52006AP0521

P6_TA(2006)0521

Īpašā programma "Sadarbība" (Septītā pamatprogramma pētniecības, tehnoloģiju attīstības un demonstrējumu pasākumi, no 2007. līdz 2013. gadam) *

Eiropas Parlamenta normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Padomes lēmumam par īpašo programmu "Sadarbība", ar ko īsteno Eiropas Kopienas Septīto pamatprogrammu pētniecības, tehnoloģiju attīstības un demonstrējumu pasākumiem (no 2007. līdz 2013. gadam) (COM(2005)0440 — C6-0381/2005 — 2005/0185(CNS))

(Apspriežu procedūra)

Eiropas Parlaments,

- ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Padomei (COM(2005)0440) [1] un grozīto priekšlikumu (COM(2005)0440/2) [1],

- ņemot vērā EK līguma 166. pantu, kuram atbilstīgi Padome apspriežas ar Parlamentu (C6-0381/2005),

- ņemot vērā Reglamenta 51. pantu,

- ņemot vērā Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas ziņojumu un Budžeta komitejas, Transporta un tūrisma komitejas, Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejas un Kultūras un izglītības komitejas atzinumu (A6-0379/2006),

1. apstiprina grozīto Komisijas priekšlikumu;

2. uzskata, ka norādošajam finansējuma apjomam, kas norādīts normatīvajā priekšlikumā, jābūt savienojamam ar finanšu shēmas 2007.—2013. gadam 1a pozīcijas grieztiem un norāda, ka par ikgadējo apjomu izlems ikgadējās budžeta procedūras laikā saskaņā ar Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas 2006. gada 17. maija Iestāžu nolīguma par budžeta disciplīnu un pareizu finanšu pārvaldību [2] 38. punkta noteikumiem;

3. aicina Komisiju atbilstīgi EK līguma 250. panta 2. punktam attiecīgi grozīt savu priekšlikumu;

4. aicina Padomi informēt Parlamentu, ja tā paredzējusi mainīt Parlamenta apstiprināto tekstu;

5. aicina Padomi vēlreiz apspriesties ar Parlamentu, ja tā paredzējusi Komisijas priekšlikumā izdarīt būtiskus grozījumus;

6. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai.

KOMISIJAS IEROSINĀTAIS TEKSTS | PARLAMENTA IZDARĪTIE GROZĪJUMI |

Grozījums Nr. 1

4. apsvērums

(4) Šai pamatprogrammai jāpapildina dalībvalstīs veiktie pasākumi, kā arī citas Kopienas darbības, kas ir nepieciešamas vispārējiem stratēģiskiem centieniem Lisabonā izvirzīto mērķu sasniegšanai, jo īpaši ar papildu darbībām tādās jomās kā struktūrfondi, lauksaimniecība, izglītība, mācības, konkurētspēja un jauninājumi, rūpniecība, veselība, patērētāju tiesību aizsardzība, nodarbinātība, enerģētika, transports un vide. | (4) Šai īpašajai programmai jāpapildina dalībvalstīs veiktie pasākumi, kā arī citas Kopienas darbības, kas ir nepieciešamas vispārējiem stratēģiskiem centieniem Lisabonā izvirzīto mērķu sasniegšanai. Tāpēc šīs programmu darbības jāpadara pēc iespējas efektīvākas, pastiprinot papildināmību un sinerģiju ar citām Kopienas programmām un darbībām, jo īpaši ar darbībām tādās jomās kā struktūrfondi, lauksaimniecība, izglītība, mācības, kultūra, konkurētspēja un jauninājumi, rūpniecība, veselība, patērētāju tiesību aizsardzība, nodarbinātība, enerģētika, transports, vide un informācijas sabiedrība. |

Grozījums Nr. 2

4.a apsvērums (jauns)

| (4a) Šajā īpašajā programmā "Sadarbība" sevišķa uzmanība jāpievērš daudzdisciplīnu un starpdisciplīnu pieejai, kā to paredz Eiropas Savienības Pētniecības padomdevējas grupas ieteikumi (2004. gada aprīļa EURAB 04 009) un Eiropas Parlamenta 2005. gada 10. marta rezolūcija par zinātni un tehnoloģiju — nostādnes pētniecības atbalsta politikai Eiropas Savienībā [3]. |

Grozījums Nr. 3

4.b apsvērums (jauns)

| (4b) Šajā īpašajā programmā sevišķa uzmanība jāpievērš zināšanu, rezultātu un tehnoloģiju nodošanai no valsts pētniecības nozares uzņēmumiem, jo īpaši MVU, un mehānismiem, kas nodrošinātu, ka pētniecības grupām efektīvi un koordinēti saņem informāciju par uzņēmumu vajadzībām. |

Grozījums Nr. 4

5. apsvērums

(5) Jauninājumiem un ar maziem un vidējiem uzņēmumiem saistītām darbībām, ko atbalsta saskaņā ar šo pamatprogrammu, jāpapildina darbības, ko veic Konkurētspējas un jauninājumu pamatprogrammas ietvaros. | (5) Šajā īpašajā programmā "Sadarbība" īpaša vērība jāpievērš atbilstošai MVU iesaistīšanai visās programmas darbībās un projektos. Jābūt pēc iespējas lielākai sinerģijai un papildināmībai starp jauninājumiem un ar maziem un vidējiem uzņēmumiem saistītām darbībām, ko atbalsta saskaņā ar šo īpašo programmu, un darbībām, ko veic Konkurētspējas un jauninājumu pamatprogrammas ietvaros, un citām Kopienas programmām un darbībām. |

Grozījums Nr. 5

5.a apsvērums (jauns)

| (5a) Šajā īpašajā programmā "Sadarbība" pienācīgi jāņem vērā reģionu ievērojamā nozīme Eiropas Pētniecības telpas īstenošanā, kā to Komisija atzinusi savā paziņojumā par Eiropas Pētniecības telpas reģionālo aspektu (COM(2001)0549). |

Grozījums Nr. 6

7. apsvērums

(7) Šai īpašajai programmai jāpalīdz sniegt piešķīrumu Eiropas Investīciju bankai "Riska dalīšanas finanšu mehānisma" izveidei, lai uzlabotu EIB aizdevumu pieejamību. | (7) Šai īpašajai programmai jāpalīdz sniegt piešķīrumu Eiropas Investīciju bankai "Riska dalīšanas finanšu mehānisma" izveidei, lai uzlabotu EIB aizdevumu pieejamību. Īpašajai programmai jāsniedz arī vienāds daudzums finansiāla atbalsta, lai aptvertu riskus, ko rada MVU iesaistīšanās projektos, aiztaupot tiem vajadzību sniegt bankas galvojumus. |

Grozījums Nr. 7

8. apsvērums

(8) Kā paredzēts Līguma 170. pantā, Kopiena ir noslēgusi vairākus starptautiskus nolīgumus pētniecības jomā, tādēļ jācenšas stiprināt starptautisko sadarbību zinātniskajā izpētē, lai turpinātu Kopienas integrāciju pasaules zinātnieku aprindās. Tādēļ jāsagādā iespēja šajā īpašajā programmā piedalīties valstīm, kas šajā nolūkā ir noslēgušas nolīgumus, savukārt projektu līmenī jāparedz iespēja tajā uz savstarpēja izdevīguma pamata piedalīties arī personām no trešām valstīm un starptautiskām zinātniskās sadarbības organizācijām. | (8) Kā paredzēts Līguma 170. pantā, Kopiena ir noslēgusi vairākus starptautiskus nolīgumus pētniecības jomā, tādēļ jācenšas stiprināt starptautisko sadarbību zinātniskajā izpētē, lai turpinātu Kopienas integrāciju pasaules zinātnieku aprindās. Tādēļ jāsagādā iespēja šajā īpašajā programmā piedalīties valstīm, kas šajā nolūkā ir noslēgušas nolīgumus, turklāt arī jāpastiprina sadarbība ar valstīm, kuras nav noslēgušas šādus nolīgumus, un projektu līmenī jāparedz iespēja tajā uz kopēja labuma un savstarpēja izdevīguma pamata piedalīties arī personām no trešām valstīm un starptautiskām zinātniskās sadarbības organizācijām. |

Grozījums Nr. 8

9. apsvērums

(9) Šīs programmas īstenošanas laikā veiktajos pētījumos jāievēro ētikas pamatprincipi, tostarp tie, kas iekļauti Eiropas Savienības Pamattiesību hartā. | (9) Šīs programmas īstenošanas laikā veiktajos pētījumos jāievēro ētikas pamatprincipi, tostarp tie, kas iekļauti Eiropas Savienības Pamattiesību hartā, un jāapliecina pētniecības pilsoniskās un cilvēciskās vērtības, respektējot ētisko un kulturālo daudzveidību. |

Grozījums Nr. 9

9.a apsvērums (jauns)

| (9a) Šajā īpašajā programmā pienācīgi jāņem vērā tā svarīgā nozīme, kas universitātēm ir izcilu zinātnisko un tehnoloģisko pētījumu veikšanā, Eiropas pētniecības telpas izveidē, kā tas atzīts Komisijas paziņojumā par universitāšu nozīmi zināšanu Eiropā (COM(2003)0058), kā arī zināšanu sabiedrības attīstības sekmēšanā. |

Grozījums Nr. 10

10. apsvērums

(10) Šai pamatprogrammai jāpalīdz sekmēt ilgtspējīgu attīstību. | (10) Šajā īpašajai programmai "Sadarbība" un Septītajai pamatprogrammai kopumā jāpalīdz sekmēt ilgtspējīgu attīstību. |

Grozījums Nr. 11

10.a apsvērums (jauns)

| (10a) Šajā īpašai programmai "Sadarbība" jāsekmē zinātnes un tehnoloģiju izplatīšana, lai zinātni un tehnoloģiju padarītu sabiedrībai tuvāku. |

Grozījums Nr. 12

11. apsvērums

(11) Pareiza pamatprogrammas finanšu vadība un tās īstenošana jānodrošina visefektīvākajā un lietotājam draudzīgākajā, kā arī visiem dalībniekiem viegli pieejamā veidā atbilstīgi Padomes 2002. gada 25. jūnija Regulai (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam, Komisijas 2002. gada 23. decembra Regulai (EK, Euratom) Nr. 2342/2002, ar ko paredz īstenošanas kārtību Finanšu regulai, un tās turpmākiem grozījumiem. | (11) Komisijai jāapņemas nodrošināt pareizu Septītās pamatprogrammas un šīs īpašās programmas "Sadarbība" finanšu vadību un to abu īstenošana jānodrošina visvienkāršākajā un visefektīvākajā veidā, kā arī pārredzami, skaidri un visiem dalībniekiem viegli pieejamā veidā atbilstīgi Padomes 2002. gada 25. jūnija Regulai (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam, Komisijas 2002. gada 23. decembra Regulai (EK, Euratom) Nr. 2342/2002, ar ko paredz īstenošanas kārtību Finanšu regulai, un tās turpmākiem grozījumiem. |

Grozījums Nr. 13

2. pants

Īpašā programma atbalsta "Sadarbības" pasākumus, veicinot plašu pētījumu klāstu, ko veic, valstīm sadarbojoties šādās tematiskās jomās: | Īpašā programma atbalsta "Sadarbības" pasākumus, veicinot plašu pētījumu klāstu, ko veic, valstīm sadarbojoties šādās tematiskās jomās: |

(a) veselība; | (a) veselība; |

(b) pārtika, lauksaimniecība un biotehnoloģija; | (b)pārtika, zivsaimniecība un lauksaimniecība un biotehnoloģija; |

(c) informācijas un komunikācijas tehnoloģijas; | (c) informācijas un komunikācijas tehnoloģijas; |

(d)nanozinātnes, nanotehnoloģijas, materiāli un jaunas ražošanas tehnoloģijas; | (d)nanozinātnes, nanotehnoloģijas, materiāli un jaunas ražošanas tehnoloģijas; |

(e) enerģētika; | (e) enerģētika; |

(f) vide (tostarp klimata pārmaiņas); | (f) vide (tostarp klimata pārmaiņas); |

(g) transports (tostarp aeronautika); | (g) transports (tostarp aeronautika); |

(h) sociālekonomiskās zinātnes un humanitārās zinātnes; | (h) sociālekonomiskās zinātnes un humanitārās zinātnes; |

(i) drošība un kosmoss. | (i) drošība; |

| (ia) kosmoss. |

Grozījums Nr. 14

3.a panta 1. punkts (jauns)

| 3.a pants 1. Komisija veic visus vajadzīgos pasākumus, lai pārliecinātos, ka finansētās darbības ir veiktas efektīvi un atbilstoši Regulas (EK/Euratom) Nr. 1605/2002 noteikumiem. |

Grozījums Nr. 15

3.a panta 2. punkts (jauns)

| 2. īpašās programmas kopējiem administratīvajiem izdevumiem, tostarp izpildaģentūras, kuru ir ierosināts izveidot, iekšējiem un pārvaldības izdevumiem, jāatbilst īpašajā programmā paredzētajām darbībām, un par tiem lemj budžeta lēmējinstitūcija, kā arī likumdevēja iestāde. |

Grozījums Nr. 16

3.a panta 3. punkts (jauns)

| 3. Budžeta apropriācijas izlieto atbilstoši pareizas finanšu pārvaldības principam, proti, ievērojot gan ekonomijas, gan lietderības un efektivitātes, gan arī proporcionalitātes principu. |

Grozījums Nr. 17

4. panta 1. punkts

1. Visus pētījumus, ko veic saskaņā ar īpašo programmu, veic atbilstoši ētikas pamatprincipiem. | 1. Visus pētījumus, ko veic saskaņā ar īpašo programmu, veic atbilstoši ētikas pamatprincipiem un ņemot vērā vajadzīgos zinātniskos drošības pasākumus saskaņā ar zināšanu telpu, kā arī attiecīgo pētījumu veidu. |

Grozījums Nr. 18

5.a pants (jauns)

| 5.a pants Komisija laikus informē budžeta lēmējinstitūciju ikreiz, kad tā ir paredzējusi atkāpties no izdevumu sadalījuma, kas noteikts gada budžeta piezīmēs un pielikumā. |

Grozījums Nr. 19

6. panta 3. punkts

3. Darba programmā norāda kritērijus, kurus ņem vērā, atbilstoši finansēšanas shēmām izvērtējot netiešo pasākumu priekšlikumus, kā arī izraugoties projektus. Izmanto kritērijus, kas saistīti ar izcilību, ietekmi un īstenošanu, darba programmā tos var precizēt vai papildināt ar citām prasībām, svarīguma kritērijiem un robežlielumiem. | 3. Atzīstot, ka pētniekiem un grupām ir atbilstīgi vienlaicīgi piedalīties nacionālās un Eiropas programmās, darba programmā norāda kritērijus, kurus ņem vērā, atbilstoši finansēšanas shēmām izvērtējot netiešo pasākumu priekšlikumus, kā arī izraugoties projektus. Izmanto kritērijus, kas saistīti ar izcilību, ietekmi un īstenošanu, darba programmā tos var precizēt vai papildināt ar citām prasībām, svarīguma kritērijiem un robežlielumiem. |

Grozījums Nr. 20

7. panta 2. punkts

2. Procedūru, kas noteikta 8. panta 2. punktā, piemēro, lai pieņemtu: | 2. Regulatīvo procedūru, kas ietver rūpīgu pārbaudi un noteikta 8. panta 3. punktā, piemēro, lai pieņemtu: |

Grozījums Nr. 21

8. pants

1. Komisijai palīdz komiteja. | 1. Komisijai palīdz komiteja. |

2. Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro vadības procedūru, kas noteikta Lēmuma 1999/468/EK 4. pantā saskaņā ar minētā lēmuma 7. panta 3. punktu. | 2. Komisija regulāri informē komiteju par īpašās programmas vispārējo norisi, tā sniedz informāciju par visām pētniecības un tehnoloģiju attīstības darbībām, ko finansē saskaņā ar šo programmu. |

3. Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Lēmuma 1999/468/ EK 5. un 7. pantu. | 3. Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Lēmuma 1999/468/ EK 5.a panta 1.—4. punktu un 7. pantu, ņemot vērā 8. panta attiecīgos noteikumus. |

4. Lēmuma 1999/468/EK 4. panta 3. punktā un 5. panta 6. punktā paredzētais laikposms ir divi mēneši. | |

5. Komisija regulāri informē komiteju par īpašās programmas vispārējo norisi, tā sniedz informāciju par visām pētniecības un tehnoloģiju attīstības darbībām, ko finansē saskaņā ar šo programmu. | |

Grozījums Nr. 22

I pielikuma ievaddaļas 2. rindkopa

Galvenais mērķis ir dot ieguldījumu ilgtspējīgā attīstībā, veicinot pētniecību augstākajā izcilības līmenī. | Pētniecības primārajam nolūkam ir jābūt zināšanu papildināšanai. Galvenais mērķis ir dot ieguldījumu zināšanu papildināšanā un ilgtspējīgā attīstībā, veicinot pētniecību augstākajā izcilības līmenī. Pētniecība ir būtisks instruments sociālās iekļaušanas, aktīvas pilsoniskās nostājas un līdzdalības, ekonomiskās izaugsmes, konkurētspējas, veselības un dzīves kvalitātes veicināšanai. |

Grozījums Nr. 23

I pielikuma ievaddaļas 2.a rindkopa (jauna)

| Valsts un privātās partnerības gadījumā Komisija uzņemas pienākumu izplatīt fundamentālo un lietišķo pētījumu rezultātus, ja tie kalpo sabiedrības interesēm un var dot vispārēju labumu. |

Grozījums Nr. 24

I pielikuma ievaddaļas 3. daļas 9. un 9.a apakšpunkts (jauns)

(9) drošība un kosmoss. | (9) drošība, |

| (9.a) kosmoss. |

Grozījums Nr. 25

I pielikuma ievaddaļas 5. daļa

Pienācīgi tiks ņemts vērā ilgtspējīgas attīstības princips un dzimumu līdztiesība. Bez tam gadījumos, kad tas ir būtiski, saistībā ar darbībām šajā īpašajā programmā tiks ņemti vērā apsvērumi par veicamā pētījuma un tā potenciālā pielietojuma ētiskajiem, sociālajiem, tiesiskajiem un plašākiem kultūras aspektiem, kā arī zinātnes un tehnoloģiju attīstības un tās prognožu sociāli ekonomiskā ietekme. | Zinātniskās un tehnoloģiskās izcilības principam jābūt Septītās pamatprogrammas pamatā. Bez tam gadījumos, kad tas ir būtiski, saistībā ar darbībām šajā īpašajā programmā tiks ņemti vērā apsvērumi par veicamā pētījuma un tā potenciālā pielietojuma ētiskajiem, sociālajiem, tiesiskajiem un plašākiem kultūras aspektiem, kā arī zinātnes un tehnoloģiju attīstības un tās prognožu sociāli ekonomiskā ietekme. |

Grozījums Nr. 26

I pielikuma 5.a daļa (jauna)

| Īpašu uzmanību pievērsīs kohēzijas palielināšanai starp ES dalībvalstīm un reģioniem zinātnes un tehnoloģijas jomā jo īpaši attiecībā uz pasākumiem tehnoloģiskās plaisas samazināšanai starp dažādajiem apgabaliem, atlases veidā palielinot uzņēmumu tehnoloģiskās jaudas visos līmeņos. Šim nolūkam pamatprogrammas darbības koordinēs ar citiem Kopienas politiku, jo īpaši reģionālās politikas un konkurētspējas un jauninājumu politikas, darbības virzieniem. |

Grozījums Nr. 27

I pielikums, apakšvirsraksts "Daudzdisciplīnu un starptematiskā pētniecība, ieskaitot kopējos uzaicinājumus", 1. daļa

Īpaša uzmanība tiks pievērsta prioritārām zinātnes jomām, kas apvieno vairākus tēmas, piemēram, jūras zinātnēm un tehnoloģijām. Daudzdisciplinaritāti veicinās ar kopēju starptematisku pieeju pētniecības un tehnoloģiju jomām, kas saistītas ar vairāk nekā vienu tēmu. Šādu starptematisku pieeju, cita starpā, īstenos, | Īpaša uzmanība tiks pievērsta prioritārām zinātnes un tehnoloģiju jomām, kas apvieno vairākas tēmas, piemēram, jūras zinātnēm un ar tūrismu saistītām tehnoloģijām, videi draudzīgākām inženierzinātnēm un ķīmijai, kā arī vides veselībai. Daudzdisciplinaritāti, tostarp uz pamatuzdevumiem orientētus pētījumus, veicinās ar kopēju starptematisku pieeju pētniecības un tehnoloģiju jomām, kas saistītas ar vairāk nekā vienu tēmu. Šādu starptematisku pieeju, cita starpā, īstenos, |

—izmantojot kopīgus uzaicinājumus vairākām tēmām, ja pētījuma temats noteikti ir būtisks darbībām saistībā ar katru no attiecīgajām tēmām, | —izmantojot kopīgus uzaicinājumus vairākām tēmām, ja pētījuma temats noteikti ir būtisks darbībām saistībā ar katru no attiecīgajām tēmām, |

—starpdisciplīnu pētniecībā īpaši uzsverot darbības, kas saistītas ar "jaunām vajadzībām", | —starpdisciplīnu pētniecībā īpaši uzsverot darbības, kas saistītas ar "jaunām vajadzībām", |

—izmantojot daudzu un dažādu disciplīnu pārstāvju konsultācijas un viņu pieredzi darba programmu izstrādāšanā, | —izmantojot daudzu un dažādu disciplīnu atzītu pētnieku konsultācijas un viņu pieredzi darba programmu izstrādāšanā, |

—attiecībā uz politiski svarīgiem pētījumiem — nodrošinot saskanību ar ES politikas jomām. | —attiecībā uz politiski svarīgiem pētījumiem — nodrošinot saskanību ar ES politikas jomām. |

Grozījums Nr. 28

I pielikums, virsraksts "Daudzdisciplīnu un starptematiskā pētniecība, ieskaitot kopējos uzaicinājumus", 2. daļa

Eiropas Komisija nodrošinās šīs īpašās programmas tēmu saskaņošanu ar darbībām, ko veic citās Septītās pamatprogrammas īpašajās programmās, piemēram, tām, kas saistītas ar pētniecības infrastruktūru īpašajā programmā "Iespējas". | Eiropas Komisija nodrošinās šīs īpašās programmas tēmu saskaņošanu ar darbībām, ko veic citās Septītās pamatprogrammas īpašajās programmās, piemēram, tām, kas saistītas ar pētniecības infrastruktūru īpašajā programmā "Iespējas". Darba programmā būs noteiktas darbības, ko īpaši koordinēs ar darbībām, kuras atbalsta saskaņā ar citām īpašām programmām, un būs izveidoti mehānismi, kas vajadzīgi, lai šāda koordinācija būtu efektīva. |

Grozījums Nr. 29

I pielikums, virsraksts "Pielāgošanās mainīgajām vajadzībām un iespējām", 1. daļa

To, ka tēmas nezaudē rūpniecisko nozīmīgumu, nodrošinās, cita starpā izmantojot dažādu "Eiropas tehnoloģiju platformu" darbu. Tādējādi šī īpašā programma palīdzēs īstenot tās Eiropastehnoloģiju platformu izstrādātās un attīstītās Stratēģiskās pētījumu programmas, kuras veido patiesu Eiropas pievienoto vērtību. Plašās pētījumu vajadzības, kas apzinātas esošajās Stratēģiskajās pētījumu programmās, jau ir pietiekami atspoguļotas turpmāk norādītajās deviņās tēmās. To tehniskās informācijas pilnīgāka iekļaušana atspoguļosies pakāpeniski, izstrādājot detalizētu darba programmu konkrētiem uzaicinājumiem iesniegt priekšlikumus. | To, ka tēmas nezaudē rūpniecisko nozīmīgumu, kā arī rūpniecības nepārtraukto līdzdalību šajās tēmās, nodrošinās, cita starpā izmantojot dažādu "Eiropas tehnoloģiju platformu" darbu. Tādējādi šī īpašā programma kopā ar rūpniecības sniegto ieguldījumu palīdzēs īstenot tās Eiropas tehnoloģiju platformu izstrādātās un attīstītās Stratēģiskās pētījumu programmas, kuras veido patiesu Eiropas pievienoto vērtību. Plašās pētījumu vajadzības, kas apzinātas esošajās Stratēģiskajās pētījumu programmās, jau ir pietiekami atspoguļotas turpmāk norādītajās deviņās tēmās. To tehniskās informācijas pilnīgāka iekļaušana atspoguļosies pakāpeniski, izstrādājot detalizētu darba programmu konkrētiem uzaicinājumiem iesniegt priekšlikumus. |

Grozījums Nr. 30

I pielikums, virsraksts "Pielāgošanās mainīgajām vajadzībām un iespējām", 2. daļa

Tāpat tiks nodrošināts, lai tēmas nezaudētu savu nozīmīgumu ES politiku un noteikumu formulēšanā, īstenošanā un novērtēšanā. Tas attiecas uz tādām politikas jomām kā veselība, drošība, patērētāju aizsardzība, enerģija, vide, atbalsts attīstībai, zivsaimniecība, jūrlietas, lauksaimniecība, dzīvnieku veselība un labturība, transports, izglītība un mācības, informācijas sabiedrība un plašsaziņas līdzekļi, nodarbinātība, sociālās lietas, kohēzija, tieslietas un iekšlietas, kā arī uz pirmsnormatīvajiem un normatīvajiem pētījumiem, kas ir būtiski, lai uzlabotu standartu kvalitāti un to ievērošanu. Šajā kontekstā būtiska vieta ir platformām, kurās ieinteresētās personas sastopas ar zinātnieku aprindām, lai apspriestu stratēģiskās pētījumu programmas, kas nozīmīgas sociālās, vides vai citās politikas jomās. | Tāpat tiks nodrošināts, lai tēmas nezaudētu savu nozīmīgumu ES politiku un noteikumu formulēšanā, īstenošanā un novērtēšanā. Tas attiecas uz tādām politikas jomām kā veselība, drošība, patērētāju aizsardzība, enerģija, vide, atbalsts attīstībai, zivsaimniecība, jūrlietas, lauksaimniecība, dzīvnieku veselība un labturība, transports, izglītība un mācības, informācijas sabiedrība un plašsaziņas līdzekļi, nodarbinātība, sociālās lietas, kohēzija, tieslietas un iekšlietas, kā arī uz pirmsnormatīvajiem un normatīvajiem pētījumiem, kas ir būtiski, lai ar standartu kvalitāti un to ievērošanu uzlabotu savietojamību un konkurenci. Šajā kontekstā būtiska vieta ir platformām, kurās ieinteresētās personas sastopas ar zinātnieku aprindām, lai apspriestu stratēģiskās pētījumu programmas, kas nozīmīgas sociālās, vides vai citās politikas jomās. |

Grozījums Nr. 31

I pielikums, virsraksts "Pielāgošanās mainīgajām vajadzībām un iespējām", 1. aizzīmes ievaddaļa

