27.10.2007   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 256/51

1.1

EESK 2004. gada atzinumā par tematu “Jautājumi saistībā ar kodolenerģijas izmantošanu elektroenerģijas ražošanā” norādīja, ka “jāvelta pūles, lai sniegtu informāciju par kodolrūpniecībai nozīmīgiem jautājumiem, piemēram, piegādes drošība, CO2 emisiju samazināšana, konkurētspējīgas cenas un izlietotās degvielas drošība un pārvaldība, lai organizētā pilsoniskā sabiedrība varētu kritiski izvērtēt minēto jautājumu apspriešanu”. Šāda informācija sniegta jaunajā Kodolenerģētikas paraugprogrammā (PINC). EESK kopumā piekrīt Komisijas paziņojumā sniegtajai analīzei un raksturojumam. Tajā ir minēti un, pēc mūsu domām, pareizi aprakstīti būtiskākie kodolenerģētikas aspekti. Komiteja norāda uz dažiem ar kodolenerģiju saistītiem aspektiem, kas arī jāņem vērā.

1.2

Kodolenerģijai, kas veido 31 % no elektroenerģijas un 15 % no kopējā primārās enerģijas patēriņa apjoma ES, ir izšķirīga loma enerģijas tirgū. Kodolenerģētika arī pilnībā atbilst ES enerģētikas politikas mērķiem. Kodolenerģijas izmaksas mūsdienās noteikti ir konkurētspējīgas. Ārējā atkarība ir maza, un degvielas avoti ir diversificēti un droši, kas atbilst energoapgādes drošības prasībām. Pašlaik Eiropā kodolenerģija ir lielākais tādas enerģijas avots, kuru iegūstot, nerodas oglekļa dioksīds.

1.3

Ņemot vērā Eiropadomes lēmumu par siltumnīcefekta gāzu emisijas mērķiem līdz 2020. gadam un turpmāk, ir skaidrs, ka papildu enerģijas ražošanas jaudām ar zemu oglekļa emisiju — atjaunojamiem enerģijas avotiem, kodolenerģijai vai potenciāli tīras ogļu izmantošanas tehnoloģijām — būtu jāaizstāj CO2 emitējošās jaudas un tādējādi jāpalielina elektroenerģijas ražošanas ar zemu oglekļa emisiju kopējais apjoms. Ja netiks saglabāts vismaz pašreizējais kodolenerģijas īpatsvars, līdz varētu kļūt pieejami citi jauni risinājumi enerģētikas jomā, klimata un citi ar enerģētikas politiku saistītie mērķi praktiski nebūs sasniedzami.

1.4

EESK uzsver, ka ES ir īpaši svarīga nozīme visprogresīvāko kodolenerģētikas struktūru attīstībā tajās dalībvalstīs, kuras vēlas ražot un izmantot kodolenerģiju, saskaņā ar visaugstākajiem drošības, aizsargātības un kodolmateriālu neizplatīšanas standartiem, kā paredzēts Euratom līgumā.

1.5

Vissvarīgākais uzdevums ir rast risinājumu radioaktīvo atkritumu problēmai, it īpaši jautājumiem, kas skar izlietotās degvielas galīgo apglabāšanu, kuras tehnoloģija ir izstrādāta, bet politiskie lēmumi nav pieņemti. EESK piekrīt Komisijai arī citos jautājumos, kas joprojām pelna uzmanību ES līmenī: jautājumā par kodoldrošību un aizsardzību no radiācijas, kura risināšanā Eiropā ir sasniegti ļoti labi rezultāti, kā arī jautājumā par kodolspēkstaciju ekspluatācijas pārtraukšanas ilgtermiņa finansējuma nodrošinājumu.

1.6

EESK vērš uzmanību uz dažiem citiem ar kodolenerģiju saistītiem aspektiem, kuri nav aplūkoti Kodolenerģētikas paraugprogrammas projektā. Tie ir terorisma draudi un jautājums par pietiekama dzesējošā ūdens daudzuma pieejamību dažās spēkstacijās.

1.7

Dalībvalstīm, kas arī turpmāk vēlas izmantot atomenerģiju, var radīt grūtības tas, ka kodolenerģētikas nozare ir zaudējusi pievilcību kā darba devējs un pētniecības joma. EESK piekrīt Komisijas viedoklim, ka ES ļoti nozīmīgs jautājums ir īpašo zināšanu radioloģiskās aizsardzības un kodoltehnoloģiju jomā saglabāšana, un tādēļ ir jāpievērš uzmanība izglītībai, apmācībai un pētniecībai minētajās jomās.

