18.8.2006   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 195/48

1.1

Šķiet, ka Dānijas elastīguma un sociālās drošības modelis kalpo par piemēru tam, kā var sociāli līdzsvarotā veidā nodrošināt ekonomikas izaugsmi, augstu nodarbinātības līmeni un ilgstošu budžeta līdzekļu taupību. Šāda attīstība atbilst Lisabonas procesam, kam ir jānodrošina vienlaicīgi ilgtspējīga izaugsme, augsts nodarbinātības līmenis un sociālā labklājība.

1.2

Dānijas elastīguma un sociālās drošības modelis, kurā mobilu darba tirgu galvenokārt rada sociālas drošības elementi un aktīva darba tirgus un izglītības politika, acīmredzami veicina valsts konkurētspēju. Elastīgums un sociālā drošība apvienojumā ar citām Dānijas sabiedrības raksturiezīmēm ir devuši Dānijas darba tirgum spēku un elastību, kas ir labs priekšnoteikums sabiedrības spējai tikt galā ar nākotnes uzdevumiem. Augsts nodarbinātības līmenis, lieli bezdarbnieka pabalsti un optimisma gaisotne nozīmē to, ka gan darba devēji, gan ņēmēji ir ar mieru paciest nedrošību un trūkumus, kādi šajā sistēmā pastāv, jo katra grupa tajā saskata līdzsvarojošus elementus.

1.3

Dānijas elastīguma un sociālās drošības modeļa izpratnes noteicošais elements ir tas, ka elastīgums un drošība nebūt nav pretrunīgi. Darba devēja interesēs ir nodrošināt stabilas un uzticamas darba attiecības un algot motivētus darbiniekus, tāpat kā nodarbinātās personas var interesēt elastīgs darba laiks, konkrētas darba organizešanas un atalgojuma sistēmas.

1.4

Elastīguma un sociālās drošības apvienojums dod iedzīvotajiem drošību globalizācijas un darba vietu pārcelšanas uz citurieni situācijā. Atsevišķi indivīdi pavisam noteikti var zaudēt darbu, taču sociālās drošības sistēma īstermiņā nodrošina dzīvei nepieciešamos līdzekļus, bet ilgtermiņā pasākumi darba tirgū apvienojumā ar augstu nodarbinātības līmeni palielina iespējamību, ka darba meklētāji atradīs jaunu darbu.

1.5

Dažiem darba ņēmējiem Dānijas elastīguma un sociālās drošības modelis nozīmē to, ka nepastāv liela darba vietas saglabāšanas drošība un ka darbu var nākties zaudēt vairākas reizes darba dzīves laikā. Neskatoties uz to, elastīguma un sociālās drošības sistēmā iestrādātā drošība, ko no vienas puses dod lieli bezdarbnieka pabalsti, kurus daļēji finansē no nodokļu maksātāju veidotajiem budžeta līdzekļiem un no otras puses drošība par iespējām iegūt darbu, nozīmē to, ka lielākā daļa dāņu jūtas droši un apmierināti (skat. 2. pielikumu).

1.6

Ja mēs skatāmies uz Dānijas elastīguma un sociālās drošības modeli Eiropas kontekstā, tad, protams, kultūru, struktūru un ekonomisko apstākļu atšķirību dēļ nav iespējams šo sistēmu pārņemt pilnībā visos sīkumos. Attiecībā uz citām dalībvalstīm jāteic, ka var apsvērt iespēju izmantot atsevišķus vispārējus elementus kā politisku stratēģiju. To var darīt sevišķi tajās valstīs, kurās sociālais kapitāls, kas ir jāsaprot kā normu, sakaru un uzticības indivīdu un organizāciju starpā kopums, ir izveidojies līdzīgi dāņu sociālajam kapitālam, kurā pastāv sadarbības tradīcijas starp valdību un sociālajiem partneriem un pašu iedzīvotāju gatavība pārmaiņām. Tomēr ģeogrāfiskā elastība var būt saistīta arī ar ļoti nopietnām problēmām ģimenēm, privātām partneru attiecībām, kā arī bērnu izglītībai un apmācībai, it sevišķi tas attiecas uz platības ziņā lielām valstīm un valstīm ar federālu pārvaldes sistēmu.

1.7

Elastīguma un sociālās drošības jēdziens pamatā ietver ideju par to, ka elastīguma kombinācija ar drošību attiecībā uz darba ņēmējiem sniedz gan sociālo drošību, gan nodrošina viņu konkurētspēju. Dāņu elastīguma un sociālās drošības modelis sniedz drošību, nodrošinot augstu bezdarbnieka pabalstu līmeni (kā arī ienākumu pārdali saistībā ar citiem sociāliem negadījumiem) un elastīgumu, piemērojot liberālus no darba atlaišanas noteikumus, piemēram, īsu brīdinājuma periodu. Sociālu drošību un augstu mobilitāti apvieno ar aktīva darba tirgus politiku, kas nodrošina gan to, ka iedzīvotāji patiešām piesakās darba tirgū, gan to, ka tie iegūst jaunu kvalifikāciju, kas ir nepieciešama darba vietas ieguvei. Dānijas darba tirgus politika tādējādi satur gan stimulus, gan piespiedu pasākumus, piemēram, obligāti izmantojamu atbalstu darba meklēšanā, pārsvarā piedāvājot kvalitatīvus kvalifikācijas celšanas pasākumus. Aktīva darba tirgus politika ir nepieciešams instruments, lai darba tirgus darbotos efektīvi un nodrošinātu augstus bezdarbnieka pabalstus.

