This document is an excerpt from the EUR-Lex website
Document 52006DC0475
Communication from the Commission to the Council and the European Parliament - Establishing an Environment Strategy for the Mediterranean {SEC(2006)1082}
Komisijas paziņojums Padomei un Eiropas Parlamentam - Vidusjūras vides stratēģijas izveidošana {SEC(2006)1082}
Komisijas paziņojums Padomei un Eiropas Parlamentam - Vidusjūras vides stratēģijas izveidošana {SEC(2006)1082}
/* COM/2006/0475 galīgā redakcija */
Komisijas paziņojums Padomei un Eiropas Parlamentam - Vidusjūras vides stratēģijas izveidošana {SEC(2006)1082} /* COM/2006/0475 galīgā redakcija */
[pic] | EIROPAS KOPIENU KOMISIJA | Briselē, 5.9.2006 COM(2006) 475 galīgā redakcija KOMISIJAS PAZIŅOJUMS PADOMEI UN EIROPAS PARLAMENTAM Vidusjūras vides stratēģijas izveidošana {SEC(2006)1082} KOMISIJAS PAZIŅOJUMS PADOMEI UN EIROPAS PARLAMENTAM Vidusjūras vides stratēģijas izveidošana 1. IEVADS Vidusjūra ir lielākā Eiropas jūra, kas vieno to valstu cilvēkus, kuri apdzīvo šīs jūras krastus. Šo cilvēku labklājība ir atkarīga no vides stāvokļa. Taču, lai gan gandrīz trīsdesmit gadus tiek veikti starptautiski pasākumi šīs unikālās ekosistēmas aizsardzībai, tā ir un paliek trausla un, pieaugot ietekmei uz vidi, turpina pasliktināties. Tikai viens piemērs no šīs ietekmes apmēriem – pēc pašreizējām prognozēm līdz 2025. gadam būs apbūvēti 50% no Vidusjūras krasta.[1] Nesen ir uzsākti pētījumi[2], lai noteiktu vides pasliktināšanās izmaksas vairākās valstīs[3]. Ir aprēķināts, ka vides degradācija Ēģiptē izmaksā no 2,7 līdz 5,1 miljardam euro gadā (jeb 3,2-6,4% no IKP), Alžīrijā – 1,5 miljardus euro gadā (jeb 3,6% no IKP) un Marokā – 1,2 miljardus euro gadā (jeb 3,7% no IKP).[4] Domājot par šī reģiona cilvēku veselības, kā arī ekonomiskās un sociālās attīstības aizsardzību, ir skaidrs, ka bezdarbība nav risinājums. Vidusjūras reģiona valstīm ir jārīkojas tagad, lai aizsargātu savu vidi un pareizi pārvaldītu dabas resursus līdz pieļaujamajai pakāpei. Pēdējos trīsdesmit gados neskaitāmas ilglaicīgas iniciatīvas un organizācijas ir noteikušas problēmu cēloni un izstrādājušas stratēģijas un rīcības to risināšanai. Tomēr bieži šīs stratēģijas tā arī paliek neīstenotas. Papildus bieži uzsvērtajai ierobežoto finanšu resursu problēmai viens no galvenajiem iemesliem šai bezdarbībai ir zemā politiskā prioritāte, kas piešķirta vides jautājumiem un cita starpā izpaužas kā nepietiekama sabalansēšana starp ilgtspējīgas attīstības vides, ekonomikas un sociālo dimensiju. Situāciju vēl vairāk saasina visaptverošas vides pārvaldības trūkums un ierobežotā sabiedrības informētība par vides jautājumiem. Turklāt zemā dažādo iesaistīto pušu sadarbība gan vietējā, gan starptautiskajā līmenī ir vājinājusi starptautiskā atbalsta efektivitāti. Vidusjūras vides degradācijā nevar vainot vienu valsti, un tāpat valsts, darbojoties viena pati, nevar arī to aizsargāt. Eiropas Savienībai (ES) kā lielākajai reģionālajai ieinteresētajai pusei ir jārīkojas, lai aizsargātu šo kopējo mantojumu, bet tā nevar darboties viena ierobežoto resursu dēļ. Ņemot vērā, ka reģiona vajadzības ievērojami pārsniedz šo problēmu risināšanai pieejamos līdzekļus un resursus, Komisijai