52006DC0563

[pic] | EIROPAS KOPIENU KOMISIJA |

Briselē, 12.10.2006

COM(2006) 563 galīgā redakcija

KOMISIJAS PAZIŅOJUMS

Ziņojums par Starptautisko Īrijas fondu saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 177/2005 5. pantu.

{SEC(2006) 1226}

SATURS

1. Ievads 3

2. SĪF darbības pārskats 4

2.1. SĪF vispārējs apraksts 4

2.1.1. Mērķi un prioritātes 4

2.1.2. Organizācija un darbība 4

2.1.3. Budžets 5

2.1.4. Darbības 5

2.2. ES iesaistīšanās SĪF 5

3. SĪF darbības revīzija 5

4. SĪF darbības un EK struktūrfondi 6

4.1. Kopējie mērķi 6

4.2. Organizēt koordināciju starp SĪF un EK programmām 7

4.3. „Kopīgā telpa” ( Sharing this Space ) – pēdējo piecu SĪF darbības gadu stratēģija 8

5. Publicitāte un informācija 8

6. Secinājumi un priekšlikumi 9

1. IEVADS

Šā ziņojuma par Starptautiskā Īrijas fonda (SĪF) darbību iesniegšana ir noteikta Padomes Regulā (EK) Nr. 177/2005 (I pielikums – „SĪF regula”)[1], kas nodrošināja SĪF finansējumu laikā no 2005. līdz 2006. gadam. Šā ziņojuma galvenais mērķis ir pārskatīt SĪF darbību šajā laikposmā. Šajā ziņojumā ietverts SĪF un tā darbības apraksts, finanšu avoti, darbības iepriekšējie novērtējumi, publicitāte un papildināmība ar citām EK programmām. Turklāt šajā ziņojumā aplūkota SĪF jaunā piecu gadu stratēģija līdz paredzamajai tā darbības izbeigšanai 2010. gadā, divdesmit piektajā tā darbības gadā, un izklāstīts priekšlikums par ES iesaistīšanos SĪF darba pēdējā posmā.

Kopš 60-iem gadiem Ziemeļīrijā valdīja politiskā nošķirtība un vardarbība, kas ietekmēja arī Īrijas Republiku.

Lielbritānijas un Īrijas 1985. gada nolīgumā, 13 gadus pirms Belfāstas/Lielās piektdienas vienošanās (1998. gada aprīlis), noteikts, ka abas valdības „sadarbosies, lai veicinātu ekonomikas un sociālo izaugsmi abu Īrijas daļu reģionos, kuri visvairāk cietuši no pēdējo gadu nestabilitātes sekām” un „apsvērs iespēju šīm darbībām nodrošināt starptautisku atbalstu” .

Tā rezultātā 1986. gadā izveidojās Starptautiskais Īrijas fonds, neatkarīga starptautiska organizācija ar savu vadības iestādi.

Eiropas Kopiena iemaksas SĪF veic kopš 1989. gada. Eiropas Savienības atbalsts 2006. gada beigās būs aptuveni 57 % no ikgadējiem ieguldījumiem Fondā un 39 % no līdz šim veiktajiem kopējiem ieguldījumiem.

SĪF regula ir pašreizējais juridiskais pamats Kopienas ieguldījumiem 2005. un 2006. gadam. Minētās regulas 5. pantā noteikts, ka Komisijai jāiesniedz ziņojums EK budžeta lēmējinstitūcijai (Eiropas Parlaments un Eiropas Savienības Padome), kurā novērtēta vajadzība turpināt atbalstu pēc 2006. gada.

Šis ziņojums un tā pielikumi balstās uz 2004. gada ziņojumu par Starptautisko Īrijas fondu[2] un tas atbilst iepriekš minētajām novērtējuma prasībām. Kopš pēdējā ziņojuma iesniegšanas varas pārņemšana Ziemeļīrijā ir pārtraukta, un, ņemot vērā miera procesa pastāvīgo nestabilitāti, šajā ziņojumā ietverts novērtējums par vajadzību turpināt veikt iemaksas pēc 2006. gada.

