politikas jomā, pamatojoties uz 2009. gada pavasara Eiropadomes novērtējumu: augstāki samazināšanas mērķi iespējami tajās politikas jomās, kurās administratīvais slogs ir īpaši smags un samazināšanas apjoms ir būtisks. Vispār ir skaidrs, ka 25% samazinājums ir vispārējs politisks mērķis. Tātad jāparedz atšķirīgi mērķi. Jo īpaši dažādās dalībvalstīs mērķi var atšķirties, ievērojot regulējuma tradīcijas, dažādās nozarēs un pat dažādās tiesību aktu daļās, ievērojot regulējuma intensitāti un atbilstību administratīvajai vienkāršošanai.

Saskaņā ar ierosinājumu mērķi noteiks attiecībā uz to administratīvā sloga līmeni, kas dominēs 2004. gadā, turklāt nodrošinot, ka tiek ņemti vērā Kopienas un dalībvalstu jau iepriekš veiktie pasākumi [23].

Ņemot vērā to, ka turpmākie administratīvā sloga vienkāršošanas priekšlikumi nemainīs ne konkrētu priekšlikumu politiskos mērķus, ne Kopienas politikas būtību, trim iestādēm tiek ierosināts vienoties par to, ka starpiestāžu lēmumu pieņemšanas procesā administratīvā sloga samazināšanas priekšlikumiem jāpiešķir prioritāte [24].

4. Neatliekamas rīcības stratēģija

Šie mērķi papildina vērienīgo izmaiņu ilgtermiņa darba programmu. Bet Komisija turklāt ierosina darbu pie dažiem Kopienas mēroga administratīvā sloga samazināšanas priekšlikumiem uzsākt jau 2007. gada pirmajā pusē. Komisija ir atklājusi virkni ātri īstenojamu pasākumu, proti, ievērojamu priekšrocību, ko var gūt ar salīdzinoši nelielām izmaiņām tiesību pamataktos. Tādēļ tiem jābūt viegli pieņemamiem un īstenojamiem, neskarot tiesību akta vispārējo mērķi. Priekšlikumu pamatā ir apspriedes ar ieinteresētajām personām un dalībvalstu un Komisijas ekspertu ieteikumi. Lai ātri pārvērstu šos grozījumus reālās pamatīgās izmaiņās, būtu nepieciešamas stingras gan Padomes, gan Parlamenta saistības. Tādēļ Komisija aicina Eiropadomi mudināt Padomi un Eiropas Parlamentu pēc atbilstošajiem Komisijas iesniegtajiem priekšlikumiem īpašu prioritāti piešķirt pasākumiem, kas izklāstīti III pielikumā.

III pielikumā ierosināti 11 jautājumi, kas administratīvo slogu samazinās par aptuveni 1,3 miljardiem euro [25].

5. administratīvā sloga samazināšanas kopējie principi

Administratīvo prasību novērtēšana ES nav mērķis pats par sevi. Mērķis ir mazināt birokrātiju attiecībā uz uzņēmumiem Eiropā. Kas attiecas uz jautājumu par to, kā samazināt šo slogu, Komisija ierosina par procesa vadlīnijām noteikt šādus principus, jo tie sniegtu ievērojamu ieguldījumu administratīvā sloga samazināšanā:

· līdz minimālajam obligātajam apmēram samazināt ziņojumu sniegšanas prasību biežumu, lai ievērotu tiesību aktu pamatmērķus un ziņojumu sniegšanas biežumu cik vien iespējams sadalītu vienmērīgi dažādos saistītos tiesību aktos;

· pārskatīt, vai netiek prasīts to pašu informāciju sniegt vairākas reizes, izmantojot dažādus kanālus, un mazināt pārklāšanos (piemēram, pašlaik vairāk nekā viens tiesību akts nosaka vairākus ISP vides jomā);

· izmantojot intelektuālos portālus, cik vien iespējams, pieprasīt ziņojumus sniegt elektroniski un tīmeklī tur, kur pašlaik ir prasīta informācijas iesniegšana uz papīra;