Jaunas vajadzības: īpašs atbalsts paredzēts pētījumu priekšlikumiem, kuru mērķis ir noteikt vai sīkāk izpētīt jaunas zinātnes un tehnoloģiju iespējas konkrētā jomā un/vai jomā, kurā saskaras vairākas disciplīnas, jo īpaši saistībā ar potenciāli nozīmīgiem atklājumiem. To īstenos šādi: | Jaunas vajadzības: īpašs atbalsts paredzēts pētījumu priekšlikumiem, kuru mērķis ir noteikt vai sīkāk izpētīt jaunas zinātnes un tehnoloģiju iespējas konkrētā jomā un/vai jomā, kurā saskaras vairākas disciplīnas, jo īpaši saistībā ar potenciāli nozīmīgiem atklājumiem vai tiešiem lietojumiem. To īstenos šādi: |

Grozījums Nr. 32

I pielikums, virsraksts "Pielāgošanās mainīgajām vajadzībām un iespējām", 1. aizzīmes 1. ievilkums

—veicot atvērtus, "augšupējus" pētījumus pašu pētnieku izvēlētos tematos, lai attīstītu jaunas zinātnes un tehnoloģiju iespējas ("Adventure" darbības) vai arī lai novērtētu jaunus atklājumus vai jaunatklātas parādības, kas sabiedrībai varētu norādīt riskus vai problēmas ("Insight" darbības); | —veicot atvērtus, "augšupējus" pētījumus pašu pētnieku izvēlētos tematos, lai attīstītu jaunas zinātnes un tehnoloģiju iespējas ("Adventure" darbības) vai lai pašā sākumā precizētu attīstības virzienus un tendences ar ievērojami perspektīviem lietojumiem ("Foresight" darbības), vai arī lai novērtētu jaunus atklājumus vai jaunatklātas parādības, kas sabiedrībai varētu norādīt riskus vai problēmas ("Insight" darbības); |

Grozījums Nr. 33

I pielikums, virsraksts "Pētījumu rezultātu izplatīšana, zināšanu nodošana un plašākas sabiedrības iesaistīšana", 1. daļa, ievads

Lai sekmētu ES zinātnes sasniegumu plašāku izplatīšanu un izmantošanu, zināšanu un rezultātu izplatīšana, tostarp to nodošana politikas veidotājiem, tiks atbalstīta visās tematiskajās jomās, ieskaitot sakaru tīklu un starpnieku tīklu izveidošanas iniciatīvu, semināru un pasākumu, ārēju ekspertu pieaicināšanas un elektronisko informāciju pakalpojumu finansēšanu. Katrā tematiskajā jomā to īstenos šādi: | Lai sekmētu ES zinātnes sasniegumu plašāku izplatīšanu, izmantošanu un ietekmi, zināšanu izplatīšana un nodošana un rezultātu izmantošana, tostarp to nodošana politikas veidotājiem, tiks atbalstīta visās tematiskajās jomās, ieskaitot sakaru tīklu un starpnieku tīklu izveidošanas iniciatīvu, semināru un pasākumu, ārēju ekspertu pieaicināšanas un informāciju un konsultēšanas pakalpojumu finansēšanu. Katrā tematiskajā jomā to īstenos šādi: |

Grozījums Nr. 34

I pielikums, virsraksts "Pētījumu rezultātu izplatīšana, zināšanu nodošana un plašākas sabiedrības iesaistīšana", 1. daļa, 2. ievilkums

—piedāvājot mērķtiecīgu atbalstu projektiem un konsorcijiem, lai nodrošinātu to piekļuvi vajadzīgajām prasmēm, tādējādi optimizējot rezultātu izmantošanu; | —piedāvājot mērķtiecīgu atbalstu projektiem un konsorcijiem, lai nodrošinātu to piekļuvi vajadzīgajām prasmēm un resursiem, jo īpaši finanšu resursiem, tādējādi optimizējot rezultātu izmantošanu; |

Grozījums Nr. 35

I pielikums, virsraksts "Pētījumu rezultātu izplatīšana, zināšanu nodošana un plašākas sabiedrības iesaistīšana", 1. daļas 3. ievilkums

—veicot īpašus pētījumu rezultātu izplatīšanas pasākumus, kuros jūtama pozitīva un aktīva pieeja vairāku projektu rezultātu izplatīšanai, tostarp arī tādu projektu, kas veikti iepriekšējo pamatprogrammu vai citu pētniecības programmu ietvaros, un kuras vērstas uz īpašiem sektoriem vai ieinteresētu personu grupām kā potenciālajiem rezultātu lietotājiem; | —veicot īpašus pētījumu rezultātu izplatīšanas pasākumus, kuros jūtama pozitīva un aktīva pieeja vairāku projekturezultātu izplatīšanai, tostarp arī tādu projektu, kas veikti iepriekšējo pamatprogrammu vai citu pētniecības programmu ietvaros, un kuras vērstas uz īpašiem sektoriem vai ieinteresētu personu grupām, īpašu uzsvaru liekot uz potenciālajiem rezultātu lietotājiem un pirmsuniversitātes skolotājiem; |

Grozījums Nr. 36

I pielikums, virsraksts "Pētījumu rezultātu izplatīšana, zināšanu nodošana un plašākas sabiedrības iesaistīšana", 1. daļas 5. ievilkums

—ar CORDIS pakalpojumu palīdzību, lai sekmētu zināšanu izplatīšanu un pētījumu rezultātu izmantošanu; | —ar CORDIS pakalpojumu palīdzību, lai sekmētu zināšanu izplatīšanu lietotājiem draudzīgā veidā un pētījumu rezultātu izmantošanu; |

Grozījums Nr. 37

I pielikums, virsraksts "Pētījumu rezultātu izplatīšana, zināšanu nodošana un plašākas sabiedrības iesaistīšana", 1. daļas 6. ievilkums

—rosinot iniciatīvas, lai sekmētu dialogu un debates par zinātniskiem jautājumiem un pētījumu rezultātiem plašākā sabiedrībā ārpus zinātnieku aprindām. | —rosinot iniciatīvas, lai sekmētu dialogu un debates par zinātniskiem jautājumiem un pētījumu rezultātiem plašākā sabiedrībā ārpus zinātnieku aprindām, tostarp paredzot pētījumu izmantošanu pilsoniskās sabiedrības organizāciju labā. |

Grozījums Nr. 38

I pielikums, apakšvirsraksts "Kopīgas tehnoloģiju iniciatīvas", 1. daļa

Nedaudzos gadījumos pētniecības un tehnoloģiju attīstības mērķa darbības jomas un iesaistīto resursu apjoma dēļ ir lietderīga ilgtermiņa partnerību veidošana ar valsts un privātā sektora iesaistīšanu kopīgu tehnoloģiju iniciatīvu veidā. Šajās iniciatīvās, galvenokārt Eiropas tehnoloģiju platformu darba rezultātā, kas aptver vienu vai nedaudzus izvēlētus pētniecības aspektus attiecīgajā jomā, tiks apvienoti privāta sektora ieguldījumi un valsts un Eiropas publiskais finansējums, tostarp dotācijas no Pētniecības pamatprogrammas un Eiropas Investīciju bankas aizdevumi. Kopīgas tehnoloģiju iniciatīvas tiks noteiktas uz atsevišķu priekšlikumu pamata (piemēram, balstoties uz Līguma 171. pantu). | Nedaudzos gadījumos pētniecības un tehnoloģiju attīstības mērķa darbības jomas un iesaistīto resursu apjoma dēļ ir lietderīgailgtermiņa partnerību veidošana ar valsts un privātā sektora iesaistīšanu kopīgu tehnoloģiju iniciatīvu veidā. Šajās iniciatīvās, galvenokārt Eiropas tehnoloģiju platformu darba rezultātā, kas aptver vienu vai nedaudzus izvēlētus pētniecības aspektus attiecīgajā jomā, tiks apvienoti privāta sektora ieguldījumi un valsts un Eiropas publiskais finansējums, tostarp dotācijas no Pētniecības pamatprogrammas un Eiropas Investīciju bankas aizdevumi. Kopīgas tehnoloģiju iniciatīvas tiks noteiktas individuāli uz atsevišķu priekšlikumu pamata (piemēram, balstoties uz Līguma 171. pantu). |

Grozījums Nr. 39

I pielikums, virsraksts "Ārpuskopienas pētniecības programmu koordinēšana", 1. daļa

Šajā jomā veiktajiem pasākumiem izmantos divus galvenos līdzekļus: ERA-NET shēmu un Kopienas līdzdalību kopīgi īstenotās valsts pētniecības programmās (Līguma 169. pants). Darbības izmantos arī, lai veicinātu savstarpēju papildināmību un sinerģiju starp pamatprogrammu un pasākumiem, ko veic saskaņā ar starpvaldību struktūrām, tādām kā EUREKA, EIROforum un COST. Finansiālo atbalstu COST administrēšanas un koordinēšanas darbībām sniegs tā, lai COST arī turpmāk varētu veicināt valstu finansētu pētniecības grupu darba koordinēšanu un pētnieku apmaiņu. | Šajā jomā veiktajiem pasākumiem izmantos divus galvenos līdzekļus: ERA-NET shēmu un Kopienas līdzdalību kopīgi īstenotās valsts pētniecības programmās (Līguma 169. pants). Darbības izmantos arī, lai veicinātu savstarpēju papildināmību un sinerģiju starp pamatprogrammu un pasākumiem, ko veic saskaņā ar starpvaldību struktūrām, tādām kā EUREKA, EIROforum un COST. Ņemot vērā MVU nozīmi ES konkurētspējas attīstībā, īpašu uzmanību pievērsīs palīdzības sniegšanai progresīvo tehnoloģiju MVU, lai tie varētu piekļūt pētniecībai saskaņā ar Līguma 169. pantu (EUREKA un "Eurostars" programmas). Finansiālo atbalstu COST administrēšanas un koordinēšanas darbībām sniegs tā, lai COST arī turpmāk varētu veicināt valstu finansētu pētniecības grupu darba koordinēšanu un pētnieku apmaiņu. |

Grozījums Nr. 40

I pielikums, virsraksts "Starptautiskā sadarbība", ievaddaļa un - 1. ievilkums (jauns)

Starptautiskās sadarbības pasākumi atbalstīs starptautisko zinātnes un tehnoloģiju politiku, kurai ir divi savstarpēji saistīti mērķi: | Starptautiskās sadarbības pasākumi atbalstīs starptautisko zinātnes un tehnoloģiju politiku, kurai ir trīs savstarpēji saistīti mērķi: |

| —izveidot pamatu pētījumiem un iespējām jaunattīstības valstīs un apvienot un stiprināt atbildīgās iestādes: universitātes un valsts un privātos pētnieku apmācības centrus; |

Grozījums Nr. 41

I pielikums, sadaļa "Starptautiskā sadarbība", 1. daļas 1. ievilkums

—atbalstīt un veicināt Eiropas konkurētspēju, veidojot stratēģiskas pētniecības partnerības ar trešām valstīm, ieskaitot augsti industrializētas valstis un valstis ar strauji augošu ekonomiku, uzaicinot labākos trešo valstu zinātniekus strādāt Eiropā un iesaistot sadarbībā ar to; | —atbalstīt un veicināt pasaules nozīmes pētniecības projektus, veidojot stratēģiskas pētniecības partnerības zinātnē un tehnoloģijā ar trešām valstīm, ieskaitot augsti industrializētas valstis un valstis ar strauji augošu ekonomiku, atbalstot trešo valstu zinātnieku mobilitāti, nodrošinot vislabākos apstākļus, kas dod viņiem iespējas strādāt Eiropā un iesaistīties sadarbībā ar to un vēlāk atvieglojot viņu atgriešanos savā valstī; |

Grozījums Nr. 42

I pielikums, sadaļa "Starptautiskā sadarbība", 1. daļas 2. ievilkums

—risināt specifiskas trešām valstīm aktuālas vai globāla rakstura problēmas, pamatojoties uz abpusēju interesi un abpusēju izdevīgumu. | —risināt specifiskas trešām valstīm aktuālas vai globāla rakstura problēmas, nostiprinot pasaules mēroga sadarbības un zināšanu un informācijas apmaiņas koncepciju. |

Grozījums Nr. 43

I pielikums, sadaļa "Starptautiskā sadarbība", 2. daļa

ES starptautiskās zinātniskās sadarbības politika uzsvērs un attīstīs sadarbību, lai radītu un izmantotu zināšanas, kā arī dalītos tajās ar vienlīdzīgu pētniecības partnerību palīdzību, ņemot vērā valsts, reģionālo un sociāli ekonomisko kontekstu un partnervalstu zināšanu bāzi. Stratēģiskajai pieejai jāveicina ES konkurētspēja un globāla ilgtspējīga attīstība, sekmējot partnerību starp ES un trešām valstīm divpusējā, reģionālā un globālā līmenī, pamatojoties uz abpusēju interesi un abpusēju izdevīgumu. Šajā nolūkā arī jāveicina ES kā globāla sadarbības partnera nozīme, iesaistoties daudzpusējās starptautiskās pētniecības programmās. Atbalstītie starptautiskās sadarbības pasākumi būs saistīti ar galvenajiem politiku jautājumiem, lai sekmētu ES starptautisko saistību izpildi un vecinātu Eiropas vērtību izplatīšanu, konkurētspēju, sociāli ekonomiskos sasniegumus, vides aizsardzību un labklājību saskaņā ar ilgtspējīgas attīstības ideju. | ES starptautiskās zinātniskās sadarbības politika uzsvērs un attīstīs sadarbību, lai radītu un izmantotu zināšanas, kā arī dalītos tajās ar vienlīdzīgu pētniecības partnerību palīdzību, ņemot vērā starptautisko, valsts, reģionālo un sociāli ekonomisko kontekstu, kā arī partnervalstu zināšanu bāzi un Eiropas prioritātes. Stratēģiskajai pieejai jāveicina ES konkurētspēja un globāla ilgtspējīga attīstība, sekmējot partnerību starp ES un trešām valstīm divpusējā, reģionālā un globālā līmenī, pamatojoties uz valsts un kopējo interesi (svītrots). Šajā nolūkā arī jāveicina ES kā globāla sadarbības partnera nozīme, iesaistoties daudzpusējās starptautiskās pētniecības programmās. Atbalstītie starptautiskās sadarbības pasākumi būs saistīti ar galvenajiem politiku jautājumiem, lai sekmētu ES starptautisko saistību izpildi un veicinātu rezultātu izplatīšanu nolūkā paaugstināt konkurētspēju, sociāli ekonomiskos sasniegumus, vides aizsardzību un labklājību saskaņā ar ilgtspējīgas attīstības ideju. |

Grozījums Nr. 44

I pielikums, virsraksts "Starptautiskā sadarbība", 3. daļas 2. aizzīme

Veicot īpašus sadarbības pasākumus katrā tematiskajā jomā, kas īpaši paredzēti trešajām valstīm, savstarpējas intereses gadījumos sadarbojoties konkrētu jautājumu risināšanā. Īpašo vajadzību un prioritāšu noteikšana būs cieši saistīta ar attiecīgajiem divpusējiem sadarbības nolīgumiem un ar pašreiz noritošām daudzpusējām un divpusējām reģionālām sarunām starp ES un minētajām valstīm vai valstu grupām. Prioritātes noteiks, pamatojoties uz konkrētām vajadzībām, kā arī reģiona vai valsts ekonomiskās attīstības iespējām un līmeni. Šajā sakarā starptautiskās sadarbības stratēģisko plānu un tās īstenošanas plānu izstrādās, paredzot īpašas mērķtiecīgi vērstas darbības visās tēmās, piemēram, veselība, lauksaimniecība, sanitārā apstrāde, ūdens, pārtikas drošība, sociālā kohēzija, vide, zivsaimniecība, akvakultūra un dabas resursi, ilgtspējīga ekonomiskā politika, kā arī informācijas un komunikācijas tehnoloģijas jomā. Šīs darbības kalpos kā prioritāri līdzekļi, lai īstenotu sadarbību starp ES un minētajām valstīm. Šādas darbības galvenokārt ir pasākumi, kuru mērķis ir veicināt kandidātvalstu, kaimiņvalstu, jaunattīstības un jaunizveidotu valstu pētniecības un sadarbības iespējas. Uz šīm darbībām attieksies atsevišķi mērķtiecīgi uzaicinājumi, un īpaša uzmanība tiks pievērsta tam, lai veicinātu darbību pieejamību attiecīgām trešām valstīm, galvenokārt jaunattīstības valstīm. | Veicot īpašus sadarbības pasākumus katrā tematiskajā jomā, kas īpaši paredzēti trešajām valstīm, savstarpējas intereses gadījumos sadarbojoties konkrētu jautājumu risināšanā. Īpašo vajadzību un prioritāšu noteikšana būs cieši saistīta ar attiecīgajiem divpusējiem sadarbības nolīgumiem un ar pašreiz noritošām daudzpusējām un divpusējām reģionālām sarunām starp ES un minētajām valstīm vai valstu grupām. Prioritātes noteiks, pamatojoties uz savstarpēju ieinteresētību, savstarpēju izdevīgumu un konkrētām vajadzībām, kā arī reģiona vai valsts ekonomiskās attīstības iespējām un līmeni. Šajā sakarā starptautiskās sadarbības stratēģisko plānu un tās īstenošanas plānu izstrādās, paredzot īpašas mērķtiecīgi vērstas darbības visās tēmās, piemēram, veselība, lauksaimniecība, sanitārā apstrāde, ūdens, pārtikas drošība, sociālā kohēzija, vide, zivsaimniecība, akvakultūra un dabas resursi, ilgtspējīga ekonomiskā politika, kā arī informācijas un komunikācijas tehnoloģijas jomā. Šīs darbības kalpos kā prioritāri līdzekļi, lai īstenotu sadarbību starp ES un minētajām valstīm. Tāpat kā savstarpējās ieinteresētības darbības jomas, šādas darbības ietver arī pasākumus, kuru mērķis ir veicināt kandidātvalstu, kaimiņvalstu, jaunattīstības un jaunizveidotu valstu pētniecības un sadarbības iespējas. Uz šīm darbībām attieksies atsevišķi mērķtiecīgi uzaicinājumi, un īpaša uzmanība tiks pievērsta tam, lai veicinātu darbību pieejamību attiecīgām trešām valstīm, galvenokārt jaunattīstības valstīm. |

Grozījums Nr. 45

I pielikums, daļa "Tēmas", 1. iedaļa ("Veselība"), apakšiedaļa "Metode", 1.a daļa (jauna)

| Šim nolūkam tiks nodrošināta pēc iespējas lielāka papildināmība un sinerģija ar citām Kopienas programmām un darbībām un ar valstu un reģionālām pētniecības programmām dažādajās dalībvalstīs. |

Grozījums Nr. 46

I pielikums, daļa "Tēmas", 1. iedaļa ("Veselība"), apakšiedaļa "Metode", 3. daļa

Kad vien tas būs lietderīgi, projektos aplūkos un integrēs dzimumu aspektus. Īpaša uzmanība tiks pievērsta tam, lai iespējami agri izplatītu pētījumu rezultātus un ar pilsonisko sabiedrību, jo īpaši ar pacientu grupām, uzsāktu dialogu par jaunumiem saistībā ar biomedicīnas un ģenētiskajiem pētījumiem. Tiks nodrošināta plaša rezultātu izplatīšana un izmantošana. | Kad vien tas būs lietderīgi, projektos ņems vērā un integrēs dzimumu aspektus. Riska faktori, bioloģiskie mehānismi, cēloņi, klīniskās izpausmes un sekas un slimību ārstēšana vīriešiem un sievietēm bieži atšķiras. Turklāt dažas slimības skar tikai vīriešus vai sievietes, vai ir tiem raksturīgākas (piemēram, fibromialģija/hronisks nogurums, ar ko sievietes slimo daudz biežāk nekā vīrieši). Tāpēc visām darbībām, ko finansē šajā tēmā, ir jāiekļauj iespēja paredzēt šādas atšķirības attiecīgajos pētījumu protokolos, metodoloģijā un rezultātu analīzē. Īpaša uzmanība tiks pievērsta tam, lai iespējami agri izplatītu pētījumu rezultātus un ar pilsonisko sabiedrību, jo īpaši ar pacientu grupām, uzsāktu dialogu par jaunumiem saistībā ar biomedicīnas un ģenētiskajiem pētījumiem. Tiks nodrošināta plaša rezultātu izplatīšana un izmantošana. |

Grozījums Nr. 47

I pielikums, daļa "Tēmas", 1. iedaļa ("Veselība"), apakšiedaļa "Darbības", pirmais virsraksts ("Biotehnoloģija, vispārējie instrumenti un tehnoloģijas cilvēka veselībai"), 1. ievilkums

—Augstas iedarbības pētniecība. Attīstīt jaunus pētniecības instrumentus modernajai bioloģijai, kas veicinātu nozīmīgu datu radīšanu un uzlabotu datu un paraugu (biobankas) standartizāciju, ieguvi un analīzi. Uzmanības lokā būs jaunās tehnoloģijas, kas saistītas ar sekvencēšanu, gēnu ekspresiju, genotipiem un fenotipiem, strukturālo genomiku, bioinformātiku un sistēmu bioloģiju, kā arī citām radniecīgām jomām ("-omikām"). | —Augstas iedarbības pētniecība. Attīstīt jaunus pētniecības instrumentus modernajai bioloģijai, kas veicinātu nozīmīgu datu radīšanu un uzlabotu datu un paraugu (biobankas) standartizāciju, ieguvi un eksperimentālo un bioskaitļošanas analīzi. Uzmanības lokā būs jaunās tehnoloģijas, kas, izmantojot ātras, ekonomiskas un plaši pieejamas metodes, saistītas ar sekvencēšanu, gēnu ekspresiju, genotipiem un fenotipiem, strukturālo genomiku, bioinformātiku un sistēmu bioloģiju, tostarp lieljaudas skaitļošanas tehniku strukturālai modelēšanai, kā arī citām radniecīgām jomām ("-omikām"). |

Grozījums Nr. 172

I pielikums, daļa "Tēmas", 1. iedaļa ("Veselība"), apakšiedaļa "Darbības", pirmais virsraksts ("Biotehnoloģija, vispārējie instrumenti un tehnoloģijas cilvēka veselībai"), 2. ievilkums

—Konstatēšana, diagnostika un kontrole. Attīstīt jaunus vizualizācijas, attēlu veidošanas, konstatēšanas un analīzes instrumentus un tehnoloģijas biomedicīniskajai pētniecībai, slimību paredzēšanai, diagnostikai, kontrolei un prognozēšanai, kā arī ārstnieciskās iejaukšanās atbalstam un vadībai. Uzmanības lokā būs daudzdisciplīnu pieeja, kurā integrētas tādas jomas kā molekulārā un šūnu bioloģija, fizioloģija, ģenētika, fizika, ķīmija, nanotehnoloģijas, mikrosistēmas, ierīces un informācijas tehnoloģijas. Tiks uzsvērtas arī neinvazīvās vai minimāli invazīvās un kvantitatīvās metodes, kā arī kvalitātes nodrošināšanas aspekti. | —Konstatēšana, diagnostika un kontrole. Attīstīt jaunus vizualizācijas, attēlu veidošanas, konstatēšanas un analīzes instrumentus un tehnoloģijas biomedicīniskajai pētniecībai, slimību paredzēšanai, diagnostikai, kontrolei un prognozēšanai, kā arī ārstnieciskās iejaukšanās atbalstam un vadībai. Uzmanības lokā būs daudzdisciplīnu pieeja, prioritāti piešķirot diagnostikas instrumentiem, kas tieši saistīti ar terapiju, kurā integrētas tādas jomas kā molekulārā un šūnu bioloģija, fizioloģija, ģenētika, fizika, ķīmija, nanotehnoloģijas, mikrosistēmas, ierīces un informācijas tehnoloģijas. Tiks uzsvērtas arī neinvazīvās vai minimāli invazīvās un kvantitatīvās metodes, kā arī kvalitātes nodrošināšanas aspekti. |

Grozījums Nr. 48

I pielikums, daļa "Tēmas", 1. iedaļa ("Veselība"), apakšvirsraksts "Darbības", 1. virsraksts "Biotehnoloģija, vispārējie instrumenti un tehnoloģijas cilvēka veselībai", 4. ievilkums

—Terapiju piemērotības, drošuma un efektivitātes prognozēšana. Attīstīt un apstiprināt parametrus, instrumentus, metodes un standartus, kas vajadzīgi, lai līdz pacientam nonāktu droši un efektīvi jauni biomedikamenti (šos jautājumus saistībā ar konvencionālajām zālēm aplūkos ierosinātajā kopīgajā tehnoloģiju iniciatīvā jauno zāļu jomā). Uzmanības lokā būs tādas pieejas kā farmakogenomika, in silico, in vitro (ieskaitot alternatīvas izmēģinājumiem ar dzīvniekiem) un in vivo metodes un modeļi. | —Terapiju piemērotības, drošuma un efektivitātes prognozēšana. Attīstīt un apstiprināt parametrus, instrumentus, metodes un standartus, kas vajadzīgi, lai līdz pacientam nonāktu droši un efektīvi jauni biomedikamenti (šos jautājumus saistībā ar konvencionālajām zālēm aplūkos ierosinātajā kopīgajā tehnoloģiju iniciatīvā jauno zāļu jomā). Uzmanības lokā būs tādas pieejas kā farmakogenomika, in silico, in vitro (ieskaitot alternatīvas izmēģinājumiem ar dzīvniekiem) un in vivo metodes un modeļi, kā arī imūnsistēmu uzraudzība. |

Grozījums Nr. 49

I pielikums, daļa "Tēmas", 1. iedaļa ("Veselība"), apakšiedaļa "Darbības", 2. sadaļa ("Pētniecības atklājumu praktiska izmantošana cilvēka veselībai"), 1. apakšsadaļas 1. aizzīme

Liela mēroga datu vākšana. Izmantot augstas iedarbības tehnoloģijas, lai radītu datus, ar kuru palīdzību iespējams izskaidrot gēnu un gēnu produktu funkcijas un to mijiedarbību kompleksos gēnu tīklos. Uzmanības lokā būs genomika, proteomika, populāciju ģenētika, salīdzinošā un funkcionālā genomika. | Liela mēroga datu vākšana. Izmantot augstas iedarbības tehnoloģijas, lai radītu datus, ar kuru palīdzību iespējams izskaidrot gēnu un gēnu produktu un šūnu sistēmu funkcijas un to mijiedarbību kompleksos gēnu tīklos un svarīgos bioloģiskos procesos (t. i. sinaptiskā un šūnu reorganizācija), kā arī mutāciju procesos. Uzmanības lokā būs genomika, tostarp RNA, proteomika, populāciju ģenētika, salīdzinošā un funkcionālā genomika. |

Grozījums Nr. 50

I pielikums, daļa "Tēmas", 1. iedaļa ("Veselība"), apakšiedaļa "Darbības", 2. sadaļa ("Pētniecības atklājumu praktiska izmantošana cilvēka veselībai"), 2. apakšsadaļas 1. aizzīme