2. SĪF DARBīBAS PāRSKATS

2.1. SĪF vispārējs apraksts

2.1.1. Mērķi un prioritātes

SĪF, kas izveidots 1986.gadā pēc Apvienotās Karalistes un Īrijas valdības vienošanās (II pielikums), darbību uzsāka tā paša gada decembrī. Tā nosaka SĪF galvenos mērķus , un tie ir šādi:

- veicināt ekonomisku un sociālu izaugsmi, un

- sekmēt kontaktus, dialogu un samierināšanu starp nacionālistiem un unionistiem visā Īrijā.

Aptuveni 75 % SĪF līdzekļu iedala Ziemeļīrijai.

2.1.2. Organizācija un darbība

AK un Īrijas valdība kopīgi ieceļ priekšsēdētāju un valdi , kurā ir seši locekļi un kura pārrauga SĪF vadību un darbību. Valdē ir pārstāvētas abu Īrijas daļu kopienas, un tā tiekas vidēji četras reizes gadā. ES un donorvalstu[3] pārstāvji valdes sanāksmēs piedalās ar novērotāju statusu. Sīkāka informācija par SĪF organizāciju sniegta III līdz V pielikumā.

Kopš iepriekšējā ziņojuma par SĪF fonds ir piesaistījis vēl 103 miljonus euro kopumā 580 projektiem. To projektu saraksts, kuri saņēmuši atbalstu kopš iepriekšējā ziņojuma 2004. gadā, ir sniegts VI pielikumā. SĪF ir piesaistījis vairāk kā 830 miljonus euro gandrīz 6 000 projektiem dažādās atbalsta programmās.

SĪF valde regulāri pārskata savu darbību un ievieš jaunas iniciatīvas, lai atbilstoši risinātu konstatētās vajadzības. Pašlaik SĪF darbības īsteno, izmantojot dažādas programmas un shēmas , kuras var iedalīt šādās trīs grupās: trūcīgo apgabalu reģenerācija, kopienu kapacitātes veidošana un ekonomikas attīstība.

Gadu gaitā SĪF ir nepārtraukti piemērojies mainīgajai videi. Sākotnēji tas īpaši atbalstīja lielus kapitālieguldījumus, turpretim tagad Fonds aizvien lielāku līdzekļu daļu (apmēram 30 %) novirza projektiem, ar ko pievēršas tieši cilvēkiem. Ar izglītību saistīti intervences pasākumi kļūs par aizvien raksturīgāku iezīmi, un SĪF cer, ka valdē lēmuma pieņemšanai tiks iesniegta iniciatīvas pasākumi integrēto skolu sektorā, apvienojot reģiona divas galvenās tradīcijas.

2.1.3. Budžets

SĪF ir trasta fondam vai fondam līdzīgs juridiskais statuss.

Kopš tā izveides SĪF ir saņēmis apmēram 743 miljonus euro (pašreizējās cenās). Visā SĪF pastāvēšanas laikā lielākais ziedotājs ir ASV (59,9 %), bet ES iemaksas ir apmēram 39 % no kopējiem iedalītajiem resursiem, pārējie līdzekļi nāk no Kanādas, Austrālijas un Jaunzēlandes (VII pielikums).

2006. gadam ASV ieguldījums ir 42 % (13,8 miljoni ASV dolāru), ES ieguldījums ir 57 % (15 miljoni euro) un Kanādas ieguldījums ir 0,6 % (0,5 miljoni Kanādas dolāru). Nav skaidrs par Jaunzēlandes un Austrālijas iemaksām 2006. gadam.

Vispārējās administratīvās izmaksas, organizatoriskās izmaksas un sekretariāta izmaksas sedz AK un Īrijas valdība.

2.1.4. Darbības

Kopš iepriekšējā ziņojuma SĪF ir piesaistījis 103 miljonus euro 580 projektiem dažādās programmās un shēmās (VIII pielikums), ko var iedalīt šādās trīs grupās: trūcīgo apgabalu reģenerācija, kopienu kapacitātes veidošana un ekonomikas attīstība. 424 no šiem projektiem norisinājās Ziemeļīrijā ar kopējiem tēriņiem 70,8 miljoni euro, bet 156 norisinājās Īrijā vai bija kopēji projekti par 32,9 miljoniem euro.

2.2. ES iesaistīšanās SĪF

SĪF atšķiras no parastajām EK struktūrfondu atbalsta formām (piemēram, programmas PEACE ) ar to, ka tā ir neatkarīga starptautiska organizācija. Eiropas Komisijai (kuru pārstāv Reģionālās politikas ģenerāldirektorāts) līdz ar citām donorvalstīm SĪF valdē ir novērotāja statuss.