· ieviest informācijas iesniegšanas prasību robežu, ja tas iespējams, samazinot to maziem un vidējiem uzņēmumiem vai izmantojot atlasi (labi zināms, ka MVU īpaši cieš no administratīvā sloga — datu apkopošanai informācijas nolūkā tas jāņem vērā);

· apsvērt visu nozares uzņēmumu informācijas iesniegšanas prasību aizstāšanu ar riska metodi — noteikt informācijas prasības tiem uzņēmējdarbības dalībniekiem, kuri dara darbu, kas saistīts ar vislielāko risku;

· samazināt vai likvidēt informācijas iesniegšanas prasības jomās, kur tās saistās ar pamatprasībām, kuras kopš informācijas iesniegšanas prasību pieņemšanas ir samazinātas vai grozītas (piemēram, autopārvadājumu nozarē joprojām ir spēkā ISP, kas apstiprināti laikā, kad starptautiskajiem autopārvadājumiem bija vajadzīgas atļaujas);

· sniegt oficiālu paskaidrojumu par sarežģītiem tiesību aktiem, kas var palēnināt uzņēmējdarbības pasākumus vai prasīt tiesību izpratnes iegūšanu;

6. Turpmāk veicamie pasākumi

Komisija stratēģiskajā pārskatā par labāku regulējumu Eiropas Savienībā paredz vairākus posmus [26]. Tie ietver informācijas sniegšanu par šo rīcības programmu administratīvā sloga samazināšanai, pamatojoties uz apspriešanās rezultātiem par šo Komisijas darba dokumentu un labāka regulējuma stratēģisko pārskatu.

(...PICT...)

Komisijai, citām ES institūcijām un dalībvalstīm pēc tam jāuzsāk novērtēšanas programma un darbība attiecībā uz ātri īstenojamiem pasākumiem. Komisijas plašā EK tiesību aktu un ar tiem saistīto transponēšanas pasākumu novērtēšana sāksies 2007. gada pavasarī, sniedzot ziņojumu par to 2008. gada pēdējā ceturksnī. Šos pasākumus varētu uzraudzīt ar sākto vienkāršošanas programmu, kurā jau ietverti vairāki svarīgi priekšlikumi administratīvā sloga samazināšanai [27]. Regulāri tiks sniegti ziņojumi par administratīvā sloga samazināšanas gaitu. Vienlaikus dalībvalstīm jāiesaistās līdzīgos pasākumos un jāsniedz ieguldījums slogu samazināšanā, veicot grozījumus valstu un/vai reģionālajos tiesību aktos. Dalībvalstis varētu sniegt darba gaitas ziņojumus par valstu administratīvā sloga samazināšanas programmām nodaļā „Labāks regulējums” izaugsmes un nodarbinātības stratēģijas kontekstā. Tādējādi Komisija katru gadu ikgadējā darba gaitas ziņojumā sniegs pārskatu par vispārējiem panākumiem attiecībā uz Izaugsmes un nodarbinātības stratēģiju Kopienas un valstu līmenī, tādējādi atbalstot Eiropadomi tālākā šīs programmas virzībā. Kā jau izklāstīts iepriekš, 2009. gada pavasara Eiropadomes sanāksme kalpos par rīcības programmas vidusposma atskaiti un tādēļ Komisijas 2008. gada IDGZ par izaugsmes un nodarbinātības stratēģiju būs iekļauts programmas vidusposma novērtējums, kuram vajadzības gadījumā būs pievienoti turpmāki konkrēti priekšlikumi.

Paredzēts, ka līdz 2009. gada martam visas dalībvalstis pabeigs novērtējumus, vismaz dalībvalstu mēroga prioritārajās jomās, un būs gatavas izvirzīt pašas savus valsts mēroga mērķus. Dalībvalstīm šis process nozīmē to, ka vienmēr jāņem vērā dažādi sākumpunkti, jo vairākas no tām jau ir veikušas sākotnējos novērtējumus un strādā pie savām izmaksu samazināšanas programmām.

Vienīgi tad, ja visas iesaistītās personas rīkosies saskaņā ar iepriekšminēto laika plānu, tad 2012. gada pavasara Eiropadomei būs iespēja veikt visas stratēģiskās programmas kopsavilkumu un to noslēgt.