ir jākoncentrē pūles un ierobežotie resursi tajās jomās, kur ir skaidra pievienotā vērtība. Tādēļ Komisijai ir jāizstrādā praktiska stratēģiskā pieeja sadarbībai vides jomā Vidusjūras reģionā. Ja mēs gribam panākt, ka tiek sasniegts mērķis – tīrāka un veselīgāka Vidusjūra –, ikvienam mūsu partnerim no starptautiskajām organizācijām, donoriem un, visvairāk, visām iesaistītajām pusēm un valstīm abos Vidusjūras krastos ir jāsadarbojas intensīvāk un saskaņotāk. Galu galā veiksme būs atkarīga no plaša politiskā atbalsta, kas izpaudīsies kā skaidra apņemšanās piešķirt šim uzdevumam vajadzīgos resursus. Valstis, kas robežojas ar Vidusjūru, var sagrupēt pēc to politiskajām attiecībām ar ES. Pašreizējās un potenciālās ES dalībvalstis ievērojamāko ieguldījumu Vidusjūras aizsargāšanā sniedz, pievienojoties ES vides politikai un tiesību aktiem un efektīvi tos piemērojot. ES stratēģija attiecībā uz šīm valstīm ir labi definēta, tāpēc šīs stratēģijas uzmanības centrā būs tās partnervalstis[5], kas iekļautas grupā, kuru aptver Eiropas Kaimiņattiecību politika ( ENP )[6]. 2005. gada novembrī, Eiropas un partnerības 10. gadadienas Vidusjūras samitā, partnerības vadītāji atkārtoti apstiprināja iesaistīšanos šajā procesā un noteica rīcības prioritātes, kopīgi pieņemot piecu gadu darba programmu[7]. Visas reģiona valstis apņēmās pastiprināt centienus, lai līdz 2020. gadam ievērojami samazinātu piesārņojumu Vidusjūrā. Šī iniciatīva ir zināma kā Horizon 2020 un paredz izstrādāt reāli izpildāmu grafiku šī mērķa sasniegšanai. Pēc plašām diskusijām[8] ar iesaistītajām pusēm attiecībā uz Horizon 2020 Komisija ir sagatavojusi šo ziņojumu ar mērķi: - izklāstīt Horizon 2020 iniciatīvu un piedāvāt partneriem apspriešanai pirmo priekšlikumu par reāli izpildāmo attīrīšanas grafiku kā svarīgu soli, lai izpildītu Barselonas politiskās saistības; - izklāstīt, kā līdztekus Horizon 2020 iniciatīvai Komisija var sekmēt Vidusjūras vides aizsardzību un atveseļošanos ar plašākas sadarbības palīdzību un kādā veidā Komisija centīsies uzlabot koordināciju ar partnervalstīm un citām iesaistītajām pusēm. Šī pieeja būs saskaņā plašāku ES Jūrniecības politiku[9] (un tās vides pīlāru – ES Jūras vides stratēģiju[10]), kas tiek izstrādāta. 2. VIDUSJūRAS VIDES SADARBīBAS MēRķI Tā kā piesārņojums brīvi pārvietojas pa visu reģionu, starp valstīm, kas robežojas ar Vidusjūras jūru, pastāv acīmredzama savstarpēja saistība. Piesārņojums no trešām valstīm tieši ietekmē ES, un tieši tāpat mūsu piesārņojums kaitē mūsu kaimiņiem. Tāpat dabas resursi, tādi kā ūdens, gaiss, augsne un bioloģiskā daudzveidība, ir saistīti sarežģītās ekosistēmās un pārvietojas līdz ar preču, cilvēku un pakalpojumu kustību, tādējādi rodas daudzveidīga mijiedarbība, kuras dēļ vajadzīga integrēta un koordinēta rīcība. Vidusjūru var aizsargāt tikai ar saskaņotu, funkcionējošu reģionāla mēroga vides aizsardzības un atjaunošanas sistēmu. Eiropas Komisija ir gatava strādāt, lai sasniegtu šo mērķi, izmantojot vides sadarbību ar partnervalstīm. Galvenie mērķi Komisijas sadarbībai ar Vidusjūras reģiona valstīm vides jomā ir šādi: - palīdzēt partnervalstīm izveidot funkcionējošas vides iestādes un praktisku, efektīvi īstenojamu