52006DC0632

[pic] | EIROPAS KOPIENU KOMISIJA |

Briselē, 24.10.2006

COM(2006) 632 galīgā redakcija

KOMISIJAS DARBA DOKUMENTS

pavaddokuments dokumentam COM(2006) 631, galīgā redakcija „Ciešāka partnerība, augoša atbildība” Politikas dokuments par ES un Ķīnas tirdzniecību un ieguldījumiem — konkurence un partnerība

{COM(2006) 631 galīgā redakcija}

SATURS

1. Ķīnas ekonomikas atjaunotne 4

2. ES un Ķīnas tirdzniecības un ekonomiskās attiecības 5

2.1. Atvērtības priekšrocības 5

2.2. Konkurences ietekme 7

2.3. Šķēršļi tirgus pieejamībai 8

2.4. Konkurences nosacījumi 9

3. ES rekacija un rīcības prioritātes 11

3.1. Prasība panākt atvērtību 11

3.2. Visiem vienādi nosacījumi 12

3.3. Atbalsts Eiropas uzņēmumiem 12

3.4. ES interešu noteikšana — vispirms dialogs 13

3.5. Stiprāku globālo attiecību veidošana 14

Secinājums ….16

Konkurence un partnerība Politika ES un Ķīnas tirdzniecības un ieguldījumu jomā

Kopsavilkums

Ķīna ir ES tirdzniecības politikas vienīgais vissvarīgākais uzdevums. Pēdējo gadu laikā ES un Ķīnas savstarpējā tirdzniecība ir ārkārtīgi augusi, no 2000. līdz 2005. gadam tās apjoms ir divkāršojies. Eiropa ir Ķīnas lielākais eksporta tirgus. Ķīna ir Eiropas lielākais importa avots. Šajā tirdzniecības politikas dokumentā tiek aplūkotas ekonomikas un konkurences problēmas, kas radušās saistībā ar šīm pārmaiņām, un vēlamā rīcība, reaģējot uz tām, kas ES būtu jāpieņem tirdzniecības un ieguldījumu jomā. Tas ir saistīts ar plašāku partnerību ar Ķīnu un pieeju, ko Komisija izklāstījusi paziņojumā par attiecībām ar Ķīnu: „Ciešāka partnerība, augoša atbildība”.

ES atvērtais tirgus ir aktīvi veicinājis Ķīnas izaugsmi, kas pamatojas uz eksportu. Ķīnas tirgus izaugsme ir bijusi izdevīga arī ES. Pēdējos piecos gados ES eksports uz Ķīnu ir palielinājies vairāk nekā uz pusi. Ķīnas preces ar konkurētspējīgām cenām ir palīdzējušas Eiropā saglabāt zemāku inflāciju un zemākas procentu likmes. Eiropas uzņēmumi ir guvuši peļņu, ieguldot Ķīnā. Taču Ķīnas radītā konkurence ir izraisījusi Eiropā nopietnas problēmas dažās nozīmīgās ražošanas nozarēs.

Ja panāktu optimālo līdzsvaru, būtu plašas iespējas turpināt abpusēji izdevīgu tirdzniecības partnerību starp ES un Ķīnu. Abu pušu politiskajiem vadītājiem jāturpina pārliecināt par atvērtu ekonomisku iesaistīšanos. Eiropai jāturpina piedāvāt Ķīnas eksportam atvērtu un godīgu pieeju savam tirgum un pielāgoties konkurences problēmām, vienlaikus ar attiecīgas politikas palīdzību sniedzot atbalstu pašmāju uzņēmējiem, kurus skar ekonomiskās pārmaiņas. Savukārt Ķīnai intensīvāk jāveicina ekonomiskā atvērtība un jāīsteno tirgus reforma. Ķīnai jānostiprina juridiskā aizsardzība ārvalstu uzņēmumiem un jāīsteno šī aizsardzība, kā arī jāatsakās no konkurenci kropļojošas tirdzniecības prakses un politikas.

Veidojot šīs attiecības, Eiropas Komisija stingri iestāsies par atvērtu Eiropas tirdzniecību ar Ķīnu. Taču Komisija arī mēģinās panākt, lai Ķīna ievērotu PTO saistības un turpinātu liberalizēt pieeju savām precēm, pakalpojumiem, ieguldījumiem un publiskā iepirkuma tirgiem. Komisija mēģinās panākt, lai Eiropas investoriem vairs nevajadzētu saskarties ar prasībām par tehnoloģiju nodošanu piespiedu kārtā un obligātu eksportu. ES mēģinās panākt ES uzņēmumu juridisko tiesību labāku aizsardzību, jo īpaši intelektuālā īpašuma jomā, un aicinās Ķīnu izbeigt stratēģisko nozaru negodīgo subsidēšanu vai aizsardzību. ES mēģinās panākt, lai šos jautājumus iekļautu Eiropas un Ķīnas vispārējā dialoga un sadarbības procesā un skaidri un izsmeļoši iestrādātu jaunajā Partnerības un sadarbības līgumā, ieskaitot 1985. gada Tirdzniecības un sadarbības nolīguma atjaunināšanu. Lai palīdzētu Eiropas uzņēmējiem Ķīnā, Komisija pārraudzīs jaunu tirdzniecības resursu izveidi Ķīnā un Eiropā, lai atbalstītu Eiropas uzņēmējus un veicinātu valodu apguvi.