7. Secinājumi

Rīcības programmā, kas aprakstīta šajā paziņojumā, plānota vērienīga ES uzņēmējdarbības vides uzlabošana. Tajā iekļauts sīks apraksts par administratīvā sloga novērtēšanu un samazināšanu ES, kā arī mērķi, lai virzītu šo procesu.

Rīcības programma dalībvalstīm un likumdevējam uzliks lielas saistības. Tādēļ 2007. gada pavasara Eiropadomei ir:

(1) jāapstiprina šajā paziņojumā iekļautā Rīcības programma administratīvā sloga samazināšanai, tostarp izvēlētās prioritārās jomas, ierosinātā metodika, sloga samazināšanas principi, ātri īstenojamu pasākumu saraksts un organizatoriskā struktūra;

(2) jāaicina dalībvalstis palīdzēt Komisijai administratīvā sloga novērtēšanā saistībā ar Kopienas tiesību aktiem un transponēšanu, kā paredzēts šajā paziņojumā;

(3) jānosaka ES administratīvā sloga, ko rada EK un dalībvalstu tiesību akti, vispārējs 25% samazināšanas mērķis, kas jāsasniedz līdz 2012. gadam. Lai vienkāršotu šā mērķa sasniegšanu, 25% samazināšanas mērķis īpaši jānosaka arī attiecībā uz administratīvo slogu jomās, kas saistītas ar EK tiesību aktiem un to transponēšanu. Pēc tam šis mērķis atšķirīgajās prioritārajās jomās tiks dažādots, pamatojoties uz rīcības programmas rezultātiem;

(4) jāaicina dalībvalstis vēlākais līdz 2008. gada oktobrim izvirzīt valsts mēroga administratīvā sloga samazināšanas mērķus un ik gadu darba gaitas ziņojumos par izaugsmes un nodarbinātības stratēģijas īstenošanu ziņot par to īstenošanu, sākot no 2007. gada oktobra;

(5) pēc tam, kad Komisija būs sagatavojusi attiecīgos priekšlikumus, jāaicina Padome un Eiropas Parlaments III pielikumā izklāstītajiem pasākumiem piešķirt īpašu prioritāti, lai tos varētu pieņemt pēc iespējas ātrāk 2007. gadā.

I pielikums: obligātās saskaņošanas prasības

Tā kā visas dalībvalstis, kuras jau pabeigušas sākotnējos novērtējumus, ir apstiprinājušas no sākotnējā standarta izmaksu modeļa nedaudz atšķirīgus variantus, grūti veikt pašreizējo datu starpvalstu salīdzinājumu, jo īpaši, mēģinot apkopot rezultātus un noteikt ISP izcelsmi.

2006. gada oktobrī pabeigtais izmēģinājuma projekts pierādīja, ka būs nepieciešams obligāts definīciju obligātas saskaņošanas kopums, lai ļautu apstiprināt un salīdzināt datus starp dažādām valstīm, lai ES mērogā iegūtu jēgpilnus rezultātus un noteiktu ad hoc samazināšanas mērķus. Jo īpaši tas attiecas uz:

· ISP klasifikāciju pēc to izcelsmes;

· standartizētiem izmaksu rādītājiem (pieskaitāmās izmaksas);

· konkrēto administratīvo pasākumu veidi un iedzīvotāju daļa (nozaru un uzņēmumu skaita segmentācija), ko tie ietekmē;

· „efektīva darījuma” definīcija;

· iesaistītie subjekti (piemēram, mājsaimniecības, uzņēmumi, administrācijas u.c.).

Saskaņā ar Izaugsmes un nodarbinātības stratēģiju Komisija ierosina ierobežot rīcības programmas darbības jomu, attiecinot to vienīgi uz uzņēmumu saistībām [28].