vides politiku un tiesisko sistēmu, kas dod iespēju vides jautājumus integrēt nozaru politikās; - sasniegt izmērāmi samazinātus piesārņojuma līmeņus, kas tiek konsekventi piemēroti visā reģionā un attiecīgi uzlabo veselību, kā arī samazināt nekontrolētas darbības ietekmi uz mūsu dabisko vidi; - veicināt vides administrāciju gatavību risināt gan ārkārtas situācijas, gan pašreizējos un ilgtermiņa vides jautājumus; - sekmēt ilgtspējīgāku (ekonomiski efektīvu, sociāli piemērotu un apkārtējai videi nekaitīgu) zemes un jūras teritoriju izmantošanu Vidusjūras reģionā; - veicināt stiprāku pilsonisko sabiedrību, kurā sabiedrībai ir piekļuve vides informācijai, kurā tā piedalās lēmumu pieņemšanā attiecībā uz vidi un kurā ir uzlabota sabiedrības informētība par vides jautājumiem; - stimulēt partnervalstu reģionālo sadarbību šo mērķu sasniegšanai. Šo mērķu sasniegšana ne tikai pasargās vidi, bet arī sekmēs reģiona ilgtermiņa ekonomisko izaugsmi. 3. LīDZEKļI MēRķA SASNIEGšANAI Komisijai pieejamie līdzekļi vides sadarbībai reģionā ir šādi. 3.1 Finansiāla palīdzība Potenciālā Eiropas Kopienas atbalsta ENP partnervalstīm avots būs Eiropas kaimiņattiecību un partnerības instruments ( ENPI ). Tāpēc visiem projektiem jābūt tieši saistītiem ar Eiropas Kaimiņattiecību politiku ( ENP ), Eiropas un Vidusjūras partnerību ( EMP ) un ENP Rīcības plāniem, kur tie ir pieņemti. Globāliem projektiem ir pieejams arī ierobežots Kopienas finansējums no plānotās tematiskās programmas par Vidi un ilgtspējīgu dabas resursu, tostarp enerģijas, pārvaldību ( ENRTP ). Tomēr ES mērķfinansējuma atbalsts būs neliels salīdzinājumā ar reģiona investīciju vajadzībām. Tāpēc pamatfinansējums piesārņojuma samazināšanas projektiem vēl joprojām tiks saņemts no sarptautisko finanšu institūciju ( IFI ) aizdevumiem, iemaksām no citām donorvalstīm, valstu resursiem un citiem finanšu avotiem. Tiks domāts par to, kā palielināt turpmākā EK atbalsta katalītiskos efektus, tostarp ar IFI , mērķtiecīgi lietojot tādus instrumentus kā tehniskais atbalsts un procentu likmes subsīdijas, ja nepieciešams, jo tādējādi ar aizdevumiem var sniegt lielāku palīdzību. Joprojām īpaši svarīgi būs piešķīrumi resursu palielināšanas pasākumiem. Pētniecības rezultātu pielietojuma paplašināšana var sekmēt rentabilitātes pieaugumu. 3.2 Dialoga un īpašumtiesību stiprināšana Eiropas Savienība, izmantojot Eiropas un Vidusjūras partnerību un Eiropas Kaimiņvalstu politiku, ir iesaistīta politiskajā dialogā ar partnervalstīm. Lai veicinātu šo dialogu, pēdējos gados ir izstrādāta oficiāla apakškomiteju sanāksmju struktūra saskaņā ar divpusējiem Asociāciju nolīgumiem. Komisija nodrošinās, ka, izmantojot šo struktūru, tiek aktualizēti vides jautājumi ne tikai vides ministrijās (bet īpaši tajās, kas atbildīgas par plānošanu un finansēm), un tiek veicināta vides apsvērumu integrēšana visās būtiskajās nozaru politikās, tostarp ekonomikas politikā. Komisijas pasākumiem Vidusjūras reģiona trešajās valstīs ir jāsaskan ar Eiropas Kaimiņattiecību politikas mērķiem un visām juridiskajām saistībām pret trešām valstīm, kas izriet no ES tiesību aktiem ( acquis), tostarp starptautiskajām saistībām, tādām kā Johanesburgas Īstenošanas