Smadzenes un ar tām saistītās slimības. Labāk izprast smadzeņu dinamiku un integrēto struktūru, izpētīt smadzeņu slimības un meklēt jaunas terapijas. Uzmanības lokā būs smadzeņu funkciju izpēte, no to molekulām līdz pat izziņas procesiem tajās, kā arī neiroloģisko un psihisko slimību un traucējumu pētījumi, tostarp reģeneratīvas un atjaunojošas ārstniecības metodes. | Smadzenes un ar tām saistītās slimības. Labāk izprast smadzeņu dinamiku un integrēto struktūru, izpētīt smadzeņu slimības, tostarp ar dzimumu saistītas saslimšanas un attiecīgās slimības, kas saistītas ar novecošanu (piemēram, demence, Alcheimera vai Parkinsona slimība), un meklēt jaunas terapijas. Uzmanības lokā būs smadzeņu funkciju izpēte no to molekulām līdz pat izziņas procesiem tajās, kā arī smadzeņu disfunkciju izpēte, no sinaptiskās aktivitātes līdz neirodeģenerācijai, lai iegūtu izpratni par smadzenēm globālā līmenī. Tiks veikti neiroloģisko un psihisko slimību un traucējumu pētījumi, tostarp pētījumi par reģeneratīvām un atjaunojošām ārstniecības metodēm un tehnoloģijām. |

Grozījums Nr. 51

I pielikums, daļa "Tēmas", 1. iedaļa "Veselība", apakšiedaļa "Darbības", 2. sadaļa "Pētniecības atklājumu praktiska izmantošana cilvēka veselībai", 2. apakšsadaļas 2. aizzīme

Cilvēka attīstība un novecošana. Labāk izprast cilvēka attīstību mūža garumā un veselīgas novecošanas procesus. Uzmanības lokā būs cilvēka sistēmu un modelētu sistēmu pētījumi, ieskaitot to mijiedarbību ar tādiem faktoriem kā vide, paradumi un dzimums. | Cilvēka attīstība un novecošana. Labāk izprast cilvēka attīstību mūža garumā un veselīgas novecošanas procesus. Uzmanības lokā būs cilvēka sistēmu un modelētu sistēmu un šūnu sistēmu pētījumi, ieskaitot to mijiedarbību ar tādiem faktoriem kā vide, paradumi, kultūra un dzimums, ar mērķi atvieglot tās problēmas, ar kurām ikdienā saskaras gados vecāki cilvēki, no sinaptiskās aktivitātes līdz neirodeģenerācijai, izmantojot, inter alia, klīniskās vai preklīniskās funkcionālās vai molekulārās attēlu veidošanas metodes. |

Grozījums Nr. 52

I pielikums, daļa "Tēmas", 1. iedaļa ("Veselība"), apakšiedaļa "Darbības", 2. sadaļa ("Pētniecības atklājumu praktiska izmantošana cilvēka veselībai"), 4. apakšsadaļa, 1. un 1.a aizzīme (jauna)

Vēzis. Uzmanības lokā būs slimības etioloģija, bioloģisko marķieru un zāļu iedarbības mērķaudu noteikšana un apstiprināšana, kas palīdz slimības profilaksē, agrīnā diagnosticēšanā un ārstēšanā, kā arī prognostiskās, diagnostiskās un ārstnieciskās iejaukšanās metožu efektivitātes novērtēšana. | Vēzis. Uzmanības lokā būs slimības etioloģija, kā arī epidemioloģiskie pētījumi, jaunas zāles/terapijas un riska faktori, vides faktoru, bioloģisko marķieru un zāļu iedarbības mērķaudu noteikšana un apstiprināšana, kas palīdz slimības profilaksē, agrīnā diagnosticēšanā un ārstēšanā, kā arī prognostiskās, diagnostiskās un ārstnieciskās iejaukšanās metožu efektivitātes novērtēšana. |

| Ar vecumu saistīti deģeneratīvi traucējumi |

Grozījums Nr. 53

I pielikums, daļa "Tēmas", 1. iedaļa ("Veselība"), virsraksts "Darbības", 2. virsraksts "Pētniecības atklājumu praktiska izmantošana cilvēka veselībai", 4. apakšsadaļas 3. aizzīme

Diabēts un aptaukošanās. Attiecībā uz pirmo minēto slimību īpaša uzmanība tiks pievērsta dažādu diabēta veidu etioloģijai un to atbilstīgai profilaksei un ārstēšanai. Attiecībā uz otru minēto slimību īpaša uzmanība tiks veltīta daudzdisciplīnu pieejai, ieskaitot ģenētikas, dzīvesveida un epidemioloģijas pētījumus. | Diabēts un aptaukošanās. Attiecībā uz pirmo minēto slimību īpaša uzmanība tiks pievērsta dažādu diabēta veidu etioloģijai un to atbilstīgai profilaksei un ārstēšanai, tostarp šūnu aizstāšanas terapiju. Attiecībā uz otru minēto slimību īpaša uzmanība tiks veltīta daudzdisciplīnu pieejai, ieskaitot ģenētikas, bioķīmijas un fizioloģijas (novērtēta neinvazīvu metožu, piemēram, molekulārā un funkcionālā attēlu iegūšanas, izmantošana) dzīvesveida un epidemioloģijas pētījumus. Gan diabēta, gan aptaukošanās gadījumā uzsvars tiks likts uz jauniešu slimībām un faktoriem, kas parādās bērnībā. |

Grozījums Nr. 54

I pielikums, daļa "Tēmas", 1. iedaļa ("Veselība"), apakšiedaļa "Darbības", 2. sadaļa ("Pētniecības atklājumu praktiska izmantošana cilvēka veselībai"), 4. apakšsadaļa, 3.a daļa (jauna)

| Reimatiskās slimības. uzmanības lokā būs slimības etioloģija, agrīna diagnostika un reimatisko slimību un to ārstēšanas bioloģiskie marķieri ar īpašu uzsvaru uz iekaisumu izraisošām reimatiskām slimībām. |

Grozījums Nr. 55

I pielikums, daļa "Tēmas", 1. iedaļa ("Veselība"), apakšiedaļa "Darbības", 2. aizzīme "Pētniecības atklājumu praktiska izmantošana cilvēka veselībai", 4. apakšsadaļas 5. aizzīme

Citas hroniskas slimības. Uzmanības lokā būs neletālas slimības, kas būtiski ietekmē dzīves kvalitāti lielā vecumā, piemēram, funkcionālie un sensorie traucējumi, kā arī citas hroniskas slimības (piemēram, reimatiskās slimības). | Citas hroniskas slimības. Uzmanības lokā būs neletālas slimības, kas būtiski ietekmē dzīves kvalitāti lielā vecumā, piemēram, funkcionālie un sensorie traucējumi, kā arī citas hroniskas, jo īpaši iekaisuma slimības (piemēram, reimatiskās slimības, tādas kā reimatoīdais artrīts, osteoporoze, demence, un neirodeģeneratīvas slimības). |

Grozījums Nr. 56

I pielikums, daļa "Tēmas", 1. iedaļa ("Veselība"), apakšiedaļa "Darbības", 2. sadaļa "Pētniecības atklājumu praktiska izmantošana cilvēka veselībai", 4. apakšsadaļas 5.a aizzīme (jauna)

| Citas slimības: īpašu uzmanību pievērsīs elpošanas ceļu slimībām, novārtā atstātām slimībām, kā arī uz iedzīvotāju skaita balstītiem pētījumiem, lai izpētītu jaunus riska faktorus. |

Grozījums Nr. 57

I pielikums, daļa "Tēmas", 1. iedaļa "Veselība", apakšiedaļa "Darbības", 2. sadaļa "Pētniecības atklājumu praktiska izmantošana cilvēka veselībai", 4. apakšsadaļa 5.b aizzīme (jauna)

| Audu reģenerācijas pētījumi: īpašu uzmanību pievērsīs audu, piemēram, ādas un sirds audu, reģenerācijas pētījumiem, kuru mērķis būs izprast mehānismus, kas nosaka reģenerācijas procesus, kā arī izstrādāt novatoriskas gēnu un šūnu terapijas metodes. |

Grozījums Nr. 58

I pielikums, daļa "Tēmas", 1. iedaļa ("Veselība"), apakšiedaļa "Darbības", 3. sadaļa ("Eiropas iedzīvotājiem sniegtās veselības aprūpes optimizēšana"), 1. ievilkums

—Uzlabota veselības veicināšana un slimību profilakse. Sniegt pierādījumus par labākajiem sabiedrības veselības pasākumiem, tostarp arī dzīvesveidu un citām pārmaiņām, ko iespējams veikt dažādos līmeņos un dažādos apstākļos. Uzmanības lokā būs veselību ietekmējošie faktori plašākā nozīmē un to mijiedarbība indivīda un sabiedrības līmenī (piemēram, uzturs, stress, tabaka un citas vielas, fiziskās aktivitātes, kultūrvide, sociāli ekonomiskie un vides faktori). Īpaša uzmanība tiks veltīta garīgajai veselībai, aplūkojot to mūža garumā. | —Uzlabota veselības veicināšana un slimību profilakse. Sniegt pierādījumus par labākajiem sabiedrības veselības pasākumiem, tostarp arī dzīvesveidu un citām pārmaiņām, ko iespējams veikt dažādos līmeņos un dažādos apstākļos. Uzmanības lokā būs veselību ietekmējošie faktori plašākā nozīmē un to mijiedarbība indivīda un sabiedrības līmenī (piemēram, uzturs, stress, tabaka un citas vielas, fiziskās aktivitātes, dzīves kvalitāte, kultūrvide, sociāli ekonomiskie, uztura un vides faktori). Īpaša uzmanība tiks veltīta garīgajai veselībai, aplūkojot to mūža garumā. |

Grozījums Nr. 59

I pielikums, daļa "Tēmas", 1. iedaļa ("Veselība"), apakšiedaļa "Darbības", 3. sadaļa ("Eiropas iedzīvotājiem sniegtās veselības aprūpes optimizēšana"), 2. ievilkums

—Klīnisko pētījumu rezultātu izmantošana klīniskajā praksē, ieskaitot zāļu labāku izmantošanu, attiecīgas paradumus ietekmējošas un organizatoriskas pārmaiņas, veselības terapijas un tehnoloģijas. Īpaša uzmanība tiks veltīta pacientu drošībai: noteikta labākā klīniskā prakse, izprasti lēmumu pieņemšanas procesi primārajā un specializētajā klīniskajā aprūpē, kā arī veicināta uz faktiem balstīta medicīna un pacienta tiesību ievērošana. Uzmanība tiks pievērsta stratēģiju salīdzinošai novērtēšanai, dažāda veida ārstnieciskās iejaukšanās, tostarp zāļu lietošanas rezultātu izpētei, ņemot vērā medikamentu lietošanas izraisīto blakusparādību uzraudzības sistēmas datus, pacienta īpatnības (piemēram, ģenētiski noteikto uzņēmību, vecumu, dzimumu un ārsta norādījumu stingru ievērošanu), kā arī rentabilitāti. | —Klīnisko pētījumu rezultātu izmantošana klīniskajā praksē, ieskaitot zāļu labāku izmantošanu (t. i., lai izvairītos no antibiotiku rezistences attīstības), attiecīgas paradumus ietekmējošas un organizatoriskas un sabiedrības veselības aprūpes sistēmas pārmaiņas, veselības terapijas un tehnoloģijas. Īpaša uzmanība tiks veltīta pacientu drošībai, ieskaitot zāļu blaknes: noteikta labākā klīniskā prakse, izprasti lēmumu pieņemšanas procesi primārajā un specializētajā klīniskajā aprūpē, kā arī veicināta uz faktiem balstīta medicīna un pacienta tiesību ievērošana, kas paredzētas pacienta personīgās un sociālās autonomijas veicināšanai. Uzmanība tiks pievērsta stratēģiju salīdzinošai novērtēšanai, dažāda veida ārstnieciskās iejaukšanās, tostarp zāļu lietošanas un jaunu veselības aprūpes tehnoloģiju rezultātu izpētei, ņemot vērā medikamentu lietošanas izraisīto blakusparādību uzraudzības sistēmas datus, pacienta īpatnības (piemēram, ģenētiski noteikto uzņēmību, vecumu, dzimumu un ārsta norādījumu stingru ievērošanu), kā arī rentabilitāti veselības, dzīves kvalitātes un labas prakses ziņā. |

Grozījums Nr. 60

I pielikums, daļa "Tēmas", 1. iedaļa "Veselība", apakšiedaļa "Darbības", 3. sadaļa "Eiropas iedzīvotājiem sniegtās veselības aprūpes optimizēšana", 3. ievilkums

—Veselības sistēmu kvalitāte, solidaritāte un ilgtspējība. Nodrošināt pamatu valstīm, lai tās ieviestu savas veselības sistēmas, balstoties uz citu valstu pieredzi un ņemot vērā valsts apstākļu un iedzīvotāju raksturojuma (novecošana, mobilitāte, migrācija, izglītība, sociāli ekonomiskais statuss un mainīgā darba pasaule utt.) nozīmību. Uzmanības lokā būs veselības sistēmu organizatoriskie, finansiālie un regulatīvie aspekti, to ieviešana un rezultāti, ko vērtēs, nosakot sistēmas efektivitāti, lietderību un taisnīgumu. Īpaša uzmanība tiks pievērsta ieguldījumiem un cilvēkresursiem. | —Veselības sistēmu kvalitāte, solidaritāte un ilgtspējība. Nodrošināt pamatu valstīm, lai tās ieviestu savas veselības sistēmas, balstoties uz citu valstu pieredzi un ņemot vērā valsts apstākļu un iedzīvotāju raksturojuma (novecošana, mobilitāte, migrācija, izglītība, sociāli ekonomiskais statuss un mainīgā darba pasaule utt.) nozīmību. Uzmanības lokā būs veselības sistēmu organizatoriskie, finansiālie un regulatīvie aspekti, to ieviešana un rezultāti, ko vērtēs, nosakot sistēmas efektivitāti, lietderību un taisnīgumu. Īpaša uzmanība tiks pievērsta ieguldījumiem un cilvēkresursiem, kā arī maznodrošināto iedzīvotāju, tostarp invalīdu, piekļuvei veselības aprūpei. |

Grozījums Nr. 61

I pielikums, daļa "Tēmas", 1. iedaļa "Veselība", apakšiedaļa "Darbības", 3. sadaļa "Eiropas iedzīvotājiem sniegtās veselības aprūpes optimizēšana", 3.a ievilkums (jauns)

| —Atbilstoša jauno tehnoloģiju un terapiju izmantošana. Ilgtermiņa drošums un jaunu medicīnas tehnoloģiju (tostarp ierīču) plašas izmantošanas uzraudzība), un uzlabotas terapijas, ka jo īpaši sabiedrības veselībai nodrošina augsta līmeņa aizsardzību. |

Grozījums Nr. 62

I pielikums, daļa "Tēmas", 2. iedaļa ("Pārtika, lauksaimniecība un biotehnoloģija"), apakšiedaļa "Metode", 2. daļa

Lauksaimniecības pārtikas nozare, kurā 90 % uzņēmumu ir MVU, gūs īpašu labumu no daudziem pētījumiem, tostarp mērķtiecīgām pētījumu rezultātu izplatīšanas un tehnoloģiju pārņemšanas darbībām, īpaši saistībā ar augsti attīstītu ekoloģiski efektīvu tehnoloģiju, metodoloģiju un procesu integrēšanu un pārņemšanu praksē, kā arī standartu izstrādi. Uzsākot izmantot augstās tehnoloģijas no tādām sfērām kā biotehnoloģijas, nanotehnoloģijas un informācijas un komunikācijas tehnoloģijas, tiks panākts būtisks ieguldījums tādās jomās kā augu selekcija, uzlabota kultūraugu un augu aizsardzība, progresīvas noteikšanas un uzraudzības tehnoloģijas, ko izmanto pārtikas nekaitīguma un kvalitātes nodrošināšanai, kā arī jauni rūpnieciskie bioprocesi. | Vislabāk pamanāmas pirmām kārtām ir nelielās nozarēs, lauksaimniecības pārtikas nozarē, kurā 90 % uzņēmumu ir MVU, gūs īpašu labumu no daudziem pētījumiem, tostarp mērķtiecīgām pētījumu rezultātu izplatīšanas un tehnoloģiju pārņemšanas darbībām, īpaši saistībā ar augsti attīstītu ekoloģiski efektīvu tehnoloģiju, metodoloģiju un procesu integrēšanu un pārņemšanu praksē, kā arī standartu izstrādi. Uzsākot izmantot augstās tehnoloģijas no tādām sfērām kā biotehnoloģijas, nanotehnoloģijas un informācijas un komunikācijas tehnoloģijas, tiks panākts būtisks ieguldījums tādās jomās kā augu selekcija, uzlabota kultūraugu un augu aizsardzība, progresīvas noteikšanas un uzraudzības tehnoloģijas, ko izmanto pārtikas nekaitīguma un kvalitātes nodrošināšanai, kā arī jauni rūpnieciskie bioprocesi. |

Grozījums Nr. 63

I pielikums, daļa "Tēmas", 2. iedaļa ("Pārtika, lauksaimniecība un biotehnoloģija"), apakšiedaļa "Darbības", 1. sadaļa (".. ilgtspējīga ražošana un apsaimniekošana"), 1.a ievilkums (jauns)

| —Ir skaidri jānosaka, ka bioloģiskās daudzveidības un tās molekulārās raksturošanas izpētes mērķis ir arī šīs daudzveidības aizsardzība, ne tikai jaunu izmantošanas veidu precizēšana. Vides aizsardzība un saglabāšana ir galvenais jautājums bioloģisko resursu ilgtspējīgā apsaimniekošanā. Jāievēro integrācija ar tēmu "Vide". |

Grozījums Nr. 64

I pielikums, daļa "Tēmas", 2. iedaļa ("Pārtika, lauksaimniecība un biotehnoloģija"), apakšiedaļa "Darbības", 1. sadaļa (".. ilgtspējīga ražošana un apsaimniekošana"), 2. ievilkums

—Lauksaimniecības, mežsaimniecības, zivsaimniecības un akvakultūras ilgtspējības un konkurētspējas paaugstināšana, vienlaikus samazinot ietekmi uz vidi, ko panāk, izstrādājot jaunas tehnoloģijas, iekārtas, uzraudzības sistēmas, jaunas ražotnes un ražošanas sistēmas, uzlabojot zinātnisko un tehnisko bāzi zivsaimniecības pārvaldībai, kā arī veicinot labāku izpratni par mijiedarbību starp dažādām sistēmām (lauksaimniecība un mežsaimniecība, zivsaimniecība un akvakultūra), izmantojot vienotas ekosistēmas pieeju. Attiecībā uz bioloģiskajiem resursiem, kas saistīti ar zemi, īpaša uzmanība tiks veltīta ražošanas sistēmām ar nelielu izejvielu patēriņu un bioloģiskās ražošanas sistēmām, uzlabotai resursu apsaimniekošanai, jauniem lopbarības veidiem, jauniem augiem (kultūraugi un koki) ar uzlabotu sastāvu, stresa rezistenci, barības vielu izmantošanas efektivitāti un struktūru. To atbalstīs, veicot pētījumus par jaunu augu sistēmu un produktu bioloģisko nekaitīgumu, līdzās pastāvēšanu un izsekojamību. Augu veselību uzlabos, veicinot labāku izpratni par ekoloģiju, kaitēkļu bioloģiju, slimībām un citiem apdraudējumiem, kā arī sniedzot atbalstu slimību uzliesmojumu kontrolei un ilgtspējīgas kaitēkļu apkarošanas līdzekļu un metožu uzlabošanai. Attiecībā uz ūdens vides bioloģiskajiem resursiem īpaša uzmanība tiks veltīta būtiskām bioloģiskām funkcijām, drošām un videi draudzīgām audzēšanas sistēmām un kultivēto sugu barībai, zivsaimniecības bioloģijai, jauktu sugu zivsaimniecības dinamikai, zivsaimniecības darbību un jūras ekosistēmas mijiedarbībai, kā arī uz zvejas flotēm balstītām, reģionālām, daudzgadīgām pārvaldības sistēmām. | —Lauksaimniecības, mežsaimniecības, zivsaimniecības un akvakultūras ilgtspējības un konkurētspējas paaugstināšana, vienlaikus neapdraudot patērētāju veselību un samazinot ietekmi uz vidi, ko panāk, izstrādājot jaunas tehnoloģijas, iekārtas, uzraudzības sistēmas, jaunas ražotnes un ražošanas sistēmas, uzlabojot zinātnisko un tehnisko bāzi zivsaimniecības un kultūraugu pārvaldībai, kurā izmanto selektīvu augu audzēšanu, augu veselību un optimizētas ražošanas sistēmas, kā arī veicinot labāku izpratni par mijiedarbību starp dažādām sistēmām (lauksaimniecība un mežsaimniecība, zivsaimniecība un akvakultūra), izmantojot vienotas ekosistēmas pieeju. Veicinās dabiskās ekosistēmas saglabāšana (piemēram, Vidusjūras apgabala ekosistēmas), biokontroles aģentu izstrāde un bioloģiskās daudzveidības un metagenomikas mikrobioloģiskais aspekts. Attiecībā uz bioloģiskajiem resursiem, kas saistīti ar zemi, īpaša uzmanība tiks veltīta ražošanas sistēmām ar nelielu izejvielu patēriņu un bioloģiskās ražošanas sistēmām, kvalitatīviem ražošanas plāniem un ģenētiski modificētu organismu ietekmei, un ilgtspējīgai, konkurētspējīgai un daudzšķautņainai lauksaimniecībai un mežsaimniecībai. Tiks veicināta arī uzlabota resursu apsaimniekošana, jauni lopbarības veidi, jauni augi (kultūraugi un koki) ar uzlabotu sastāvu, stresa rezistenci, barības vielu izmantošanas efektivitāti un struktūru. To atbalstīs, veicot pētījumus par jaunu augu sistēmu un produktu bioloģisko nekaitīgumu, līdzās pastāvēšanu un izsekojamību. Augu veselību un kultūraugu aizsardzību uzlabos, veicinot labāku izpratni par ekoloģiju, kaitēkļu bioloģiju, slimībām, nezālēm un citiem apdraudējumiem, kā arī sniedzot atbalstu slimību uzliesmojumu kontrolei un ilgtspējīgas kaitēkļu un nezāļu apkarošanas līdzekļu un metožu uzlabošanai. Tiks izstrādātas uzlabotas metodes augsnes auglības kontrolei, saglabāšanai un veicināšanai. Attiecībā uz ūdens vides bioloģiskajiem resursiem īpaša uzmanība tiks veltīta būtiskām bioloģiskām funkcijām, drošām un videi draudzīgām audzēšanas sistēmām un kultivēto sugu barībai, zivsaimniecības bioloģijai, jauktu sugu zivsaimniecības dinamikai, zivsaimniecības darbību un jūras ekosistēmas mijiedarbībai, kā arī uz zvejas flotēm balstītām, reģionālām, daudzgadīgām pārvaldības sistēmām. |

Grozījums Nr. 65

I pielikums, daļa "Tēmas", 2. iedaļa ("Pārtika, lauksaimniecība un biotehnoloģija"), apakšiedaļa "Darbības", 1. sadaļa (".. ilgtspējīga ražošana un apsaimniekošana"), 3. ievilkums

—Optimizēta dzīvnieku audzēšana un labturība visās lauksaimniecības, zivsaimniecības un akvakultūras jomās, cita starpā izmantojot ģenētiskās zināšanas, jaunas selekcijas metodes, uzlabotu izpratni par dzīvnieku fizioloģiju un uzvedību, kā arī labāku izpratni par dzīvnieku infekcijas slimībām, tostarp zoonozēm, un to kontroli. Zoonožu problēmu risinās arī, izstrādājot instrumentus to uzraudzībai, profilaksei un kontrolei, veicot atbalsta izpēti un lietišķus pētījumus par vakcīnām un diagnostiku, pētot jau zināmu un jaunu infekciju izraisītāju ekoloģiju un citus apdraudējuma faktorus, tai skaitā ļaunprātīgas darbības, kā arī dažādu lauksaimniecības sistēmu un klimata ietekmi. Tiks radītas arī jaunas zināšanas dzīvnieku atkritumu drošai apglabāšanai un ražošanas blakusproduktu labākai apsaimniekošanai. | —Optimizēta dzīvnieku audzēšana, veselība un labturība visās lauksaimniecības, zivsaimniecības un akvakultūras jomās, cita starpā izmantojot ģenētiskās zināšanas, jaunas selekcijas metodes, uzlabotu izpratni par dzīvnieku fizioloģiju un uzvedību, kā arī labāku izpratni par dzīvnieku infekcijas slimībām, tostarp zoonozēm un to patogēnajiem mehānismiem, un to kontroli. Zoonožu problēmu risinās arī, izstrādājot instrumentus to uzraudzībai, profilaksei un kontrolei, veicot atbalsta izpēti un lietišķus pētījumus par vakcīnām un diagnostiku, pētot jau zināmu un jaunu infekciju izraisītāju ekoloģiju un citus apdraudējuma faktorus, tai skaitā ļaunprātīgas darbības, kā arī dažādu lauksaimniecības sistēmu un klimata ietekmi. Šajā sakarā tas nozīmē pētīt lauksaimniecības pielāgošanu klimatisko joslu nobīdes gadījumā. Tiks radītas arī jaunas zināšanas dzīvnieku atkritumu drošai apglabāšanai un ražošanas blakusproduktu labākai apsaimniekošanai. Tiks ņemti vērā citi draudi ilgtspējībai un pārtikas ražošanas drošumam, piemēram, klimata pārmaiņu iespējamā ietekme uz ražošanas procesiem. |

Grozījums Nr. 66

I pielikums, daļa "Tēmas", 2. iedaļa ("Pārtika, lauksaimniecība un biotehnoloģija"), apakšiedaļa "Darbības", 1. sadaļa (".. ilgtspējīga ražošana un apsaimniekošana"), 4. ievilkums