Annex II: Priority areas for the Commission's measurement of administrative burdens deriving from information obligations

No. | Area | EC Legislation |

1 | Company Law 1 | Fourth Council Directive 78/660/EEC of 25 July 1978 based on Article 54 (3) (g) of the Treaty on the annual accounts of certain types of companies. |

| | 3rd Council Directive of 9 October 1978 (78/855/EEC) |

| | 6th Council Directive of 17 December 1982 (82/891/EEC) |

| | Second Council Directive of 13 December 1976 on coordination of safeguards which, for the protection of the interests of members and others, are required by Member States of companies within the meaning of the second paragraph of Article 58 of the Treaty. |

2 | Pharmaceutical legislation | Directive 2001/83/EC of the European Parliament and of the Council of 6 November 2001 on the Community code relating to medicinal products for human use |

| | Directive 2001/20/EC on the approximation of laws, regulations and administrative provisions of the Member States relating to the implementation of good clinical practice in the conduct of clinical trials on medicinal products for human use |

3 | Working environment/ employment relations | Council Directive 89/391/EEC of 12 June 1989 on the introduction of measures to encourage improvements in the safety and health of workers at work |

| | Directive 92/57/EEC of 24 June 1992 on the implementation of minimum safety and health requirements at temporary or mobile construction sites |

4 | Tax law (VAT) | Sixth Council Directive 77/388/EEC of 17 May 1977 on the harmonization of the laws of the Member States relating to turnover taxes - Common system of value added tax: uniform basis of assessment |

5 | Statistics | Council Regulation (EEC) No 3330/91 on the statistics relating to the trading of goods between Member States |

| | Council Directive 2001/109/EC of the EP and Council on fruit trees; Council; Council Directive 93/23/EEC of 1 June 1993 on the statistical surveys to be carried out on pig production, Council Directive 93/24/EEC of 1 June 1993 on the statistical surveys to be carried out on bovine animals |

| | Council Regulation (EEC N) 3924/91of 19 December 1991 on the establishment of a Community survey of industrial production |

| | Council Regulation (EC, Euratom) No 58/97 of 20 December 1996 concerning structural business statistics |

Annex II: Priority areas for the Commission's measurement of administrative burdens deriving from information obligations |

No. | Area | EC Legislation |

6 | Agriculture and Agricultural Subsidies | Council Regulation (EC) 1782/2003 of 29 September 2003 establishing common rules for direct support schemes under the common agricultural policy and establishing certain support schemes for farmers 2. |

| | Commission Regulation (EC) No 1291/2000 of 9 June 2000 Laying down common detailed rules for the application of the system of import and export licences and advance fixing certificates for agricultural products. |

7 | Food Safety | Regulation (EC) No 1760/2000 of the European Parliament and of the Council of 17 July 2000 establishing a system for the identification and registration of bovine animals and regarding the labelling of beef and beef products and repealing Council Regulation (EC) No 820/97 |

| | Council Regulation (EC) No 21/2004 of 17 December 2003 establishing a system for the identification and registration of ovine and caprine animals and amending Regulation (EC) No 1782/2003 and Directives 92/102/EEC and 64/432/EEC. |

| | Directive 2000/13/EC of the European Parliament and of the Council of 20 March 2000 on the approximation of the laws of the Member States relating to the labelling, presentation and advertising of foodstuffs. |

| | Council Regulation (EC) 1/2005 - Protection of animals during transport and related operations. |

| | Regulation 1830/2003 GMOs - traceability rules require that operators have in place system to hold information for 5 years. |

| | Council Directive Plant health – legislation requires operators to keep plant passports (certificates confirming compliance with EC legislation in this area) for 1 year. |

| | Directive 98/6/EEC of the European Parliament and the Council of 16 February 1998 on consumer protection in the indication of the prices of products offered to consumers |

8 | Transport | Regulation (EC) No 561/2006 of the European Parliament and of the Council of 15 March 2006 on the harmonisation of certain social legislation relating to road transport and amending Council Regulations (EEC) No 3821/85 and (EC) No 2135/98 and repealing Council Regulation (EEC) No 3820/85 3 |

| | (Directive 2004/49/EC of the European Parliament and of the Council of 29 April 2004 on safety on the Community's railways and amending Council Directive 95/18/EC on the licensing of railway undertakings and Directive 2001/14/EC on the allocation of railway infrastructure capacity and the levying of charges for the use of railway infrastructure and safety certification (Railway Safety Directive);) |