plāns, kas pieņemts 2002. gadā Pasaules samitā par ilgtspējīgu attīstību. ENP Rīcības plāni nosaka prioritārās rīcības, kuras jāveic ES un partnervalstīm. Šajos plānos ietvertas vairākas vides rīcības ar mērķi uzlabot vides pārvaldību, risinot īpašus vides jautājumus, kā arī veicinot starptautisko un reģionālo vides sadarbību. Šie plāni ir pieņemti kopīgi un īstenoti, pamatojoties uz katras valsts un ES prioritātēm. Tie ir ES un partnervalstu kopīpašums. Vides pasākumi Vidusjūras reģionā sekmēs arī Rīcības plānu Vides iniciatīvai, ko izstrādājusi Jaunā partnerība Āfrikas attīstībai ( NEPAD ) un Āfrikas Savienība ( AU ), ar kurām ES pēdējos pāris gadus uztur pastāvīgu dialogu. Nevalstiskās organizācijas (NVO) ir vides politikas attīstības un īstenošanas galvenās dalībnieces, kas bieži darbojas tādās jomās, kurās valdības iestādes nevēlas vai nespēj iejaukties. Tomēr to pārstāvniecība šajā reģionā nav izteikta, tāpēc ir jāpalielina NVO resursi, lai tās varētu piedalīties politiskajā dialogā. Lai stiprinātu pilsonisko sabiedrību, Komisija atbalstīs reģionālo NVO tīklu un kontaktu attīstību un darbību, izstrādājot saskaņotu reģionālo pieeju un daloties pieredzē par labākajām praksēm. Atbalstu saņems arī NVO valsts platformas, tostarp tādēļ, lai efektīvāk izmantotu pētījumu rezultātus un noteiktu prioritātes turpmākajai zinātniskajai sadarbībai. Komisija turpinās pievērst vislielāko nozīmi atklātībai un pārredzamībai, nodrošinot, ka tās darbības neietver tikai kontaktus ar valsts līmeņa ieinteresētajām pusēm, bet iesaista visus vides politikas attīstībā un īstenošanās ieinteresētos partnerus, tādus kā vietējās un reģionālās pašvaldības, pilsoniskās sabiedrības pārstāvji un uzņēmēji. 3.3 Mehānismi koordinācijas uzlabošanai Komisija strādās ciešā sadarbībā ar dažādiem partneriem, lai nodrošinātu, kas tās darbības tiek vērstas uz tām jomām, kurās ir acīmredzama pievienotā vērtība. Pašreiz Vidusjūras reģionā ir daudzas vides jomā aktīvas organizācijas, it īpaši tās, kas saistītas ar Barselonas konvenciju[11], kurai Komisija ir pievienojusies un kura kalpo par pamatu sadarbības centieniem reģionā. 2005. gadā kopīgi parakstītais Vidusjūras Rīcības plāns[12] (VRP)/Eiropas Komisijas darba programma nodrošinās lielāku šo divu organizāciju darbību saskaņotību vairākās prioritārās jomās, tostarp šādās: - Eiropas Jūras vides stratēģijas īstenošana, - Integrētās Piekrastes Zonas Pārvaldības (IPZP) Eiropas stratēģijas īstenošana un tās atbilstības nodrošināšana IPZP protokola aktivitātēm saskaņā ar Barselonas konvenciju, - Piesārņojuma novēršanas un bioloģiskās daudzveidības aizsardzības mērķu izpilde. Turpināsies sadarbība ar Pasaules Banku un Eiropas Investīciju banku saistībā ar Vidusjūras Vides Tehniskā Atbalsta Programmu (VVTAP). Lai nodrošinātu labāku vides rīcību koordināciju Vidusjūrā, Pilnībā tiks īstenots Saprašanās memorands ar IFI . Ir jāveic arī pasākumi, lai stiprinātu kontaktus ar Pasaules vides fonda ( GEF ) Stratēģisko investīciju fondu. Ar Horizon 2020 koordinācijas grupas izveidi, kas aprakstīta turpmāk, tiks uzlabota un stiprināta saikne ar iepriekš minētajām iesaistītajām pusēm un dažādiem divpusējiem donoriem. Tiks nodrošināta labāka to darbību saskaņošana, kuras finansē no Septītās pētniecības un tehnoloģiju pamatprogrammas ( FP7 ) un ES ārējiem instrumentiem, attiecīgi ietverot tādus jautājumus kā resursu palielināšanas un pētniecības infrastruktūra un pētniecības rezultātu izmantošana. 