Kopš tā laika, kad ES nolēma dot savu ieguldījumu SĪF, tās finanšu iemaksas laikā no 1989. līdz 1994. gadam bijušas 15 miljoni euro ik gadu, no 1995. līdz 1999. gadam – 17 miljoni euro ik gadu, un pēc 2000. gada – 15 miljoni euro ik gadu. Pirms katra maksājuma tiek veikta gada ziņojumu un pārskatu analīze, kā arī finanšu vajadzību novērtējums. Komisijas novērotājs SĪF finansiālā stāvokļa papildus pārbaudes veic katras valdes sēdes sagatavošanas darbu laikā.

3. SĪF DARBīBAS REVīZIJA

Eiropas Kopienas dienesti (Revīzijas palāta un REGIO ĢD) ir veikuši SĪF revīzijas un pārbaudes uz vietas, kā norādīts 1999., 2001. un 2002. gada ziņojumos EK budžeta lēmējinstitūcijai.

Pēdējā revīzijā, kas notika 2003. gada novembrī, konstatēts, ka SĪF ir veikusi pasākumus, lai risinātu iepriekšējo revīziju izceltos jautājumus, piemēram, sekretariāta un aģentu līmenī veikto procedūru SĪF novērtējums un jaunās datorizētās informācijas sistēmas paredzētā ieviešana, lai aizstātu manuālo uzskaiti.

Tomēr valdei jāpievērš uzmanība vēl citiem jautājumiem:

- Nav vienotu SĪF programmu pārvaldes vadlīniju un Fonda instrukciju rokasgrāmatas.

- Lai izvairītos no divkāršā finansējuma, SĪF un struktūrfondu pārvaldes iestādēm jāveic sistemātiska informācijas apmaiņa.

- Saistību atcelšanai jābūt biežākai, un īpaši stingrai tai jābūt pirms gadu pārskatu noslēgšanas. Jānostiprina saistību atcelšanas kārtība.

SĪF savā atbildē norādīja, ka veidot vienotas visu programmu vadlīnijas nav praktiski un rentabli un ka pašlaik spēkā esošajā saistību atcelšanas kārtībā trūkumu nav. Tomēr SĪF atzina, ka nepieciešams izskatīt iespējamo uzlaboto sadarbību starp SĪF un citiem ieguldītājiem.

Pēc budžeta lēmējinstitūcijai iesniegtā pēdējā ziņojuma Komisija turpināja kontrolēt šos jautājumus, jo īpaši saistībā ar iespējamām neizmantoto līdzekļu situācijām, kurās nepieciešama saistību atcelšanas procedūra. SĪF savas valdes sanāksmēm regulāri gatavo ziņojumus par iespējamām saistību atcelšanām un mudina projektos norādīt, vai tiks pieprasīts viss SĪF piedāvāto finansējumu.

Turklāt SĪF revīziju veic tā grāmatveži ( Price Waterhouse Coopers ) un abas valdības. Rezultāti tiek sniegti gada ziņojumā, kuru apstiprina valde.

4. SĪF DARBīBAS UN EK STRUKTūRFONDI

4.1. Kopējie mērķi

SĪF un EK programmai PEACE ir savstarpēji papildinošas prioritātes un mērķi[4]. PEACE stratēģiskais mērķis, proti, nostiprināt virzību uz miermīlīgu un stabilu sabiedrību un veicināt samierināšanu , ir arī viens no SĪF galvenajiem mērķiem, un abām iniciatīvām ir kopīga arī virkne papildinošu darbības jomu.

SĪF regulā noteikts, ka EK ieguldījuma sadalē prioritāte ir pārrobežu un starpkopienu projektiem, kuri papildina PEACE II darbību vai finansējumu. Tomēr, visiem projektiem, par kuriem vēlas saņemt atbalstu no PEACE , jānorāda, kā ar tiem gatavojas attīstīt samierināšanu starp kopienām un savstarpējo sapratni, bet starpkopienu dimensija tiek skaidri prasīta tikai dažām SĪF programmām.