9 | Fisheries | Council Regulation (EEC) No 2847/93 of 12 October 1993 establishing a control system applicable to the common fisheries policy |

Annex II: Priority areas for the Commission's measurement of administrative burdens deriving from information obligations |

No. | Area | EC Legislation |

10 | Financial Services | Directive 2006/48/EC of the European Parliament and of the Council of 14 June 2006 relating to the taking up and pursuit of the business of credit institutions. |

| | Directive 2006/49/EC of the European Parliament and of the Council of 14 June 2006 on the capital adequacy of investment firms and credit institutions. |

| | Directive 2002/83/EC of the European Parliament and of the Council of 5 November 2002 concerning life insurance |

11 | Environment | Regulation (EC) No 1013/2006 of the European Parliament and of the Council of 14 June 2006 on shipments of waste 4 |

| | Council Directive 96/61/EC of 24 September 1996 concerning integrated pollution prevention and control 5 |

| | Waste Electrical and Electronic Equipment (WEEE) Directive 2002/96/EC. |

| | Directive 2000/53/EC of the European Parliament and of the Council of 18 September 2000 on end-of life vehicles |

| | Directive 2003/105/EC of the European Parliament and of the Council of 16 December 2003 amending Council Directive 96/82/EC on the control of major-accident hazards involving dangerous substances |

12 | Cohesion policy | Council Regulation (EC) No 1105/2003 of 26 May 2003 amending Regulation (EC) No 1260/1999 laying down general provisions on the Structural Funds. |

| | Council Regulation (EC) No 1260/1999 of 21 June 1999 laying down general provisions on the Structural Funds. |

| | Commission Regulation (EC) No 621/2004 of 1 April 2004 laying down rules for implementing Council Regulation (EC) No 1164/94 as regards information and publicity measures concerning the activities of the Cohesion Fund. |

13 | Public Procurement 6 | Directive 2004/17/EC of the European Parliament and of the Council of 31 March 2004 coordinating the procurement procedures of entities operating in the water, energy, transport and postal services sectors. |

| | Directive 2004/18/EC of the European Parliament and of the Council of 31 March 2004 on the coordination of procedures for the award of public work contracts, public supply contracts and public service contracts. |

| | Commission Regulation (EC) No 1564/2005 of 7 September 2005 establishing standard forms for the publication of notices in the framework of public procurement procedures pursuant to Directives 2004/17/EC and 2004/18/EC of the European Parliament and of the Council (Text with EEA relevance). |

(1) A separate study to measure administrative cost stemming from company law is already in progress. |

(2) The administrative burden related to Council Regulation (EC) No 1782/2003 is measured in a separate study which is ongoing. The results of this study will be available in 2007 and will be taken into account when the regulation will be up for review in 2008. Any reduction in administrative burden resulting from this review will be taken into account for the 25% administrative burden target. |

(3) Measurement to focus on the benefits of the new act compared to the old legislation.4) The measurement for this piece of legislation will commence only in 2008 in order to provide an insight into the expected reductions made by the 2006 revision as compared to the 1993 regulation.(5) The Commission is completing a full review of the IPPC directive and will propose a legislative revision before the end of 2007. Administrative burdens have been taken into account as a part of this review and the work of the consultants will therefore primarily focus on identifying and measuring those burdens that exist as a result of Member States' application of the directive. |

(6) Measurements in the public procurement area shall be carried out as an integrated part of the overall intermediate evaluation of these relevant Directives currently scheduled to commence in 2008. |

Annex III: Items for fast track actions

Area | Company Law |

Description | Ease requirements regarding written reports to the stockholders in case of merger and division |

EC legislation | Third Council Directive 78/855/EEC of 9 October 1978 based on Article 54(3)(g) of the Treaty concerning mergers of public limited liability companies and Sixth Council Directive 82/891/EEC of 17 December 1982 based on Article 54(3)(g) of the Treaty, concerning the division of public limited liability companies |