3.4 ES pieredzes nodošana, pielāgošana un piemērošana ES ir liela pieredze Vidusjūras vides problēmu risināšanā, tostarp ilgtspējīgas ražošanas un patēriņa struktūru sekmēšanā, un vides problēmu integrēšanā citās nozarēs. ES var dalīties ar visām Vidusjūras reģiona valstīm pieredzē par pieejām, kas bijušas veiksmīgas dažādās Eiropas daļās, pielāgojot tās šo valstu sociālekonomiskajai situācijai. Tagad ENP valstīm ir atvērts TAIEX [13] instruments. Tāpēc papildus pašreizējam darbam resursu palielināšanas atbalstīšanā kandidātvalstīs un citās Dienvidaustrumeiropas valstīs šis instruments sniegs iespēju mērķtiecīgi nodot ES vides pieredzi un zināšanas atbilstīgi partnervalstu vajadzībām ar tādu pasākumu palīdzību kā darba semināri, izpētes vizītes un ekspertu vizītes uz šīm valstīm. Īpaši noderīgs šis instruments būs ES dalībvalstu pieredzes nodošanā un pielāgošanā reģionā, lai atbalstītu ENP Rīcības plānos ietverto saistību īstenošanu. Ar LIFE programmu un Īsā un vidējā termiņa prioritāro rīcības programmu veiksmīgi ir atbalstīti daudzi vides projekti. Pieredze par jautājumiem, kas ir būtiski reģionam, iegūta gan partnervalstīs, gan ES. Partnervalstīm un ieinteresētajām pusēm tiks nodrošināta šīs pieredzes pieejamība. Pētniecības jomā īpaši svarīgi Vidusjūras reģionam ir daudzi pašreiz īstenotie, kā arī nesen pabeigtie projekti saskaņā ar piekto un sesto pētniecības pamatprogrammu. Viens no piemēriem ir ūdens problēmu risināšana saskaņā ar ES Ūdens iniciatīvas Vidusjūras komponentu un tiem komponentiem, kas attiecas uz nejaušu jūras piesārņojumu, jūras un piekrastes pētniecību un klimata pārmaiņu ietekmi. Attiecīgo projektu rezultāti parasti ir brīvi pieejami un partnervalstis ar tiem varēs iepazīties, izmantojot pašreizējos informācijas izplatīšanas kanālus un iespējas, tostarp Internetu. Lai risinātu problēmas, kas kavē ilgtspējīga tūrisma attīstību Vidusjūras reģionā[14], Komisija ir izveidojusi ekspertu Tūrisma ilgtspējības grupu ( TSG ), kurā ietilpst nozaru asociāciju, arodbiedrību/pilsoniskās sabiedrības un mērķa grupu pārstāvji, kā arī dalībvalstu administrāciju un starptautisko organizāciju pārstāvji. Paredzams, ka līdz 2006. gada beigām TSG izdos priekšlikumu un rekomendāciju paketi. Svarīgākie priekšlikumi un rekomendācijas tiks izplatītas partneriem. Paredzēta informācijas apmaiņa starp konvencijām, kas attiecas uz Baltijas jūru, Melno jūru un Vidusjūru. 4. HORIZON 2020 Eiropas un Vidusjūras 10. gadadienas samitā tika pieņemts politiskais mandāts izstrādāt iniciatīvu, lai samazinātu piesārņojumu Vidusjūrā. Izmantojot pieejamos līdzekļus, Komisija ir noteikusi jomas, kur tā var sniegt acīmredzamu pievienoto vērtību, lai sekmētu iepriekš izklāstītos vides sadarbības mērķus. Jāuzlabo koordinācija starp dažādām iesaistītajām pusēm, lai palielinātu vides pasākumu, tostarp finansiālā un tehniskā atbalsta, lietderību un praktiskumu. Komisijai ir pietiekamas pilvaras šo pasākumu