1.8

Dānijas elastīguma un sociālās drošības modeli tomēr nedrīkst apskatīt atrauti no labklājības valsts un spēcīgas organizāciju sistēmas pamatiem. Veidu, kādā darbojas Dānijas darba tirgus, nosaka vesela virkne citu sabiedrības faktoru. Tas attiecas, piemēram, uz galveno lomu, kādu piešķir sociālajiem partneriem politisko lēmumu pieņemšanā un darba tirgus un izglītības politikas īstenošanā, no publiskajiem līdzekļiem apmaksātas, visaptverošas labklājības sistēmas darbībā, iedzīvotāju zināšanu līmeņa nodrošināšanā un makroekonomiskās politikas pasākumu kopuma, kas tika īstenots pēdējos desmit gados, izstrādē.

1.9

Dānijas elastīguma un sociālās drošības modeļa izstrādē sociālajiem partneriem bija galvenā loma gan lēmuma pieņemšanas procesā, gan, piemēram, izglītības politikas un darba tirgus strukturālo reformu īstenošanā. Virknē jomu attīstība balstījās uz vienošanos starp sociālajiem partneriem, piemēram, ieviešot privātas, ar darbu tirgu saistītas pensijas. Sociālo partneru loma no vienas puses ir vēsturiskas attīstības rezultāts, bet no otras tās pamatā ir to organizētības augstais līmenis. Sociālo partneru līdzdarbība ir devusi radošus risinājumus, kā arī atrastie risinājumu ir guvuši plašu atbalstu. Lai darba tirgus partneri un citas pilsoniskās sabiedrības daļas spētu ievērojami ietekmēt notikumus, tiem ir jābūt gataviem piekrist pārmaiņām, jābūt gribošiem sadarboties un jāpauž jauns, vispārīgs skatījums uz lietām. Liela darba tirgus partneru dalība un ietekme var šādējādi izrādīties pozitīvs faktors sabiedrības spējai konkurēt un pielāgoties. Tādēļ ir jāatzīmē arī ļoti būtiskā nozīme, ko dod citu pilsoniskās sabiedrības organizāciju — apvienību, apmācības, u.c. struktūru sadarbība, atbalsts un konstruktīvā kritika.

1.10

Lielus bezdarbnieka pabalstus var maksāt tikai tad, ja iedzīvotājiem kopumā ir augsts kvalifikācijas līmenis, jo citādi rodas liels skaits tādu iedzīvotāju, kas nespēj gūt lielākus ienākumus par bezdarbnieka pabalstu. Augsts kvalifikācijas līmenis un gatavība pārmaiņām, kas raksturīga arī iedzīvotājiem, kuriem ir viszemākā formālā kvalifikācija, ir galvenais Dānijas elastīguma un sociālās drošības sistēmas panākumu cēlonis.

1.11

20. gs. 90. gadu otrajā pusē, kad Dānija veica dziļas strukturālās reformas, vienlaicīgi notika darba tirgus liberalizācija un ekspansīvas ekonomikas politikas īstenošana, kas palielināja izaugsmi un nodarbinātību. Papildus drošībai par ienākumiem, ko sniedz lielais bezdarbnieka pabalsts, Dānijā iedzīvotājiem cenšas dot arī drošību attiecībā uz iespējām iegūt darbu. Neviens nekad nevar būt drošs par iespēju saglabāt savu darba vietu, taču iespējamība, ka, pateicoties valsts atbalsta pasākumiem, varēs atrast jaunu darbu, ir liela. Turklāt strukturālās reformas ir vieglāk veikt un vieglāk ir nodrošināt tām iedzīvotāju atbalstu, ja tās veic optimistiskā un nodarbinātību veicinošā izaugsmes gaisotnē. Dānijas elastīguma un sociālās drošības sistēma tādējādi balstās uz makroekonomisko pasākumu kopumu, kas veicina izaugsmi un nodarbinātību.

1.12

Par Dānijas elastīguma un sociālās drošības modeli nemitīgi notiek diskusijas, un to visu laiku maina. Sistēmai ir gan labās puses, gan trūkumi — kaut arī neapšaubāmi pastāv kopsakarība starp elastīgumu, drošību un aktīvu darba tirgu, diskusijas joprojām notiek par to, kā atrast vislabāko līdzsvaru starp šiem elementiem.