Reduction measure | Make the requirements voluntary and give stockholders the opportunity to decide whether the document should be drawn up in a national merger or division to align with the provision of the tenth directive |

Area | Agriculture |

Description | Ease the obligations for farmers, collectors and/or processors of energy crops that have to be complied with in order for the farmers to receive support for the cultivation of energy crops |

EC legislation | Commission Regulation (EC) No 1973/2004 |

Reduction measure | Reduce the reporting obligation for the operators and make it possible to replace the obligatory lodging of a security by the operators by another system offering equivalent assurance for the good financial control of the system |

Area | Agriculture |

Description | Ease the requirements concerning the documentary proof to be delivered by operators in order to receive export refunds for exporting certain agricultural produce |

EC legislation | Commission Regulation (EC) No 800/1999 |

Reduction measure | Raise threshold. Article 16(1) requires exporters to deliver a copy of a customs document as proof of importation in a third country in order to get differentiated refunds paid. Under certain conditions the paper copy may be replaced by IT generated information. Article 17 gives Member States the option to waive the requirement of Article 16(1) for refunds up to certain thresholds, depending on the destination. In that case only a transport document is required. To the extent possible, an extension of the waiver in order to cover more situations will be considered |

Area | Statistics |

Description | Ease certain statistical obligations on farmers |

EC legislation | Council Directives 93/23/EEC; 93/24/EEC and 93/25/EEC |

Reduction measure | Reduce frequency of certain agricultural statistics to once a year by merging and simplifying the 3 Directives. More specifically frequencies will be reduced for surveys in Member States with pig populations smaller than 3 million head and cattle population smaller than 1.5 million heads. Furthermore, Member States will be allowed to use sources other than surveys (e.g. the system for the identification and registration of bovine animals) to make the required estimates, thus easing the response burden on farmers |

Area | Statistics |

Description | Ease certain statistical obligations regarding the information society |

EC legislation | Implementing regulation applying (EC) No 808/2004 of the European Parliament and of the Council of 21 April 2004 concerning Community statistics on the information society |

Reduction measure | Simplify the ordinary and sector questionnaire in the annual Commission Regulation that implements regulation 808/2004, thus easing the administrative burdens for respondents. The proposal aims at reducing the volume of statistical questions posed to businesses in the information society |

Area | Transport |

Description | Ease certain obligations to provide transport statistics |

EC legislation | EEC Council: Regulation No 11 concerning the abolition of discrimination in transport rates and conditions, in implementation of Article 79(3) of the Treaty establishing the European Economic Community |

Reduction measure | Remove the obligation to provide information on tariffs, agreements, price deals and transport. The proposal will remove outdated requirements (from 1960) for documentation on a series of issues when transporting goods across national borders within the EU |

Area | Transport |

Description | Ease information obligations in the transport sector |

EC legislation | Council Directive 96/26/EC of 29 April 1996 on admission to the occupation of road haulage operator and road passenger transport operator and mutual recognition of diplomas, certificates and other evidence of formal qualifications intended to facilitate for these operators the right to freedom of establishment in national and international transport operations |

Reduction measure | Introduce electronic register to enhance exchange of data and allow targeted checks, thereby reducing administrative burdens on businesses |

Area | Transport |

Description | Ease information obligations in the maritime sector |

EC legislation | Council Directive 96/35/EC of 3 June 1996 on the appointment and vocational qualification of safety advisers for the transport of dangerous goods by road, rail and inland waterway |

Reduction measure | Simplify the administrative procedures both for public authorities (EU or national) and for private bodies |

Area | Food hygiene |

Description | Exempt small businesses from certain HACCP requirements |

EC legislation | Regulation (EC) No 852/2004 |

Reduction measure | Exempt mall retailers (butchers, bakers etc.) from certain HACCP (Hazard Analysis and Critical Control Point) requirements, thereby not imposing the same burdens on small butchers, bakers, etc. as on large supermarkets |

Area | Food hygiene |

Description | Simplify administrative requirements for small fishing vessels |

EC legislation | Regulation (EC) No 853/2004 |

Reduction measure | Remove unnecessary requirements for small fishing vessels |

[1] Komisijas darba dokuments COM (2006)691: „Administratīvo izmaksu novērtēšana un administratīvā sloga samazināšana Eiropas Savienībā”. Komisijas paziņojums Padomei, Eiropas Parlamentam, Eiropas Ekonomikas un Sociālo Lietu Komitejai un Reģionu Komitejai COM(2006) 689: „Labāka regulējuma Eiropas Savienībā stratēģisks pārskats”.