—Tiks nodrošināti instrumenti, kas nepieciešami politikas veidotājiem un citiem dalībniekiem, lai atbalstītu attiecīgo stratēģiju, politiku un tiesību aktu īstenošanu, un jo īpaši, lai atbalstītu uz zināšanām balstītas Eiropas bioekonomikas izveidošanu lauku un piekrastes reģionu attīstības vajadzībām. Kopīgā zivsaimniecības politika tiks atbalstīta, izstrādājot adaptīvas metodes vienotas ekosistēmas pieejai jūras resursu ieguvei. Pētniecība visās politikas jomās ietvers sociāli ekonomiskos pētījumus, dažādu lauksaimniecības sistēmu, rentablu zivsaimniecības pārvaldības sistēmu, nepārtikas dzīvnieku audzēšanas un lauksaimniecības un mežsaimniecības mijiedarbības salīdzinošo izpēti, kā arī pētījumus lauku un piekrastes reģionu iedzīvotāju pārticības uzlabošanai. | —Tiks nodrošināti instrumenti, kas nepieciešami politikas veidotājiem un citiem dalībniekiem, lai atbalstītu attiecīgo stratēģiju, politiku un tiesību aktu īstenošanu, un jo īpaši, lai atbalstītu uz zināšanām balstītas Eiropas bioekonomikas izveidošanu lauku un piekrastes reģionu attīstības vajadzībām un izveidotu novatoriskus mehānismus mežu apsaimniekošanai, metodes aizsardzībai pret ugunsgrēkiem un to apkarošanai un pasākumus lauksaimniecības izraisītas erozijas un sausuma novēršanai. Tiks atbalstīta kopējā lauksaimniecības politika, Kopienas dzīvnieku veselības politika, ES meža stratēģija un kopējā zivsaimniecības politika. Īpaši tiks atbalstīta kopīgā zivsaimniecības politika, izstrādājot adaptīvas metodes vienotas ekosistēmas pieejai jūras resursu ieguvei. Pētniecība visās politikas jomās ietvers sociāli ekonomiskos pētījumus, socioloģiskos pētījumus par situāciju laukos, dažādu lauksaimniecības sistēmu, rentablu zivsaimniecības pārvaldības sistēmu, nepārtikas dzīvnieku audzēšanas un lauksaimniecības un mežsaimniecības mijiedarbības salīdzinošo izpēti, kā arī pētījumus lauku un piekrastes reģionu iedzīvotāju pārticības uzlabošanai. |

Grozījums Nr. 68

I pielikums, daļa "Tēmas", 2. iedaļa ("Pārtika, lauksaimniecība un biotehnoloģija"), apakšiedaļa "Darbības", 2. sadaļa ("Princips "no galda uz saimniecību": pārtika, veselība un labklājība"), 2. ievilkums

—Izpratne par uztura izvēles faktoriem un paradumiem, kas ir galvenais kontrolējamais faktors, kurš nosaka ar uzturu un slimībām saistīto traucējumu rašanās biežumu un attīstību. Šī tēma ietvers uztura genomikas un sistēmu bioloģijas attīstību un izmantošanu, uztura, fizioloģisko un psiholoģisko funkciju mijiedarbības pētījumus. Pētījumu rezultāti var būt par iemeslu, lai pārveidotu pārtikas pārstrādes produktus un izveidotu jaunus produktus, diētiskus pārtikas produktus un pārtikas produktus ar izcilām uzturvērtības un veselīguma īpašībām. Tradicionālās, vietējās un sezonālās pārtikas un uztura pētījumi arī būs nozīmīgi, lai iezīmētu konkrētu pārtikas produktu ietekmi uz veselību un izstrādātu integrētus norādījumus attiecībā uz pārtiku. | —Izpratne par uztura izvēles faktoriem un paradumiem, kas ir galvenais kontrolējamais faktors, kurš nosaka ar uzturu un slimībām saistīto traucējumu rašanās biežumu un attīstību, ieskaitot liekā svara problēmu (bērniem un pieaugušajiem) un alerģijas; uzturs saistībā ar slimību profilaksi, ieskaitot zināšanas par pārtikas produktu veselīgumu, īpašībām un sastāvdaļām. Šī tēma ietvers uztura genomikas un sistēmu bioloģijas attīstību un izmantošanu, turklāt īpašu uzmanību integrētas pieejas veidā pievēršot uztura, fizioloģisko un psiholoģisko funkciju mijiedarbības pētījumus. Pētījumu rezultāti var būt par iemeslu, lai pārveidotu pārtikas pārstrādes produktus un izveidotu jaunus produktus, diētiskus pārtikas produktus un pārtikas produktus ar izcilām uzturvērtības un veselīguma īpašībām. Tradicionālās, vietējās un sezonālās pārtikas un uztura pētījumi arī būs nozīmīgi, lai iezīmētu konkrētu pārtikas produktu ietekmi uz veselību un izstrādātu integrētus norādījumus attiecībā uz pārtiku. |

Grozījums Nr. 69

I pielikums, daļa "Tēmas", 2. iedaļa ("Pārtika, lauksaimniecība un biotehnoloģija"), apakšiedaļa "Darbības", 2. sadaļa ("Princips "no galda uz saimniecību": pārtika, veselība un labklājība"), 3. ievilkums

—Optimizēt jauninājumus Eiropas pārtikas nozarē, integrējot progresīvas tehnoloģijas tradicionālajā pārtikas ražošanā un ražošanas pamattehnoloģijās, lai uzlabotu pārtikas funkcionalitāti; tādu pārstrādes un iepakošanas procesu izstrāde un demonstrējumi, kuros izmanto augstās tehnoloģijas un kas ir ekoloģiski efektīvi; inteliģentas kontroles sistēmas un efektīvāka ražošanas blakusproduktu, atkritumu un enerģijas apsaimniekošana. Jaunos pētījumos arī izstrādās ilgtspējīgas un jaunas tehnoloģijas dzīvnieku barošanai, tostarp drošai barības pārstrādei, un barības kvalitātes kontrolei. | —Optimizēt jauninājumus Eiropas pārtikas nozarē, integrējot progresīvas tehnoloģijas tradicionālajā pārtikas ražošanā un ražošanas pamattehnoloģijās, lai uzlabotu pārtikas funkcionalitāti; jaunu sastāvdaļu un produktu izstrāde, uzglabāšanas metodes un tehnoloģijas un organoleptiskie aspekti pārtikas ražošanā un jaunās pārtikas sastāvdaļās; tādu pārstrādes un iepakošanas procesu izstrāde un demonstrējumi, kuros izmanto augstās tehnoloģijas un kas ir ekoloģiski efektīvi; inteliģentas kontroles sistēmas un efektīvāka ražošanas blakusproduktu, atkritumu un enerģijas apsaimniekošana. Jaunos pētījumos arī izstrādās ilgtspējīgas un jaunas tehnoloģijas dzīvnieku barošanai, tostarp drošai barības pārstrādei, un barības kvalitātes kontrolei. |

Grozījums Nr. 70

I pielikums, daļa "Tēmas", 2. iedaļa ("Pārtika, lauksaimniecība un biotehnoloģija"), apakšiedaļa "Darbības", 2. sadaļa ("Princips "no galda uz saimniecību": pārtika, veselība un labklājība"), 5. ievilkums

—Aizsargāt gan cilvēka, gan vides veselību, veicinot labāku izpratni par pārtikas/barības ķēžu un vides savstarpējo ietekmi. Tiks veikti pētījumi par pārtikas piesārņotājiem un veselības stāvokli, pilnveidojot instrumentus un metodes, lai novērtētu pārtikas un barības ķēžu ietekmi uz vidi. Pārtikas ķēžu kvalitātes un integritātes nodrošināšanai nepieciešami jauni preču ķēžu analīzes modeļi un visaptverošas pārtikas ķēdes pārzināšanas koncepcijas, kas ietver arī patērētāju aspektu. | —Aizsargāt gan cilvēka, gan vides veselību, veicinot labāku izpratni par pārtikas/barības ķēžu un vides savstarpējo ietekmi. Tiks veikti pētījumi par pārtikas piesārņotājiem un veselības stāvokli, pilnveidojot instrumentus un metodes, lai novērtētu pārtikas un barības ķēžu ietekmi uz vidi. Pārtikas ķēžu kvalitātes un integritātes nodrošināšanai nepieciešami jauni preču ķēžu analīzes modeļi un visaptverošas pārtikas ķēdes pārzināšanas koncepcijas, kas ietver arī patērētāju aspektu. Tiks pētīta jaunu izsekojamības metožu izstrāde (gan ģenētiski modificētiem, gan nemodificētiem organismiem) un dzīvnieku barības un veterināro medikamentu ietekme uz cilvēku veselību. |

Grozījums Nr. 71

I pielikums, daļa "Tēmas", 2. iedaļa ("Pārtika, lauksaimniecība un biotehnoloģija"), apakšiedaļa "Starptautiskā sadarbība", 1. daļa

Starptautiskā sadarbība ir viens no pārtikas, lauksaimniecības un biotehnoloģiju pētniecības prioritārajiem aspektiem, ko aktīvi veicinās visā jomā. Tiks atbalstīti pētījumi, kas ir īpaši noderīgi jaunattīstības valstīm, ņemot vērā Tūkstošgades attīstības mērķus un jau uzsāktās darbības. Tiks veikti īpaši pasākumi, lai sekmētu sadarbību starp prioritārām partnervalstīm un reģioniem, jo īpaši tiem, kas iesaistīti divpusējās reģionu sarunās un divpusējos zinātnes un tehnoloģiju nolīgumos, kā arī starp kaimiņvalstīm, jaunatīstības valstīm un valstīm ar strauji augošu ekonomiku. | Starptautiskā sadarbība ir viens no pārtikas, lauksaimniecības un biotehnoloģiju pētniecības prioritārajiem aspektiem, ko aktīvi veicinās visā jomā. Tiks atbalstīti pētījumi, kas ir īpaši noderīgi jaunattīstības valstīm, ņemot vērā Tūkstošgades attīstības mērķus un jau uzsāktās darbības (piemēram, tīkli, kas paredzēti, lai uzlabotu augsnes un ūdens apsaimniekošanu). Tiks veikti īpaši pasākumi, lai sekmētu sadarbību starp prioritārām partnervalstīm un reģioniem, jo īpaši tiem, kas iesaistīti divpusējās reģionu sarunās un divpusējos zinātnes un tehnoloģiju nolīgumos, kā arī starp kaimiņvalstīm, jaunatīstības valstīm un valstīm ar strauji augošu ekonomiku. |

Grozījums Nr. 72

I pielikums, daļa "Tēmas", 2. iedaļa ("Pārtika, lauksaimniecība un biotehnoloģija"), apakšiedaļa "Starptautiskā sadarbība", 2. daļa

Turklāt tiks uzsākta daudzpusēja sadarbība, gan lai risinātu problēmas, kam nepieciešami plaši starptautiski centieni, tādas kā augu un mikroorganismu sistēmu bioloģijas mērogi un sarežģītība, gan arī lai pievērstos globālām problēmām un ES starptautiskajām saistībām (pārtikas un dzeramā ūdens drošība un nekaitīgums, dzīvnieku slimību globāla izplatīšanās, bioloģiskās daudzveidības vienlīdzīga izmantošana, pasaules zivsaimniecības resursu atjaunošana, līdz 2015. gadam sasniedzot maksimālo ilgtspējīgo produktivitāti, klimata pārmaiņu ietekme un ietekme uz klimatu). | Turklāt tiks uzsākta daudzpusēja sadarbība, gan lai risinātu problēmas, kam nepieciešami plaši starptautiski centieni, tādas kā augu un mikroorganismu sistēmu bioloģijas mērogi un sarežģītība, gan arī lai pievērstos globālām problēmām un ES starptautiskajām saistībām (pārtikas un dzeramā ūdens drošība un nekaitīgums, dzīvnieku slimību globāla izplatīšanās, bioloģiskās daudzveidības vienlīdzīga izmantošana, pasaules zivsaimniecības resursu atjaunošana, līdz 2015. gadam sasniedzot maksimālo ilgtspējīgo produktivitāti, sadarbojoties ar ANO pārtikas un lauksaimniecības organizāciju, un klimata pārmaiņu ietekme un ietekme uz klimatu). |

Grozījums Nr. 73

I pielikums, daļa "Tēmas", 3. iedaļa ("Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas"), apakšiedaļa "Mērķis"

Uzlabot Eiropas rūpniecības konkurētspēju un dot Eiropai iespēju apgūt un pielāgot informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) nākotnes attīstību, lai izpildītu sabiedrības un tautsaimniecības prasības. Darbības stiprinās Eiropas zinātnes un tehnoloģiju bāzi un nodrošinās tās vadošo pozīciju pasaulē IKT jomā, palīdzēs virzīt un veicināt jauninājumus, izmantojot IKT, un nodrošinās, ka IKT attīstība sniedz tūlītējas priekšrocības Eiropas valstu iedzīvotājiem, uzņēmumiem, tautsaimniecības nozarēm un valdībām. | Uzlabot Eiropas rūpniecības konkurētspēju un dot Eiropai iespēju apgūt un pielāgot informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) nākotnes attīstību, lai izpildītu sabiedrības un tautsaimniecības prasības. Darbības stiprinās Eiropas zinātnes un tehnoloģiju bāzi un nodrošinās tās vadošo pozīciju pasaulē IKT jomā, palīdzēs virzīt un veicināt jauninājumus, izmantojot IKT, un nodrošinās, ka IKT attīstība sniedz tūlītējas priekšrocības visiem Eiropas valstu iedzīvotājiem, jo īpaši vecākiem cilvēkiem un tiem, kurus apdraud sociālā atstumtība, piemēram, invalīdiem un tiem, kuriem ir apgrūtināta piekļuve IKT, uzņēmumiem, tautsaimniecības nozarēm un valdībām. Šo darbību prioritārie mērķi būs digitālās plaisas samazināšana un informatīvās atstumšanas mazināšana. |

Grozījums Nr. 74

I pielikums, daļa "Tēmas", 3. iedaļa ("Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas"), apakšiedaļa "Ievads", 1. daļa

Informācijas un komunikācijas tehnoloģijām (IKT) ir svarīga un pierādīta nozīme jauninājumu un jaunrades, kā arī konkurētspējas veicināšanā visās ražošanas un pakalpojumu nozarēs. Tām ir liela nozīme galveno sabiedrības problēmu risināšanā un sabiedrisko pakalpojumu modernizēšanā, uz tām balstās arī progress visās zinātnes un tehnoloģiju jomās. Tādēļ Eiropai jāapgūst un jāpielāgo IKT turpmāka attīstība un jāpanāk, ka ar IKT saistītie pakalpojumi un produkti tiek ieviesti un izmantoti, lai iedzīvotājiem un uzņēmumiem sagādātu iespējami lielākas priekšrocības. | Informācijas un komunikācijas tehnoloģijām (IKT) ir svarīga un pierādīta nozīme jauninājumu un jaunrades, kā arī konkurētspējas veicināšanā visās ražošanas un pakalpojumu nozarēs. IKT var būt svarīga nozīme arī zināšanu un pētījumu rezultātu izplatīšanā un to pieejamības nodrošināšanā. Tām ir liela nozīme galveno sabiedrības problēmu risināšanā un sabiedrisko pakalpojumu modernizēšanā, tās veicina progresu visās zinātnes un tehnoloģiju jomās. Tās palīdz uzlabot un dažādot pieeju informācijai, un tām ir jāveicina pilsoņu aktīva līdzdalība. Tādēļ Eiropai ir jāveicina IKT turpmāka attīstība atvērtības un iekļaušanas virzienā un jāpanāk, ka tiek ieviesti un izmantoti ar IKT saistīti savietojami un droši pakalpojumi un produkti, lai iedzīvotājiem un uzņēmumiem sagādātu iespējami lielākas priekšrocības. |

Grozījums Nr. 75

I pielikums, daļa "Tēmas", 3. iedaļa ("Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas"), apakšiedaļa "Ievads", 4. daļa

IKT tēmā par prioritāriem izvirzīti stratēģiskie pētījumi saistībā ar galvenajiem tehnoloģiju pīlāriem, tajā nodrošināta tehnoloģiju pilnīga integrācija un paredzētas zināšanas un līdzekļi, lai attīstītu plašu novatorisku IKT lietojumu spektru. Šie pasākumi veicinās rūpnieciskos un tehnoloģiskos sasniegumus IKT nozarē un uzlabos to nozaru konkurētspēju, kurās intensīvi izmanto IKT, gan ieviešot novatoriskus, augstvērtīgus uz IKT balstītus produktus un pakalpojumus, gan uzlabojot organizatoriskos procesus uzņēmumos un pārvaldes iestādēs. Šajā tēmā tiks atbalstītas citas Eiropas Savienības politikas, mobilizējot IKT, lai apmierinātu valstiskās un sabiedriskās vajadzības. | IKT tēmā par prioritāriem izvirzīti stratēģiskie pētījumi saistībā ar galvenajiem tehnoloģiju pīlāriem, tajā nodrošināta tehnoloģiju pilnīga integrācija un paredzētas zināšanas un līdzekļi, lai attīstītu plašu novatorisku IKT lietojumu spektru. Šie pasākumi veicinās rūpnieciskos un tehnoloģiskos sasniegumus IKT nozarē un uzlabos to nozaru konkurētspēju, kurās intensīvi izmanto IKT, gan ieviešot novatoriskus, augstvērtīgus uz IKT balstītus produktus un pakalpojumus, gan izmantojot jaunus vai uzlabotus organizatoriskos procesus uzņēmumos un pārvaldes iestādēs. Šajā tēmā tiks atbalstītas citas Eiropas Savienības politikas, mobilizējot IKT, lai apmierinātu valstiskās un sabiedriskās vajadzības, piemēram, veselības un vides aizsardzība. |

Grozījums Nr. 76

I pielikums, daļa "Tēmas", 3. iedaļa ("Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas"), apakšiedaļa "Ievads", 5. daļa

Darbības aptvers sadarbības un sakaru tīklu veidošanas pasākumus, atbalstīs kopīgās tehnoloģiju iniciatīvas, ieskaitot izvēlētus pētījumu aspektus nanoelektronikas tehnoloģiju un iegulto datorsistēmu jomās, un valstu programmu koordinēšanas iniciatīvas, tostarp interaktīvas automatizētas vides jomā. Darbību prioritāšu vidū būs tēmas, kas cita starpā pamatojas uz Eiropas tehnoloģiju platformu darbu. Tiks veicināta arī tematiska sinerģija ar darbībām citu īpašo programmu ietvaros. | Darbības aptvers sadarbības un sakaru tīklu veidošanas pasākumus, kā arī varētu atbalstīt kopīgās tehnoloģiju iniciatīvas un valstu programmu koordinēšanas iniciatīvas tostarp nanotehnoloģijas, iegultās sistēmas un interaktīvo automatizēto vidi). Darbību prioritāšu vidū būs tēmas, kas cita starpā pamatojas uz Eiropas tehnoloģiju platformu darbu. Tiks veicināta arī tematiska sinerģija ar darbībām citu īpašo programmu ietvaros. Tiks nodrošināta pēc iespējas lielāka sinerģija un papildināmība arī ar citām Kopienas programmām un iniciatīvām, jo īpaši ar struktūrfondiem, konkurētspējas un jauninājumu ietvarprogrammas iniciatīvu, i2010 iniciatīvu un dalībvalstu valsts un reģionālajām ar IKT saistītajām programmām. |

Grozījums Nr. 77

I pielikums, daļa "Tēmas", 3. iedaļa ("Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas"), apakšiedaļa "Darbības", 1. sadaļa ("IKT tehnoloģiju pīlāri"), 1. ievilkums

—Nanoelektronika, fotonika un integrētas mikro/nanosistēmas. Procesu, iekārtu un projektu tehnoloģijas, lai uzlabotu komponentu, vienkristālshēmu, pakotnes sistēmu un integrēto sistēmu apjomu, blīvumu, veiktspēju, energoefektivitāti, ražošanu un rentabilitāti; fotoniskie pamatkomponenti plašam lietojumu klāstam; augstas veiktspējas/lielblīvuma datu uzglabāšanas sistēmas; lielformāta displeja modeļi ar augstu integritātes pakāpi; uztverošās, aktivējošās, redzamības uzlabošanas un attēlu veidošanas ierīces; sistēmas ar ārkārtīgi zemu jaudu, alternatīvie enerģijas avoti/uzglabāšana; heterogēno tehnoloģiju/sistēmu integrēšana; daudzfunkcionālas integrētas mikro-nano-bio-info sistēmas; lielformāta elektronika; integrēšana dažādos materiālos/priekšmetos; saskarsme ar dzīviem organismiem; molekulu vai atomu apkopošana (apvienošanās) stabilās struktūrās. | —Nanoelektronika, fotonika un integrētas mikro/nanosistēmas. Procesu, iekārtu, projektu un testēšanas tehnoloģijas un metodoloģijas, lai uzlabotu komponentu, vienkristālshēmu, pakotnes sistēmu un integrēto sistēmu apjomu, blīvumu, veiktspēju, energoefektivitāti, ražošanu un rentabilitāti; fotoniskie pamatkomponenti, lai radītu, ietekmētu un konstatētu gaismu plašam lietojumu klāstam, kas ietver īpaši ātrus komponentus; RF sistēmas; augstas veiktspējas/lielblīvuma datu uzglabāšanas sistēmas; lielformāta displeja modeļi ar augstu integritātes pakāpi; uztverošās, aktivējošās, redzamības uzlabošanas un attēlu veidošanas ierīces; sistēmas ar ārkārtīgi zemu jaudu, alternatīvie enerģijas avoti/uzglabāšana; heterogēno tehnoloģiju/sistēmu integrēšana; viedas sistēmas; daudzfunkcionālas integrētas mikro-nano-bio-info sistēmas; lielformāta elektronika; integrēšana dažādos materiālos/priekšmetos; saskarsme ar dzīviem organismiem; molekulu vai atomu apkopošana (apvienošanās) stabilās struktūrās. |

Grozījums Nr. 78

I pielikums, daļa "Tēmas", 3. iedaļa ("Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas"), apakšiedaļa "Darbības", 1. sadaļa ("IKT tehnoloģiju pīlāri"), 2. ievilkums

—Plaši pieejami neierobežotas jaudas sakaru tīkli: rentablas mobilo un platjoslas tīklu tehnoloģijas un sistēmas, tostarp virszemes un satelītu tīkli; dažādu fiksēto, mobilo, bezvadu un apraides tīklu konverģence, kas sniedzas no personālā mēroga līdz reģionālam un globālam mērogam; kabeļu un bezvadu sakaru pakalpojumu un lietojumu savietojamība, tīkla resursu pārvaldība, pakalpojumu konfigurācijas maiņas iespējas; īpaši intelektuālu multimēdiju ierīču, sensoru un mikroshēmu kompleksu tīklu veidošana. | —Plaši pieejami lielas jaudas sakaru tīkli: pārkonfigurējamas un elastīgas mobilo un platjoslas tīklu tehnoloģijas, sistēmas un struktūras, tostarp virszemes un satelītu tīkli; dažādu fiksēto, mobilo, bezvadu un apraides tīklu un pakalpojumu konverģence, kas sniedzas no personālā mēroga līdz reģionālam un globālam mērogam; pakalpojumu izplatīšanas infrastruktūra un struktūra, kabeļu un bezvadu sakaru pakalpojumu un lietojumu savietojamība, tīkla resursu pārvaldība (ieskaitot efektivitāti un pakalpojumu kvalitāti (QoS)), pakalpojumu konfigurācijas maiņas iespējas; īpaši intelektuālu multimēdiju ierīču, sensoru un mikroshēmu kompleksu tīklu veidošana. |

Grozījums Nr. 79

I pielikums, daļa "Tēmas", 3. iedaļa "Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas", apakšiedaļa "Darbības", 1. sadaļa ("IKT tehnoloģiju pīlāri"), 3. ievilkums

—Iegultās sistēmas, skaitļošanas tehnika un kontrole: jaudīgākas, drošākas, izplatītākas, uzticamākas un efektīvākas datortehnikas un programmatūras sistēmas, kuras var uztvert un kontrolēt vidi, un pielāgoties tai, tādējādi optimizējot resursu izmantošanu; metodes un instrumenti sistēmu modelēšanai, projektēšanai un tehniskajiem pētījumiem, lai sekmīgi pārvarētu sarežģītību; atvērtas, saliktas struktūras un neierobežotas platformas, starpprogrammatūra un dalītas operētājsistēmas, lai panāktu patiešām viengabalainu sadarbīgu un visaptverošu augsti attīstītu vidi uztveršanai, aktivizēšanai, saziņai, glabāšanai un pakalpojumu sniegšanai; skaitļošanas tehnikas struktūras, kas ietver heterogēnus, tīklā savienotus un pārkonfigurējamus komponentus, ieskaitot kompilēšanu, programmēšanu un izpildes laika atbalstu; lielformāta, dalītu un nenoteiktu sistēmu kontrole. | —Iegultās sistēmas, skaitļošanas tehnika un kontrole: jaudīgākas, drošākas, izplatītākas, uzticamākas un efektīvākas datortehnikas un programmatūras sistēmas, kuras var uztvert un kontrolēt vidi, un pielāgoties tai, tādējādi optimizējot resursu izmantošanu; metodes un instrumenti sistēmu modelēšanai, projektēšanai, analīzei, tehniskajiem pētījumiem un apstiprināšanai, lai sekmīgi pārvarētu sarežģītību; atvērtas, saliktas struktūras un neierobežotas platformas, starpprogrammatūra un dalītas operētājsistēmas, lai panāktu patiešām viengabalainu sadarbīgu un visaptverošu augsti attīstītu vidi uztveršanai, aktivizēšanai, saziņai, glabāšanai un pakalpojumu sniegšanai; skaitļošanas tehnikas struktūras, kas ietver heterogēnus, tīklā savienotus un pārkonfigurējamus komponentus, ieskaitot kompilēšanu, programmēšanu un izpildes laika atbalstu; lielformāta, dalītu un nenoteiktu sistēmu, augstas veiktspējas skaitļošanas tehnikas (datortehnikas un programmatūras) kontrole. |

Grozījums Nr. 80

I pielikums, daļa "Tēmas", 3. iedaļa "Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas", apakšiedaļa "Darbības", 1. sadaļa ("IKT tehnoloģiju pīlāri"), 4. ievilkums

—Programmatūra, tīkli (Grids), drošība un uzticamība: tehnoloģijas, instrumenti un metodes dinamisku un uzticamu programmatūru, struktūru un starpprogrammatūru sistēmu izveidei, kas veido pamatu uz zināšanām balstītiem pakalpojumiem, tostarp minēto sistēmu piedāvājums komunālo pakalpojumu veidā; uz pakalpojumiem orientētas, savietojamas un neierobežotas infrastruktūras, resursu tīklveida virtualizācija, operētājsistēmas, kuru centrālais elements ir tīkls; atvērtas platformas un kooperatīvas metodes programmatūru, pakalpojumu un sistēmu izstrādāšanai; komponēšanas rīki; risinājumu meklēšana kompleksu sistēmu jaunas uzvedības gadījumos; lielformāta, dalītu un periodiski savienotu sistēmu un pakalpojumu uzticamības un elastīguma uzlabošana; drošas un uzticamas sistēmas un pakalpojumi, ieskaitot privātumu respektējošu piekļuves kontroli un autentificēšanu, dinamiskas drošības un uzticamības politikas, uzticamības un uzticēšanās metamodeļi. | —Programmatūra, tīkli (Grids), pakalpojumu izplatīšanas struktūra, drošība un uzticamība: tehnoloģijas, instrumenti un metodes augstas kvalitātes dinamisku un uzticamu programmatūru izstrādei un apstiprināšanai, augstas kvalitātes izplatīšanas pakalpojumi un tehnoloģijas, instrumenti un metodes struktūru un starpprogrammatūru sistēmu izveidei un apstiprināšanai, kas veido pamatu uz zināšanām balstītiem pakalpojumiem, tostarp minēto sistēmu piedāvājums komunālo pakalpojumu veidā; uz pakalpojumiem orientētas, savietojamas un neierobežotas infrastruktūras, resursu, tostarp konkrētām nozarēm raksturīgo platformu, tīklveida virtualizācija, operētājsistēmas, kuru centrālais elements ir tīkls; atklātā pirmkoda programmatūras; atvērtas platformas un kooperatīvas metodes programmatūru, arī brīvo un atklātā koda programmatūras, pakalpojumu un sistēmu izstrādāšanai un apstiprināšanai; komponēšanas rīki, tostarp programmēšanas valodas; risinājumu meklēšana kompleksu sistēmu jaunas uzvedības gadījumos; lielformāta, dalītu un periodiski savienotu sistēmu un pakalpojumu uzticamības un elastīguma uzlabošana; drošas un uzticamas sistēmas un pakalpojumi, ieskaitot privātumu respektējošu piekļuves kontroli un autentificēšanu, dinamiskas drošības un uzticamības politikas, uzticamības un uzticēšanās metamodeļi; programmatūras modeļu ieviešana rūpniecībā. |