SĪF vienmēr īpašu uzmanību pievērš palīdzībai vistrūcīgākajām reģioniem Ziemeļīrijā un Īrijas dienvidu pierobežas apgabaliem. To veic ar vairākām programmām, kuras ietilpst sadaļā „Trūcīgo apgabalu reģenerācija”, kas prioritāti dod Fonda galveno atbalsta programmu, kā arī īpašo iniciatīvu projektiem. Kopš 2003. gada vairāk nekā 85 % no Fonda saistībām bija projektiem šajās jomās. Turpretim programma PEACE piemēro ietekmes rādītājus saistībā ar „trūcīgajiem apgabaliem”[5] Ziemeļīrijā un „Nabadzības apkarošanas” indeksu pierobežas reģionā.

Attiecībā uz atbalsta saņēmējiem SĪF atbalsta pamatā tās pašas cilvēku kategorijas kā programma PEACE II [6]. Ja projektus var finansēt gan SĪF, gan EK programmas, SĪF stratēģija parasti ir maksāt pirmajam, lai gan iespējams, ka tas piedāvā mazāko daļu finanšu iemaksas[7]. Salīdzinājumā ar EK programmām SĪF pieteikumus apstrādā ātri, izmantojot racionalizētas atlases procedūras, un tas ir elastīgāks, atsaucoties uz jaunām vajadzībām un iespējām, jo tā budžets tiek apstiprināts katru gadu.

4.2. Organizēt koordināciju starp SĪF un EK programmām

SĪF regulā noteikts, ka EK ieguldījumi jāizmanto tā, lai „papildinātu Kopienas struktūrfondu atbalstītos pasākumus, un jo sevišķi Īpašo programmu mieram un saskaņai Ziemeļīrijā un Īrijas pierobežu teritorijās” . Abu iniciatīvu koordinācija ir svarīga, lai dalītos ar paraugpraksi un lai izvairītos no maksimālā 75 % EK atbalsta sliekšņa pārsniegšanas projektos, kurus finansē gan SĪF, gan ES programma[8].

Pašreizējā koordinācija ietver Eiropas Komisijas dalību visās SĪF valdes sanāksmēs un to, ka tiek saņemti SĪF padomdevējas komitejas sanāksmju dokumenti[9], kā arī SĪF pārstāvju piedalīšanos novērotāju statusā Kopienas atbalsta tīkla Ziemeļīrijai uzraudzības komitejā, programmas PEACE II uzraudzības komitejā, Ilgtspējīgas attīstības veidošanas darbības programmas uzraudzības komitejā un Kopienas iniciatīvas INTERREG III-A Ziemeļīrijai un Īrijai uzraudzības komitejā.

SEUPB [10] tikai aicināts iecelt darbiniekus, kas piedalīsies SĪF programmas vienībās, lai nodrošinātu lielāku saskanību projektu atlasē un informācijas apmaiņā.

Darbībā daudzos gadījumos SĪF un SEUPB izmanto vienus un tos pašus pārstāvjus. Kad iespējams, abas iestādes kopīgi veic ekonomiskos novērtējumus. Līdzfinansētajiem projektiem tiek piemērots 75 % noteikums.

Turklāt SĪF un SEUPB piedalās samierināšanas projektos, lai Ziemeļīrijā un sešās pierobežas teritorijās samierināšanas jomā konstatētu noteikumu nepilnības.

Komisija uzskata, ka abām organizācijām ir jācenšas kopīgi izmantot projektu atlases procedūru un jāveic informācijas apmaiņa. Tas ir būtiski, kad vieni un tie paši projekta veidotāji iesniedz pieteikumu gan SĪF, gan EK programmā. Apmaiņa ar datu apstrādi (piemēram, kopēji izmantojami biznesa plāni vai izmaksu un ieņēmumu novērtējumi) paātrinātu atlases procedūru un veidotu koordinētas atbildes, tādējādi pieteikumu iesniedzējiem nebūtu jāsaskaras ar atlases kritēriju un prasību pārklāšanos.

Pašreizējās EK programmas ir izveidojušas visaptverošas materiālās un finansiālās uzraudzības un ziņošanas sistēmas, un regulāra pieeja šai finansēto projektu uzraudzības datiem SĪF varētu nākt par labu. Tas mazinātu divkāršu programmas ietekmes uzskaiti, kas jebkuru padara nederīgu jebkuru padziļinātu un precīzu novērtējumu.