[2] „Izmēģinājuma projekts par administratīvo slogu”, WIFO-CEPS, 2006. gada oktobris.

[3] „Izmēģinājuma projekts par administratīvo slogu”, WIFO-CEPS, 2006. gada oktobris.

[4] Gelauff, G.M.M. un A.M. Lejour (2005). Pieci Lisabonas stratēģijas mērķi un to sasniegšanas ekonomiskā ietekme. 104. CPB dokuments. CPB, Hāga.

[5] ES modelis. Rokasgrāmata, 2006. gada marts, 1. lpp., (http://ec.europa.eu/governance/impact/docs/ sec_2005_0791_anx_10_en.pdf); Starptautiskā standarta izmaksu modeļa rokasgrāmata – uzņēmējdarbības administratīvā sloga novērtēšana un samazināšana, 2005. gada oktobris, 7. lpp. (http://www.oecd.org/dataoecd/32/54/34227698.pdf).

[6] Starptautiskā SIM rokasgrāmata (http://www.oecd.org/dataoecd/32/54/34227698.pdf).

[7] Eiropas Komisija, dienesta darba dokuments, pielikums 2005. gada Paziņojumam par labāku regulējumu izaugsmei un nodarbinātībai Eiropas Savienībā, samazinot tiesību aktu radītās administratīvās izmaksas; sīks iespējamā ES neto administratīvo izmaksu modeļa izklāsts, SEC(2005)175, 2005. gada 16. marts.

[8] SIM izmantošanai bija ievērojami panākumi vairāku dalībvalstu administratīvajā reformā, un šīs rīcības programmas mērķis noteikti ir turpināt šo pieredzi. Pašlaik SIM izmanto 17 dalībvalstīs un ESAO. http://www.administrative-burdens.com/.

[9] Skatīt dienesta darba dokumentu, Kopīgas ES metodikas izveide ES tiesību aktu radīto administratīvo izmaksu novērtēšanai. Ziņojums par izmēģinājuma posmu (2005. gada aprīlis – septembris), SEC(2005) 1329, pielikums paziņojumam „Kopīga ES metodika tiesību aktu radīto administratīvo izmaksu novērtēšanai”, COM(2005) 518, 2005. gada 21. oktobris.

[10] Skatīt http://ec.europa.eu/governance/impact/docs_en.htm.

[11] Skatīt, piemēram, „Ietekme uz pasta pakalpojumiem”, SEC(2006)1292, kas pievienots COM(2006)594.

[12] Lai gan tiem ir kopīga metodika, administratīvā sloga samazināšana atšķiras no parasta ietekmes novērtējuma darba. Administratīvā sloga samazināšanas mērķis ir sniegt visaptverošu ex-post novērtējumu par politikas jomas visu līmeņu tiesību aktiem un pēc tam noteikt samazināšanas mērķus. Savukārt ietekmes novērtējumā novērtē visas izmaksas un priekšrocības, ko sniedz pieejamās politikas iespējas, bet administratīvā sloga metodika ir tikai daļējs novērtēšanas rīks, ko piemēro proporcionāli un izmanto vienīgi, lai novērtētu ex-ante ietekmi uz ierosinātajām tiesību aktu izmaiņām (robežmetode).

[13] SEC (2005) 175.

[14] Apvienotajā Karalistē ir apzināti gandrīz 20 000 pienākumu salīdzinājumā ar 1100 Dānijā un 3000 —Nīderlandē.

[15] Komisijas darba dokuments COM (2006)691: „Administratīvo izmaksu novērtēšana un administratīvā sloga samazināšana Eiropas Savienībā”.