1.8

Visbeidzot EESK uzsver, ka katrai dalībvalstij ir tiesības izvēlēties savu enerģētikas struktūru, tostarp kodolenerģijas izmantošanu, kā tas minēts Kodolenerģētikas paraugprogrammā.

2.1

Saskaņā ar Euratom Līguma 40. pantu Eiropas Komisija “regulāri publicē pārskata programmas, kurās īpaši ir norādīti kodolenerģijas ražošanas mērķi un visu veidu ieguldījumi, kas vajadzīgi minēto mērķu sasniegšanai. Pirms šādu programmu publicēšanas Komisija saņem Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu par tām.” Kopš 1958. gada ir publicētas četras šādas paraugprogrammas un viena atjaunināta programma, pēdējoreiz — 1997. gadā.

2.2

Pašreizējo Kodolenerģētikas paraugprogrammas projektu (PINC) Komisija publicēja 2007. gada 10. janvārī saistībā ar enerģētikas un klimata paketi “Eiropas Enerģētikas politika”. Galīgā redakcija tiks sagatavota un publicēta, tiklīdz kā Komisija būs saņēmusi EESK atzinumu.

2.3

Paketes pārējās sadaļas pirmām kārtām attiecas uz priekšlikumu klimata pārmaiņu jomā par siltumnīcefekta gāzu emisijas samazināšanu attīstītajās valstīs līdz 2020. gadam 30 % apmērā salīdzinājumā ar 1990. gada līmeni vai jebkurā gadījumā 20 % apmērā tikai ES. Pakete attiecas arī uz gāzes un elektroenerģijas iekšējo tirgu, elektroenerģijas un gāzes pārvades un sadales tīklu savstarpējo savienošanu un priekšlikumiem par ilgtspējīgas enerģijas ieguves no fosilajiem kurināmajiem veicināšanu; atjaunojamo enerģijas avotu veicināšanas programma paredz kā saistošu mērķi atjaunojamo enerģijas avotu īpatsvaru 20 % apmērā ES kopējā enerģētikas struktūrā un energotaupības palielinājumu 20 % apmērā līdz 2020. gadam, kā arī jauno Eiropas Enerģētikas stratēģijas tehnoloģijas plānu. Eiropadome 2007. gada 9. martā atbalstīja šajā paketē izvirzītos mērķus un galvenās politiskās nostādnes.

2.4

EESK ir sagatavojusi atzinumus par katru no Kodolenerģētikas paraugprogrammas projektiem, kā tas paredzēts Līgumā. Komiteja ir arī pievērsusies kodolenerģētikas jautājumiem vairākos iepriekšējos atzinumos, īpaši 2004. gadā pieņemtajā pašiniciatīvas atzinumā par kodolenerģētikas lomu, secinājumos norādot: “EESK uzskata, ka kodolenerģētika būtu jāpadara par vienu no dažādotas, līdzsvarotas, ekonomiskas un ilgtspējīgas ES enerģētikas politikas sastāvdaļu. Ņemot vērā ar to saistītās problēmas, nevajadzētu visu balstīt tikai uz kodolenerģētiku; no otras puses, EESK uzskata, ka daļēja vai pilnīga atteikšanās no kodolenerģētikas izmantošanas varētu kaitēt ES saistību ievērošanai klimata pārmaiņu novēršanas jomā”.

3.1

Komisijas dokumentā ir sniegts pārskats par ieguldījumiem kodolenerģētikā pēdējo desmit gadu laikā un aplūkota kodolenerģijas ražošanas ekonomika, tās ietekme uz enerģētikas struktūru un sociālās pieņemamības nosacījumi. Sīkāks satura izklāsts ir šāds.

3.2

Lēmumi par kodolenerģētikas izmantošanu elektroenerģijas ražošanā ir katras dalībvalsts ziņā. Lēmumus par kodolenerģētikas paplašināšanu nesen ir pieņēmusi Somija un Francija. Nīderlande, Polija, Zviedrija, Čehija, Lietuva, Igaunija, Latvija, Slovākija, Apvienotā Karaliste, Bulgārija un Rumānija ir atsākušas apspriedes par kodolenerģētikas politiku. Vācija, Spānija un Beļģija, neraugoties uz nemitīgajām debatēm, pagaidām turpina pakāpeniskas kodoliekārtu slēgšanas politiku. No 27 ES dalībvalstīm 12 ir pilnībā atteikušās no kodolenerģijas izmantošanas.