1.12.1

Lielie nodokļu ieņēmumi ir Dānijas elastīguma un sociālās drošības sistēmas neatņemams priekšnoteikums, kā arī ir vēl citi faktori, kas ietekmē darba tirgus darbības veidu. Publiskie izdevumi darba tirgus politikas īstenošanai bija 4,4 % no IKP (2003. gadā), kas ir Eiropas rekords (1). Lielo nodokļu nastu, kas ir aptuveni 49 % no IKP, Dānijas iedzīvotāji no vienas puses akceptē, bet no otras puses par nodokļiem nemitīgi notiek diskusijas un ir sagaidāms, ka darba nodokli nākotnē samazinās. Tomēr lielā nodokļu nasta daļēji ir skaidrojama ar augsto nodarbinātības līmeni, kas pats par sevi pozitīvi ietekmē publiskās finanses. Palielinot nodarbinātību, ir iespējams vēl vairāk palielināt nodokļu ieņēmumus.

1.13

Eiropas Savienībai Dānijas elastības un sociālās drošības sistēma nozīmīga ar to, ka tai raksturīga izteikta proaktīvas pielāgošanās jaunajiem apstākļiem vēlme, izmantojot paradigmu sabalansētu nomaiņu izsmeļošu pārrunu ar visiem ieinteresētajiem ceļā, respektējot Eiropas sociālā modeļa pamatvērtības.

2.1

Dānijā ir stabila izaugsme, un tās publiskā finanšu sistēma ir sakārtota. No 2000. gada līdz 2005. gadam vidējais izaugsmes temps bija 1,7 %, vidējais nodarbinātības līmenis 77,5 % un valsts budžetā pārpalikums vidēji bija 1,4 % no IKP. Kopējais valsts parāds 2004. gadā bija 42,7 % no IKP, un pārpalikums valsts budžetā bija 2,8 % no IKP. Pārpalikums valsts budžetā daļēji ir skaidrojums ar rekordaugsto nodarbinātību, kas, pateicoties ieņēmumu nodoklim, deva lielus nodokļu ieņēmumus.

2.2

Dānijas darba tirgus ir ļoti aktīvs — 10 % no visām darba vietām izzūd gada laikā, un aptuveni tikpat liels skaits darba vietu tiek izveidots no jauna. Aptuveni 30 % no visiem nodarbinātajiem katru gadu maina darbu, Dānijai ir otrs īsākais vidējais darba tiesisko attiecību periods starp visiem ES nodarbinātajiem — vēl īsāks ir tikai Lielbritānijā. Šī parādība ir jāapskata gan spēkā esošo noteikumu kontekstā, gan saistībā ar Dānijas tautsaimniecības struktūru, ko raksturo daudzi mazie un vidējie uzņēmumi.

2.3

Dānijā veikto politisko pasākumu kopuma, makroekonomiskās stimulēšanas un strukturālo reformu ietekmi tieši attiecībā uz darba tirgu var padarīt uzskatāmu ar Filipa līknes palīdzību, kas ilustrē kopsakarību starp bezdarbu un darba algu pieauguma tempu. Dānijas grafiks ir apskatāms 1. pielikumā. Kopš 1993. gada izdevās būtiski samazināt bezdarbu, neizraisot vēl lielāku algu pieaugumu, savukārt Filipa līkne kopumā šajā periodā vienādi svārstījās uz abām pusēm. Reformas darba tirgus un izglītības jomā mīkstina pielāgošanās problēmas un šķēršļus, kas pretējā gadījumā radītu algu un cenu pieaugumu.

2.4

Pētījumos par valstīm, kurās vislabāk ir veikt investīcijas, Dānija parasti atrodas šo valstu saraksta augšgalā. Ekomikas informācijas nodaļas 2005. gada martā veiktajā pētījumā Dānija pat ieņem pirmo vietu. Dānijas vieta, vērtējot pēc virknes dažādu parametru, salīdzinājumā ar pārējām ES valstīm, ir atspoguļota 2. pielikumā.

3.1

Jēdziens “elastīgums un sociālā drošība” (flexicurity) pēdējos gados ir ieguvis plašu popularitāti, taču jēdziena nozīme tomēr ne vienmēr ir skaidra, jeb tā katrā valstī ir atšķirīga.

3.2

Dānijas variantā darba tirgus izveides politika tiek aprakstīta kā “zelta trīsstūris”, kas apvieno elastīgus darbā pieņemšanas noteikumus, kas rada augstu kvantitatīvo elastīgumu, dāsnu pabalstu sistēmu, kas sniedz sociālo drošību, un spēcīgus darbā iekārtošanas un izglītības pasākumus, kas motivē bezdarbniekus gan meklēt darbu, gan izglītoties, lai no jauna iekļautos atvērtajā darba tirgū.