1. ĶīNAS EKONOMIKAS ATJAUNOTNE

Ķīnas ekonomiskā atdeve | Pirms divsimts gadiem Ķīna bija galvenā ekonomikas lielvalsts pasaulē. Taču līdz 1978. gadam tās daļa no pasaules IKP bija samazinājusies līdz 0,5%. Kopš tā laika Ķīnas reformu un ekonomiskās atvērtības politika ir atraisījusi izaugsmi un attīstību vēl nepieredzētā mērogā. Reformas palielināja privātā sektora nozīmi, novirzīja ieguldījumiem lielu apjomu ietaupījumu, paaugstināja izglītības līmeni, radīja labvēlīgus apstākļus pārejai no lauksaimniecības uz ražošanu un atraisīja Ķīnas milzīgo 700 miljonu strādnieku resursu potenciālu. Kopš 1980. gada ikgadējais vidējais pieaugums Ķīnā ir bijis 9% un tās daļa no pasaules IKP ir pieaugusi desmitkārtīgi, sasniedzot 5% no pasaules IKP. |

Izaugsmes priekšrocības | Ķīnas izaugsme ir panākusi viskrasāko nabadzības samazināšanos, kāda reģistrēta pasaules vēsturē. Ienākumi uz vienu iedzīvotāju ir divkāršojušies, vēlreiz divkāršojušies un tad atkal divkāršojušies, sasniedzot vienu piekto daļu no ES pirktspējas paritātes līmeņa. No 1990. līdz 2000. gadam Ķīnā par 170 miljoniem samazinājās to cilvēku skaits, kuri iztiek ar vienu dolāru dienā. Vienlaikus ir izveidojies liels vidusslānis ar augošu pirktspēju. |

Jauna tirdzniecības lielvalsts | Ķīnas pakāpeniskā integrācija starptautiskajā tirdzniecības sistēmā, ko īpaši veicināja iestāšanās PTO 2001. gadā, ir nodrošinājusi Ķīnai drošus, atvērtus un paredzamus eksporta tirgus. Ķīna ir kļuvusi par trešo lielāko eksportētājvalsti pasaulē. Tās ārējās tirdzniecības kopapjoms tagad vairāk nekā trīs reizes pārsniedz Indijas un Brazīlijas tirdzniecības rādītājus kopā ņemot. Eksports ir vairāk nekā viena trešā daļa no Ķīnas ekonomikas. Tomēr lielākā daļa no Ķīnas eksporta ir pārstrādātas preces ar ierobežotu pievienoto vērtību. |

Viena no lielākajām ārvalstu ieguldījumu saņēmējvalstīm | Ķīna ir viena no pasaulē lielākajām tiešo ārvalstu ieguldījumu (TĀI) saņēmējvalstīm un aktīvi cenšas piesaistīt ārvalstu ieguldījumus. 2005. gadā vairāk nekā pusi no kopējā Ķīnas eksporta veica uzņēmumi, kuros ieguldīts ārvalstu kapitāls. |

Eiropas interesēs ir Ķīnas stabilitāte un izaugsme | Eiropai ir svarīgi, lai Ķīna veidotos par stabilu, pārtikušu un atvērtu ekonomiku. Eiropa atzīst, ka ES tirgus atvērtība Ķīnas eksportam būs Ķīnas turpmākās attīstības galvenais faktors. Taču Eiropa arī varēs izmantot priekšrocības, ko sniedz Ķīnas augošais progresīvo tehnoloģiju, augstvērtīgu preču un kompleksu pakalpojumu tirgus. Eiropas patērētāji arī turpmāk varēs izmantot priekšrocības, ko sniedz imports par konkurētspējīgām cenām no Ķīnas. Ķīnas spēcīgā eksporta makroekonomiskās priekšrocības ir būtiskas Eiropas konkurētspējai un izaugsmei. Šie ieguvumi atsver dažās jomās ciestos zaudējumus. Vienīgā ilgtspējīgā pieeja ir atbalstīt Ķīnas izaugsmi un mēģināt izmantot tās sniegtās priekšrocības atvērtā tirdzniecībā. Lai Eiropā izveidotu un saglabātu politisku atbalstu šai politikai un izmaiņām, ko tā prasa, pilnībā jāapzinās, kādas priekšrocības sniedz atvērtība un pārmaiņas. Tas nozīmē, ka Ķīnai jāpierāda, ka tā ir apņēmusies pieņemt globalizāciju kā divvirzienu procesu. Ķīna varētu izmantot savu augošo ietekmi, lai aktīvi iestātos par atvērtiem tirgiem un godīgu konkurenci. |

Grūtības saistībā ar ilgtspējīgu izaugsmi | Turklāt Ķīna saskaras ar nopietnām grūtībām, neskatoties uz veiksmīgo ekonomisko izaugsmi. Ķīnas kā eksportētājvalsts konkurētspēja nevar noslēpt šīs valsts strukturālās problēmas. Straujo izaugsmi ir pavadījušas ar vidi saistītas izmaksas, sociālā nevienlīdzība un cilvēku veselības problēmas. Lai izaugsme varētu turpināties, Ķīnai būs jāsaglabā iekšējās reformas temps un jālīdzsvaro valsts izaugsmes modelis, pārorientējot uzsvaru no eksporta sektora uz iekšējo pieprasījumu. Ķīnai jāturpina iesāktais darbs, lai izstrādātu ilgtspējīgāku pieeju dabas resursu izmantošanā. Eiropai jāņem vērā šīs grūtības minētajās jomās un jāpiedāvā atbalsts reformai Ķīnā, lai līdzsvarotu likumīgas prasības Ķīnas uzvedībā attiecībā uz tirdzniecības partneriem un starptautisko sistēmu. |

2. ES UN ĶīNAS TIRDZNIECīBAS UN EKONOMISKāS ATTIECīBAS

2.1. Atvērtības priekšrocības

Abpusējas priekšrocības | Ķīnas integrācija globālajā tirdzniecības un ieguldījumu sistēmā ir bijusi izdevīga gan Eiropai, gan Ķīnai. ES sastāda vairāk nekā 19% no Ķīnas ārējās tirdzniecības. Eiropas uzņēmumi, kas veic tirdzniecības darījumus Ķīnā, ir ieveduši kapitāla preces, zināšanas un tehnoloģijas, kas ir palīdzējušas Ķīnai attīstīt ražošanas jaudu. Tirdzniecība ar Ķīnu savukārt veicina izaugsmi un nodarbinātību Eiropā, palielinot eksporta apjomu, turpinot specializēšanos augstvērtīgu preču un pakalpojumu jomā un stiprinot ES uzņēmumu globālo konkurētspēju. |