Grozījums Nr. 81

I pielikums, daļa "Tēmas", 3. iedaļa "Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas", apakšiedaļa "Darbības", 1. sadaļa ("IKT tehnoloģiju pīlāri"), 5. ievilkums

—Zināšanas, izziņas un mācību sistēmas: tādas metodes un paņēmieni zināšanu apguvei un interpretēšanai, reprezentēšanai un personalizēšanai, navigācijai (pārlūkošanai) un izguvei, apmaiņai un nodošanai, kuras saturā atpazīst semantiskās attieksmes un kuras var izmantot gan cilvēki, gan tehnika; mākslīgas sistēmas, kas uztver, interpretē un izvērtē informāciju un var sadarboties, darboties autonomi un mācīties; teorijas un eksperimenti, kuros sasniedz vairāk nekā nelielu, pakāpenisku progresu, izmantojot ieskatu dabiskās izziņas procesos, galvenokārt mācīšanās un atmiņā, un kuri var noderēt arī cilvēka mācīšanās sistēmu turpmākai attīstīšanai. | —Zināšanas, izziņas un mācību sistēmas: tādas metodes un paņēmieni zināšanu apguvei un interpretēšanai, reprezentēšanai un personalizēšanai, navigācijai (pārlūkošanai) un izguvei, apmaiņai un nodošanai, kuras saturā atpazīst semantiskās attieksmes un kuras var izmantot gan cilvēki, gan tehnika, ar zināšanu sadalītu pārvaldību; mākslīgas sistēmas, kas uztver, interpretē un izvērtē informāciju un var sadarboties, darboties autonomi un mācīties; teorijas un eksperimenti, kuros sasniedz vairāk nekā nelielu, pakāpenisku progresu, izmantojot ieskatu dabiskās izziņas procesos, galvenokārt mācīšanās un atmiņā, un kuri var noderēt arī cilvēka mācīšanās sistēmu turpmākai attīstīšanai. |

Grozījums Nr. 82

I pielikums, daļa "Tēmas", 3. iedaļa "Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas", apakšiedaļa "Darbības", 1. sadaļa ("IKT tehnoloģiju pīlāri"), 6. ievilkums

—Imitēšana, vizualizācija, mijiedarbība un jauktā realitāte: instrumenti modelēšanai, imitēšanai, vizualizācijai, mijiedarbībai, virtuālajai, paplašinātajai un jauktajai realitātei un to integrēšanai pilnīgā vidē; instrumenti produktu, pakalpojumu un digitālo audiovizuālo plašsaziņas līdzekļu novatoriskai izveidei un jaunradei; dabiskākas, intuitīvākas un vieglāk lietojamas saskarnes un jauni veidi, kā sadarboties ar tehnoloģijām, aparatūru, iekārtām un citiem artefaktiem; daudzvalodu automātiskas mašīntulkošanas sistēmas. | —Imitēšana, vizualizācija, mijiedarbība un jauktā realitāte: instrumenti modelēšanai, imitēšanai, vizualizācijai, mijiedarbībai, virtuālajai, paplašinātajai un jauktajai realitātei un to integrēšanai pilnīgā vidē; instrumenti produktu, pakalpojumu un digitālo audiovizuālo plašsaziņas līdzekļu novatoriskai izveidei un jaunradei; dabiskākas, intuitīvākas un vieglāk lietojamas saskarnes un jauni veidi, kā sadarboties ar tehnoloģijām, aparatūru, iekārtām un citiem artefaktiem; valodu tehnoloģija, kas ietver daudzvalodu automātiskas mašīntulkošanas sistēmas. |

Grozījums Nr. 83

I pielikums, daļa "Tēmas", 3. iedaļa "Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas", apakšiedaļa "Darbības", 1. sadaļa ("IKT tehnoloģiju pīlāri"), 6.a ievilkums (jauns)

| —Mobilās sistēmas: virzība uz ceturtās paaudzes mobilo sakaru sistēmām un tālāk, un ar to saistītās atklājumu tehnoloģijas digitālās pārvades un antenu jomā. |

Grozījums Nr. 84

I pielikums, daļa "Tēmas", 3. iedaļa ("Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas"), apakšiedaļa "Darbības", otrais virsraksts ("Tehnoloģiju integrēšana"), 2. ievilkums

Mājas vide: saziņa, uzraudzība, kontrole un palīdzība mājās, ēkās un sabiedriskās vietās; visu ierīču netraucēta savietojamība un izmantošana, ņemot vērā rentabilitāti, pieejamību un izmantojamību; jauni pakalpojumi un jauni interaktīvā digitālā satura un pakalpojumu veidi; pieeja informācijai un zināšanu pārvaldībai. | Mājas vide: saziņa, uzraudzība, kontrole un palīdzība mājās, ēkās un sabiedriskās vietās; visu ierīču netraucēta savietojamība un izmantošana, ņemot vērā rentabilitāti, pieejamību, izmantojamību un drošību; jauni pakalpojumi (ieskaitot tos, kas saistīti ar izklaidi) un jauni interaktīvā digitālā satura un pakalpojumu veidi; pieeja informācijai un zināšanu pārvaldībai. |

Grozījums Nr. 85

I pielikums, daļa "Tēmas", 3. iedaļa ("Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas"), apakšiedaļa "Darbības", 3. sadaļa ("Lietojumprogrammu pētniecība"), 1. ievilkuma 1. apakšievilkums

—Veselībai: personālas, neuzmācīgas sistēmas, kas ļauj iedzīvotājiem pašiem regulēt savu labsajūtu, tādas kā valkājamas vai implantējamas kontroles ierīces un autonomas sistēmas laba veselības stāvokļa saglabāšanai; jaunas metodes, piemēram, molekulārā attēlu veidošana, lai uzlabotu profilaksi un individualizētu medicīnu; jaunu zināšanu par veselību atklāšana un to izmantošana klīniskajā praksē; orgānu funkciju modelēšana un imitēšana; mikro- un nanorobotikas ierīces minimāli invazīvai ķirurģiskai un ārstnieciskai darbībai. | —Veselībai: personālas, neuzmācīgas sistēmas, kas ļauj iedzīvotājiem pašiem regulēt savu labsajūtu, tādas kā valkājamas vai implantējamas kontroles ierīces ar komunikāciju iespējām un autonomas sistēmas laba veselības stāvokļa saglabāšanai; jaunas metodes, piemēram, molekulārā attēlu veidošana, lai uzlabotu profilaksi un individualizētu medicīnu; jaunu zināšanu par veselību atklāšana un to izmantošana klīniskajā praksē; orgānu funkciju modelēšana un imitēšana; mikro- un nanorobotikas ierīces minimāli invazīvai ķirurģiskai un ārstnieciskai darbībai; attālās palīdzības un attālās uzraudzības tehnoloģijas hroniski slimajiem un gados vecākiem cilvēkiem; datorizētas izmeklēšanas un klīnisko slēdzienu veikšanas atbalsta sistēmas, ar kurām var noteikt daudz ticamākas diagnozes, kā arī uzlabota darba norise, kuras rezultātā, iespējams, konkrētā slimībā specializējušos ekspertu sistēmas izmanto integrētu aprūpes cikla pieeju, kā arī izmanto uzkrātos pacienta datus, kā arī uz modeļa pamatotas zināšanas par slimību, izmantojot datizraci, bioinformātiku un sistēmu bioloģiju; uzņēmumu IT sistēmas, ar kurām panāk palielinātu efektivitāti un medicīnas kļūdu samazināšanu slimnīcās un sekundārajās veselības aprūpes iestādēs. |

Grozījums Nr. 86

I pielikums, daļa "Tēmas", 3. iedaļa ("Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas"), apakšiedaļa "Darbības", 3. sadaļa ("Lietojumprogrammu pētniecība"), 1. ievilkuma 2. apakšievilkums

—Valdībām: izmantot IKT starpdisciplinārai pieejai sabiedrības pārvaldē, apvienojot tās ar organizatoriskām pārmaiņām un jaunām prasmēm, lai visiem piedāvātu novatoriskus, uz iedzīvotājiem orientētus pakalpojumus; progresīvi IKT balstīti pētījumi un risinājumi, lai uzlabotu demokrātijas un līdzdalības procesus, sabiedriskā sektora pakalpojumu efektivitāti un kvalitāti, sadarbību ar pārvaldēm un valdībām un to savstarpējo sadarbību, kā arī atbalstītu likumdošanas un politikas izstrādes procesus visās demokrātijas pakāpēs. | —Valdībām: izmantot IKT starpdisciplinārai pieejai sabiedrības pārvaldē, apvienojot tās ar organizatoriskām pārmaiņām, pārbūves procesiem (re-engineering) un jaunām prasmēm, lai visiem piedāvātu novatoriskus, uz iedzīvotājiem orientētus pakalpojumus; progresīvi IKT balstīti pētījumi un risinājumi, lai uzlabotu demokrātijas un līdzdalības procesus (ieskaitot e-demokrātiju), sabiedriskā sektora pakalpojumu efektivitāti un kvalitāti, sadarbību ar pārvaldēm un valdībām un to savstarpējo sadarbību, kā arī atbalstītu likumdošanas un politikas izstrādes procesus visās demokrātijas pakāpēs. |

Grozījums Nr. 87

I pielikums, daļa "Tēmas", 3. iedaļa ("Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas"), virsraksts "Darbības", 3. sadaļa ("Lietojumprogrammu pētniecība"), 1. ievilkuma 3. apakšievilkums

—Integrācijai: sniegt indivīdiem un to grupām iespēju iesaistīties informācijas sabiedrībā un nodrošināt visu iedzīvotāju vienlīdzīgu iesaistīšanos tajā, novēršot digitāla rakstura šķēršļus, kuru iemesls ir invaliditāte, zems prasmju līmenis, nabadzība, ģeogrāfiskā nošķirtība, kultūra, dzimums vai vecums, cita starpā veicinot atbalsta tehnoloģijas, sekmējot neatkarīgu dzīvesveidu, paaugstinot e-prasmju līmeni, kā arī piedāvājot produktus un pakalpojumus, kas izstrādāti, ņemot vērā visu vajadzības. | —Integrācijai: sniegt indivīdiem un to grupām iespēju iesaistīties informācijas sabiedrībā un nodrošināt visu iedzīvotāju vienlīdzīgu iesaistīšanos tajā, novēršot digitāla rakstura šķēršļus, kuru iemesls ir invaliditāte, zems prasmju līmenis, nabadzība, ģeogrāfiskā nošķirtība, kultūra, dzimums vai vecums, cita starpā veicinot atbalsta tehnoloģijas, sekmējot neatkarīgu dzīvesveidu (t. i., izmantojot veselības aprūpes tehnoloģijas un pakalpojumus mājās), paaugstinot e-prasmju līmeni, kā arī piedāvājot produktus un pakalpojumus, kas izstrādāti, ņemot vērā visu vajadzības. |

Grozījums Nr. 88

I pielikums, daļa "Tēmas", 3. iedaļa ("Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas"), apakšiedaļa "Darbības", 3. sadaļa ("Lietojumprogrammu pētniecība"), 1. ievilkums, 4. apakšievilkums

—Mobilitātei: integrētas uz IKT balstītas drošības sistēmas transportlīdzekļiem, kurās izmantotas atvērtas, drošas un uzticamas arhitektūras un saskarnes; savietojamas kooperatīvas sistēmas transporta efektivitātei un drošumam, kuras balstās uz sakariem starp transportlīdzekļiem un ar transporta infrastruktūru un kurās integrētas precīzas un izturīgas tehnoloģijas atrašanās vietas noteikšanai; personalizēti, atrašanās vietu respektējoši informācijas mobilitātes un multimodālie pakalpojumi, tostarp intelektuāli pakalpojumu risinājumi tūrisma jomā. | —Mobilitātei: integrētas uz IKT balstītas drošības sistēmas transportlīdzekļiem, kurās izmantotas atvērtas, drošas un uzticamas arhitektūras un saskarnes; savietojamas kooperatīvas sistēmas efektīvam, drošam un videi draudzīgam transportam, kuras balstās uz sakariem starp transportlīdzekļiem un ar transporta infrastruktūru un kurās integrētas precīzas un izturīgas tehnoloģijas atrašanās vietas noteikšanai un navigācijai; personalizēti, atrašanās vietu respektējoši informācijas mobilitātes un multimodālie pakalpojumi, tostarp intelektuāli pakalpojumu risinājumi tūrisma jomā. |

Grozījums Nr. 89

I pielikums, daļa "Tēmas", 3. iedaļa ("Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas"), apakšiedaļa "Darbības", 3. sadaļa ("Lietojumprogrammu pētniecība"), 1. ievilkums, 5.a apakšievilkums (jauns)

| —Kultūrai: IKT risinājumu pārvade, lai izvērstu ekonomikas potenciālu kultūras jomā (tostarp, kultūras mantojumā, reģionālā attīstībā, tūrismā), kā arī veicinātu nodarbinātību šajās jomās; ņems vērā partnerību starp valsts organizācijām (vietējā, reģionālā un nacionālā līmenī) un privātām organizācijām (jo īpaši MVU). |

Grozījums Nr. 90

I pielikums, daļa "Tēmas", 3. iedaļa ("Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas"), apakšiedaļa "Darbības", 3. sadaļa ("Lietojumprogrammu pētniecība"), 1.a ievilkums (jauns)

| —Jauni IKT uzņēmējdarbības modeļi. Iecerēt un definēt jaunus IKT uzņēmējdarbības modeļus, strādājot kopā ar tām nozarēm, kurās IKT būs fundamentāla nozīme attieksmes maiņā pret ražošanu un pakalpojumiem (piemēram, transports, veselība, enerģētika, vide). Šajā kopīgajā pētniecībā izstrādātie projekti jāpārbauda īpašās situācijās. Jāsniedz atbalsts šiem kopīgajiem centieniem ar 1. pielikumā minētās starpdisciplinārās pieejas palīdzību. |

Grozījums Nr. 91

I pielikums, daļa "Tēmas", 3. iedaļa ("Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas"), apakšiedaļa "Darbības", 3. sadaļa ("Lietojumprogrammu pētniecība"), 2. ievilkums, 1. apakšievilkums

—Jauni mijiedarbīga, nelineāra un pašadaptīva satura veidi; jaunrade un bagātināta lietotāju pieredze; satura pielāgošana un nodošana plašsaziņas līdzekļu starpā; digitāla satura radīšanas un pārvaldības apvienošana ar jaunām semantiskām tehnoloģijām; uz lietotāju orientēta satura radīšana, pieejamība un izmantošana. | —Jauni mijiedarbīga, nelineāra un pašadaptīva satura veidi, tostarp izklaidei un projektēšanai; jaunrade un bagātināta lietotāju pieredze; satura pielāgošana un nodošana plašsaziņas līdzekļu starpā; digitāla satura radīšanas un pārvaldības apvienošana ar jaunām semantiskām tehnoloģijām; uz lietotāju orientēta satura radīšana, pieejamība un izmantošana. |

Grozījums Nr. 92

I pielikums, daļa "Tēmas", 3. iedaļa ("Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas"), apakšiedaļa "Darbības", 3. sadaļa ("Lietojumprogrammu pētniecība"), 2. ievilkuma 2.a apakšievilkums (jauns)

| —Kultūras mantojuma aizsardzība, saglabāšana un paplašināšana, ietverot cilvēka dzīve: tehnoloģijas ilgtspējīgai un videi nekaitīgai cilvēka dzīves vides pārvaldībai, ieskaitot radīto vidi, pilsētvidi, ainavas, kā arī tā kultūras mantojuma aizsardzībai, saglabāšanai, optimālai izmantošanai un integrācijai, kas ietver vides ietekmes novērtējumu, modeļus un instrumentus riska novērtēšanai, modernas nesagraujošas metodes kaitējuma noteikšanai, jaunus materiālus un metodes restaurācijas, [vides] ietekmes mazināšanas un pielāgošanas stratēģijām kustamo un nekustamo kultūras vērtību ilgtspējīgai pārvaldībai |

Grozījums Nr. 93

I pielikums, daļa "Tēmas", 3. iedaļa ("Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas"), apakšiedaļa "Darbības", 3. sadaļa ("Lietojumprogrammu pētniecība"), 2. ievilkuma 3. apakšievilkums

—Intelektuālie pakalpojumi, lai kultūras mantojums būtu pieejams digitālā formā; instrumenti iedzīvotāju grupām, lai tās varētu radīt jaunu kultūras atmiņu, balstītu uz dzīvo mantojumu; metodes un instrumenti digitālā satura saglabāšanai; veidi, kā padarīt digitālos objektus izmantojamus arī nākotnes lietotājiem, vienlaikus saglabājot to sākotnējā tēla un izmantošanas apstākļu autentiskumu un integritāti. | —Intelektuālie pakalpojumi, lai sekmētu kultūras, (tostarp kultūras mantojums, reģionālā attīstība un tūrisms); instrumenti iedzīvotāju grupām, lai tās varētu savākt un saglabāt kultūras atmiņas, balstītu uz dzīvo mantojumu; metodes un instrumenti digitālā satura saglabāšanai un daudzveidošanai; veidi, kā padarīt digitālos objektus izmantojamus arī nākotnes lietotājiem, vienlaikus saglabājot to sākotnējā tēla un izmantošanas apstākļu autentiskumu un integritāti. |

Grozījums Nr. 94

I pielikums, daļa "Tēmas", 3. iedaļa ("Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas"), apakšiedaļa "Darbības", 3. sadaļa ("Lietojumprogrammu pētniecība aizzīme"), 3. ievilkums, 1. apakšievilkums

—Dinamiskas, uz sadarbības tīkliem orientētas uzņēmējdarbības sistēmas produktu un pakalpojumu radīšanai un sniegšanai; decentralizēta intelektuālo elementu kontrole un vadība; digitālas uzņēmējdarbības ekosistēmas, jo īpaši programmatūras risinājumi, kas pielāgojami mazu un vidēju organizāciju vajadzībām; sadarbības pakalpojumi dalītām darbavietām; paplašināta grupu klātbūtne, grupu vadība un kopīgs atbalsts. | —Dinamiskas, uz sadarbības tīkliem orientētas uzņēmējdarbības sistēmas produktu un pakalpojumu radīšanai un sniegšanai; decentralizēta intelektuālo elementu kontrole un vadība; digitālas uzņēmējdarbības ekosistēmas, jo īpaši programmatūras risinājumi, kas pielāgojami mazu un vidēju organizāciju vajadzībām; sadarbības pakalpojumi, kuros ņem vērā dalītu darbavietu apstākļus; paplašināta grupu klātbūtne, grupu vadība un kopīgs atbalsts; zināšanu apmaiņa un interaktīvi pakalpojumi. |

Grozījums Nr. 95

I pielikums, daļa "Tēmas", 3. iedaļa ("Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas"), apakšiedaļa "Darbības", 3. sadaļa ("Lietojumprogrammu pētniecība aizzīme"), 3. ievilkums, 2. apakšievilkums

—Ražošana: tīklā savienotas intelektuālas kontroles ierīces, lai ražošanā panāktu augstu precizitāti un zemu resursu patēriņu; bezvadu automatizācija un loģistika ražotņu ātrai pārkonfigurēšanai; integrēta vide modelēšanai, imitēšanai, prezentēšanai un virtuālai ražošanai; ražošanas tehnoloģijas miniaturizētām IKT sistēmām un tādām sistēmām, kas cieši saistītas ar dažādiem materiāliem un objektiem. | —Ražošana, ieskaitot tradicionālās nozares: tīklā savienotas intelektuālas kontroles ierīces, lai ražošanā panāktu augstu precizitāti un zemu resursu patēriņu; bezvadu automatizācija un loģistika ražotņu ātrai pārkonfigurēšanai; integrēta vide modelēšanai, imitēšanai, optimizēšanai, prezentēšanai un virtuālai ražošanai; ražošanas tehnoloģijas miniaturizētām IKT sistēmām un tādām sistēmām, kas cieši saistītas ar dažādiem materiāliem un objektiem. |

Grozījums Nr. 96

I pielikums, daļa "Tēmas", 3. iedaļa ("Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas"), apakšiedaļa "Darbības", 3. ievilkums ("Lietojumprogrammu pētniecība aizzīme"), 2.a apakšievilkums (jauns)

| —Uzņēmējdarbības pārvaldības un rezultātu novērošana reālā laikā: efektīvs un auglīgs atbalsts pārvaldības lēmumiem, novērošanai, datu vākšanai un apstrādei; |

Grozījums Nr. 97

I pielikums, daļa "Tēmas", 3. iedaļa ("Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas"), apakšiedaļa "Darbības", 3. sadaļa ("Lietojumprogrammu pētniecība aizzīme"), 4. ievilkums, 1. apakšievilkums

—Instrumenti, kas sekmē IKT un to lietojuma uzticamību un ticamību; daudzveidīgas un apvienotas identitātes pārvaldības sistēmas; autentificēšanas un pilnvarošanas metodes; sistēmas, kas respektē privātuma vajadzības, kas rodas jaunu tehnoloģiju attīstības rezultātā; tiesību un pamatlīdzekļu pārvaldība; instrumenti aizsardzībai pret kiberdraudiem. | —Instrumenti, kas sekmē IKT un to lietojuma uzticamību un ticamību; daudzveidīgas un apvienotas identitātes pārvaldības sistēmas; autentificēšanas un pilnvarošanas metodes; sistēmas, kas respektē privātuma vajadzības, kas rodas jaunu tehnoloģiju attīstības rezultātā; tiesību un pamatlīdzekļu pārvaldība; instrumenti aizsardzībai pret surogātpastu un kiberdraudiem. |

Grozījums Nr. 98

I pielikums, "Tēmas", 3. apakšvirsraksts ("Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas"), apakšiedaļa "Reaģēšana uz jaunām vajadzībām un neparedzētām politikas vajadzībām", 1. daļa

Darbības nākotnes un jauno tehnoloģiju jomā piesaistīs un veicinās starpdisciplīnu pētniecības izcilību jaunās, ar IKT saistītās pētniecības sfērās. Pētījumu uzmanības lokā būs cita starpā šādas tēmas: jaunu miniaturizācijas un datorizācijas robežu izpēte, ieskaitot, piemēram, kvantu efekta izmantošanu; tīklā savienoto datorsistēmu un sakaru sistēmu sarežģītības izmantošana; jaunu intelektuālo sistēmu koncepciju izpēte un eksperimenti ar tām, lai izveidotu jaunus personalizētus produktus un pakalpojumus. | Darbības nākotnes un jauno tehnoloģiju jomā piesaistīs un veicinās starpdisciplīnu pētniecības izcilību jaunās, ar IKT saistītās pētniecības sfērās. Pētījumu uzmanības lokā būs cita starpā šādas tēmas: jaunu miniaturizācijas un datorizācijas robežu izpēte, ieskaitot, piemēram, kvantu efekta izmantošanu; tīklā savienoto datorsistēmu un sakaru sistēmu, ieskaitot programmatūru, sarežģītības izmantošana; jaunu intelektuālo sistēmu koncepciju izpēte un eksperimenti ar tām, lai izveidotu jaunus personalizētus produktus un pakalpojumus. |

Grozījums Nr. 99

I pielikums, daļa "Tēmas", 4. iedaļa "Nanozinātnes, nanotehnoloģijas, materiāli un jaunas ražošanas tehnoloģijas", virsraksts "Metode", 1. daļa

Eiropas rūpniecībai vajadzīgi radikāli jauninājumi, lai uzlabotu konkurētspēju. Tai jākoncentrē visas spējas uz augstvērtīgiem produktiem un tehnoloģijām, lai apmierinātu patērētāju prasības, kā arī piepildītu sabiedrības cerības vides, veselības un citās jomās. Pētniecībai ir būtiska nozīme šo savstarpēji konkurējošo problēmu risināšanā. | Eiropas rūpniecībai vajadzīgi radikāli jauninājumi, lai uzlabotu konkurētspēju. Tai jākoncentrē visas spējas uz augstvērtīgiem produktiem, procesiem un tehnoloģijām, lai apmierinātu patērētāju prasības, kā arī piepildītu sabiedrības cerības vides, veselības un citās jomās. Pētniecībai ir būtiska nozīme šo savstarpēji konkurējošo problēmu risināšanā. |

Grozījums Nr. 100

I pielikums, daļa "Tēmas", 4. iedaļa ("Nanozinātnes, nanotehnoloģijas, materiāli un jaunas ražošanas tehnoloģijas"), apakšiedaļa "Metode", 2. daļa

Galvenā šā temata daļa ir nanotehnoloģijas, materiālzinātnes un jaunu ražošanas metožu integrācija, lai panāktu un kāpinātu ietekmi rūpniecības pārveidošanas procesā, vienlaikus sekmējot ilgtspējīgu ražošanu un patēriņu. Tēmas ietvaros tiks atbalstītas visas rūpnieciskās darbības, panākot sinerģiju ar citām tēmām. Tiks atbalstīti lietojumi visās nozarēs un jomās, tas ietvers materiālzinātnes, augstas efektivitātes ražošanas un pārstrādes tehnoloģijas, nanobiotehnoloģiju un nanoelektroniku. | Rūpniecības konkurētspēja nākotnē lielā mērā būs atkarīga no nanotehnoloģijas un tās lietojumiem. Pētniecības un attīstības darbības, ko veic vairākās nanozinātnes un nanotehnoloģijas jomās, var paātrināt Eiropas Savienības rūpniecības pārveidošanu. Eiropas Savienība ir atzīts līderis tādās jomās kā nanozinātnes, nanotehnoloģijas, materiāli un jaunas ražošanas tehnoloģijas, un tas ir jāatbalsta, lai tās stāvokli nostiprinātu un uzlabotu, ņemot vērā spēcīgo konkurenci visā pasaulē. |