3.2.1

Dānijas elastīguma un sociālās drošības sistēma veicina kvalitatīvu un pieņemamu darba vietu radīšanu. Lielo bezdarbnieka pabalstu rezultātā liela ir arī subjektīvi “pieņemamas” algas likme, kas padara iespējamu to, ka dāņi var dzīvot no sava darba. Tādējādi formālajā darba tirgū “nabadzīgs strādājošais” ir ļoti reta parādība, tai skaitā to dāņu vidū, kuri ir citas etniskas izcelsmes.

3.3

Zelta trīsstūris ir parādīts zemāk. Dānijas ienākumu pārdales un aktīva darba tirgus sistēma lielos vilcienos ir attēlota 3. pielikumā.

Dānijas elastīguma un sociālās drošības sistēmas galvenie virzieni:

3.4

Elastīgums Dānijas darba tirgū izpaužas vairākos veidos, un to nevar panākt tikai ar liberāla no darba atlaišanas regulējuma palīdzību, bet arī ar darba laika elastīgumu, — saskaņā ar vienošanos darba laiku aprēķina, par pamatu ņemot gadā nostrādātāš stundas, un darba vietas dalīšanas principu var ieviest pat uz samērā īsu termiņu. Lielākas iespējas galīgo darba algas lielumu noteikt kolektīvās vienošanās ietvaros uzņēmuma līmenī arī nodrošina zināmu darba algu elastīguma līmeni. Elastīgumu nodrošina arī darba spēka plašās zināšanas un prasmes, kas nozīmē, ka cilvēki ir patstāvīgi, gatavi pārmaiņām un ir apveltīti ar atbildības apziņu un tāpēc ātri spēj pieskaņoties izmaiņām ražošanā vai uzsākt jaunu darbu.

3.5

Drošība Dānijas darba tirgū nav saistāma tikai ar salīdzinoši augstajiem bezdarbnieka pabalstiem, bet arī ar to, ka augsts nodarbinātības līmenis un aktīvs darba tirgus rada zināmu drošību par iespējām iegūt darbu. Drošību par iespējām iegūt darbu papildina plašais kvalifikācijas celšanas un tālākizglītības pasākumu klāsts, ko kopīgi vada un pārvalda valsts iestādes un sociālie partneri. Papildus tam Dānijas sabiedrība, ieviešot pievilcīgus noteikumus attiecībā uz atvaļinājumu gan mātei, gan tēvam bērna piedzimšanas gadījumā, piedāvājot risinājumu bērnu aprūpei u.c., dod ģimenēm zināmu drošību, lai cilvēki varētu apvienot ģimenes dzīvi un darbu.

3.6

Dānijas elastīguma un sociālās drošības modeļa sapratnes atslēga ir tajā apstāklī, ka elastīgums un drošība nebūt neizslēdz viens otru. Tradicionāli darba devēji ir pauduši vēlmi pēc lielāka elastīguma darba tirgū, kas ir pretrunā ar darba ņēmēju vēlmēm pēc drošības par darba vietu un lielu ekonomisko kompensāciju bezdarba un slimības gadījumā.

3.7

Elastīguma un sociālās drošības apvienojuma ideja atspēko uzskatu par tiem kā par pretstatiem. Darba devēju puse var būt ieinteresēta stabilās un drošās darba tiesiskās attiecībās un motivētos līdzstrādniekos, savukārt darba ņēmēju puse var būt ieinteresēta elastīgā darba laikā, elastīgā darba organizācijā un elastīgā atalgojuma sistēmā. Šādi jauna darba tirgus veidi var radīt arī jaunu elastīguma un drošības mijiedarbību.

3.8

Dānijas elastīguma un drošības sistēma ar sabiedrisko pakalpojumu un ienākumu izlīdzināšanas palīdzību darba tirgū apvieno liberālai tirgus ekonomikai raksturīgu dinamiku un Skandināvijas labklājības valstij raksturīgo sociālo drošību. Raugoties plašākā perspektīvā, jāsaka, ka tas ir bijis iespējams pateicoties tam, ka politikas mērķis bija sniegt cilvēkiem iespējas darba dzīvē un nodrošināt resursu pārdali ar valsts un pašvaldību budžetu un pasākumu palīdzību. Spēcīga ienākumu izlīdzināšana rada sociālo izlīdzinātību sabiedrībā un novērš lielu sociālo spriedzi, kā arī sniedz darba ņēmējiem drošību, kas ir nepieciešama, lai pielāgotos darba tirgus elastīgumam un iemācītos ar to sadzīvot.

4.1

Sociālajiem partneriem tradicionāli ir bijusi galvenā loma darba tirgu un apmācības politiku skarošu lēmumu pieņemšanā un šo abu jomu pārvaldē. Partneru ietekme ir veicinājusi radošu un līdzsvarotu tirgus un inovāciju problēmu risināšanu un pozitīvi ir ietekmējusi valsts gatavību globalizācijas diktētajai nepieciešamībai mainīties un attīstīties, jo sociālie partneri saņem signālus par attiecīgajām vajadzībām un nodrošina pielāgošanās pasākumu veikšanu. Ciešs dialogs starp iesaistītajām pusēm ar laiku attīsta arī sociālo kapitālu, kas izpaužas kā lielāka uzticība un savstarpēja sapratne.