ES eksports | No 2000. līdz 2005. gadam ES eksports uz Ķīnu pieauga vairāk nekā par 100%, daudz straujāk nekā uz pārējām pasaules valstīm. No 1994. gada līdz 2004. gadam ES eksports uz Ķīnu pakalpojumu sektorā pieauga seškārtīgi, jo īpaši pamatojoties uz ES stiprajām pusēm finanšu, celtniecības, izplatīšanas un izglītības pakalpojumu sektorā. |

ES ieguldījumi Ķīnā | Pateicoties ieguldījumiem Ķīnā, ES uzņēmumi ir varējuši saglabāt konkurētspēju, jo tiem bija pieeja lētiem ieguldījumiem. Eiropas uzņēmumi saņem lielu daļu no pievienotās vērtības par precēm, kas apzīmētas ar „ražots Ķīnā”. Tādējādi Eiropas uzņēmumi ir arī varējuši saglabāt darbavietas un rentablas ekonomiskās darbības ES, piemēram, pētniecību, dizainu, tirgvedību, globālo pārvaldību un komplekso ražošanu. Pateicoties dažiem ieguldījumu veidiem, ES uzņēmumi ir varējuši iegūt Ķīnas tirgus daļu, un tie ir veicinājuši ES eksportu. |

Ķīnas ieguldījumi Eiropā | Ķīnas tiešie ieguldījumi ārvalstīs vēl joprojām ir pieticīgi, taču to apjoms strauji pieaug. Ķīnas ārvalstu ieguldījumu kopapjoms 2004. gadā bija EUR 3 miljardi, un visvairāk tika ieguldīts pieejas nodrošināšanā dabas resursiem. Eiropa saņem tikai decimāldaļu (2%) no šā apjoma. Tomēr, tā kā šie ieguldījumi līdz ar Ķīnas tirdzniecības paplašināšanos ārpus iekšējā tirgus robežām palielinās, Eiropas uzņēmumi gūs priekšrocības, pārdodot pieredzi un zināšanas par izplatīšanas, tirdzniecības un loģistikas tīkliem. |

Ietekme uz cenām | Pateicoties importam par konkurētspējīgām cenām no Ķīnas, ES uzņēmumiem bija pieejamas zemākas ieguldījumu cenas un zemākas cenas izlaides produkcijai Eiropā, kas kopumā nozīmē zemākas cenas patērētājiem. Saskaņā ar ESAO aprēķiniem, inflācijas kopējā ietekme no 2000. līdz 2005. gadam bija -0,2%. Tas savukārt ir palīdzējis globālā mērogā saglabāt zemas procentu likmes. Ietaupījumi, ko devusi pieeja lētākām precēm un ieguldījumiem, ir ieguldīti citās Eiropas ekonomikas daļās. |

1. ierāmētais teksts: ES uzņēmumu iespējas konkurēt Ķīnā |

ES un Ķīnas tirdzniecības attīstība atspoguļo vispārējo tirdzniecības attīstību starp ES un valstīm ar strauji augošu ekonomiku. Pēdējās, un jo īpaši Ķīna, gūst ievērojamus panākumus dažos augsto tehnoloģiju izstrādājumu segmentos (piemēram, portatīvie datori, mobilie telefoni un DVD atskaņotāji), savukārt ES nostiprina specializāciju augstas kvalitātes ražojumu, nevis zemas vai vidējas kvalitātes preču ražošanā. |

Komisijas pētījumi liecina, ka Ķīnas tirgus paplašināšanās arī turpmāk sniegs būtiskas priekšrocības ES uzņēmējiem. Lai gan Ķīnas uzņēmumi kļūs konkurētspējīgāki vairākos tirgus segmentos (piemēram, ķīmiskās pamatvielas vai daži transporta līdzekļu veidi), citi segmenti strauji paplašināsies (piemēram, speciālās ķimikālijas, pieprasījums pēc kapitālietilpīgām automašīnu detaļām), paverot jaunas iespējas ES uzņēmējiem. |

ES stiprā puse jo īpaši ir mašīnu un transportlīdzekļu eksports, kas sastāda divas trešdaļas no visa ES preču eksporta un vienu trešdaļu no visa Ķīnas mašīnu eksporta. ES ķimikāliju eksports uz Ķīnu pēdējo piecu gadu laikā ir divkāršojies, un tādējādi Ķīna ir kļuvusi par ES otru lielāko eksporta tirgu. ES tirgus daļa Ķīnā 2005. gadā bija 16%, līdzīgi kā Japānā un Dienvidaustrumāzijas valstu asociācijas valstīs, tomēr mazāka nekā ES tirgus daļa ASV (20%), Indijā (21%) vai Brazīlijā (31%). Ir potenciāls ES tirgus daļas palielināšanai, sasniedzot ES rādītājus citos tirgos. Ķīnai attīstoties, pieprasījums pēc Eiropas augstākā līmeņa zīmolu patēriņa precēm pieaugs. |

Lai gūtu panākumus, ES uzņēmējiem būs padziļināti jāiepazīst Ķīnas tirgus un jāizmanto savas salīdzinošās priekšrocības. Eiropas vērtīgākie līdzekļi, ko tā var izmantot tirdzniecības attiecībās ar Ķīnu, ir inovācijas, specializācija, kvalitāte, saistīti pakalpojumi un zīmolu identitāte. Augstas darbaspēka vienības izmaksas nebūt nav šķērslis veiksmīgam eksportam. Visražīgākajiem Eiropas eksportētājiem uz Ķīnu ir viens no augstākajiem darbaspēku izmaksu rādītājiem Eiropā. |

2.2. Konkurences ietekme

Pielāgošanās Eiropā | Imports par konkurētspējīgām cenām no Ķīnas ir palielinājis spiedienu uz Eiropas ekonomiku, liekot tai pielāgoties jauniem globālās konkurences avotiem, jo īpaši tradicionālajā ražošanā ar zemu pievienoto vērtību. Ķīnas preces konkurē ar Eiropas precēm ne vien pašmāju tirgū, bet arī strauji augošos tirgos Āzijā, Āfrikā un Latīņamerikā. Šāda konkurence ir nenovēršama un ievērojami veicina Eiropas konkurētspēju. Eiropai jo īpaši jāattīsta un jānostiprina savas salīdzinošās priekšrocības tādās jomās kā augstvērtīgs un augstu tehnoloģiju dizains un preču ražošana, jāveicina inovācijas un jāpalīdz darba ņēmējiem pielāgoties un pārkvalificēties. Tāpēc Eiropā ir vēl jo drīzāk jāturpina darbs pie Lisabonas reformu darba kārtības un jāīsteno pareiza konkurētspējas un pielāgošanās politika. |