Grozījums Nr. 101

I pielikums, daļa "Tēmas", 4. iedaļa ("Nanozinātnes, nanotehnoloģijas, materiāli un jaunas ražošanas tehnoloģijas"), apakšiedaļa "Darbības", 2. sadaļa ("Materiāli"), 1. daļa

Rūpniecības konkurētspējai un ilgtspējīgai attīstībai ārkārtīgi būtiski ir jauni, augsti attīstīti materiāli ar lielāku ieguldīto zināšanu apjomu, jaunām funkcijām un uzlabotu veiktspēju. Jaunajos ražojošās rūpniecības modeļos tieši paši materiāli, nevis to apstrāde kļūst par galveno elementu, lai paaugstinātu produktu vērtību un veiktspēju. | Rūpniecības konkurētspējai un ilgtspējīgai attīstībai ārkārtīgi būtiski ir jauni, augsti attīstīti materiāli, ieskaitot kompozītmateriālus, ar lielāku ieguldīto zināšanu apjomu, jaunām funkcijām un uzlabotu veiktspēju. Jaunajos ražojošās rūpniecības modeļos tieši paši materiāli, nevis to apstrāde kļūst par galveno elementu, lai paaugstinātu produktu vērtību un veiktspēju. |

Grozījums Nr. 102

I pielikums, daļa "Tēmas", 4. iedaļa "Nanozinātnes, nanotehnoloģijas, materiāli un jaunas ražošanas tehnoloģijas", virsraksts "Darbības", 2. aizzīme "Materiāli", 2. daļa

Pētniecībā īpaši pievērsīsies jaunu, uz zināšanām balstītu materiālu ar pielāgotām īpašībām izstrādei. Tam nepieciešama inteliģenta raksturīgo īpašību, apstrādes un ražošanas kontrole, jāņem vērā arī potenciālā ietekme uz veselību un vidi visā to dzīves ciklā. Uzsvars tiks likts uz jauniem augsti attīstītiem materiāliem, kas iegūti, izmantojot nanotehnoloģiju un biotehnoloģiju potenciālu un/vai "mācīšanos no dabas", jo īpaši augstas veiktspējas nanomateriāliem, biomateriāliem un hibrīdu materiāliem. | Pētniecībā īpaši pievērsīsies jaunu, uz zināšanām balstītu materiālu ar pielāgotām īpašībām izstrādei. Tam nepieciešama inteliģenta raksturīgo īpašību, apstrādes un ražošanas kontrole, jāņem vērā arī potenciālā ietekme uz veselību un vidi visā to dzīves ciklā. Uzsvars tiks likts uz jauniem augsti attīstītiem materiāliem, kas iegūti, izmantojot nanotehnoloģiju un biotehnoloģiju potenciālu un/vai "mācīšanos no dabas", jo īpaši augstas veiktspējas nanomateriāliem, biomateriāliem, cilvēka radītiem materiāliem un hibrīdu materiāliem. |

Grozījums Nr. 103

I pielikums, daļa "Tēmas", 4. iedaļa ("Nanozinātnes, nanotehnoloģijas, materiāli un jaunas ražošanas tehnoloģijas"), apakšiedaļa "Darbības", 3. sadaļa ("Jaunas ražošanas tehnoloģijas"), 1. daļa

Jauna pieeja ražošanai ir vajadzīga, lai pārveidotu ES rūpniecību no resursu ietilpīgas nozares uz zināšanām balstītā industriālā vidē; tas būs atkarīgs no tā, vai tiks pieņemta pilnīgi jauna attieksme pret turpmāku jaunu zināšanu apgūšanu, ieviešanu, aizsardzību un finansēšanu un to izmantošanu, kā arī pret ilgtspējīgas ražošanas un patēriņa modeļiem. Tas ietver pareizu apstākļu radīšanu nepārtrauktam jauninājumu procesam (rūpniecības darbībās un ražošanas sistēmās, ieskaitot celtniecību, iekārtas un pakalpojumus) un plaša pielietojuma ražošanas "pamatlīdzekļu" izstrādei (tehnoloģijas, organizācija un ražošanas iekārtas), vienlaikus panākot atbilstību nekaitīguma un vides prasībām. | Jauna pieeja ražošanai ir vajadzīga, lai pārveidotu ES rūpniecību no resursu ietilpīgas nozares uz zināšanām balstītā industriālā vidē; tas būs atkarīgs no tā, vai tiks pieņemta pilnīgi jauna attieksme pret turpmāku jaunu zināšanu apgūšanu, ieviešanu, aizsardzību un finansēšanu un to izmantošanu, kā arī pret ilgtspējīgas ražošanas un patēriņa modeļiem. Tas ietver pareizu apstākļu radīšanu nepārtrauktam jauninājumu procesam (rūpniecības darbībās un ražošanas sistēmās, ieskaitot celtniecību, iekārtas un pakalpojumus) un plaša pielietojuma ražošanas "pamatlīdzekļu" izstrādei (tehnoloģijas, automatizācija, resursu/iekārtu organizācija un ražošanas iekārtas), tādējādi veicinot Eiropas pamatnozaru modernizāciju, bet vienlaikus panākot atbilstību nekaitīguma un vides prasībām, ieskaitot tās, kuras attiecas. |

Grozījums Nr. 104

I pielikums, daļa "Tēmas", 4. iedaļa ("Nanozinātnes, nanotehnoloģijas, materiāli un jaunas ražošanas tehnoloģijas"), apakšiedaļa "Darbības", 3. sadaļa ("Jaunas ražošanas tehnoloģijas"), 2. daļa

Pētniecībā galvenā uzmanība tiks pievērsta vairākiem pasākumu kopumiem: jaunu rūpniecisko modeļu un stratēģiju izstrādāšana un apstiprināšana, kas aptver visus produkta un apstrādes pilna cikla aspektus; pielāgotas ražošanas sistēmas, kas pārsniedz esošos apstrādes ierobežojumus un paver jaunas iespējas ražošanas un apstrādes metodēm; vienota ražošanas tīkla izveide, lai izstrādātu instrumentus un metodes sadarbībai un pievienotās vērtības kāpināšanai globālā mērogā; instrumenti ātrai jauno tehnoloģiju pārņemšanai un integrēšanai ražošanas procesu projektēšanā un norisē; nanotehnoloģiju, biotehnoloģiju, informācijas tehnoloģiju un kognitīvo tehnoloģiju konverģences izmantošana, lai izveidotu jaunus produktus, tehniskas koncepcijas un pavērtu iespējas jaunām nozarēm. | Pētniecībā galvenā uzmanība tiks pievērsta vairākiem pasākumu kopumiem: jaunu rūpniecisko modeļu un stratēģiju izstrādāšana un apstiprināšana, kas aptver visus produkta un apstrādes pilna cikla aspektus; pielāgotas ražošanas sistēmas, kas pārsniedz esošos apstrādes ierobežojumus un paver jaunas iespējas ražošanas un apstrādes metodēm; vienota ražošanas tīkla izveide, lai izstrādātu instrumentus un metodes sadarbībai un pievienotās vērtības kāpināšanai globālā mērogā; instrumenti ātrai jauno tehnoloģiju pārņemšanai un integrēšanai ražošanas procesu projektēšanā un norisē; daudzdisciplināru pētniecības tīklu un nanotehnoloģiju, biotehnoloģiju, informācijas tehnoloģiju un kognitīvo tehnoloģiju konverģences izmantošana, lai izveidotu jaunas hibrīdtehnoloģijas, produktus, tehniskas koncepcijas un pavērtu iespējas jaunām nozarēm. |

Grozījums Nr. 105

I pielikums, daļa "Tēmas", 4. iedaļa ("Nanozinātnes, nanotehnoloģijas, materiāli un jaunas ražošanas tehnoloģijas"), apakšiedaļa "Darbības", 4. sadaļa ("Tehnoloģiju integrēšana rūpnieciskiem lietojumiem"), 2. daļa

Pētniecības uzmanības lokā būs jauni lietojumi un jauni, uzlaboti galveno problēmu risinājumi, kā arī pētniecības un tehnoloģiju attīstības vajadzības, ko iezīmējušas dažādas Eiropas Tehnoloģiju platformas. Jaunu zināšanu un nanotehnoloģiju, materiālu un ražošanas tehnoloģiju integrēšana tiks atbalstīta lietojumos, kas paredzēti vienā vai vairākās nozarēs, tādās kā, piemēram, veselība, būvniecība, kosmosa nozare, transports, enerģētika, ķīmija, vide, tekstilpreces un apģērbi, celuloze un papīrs, mašīnbūve, kā arī vispārīgi rūpniecības drošuma jautājumi. | Pētniecības uzmanības lokā būs jauni lietojumi un jauni, uzlaboti galveno problēmu risinājumi, kā arī pētniecības un tehnoloģiju attīstības vajadzības, ko iezīmējušas dažādas Eiropas Tehnoloģiju platformas. Jaunu zināšanu un nanotehnoloģiju, materiālu un ražošanas tehnoloģiju integrēšana tiks atbalstīta lietojumos, kas paredzēti vienā vai vairākās nozarēs, tādās kā, piemēram, veselība, pārtikas apstrāde, būvniecība (ieskaitot valsts pasūtījumu), aerokosmiskā nozare, transports, enerģētika, ķīmija, vide, tekstilpreces un apģērbi, apavi, celuloze un papīrs, mašīnbūve, kā arī vispārīgi rūpniecības drošuma jautājumi. |

Grozījums Nr. 106

I pielikums, "Tēmas", 5. iedaļa ("Enerģētika"), apakšiedaļa "Metode", 3. daļa

Svarīgs mērķis šīs tēmas ietvaros ir Eiropas enerģētikas nozares konkurētspējas nostiprināšana skarbas globālās konkurences apstākļos, kas sagādās Eiropai iespēju iegūt vadošo lomu pasaulē vai nezaudēt to galvenajās enerģētikas tehnoloģiju jomās. Īpaši MVU ir enerģētikas nozares dzīvības spēks, tiem ir nozīmīga loma enerģijas ķēdē un tie būs galvenie jauninājumu veicinātāji. To aktīva līdzdalība pētniecības un demonstrējumu darbībās ir būtiska, tādēļ tiks aktīvi sekmēta. | Svarīgs mērķis šīs tēmas ietvaros ir Eiropas enerģētikas nozares konkurētspējas nostiprināšana skarbas globālās konkurences apstākļos, kas sagādās Eiropai iespēju iegūt vadošo lomu pasaulē vai nezaudēt to galvenajās enerģētikas tehnoloģiju jomās. Šo vadošo lomu var nosargāt tikai ar lieliem ieguldījumiem pētniecībā un attīstībā, lai izturētu spēcīgo konkurenci. Īpaši MVU ir enerģētikas nozares dzīvības spēks, tiem ir nozīmīga loma enerģijas ķēdē un tie būs galvenie jauninājumu veicinātāji. To aktīva līdzdalība pētniecības un demonstrējumu darbībās ir būtiska, tādēļ tiks aktīvi sekmēta. |

Grozījums Nr. 107

I pielikums, "Tēmas", 5. iedaļa ("Enerģētika"), apakšiedaļa "Metode", 5. daļa

Lai sekmētu pētniecības rezultātu izplatīšanu un izmantošanu, zināšanu izplatīšana un rezultātu nodošana tiks atbalstīta visās jomās, tostarp arī politikas veidošanā. Tas papildinās darbības, kas paredzētas programmā "Saprātīga enerģija Eiropai", kas ir Konkurētspējas un jauninājumu programmas daļa, lai atbalstītu jauninājumus un novērstu ar tehnoloģijām nesaistītus šķēršļus enerģētikas tehnoloģiju plašai ienākšanai tirgū. | Lai sekmētu pētniecības rezultātu izplatīšanu un izmantošanu, zināšanu izplatīšana un rezultātu nodošana tiks atbalstīta visās jomās, tostarp arī politikas veidošanā. Jo īpaši tiks veicināta daudzdisciplīnu un starpdisciplīnu pieeja, un tiks nodrošināta pēc iespējas lielāka sinerģija un papildināmība ar citām Kopienas programmām un darbībām, kā, piemēram, Saprātīga enerģija Eiropai (Konkurētspējas un jauninājumu pamatprogrammas daļa). |

Grozījums Nr. 108

I pielikums, daļa "Tēmas", 5. iedaļa ("Enerģētika"), apakšiedaļa "Darbības", ievaddaļa - 1. daļa (jauna)

| Finansējuma piešķiršanai enerģētikas nozarē jābalstās uz kritērijiem, kas ļauj tehnoloģijas vērtēt pēc to spējas palīdzēt ES sasniegt tās mērķus radīt tādu enerģētikas nozari, kas būtu konkurētspējīga, ekoloģiski ilgtspējīga un droša. Relatīvi ierobežotie ES pētniecības un attīstības līdzekļi šajā jomā ir jākoncentrē tehnoloģijās, kas var ātri nodrošināt CO2 emisiju samazināšanu. |

Grozījums Nr. 109

I pielikums, daļa "Tēmas", 5. iedaļa ("Enerģētika"), apakšiedaļa "Darbības", virsraksts "Elektroenerģijas ražošana no atjaunojamiem enerģijas avotiem"

Izstrādāt un demonstrēt integrētas tehnoloģijas elektroenerģijas ražošanai no atjaunojamiem enerģijas avotiem, kas ir piemērotas dažādiem reģionāliem apstākļiem, lai radītu iespējas ievērojami palielināt atjaunojamās elektroenerģijas ražošanas īpatsvaru ES. Pētniecībai jāpalīdz paaugstināt pārveides efektivitāti, būtiski samazināt elektroenerģijas izmaksas, paaugstināt uzticamību energoražošanas procesam un vēl vairāk samazināt ietekmi uz vidi. Īpaši tiks uzsvērta saules bateriju, vēja un biomasas nozīme (ieskaitot bioloģiski noārdāmās atkritumu frakcijas). Turklāt pētniecībai izvirzīts mērķis pilnībā realizēt citu atjaunojamo enerģijas avotu, t. i., ģeotermālo, termālo, termāli — solāro, okeāna un mazo hidroelektrostaciju, potenciālu. | Pētīt, izstrādāt un demonstrēt integrētas tehnoloģijas elektroenerģijas ražošanai no atjaunojamiem enerģijas avotiem, kas ir piemērotas dažādiem reģionāliem apstākļiem, lai radītu iespējas ievērojami palielināt atjaunojamās elektroenerģijas ražošanas īpatsvaru ES. Pētniecībai jāpalīdz paaugstināt pārveides efektivitāti, novērst esošos šķēršļus (kas būtiski samazinās elektroenerģijas izmaksas), paaugstināt uzticamību energoražošanas procesam un vēl vairāk samazināt ietekmi uz vidi. Īpaši tiks uzsvērta saules bateriju, termāli solāro, vēja un biomasas nozīme (ieskaitot stādījumus enerģijas ražošanai un bioloģiski noārdāmās atkritumu frakcijas). Turklāt pētniecībai izvirzīts mērķis pilnībā realizēt citu atjaunojamo enerģijas avotu, t. i., ģeotermālo, termālo, termāli — solāro, okeāna un mazo hidroelektrostaciju, potenciālu. |

Grozījums Nr. 110

I pielikums, daļa "Tēmas", 5. iedaļa ("Enerģētika"), apakšiedaļa "Darbības", virsraksts "Elektroenerģijas ražošana no atjaunojamiem enerģijas avotiem"

Izstrādāt un demonstrēt uzlabotas pārveides tehnoloģijas cietā, šķidrā un gāzveida biomasas kurināmā ilgtspējīgai ražošanai (ieskaitot bioloģiski noārdāmās atkritumu frakcijas) un minētā kurināmā piegādes ķēdes, īpaši akcentējot biodegvielas transporta vajadzībām. Īpaša uzmanība tiks pievērsta jauniem biodegvielas veidiem, kā arī esošo biodegvielu jauna veida ražošanas un izplatīšanas veidiem, tostarp enerģijas un citu lielas pievienotās vērtības produktu integrētai ražošanai biorafinēšanas ceļā. Izvirzot par mērķi radīt "no avota uz lietotāju" orientētas priekšrocības saistībā ar oglekļa dioksīdu, pētījumu uzmanības lokā būs energoefektivitātes uzlabošana, tehnoloģiju integrācijas un izejvielu izmantošanas veicināšana. Tas ietvers arī tādus jautājumus kā izejvielu loģistika, pirmsnormatīvā pētniecība un standartizācija drošiem un uzticamiem stacionāriem un transporta lietojumiem. Lai pilnībā izmantotu ūdeņraža ražošanas potenciālu no atjaunojamiem enerģijas avotiem, tiks atbalstīti procesi, kuros izmanto biomasu, elektroenerģiju no atjaunojamiem avotiem un saules enerģiju. | Pētīt, izstrādāt un demonstrēt uzlabotas pārveides tehnoloģijas cietā, šķidrā un gāzveida biomasas kurināmā ilgtspējīgai ražošanai un stādījumiem enerģijas ražošanai (ieskaitot bioloģiski noārdāmās atkritumu frakcijas) un minētā kurināmā piegādes ķēdes, īpaši akcentējot biodegvielas transporta vajadzībām. Īpaša uzmanība tiks pievērsta jauniem biodegvielas veidiem, kā arī esošo biodegvielu jauna veida ražošanas un izplatīšanas veidiem, tostarp enerģijas un citu lielas pievienotās vērtības produktu integrētai ražošanai biorafinēšanas ceļā. Izvirzot par mērķi radīt "no avota uz lietotāju" orientētas priekšrocības saistībā ar oglekļa dioksīdu, pētījumu uzmanības lokā būs energoefektivitātes uzlabošana, tehnoloģiju integrācijas un izejvielu izmantošanas veicināšana. Tas ietvers arī tādus jautājumus kā enerģijas kultūras, izejvielu loģistika, pirmsnormatīvā pētniecība un standartizācija drošiem un uzticamiem stacionāriem un transporta lietojumiem. Lai pilnībā izmantotu ūdeņraža ražošanas potenciālu no atjaunojamiem enerģijas avotiem, tiks atbalstīti procesi, kuros izmanto biomasu, elektroenerģiju no atjaunojamiem avotiem un saules enerģiju. |

Grozījums Nr. 111

I pielikums, daļa "Tēmas", 5. iedaļa ("Enerģētika"), apakšiedaļa "Darbības", virsraksts "Elektroenerģijas ražošana no atjaunojamiem enerģijas avotiem"

Izstrādāt un demonstrēt daudzveidīgas tehnoloģijas, lai paaugstinātu atjaunojamo enerģijas resursu potenciālu apsildes un dzesēšanas vajadzībām, tādējādi dodot ieguldījumu ilgtspējīgā enerģētikā. Mērķis ir panākt būtisku izmaksu samazināšanu, augstāku efektivitāti, turpmāku vides ietekmējuma samazināšanu un optimizēt tehnoloģiju izmantošanu dažādu reģionu apstākļos. Pētījumiem un demonstrējumiem jāietver jaunas sistēmas un komponenti lietojumiem rūpniecībā (ieskaitot termālo jūras ūdens atsāļošanu), centralizētai siltumapgādei un/vai individuālai telpu apsildei un kondicionēšanai, ēku integrēšanai un enerģijas uzkrāšanai. | Pētīt, izstrādāt un demonstrēt daudzveidīgas tehnoloģijas, lai paaugstinātu atjaunojamo enerģijas resursu potenciālu aktīvās apsildes un dzesēšanas vajadzībām, un uzlabojumus sistēmām, kas izmanto pasīvo vai dabīgi radīto siltumu, tādējādi dodot ieguldījumu ilgtspējīgā enerģētikā. Mērķis ir panākt būtisku izmaksu samazināšanu, augstāku efektivitāti, turpmāku vides ietekmējuma samazināšanu un optimizēt tehnoloģiju izmantošanu dažādu reģionu apstākļos. Pētījumiem un demonstrējumiem jāietver jaunas sistēmas un komponenti lietojumiem rūpniecībā (ieskaitot termālo jūras ūdens atsāļošanu), centralizētai siltumapgādei un/vai individuālai telpu apsildei un kondicionēšanai, ēku integrēšanai un enerģijas uzkrāšanai. |

Grozījums Nr. 112

I pielikums, daļa "Tēmas", 5. iedaļa ("Enerģētika"), apakšiedaļa "Darbības", 6. sadaļa ("Tīrās akmeņogļu tehnoloģijas")

Spēkstacijas, kurās kā kurināmo izmanto akmeņogles, nemainīgi būs pašas galvenās elektroenerģijas ražotājas pasaulē, taču tām ir ievērojams potenciāls turpmākai efektivitātes paaugstināšanai un emisiju samazināšanai, īpaši attiecībā uz CO2 emisiju. Lai saglabātu konkurētspēju un sekmētu CO2 emisiju pārvaldību, tiks atbalstīta tīro akmeņogļu pārveides tehnoloģiju izstrādāšana un demonstrēšana, lai būtiski palielinātu spēkstaciju efektivitāti un uzticamību, minimizētu piesārņojuma emisiju un samazinātu vispārējās izmaksas dažādos ekspluatācijas apstākļos. Nākotnē cenšoties panākt nulles emisiju elektroenerģijas ražošanā, šīm darbībām jāsagatavo CO2 uztveršanas un uzglabāšanas tehnoloģiju attīstība, jāpapildina tās un jābūt ar tām saistītām. | Spēkstacijas, kurās kā kurināmo izmanto akmeņogles, nemainīgi būs pašas galvenās elektroenerģijas ražotājas pasaulē, taču tām ir ievērojams potenciāls turpmākai efektivitātes paaugstināšanai un emisiju samazināšanai, īpaši attiecībā uz CO2 emisiju. Lai saglabātu konkurētspēju un sekmētu resursu saglabāšanu un CO2 emisiju pārvaldību, tiks atbalstīta tīro akmeņogļu pārveides tehnoloģiju izstrādāšana un demonstrēšana, lai būtiski palielinātu spēkstaciju efektivitāti un uzticamību, minimizētu piesārņojuma emisiju, ieskaitot sīkās daļiņas, mikroelementus, dzīvsudrabu un organiskus savienojumus, un samazinātu vispārējās izmaksas dažādos ekspluatācijas apstākļos. Nākotnē cenšoties panākt nulles emisiju elektroenerģijas ražošanā, šīm darbībām jāsagatavo CO2 uztveršanas un uzglabāšanas tehnoloģiju attīstība, jāpapildina tās un jābūt ar tām saistītām. |

Grozījums Nr. 113

I pielikums, daļa "Tēmas", 5. iedaļa ("Enerģētika"), apakšiedaļa "Darbības", 7. sadaļa ("Viedi enerģētikas tīkli")

Lai veicinātu pāreju uz ilgtspējīgākām enerģētikas sistēmām, vajadzīgi plaša mēroga pētniecības un attīstības centieni, kas paaugstinātu Eiropas elektroenerģijas un gāzes apgādes sistēmu un tīklu efektivitāti, elastīgumu, drošumu un uzticamību. Attiecībā uz elektroapgādes tīkliem, mērķi pārveidot pašreizējo elektroapgādes tīklu elastīgā un mijiedarbīgā (patērētājs/operators) pakalpojumu tīklā un novērst šķēršļus plašai atjaunojamo enerģijas avotu un dalītās ģenerācijas (piemēram, kurināmā elementu, mikroturbīnu, atgriezeniskās virzes kustības dzinēju) ieviešanai un efektīvai integrēšanai nosaka vajadzību arī izstrādāt un demonstrēt svarīgas pamattehnoloģijas (piemēram, novatoriskus IKT risinājumus, neizsīkstošu energoresursu uzkrāšanas tehnoloģijas, energoelektroniku, HTS iekārtas). Gāzes tīklu jomā mērķis ir demonstrēt viedākus un efektīvākus gāzes pārvades un sadales procesus un sistēmas, ieskaitot efektīvu atjaunojamo enerģijas avotu integrēšanu. | Lai veicinātu pāreju uz ilgtspējīgākām enerģētikas sistēmām, vajadzīgi plaša mēroga pētniecības un attīstības centieni, kas paaugstinātu Eiropas elektroenerģijas un gāzes apgādes sistēmu un tīklu efektivitāti, elastīgumu, drošumu un uzticamību. Attiecībā uz elektroapgādes tīkliem, mērķi pārveidot pašreizējo elektroapgādes tīklu elastīgā un mijiedarbīgā (patērētājs/operators) pakalpojumu tīklā un novērst šķēršļus plašai atjaunojamo enerģijas avotu un dalītās ģenerācijas (piemēram, kurināmā elementu, mikroturbīnu, atgriezeniskās virzes kustības dzinēju) ieviešanai un efektīvai integrēšanai, un uzlabot piegādes kvalitāti (sprieguma kvalitātes un piegādātās enerģijas ziņā) nosaka vajadzību arī izstrādāt un demonstrēt svarīgas pamattehnoloģijas (piemēram, novatoriskus IKT risinājumus, neizsīkstošu energoresursu uzkrāšanas tehnoloģijas, elektroniskas mērierīces un automātiskas mērierīču pārvaldības sistēmas, energoelektroniku, HTS iekārtas, IKT kontroles sistēmas aktīvai tīklu pārvaldībai, darbaspēka efektīvu pārvaldību u. c.). Gāzes tīklu jomā mērķis ir demonstrēt viedākus un efektīvākus gāzes pārvades un sadales procesus un sistēmas, ieskaitot efektīvu atjaunojamo enerģijas avotu integrēšanu. Pētniecība par elektrības un gāzes tīklu savstarpēju integrēšanu (piem., integrēti vadības centri, daudzfunkciju mērierīces, kopējs darbaspēks) abām nozarēm palīdzēs sasniegt efektivitātes mērķi. |

Grozījums Nr. 114

I pielikums, daļa "Tēmas", 5. iedaļa ("Enerģētika"), apakšiedaļa "Darbības", virsraksts "Energoefektivitāte un enerģijas taupīšana", 1. daļa

Milzīgais enerģijas taupīšanas un energoefektivitātes paaugstināšanas potenciāls ir jāizmanto, optimizējot, apstiprinot un demonstrējot jaunas koncepcijas un tehnoloģijas ēkām, pakalpojumiem un rūpniecībai. Milzīgais enerģijas taupīšanas un energoefektivitātes paaugstināšanas potenciāls ir jāizmanto, optimizējot, apstiprinot un demonstrējot jaunas koncepcijas un tehnoloģijas ēkām, pakalpojumiem un rūpniecībai. | Milzīgais enerģijas taupīšanas un energoefektivitātes paaugstināšanas potenciāls ir jāizmanto, optimizējot, apstiprinot, pētot, attīstot un demonstrējot jaunas koncepcijas un tehnoloģijas ēkām, transportam, pakalpojumiem un rūpniecībai. Milzīgais enerģijas taupīšanas un energoefektivitātes paaugstināšanas potenciāls ir jāizmanto, optimizējot, apstiprinot, pētot, attīstot un demonstrējot jaunas koncepcijas un tehnoloģijas ēkām, transportam, pakalpojumiem un rūpniecībai. |