4.2

Šībrīža situācijai ir vēsturiskas saknes, un tai ir vairāk kā 100 gadu gara vēsture. Īpašais dāņu darba tirgus regulējuma modelis aizsākās ar tā saukto “septembra kompromisu”, ko 1899. gadā panāca tolaik nesen izveidotās, visu valsti aptverošās organizācijas — Dānijas arodbiedrību apvienība (LO) un Dānijas Darba devēju apvienība (DA) — un kas kļuva par pirmo vispārējo koplīgumu pasaulē. Šis nolīgums kopš tā laika kalpoja par pamatu citiem nolīgumiem un par piemēru darba tirgus partneru mijiedarbībai.

4.2.1

Darba dēvēji atzina arodbiedrības apvienojošo organizāciju kā pilntiesīgu sarunu partneri, savukārt darba ņēmēji atzina darba devēju tiesības pieņemt darbā un atlaist no darba un līdz ar to arī darba devēju tiesības vadīt. Šis pamatnosacījums palīdzēja izveidot to liberālo pieeju atlaišanai no darba, kas valda Dānijā. Vēl viena svarīga “septembra kompromisa” sastāvdaļa bija apņemšanās atteikties no konfliktiem nolīguma darbības laikā. Darba tirgus regulējums uz abpusējas vienošanās pamata un patstāvīga — sarunu starp partneriem ceļā — konfliktu risināšana līdz pat 2003. gadam bija galvenais abu pušu princips. Tikai pēc tam, kad Eiropas Savienība nevēlējās atzīt partneru tiesības patstāvīgi īstenot direktīvu ieviešanu, Dānijā bija jāievieš papildu likumdošana. Sociālo partneru lomas vēsturiskā attīstība un Dānijas modeļa izveidošanās sīkāk ir atspoguļota 4. pielikumā.

4.3

Pēc daudziem augstas inflācijas, bet ļoti svārstīga algu pieauguma gadiem sociālie partneri atzina, ka sākot ar 1987. un 1988. gadu nolīgumos ir jāņem vērā vispārīgāki sabiedrības ekonomiskās dzīves aspekti. Protams, Dānijā darba devējiem, darba ņēmējiem un valdībai ir atšķirīgi viedokļi, bet Dānijā valda arī visam pamatā esoša dialoga un konsensa kultūra, kas ir jāuzskata par daļu no sociālā kapitāla. Varas attiecību ciešā saikne, kas pastāv visos sabiedrības līmeņos, palīdz uzturēt spēkā šo konsensa kultūru.

4.4

Politiski raugoties, Dānijā kopš 20. gs. 60. gadiem ir izveidota visaptveroša valsts profesionālās kvalifikācijas celšanas un tālākapmācības sistēma, kas attiecas gan uz nodarbinātām personām, gan uz bezdarbniekiem. Tā ir veicinājusi visu strādājošo pielāgošanās spēju. Visu 20. gs. sociālajiem partneriem ir bijusi un joprojām ir nozīmīga loma valsts lēmumu pieņemšanā un īstenošanā. Pretēji lielākajā daļā Eiropas valstu notiekošajiem procesiem šī loma pieauga, sākot ar 1993. un 1994. gadu.

4.5

Darba tirgus politiku pārveidoja saturiski, valdības regulējuma pieeju nomainot ar tādu vadības metodi, kas ir balstīta uz vajadzībām un spēju atrast individuālus risinājumus. Sociālajiem partneriem kopā ar pašvaldībām 14 reģionālo darba tirgus padomēs ir galvenā loma; šīm padomēm piešķīra gan pilnvaras, gan valsts resursus ar mērķi padarīt par prioritātēm bezdarba novēršanu un reģionālo darba tirgus politiku.

4.6

Sociālie partneri tādējādi vairāku gadu garumā ir veidojuši visaptverošu kolektīvu apziņu par nepieciešamību uzņemties atbildību visas sabiedrības mērogā, kā arī valsts iestādes ir iemācījušās izmantot sociālo partneru resursus un ietekmi. Sociālajiem partneriem ir pieejama unikāla informācija un zināšanas par darba tirgu, un tāpēc tie spēj ātri sniegt ticamu informāciju par vajadzībām. Pateicoties tam, ka tie ir iesaistīti uzņēmumu dzīvē, tie valsts iestādēm sniedz bezmaksas resursus un atrod risinājumus kopīgām problēmām diskusiju un lēmumu pieņemšanas forumu ceļā. Sociālo partneru organizācijām ir arī izšķiroša nozīme politisko lēmumu pieņemšanas, īstenošanas un, kas nebūt nav mazsvarīgi, akceptēšanas nodrošināšanā. Valsts pārvaldes iestādes tādējādi ir atkarīgas no sociālo partneru līdzdarbības elastīguma un sociālās drošības risinājumu īstenošanā.