Delokalizācija | Delokalizācija uz Ķīnu ir negatīvi ietekmējusi dažus sektorus un reģionus. Tomēr tas ir gadījuma rakstura fenomens. Pašlaik ES ieguldījumi Ķīnā ir viena decimāldaļa no kopējiem ES ieguldījumiem ārvalstīs (tikai 1% no ES izejošo plūsmu kopapjoma, neskaitot netiešos ieguldījumus). ES tiešo ieguldījumu kopapjoms Ķīnā ir 5,5% no kopējiem ārvalstu ieguldījumiem. |

Ar tehnoloģijām saistītie uzdevumi | Ķīnas pētnieciskā darbība strauji attīstās, un Ķīnai ir potenciāls, lai pavirzītos uz augšu vērtību ķēdē, sasniedzot tradicionālās ES kompetences jomas. Tomēr Ķīna vēl nav izstrādājusi saskaņotu politiku inovāciju jomā, un šos centienus kavē nepietiekama intelektuālā īpašuma aizsardzība šajā valstī. Lai gan Ķīna ir kļuvusi par lielāko informācijas tehnoloģiju izstrādājumu eksportētāju pasaulē, liela daļa šā eksporta nāk no Ķīnā reģistrētiem ārvalstu uzņēmumiem, kas importē ar intensīvu pētniecību saistītas sastāvdaļas ar lielu pievienoto vērtību. Tomēr Eiropa nevar atļauties ieslīgt pašapmierinātībā. |

Tirdzniecības deficīts | Eiropai ir liels tirdzniecības deficīts ar Ķīnu. 2005. gadā Ķīnas eksports uz ES sasniedza EUR 158 miljardus, bet ES eksports uz Ķīnu — EUR 52 miljardus, kā rezultāts ir tirdzniecības deficīts EUR 106 miljardi. Tomēr nav pareizi risināt ES un Ķīnas tirdzniecības deficīta problēmu izolēti. Āzijas daļa ES importā pēdējo desmit gadu laikā ir saglabājusies salīdzinoši stabila, 20–25%. Tirdzniecības deficīts ar Ķīnu zināmā mērā apslēpj faktu, ka eksportu no šīs valsts daļēji ir aizstājis eksports no citām Āzijas valstīm. |

Protams, ir jāņem vērā Ķīnas konkurētspējas problēma, tā reāli pastāv un būtiski ietekmē uzņēmumus un atsevišķus darba ņēmējus Eiropā. Tāpēc ES un Ķīnai ir svarīgi nodrošināt abpusēji brīvu un godīgu tirgus pieejamību. Šajā ziņā steidzami jārisina jautājumi saistībā ar vairākiem šķēršļiem tirgus pieejamībai un nestabilajiem konkurences apstākļiem. |

2.3. Šķēršļi tirgus pieejamībai

Lai gan muitas nodokļa likmes Ķīnā pēc šīs valsts iestāšanās PTO ir ievērojami samazinājušās, ES eksports vēl joprojām saskaras ar vairākiem šķēršļiem saistībā ar muitas tarifiem un ārpustarifa šķēršļiem, un ierobežojumiem attiecībā uz ieguldījumiem ražošanā un pakalpojumos. Arvien vairāk tiek uzskatīts, ka nepilnīga PTO saistību īstenošana un šķēršļi tirgus pieejamībai kavē patiesi abpusējas tirdzniecības attiecības ES un Ķīnas starpā. |

Muitas tarifi | Laikā, kad Ķīna pievienojās PTO, muitas tarifi nelauksaimniecības precēm šajā valstī tika samazināti vidēji līdz 8,8%. Tomēr vairākās nozarēs, kas ES ir īpaši nozīmīgas, piemēram, tekstilizstrādājumu un apģērbu, ādas un kažokādu, apavu, keramikas, tērauda un transportlīdzekļu nozarē, Ķīna saglabāja augstas muitas tarifa likmes. |

Ārpustarifa šķēršļi | Eiropas eksportētāji un importētāji arvien vairāk saskaras ar nepamatotiem ārpustarifa šķēršļiem saistībā ar preču sertifikāciju, marķēšanas standartiem, prasībām attiecībā uz importa atļaujām, kavēšanos muitošanā. Tiesību aktus bieži vien nepiemēro vienoti, un muitas procedūru reģionālās atšķirības negatīvi ietekmē tirdzniecību. Nepamatotas sanitārās un veselības prasības var radīt šķēršļus, kas kavē eksportu uz Ķīnu, jo īpaši lauksaimniecības preču eksportu. Ķīnas valsts standarti bieži vien būtiski atšķiras no starptautiskajiem standartiem. Tādējādi sadārdzinās atbilstības izmaksas un tiek ilgstoši kavēta uzņēmējdarbība, kas ietekmē uzņēmumu pārdošanas spēju Ķīnas tirgū, jo īpaši skarot ES mazos un vidējos uzņēmumus. |

Valsts iepirkums | Ķīna ir apņēmusies atvērt iepirkuma tirgu un iespējami drīz pēc iestāšanās PTO pievienoties daudzpusējam Valsts iepirkuma nolīgumam. Pašlaik Ķīna ir apņēmusies uzsākt pievienošanās sarunas 2008. gadā. Tomēr Eiropas uzņēmumiem daudzi iepirkuma tirgi vēl joprojām ir slēgti. Dažos sektoros ārvalstu uzņēmumiem dalībai starptautiskos cenu piedāvājumos ir noteikta prasība par tehnoloģiju pārnešanu. |