4.3. „Kopīgā telpa” ( Sharing this Space ) – pēdējo piecu SĪF darbības gadu stratēģija

SĪF 2003. gadā uzsāka savu programmu stratēģisku pārskatīšanu, ar skaidru mērķi tās „mainīt”, padarot vairāk par „kopienu” darbībām. Pēc šīs pārskatīšanas 2006. gada sākumā uzsāka piecu gadu stratēģiju, kuras nosaukums ir „Kopīgā telpa” ( Sharing this Space ), kura SĪF darbības pēdējā posmā veicinās samierināšanu Īrijā. SĪF pastāvošās kopienu programmas ir pagarinātas, lai izveidotu ilgtspējīgu infrastruktūru samierināšanas procesam, kas pastāvēs arī pēc SĪF darbības beigām. Tādēļ liela daļa SĪF tradicionālo ekonomisko darbību ir pārtrauktas, lai pievērstos attīstībai pamata kopienu līmenī.

SĪF mērķi tā darbības pēdējos piecos gados ietver

- Ziemeļīrijas un abu salas daļu kopīgas nākotnes redzējuma veidošanu un īstenošanu,

- sapratnes veicināšanu starp dažādām kopienām Īrijā,

- integrācijas veicināšanu starp šīm kopienām,

- sadarbības veidošanu ar citām struktūrām, nodrošinot SĪF darbu ilgtermiņā pēc 2010. gada, un dalīšanos pieredzē ar miera veidotājiem citos reģionos.

Turpmāk SĪF atbalstītās programmas saistīsies ar četrām tēmām: izveidot pamatus, veidot tiltus, integrēties un atstāt paliekošas vērtības. Šīs programmas tēmas atbalstīs iepriekš minētos mērķus.

Tā kā SĪF darbība 2010. gadā vai drīz pēc tam beigsies, turpmākajām regulām par EK ieguldījumu jānodrošina, ka tiek veikti attiecīgie SĪF slēgšanas pasākumi, ievērojot pareizas un efektīvas finanšu pārvaldības principu. Būtu vislabāk, ja regula attiektos uz četriem gadiem, no 2007.–2010. gadam, lai nodrošinātu SĪF finansējumu.

5. PUBLICITāTE UN INFORMāCIJA

SĪF dara zināmu savu līdzekļu devēju atbalstu (neskatoties uz to ieguldījuma līmeni vai maksājumu regularitāti) ar atsaucēm preses relīzēs, publicētajā literatūrā (gada ziņojumi, informatīvi bukleti un publicēti ziņojumi) un savā tīmekļa vietnē. Donori tiek minēti arī priekšsēdētāja vai valdes locekļu uzrunās un paziņojumos, kas sniegti SĪF projektu apmeklētājiem. Komisijas pārstāvniecības Belfāstā un Dublinā uztur regulārus sakarus ar SĪF un ir aicinātas piedalīties visu SĪF projektu uzsākšanas pasākumos.

Tomēr tā kā SĪF pirmsākumi 80-o gadu vidū saistīti ar ASV, iedzīvotāji gan ziemeļos, gan dienvidos to joprojām uzskata par organizāciju, kuru finansē ASV, neskatoties uz ES devīgo finansējumu kopš 1989. gada un Fonda nepārtrauktos centienus, lai visi projekti atzītu un publicētu Kopienas ieguldījumu. Komisija palielinās ES dalības redzamību SĪF darbībās, jo īpaši gadījumos, kad projekts saņem EK un SĪF līdzfinansējumu.

6. SECINāJUMI UN PRIEKšLIKUMI

Eiropas Savienība jau ilgstoši atbalsta miera procesu Ziemeļīrijā, ko vislabākais piemērs ir atbalsts SĪF kopš 1989. gada un programma PEACE kopš 1995. gada. Tā pamatā ir apzināšanās, ka miera process ir ilgstošs process, un tam visus šos gadus ir bijis plašs atbalsts Eiropas Parlamentā, Padomē un Komisijā.

Politiskā un sociālā situācija reģionā joprojām ir nestabila, un pastāvošais vardarbības un kopienu nošķirtības līmenis liek ES turpināt tās centienus veicināt mieru un samierināšanu šajā Eiropas Savienības daļā. Eiropadome 2005. gada 15.–16. decembra sanāksmē pieņēma šādu prezidentūras secinājumu attiecībā uz Starptautisko Īrijas fondu[11]:

Eiropadome norādīja uz Starptautiskā Īrijas fonda svarīgo darbu, veicinot mieru un samierināšanu. Eiropadome lūdza Komisiju veikt vajadzīgos pasākumus, lai turpinātu ES atbalstu fondam, sākoties būtiskajam fonda pēdējam darba posmam, kas ilgs līdz 2010. gadam.