3.3

Ar 152 reaktoriem visā ES-27 kodolenerģētika patlaban nodrošina 30 % Eiropas elektroenerģētikas, tomēr, ja plānotā pakāpeniskās samazināšanas politika dažās ES dalībvalstīs tiks turpināta, šis īpatsvars būtiski samazināsies. Lai apmierinātu paredzamo enerģijas pieprasījumu un mazinātu Eiropas atkarību no energoresursu importa, jāpieņem lēmumi par jauniem ieguldījumiem vai dažu elektrostaciju darbības laika pagarināšanu.

3.4

Komisija uzskata, ka kodolenerģijas ražošanas palielināšana varētu būt viena no iespējām CO2 emisiju samazināšanai un būtiski veicināt pasaules klimata pārmaiņu problēmas risināšanu. Kodolenerģija nav saistīta ar oglekļa emisiju un ir iekļauta Komisijas oglekļa emisiju samazināšanas scenārijā, kurā ietverts CO2 emisiju samazināšanas mērķis. Tas varētu arī būt svarīgs aspekts, apspriežot emisijas kvotu tirdzniecības turpmākās sistēmas.

3.5

Visizšķirošākais faktors saistībā ar kodolenerģētikas attīstības turpmākajām perspektīvām ir ekonomiskais pamatojums, ņemot vērā, ka kodolspēkstacijai ir vajadzīgs ieguldījums 2 līdz 3,5 miljardu EUR apmērā. Kodolenerģijas ražošana ir saistīta ar lielākām būvniecības izmaksām nekā fosilo kurināmo izmantošana, savukārt ekspluatācijas izmaksas pēc sākotnējo ieguldījumu veikšanas ir ievērojami zemākas. Komisija jo īpaši uzsver šādus aspektus.

3.5.1

Atomelektrostaciju ekonomiskie riski ir saistīti ar lieliem kapitālieguldījumiem sākumposmā un prasa pilnīgi nekļūdīgu ekspluatāciju pirmajos 15-20 darbības gados no kopējiem 40-60 darbības gadiem, lai sākotnējie ieguldījumi atmaksātos. Turklāt ekspluatācijas pārtraukšana un atkritumu apsaimniekošana prasa finanšu līdzekļus, kam ir jābūt pieejamiem 50-100 gadus pēc reaktora slēgšanas.

3.5.2

ES-27 (1) darbojas pavisam 152 kodolreaktori, kas atrodas 15 dalībvalstīs. Atomelektrostaciju (AES) vidējais vecums tuvojas 25 gadiem (2). Francijā, kur ir vislielākais kodolreaktoru skaits (59) un kur tie saražo gandrīz 80 % elektrības, un Lietuvā, kur ir tikai viena AES un kur tā saražo 70 % elektrības, AES vidējais vecums ir aptuveni 20 gadu. Apvienotajā Karalistē, kur ir 23 AES, to vidējais vecums tuvojas 30 gadiem, savukārt Vācijā, kur darbojas 17 AES, to vidējais vecums ir 25 gadi.

3.5.3

Kodolenerģijai tradicionāli ir raksturīgas augstākas celtniecības un zemākas darbības izmaksas nekā enerģijas ražošanai no fosilā kurināmā, kam ir zemākas kapitāla izmaksas, bet augstākas un potenciāli svārstīgas kurināmā un līdz ar to operatīvās izmaksas.

3.6

Kodolenerģijas ražošana praktiski nav atkarīga no izejvielu piegādes izmaksu svārstībām, tā kā ar nelielu daudzumu urāna, kura piegāde tiek nodrošināta galvenokārt no stabiliem pasaules reģioniem, var nodrošināt reaktora darbību desmitiem gadu ilgā laikā. Saprātīgi nodrošināti un atjaunojami zināmie urāna resursi par konkurētspējīgām cenām var apmierināt kodolnozares prasības vismaz nākamos 85 gadus, saglabājoties pašreizējiem patēriņa līmeņiem. Tādēļ lielākajā daļā industrializēto valstu jaunās atomelektrostacijas piedāvā ekonomisku pamatslodzes elektrības ražošanas veidu.

3.7

Kodolenerģētikas nozarē kopš 1997. gada ir veikti ievērojami ieguldījumi. Komisija atzīst to, cik svarīgi ir saglabāt vadošo lomu kodolenerģētikas tehnoloģiju jomā, un atbalsta visprogresīvāko kodolenerģētikas struktūru attīstību, tostarp kodolmateriālu neizplatīšanas, kodolatkritumu apsaimniekošanas un kodolspēkstaciju ekspluatācijas pārtraukšanas jomā. Kopš Euratom līguma pieņemšanas kodoldrošība un sabiedrības aizsardzība no radiācijas ir bijuši Eiropas Kopienas uzmanības centrā, iegūstot vēl lielāku nozīmību, ņemot vērā iepriekšējo un pašreizējo paplašināšanu.