5.1

Lai saprastu Dānijas elastīguma un sociālās drošības sistēmu pilnībā, ir jāapskata arī šīs sistēmas sabiedriskais konteksts. Gan ekonomikas politika, gan valsts pārvaldes sektors arī ietekmē darba tirgus funkcionēšanu — visi kopā šie elementi veido to, ko dēvē par “Dānijas modeli”. Šo mijiedarbību atspoguļo diagramma 7. pielikumā.

5.2

Dānijas ekonomikā 20. gs. 80. gadu otrajā pusē un 90. gadu pirmajā pusē bija ekonomikas krīze. No 1987. gada līdz 1993. gadam vidējā ekonomikas izaugsme bija 0,8 % gadā, un bezdarba līmenis pieauga no 5 % 1987. gadā līdz 9,6 % 1993. gadā. Viens no krīzes iemesliem bija ekonomiskās taupības pasākumi, ko ieviesa saistībā ar lielo iepriekšējos gados radušos valsts budžeta deficītu.

5.3

Sākot ar 1993. gadu, sākās aktīva darba tirgus politikas atbalstīšana, un vienlaikus ekonomika saņēma pozitīvu stimulu, kas izpaudās kā zemas kredīta procentu likmes un ekspansīva ekonomikas politika. Ekonomikas izaugsmes perioda sākumā — 90. gadu vidū — Dānijai bija tik liels budžeta deficīts, ka Dānija būtu pārkāpusi Stabilitātes un izaugsmes paktu, ja tāds būtu pastāvējis. Papildus tam tika mainīti nekustamā īpašuma finansēšanas noteikumi (ilgāks aizdevuma termiņs un refinansēšanas iespēja), kā rezultātā iedzīvotājiem bija vairāk izmantojamo ienākumu. Augstais izaugsmes temps, bezdarba līmeņa krišanās un plaukstošs optimisms nozīmēja to, ka iedzīvotāji vieglāk piekrita skarbāku darba tirgus noteikumu ieviešanai.

5.4

Papildu publiskais finansējums citastarp tika izmantots, lai ar ievērojamu investīciju palīdzību palielinātu bērnu aprūpes pieejamību, tādējādi dodot iespēju sievietēm ar maziem bērniem piedalīties darba tirgū.

5.5

Lielākas vērības pievēršana darba tirgus politikai nozīmēja arī lielāku ieguldījumu apmācībā un kvalifikācijas celšanā; valsts veica lielas investīcijas, lai atbalstītu iedzīvotāju — gan nodarbināto, gan bezdarbnieku — kvalifikācijas celšanu. Investīcijas izpaudās gan kā samaksa par apmācību, gan kā daļēja kompensācija par ienākumu no algas zaudējumu. Vienlaikus visos līmeņos tika palielināts jauniešiem paredzēto mācību vietu skaits.

5.6

Kopumā ir jāatzīmē, ka Dānijas sistēmā, kurai ir raksturīgi lieli bezdarbnieka pabalsti un līdz ar to arī subjektīvi “pieņemamās” algas līmenis, pieprasīts ir kvalificēts un ražīgs darba spēks. Ja pieļautu, ka izveidojas liela grupa cilvēku ar zemu kvalifikāciju, kas neatbilst tam algu līmenim, kuru nosaka augstie bezdarbnieka pabalsti, tas radītu pārāk augstu bezdarba līmeni.

5.7

Ekonomiskā stratēģija, ko sekmīgi ieviesa 90. gadu vidū, bija investīciju stratēģija, kuras ietvaros izaugsmi radīja radikālas reformas un investīcijas izglītībā un sabiedriskajos pakalpojumos. Ticība nākotnei un liela pārliecība par ienākumiem veicina patēriņu un nodrošina iekšzemes pieprasījumu.

5.8

Tagadējā ekonomikas stratēģija radās kā reakcija uz Dānijas ekonomikas krīzi, kas Dānijā bija no 1987. gada, kad valdība, veicot taupības un izdevumu samazināšanas pasākumus, samazināja lielo valsts budžeta un maksājuma bilances deficītu. Taupības stratēģija atrisināja maksājumu bilances problēmas, taču tās sekas bija vāja ekonomiskā izaugsme un augsts bezdarba līmenis. Tagadējā stratēģija nodrošina izaugsmi un nodarbinātību apvienojumā ar bezdeficīta valsts budžetu un pozitīvu maksājumu bilanci. Šādu kombināciju Dānija pēdējo reizi piedzīvoja pirms 20. gs. 70. gadu naftas krīzēm.

6.1

Kaut arī Dānijas elastīguma un sociālās drošības modelim pēdējos gados ir bijuši labi rezultāti, pastāv atsevišķas problēmas, ko ir jācenšas risināt.