vadīšanai. Tādēļ Komisija piedāvā Horizon 2020 iniciatīvu kā Barselonas samita turpinājumu un šī paziņojuma pielikumā sniedz reāli izpildāma laika grafika priekšlikumu. Šī priekšlikuma nolūks ir kalpot par pamatu turpmākajām diskusijām ar partnervalstīm, kuru rezultātā Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu vides ministri savā trešajā sanāksmē 2006. gada novembrī Kairā šo priekšlikumu varētu pieņemt. Horizon 2020 darbosies, balstoties uz pastāvošajām institūcijām un rezultātiem, novēršot tās nepilnības, kur var sniegt pievienoto vērtību. Tā funkcionēs pašreizējo un jaunu vides politikas instrumentu ietvaros un atbildīs Barselonas konvencijas piesārņojuma samazināšanas saistību īstenošanai. Pamatojoties uz rezultātiem, kas panākti diskusijās ar dažādiem partneriem, tiek ierosināts Horizon 2020 pasākumusi sagrupēt pēc šādiem četriem komponentiem: - Piesārņojuma samazināšanas projekti Sadarbībā ar saņēmējvalstīm, atbilstošām starptautiskām finanšu institūcijām, VRP un citām iesaistītajām pusēm tiks izstrādāta projektu virkne, lai risinātu, pirmkārt, Eiropas un Vidusjūras partnerības 10. gadadienas samitā noteikto prioritāro sektoru jautājumus, proti, attiecībā uz komunālajiem atkritumiem, pilsētas notekūdeņiem un rūpnieciskajām emisijām. - Resursu palielināšanas pasākumi Balstoties uz pašreizējiem pasākumiem un iniciatīvām, tiks uzsāktas aktivitātes, lai radītu nepieciešamos nosacījumus Vidusjūras vides ilgtspējīgai aizsardzībai, tostarp izstrādājot tiesību aktus, pilnveidojot un sniedzot atbalstu pašvaldībām un pilsoniskajai sabiedrībai. Īpaša uzmanība tiks pievērsta resursu palielināšanas pasākumiem vietējā līmenī. Šīs aktivitātes būs plašākas un aptvers ne tikai piesārņošanas samazināšanas komponenta trīs prioritāros sektorus. - Pētniecība Turpināsies darbs pie tā, lai radītu Horizon 2020 mērķu atbalstīšanai vajadzīgās zinātniskās zināšanas, dalītos ar tām un izplatītu tās. Pasākumi ietvers nesenajos pētījumos un LIFE programmās iegūto un uzkrāto pamatzināšanu izplatīšanu, zinātnisko sadarbību saskaņā ar paredzēto Septīto pētniecības pamatprogrammu, Komisijas Kopīgā pētniecības centra ( JRC ) tiešās darbības un starptautiskus pasākumus cilvēku potenciāla jomā. - Uzraudzība, koordinācija un pārskatīšana Eiropas Vides aģentūra sadarbībā ar Eiropas Komisijas statistikas biroju (Eurostat), Vidusjūras Jūras piesārņojuma un pētniecības programmu ( MEDPOL ) saskaņā ar Barselonas konvenciju, Eiropas un Vidusjūras Ūdens informācijas sistēmu ( EMWIS ), Eiropas Komisiju un citām svarīgām institūcijām izstrādās “punktu lapu”, lai novērtētu, kādu ietekmi uz Vidusjūras piesārņojumu atstāj Eiropas līmenī veiktais darbs. Konsultatīva vadības komiteja ar lielu biedru skaitu uzraudzīs iniciatīvas īstenošanu visos tās pīlāros. 