3.8

ES līmenī būtu jāpievēršas visprogresīvāko kodolenerģētikas struktūru attīstībai tajās dalībvalstīs, kuras ir izvēlējušās kodolenerģijas izmantošanu, saskaņā ar visaugstākajiem drošības, aizsargātības un kodolmateriālu neizplatīšanas standartiem, kā paredzēts Euratom līgumā. Tam būtu jāattiecas arī uz kodolatkritumu apsaimniekošanu un kodolspēkstaciju ekspluatācijas pārtraukšanu.

3.9

Komisija ierosina turpmāko perspektīvu apspriešanā pirmām kārtām pievērsties šādiem jautājumiem:

4.1

EESK atzinīgi vērtē Komisijas jauno Kodolenerģētikas paraugprogrammas projektu. Enerģētikas vide ir ievērojami mainījusies 10 gados kopš pēdējās publikācijas. Jo īpaši, pēdējo gadu laikā ir notikušas jaunas un krasas izmaiņas, liekot pievērst daudz uzmanības visiem trim enerģētikas politikas aspektiem — energoapgādes drošībai, konkurētspējai un saprātīgām cenām, kā arī videi, sevišķi klimata pārmaiņu kontekstā. ES ir reaģējusi uz šīm acīmredzamajām problēmām un izaicinājumiem, nākot klajā ar priekšlikumiem Eiropas enerģētikas politikas jomā. Šajā sakarā ir nepieciešama analīze un priekšlikumi kodolenerģētikas jomā. Tas iezīmē kodolenerģētikas vietu kopējā enerģētikas struktūrā un sniedz nepieciešamo informāciju Eiropas enerģētikas politikas apspriešanai un izstrādāšanai.

4.2

EESK 2004. gada atzinumā par tematu “Jautājumi saistībā ar kodolenerģijas izmantošanu elektroenerģijas ražošanā” norādīja, ka “jāvelta pūles, lai sniegtu informāciju par kodolrūpniecībai nozīmīgiem jautājumiem, piemēram, piegādes drošība, CO2 emisiju samazināšana, konkurētspējīgas cenas un izlietotās degvielas drošība un pārvaldība, lai organizētā pilsoniskā sabiedrība varētu kritiski izvērtēt minēto jautājumu apspriešanu”. Šāda informācija sniegta jaunajā Kodolenerģētikas paraugprogrammā, un EESK kopumā piekrīt Komisijas paziņojumā sniegtajai analīzei un raksturojumam. Tajā ir minēta un, pēc mūsu domām, pareizi aprakstīta lielākā daļa būtiskāko kodolenerģētikas aspektu. Komiteja norāda uz dažiem ar kodolenerģiju saistītiem aspektiem, kas arī jāņem vērā.

4.3

Kodolenerģijai, kas veido 31 % no elektroenerģijas apjoma un 15 % no kopējā primārās enerģijas patēriņa apjoma ES 2004. gadā, ir izšķirīga loma enerģētikas tirgū. Kodolenerģētika arī pilnībā atbilst ES enerģētikas politikas mērķiem. Kodolenerģijas cenas šodien ir visnotaļ konkurētspējīgas, īpaši, izmantojot to kā pamatslodzes enerģijas avotu. Ārējā atkarība ir maza, un degvielas avoti ir diversificēti un droši, kas atbilst energoapgādes drošības prasībām. Pašlaik Eiropā kodolenerģija ir lielākais tādas enerģijas avots, kuru iegūstot, būtībā nerodas oglekļa dioksīds (skatīt 4.8. punktu dokumenta turpinājumā).

4.4

Augstāka energoefektivitāte, tostarp koģenerācija, un tādējādi arī mazāks pieprasījums ir enerģētikas politikas programmas pirmais un galvenais mērķis. Enerģijas ražošanā ES joprojām ir nepieciešams liels ieguldījumu apjoms, lai aizstātu vecās spēkstacijas un pēc iespējas apmierinātu papildu pieprasījumu, tā kā tirgus un tehnoloģiju attīstības rezultātā var palielināties elektroenerģijas īpatsvars kopējā enerģijas patēriņā.

4.4.1

Vidējā termiņā un ilgtermiņā ir iespējams, ka līdz ar jaunām enerģētikas tehnoloģijām, piemēram, ūdeņraža tehnoloģijas, siltumsūkņi, elektromobiļi u.c., elektroenerģijas pieprasījums kā kopējā enerģijas pieprasījuma daļa palielināsies straujāk nekā tiek prognozēts pašreizējos scenārijos. Šāda notikumu attīstība varētu padarīt kodolenerģētikas nozīmi ES enerģētikas struktūrā daudz būtiskāku, nekā tā ir patlaban.