Jaunas, ārvalstu uzņēmējus diskriminējošas politikas jomas | Galvenajos sektoros, piemēram, automašīnu, tērauda, pusvadītāju vai kuģu būves sektorā, tiek izstrādāta jauna politika, kas pretēji PTO principiem par nediskriminēšanu, šķiet, pamatojas uz pieeju „Ķīnai priekšroka”. Vairākās nozarēs Ķīna ir noteikusi prasību par vietēju saturu vai nu tieši, ar tiesību aktu palīdzību, vai arī, izsniedzot ieguldīšanas atļauju, tādējādi ierobežojot ES eksportu un negodīgi palīdzot vietējai nozarei. Pastāv pieaugošs risks, ka konkurences politiku izmantos pret ārvalstu uzņēmējiem un ka neatkarības un pārredzamības trūkums daudzos regulatoros veicina lēmumus par labu Ķīnas uzņēmējiem. |

Ieguldījumu ierobežojumi | Ražošanas un pakalpojumu sektorā vēl joprojām tiek likti šķēršļi Eiropas investoriem pilnībā piederošu ārvalstu uzņēmumu izveidei, prasot veidot kopuzņēmumus ar Ķīnas partneriem. Telekomunikāciju un finanšu pakalpojumu sektorā ES uzņēmumi nav varējuši būtiski paplašināties augsto kapitāla prasību un sarežģīto apstiprināšanas procedūru dēļ. Ražošanas sektorā Ķīna vēl joprojām saglabā ierobežojumus attiecībā uz ieguldījumiem dažās Eiropai būtiskās nozarēs, piemēram, automašīnu, naftas ķīmijas vai tērauda nozarē. |

2.4. Konkurences nosacījumi

ES uzņēmumi Ķīnā bieži vien konkurē uz negodīgiem nosacījumiem. Tas, ka nepastāv godīgas tirgus konkurences nosacījumi un nav atbilstošas juridiskās aizsardzības, rada nopietnas problēmas. Ķīnas politika vides, sociālo standartu, valūtas vērtēšanas un dabas resursu jomā var izkropļot tirdzniecību. |

Intelektuālā īpašuma un juridiskās tiesības, piespiedu tehnoloģiju pārnešana | Būtiska nozīme ir intelektuālā īpašuma tiesību, piemēram, patentu tiesību, autortiesību un preču zīmju tiesību, atbilstīgai aizsardzībai, lai īstenotu Eiropas salīdzinošās priekšrocības inovāciju, dizaina un augstvērtīgu izstrādājumu jomā. Nepietiekama intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzība ES uzņēmumiem Ķīnā ir problēma, kas steidzami jārisina. Ķīna ir lielākā izcelsmes zeme viltotām precēm un pirātiskām kopijām, kas aizturētas uz ES robežām. Lai gan Ķīna ir guvusi apsveicamus panākumus intelektuālā īpašuma režīma izveidē, tomēr vēl joprojām ir trūkumi un likumu efektīva īstenošana un piemērošana ir nevienmērīga vai nenotiek vispār. ES uzņēmumi saskaras arī ar nepārredzamu un apgrūtinošu juridisko un tiesu sistēmu, kas ES uzņēmumiem nepiedāvā pietiekamas juridiskās aizsardzības garantijas. |

Subsīdijas | Ķīna ir novirzījusi ievērojamas subsīdijas valsts atbalstītām nozarēm, jo īpaši uzņēmumiem, kam jākļūst par valsts vai reģiona vadošajiem uzņēmumiem. Šie uzņēmumi ir arī varējuši izmantot priekšrocības, ko tiem sniedz preferenciāla politika, piemēram, priviliģētu pieeju banku sektoram. Atsevišķos gadījumos, piemēram, automašīnu vai tērauda sektorā, viss sektors kopumā izmanto priekšrocības, ko sniedz integrēta rūpniecības politika, kas paredzēta, lai atbalstītu pašmāju ražošanu un palielinātu eksportu. Ķīna ir arī izstrādājusi nodokļu sistēmu, kas paredz nodokļu atvieglojumus proporcionāli vietējā satura izmantošanas apjomam vai īstenotā eksportam apjomam. |

Elastīgs valūtas maiņas kurss | Ķīnas eksports uz ES ir arī izmantojis būtiskās priekšrocības konkurences jomā, ko sniedza Ķīnas renminbi piesaistīšana ASV dolāram. Pašlaik Ķīna strādā, lai palielinātu valūtas režīma elastīgumu, kam vajadzētu veicināt uzsvara pārorientēšanu uz pašmāju patēriņa augstākiem līmeņiem. |

Pārmērīgi ietaupījumi nomāc pieprasījumu pēc importa | Pieprasījumu pēc ES ražotām precēm Ķīnā arī nomāc mazs pašmāju pieprasījums, kā iemesls ir lieli ietaupījumi ierobežoto valsts nodrošinātu veselības un sociālās nodrošināšanas pakalpojumu dēļ. Uzņēmumu ietaupījumi ir arī ļoti lieli, veidojot aptuveni pusi no Ķīnas ietaupījumiem. Tas nomāc pašmāju pieprasījumu, ieskaitot pieprasījumu pēc ES precēm un pakalpojumiem, un nodrošina, ka lielākā daļa pašmāju produkcijas tiek eksportēta. |

Nosacījumi vides, sociālajā un nekaitīguma jomā | Ķīnas regulatīvais režīms vides aizsardzības jomā vēl joprojām ir nepabeigts un tā īstenošana praksē — neatbilstīga vai diskriminējoša, atbalstot vietējos ražotājus. Tas veicina strauju Ķīnas vides bojāšanu. Ķīna ir arī saglabājusi ierobežojumus attiecībā uz ieguldījumiem vai dažu videi draudzīgu preču un pakalpojumu importu. Ķīnai savos tiesību aktos vēl ir jāratificē, jātransponē un jāīsteno četras no astoņām SDO pamatkonvencijām attiecībā uz biedrošanās brīvību, tiesībām slēgt koplīgumus un piespiedu darbu, kā arī citas būtiskas konvencijas attiecībā uz darba inspekciju, darba drošību un veselību un sociālo aizsardzību. Ķīnas uzņēmumi bieži vien arī neievēro atbilstošus nekaitīguma standartus attiecībā uz savām precēm. Puse no brīdinājumiem Eiropā par bīstamām nepārtikas precēm attiecas uz precēm, kas ražotas Ķīnā. Zemie vides, sociālie un nekaitīguma standarti, ko piemēro Ķīnā, piešķir Ķīnā ražotai produkcijai konkurences priekšrocības. |