6.2

Globalizācija un tehnoloģiju attīstība Dānijas darba tirgū rada zināmu spriedzi. It sevišķi personas ar zemu kvalifikāciju izjūt šo spriedzi, ko rada konkurence ar valstīm ar zemākām algu izmaksām un ražošanas automatizācija.

6.2.1

Līdz šim Dānija, samazinot nekvalificēto personu skaitu darba tirgū, ar šo spriedzi ir labi tikusi galā, jo no darba tirgus aizejošo gados vecāko, nekvalificētu strādājošo skaits ir lielāks nekā tajā ienākošo nekvalificēto jauniešu skaits. Tomēr šobrīd ir daudz tādu jauniešu, kas nesaņem profesionālo apmācību, un tas ilgtermiņā var negatīvi ietekmēt Dānijas elastīguma un sociālās drošības sistēmu. Ja kvalificēta darba spēka piedāvājums neatbildīs pieprasījumam, tad valsts izdevumi bezdarbnieka pabalstiem un citu ienākumu pārdales mehānismu nodrošināšanai būs vienkārši pārāk lieli.

6.2.2

Atsevišķus uzņēmumus Dānijā slēdz un ražošanu daļēji vai pilnībā pārvieto uz valstīm ar zemākām algu izmaksām. Tā ir liela problēma, jo sevišķi nomaļiem reģioniem, kuros atsevišķu uzņēmumu slēgšanai ir īpaši negatīva ietekme. Dānijas darba tirgus, kurā struktūras ziņā dominē mazie un vidējie uzņēmumi, ir uzskatāms par dinamisku vienību — tā vietā, lai mēģinātu saglabāt darba vietas, politikas veidotāji sadarbībā ar sociālajiem partneriem strādā pie jaunu, konkurētspējīgāku darba vietu radīšanas.

6.3

Liela darba tirgus aktivitāte nozīmē to, ka darba dēvēji ne īpaši vēlas apmaksāt darbinieku kvalifikācijas celšanu, jo viņi nespēj paredzēt darba tiesisko attiecību ilgumu. Šī problēma īpaši attiecas uz nekvalificētajiem darbiniekiem, jo darba devēji vairāk cenšas paturēt un celt to personu kvalifikāciju, kas ir speciālisti un ko ir grūti atrast, jo sevišķi tāpēc, ka nekvalificētajiem ne vienmēr ir motivācija celt savu kvalifikāciju. Šī iemesla dēļ Dānijā pastāv visaptveroša valsts apmaksāta gan nekvalificētu, gan kvalificētu darbinieku apmācības un viņu kvalifikācijas celšanas sistēma, kuras ietvaros obligāta ir arī darba devēju dalība, jo labi kvalificēts darba spēks ir Dānijas elastīguma un sociālās drošības sistēmas darbības priekšnoteikums, tāpēc no politiskā viedokļa ir vēlams īstenot aktīvus kvalifikācijas celšanas pasākumus.

6.4

Daudziem ieceļotājiem ir grūtības iekļauties Dānijas darba tirgū, kas samazina integrācijas sabiedrībā iespējas. Problēmas darba tirgū papildus citiem iemesliem rada arī ar tas, ka ieceļotāju grupām un viņu pēctečiem nav to profesionālo iemaņu, kas ir nepieciešamas, lai pamatotu augsta bezdarbnieka pabalsta un algas izmaksu Dānijā. Ieceļotāju un viņu pēcteču vidējais izglītības līmenis ir zemāks par etnisko dāņu vidējo izglītības līmeni, viņu dalība darba tirgū ir mazāka, un attiecīgi viņu vidū salīdzinājumā ar pārējo Dānijas sabiedrību ir lielāks bezdarbnieku skaits. Problēmu cēloņi ir saistīti ar valodu, izglītību, kā arī tiem var būt sociāls raksturs.

6.4.1

Daļēji šo parādību varbūt var skaidrot arī ar kultūras atšķirībām un paradumiem ar dziļām saknēm. Praksē izrādās, ka bezdarba līmenis šajās grupās svārstās vairāk nekā citās. Situācijā, kad bezdarba līmenis krītas, darba devēji vairāk izvēlas “jaunus ceļus” un pieņem darbā cilvēkus, kam ir cita etniskā izcelsme. Augsts nodarbinātības un zems bezdarba līmenis līdz ar to paši par sevi var sniegt ieceļotājiem un viņu pēctečiem labāku iespēju iegūt darbu, kas tomēr nenozīmē visu ar integrāciju saistīto problēmu atrisināšanu. Demogrāfiskā attīstība nozīmē to, ka nākamajos gados būs jāpieņem darbā vairāk ieceļotāju.