4.5

Komiteja pauž bažas par pašreizējiem plāniem pagarināt spēkstaciju komerciālas ekspluatācijas termiņu no 30 gadiem līdz 40 gadiem. Eiropas spēkstaciju novecošanās problēma Komisijas izstrādātajā dokumentā nav padziļināti analizēta un par to nepieciešams iegūt vairāk informācijas. Tā kā Komisija norāda, ka “dalībvalstu valdībām aizvien vēl saglabājas daži finanšu un vides riski, tādi kā atbildība par ilgtermiņa atkritumu apglabāšanas un apsaimniekošanas iekārtām,” šajā jomā nākotnē būs nepieciešami attiecīgi risinājumi.

4.6

Šiem jaunajiem ieguldījumiem vajadzētu būt pilnībā saskaņotiem ar energoapgādes drošības, konkurētspējas un klimata pārmaiņu samazināšanas mērķiem. Ņemot vērā citu enerģijas ražošanas veidu īpatnības un potenciālu, būs jāpieņem lēmumi par esošo atomelektrostaciju darbības laika pagarināšanu, ka arī par jauniem ieguldījumiem. Šajā ziņā mēs esam vienisprātis ar Komisiju.

4.7

Komisija uzskata, ka, saglabājoties pašreizējam patēriņa līmenim, urāna krājumu pietiks turpmākajiem 85 gadiem. Dažādos avotos sniegta atšķirīga informācija minētajā jautājumā, norādot, ka urāna krājumu pietiks no 85 līdz 500 gadiem. Tā kā degvielas pieejamībai ir svarīga nozīme saistībā ar energoapgādes drošību, Komisijai jāsniedz precīzāka informācija par kodoldegvielas pieejamību.

4.8

Veicot dažādu enerģijas avotu ietekmes uz vidi salīdzinājumu, ir svarīgi izvērtēt visa procesa kopējo ietekmi uz vidi — no izejvielu piegādes, rūpniecības, transporta un enerģijas ražošanas līdz atkritumu pārstrādei un apglabāšanai. Pasaules Enerģētikas padome (WEC) ir publicējusi kopsavilkuma ziņojumu (“Energosistēmu salīdzinājums, izmantojot aprites cikla novērtējumu”, WEC, 2004. gada jūlijs), kurā tika identificēti un aplūkoti vairāki esošie aprites cikla novērtējuma pētījumi. Ziņojumā konstatēts, ka CO2 emisija uz vienu kWh atomelektrostacijās ražotas elektroenerģijas ir zema un tādā pašā līmenī kā vēja enerģijas, biomasas enerģijas un hidroenerģijas ražošanā, savukārt elektrostacijās, kurās par kurināmo izmanto ogles, emisijas līmenis ir 1-5 %.

4.9

Tādēļ ir svarīgi ņemt vērā kodolenerģijas pozitīvo lomu siltumnīcefekta gāzu novēršanā. Patlaban kodolenerģijas izmantošana ES novērš aptuveni 600 milj. tonnu CO2 emisijas gadā, ņemot vērā pašreizējo enerģētikas struktūru. Pasaulē šis CO2 emisijas novēršanas līmenis ir aptuveni 2 miljardi tonnu. Tas atbilst pašreizējam Francijas, Vācijas un Apvienotās Karalistes kopējam CO2 emisiju daudzumam. Ja plānotā pakāpeniskās samazināšanas politika dažās dalībvalstīs tiks turpināta, daudzas Eiropā pašreiz darbojošās spēkstacijas būs jāaizstāj ar citiem emisiju ziņā neitrāliem enerģijas avotiem. Turklāt, ja esošās atomelektrostacijas, beidzoties to darbības ciklam, netiks aizstātas ar jaunām, vidējā termiņā visu kodolenerģētiku nāksies aizstāt ar citiem emisiju ziņā neitrāliem enerģijas avotiem.

4.10

Ņemot vērā Eiropadomes lēmumu par mērķiem attiecībā uz siltumnīcefekta gāzu emisiju līdz 2020. gadam un turpmāk, ir skaidrs, ka papildu enerģijas ražošanas jaudām ar zemu oglekļa emisiju — atjaunojamiem enerģijas avotiem, kodolenerģijai vai potenciāli tīras ogļu izmantošanas tehnoloģijām — būtu jāaizstāj CO2 emitējošās enerģijas ražošanas jaudas un tādējādi jāpalielina elektroenerģijas ražošanas ar zemu oglekļa emisiju kopējais apjoms. Ja netiks saglabāts vismaz pašreizējais kodolenerģijas īpatsvars, līdz varētu kļūt pieejami citi jauni risinājumi enerģētikas jomā, klimata un citi ar enerģētikas politiku saistītie mērķi praktiski nebūs sasniedzami saimnieciski pieņemamā veidā. No otras puses, ir skaidrs, ka arvien plašāka kodolenerģijas un atjaunojamo enerģijas avotu izmantošana ļautu palielināt rentabilitāti un cīnīties pret klimata pārmaiņām.