Globālā tirgus kropļošana attiecībā uz dabas resursu tirdzniecību | Ķīnas tiekšanās pēc dabas resursiem ārvalstīs ir ieguvusi plašus apmērus. Pašlaik Ķīna ir otrā lielākā degvielas importētājvalsts pasaulē. Tas skaidri liecina, ka globālā konkurence resursu jomā pieaugs. Ķīnas eksporta aktivitāte ir arī saistīta ar resursu importu no vairākām jaunattīstības valstīm. Atsevišķos gadījumos Ķīna subsidē izejvielu importu, piešķirot priekšrocības savām nozarēm. Vienlaikus Ķīna ierobežo dažu tādu dabas resursu eksportu, kuru šajā valstī ir pārpilnam, piemēram, ogles, kokss, retzemju metāls, ādas un zīds, kas var izkropļot izejvielu pieejamību un cenu pasaules tirgos. |

3. ES REKACIJA UN RīCīBAS PRIORITāTES

3.1. Prasība panākt atvērtību

Eiropas tirdzniecības politikai ar Ķīnu jābūt godīgai un stingrai. Eiropai jāuzsver priekšrocības, ko gan Eiropai, gan Ķīnai sniedz atvērtība, un tas, ka Eiropas interesēs ir, lai Ķīna būtu ekonomiski spēcīga. Eiropa nevar no Ķīnas prasīt atvērtību, pati slēpjoties aiz mūriem. |

Ķīnas PTO saistību izpilde | ES arī turpmāk stingri uzraudzīs to, kā Ķīna īsteno PTO pievienošanās saistības. Ķīnai vēl jāpaveic ievērojams darbs. Tā būs ES galvenā prioritāte turpmākajos gados. Nepievienošanās PTO Valsts iepirkuma nolīgumam noslēdz svarīgus Ķīnas tirgus, un Ķīnai 2008. gadā jāuzsāk pievienošanās sarunas un jācenšas tās ātri pabeigt. 2007. gadā Komisija uzsāks plašu pārskatīšanu attiecībā uz tirgus atvērtību Ķīnā un to, kā Ķīna īsteno PTO saistības. Komisija nostiprinās saikni ar ES uzņēmumiem, lai palīdzētu noteikt galvenās problēmjomas. |

Liberalizācija ārpus PTO saistībām | ES arī turpmāk mudinās Ķīnu uzlabot tirgus pieejamību ES uzņēmumiem arī ārpus PTO saistībām. ES tirgus ir viens no visatvērtākajiem tirgiem pasaulē un arī turpmāk sekmēs Ķīnas tirgus atvērtību, lai radītu abpusējas iespējas ES un Ķīnas uzņēmējiem. Lai sasniegtu šo mērķi, ES strādās ar Ķīnas iestādēm visos līmeņos. 2007. gadā ES arī pārstrādās vispārējo tirgus pieejamības stratēģiju. ES pastiprinās sadarbību ar dalībvalstīm, lai uzlabotu ES eksportu uz Ķīnu. |

3.2. Visiem vienādi nosacījumi

ES arī turpmāk uzstās, lai Ķīna uzlabotu ES uzņēmumu tiesību aizsardzību ar pārredzamas juridiskās un tiesu sistēmas palīdzību, kurā regulatori ir pilnīgi neatkarīgi. |

Piespiedu tehnoloģiju pārnešanas, pirātisko kopiju un viltojumu izgatavošanas apkarošana | Pēc šā gada pārskata par intelektuālā īpašuma tiesību īstenošanu globālā mērogā, Ķīna šajā jomā ir ES lielākā prioritāte. Ķīnai jāīsteno PTO saistības gan tiesību aktos, gan reālajā dzīvē un jānosaka efektīvi brīdinājuma pasākumi pret viltošanu un pirātisko kopiju izgatavošanu. ES izstrādās konkrētu paraugkritēriju kopumu Ķīnas progresa mērīšanai. ES sadarbosies ar Ķīnu, izstrādājot īpašu riska novērtēšanas sistēmu muitas kontrolei, lai efektīvāk cīnītos pret viltošanu un izveidotu kontaktus ES un Ķīnas ostu un lidostu starpā. ES kā prioritāti risinās jautājumu par prasībām attiecībā uz tehnoloģiju pārnešanu, kas nav pamatota uz brīvprātīgiem, ar uzņēmējdarbību saistītiem lēmumiem, un par autoratlīdzības nemaksāšanu tiesību īpašniekiem ES. ES uzsāks plašu programmu Ķīnā, lai uzlabotu intelektuālā īpašuma tiesību īstenošanu un novērstu viltotu un pirātisku preču ražošanu un tirdzniecību Ķīnā un šādu preču eksportu uz Eiropu. Šajā jomā ES ciešāk sadarbosies ar galvenajiem starptautiskajiem partneriem. |

Subsīdijas, banku reforma un tirdzniecības ierobežojumi attiecībā uz izejvielām un energoproduktiem | Komisija uzstās, lai Ķīna uzlabotu pārredzamību attiecībā uz subsīdiju režīmiem, kā arī ievērotu PTO saistības izbeigt aizliegtu subsīdiju piešķiršanu. Jāreformē Ķīnas banku sistēma, lai tā darbotos uz komerciāliem pamatiem, un jāpārtrauc izsniegt aizdevumus ar atvieglotiem nosacījumiem un citus nerentablus aizdevumu veidus. Komisija mudinās Ķīnu izejvielu un energoproduktu, piemēram, ogļu, koksa un retzemju metālu, tirdzniecībā ļaut darboties tirgus spēkiem. |