Grozījums Nr. 115

I pielikums, daļa "Tēmas", 6. iedaļa ("Vide (tostarp klimata pārmaiņas)"), apakšiedaļa "Mērķis"

Veicināt dabas un cilvēka veidotās vides un tās resursu ilgtspējīgu apsaimniekošanu, padziļinot mūsu zināšanas par mijiedarbību starp biosfēru, ekosistēmām un cilvēka darbībām un izstrādājot jaunas tehnoloģijas, līdzekļus un pakalpojumus, lai integrēti risinātu globālos ar vidi saistītos jautājumus. Uzsvars tiks likts uz klimata, ekoloģisko, zemes un okeāna sistēmu pārmaiņu prognozēšanu, uz instrumentiem un tehnoloģijām, lai kontrolētu, novērstu un mazinātu ietekmi uz vidi un apdraudējumu, tostarp veselības, kā arī dabas un cilvēka veidotās vides ilgtspējības apdraudējumu. | Veicināt dabas un cilvēka veidotās vides un tās resursu ilgtspējīgu apsaimniekošanu, padziļinot mūsu zināšanas par mijiedarbību starp biosfēru, ekosistēmām un cilvēka darbībām, bioloģisko daudzveidību un tās ilgtspējīgu izmantošanu un izstrādājot jaunas tehnoloģijas, līdzekļus un pakalpojumus, lai integrēti risinātu globālos ar vidi saistītos jautājumus. Uzsvars tiks likts uz klimata, ekoloģisko, zemes un okeāna sistēmu izmaiņu prognozēšanu, uz instrumentiem un tehnoloģijām, lai kontrolētu, novērstu, mazinātu un pielāgotu ietekmi uz vidi un apdraudējumu, tostarp veselības, kā arī dabas un cilvēka veidotās vides ilgtspējības apdraudējumu. |

Grozījums Nr. 116

I pielikums, daļa "Tēmas", 6. iedaļa ("Vide (tostarp klimata pārmaiņas)"), apakšiedaļa "Metode", 1. daļa

Vides aizsardzība ir būtiska mūsdienu un nākotnes paaudžu dzīves kvalitātei, kā arī ekonomiskajai izaugsmei. Pieņemot, ka zemes dabas resursus un cilvēka veidoto vidi arvien spēcīgāk ietekmē pieaugošs iedzīvotāju skaits, urbanizācija, nepārtraukta lauksaimniecības, transporta un enerģētikas nozares paplašināšanās, kā arī klimata pārmaiņas un sasilšana vietējā, reģionālā un globālā mērogā, problēma, kas jārisina ES, ir nodrošināt nepārtrauktu un ilgtspējīgu izaugsmi, vienlaikus samazinot negatīvo ietekmi uz vidi. Sadarbību visā ES rosina fakts, ka valstis, reģioni un pilsētas saskaras ar kopējām vides problēmām un ka ir nepieciešama pētniecības kritiskā masa, ņemot vērā vides pētījumu mērogu, apjomu un augsto sarežģītības pakāpi. Šāda sadarbība arī sekmē kopīgu plānošanu, savienotu un savstarpēji sadarbīgu datubāzu izmantošanu, kā arī kopēju rādītāju, novērtēšanas metodoloģiju, saskanīgu lielapjoma novērošanas un prognozēšanas sistēmu izstrādāšanu. Turklāt starptautiskā sadarbība ir nepieciešama, lai papildinātu zināšanas un veicinātu labāku pārvaldību globālā mērogā. | Vides aizsardzība ir būtiska mūsdienu un nākotnes paaudžu dzīves kvalitātei, kā arī ekonomiskajai izaugsmei. Pieņemot, ka zemes dabas resursus un cilvēka veidoto vidi arvien spēcīgāk ietekmē pieaugošs iedzīvotāju skaits, urbanizācija, būvniecība, nepārtraukta lauksaimniecības, mājlopu, akvakultūras un zivsaimniecības, transporta un enerģētikas nozares paplašināšanās, kā arī klimata pārmaiņas un sasilšana vietējā, reģionālā un globālā mērogā, problēma, kas jārisina ES, ir nodrošināt nepārtrauktu un ilgtspējīgu izaugsmi, vienlaikus samazinot negatīvo ietekmi uz vidi. Sadarbību visā ES rosina fakts, ka valstis, reģioni un pilsētas saskaras ar kopējām vides problēmām un ka ir nepieciešama pētniecības kritiskā masa, ņemot vērā vides pētījumu mērogu, apjomu un augsto sarežģītības pakāpi. Šāda sadarbība arī sekmē kopīgu plānošanu, savienotu un savstarpēji sadarbīgu datubāzu izmantošanu, kā arī kopēju rādītāju, novērtēšanas metodoloģiju, saskanīgu lielapjoma novērošanas un prognozēšanas sistēmu izstrādāšanu. Turklāt starptautiskā sadarbība ir nepieciešama, lai papildinātu zināšanas un veicinātu labāku pārvaldību globālā mērogā. |

Grozījums Nr. 117

I pielikums, daļa "Tēmas", 6. iedaļa ("Vide (tostarp klimata pārmaiņas)"), apakšiedaļa "Metode", 4. daļa

Tiks intensificēta valsts programmu koordinēšana, paplašinot un padziļinot esošo ERA-NET tīklu darbības jomu vides pētniecībā, ieskaitot Baltijas jūras pētniecības programmu kopīgu īstenošanu un jaunu ERA-NET tīklu veidošanu. | Tiks intensificēta valsts programmu koordinēšana, paplašinot un padziļinot esošo ERA-NET tīklu darbības jomu vides pētniecībā, ieskaitot Baltijas jūras pētniecības programmu kopīgu īstenošanu un jaunu ERA-NET tīklu veidošanu. Daudzdisciplīnu un starpdisciplīnu pieeju sekmēs ar kopējiem uzaicinājumiem iesniegt priekšlikumus to tēmu gadījumā, kas ir acīmredzami saistītas ar dažādu disciplīnu, piemēram, zinātņu un jūras tehnoloģiju, mijiedarbību. |

Grozījums Nr. 118

I pielikums, daļa "Tēmas", 6. iedaļa ("Vide (tostarp klimata pārmaiņas)"), apakšiedaļa "Metode", 5. daļa un 5.a daļa (jauna)

Īpaša uzmanība tiks pievērsta tam, lai nostiprinātu ES pētniecības rezultātu izplatīšanu, arī izmantojot sinerģiju ar papildu finansēšanas mehānismiem ES un dalībvalstu līmenī, kā arī lai veicinātu to, ka rezultātus izmanto tiešie lietotāji, galvenokārt politiku veidotāji. | Īpaša uzmanība tiks pievērsta tam, lai nostiprinātu ES pētniecības rezultātu izplatīšanu un informācijas un zinātnisko rezultātu izplatīšanu, lai zinātni un tehnoloģijas padarītu tuvākas sabiedrībai. |

| Tiks nodrošināta pēc iespējas lielāka sinerģija un papildināmība ar papildu finansēšanas mehānismiem ES un dalībvalstu līmenī, kā, piemēram, 6. Vides rīcības programma, programma URBAN un LIFE+ fondi. |

Grozījums Nr. 119

I pielikums, daļa "Tēmas", 6. iedaļa ("Vide (tostarp klimata pārmaiņas)"), apakšiedaļa "Darbības", 1. sadaļa ("Klimata pārmaiņas, piesārņojums un riski"), 1. ievilkums

—Ir vajadzīgi integrēti pētījumi par klimata un zemes sistēmas funkcionēšanu, lai novērotu un analizētu, kā šīs sistēmas attīstās un paredzētu to nākotnes attīstību. Tas dos iespēju izstrādāt efektīvus pasākumus, lai pielāgotos vides pārmaiņām un to radītajai ietekmei, kā arī mazinātu tās. Tiks izstrādāti un izmantoti progresīvi klimata pārmaiņu modeļi, sākot no globāla līdz pat subreģionālam mērogam, lai novērtētu pārmaiņas, potenciālo ietekmi un kritiskos sliekšņus. Ņemot vērā pārmaiņas sausuma, vētru un plūdu tipiskās norises modeļos, tiks pētītas pārmaiņas atmosfēras sastāvā un ūdens ciklā un izstrādātas uz risku orientētas metodes. Tiks pētīta ietekme uz vides kvalitāti un klimatu, ko rada gaisa, ūdens un augsnes piesārņojums, kā arī atmosfēras, stratosfēras ozona slāņa, zemes virsas, ledāju un okeānu mijiedarbība. Tiks ņemti vērā arī atgriezeniskās saites mehānismi un pēkšņas pārmaiņas (piemēram, okeāna apritē), kā arī ietekme uz bioloģisko daudzveidību un ekosistēmām. | —Ir vajadzīgi integrēti pētījumi par klimata un zemes, un okeāna sistēmu (ieskaitot polāro apgabalu) funkcionēšanu, lai novērotu un analizētu, kā šīs sistēmas ir pagātnē mainījušās un kā attīstās, un paredzētu to nākotnes attīstību. Tas dos iespēju izstrādāt efektīvus pasākumus, lai pielāgotos vides pārmaiņām un to radītajai ietekmei, kā arī mazinātu tās. Tiks izstrādāti un izmantoti progresīvi klimata pārmaiņu modeļi, sākot no globāla līdz pat subreģionālam mērogam, lai novērtētu pārmaiņas, potenciālo ietekmi un kritiskos sliekšņus. Ņemot vērā pārmaiņas sausuma, vētru un plūdu tipiskās norises modeļos, tiks pētītas pārmaiņas atmosfēras sastāvā un ūdens ciklā un izstrādātas uz risku orientētas metodes. Tiks pētīta ietekme uz vides kvalitāti un klimatu, ko rada gaisa, ūdens (gan virszemes, gan pazemes) un augsnes piesārņojums, kā arī atmosfēras, stratosfēras ozona slāņa, zemes virsas, ledāju un okeānu mijiedarbība, ieskaitot jūras līmeņa izmaiņu ietekmi uz piekrastes apgabaliem. Tiks ņemti vērā arī atgriezeniskās saites mehānismi un pēkšņas pārmaiņas (piemēram, okeāna apritē), kā arī, ieskaitot ietekmi uz sevišķi jūtīgiem apgabaliem, kā, piemēram, piekrastes un kalnu apgabali. |

Grozījums Nr. 120

I pielikums, daļa "Tēmas", 6. iedaļa ("Vide (tostarp klimata pārmaiņas)"), apakšiedaļa "Darbības", 1. sadaļa ("Klimata pārmaiņas, piesārņojums un riski"), 2. ievilkums

—Ir nepieciešama daudzdisciplīnu pētniecība par vides riska faktoru un cilvēku veselības mijiedarbību, lai sniegtu atbalstu Vides un veselības rīcības plānam un integrētu tajā apsvērumus par sabiedrības veselību un slimību aprakstus, kas saistīti ar jauniem vides riskiem. Pētniecībā īpaša uzmanība tiks pievērsta vienlaicīgai iedarbībai dažādos veidos, piesārņojuma avotu noteikšanai, jauniem vai aktuāliem vides apdraudējuma faktoriem (piemēram, iekštelpu un āra gaiss, elektromagnētiskie lauki, troksnis un toksisku vielu iedarbība) un to potenciālo ietekmi uz veselību. Pētījumu mērķis būs arī integrēt cilvēku biomonitoringa pētījumu zinātniskos aspektus, metodoloģiju un instrumentus koordinētas un saskanīgas pieejas izstrādāšanai. Darbības ietvers Eiropas kohortu pētījumus, kuros galvenā uzmanība tiks pievērsta neaizsargātākajām iedzīvotāju grupām, kā arī metodēm un instrumentiem uzlabotai riska raksturošanai, novērtēšanai un risku un veselības ietekmējumu salīdzināšanai. Pētījumu gaitā tiks izstrādāti bioloģiskie marķieri un modelēšanas instrumenti, ņemot vērā apvienoto iedarbību, neaizsargātības un nenoteiktības variācijas. Tiks izstrādātas arī metodes un instrumenti lēmumu pieņemšanas atbalstam (indikatori, izmaksu un guvumu analīzes un daudzkritēriju analīzes metodes, veselības ietekmējuma novērtēšana, slimību radīto apgrūtinājumu un ilgtspējības analīze), riska analīzei, pārzināšanai un paziņošanai, kā arī politiku izstrādei un analīzei. | —Ir nepieciešama daudzdisciplīnu pētniecība par vides un globālo pārmaiņu riska faktoru un cilvēku veselības mijiedarbību, lai sniegtu atbalstu Vides un veselības rīcības plānam un integrētu tajā apsvērumus par sabiedrības veselību un slimību aprakstus, kas saistīti ar jauniem vides riskiem, jo īpaši pilsētvidē (ieskaitot pēcrūpniecības apgabalus). Pētniecībā īpaša uzmanība tiks pievērsta globālo pārmaiņu (klimata pārmaiņas, zemes izmantošana, globalizācija) ietekmei, vienlaicīgai iedarbībai dažādos veidos, sugu attīstībai un toksikoloģijai, piesārņojuma avotu noteikšanai, jauniem vai aktuāliem vides apdraudējuma faktoriem un to mijiedarbībai ar dabas faktoriem un elementiem (piemēram, kaitīgas gāzes, dzīvas un nedzīvas sīkas un ultrasīkas daļiņas, iekštelpu un āra gaiss, elektromagnētiskie lauki, troksnis un toksisku vielu, gāzu un automobiļu emisiju iedarbība, kā arī sekas, ko rada saules radiācija) un to potenciālo ietekmi uz veselību, sindromu un akūtas iedarbības analīzei, toksisku vielu un šādu vielu maisījumu analīzei, ģenētisku polimorfismu un imunoloģijas testu, ieskaitot limfocītu pārmaiņu un aktivizēšanas testus, analīzei. Tiks veicināti pētījumi par jaunām vai esošām ķīmiskām vielām, kā paredz Eiropas Parlamenta un Padomes Regula Nr. .../ .../EK attiecībā uz ķimikāliju reģistrēšanu, novērtēšanu, licencēšanu un ierobežošanu (REACH), ar ko nodibina Eiropas Ķimikāliju aģentūru [4] un par alternatīvām izmēģinājumiem ar dzīvniekiem. Pētījumu mērķis būs arī izstrādāt jaunas un uzlabotas metodes piesārņojuma avotu un to kopējās ietekmes noteikšanai, integrēt cilvēku biomonitoringa epidemioloģisko pētījumu zinātniskos aspektus, metodoloģiju un instrumentus koordinētas un saskanīgas pieejas izstrādāšanai. Darbības ietvers Eiropas kohortu pētījumus, kuros galvenā uzmanība tiks pievērsta neaizsargātākajām iedzīvotāju grupām, kā arī metodēm un instrumentiem uzlabotai riska raksturošanai un kontrolei, novērtēšanai un risku un veselības ietekmējumu salīdzināšanai. Pētījumu gaitā tiks izstrādāti bioloģiskie marķieri un modelēšanas un kontroles instrumenti, ņemot vērā apvienoto iedarbību, neaizsargātības un nenoteiktības variācijas. Tiks izstrādātas arī metodes un instrumenti lēmumu pieņemšanas atbalstam (indikatori, izmaksu un guvumu analīzes un daudzkritēriju analīzes metodes, veselības ietekmējuma novērtēšana, slimību radīto apgrūtinājumu un ilgtspējības analīze), riska analīzei, pārzināšanai un paziņošanai, kā arī politiku izstrādei un analīzei. |

Grozījums Nr. 121

I pielikums, daļa "Tēmas", 6. iedaļa ("Vide (tostarp klimata pārmaiņas)"), apakšiedaļa "Darbības", 1. sadaļa ("Klimata pārmaiņas, piesārņojums un riski"), 3. ievilkums

—Veiksmīgai dabas katastrofu pārvarēšanai ir nepieciešama pieeja, kas ņem vērā daudzus riskus. Ir nepieciešamas labākas zināšanas, metodes un integrēta struktūra, lai novērtētu apdraudējumu, neaizsargātību un riskus. Turklāt jāizstrādā kartografēšanas, novēršanas un risku mazinošas stratēģijas, kas ņem vērā ekonomiskos un sociālos faktorus. Tiks pētītas ar klimatu saistītās katastrofas (tādas kā vētras, sausums, meža ugunsgrēki, zemes nogruvumi un plūdi) un ģeoloģiskās katastrofas (tādas kā zemestrīces, vulkānu izvirdumi un cunami). Šie pētījumi ļaus labāk izprast šo katastrofu pamatā esošos procesus, uzlabot paredzēšanas un prognozēšanas metodes, izmantojot varbūtības metodi. Pētniecība arī sekmēs agrās brīdināšanas un informācijas istēmu pilnveidi. Tiks kvantitatīvi novērtēta arī lielo dabas katastrofu netiešā ietekme uz sabiedrību. | —Veiksmīgai dabas katastrofu pārvarēšanai ir epieciešama pieeja, kas ņem vērā daudzus riskus un kuras pamatā ir stratēģiju konkrētiem riskiem apvienošana ar visaptverošiem plāniem, procedūrām n protokoliem. Ir nepieciešamas labākas zināšanas, metodes un integrēta struktūra, lai novērtētu apdraudējumu, neaizsargātību un riskus. Turklāt jāizstrādā kartografēšanas, novēršanas, konstatēšanas un risku mazinošas stratēģijas, kas ņem vērā ekonomiskos un sociālos faktorus. Tiks pētītas ar klimatu saistītās katastrofas (tādas kā vētras, sausums, sals, meža ugunsgrēki, lavīnas, zemes nogruvumi, noplūdes, plūdi un citas ārkārtas parādības) un ģeoloģiskās katastrofas (tādas kā zemestrīces, vulkānu izvirdumi un cunami). Šie pētījumi ļaus labāk izprast šo katastrofu pamatā esošos procesus, uzlabot paredzēšanas un prognozēšanas metodes, izmantojot varbūtības metodi. Pētniecība arī sekmēs pētījumus par dabas risku un katastrofu pārvaldīšanu, kā arī agrās brīdināšanas un informācijas un agrās reaģēšanas sistēmu pilnveidi un to pārvaldīšanu, kā arī pētījumus par to, kas tiek veikts attiecībā uz dabas riskiem un katastrofām. Tiks meklēti paraugi sabiedrības uzvedības modeļiem attiecībā pret dabas katastrofām un seku novērtējumam. |

Grozījums Nr. 122

I pielikums, daļa "Tēmas", 6. iedaļa ("Vide (tostarp klimata pārmaiņas)"), apakšiedaļa "Darbības", 2. sadaļa ("Resursu ilgtspējīga apsaimniekošana"), 1. ievilkums

—Pētījumu mērķis būs uzlabot zināšanu pamatu un izstrādāt progresīvus modeļus un instrumentus, kas vajadzīgi resursu ilgtspējīgai apsaimniekošanai un ilgtspējīga patēriņa modeļu radīšanai. Tas savukārt palīdzēs paredzēt ekosistēmu uzvedību un to atjaunošanas norisi, kā arī samazināt nozīmīgu strukturālo un funkcionālo ekosistēmu elementu degradēšanos un izzušanu (attiecas uz bioloģiskās daudzveidības, ūdens, augsnes un jūras resursiem). Ekosistēmu modelēšanas pētījumos tiks ņemta vērā dabas aizsardzības un saglabāšanas prakse. Tiks veicinātas novatoriskas koncepcijas tādas saimnieciskās darbības uzsākšanai, kas saistīta ar ekosistēmu devumu. Tiks izstrādātas metodes, lai novērstu pārtuksnešošanos, augsnes noārdīšanos un eroziju, kā arī apturētu bioloģiskās daudzveidības samazināšanos. Pētniecībā pievērsīsies arī mežu un pilsētvides ilgtspējīgai apsaimniekošanai, ieskaitot plānošanu, kā arī atkritumu apsaimniekošanai. Pētījumos izmantos atklātu, dalītu, savstarpēji sadarbīgu datu pārvaldes un informācijas sistēmu, kā arī veicinās tās izstrādāšanu, atbalstīs novērtējumus, prognozes un pakalpojumus, kas saistīti ar dabas resursiem un to izmantošanu. | —Pētījumu mērķis būs uzlabot zināšanu pamatu un izstrādāt progresīvus modeļus un instrumentus, kas vajadzīgi resursu ilgtspējīgai apsaimniekošanai un ilgtspējīga patēriņa modeļu radīšanai. Tas savukārt palīdzēs paredzēt ekosistēmu uzvedību un to atjaunošanas norisi, kā arī samazināt nozīmīgu strukturālo un funkcionālo ekosistēmu elementu degradēšanos un izzušanu (attiecas uz bioloģiskās daudzveidības, ūdens, augsnes un jūras resursiem). Ekosistēmu modelēšanas pētījumos tiks ņemta vērā dabas aizsardzības un saglabāšanas prakse, kā arī aizsardzība pret eroziju, jo īpaši kalnainos apvidos. Tiks veicinātas novatoriskas koncepcijas tādas saimnieciskās darbības uzsākšanai, kas saistīta ar ekosistēmu devumu. Tiks izstrādātas metodes, lai novērstu pārtuksnešošanos, augsnes noārdīšanos un eroziju, kā arī apturētu bioloģiskās daudzveidības samazināšanos. Pētniecībā pievērsīsies arī vispārējai stratēģijai lauku apvidu, ieskaitot mežu, mežu ekosistēmu un citu ekosistēmu, kas ir tuvu dabai un ko ietekmē mainīgie vides apstākļi, tostarp biežas vai spēcīgas katastrofas, un pilsētvides ilgtspējīgai apsaimniekošanai, ņemot vērā kultūras mantojumu, plānošanu, kā arī atkritumu apsaimniekošanai. Pētījumos izmantos atklātu, dalītu, savstarpēji sadarbīgu datu pārvaldes un informācijas sistēmu, kā arī veicinās tās izstrādāšanu, atbalstīs novērtējumus, prognozes un pakalpojumus, kas saistīti ar dabas resursiem un to izmantošanu. |

Grozījums Nr. 123

I pielikums, daļa "Tēmas", 6. iedaļa ("Vide (tostarp klimata pārmaiņas)"), apakšiedaļa "Darbības", 3. sadaļa ("Vides tehnoloģijas"), 1. ievilkums

—Jaunas vai uzlabotas vides tehnoloģijas ir nepieciešamas, lai samazinātu cilvēka darbības ietekmi uz vidi, aizsargātu vidi un efektīvāk apsaimniekotu resursus, lai izstrādātu jaunus produktus, procesus un pakalpojumus, kas būtu labvēlīgāki videi nekā to esošās alternatīvas. Pētniecībā galvenokārt pievērsīsies tehnoloģijām, kas novērš vai samazina vides riskus, dabas katastrofu un stihiju ietekmes samazināšanai, klimata pārmaiņu riska samazināšanai un bioloģiskās daudzveidības izzušanas apturēšanai; tehnoloģijām, kas veicina ilgtspējīgu ražošanu un patēriņu; tehnoloģijām resursu apsaimniekošanai un piesārņojuma efektīvākai likvidēšanai, kas saistītas ar ūdeni, augsni, gaisu, jūru un citiem dabas resursiem vai atkritumiem; tehnoloģijām ekoloģiski nekaitīgai un ilgtspējīgai cilvēka veidotās vides apsaimniekošanai, ieskaitot apbūvēto vidi, pilsētu teritorijas, ainavas, kā arī kultūras mantojuma saglabāšanai un restaurācijai. | —Jaunas vai uzlabotas vides tehnoloģijas ir nepieciešamas, lai samazinātu cilvēka darbības ietekmi uz vidi, aizsargātu vidi un efektīvāk apsaimniekotu resursus, lai izstrādātu jaunus produktus, procesus un pakalpojumus, kas būtu labvēlīgāki videi nekā to esošās alternatīvas. Pētniecībā galvenokārt pievērsīsies tehnoloģijām, kas novērš vai samazina vides riskus, dabas katastrofu un stihiju ietekmes samazināšanai, klimata pārmaiņu riska samazināšanai un bioloģiskās daudzveidības izzušanas apturēšanai; tehnoloģijām, kas veicina ilgtspējīgu ražošanu un patēriņu; tehnoloģijām resursu apsaimniekošanai un piesārņojuma efektīvākai likvidēšanai, kas saistītas ar ūdeni, augsni, gaisu, jūru un citiem dabas resursiem vai atkritumiem, ieskaitot atkritumu pārstrādi; tehnoloģijām enerģijas ražošanas atliekvielu vai atkritumu apstrādei un/vai lietderīgai atkārtotai izmantošanai; tehnoloģijām ekoloģiski nekaitīgai un ilgtspējīgai cilvēka veidotās vides apsaimniekošanai, ieskaitot apbūvēto vidi, pilsētu teritorijas, ainavas, kā arī kultūras mantojuma saglabāšanai un restaurācijai. |

Grozījums Nr. 124

I pielikums, daļa "Tēmas", 6. iedaļa ("Vide (tostarp klimata pārmaiņas)"), apakšiedaļa "Darbības", virsraksts "Vides tehnoloģijas", 2. ievilkums

—Pētniecības uzmanības lokā būs tehnoloģiju, tostarp procesu un produktu, riska un efektivitātes novērtēšana, kā arī saistīto metožu, piemēram, dzīves cikla analīzes, tālāka pilnveide. Turklāt īpaša uzmanība tiks pievērsta vides tehnoloģiju ilgtermiņa iespējām, tirgus potenciālam un sociālekonomiskajiem aspektiem; ķīmisko vielu riska novērtēšanai, viedām testēšanas stratēģijām un metodēm, lai samazinātu izmēģinājumus ar dzīvniekiem, riska kvantitatīvas noteikšanas metodēm; kā arī pētnieciskajam atbalstam Eiropas Vides tehnoloģiju apstiprināšanas un testēšanas sistēmas izstrādāšanai. | —Pētniecības uzmanības lokā būs tehnoloģiju, tostarp procesu, produktu un pakalpojumu, riska un efektivitātes novērtēšana, kā arī saistīto metožu, piemēram, dzīves cikla analīzes, tālāka pilnveide. Turklāt īpaša uzmanība tiks pievērsta vides tehnoloģiju ilgtermiņa iespējām, tirgus potenciālam un sociālekonomiskajiem aspektiem; ķīmisko vielu riska novērtēšanai, viedām testēšanas stratēģijām un metodēm, lai samazinātu izmēģinājumus ar dzīvniekiem, riska kvantitatīvas noteikšanas metodēm; kā arī pētnieciskajam atbalstam Eiropas Vides tehnoloģiju apstiprināšanas un testēšanas sistēmas izstrādāšanai. |

Grozījums Nr. 125

I pielikums, daļa "Tēmas", 6. iedaļa ("Vide (tostarp klimata pārmaiņas)"), apakšiedaļa "Starptautiskā sadarbība", 2. daļa