4.11

EESK atbalsta ārējo izmaksu internalizācijas mērķi visu enerģijas veidu cenās un citus tirgus pasākumus. Saskaņā ar Komisijas veikto pētījumu par ārējām izmaksām (3) kodolenerģijas ārējās izmaksas ir 0,4 centi/kWh. Attiecīgās ārējās izmaksas elektrostacijās, kurās par kurināmo izmanto ogles, ir vairāk nekā 10 reizes augstākas, biomasas gadījumā vairākas reizes augstākas, vēja enerģijai zemākas un hidroenerģijai tādā pat līmenī kā kodolenerģijai.

4.12

Komisija norāda, ka būtiskākais ir jautājums, vai nepieciešami politiski pasākumi kodolenerģētikas nozarē. Attieksmei pret visām tīras enerģijas ražošanas tehnoloģijām jābūt vienādai. Jāatrod mehānismi, lai veicinātu pētījumus par nākamās paaudzes reaktoriem un ar tiem saistīto kodoldegvielas ciklu. Varētu paredzēt subsīdijas pilnīgi jaunām, eksperimentālām izstrādēm. Tradicionālajai kodolenerģijas ražošanai nav nepieciešamas subsīdijas, un tā nebūtu jāsubsidē.

4.13

Komisija atzīst, ka sabiedrības viedoklis un izpratne par kodolenerģiju ir ļoti svarīga turpmākajai kodolenerģētikas politikai. Tam mēs piekrītam, atgādinot, ka sabiedrības attieksme dažādās dalībvalstīs ir ļoti atšķirīga. Būtu jāuzlabo informācijas pieejamība sabiedrībai un lēmumu pieņemšanas procedūru pārredzamība, jo apsekojumi liecina, ka ES sabiedrība nav labi informēta par kodolenerģētikas jautājumiem. Komisijas darbam varētu būt liela nozīme minētajā jomā. Nepieciešami tomēr ir arī reāli pasākumi, lai kliedētu sabiedrības bažas, kā EESK ir jau vairākkārt norādījusi.

4.14

Mēs uzsveram ES īpaši svarīgo lomu visprogresīvāko kodolenerģētikas struktūru attīstībā tajās dalībvalstīs, kuras ir izvēlējušās kodolenerģētiku, saskaņā ar visaugstākajiem drošības, aizsargātības un kodolmateriālu neizplatīšanas standartiem, kā paredzēts Euratom līgumā.

4.15

Visaktuālākais uzdevums ir rast risinājumu radioaktīvo atkritumu problēmai, it īpaši jautājumiem, kas skar izlietotās degvielas galīgo apglabāšanu, kuras tehnoloģija ir izstrādāta, bet politiskie lēmumi nav pieņemti. Tas ir svarīgs jautājums, kas skar ietekmi uz vidi un veselību un sabiedrības attieksmi pret kodolenerģiju. Kodolenerģētikas paraugprogrammā ir norādīts, ka vēl neviena valsts nav īstenojusi ierosināto galīgo risinājumu. Tomēr šajā ziņā labi veicies Somijā, kur ir izraudzīta apglabāšanas vieta, kā arī nozīmīgi panākumi vietas izvēlē ir Zviedrijā un Francijā.

4.16

Mēs piekrītam Komisijai arī citos jautājumos, kas joprojām pelna uzmanību ES līmenī: jautājumā par kodoldrošību un radiācijas drošību, kura risināšanā Eiropā ir sasniegti ļoti labi rezultāti, kā arī jautājumā par finansējuma nodrošināšanu kodolspēkstaciju ekspluatācijas pārtraukšanai.

4.17

Kodolenerģētikas paraugprogrammas projektā nav minēti jaunie terorisma draudi. Tie nopietni apdraud atomelektrostacijas, kā arī daudzus citus rūpniecības objektus un sabiedriskās ēkas visā pasaulē. Visas atomelektrostacijas būtu jāprojektē tādējādi, lai tās izturētu lielas pasažieru lidmašīnas ietriekšanos, neradot radioaktīvas emisijas ārpus elektrostacijas. Arī tehniskās un uz cilvēkiem balstītās drošības sistēmas būtu jāplāno un jāveido tādējādi, lai novērstu visu veidu teroristu uzbrukumus atomelektrostacijas iekšienē. Komisijai sadarbībā ar atbildīgajām iestādēm un operatoriem būtu jāuzsāk iniciatīvas, lai nodrošinātu to, ka katrā atomelektrostacijā tiek veikti atbilstoši pasākumi terora aktu novēršanai.