3.3. Atbalsts Eiropas uzņēmumiem

Komisija veiks pasākumus, lai praktiski palīdzētu ES uzņēmumiem, jo īpaši mazajiem un vidējiem uzņēmumiem. Komisija to darīs, papildinot, nevis dublējot dalībvalstu un privāto uzņēmēju veiktos pasākumus. |

Eiropas intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzība | Izmantojot jau esošās struktūras, piemēram, intelektuālā īpašuma tiesību palīdzības dienestu un Eiropas Informācijas centru tīklu, ES paplašinās un nostiprinās esošā intelektuālā īpašuma tiesību palīdzības dienesta funkcijas, lai nodrošinātu apmācību un konsultācijas par Eiropas intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzību un aizstāvēšanu Ķīnā. ES arī attīstīs privātā un valsts sektora partnerattiecības ar ES rūpniecības uzņēmumu federācijām un citām struktūrām, lai uzlabotu intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzību Ķīnā. |

Atbalsts ES uzņēmumiem Ķīnā | Komisija meklēs partnerus, lai izveidotu Eiropas centru Pekinā, kas sniegtu atbalstu uzņēmumiem, kuri vēlas sākt eksportu uz Ķīnu vai veikt ieguldījumus šajā valstī. Sagatavošanās darbs jāsāk 2006. gadā, lai izanalizētu šāda atbalsta īstenošanas iespējas un veidus. |

Valodu apmācība | Komisija 2006. gada jūlijā uzsāka ES un Ķīnas uzņēmumu vadītāju apmaiņas un apmācības programmu, kas 200 vadītājiem Eiropā sniegs iespēju nākamo piecu gadu laikā apgūt ķīniešu valodu. Komisija uzstās, lai šīs programmas darbība tiktu pagarināta pēc 2010. gada. |

Komisijas stiprināšana praksē | Komisija arī turpmāk veltīs pastiprinātu uzmanību tirdzniecības aktivitātēm, ko veic Komisijas delegācija Pekinā. Komisija mēģinās pastiprināt darbību Šanhajā un Guangzhou, lai būtu tuvāk Ķīnas iestādēm un ES uzņēmumiem galvenajos tirdzniecības centros. |

3.4. ES interešu noteikšana — vispirms dialogs

PTO strīdu izšķiršana | Ja Ķīnas un ES starpā rodas nesaskaņas tirdzniecības jautājumos, ES vienmēr mēģinās tās atrisināt ar dialoga un sarunu palīdzību. Tomēr, ja tas neizdosies, Komisija izmantos PTO strīdu izšķiršanas sistēmu, lai izšķirtu nesaskaņas ar Ķīnu attiecībā uz tirdzniecību un nodrošinātu atbilstību daudzpusējas vienošanās ceļā panāktiem noteikumiem un pienākumiem. Nav runa par sadarbības aizstāšanu ar konfrontāciju, bet gan par veselīgu attiecību izveidošanu, pamatojoties uz daudzpusējas vienošanās ceļā panāktu noteikumu objektīvu piemērošanu. |

Antidempinga un antisubsīdiju instrumentu izmantošana | Tirdzniecības aizsardzības pasākumi arī turpmāk būs instrumenti, ar kuru palīdzību nodrošināt godīgus tirdzniecības nosacījumus Ķīnas un ES starpā, tāpat kā ar citām valstīm. ES izmantos šos instrumentus uzmanīgi, bet, ja tas būs pamatoti, — strikti. Pašlaik nav izpildīti nosacījumi, lai Ķīnai piešķirtu tirgus ekonomikas statusu (TES) saistībā ar antidempinga izmeklēšanām. ES aktīvi sadarbojas ar Ķīnu, lai izveidotu nosacījumus, kas ļautu pēc iespējas drīz piešķirt TES. Attiecībā uz dažiem nosacījumiem nesen ir panākts progress. Komisija arī turpmāk sadarbosies ar Ķīnas iestādēm, izmantojot mehānismus, ko esam izveidojuši, un būs gatava ātrai rīcībai, tiklīdz visi nosacījumi būs izpildīti. Divpusējo tirdzniecības attiecību uzlabošana varētu palīdzēt veidot vidi, kurā tas notiks. Ķīnas reformu politikai būs būtiska nozīme tehnisko kritēriju izpildē TES piešķiršanai. |

2. ierāmētais teksts: Dialoga nozīme |

Pēdējo gadu laikā Eiropas Komisija ir uzsākusi vairākus svarīgus ekonomiskos dialogus ar Ķīnu, un tas ir ietekmējis tirdzniecību. Komisija, Eiropas Parlaments un Ekonomikas un sociālo lietu komiteja ir bijusi šo aktivitāšu priekšgalā. |

Šie dialogi skar tādus jautājumus kā intelektuālais īpašums, tirgus pieejamība, makroekonomiskie jautājumi un jautājumi saistībā ar finanšu sektoru, lauksaimniecība, konkurence, reglamentējošā un rūpniecības politika, kā arī vispārējais produktu un pārtikas nekaitīgums. ES arī ir noslēgusi sektorālos nolīgumus ar Ķīnu, piemēram, muitas sadarbības nolīgumu, kas paredz pastiprinātu ES un Ķīnas sadarbību intelektuālā īpašuma tiesību kontroles un piegādes ķēdes aizsardzības jomā. |

Šie dialogi veicina sadarbību reglamentācijas jomā un konverģenci, un tiem ir būtiska nozīme ES un Ķīnas attiecību vadīšanā, kas kļūst arvien sarežģītākas. Šiem dialogiem var arī būt izšķiroši svarīga nozīme, lai novērstu grūtības pirms tās kļūst par tirdzniecības strīdiem. Ārī turpmāk tirdzniecības un ekonomikas jautājumi būs Komisijas uzmanības centrā. Lūk, dažas jomas, kurās ir svarīgi turpināt dialogu: pienācīga darba vide, ilgspējīga tirdzniecība, Ķīnas politika attiecībā uz izejvielām un enerģiju, nelikumīga mežu izciršana, nepieciešamība uzlabot Ķīnas vides aizsardzību un statistiku. |