5. PLAšāKA SADARBīBA, KAS PāRSNIEDZ HORIZON 2020 DARBīBAS SFēRU Lai gan Horizon 2020 risinās galvenos jautājumus saistībā ar piesārņojumu Vidusjūrā, tikai ar Horizon 2020 nevar pilnībā sasniegt visus 2. nodaļā izklāstītos mērķus. Tādēļ līdztekus ir nepieciešamas turpmākas rīcības un iniciatīvas. Saskaņā ar Eiropas Kaimiņattiecību politiku un tās Rīcības plānu, kā arī ar Eiropas un Vidusjūras partnerību, nākamajos gados Komisijas un Vidusjūras partneru sadarbība vides jomā būs virzīta uz šādu jautājumu risināšanu, kas pārsniedz Horizon 2020 darbības sfēru: - Pilnīga ENP Rīcības plānu īstenošana (vides pārvaldības veicināšana, starptautiskās un reģionālās sadarbības uzlabošana, vides un veselības problēmu integrēšana dažādu nozaru politikās, kā arī īpašu vides un veselības problēmu, tādu kā pārtuksnešošanās, ūdens un gaisa kvalitāte, tūrisms u.tml., risināšana). - Turpmāka vides problēmu integrēšana būtiskākajos ekonomikas sektoros, īpaši koncentrējoties uz tiem ekonomikas sektoriem, kas uzrāda augstu potenciālu ekonomiskās izaugsmes un nodarbinātības līmeņa celšanas ziņā. - Globālie vides apdraudējumi, tādi kā klimata pārmaiņas un bioloģiskās daudzveidības zudums, kā minēts nesenajā paziņojumā, ar kuru ierosināja tematisko programmu dabas resursu ilgtspējīgai apsaimniekošanai[15]. Tāpat Komisija turpinās atbalstīt Vidusjūras komponentu ES Ūdens iniciatīvā, tostarp tās pētniecības komponentu, kā daļu no ES ieguldījuma Tūkstošgades attīstības mērķu sasniegšanā, kas ir plašāki nekā Horizon 2020 mērķi. - Arī turpmāk tiks risināti citi reģionāli prioritārie jautājumi, tādi kā vides un veselības riski un notikumi, augsnes degradācija un IPZP. - Sistemātiski visā reģionā tiks veicināta Ietekmes uz vidi novērtējuma un Stratēģiskā vides novērtējuma lietošana. - Ar pašreizējiem statistiskās sadarbības mehānismiem (piemēram, MEDSTAT Vides programma) tiks veicināta un saglabāta pamatindikatoru izstrādāšana. - Sadarbībā ar FAO Silva Mediterranean tiks paplašināta Eiropas Mežu ugunsgrēku informācijas sistēma attiecībā uz visu Vidusjūras baseinu. - ES dalībvalstis tiks mudinātas sadarboties ar kaimiņvalstīm, lai īstenotu tās ES vides tiesību aktu daļas, kas attiecas uz sadarbību ar trešām valstīm. Par piemēru kalpo ierosinātā Jūras vides stratēģijas direktīva[16], kuras darbības sfēra ir plašāka nekā Horizon 2020 ietvertie jautājumi un kura jau tagad var pielietot pabeigto un pašreiz veikto pētījumu rezultātus. - Turpināsies sadarbība, lai veicinātu vides apsvērumu integrāciju citās nozarēs. Komisija pabeigs Tirdzniecības ilgtspējības ietekmes novērtējumu ( SIA ) attiecībā uz Eiropas un Vidusjūras Brīvās Tirdzniecības Asociāciju ( EMFTA ). Secinājumi un rekomendācijas tiks iekļautas tirdzniecības sarunās ar partnervalstīm. - Turpināsies jaunu svarīgu jautājumu risināšana, piemēram, sausums, ūdens deficīts un plūdi atbilstoši aktualitātei. - Divpusējie Asociāciju nolīgumi starp ES un Vidusjūras partnervalstīm min arī citas vides sadarbības jomas. - Pasākumi, kas pilnveido gatavību ārkārtas situācijām, piemēram, vides negadījumiem reģionā. 6. SECINāJUMS Vidusjūru pienācīgi var aizsargāt tikai tad, ja visas valstis, kas ar to robežojas, apņemas aizsargāt to un atjaunot tās ekosistēmas, cik vien iespējams. Daudzām Vidusjūras reģiona valstīm nepietiek līdzekļu, lai risinātu vides aizsardzības vajadzības. Arī tikai ar donoru atbalstu nevar nodrošināt ilgtspējīgu nākotni. Ņemot vērā milzīgās finansiālās saistības, ko uzliek “Vidusjūras attīrīšanas” mērķis, tas izskatās nesasniedzams, bet, ja koncentrējas uz visvairāk piesārņoto sektoru vissliktākajā stāvoklī esošajām vietām