4.18

Pēdējo gadu karstajās un sausajās vasarās aktuāls kļuvis jautājums, vai no upēm būs pieejams pietiekams daudzums ūdens spēkstaciju dzesēšanas iekārtām. Līdz šim tā ir bijusi vietēja rakstura problēma, kas nav bijusi ilgstoša un nav bieži atkārtojusies, bet dažos gadījumos tā varētu laika gaitā saasināties. Tas jāievēro, projektējot un izvēloties vietu spēkstaciju iekārtām.

4.19

Bažas rada arī kodolenerģijas jomas kā darba devēja un pētniecības objekta pievilcība pēc aptuveni 20 gadus ilga gandrīz moratorija Eiropā. Tā rezultātā izveidojies intereses trūkums studentu un profesionālu ekspertu vidū ir kodolenerģētikas vispārējo attīstību kavējošs faktors un var arī radīt risku drošībai. EESK piekrīt Komisijas viedoklim, ka ES ļoti nozīmīgs jautājums ir īpašo zināšanu radioloģiskās aizsardzības un kodoltehnoloģiju jomā saglabāšana, un tādēļ ir jāpievērš uzmanība izglītībai, apmācībai un pētniecībai minētajās jomās. Tāpat ir jāpievērš uzmanība zināšanu saglabāšanai un pārņemšanai no tās zinātnieku un inženieru paaudzes, kura ir izveidojusi esošo atomelektrostaciju tīklu Eiropā, ņemot vērā, ka daudzās valstīs ilgus gadus šajā nozarē nav ienākuši gados jaunāki eksperti.

4.20

Komisija atgādina, ka lēmumi par kodolenerģētikas izmantošanu elektroenerģijas ražošanā ir katras dalībvalsts ziņā. EESK atbalsta katras dalībvalsts tiesības izvēlēties savu enerģētikas struktūru, tostarp kodolenerģijas izmantošanu. Šīs tiesības būtu jāatzīst ne tikai ES, bet arī pārējām dalībvalstīm. Vienas dalībvalsts lēmumi tomēr daudzējādā ziņā ietekmē stāvokli citās dalībvalstīs, un šī mijiedarbība palielināsies, padarot atvērtākus iekšējos tirgus.

5.1

Kodolenerģētikas paraugprogrammas 6.5. nodaļā “Turpmākais ceļš” tiek izvirzīti apspriešanai priekšlikumi par pasākumiem, galvenokārt ES līmenī (skat. 3.9. punktu). EESK viedoklis par ierosinātajiem priekšlikumiem ir šāds.

5.1.1

EESK piekrīt Komisijas viedoklim, ka kodolenerģijas drošības kopēju atsauces līmeņu atzīšanai vajadzētu būt balstītai uz dalībvalstu kodoldrošības iestāžu plašo kompetenci, sadarbojoties WENRA  (4) ietvaros. Jebkāda cita pieeja varētu pakļaut riskam pašreizējos augstos drošības rādītājus dažās dalībvalstīs.

5.1.2

Kodolenerģētikas drošības un aizsargātības augsta līmeņa grupa, kurā ietilpst valstu kompetento iestāžu pārstāvji, varētu veicināt saskaņošanas procesu un palīdzēt uzlabot saikni ar starptautiskajām kodoldrošības konvencijām.

5.1.3

EESK uzskata, ka dalībvalstīm, kas izmanto kodolenerģiju, vajadzētu steidzami īstenot valsts plānus kodoldegvielas un radioaktīvo atkritumu apsaimniekošanai. Valsts plānos var piemērot tīri valstisku pieeju, starpvalstu pieeju vai arī vienlaikus piemērot abas minētās pieejas. Jebkura citāda pieeja ir uzskatāma par bezatbildīgu, pārliekot pašreizējās paaudzes pienākumus uz nākamo paaudžu pleciem.

5.1.4

Tehnoloģiskās platformas ir sevi pierādījušas kā sekmīgi instrumenti publiskā un privātā sektora partnerības izveidē Eiropas stratēģisko pētniecības darba programmu izstrādāšanai. EESK atbalsta Komisijas priekšlikumu izmantot šo instrumentu ilgtspējīgas kodoldalīšanās un atkritumu ģeoloģiskas apglabāšanas jomā. Tas varētu būt ļoti noderīgs instruments, lai minētajai nozarei piesaistītu jaunos zinātniekus.