Ja tas ir nepieciešami un lietderīgi, ES un Ķīnas uzņēmēji, arodbiedrības, NVO un citas ieinteresētās personas jāiesaista tehniskās un augsta līmeņa sanāksmēs. Eiropas uzņēmumiem, veicot uzņēmējdarbību Ķīnā, aktīvi jāīsteno programma pienācīgas darba vides nodrošināšanai un jāuzlabo sociālie un vides standarti, pieņemot Eiropas normas, ekotehnoloģijas un korporatīvās sociālās atbildības standartus. |

Jāturpina sadarbības programmas, kas atbalsta šos dialogus. Pēc 2009. gada jāatjauno ES un Ķīnas tirdzniecības programma, kas ar EUR 15 miljoniem no 2004. līdz 2009. gadam atbalsta spēju veidošanu Ķīnā attiecībā uz tirdzniecības politikas jautājumiem. Tās darbības joma jāpaplašina, attiecinot to ne tikai uz centrālo valdību, bet arī uz vietējām un reģionālajām pašvaldībām. |

3.5. Stiprāku globālo attiecību veidošana

ES partnerība ar Ķīnu jāizmanto, lai satuvinātu abas ekonomikas un iesaistītu Ķīnu globālo jautājumu risināšanā. |

Jauna divpusējā līguma noslēgšana starp ES un Ķīnu | Minētās partnerības pamatā būs jaunais Partnerības un sadarbības līgums (PSL) ar Ķīnu. Šajā līgumā tiks pievērsta īpaša uzmanība tirdzniecības un ieguldījumu jautājumiem. PSL svarīgs mērķis būs, pamatojoties uz Ķīnas PTO saistībām, panākt ierobežojumu atcelšanu attiecībā uz ieguldījumiem un ārvalstu īpašumiem Ķīnā, uzlabot intelektuālā īpašuma aizsardzību un sarunu ceļā panākt ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu abpusēju atzīšanu. ES arī mēģinās intensīvāk risināt ilgtspējas un vides aspektus un ES un Ķīnas ekonomikas un tirdzniecības attiecību ietekmi, kā arī palielināt sadarbību nekaitīguma un veselības standartu jomā. |

Veicināt Ķīnas iesaistīšanos daudzpusējā sistēmā | Ķīna jau šobrīd ir viena no lielākajām valstīm, kas izmanto starptautisko tirdzniecības sistēmu, un būs vēl lielāka ieguvēja pēc veiksmīgi noslēgtām sarunām saskaņā ar PTO Dohas Attīstības programmu, jo īpaši rūpniecības preču tirdzniecības jomā. Taču lai sarunas būtu veiksmīgas, Ķīnai jāuzņemas stingrāka vadība. ES aicina Ķīnu uzņemties atbildību atbilstoši priekšrocībām, ko šī valsts gūst no daudzpusējās tirdzniecības sistēmas, un sniegt būtisku ieguldījumu, lai atjaunotu un pabeigtu PTO Dohas sarunu kārtu. Ķīnai jāuzņemas vadība, uzlabojot savu tirgu pieejamību, ieskaitot tirgus galvenajām importa precēm no jaunattīstības valstīm, piemēram, tekstilizstrādājumiem un rūpniecības precēm. ES un Ķīnai jānostiprina sadarbība PTO un citās daudzpusējās organizācijās, kas izstrādā noteikumus. |

Makroekonomisko problēmu risināšana | Svarīgs jautājums attiecībā uz pasaules ekonomikas stabilitāti ir pienācīgi koriģēt lielās tekošā konta svārstības galvenajās ekonomiskajās zonās. ASV tekošā konta deficīts 2005. gadā sasniedza vēl nebijušu līmeni — 6,4% no IKP, turpretī Vidējo Austrumu naftas eksportētājvalstīs un Āzijā tekošā konta atlikums turpina palielināties. Ķīnas tekošā konta atlikums 2005. gadā sasniedza 7,2%. ES, pamatojoties uz mūsu pieredzi, turpinās atbilstošos forumos uzmundrināt Ķīnu, lai tā īstenotu fiskālo, monetāro un strukturālo politiku, kas līdzsvarotu tās izaugsmes modeli un ilgtermiņā nodrošinātu ilgtspējīgu izaugsmi. |

Secinājums

Ķīnas atjaunotne arī turpmāk būtiski ietekmēs katru globālās ekonomikas daļu. To varēs izjust ikdienas dzīvē, sākot no benzīna cenām, līdz pat cenām, ko maksājam par apģērbu. Tā saistās ar lielām problēmām globālai ilgtspējīgai attīstībai. Nākamajos desmit gados ES tirdzniecības politikas galvenais politiskais un ekonomiskais uzdevums būs pielāgoties konkurences problēmām un īstenot godīgus darījumus ar Ķīnu. Eiropa un Ķīna kā globālā mērogā atbildīgas tirdzniecības un ekonomikas līderes būs spiestas arvien vairāk sadarboties globālu jautājumu risināšanā.

Ķīnas pievienošanās PTO 2001. gadā ir pavērušas šai valstij plašu un stabilu pieeju ārvalstu tirgiem, jo īpaši Eiropā. Tomēr Eiropas uzņēmumi, lai gan Ķīnas izaugsme tiem sniedz priekšrocības, vēl joprojām sastopas ar nopietniem šķēršļiem pieejai Ķīnas tirgum. Pieaug risks, ka ES un Ķīnas tirdzniecības attiecības netiks uzskatītas par patiesi abpusējām. Ja šīs problēmas netiks risinātas, var palielināties politiskais spiediens ES pret turpmāku atvērtību Ķīnas konkurencei, līdzīgi kā tas jau notiek ASV.

Eiropas tirdzniecības politika pret Ķīnu mēģinās veicināt abpusēji izdevīgu atvērtību un sadarbību, ņemot vērā ievērojamās iekšējās problēmas, ar ko saskaras Ķīna. Eiropa no Ķīnas gaida līdzvērtīgu tirdzniecības partnerību. Tā jāpapildina ar stingru politiku, lai palīdzētu tiem, kurus skar ekonomiskās pārmaiņas Eiropā. Eiropai jāpieņem sīvā konkurence. Ķīnai jānodrošina godīga konkurence.