un, kopīgi strādājot, saskaņo resursus, situāciju ir iespējams uzlabot. Šajā ierobežoto resursu laikmetā ir ārkārtīgi būtiski, ka Eiropas Komisija un citi donori saskaņo pasākumus, lai nodrošinātu, ka sniegtais atbalsts ir vērsts pareizā virzienā un izmantots efektīvi, nedublējot pasākumus. Vadoties pēc šajā dokumentā izklāstītās stratēģijas, Eiropas Komisija centīsies uzlabot EK sadarbības efektivitāti, lai atbalstītu ne tikai savas, bet arī savu partneru prioritātes. Eiropas Komisija izmantos Eiropas Kaimiņattiecību politiku un Eiropas un Vidusjūras partnerību, lai visā reģionā aktualizētu vides aizsardzības prioritātes. Īpaša uzmanība tiks pievērsta tam, lai mudinātu partnerus īstenot vides pasākumu saistības un nodrošinātu, ka stratēģiskie plāni tiek pārvērsti par reālu rīcību. Vispirms Komisijai būtu jāuzsāk darbs ar tām partnervalstīm, kuras izrāda vislielāko gatavību sadarboties ar ES vides jautājumos. Komisija nevar pārņemt savu partneru pienākumus pret vidi, bet var palīdzēt tiem izpildīt šos pienākumus. Tikai kopīgi strādājot, mēs varam sekmīgi aizsargāt mūsu kopējo Vidusjūras mantojumu. [1] Ilgtspējīga nākotne Vidusjūrai. A sustainable future for the Mediterranean – The Blue Plan's Environment and Development outlook [2] http://www.metap.org/main.php?id_menu=12 [3] Alžīrija, Ēģipte, Jordānija, Libāna, Maroka, Sīrija un Tunisija [4] Cits vides degradācijas izmaksu piemērs ir skaitļi no EK Eiropas Mežu ugunsgrēku informācijas sistēmas ( EFFIS )[5], kas rāda, ka katru gadu ES Vidusjūras reģionā vidēji tiek zaudēti apmēram 600 000 hektāri mežu teritorijas, kas pēc aprēķiniem izmaksā gandrīz 2 miljardus euro gadā. [6] Alžīrija, Ēģipte, Izraēla, Jordānijas, Libāna, Lībija, Maroka, Palestīniešu pašpārvalde, Sīrija un Tunisija [7] http://ec.europa.eu/world/enp/index_en.htm [8] "Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu partnerības desmitā gadadiena: Darba programmanākamo piecu gadu uzdevumu izpildei" COM (2005) 139, galīgā redakcija [9] Šajā diskusijā cita starpā bija ietverta augsta līmeņa tikšanās, kas notika Barselonā 2005. gada 19. decembrī, un kurā piedalījās valstu iestādes, vietējās un reģionālās pašvaldības, starptautiskās organizācijas un IFI, NVO un uzņēmēju pārstāvji, kā arī notika neoficiāla interneta konsultācija Komisijas tīmekļa vietnē: http://ec.europa.eu/environment/enlarg/med/horizon_2020_en.htm [10] Zaļā grāmata „Ceļā uz turpmāko ES jūrniecības politiku: Eiropas redzējums okeāniem un jūrām”, 2006. gada 7. jūnijs, COM(2006) 275, galīgā redakcija [11] Komisijas paziņojums „Jūras vides aizsardzības un saglabāšanas tematiskā stratēģija”, 2005. gada 24. oktobris, COM(2005)504, galīgā redakcija [12] Konvencija par Vidusjūras reģiona jūras vides un piekrastes aizsardzību [13] Barselonas konvencijas sekretariāts [14] Tehniskā atbalsta un informācijas apmaiņas instruments [15] COM(2003) 716 “Pamatvirzieni Eiropas tūrisma ilgtspējībai” [16] Ārējs darījums: Tematiskā programma vides aizsardzībai un dabas resursu, tostarp enerģijas, ilgtspējīgai apsaimniekošanai – COM(2006) 20. [17] Priekšlikums direktīvai, ar ko izveido sistēmu Kopienas rīcībai jūras vides poltikas jomā (Jūras vides stratēģijas direktīva) COM(2005) 505