5.1.5

Lai pilnībā nodrošinātu darba cikla ekspluatācijas izmaksu segšanu un līdzvērtīgus konkurences apstākļus, ir būtiski, lai ES un visā pasaulē spēkstaciju īpašnieki minētajiem mērķiem piešķirtu atbilstošus līdzekļus ar ekspluatācijas pārtraukšanas fondu starpniecību. Komiteja tomēr nesaskata nepieciešamību panākt minēto līdzekļu pārvaldības pilnīgu saskaņošanu, ciktāl tiek ievēroti pilnīga un nodrošināta seguma un pārredzamības principi.

5.1.6

Vienlaikus ar visaugstāko drošības standartu ievērošanu ir nepieciešama licencēšanas procedūru vienkāršošana un pakāpeniska saskaņošana, sadarbojoties valstu regulatīvajām iestādēm, lai būvniecības projektu sagatavošanas laiki kļūtu paredzamāki, kas ļautu precīzāk plānot un aprēķināt izmaksas. Drošības jautājumos nav pieļaujami nekādi kompromisi.

5.1.7

EESK piekrīt Komisijas priekšlikumiem atjaunināt EURATOM aizdevumu maksimālos apmērus un nodrošināt to labāku pieejamību. Principā ieguldījumiem visos enerģijas veidos būtu jānodrošina vienāda finansēšanas instrumentu pieejamība ar vienādiem noteikumiem, ko paredz EIB.

5.1.8

EESK uzskata, ka kodolenerģijas lielākai pieņemamībai ir nepieciešama arī saskaņota atbildības sistēma, neiesaistot valsts finanšu līdzekļus, lai nodrošinātu attiecīgo fondu pieejamību gadījumā, ja tiktu radīti zaudējumi kodolnegadījuma rezultātā. Pašreizējā sistēma, kurā operatoru atbildība kodolnegadījumā ir aptuveni 700 miljoni ASV dolāru, neatbilst minētajam nolūkam. Ar apdrošināšanu saistītā problēma, ko raksturo ļoti niecīga avārijas iespējamība savienojumā ar ļoti būtiskiem un lieliem zaudējumu apmēriem, ir jārisina atvērtā, konstruktīvā un praktiskā veidā. Viena no iespējām varētu būt kopēja apdrošināšanas fonda sistēma.

5.1.9

EESK atzinīgi vērtē priekšlikumu dot jaunu impulsu starptautiskajai sadarbībai ar Starptautisko atomenerģijas aģentūru un Kodolenerģētikas aģentūru, kā arī divpusēju nolīgumu slēgšanai. Ievērojama nozīme būtu jāpiešķir atbalstam kaimiņvalstīm.

5.2

Papildus Komisijas priekšlikumiem EESK uzskata, ka Komisijas turpmākā darba sagatavošanā ievērību pelna šādi jautājumi.

5.2.1

Būtu jāvērš dalībvalstu uzmanība uz iespējamo izglītības un apmācības vajadzību palielināšanos kodolenerģētikas, kodoltehnoloģiju un jo īpaši kodoldrošības jomā. Izglītība ir ne tikai veids, kā nodrošināt jaunus speciālistus kodolenerģētikas jomā, bet arī veids, kā uzlabot sabiedrības informētību par minēto jautājumu, kas ir būtiski svarīgi sabiedriskās domas veidošanas procesā.

5.2.2

Būtu jāizvērtē turpmākās iespējamās problēmas, kas saistītas ar ieguldījumiem kodolenerģētikā atvērta enerģijas tirgus apstākļos, ņemot vērā apjomus un ilgos sagatavošanas laikus, kā arī iespējamie tirgus principiem atbilstošie risinājumi.

5.2.3

Eiropas kodoltehnoloģiju nozare ieņem vadošo pozīciju pasaulē, nodrošinot augstvērtīgas darbavietas un vienlaikus sekmējot kodoldrošību pasaules mērogā, par ko liecina Eiropas izcilie rādītāji drošības jomā. Lai saglabātu šo līderpozīciju un, ņemot vērā paredzamo ieguldījumu kodolenerģētikā palielināšanos pasaulē, šī nozare, tāpat kā tās komponentu piegādes nozare, būtu jāizvirza par Komisijas rūpniecības politikas jaunās nozaru pieejas mērķi.

5.3

Visbeidzot EESK atzinīgi vērtē Komisijas nodomu palielināt kodolenerģētikas paraugprogrammu publicēšanas biežumu, tādējādi nodrošinot aktuālāku informāciju par situāciju ES minētajā jomā.