6.5

Dānijas labklājības valsts sistēma lielā mērā ir balstīta uz augstu nodarbinātības līmeni sieviešu vidū — tas ir svarīgi, lai nodrošinātu sabiedrisko pakalpojumu sniegšanu, kā arī lai nodrošinātu augtus nodokļu ieņēmumus. No vienas puses tas nozīmē, ka sievietes ir ekonomiski neatkarīgākas, bet no otras puses pastāv problēma, kā apvienot ģimenes un darba dzīvi. Salīdzinājumā ar daudzām Eiropas valstīm Dānijai ir ievērojami panākumi šajā jomā, taču joprojām vēl ir daudz darāmā — arī attiecībā uz vienlīdzīgu karjeras iespēju nodrošināšanu vīriešiem un sievietēm.

6.6

Dānijas sistēma valstij izmaksā dārgi, jo bezdarba gadījumā valsts maksā lielu daļu no kompensācijas par algas zaudējumu. Izdevumi pasīvā darba tirgus vajadzībām 2003. gadā bija 2,7 % no IKP, kas ir Eiropas Savienības rekords. Nākotnē Dānijas labklājības sabiedrības finansēšana būs problemātiska vairāku aspektu dēļ. Lai saglabātu labklājības valsts finansēšanu un izvairītos no nodokļu paaugstināšanas, ir nepieciešams panākt augstāku iedzīvotāju aktīvajā vecumā nodarbinātības līmeni.

6.6.1

Nodokļu nasta Dānijā ir viena no lielākajām Eiropas Savienībā. Dānijā tā ir aptuveni 49 % no IKP, turpretī vidējais nodokļu īpatsvara rādītājs Eiropā ir 40 %. Sevišķi augsti ir patēriņam piemērojamie nodokļi, kaut gan darbam piemērojamais nodoklis nav pats augstākais. Ienākuma nodoklis ir augsts un ļoti progresīvs, bet lielos vilcienos darba devējiem nav jāveic sociālie maksājumi. Nodokļu struktūra Dānijā ir aprakstīta sīkāk 5. pielikumā. Globalizācija nozīmē to, ka atsevišķu nodokļu ieņēmumu nodrošināšana var nākotnē būt apgrūtināta.

6.6.2

Demogrāfiskās attīstības rezultātā vecāka gada gājuma cilvēku skaits pieaug, bet aktīvajā vecumā esošo cilvēku skaits samazinās. Tas ir saistīts ar to, ka jaunākās paaudzes skaita ziņā ir nelielas, ka pēckara paaudzes ir daudzskaitlīgas un ka dzīves ilgums pieaug. Debatēs par labklājības sabiedrības sistēmas reformām apspriež arī darba tirgus politiku, tostarp jautājumu par atbalsta pasākumiem bezdarbniekiem. Dānijas pensiju sistēma tomēr ir daļēji gatava šīm izmaiņām (skat. 6. pielikumu). Darba tirgū var sākt pietrūkt darbaspēka, un tā kā darba spēka rezerves, no kurām lielu daļu veido sievietes, jau ir nodarbinātas, tad ir jāatrod citi veidi, kā palielināt nodarbinātību. Viens no risinājuma variantiem varētu būt, piemēram, pensijas vecuma paaugstināšana un ieceļotāju ar pieprasītajām prasmēm skaita palielināšana.

6.7

Aptuveni vienai ceturtai daļai aktīvā vecumā esošu iedzīvotāju nav darba vai arī viņi izmanto tādu vai citādu valsts atbalstu (pabalstu bezdarba gadījumā, darbā iekārtošanas pasākumus, agrīnu došanos pensijā utt.). Apmēram puse no viņiem ir pavisam izbeigusi darba gaitas, jo viņi ir zaudējuši fiziskās darba spējas, bezdarba dēļ vai pēc pašu gribas, kurpretī otra puse bez darba ir tikai uz laiku. Valsts rūpes par šiem cilvēkiem ir viens no labklājības valsts pamatbalstiem, un vienlaikus šī cilvēku kategorija var radīt labklājības sabiedrības finansēšanas grūtības nākotnē. Iedzīvotāju, kas agri izbeidz darba gaitas, īpatsvars ir jāsamazina, lai nodrošinātu labklājības sabiedrības finansēšanu ilgtermiņā.

6.8

Pakāpeniski, aizvien vairāk un vairāk darba tirgus politiku regulē Eiropas Savienības normas un prakse. Dānijai ir tradīcija apstākļus darba tirgū noteikt sarunās starp sarunu partneriem, nevis likumdošanas ceļā. Ja Eiropas Savienības regulējums kļūs pārāk detalizēts, pastāv iespējamība, ka iedzīvotāju atbalsts pārmaiņām mazināsies un ka attīstība aizies ne tajā virzienā, kādā to vēlas darba tirgus partneri. Atklātā koordinēšanas metode, šķiet, ir tas veids, kādā ir iespējams nodrošināt gan tālāku Dānijas tradīciju attīstību, gan Eiropas nodarbinātības un darba tirgus politikas sinhronizāciju.