Turklāt Finanšu plānā[12] nodrošināts programmas PEACE turpinājums Ziemeļīrijā un Īrijas pierobežu teritorijās:

Atzīstot Ziemeļīrijas īpašos centienus miera procesā, 2007.–2013. gada laikposmam 200 miljoni euro tiks piešķirti PEACE programmai. Šo programmu īstenos, pilnībā ņemot vērā struktūrfondu intervences papildināmību.

Eiropas Komisijas ziņojumos ir vienprātīgi atzīts SĪF darbības ļoti pozitīvais devums mieram un samierināšanai Ziemeļīrijā uz Īrijas pierobežas teritorijās, tādējādi sasniedzot tā mērķus, tas ir, veicināt ekonomisko un sociālo izaugsmi un sekmēt kontaktus, dialogu un samierināšanu starp nacionālistiem un unionistiem visā Īrijā.

Pašreizējais EK struktūrfondu programmu cikls (īpaši programma PEACE II ), kas ir nozīmīgi instrumenti ekonomiskās un sociālās attīstības veicināšanai reģionā, sniedz jaunas iespējas SĪF. SĪF un EK programmām noteiktās prioritātes papildina viena otru, un šo augsto sinerģiju potenciālu jāturpina izmantot. Programmas PEACE turpināšana un jaunā SĪF stratēģija „Kopīgā telpa” ( Sharing this Space ) ļaus turpmāk izmantot šīs sinerģijas.

Komisija atbalsta stratēģiju „Kopīgā telpa” ( Sharing this Space ). Tā ir reālistiska stratēģija, kura nodrošinās to, ka notiek virzība pretim kopīgai nākotnei, veicinot integrāciju un savstarpējo sapratni un nodrošinot SĪF darba turpinājumu un saglabāšanos arī pēc Fonda darbības izbeigšanas.

***

Ņemot vērā to, ka dalībvalstu un to tautu solidaritātes nostiprināšana ir galvenais ES mērķis, ir svarīgi, ka ES turpina šo mērķu īstenošanu līdz ar citiem starptautiskiem donoriem un atjauno savu ieguldījumu SĪF.

Šajā sakarā Komisija uzskata, ka pēc 2006. gada finansējums jāpiešķir, pamatojoties uz šajā ziņojumā minētajiem novērojumiem, ko varētu atspoguļot vai nu Padomes regulā par EK ieguldījumiem SĪF, vai citā piemērotā Komisijas un SĪF sadarbības veidā.

[1] OV L 30, 3.2.2005., 1. lpp.

[2] Komisijas paziņojums: Ziņojums par Starptautisko Īrijas fondu saskaņā ar Padomes Regulas (EK) Nr. 214/2000 5. pantu – COM(2001) 548 un SEC(2001) 1579, 2001. gada 1. oktobris.

[3] ASV, Kanāda, Jaunzēlande un Austrālija.

[4] Programma PEACE II ir 1. mērķa darbības programma laika posmam no 2000. līdz 2006. gadam ar kopumā 609 miljoniem euro. Plānošanas periodam no 2007. līdz 2013. gadam būs jauna programma PEACE , kurā Eiropas Reģionālās attīstības fonds ieguldīs 200 miljonus euro. Šī programma ietilps jaunā tiesiskā regulējuma teritoriālās sadarbības mērķī.

[5] Definēti kā saskarsmes apgabalu, apgabalu, kurus skārusi vardarbība un nabadzība sajaukums.

[6] Programma PEACE II ir īpaši vērsta uz tiem, kas pieder pie apgabaliem, sektoriem, grupām vai kopienām, kuras „konflikts ir skāris visvairāk” un kuras ne vienmēr atbilst visnabadzīgākajiem ekonomikas un sociālā nozīmē.

[7] Intervences maksimālās likmes skatīt VIII pielikumā.

[8] Regulas (EK) Nr. 1260/1999 29. pants.

[9] SĪF un Komisijas vēstuļu apmaiņa: vēstule adresēta C. Trojan , 1994. gada 28. jūnijs.

[10] Special EU Programmes Body – programmas PEACE II vadošā iestāde.

[11] Dokuments 15914/05.

[12] Dokuments 15915/05.