[16] Neskatoties uz to, Komisija izvērtēs administratīvās prasības attiecībā uz visiem saņēmējiem Kohēzijas politikas jomā. Turklāt šī rīcības programma nav šķērslis citām Komisijas iniciatīvām, kuru mērķis ir samazināt administratīvo slogu pilsoņiem, valsts pārvaldes un/vai brīvprātīgajām organizācijām.

[17] Sīkāku tehnisko informāciju skatīt: ES modelis. Rokasgrāmata (http://ec.europa.eu/governance/impact/docs/sec_2005_0791_anx_10_en.pdf).

[18] COM (2006) 689, 10. lpp.

[19] Tas tiks paveikts izmēģinājuma projekta laikā, kuru ierosināja iekļaut 2007. gada budžetā (budžeta atsauces postenis: 26 01 08).

[20] Pasaules Bankas grupas pārskats par Nīderlandes administratīvā sloga samazināšanas programmu, 2006. gada novembris; Administratīvā vienkāršošana Nīderlandē, ESAO, 2006. gada 24. novembris.

[21] Dažas valstis pirms rezultātu iegūšanas (Apvienotā Karaliste, Zviedrija) vai pat pirms novērtējuma posma uzsākšanas (Nīderlande, Dānija, Čehija, Austrija) ir izvirzījušas vispārēju „politisku” mērķi. Visas šīs valstis ir izvirzījušas 25% mērķi, izņemot Čehiju (20%).

[22] Administratīvais slogs saistībā ar Padomes Regulu (EK) Nr. 1782/2003 tiks novērtēts atsevišķā pētījumā, kas pašlaik tiek veikts. Šā pētījuma rezultāti būs pieejami 2007. gadā, un tos ņems vērā, 2008. gadā pārskatot regulējumu. Administratīvā sloga 25% samazinājuma mērķim ņems vērā jebkuru administratīvā sloga samazināšanu, kas notiks šīs pārskatīšanas rezultātā.

[23] Tiks novērtēti arī samazināšanas rezultāti, kas gūti ar nepārtraukto vienkāršošanas programmu.

[24] Iestāžu nolīgums par labāku regulējumu, 2003. gada decembris (OV C 321, 31.12.2003., 1. lpp.).

[25] Kopējā summa vēl tiek aprēķināta.

[26] COM(2006) 689, 14.11.2006.

[27] Skatīt „Pirmais darba gaitas ziņojums par normatīvās vides vienkāršošanas stratēģiju”, dienestu darba dokuments, 2006. gada oktobris. Piemēram, šādās politikas jomās: vide: piesārņojuma integrētas novēršanas un kontroles direktīvas (PINK) un citu saistīto tiesību aktu par rūpnieciskajām emisijām pārskatīšana, lai uzlabotu skaidrību un konsekvenci (īpaši noteikumos par ziņojumiem) un pilnveidotu prasības; būvizstrādājumu direktīvas pārskatīšana, lai noskaidrotu un mazinātu administratīvo slogu, jo īpaši attiecībā uz MVU, izmantojot elastīgāku formulējumu un izmantojot tehniskās specifikācijas, vienkāršākus sertificēšanas noteikumus un īstenošanas šķēršļu novēršanu, kas līdz šim kavējis pilnīga būvizstrādājumu iekšējā tirgus izveidošanu; statistika: vienkāršojot statistikas pārskatus uzņēmējiem, iespējams, neiekļaujot MVU, ņemot vērā notiekošā izmēģinājuma projekta par novērtējumu un administratīvo izmaksu samazināšanu rezultātus un priekšizpēti, lai veiktu vienas plūsmas ierobežotas apkopošanas sistēmas apstrādājamības analīzi.

[28] Neskatoties uz to Komisija izvērtēs administratīvās prasības attiecībā uz visiem Kohēzijas politikas fondu saņēmējiem. Tas būs izmēģinājums. Turklāt šī rīcības programma nav šķērslis citām Komisijas iniciatīvām, kuru mērķis ir samazināt administratīvo slogu pilsoņiem, valsts pārvaldes un/vai brīvprātīgajām organizācijām.

--------------------------------------------------