Zinātnes un tehnoloģiju partnerība ar jaunattīstības valstīm dos ieguldījumu Tūkstošgades attīstības mērķu sasniegšanā vairākās jomās (piemēram, vides resursu izzušanas apturēšana, ūdens saimniecības, apgādes un kanalizācijas uzlabošana, kā arī urbanizācijas izraisīto vides problēmu risinājumi), kurās galvenā nozīme varētu būt arī MVU. Īpaša uzmanība tiks pievērsta saistībai starp globāliem vides jautājumiem un reģionāla un vietēja mēroga attīstības problēmām, kas saistītas ar zemes izmantošanu dabas resursiem, bioloģisko daudzveidību, dabiskiem un cilvēku izraisītiem apdraudējumiem un riskiem, klimata pārmaiņām, vides tehnoloģijām, vides un veselības, kā arī politikas analīzes instrumentiem. Sadarbība ar industrializētajām valstīm veicinās pieeju izciliem pasaules mēroga pētījumiem. | Zinātnes un tehnoloģiju partnerība ar jaunattīstības valstīm dos ieguldījumu Tūkstošgades attīstības mērķu sasniegšanā vairākās jomās (piemēram, klimata pārmaiņu un dabas katastrofu ietekmes novēršana un mazināšana, vides resursu izzušanas apturēšana, ūdens un zemes saimniecības un apgādes un kanalizācijas uzlabošana, pārtuksnešošanās novēršana un apkarošana, kā arī urbanizācijas izraisīto vides un bioloģiskās daudzveidības un ilgtspējīgas ražošanas un patēriņa problēmu risinājumi), kurās galvenā nozīme varētu būt arī MVU. Īpaša uzmanība tiks pievērsta saistībai starp globāliem vides jautājumiem un reģionāla un vietēja mēroga attīstības problēmām, kas saistītas ar zemes izmantošanu dabas resursiem, bioloģisko daudzveidību, dabiskiem un cilvēku izraisītiem apdraudējumiem un riskiem, klimata p rmaiņām, vides tehnoloģijām, vides un veselības, kā arī politikas analīzes instrumentiem. Sadarbība ar industrializētajām valstīm veicinās pieeju izciliem pasaules mēroga pētījumiem. |

Grozījums Nr. 126

I pielikums, daļa "Tēmas", 6. iedaļa ("Vide (tostarp klimata pārmaiņas)"), apakšiedaļa "Starptautiskā sadarbība", 3. daļa

GEOSS izveidošana zemes novērošanai sekmēs starptautisko sadarbību, lai izprastu zemes sistēmas un ilgtspējības jautājumus, kā arī koordinētu datu vākšanu zinātnes un politikas vajadzībām. | GEOSS izveidošana zemes novērošanai sekmēs starptautisko sadarbību, lai izprastu zemes sistēmas un ilgtspējības jautājumus, kā arī koordinētu datu vākšanu zinātnes un politikas vajadzībām un palielinātu interesi gan valsts, gan privātajā sektorā. |

Grozījums Nr. 127

I pielikums, daļa "Tēmas", 6. iedaļa ("Vide (tostarp klimata pārmaiņas)"), apakšiedaļa "Reaģēšana uz jaunām vajadzībām un neparedzētām politikas vajadzībām", 2. daļa

Atbalsts reaģēšanai uz neparedzētām vides politikas vajadzībām var būt saistīts, piemēram, ar jauno ES politikas sfēru — vides, jūras politikas, standartu un noteikumu — ilgtspējības ietekmes novērtējumu. | Atbalsts reaģēšanai uz neparedzētām vides politikas vajadzībām var būt saistīts, piemēram, ar ilgtspējības ietekmes novērtējumu jaunām ES politikas sfērām attiecībā uz ilgtspējīgu ražošanu un patēriņu, vidi, klimata pārmaiņām, dabas resursiem, jūras politiku un standartiem un noteikumiem. |

Grozījums Nr. 128

I pielikums, daļa "Tēmas", 7. iedaļa ("Transports (tostarp aeronautika)"), apakšiedaļa "Mērķis"

Pamatojoties uz tehnoloģiju attīstību, iedzīvotāju un sabiedrības labā izstrādāt integrētas videi draudzīgākas un "viedākas" Eiropas transporta sistēmas, kas atbilstu dabas un vides resursu saglabāšanas prasībām; nostiprināt un turpmāk attīstīt vadošo lomu, kas pasaules tirgū ir šīs Eiropas nozares pārstāvjiem. | Pamatojoties uz tehnoloģiju attīstību, iedzīvotāju un sabiedrības labā izstrādāt integrētas videi draudzīgākas un "viedākas" Eiropas transporta sistēmas, kas atbilstu dabas un vides resursu saglabāšanas prasībām; nostiprināt un turpmāk attīstīt vadošo lomu, kas pasaules tirgū ir šīs Eiropas nozares pārstāvjiem, un likvidēt transatlantiskās tehnoloģiskās plaisas. |

Grozījums Nr. 129

I pielikums, daļa "Tēmas" 7. iedaļa ("Transports (tostarp aeronautika)"), apakšiedaļa "Metode", 3. daļa

Daudzās tehnoloģiju platformas, kas izveidotas šajā jomā (ACARE aeronautikai un gaisa transportam, ERRAC dzelzceļa transportam, ERTRAC autoceļu transportam, WATERBORNE ūdens transportam, ūdeņradim un kurināmā elementiem), ir izstrādājušas ilgtermiņa redzējumus un stratēģiskās pētniecības programmas (SRA), kas lieti noder šīs tēmas formulēšanā un atbilst politikas veidotāju vajadzībām un sabiedrības cerībām. Izraudzīti SRA aspekti var būt par pamatotu iemeslu Kopīgu tehnoloģiju iniciatīvu aizsākšanai. ERA-NET darbības paver iespējas veicināt atsevišķu transporta nozares tēmu turpmāku starpvalstu koordinēšanu, un tās atbalstīs gadījumos, kad tas tiks atzīts par lietderīgu. | Daudzās tehnoloģiju platformas, kas izveidotas šajā jomā (ACARE aeronautikai un gaisa transportam, ERRAC dzelzceļa transportam, ERTRAC autoceļu transportam, WATERBORNE ūdens transportam un jūras tehnoloģijai, ūdeņradim un kurināmā elementiem), ir izstrādājušas ilgtermiņa redzējumus un stratēģiskās pētniecības programmas (SRA), kas lieti noder šīs tēmas formulēšanā un atbilst politikas veidotāju vajadzībām un sabiedrības cerībām. Izraudzīti SRA aspekti var būt par pamatotu iemeslu Kopīgu tehnoloģiju iniciatīvu aizsākšanai. ERA-NET darbības paver iespējas veicināt turpmāku starpvalstu koordinēšanu attiecībā uz atsevišķām transporta nozares tēmām, un tās atbalstīs gadījumos, kad tas tiks atzīts par lietderīgu. |

Grozījums Nr. 130

I pielikums, daļa "Tēmas" 7. iedaļa ("Transports (tostarp aeronautika)"), apakšiedaļa "Metode", 5. daļa

Aktuālās politikas vajadzības, kā arī jaunu politiku (piemēram, jūras politikas) izstrāde, novērtēšana un īstenošana tiks risinātas dažādos pasākumu kopumos, arī starptematiskā aspektā. Pētnieciskais darbs ietvers pētījumus, modeļus un instrumentus, ko izmanto stratēģiskajā uzraudzībā un prognozēšanā, un kuros integrētas zināšanas, kas saistītas ar galvenajiem transporta nozares ekonomiskajiem, sociālajiem, drošības un vides jautājumiem. Darbībās, kas saistītas ar starptematiskām pētījumu jomām, īpaša uzmanība tiks pievērsta transporta īpatnībām, piemēram, drošības aspektiem kā transporta sistēmas neatņemamai prasībai; alternatīvo enerģijas avotu izmantošanai transporta lietojumos; kā arī transporta ietekmes uz vidi, tostarp klimata pārmaiņu, uzraudzībai. | Aktuālās politikas vajadzības, kā arī jaunu politiku (piemēram, jūras politikas) izstrāde, novērtēšana un īstenošana tiks risinātas dažādos pasākumu kopumos, arī starptematiskā aspektā. Pētnieciskais darbs ietvers pētījumus, modeļus un instrumentus, ko izmanto stratēģiskajā uzraudzībā un prognozēšanā, un kuros integrētas zināšanas, kas saistītas ar galvenajiem transporta nozares ekonomiskajiem, sociālajiem, drošības un vides jautājumiem. Darbībās, kas saistītas ar starptematiskām pētījumu jomām, īpaša uzmanība tiks pievērsta transporta īpatnībām, piemēram, drošības aspektiem kā transporta sistēmas neatņemamai prasībai; alternatīvo enerģijas avotu izmantošanai transportlīdzekļos; transporta ietekmei uz vidi, tostarp klimata pārmaiņu, uzraudzībai un pasākumiem, kas samazinās nelabvēlīgo iedarbību, kas rodas no ilgstošiem ģeogrāfiskiem ierobežojumiem. Vides pētniecībā jāatrod ceļi, lai uzlabotu transportu. Vides pētniecībā jāņem vērā arī pieaugošā transporta efektivitāte. |

Grozījums Nr. 131

I pielikums, daļa "Tēmas", 6. iedaļa ("Transports (tostarp aeronautika)"), apakšiedaļa "Metode", 5.a daļa (jauna)

| Īpaša uzmanība tiks pievērsta Kopienas pētījumu rezultātu izplatīšanas uzlabošanai. Tiks sekmēta daudzdisciplīnu un starpdisciplīnu pieeja, un tiks nodrošināta pēc iespējas lielāka sinerģijas un papildināmības pakāpe ar papildu finansiālajiem instrumentiem Kopienas un dalībvalstu līmenī, kā tiem, kas minēti Marko Polo programmā Eiropas transporta tīkliem. |

Grozījums Nr. 132

I pielikums, daļa "Tēmas", 7. iedaļa ("Transports (tostarp aeronautika)"), apakšiedaļa "Darbības", 1. sadaļa ("Aeronautika un gaisa transports"), 2. daļa

Videi draudzīgāks gaisa transports. Izstrādāt tehnoloģijas, lai samazinātu aviācijas ietekmi uz vidi, izvirzot mērķi uz pusi samazināt oglekļa dioksīda (CO2) emisiju, par 80 % samazināt noteiktas slāpekļa oksīdu (NOX) emisijas, uz pusi samazināt dzirdamo troksni. Pētniecības uzmanības lokā būs videi draudzīgāku dzinēju tehnoloģiju attīstīšana, ieskaitot alternatīvo degvielu tehnoloģijas, kā arī uzlabota fiksētu spārnu un rotējošu spārnu gaisa satiksmes līdzekļu efektivitāte, jaunas "viedas" vieglās konstrukcijas un uzlabota aerodinamika. Pētījumi aptvers arī tādus jautājumus kā uzlabota lidaparātu ekspluatācija lidostās (kontrolējamajā teritorijā un atklātajā teritorijā), gaisa satiksmes vadība, lidaparātu ražošana, apkope un otrreizējās pārstrādes procesi. | Videi draudzīgāks gaisa transports. Izstrādāt tehnoloģijas, lai samazinātu aviācijas ietekmi uz vidi, izvirzot mērķi uz pusi samazināt oglekļa dioksīda (CO2) emisiju, par 80 % samazināt noteiktas slāpekļa oksīdu (NOX) emisijas, uz pusi samazināt dzirdamo troksni. Pētniecības uzmanības lokā būs videi draudzīgāku dzinēju tehnoloģiju attīstīšana, ieskaitot alternatīvo degvielu tehnoloģijas, kā arī uzlabota fiksētu spārnu un rotējošu spārnu gaisa satiksmes līdzekļu (helikopteri un slīpspārnu gaisa satiksmes līdzekļi), jaunas "viedas" vieglās konstrukcijas un uzlabota aerodinamika. Pētījumi aptvers arī tādus jautājumus kā uzlabota lidaparātu ekspluatācija lidostās (kontrolējamajā teritorijā un atklātajā teritorijā), gaisa satiksmes vadība, lidaparātu ražošana, apkope un kapitālais remonts, un otrreizējās pārstrādes procesi. |

Grozījums Nr. 133

I pielikums, daļa "Tēmas", 7. iedaļa ("Transports (tostarp aeronautika)"), apakšiedaļa "Darbības", 1. sadaļa ("Aeronautika un gaisa transports"), 4. daļa

Patērētāju apmierinātības un drošības garantēšana. Ievērojami uzlabot pasažieru izvēles iespējas un lidojumu saraksta elastību, vienlaikus panākot pieckāršu negadījumu īpatsvara samazinājumu. Jaunas tehnoloģijas nodrošinās lielāku gaisa kuģu/dzinēju konfigurāciju izvēli, sākot no plata korpusa līdz maza izmēra lidaparātiem, augstāku visu sistēmas elementu automatizācijas līmeni, ieskaitot lidmašīnas vadību. Uzmanības lokā būs arī pasažieru komforta un labsajūtas uzlabošana, jauni pakalpojumi, aktīvie un pasīvie drošības pasākumi, īpaši uzsverot cilvēka faktoru. Pētījumos būs ietverta arī lidostu un gaisa satiksmes darbību pielāgošana dažāda tipa lidaparātiem un to izmantošana 24 stundas diennaktī, nepārsniedzot sabiedrībai pieņemamu trokšņa līmeni. | Patērētāju apmierinātības un drošības garantēšana. Ievērojami uzlabot pasažieru izvēles iespējas un lidojumu saraksta elastību, vienlaikus panākot pieckāršu negadījumu īpatsvara samazinājumu. Jaunas tehnoloģijas nodrošinās lielāku gaisa kuģu/dzinēju konfigurāciju izvēli, sākot no plata korpusa līdz mazāka izmēra lidaparātiem savienojumiem starp pilsētu centriem un reģionālai izmantošanai (piem., slīpspārnu gaisa satiksmes līdzekļi) un augstāku visu sistēmas elementu automatizācijas līmeni, ieskaitot lidmašīnas vadību, kā arī valsts informācijas un biļešu sistēmas attiecībā uz metodēm un piegādātājiem būs pieejamas Paneiropas mērogā. Uzmanības lokā būs arī pasažieru komforta un veselības apstākļu, piem., uzlabojot ērtības kabīnes, un labsajūtas uzlabošana, jauni pakalpojumi, aktīvie un pasīvie drošības pasākumi, īpaši uzsverot cilvēka faktoru. Pētījumos būs ietverta arī lidostu un gaisa satiksmes darbību pielāgošana dažāda tipa lidaparātiem un to izmantošana 24 stundas diennaktī, nepārsniedzot sabiedrībai pieņemamu trokšņa līmeni. |

Grozījums Nr. 134

I pielikums, daļa "Tēmas", 7 iedaļa ("Transports (tostarp aeronautika)") apakšiedaļa "Darbības", 1. sadaļa "Aeronautika un gaisa transports", 5. daļa

Izmaksu efektivitātes uzlabošana. Veicināt konkurētspējīgu piegādes ķēdi, kas nodrošina iespēju uz pusi samazināt laiku, kas nepieciešams, līdz produkts nonāk tirgū, kā arī samazināt produktu izstrādāšanas un ekspluatācijas izmaksas, kā rezultātā gaisa transports kļūtu pieejamāks iedzīvotājiem. Pētījumu uzmanības lokā būs uzlabojumi visā uzņēmējdarbības procesā, sākot no koncepcijas izstrādes līdz produkta izveidei, ražošanai un ekspluatācijai, ieskaitot piegādes ķēdes integrēšanu. Tie ietvers uzlabotas imitēšanas iespējas un augstāku automatizācijas līmeni, tehnoloģijas un metodes, lai konstruētu gaisa kuģus, kam nav nepieciešama apkope, kā arī racionalizētu gaisa kuģu, lidostu un gaisa satiksmes pārvaldības darbības. | Izmaksu efektivitātes uzlabošana. Veicināt konkurētspējīgu piegādes ķēdi, kas nodrošina iespēju uz pusi samazināt laiku, kas nepieciešams, līdz produkts nonāk tirgū, kā arī samazināt produktu izstrādāšanas un ekspluatācijas izmaksas, piemēram, izmantojot projektā "Sistēma mobilās apkopes nodrošināšanai reālā laikā" (SMMART, System for Mobile Maintenance Accessible in Real Time) iegūtos datus, kā rezultātā gaisa transports kļūtu pieejamāks iedzīvotājiem. Pētījumu uzmanības lokā būs uzlabojumi visā uzņēmējdarbības procesā, sākot no koncepcijas izstrādes līdz produkta izveidei, ražošanai un ekspluatācijai, ieskaitot piegādes ķēdes integrēšanu. Tie ietvers uzlabotas imitēšanas iespējas un augstāku automatizācijas līmeni, tehnoloģijas un metodes, lai konstruētu gaisa kuģus, kam nav nepieciešama apkope, kā arī racionalizētu gaisa kuģu, lidostu un gaisa satiksmes pārvaldības darbības. |

Grozījums Nr. 135

I pielikums, daļa "Tēmas", 7 iedaļa ("Transports (tostarp aeronautika)") apakšiedaļa "Darbības", 1. sadaļa "Aeronautika un gaisa transports", 6. daļa

Gaisa kuģu un pasažieru aizsardzība. Novērst jebkāda veida bīstamas darbības, kuru rezultātā ceļotāji vai citi cilvēki varētu tikt ievainoti, viņiem varētu rasties zaudējumi, tikt nodarīts kaitējums vai sagādātas neērtības gaisa kuģa ļaunprātīgas izmantošanas dēļ. Pētījumu uzmanības lokā būs būtiski gaisa transporta sistēmas elementi, tostarp drošības pasākumi, projektējot lidaparātu salonus un pilotu kabīnes, automātiskā kontrole un nolaišanās gaisa kuģa neatļautas izmantošanas gadījumā, aizsardzība pret ārējiem uzbrukumiem, kā arī drošības aspekti gaisa telpas pārvaldībā un lidostu ekspluatācijā. | Gaisa kuģu un pasažieru aizsardzība. Novērst jebkāda veida bīstamas darbības, kuru rezultātā ceļotāji vai citi cilvēki varētu tikt ievainoti, viņiem varētu rasties zaudējumi, tikt nodarīts kaitējums vai sagādātas neērtības gaisa kuģa ļaunprātīgas izmantošanas dēļ. Pētījumu uzmanības lokā būs būtiski gaisa transporta sistēmas elementi, tostarp drošības pasākumi, projektējot lidaparātu salonus un pilotu kabīnes, automātiskā kontrole un nolaišanās gaisa kuģa neatļautas izmantošanas gadījumā, aizsardzība pret ārējiem uzbrukumiem, drošības aspekti gaisa telpas pārvaldībā un lidostu ekspluatācijā, kā arī aspekti saistībā ar fizikāliem ierobežojumiem vai dažādiem laika apstākļiem. |

Grozījums Nr. 136

I pielikums, daļa "Tēmas", 7 iedaļa ("Transports (tostarp aeronautika)") apakšiedaļa "Darbības", 1. sadaļa "Aeronautika un gaisa transports", 7. daļa

Vadošā loma nākotnes gaisa transportā. Izpētīt radikālākas, videi nekaitīgākas un novatoriskākas tehnoloģijas, kuras varētu veicināt būtiskas pārmaiņas, kas nepieciešamas gaisa transportam šā gadsimta otrajā pusē un pēc tam. Pētniecībā aplūkos tādus aspektus kā jaunas piedziņas un pacelšanās koncepcijas, jaunas idejas gaisa kuģu iekštelpu dizainam, jaunas lidostu koncepcijas, jaunas lidaparātu vadības un kontroles metodes, alternatīvas koncepcijas gaisa transporta sistēmu ekspluatācijā un to integrēšana ar citiem transporta veidiem. | Vadošā loma nākotnes gaisa transportā: Izpētīt radikālākas, videi nekaitīgākas un novatoriskākas tehnoloģijas, kuras varētu veicināt būtiskas pārmaiņas, kas nepieciešamas gaisa transportam šā gadsimta otrajā pusē un pēc tam. Pētniecībā aplūkos tādus aspektus kā jaunas piedziņas un pacelšanās koncepcijas, jaunas konstrukcijas gaisa kuģu iekštelpu dizainam, jaunas lidostu koncepcijas, jaunas lidaparātu vadības un kontroles metodes, alternatīvus veidus gaisa transporta sistēmu ekspluatācijā un to integrēšana ar citiem transporta veidiem, un jaunas idejas, lai samazinātu ietekmi, ko izraisa nelabvēlīgi ģeogrāfiski ierobežojumi. |

Grozījums Nr. 137

I pielikums, daļa "Tēmas", 7. iedaļa ("Transports (tostarp aeronautika)"), apakšiedaļa "Darbības", 2. sadaļa ("Virszemes transports (dzelzceļš, autotransports un kuģi)"), 1. daļa

Videi draudzīgāks virszemes transports. Attīstīt tehnoloģijas un zināšanas, lai samazinātu piesārņojumu (gaisa, ūdens un augsnes) un ietekmi uz vidi, aplūkojot ar klimata pārmaiņām, veselību, bioloģisko daudzveidību un troksni saistītus aspektus. Pētījumu rezultātā uzlabosies piedziņas mehānismu tīrība un energoefektivitāte, tiks veicināta alternatīvo degvielu izmantošana, ieskaitot ūdeņradi un kurināmā elementus. Darbības būs saistītas ar infrastruktūras, transportlīdzekļu, kuģu un to komponentu tehnoloģijām, ietverot vispārēju sistēmas optimizēšana. Pētījumi, kas saistīti ar transportam raksturīgajām pārmaiņām, ietvers ražošanu, celtniecību, apkopi, remontu, kontroli, otrreizējo pārstrādi, nolietoto transportlīdzekļu izmantošanas stratēģijas, kā arī veicamos pasākumus, ja jūrā notikusi avārija. | Videi draudzīgāks virszemes transports. Metodoloģijas uzlabošana ārējo sociālo un vides izmaksu aprēķināšanai. Attīstīt tehnoloģijas un zināšanas, lai samazinātu piesārņojumu (gaisa, ūdens un augsnes) un ietekmi uz vidi, aplūkojot ar klimata pārmaiņām, veselību, bioloģisko daudzveidību un troksni saistītus aspektus. Pētījumu rezultātā uzlabosies piedziņas mehānismu tīrība, rentabilitāte un energoefektivitāte (piem., hibrīda risinājumi), tiks veicināta alternatīvo degvielu izmantošana, ieskaitot ūdeņradi un kurināmā elementus un vilcienus, kuri lieto alternatīvus hibrīda dzinējus ar mērķi izstrādāt transportlīdzekļus, kas neizdala CO2. Darbības būs saistītas ar infrastruktūras, transportlīdzekļu, kuģu un to komponentu tehnoloģijām, ietverot vispārēju sistēmas optimizēšana. Pētījumi, kas saistīti ar transportam raksturīgajām pārmaiņām, ietvers ražošanu, celtniecību, apkopi, diagnosticēšanu, remontu, kontroli, demontēšanu, utilizāciju, otrreizējo pārstrādi, nolietoto transportlīdzekļu izmantošanas stratēģijas, kā arī veicamos pasākumus, ja jūrā notikusi avārija. |

Grozījums Nr. 138

I pielikums, daļa "Tēmas", 7. iedaļa ("Transports (tostarp aeronautika)"), apakšiedaļa "Darbības", 2. sadaļa ("Virszemes transports (dzelzceļš, autotransports un kuģi)"), 3. daļa

Nodrošināt ilgtspējīgu mobilitāti pilsētās. Galvenā uzmanība tiks pievērsta cilvēkiem un precēm, veicot pētījumus par "nākamās paaudzes transportlīdzekļiem" un to ienākšanu tirgū, apvienojot visus tīras, enerģētiski efektīvas, drošas un inteliģentas ceļu satiksmes elementus. Jaunu mobilitātes koncepciju, novatorisku organizatoriskās un pārvietošanās pārvaldības shēmu un kvalitatīva sabiedriskā transporta pētījumu mērķis būs nodrošināt visiem pieejamus un augsta līmeņa vairāku pārvadājumu veidu integrēšanu. Tiks izstrādātas un pārbaudītas novatoriskas stratēģijas tīram pilsētas transportam. Īpaša uzmanība tiks pievērsta nepiesārņojošiem transportlīdzekļiem, pieprasījuma pārvaldībai, personīgā transporta racionalizācijai, kā arī informācijas un komunikācijas stratēģijām, pakalpojumiem un infrastruktūrai. Instrumenti politikas izstrādāšanas un īstenošanas atbalstam ietvers transporta plānošanu un zemes ierīcību. | Nodrošināt ilgtspējīgu mobilitāti pilsētās visiem iedzīvotājiem, tostarp invalīdiem. Galvenā uzmanība tiks pievērsta cilvēkiem un precēm, veicot pētījumus par "nākamās paaudzes transportlīdzekļiem" un to ienākšanu tirgū, apvienojot visus tīras, enerģētiski efektīvas, drošas un inteliģentas ceļu satiksmes elementus. Jaunu transporta un mobilitātes koncepciju, novatorisku organizatoriskās un pārvietošanās pārvaldības shēmu un kvalitatīva sabiedriskā transporta pētījumu mērķis būs nodrošināt visiem pieejamus un augsta līmeņa vairāku pārvadājumu veidu integrēšanu. Tiks izstrādātas un pārbaudītas novatoriskas stratēģijas tīram pilsētas transportam. Īpaša uzmanība tiks pievērsta nepiesārņojošiem transportlīdzekļiem, pieprasījuma pārvaldībai, personīgā transporta racionalizācijai, kā arī informācijas un komunikācijas stratēģijām, pakalpojumiem un infrastruktūrai. Uzmanības lokā arī būs mobilitātes kvalitāte un patērētāju apmierinātība, jo īpaši cilvēkiem ar ierobežotu mobilitāti un tādām īpašām grupām kā vecāki cilvēki un sievietes. Instrumenti un modeļi politikas izstrādāšanas un īstenošanas atbalstam ietvers transporta plānošanu un zemes ierīcību. |

Grozījums Nr. 139

I pielikums, daļa "Tēmas", 7. iedaļa ("Transports (tostarp aeronautika)"), apakšiedaļa "Darbības", 2. apakšiedaļa ("Virszemes transports (dzelzceļš, autotransports un kuģi)"), 4. daļa

Drošuma un drošības uzlabošana. Attīstīt tehnoloģijas un viedas sistēmas, lai aizsargātu neaizsargātās personas, piemēram, transportlīdzekļu vadītājus, pasažierus, apkalpes locekļus un gājējus. Tiks izstrādātas progresīvas tehniskas sistēmas un riska analīzes metodes sauszemes transportlīdzekļu, kuģu un transporta infrastruktūras izveidei. Uzsvars tiks likts uz integrējošām metodēm, kas apvieno cilvēka faktoru, strukturālo integritāti, profilaksi, pasīvos un aktīvos drošības pasākumus, glābšanas un krīžu pārvaldību. Drošums tiks aplūkots kā neatņemama sastāvdaļa kopējā transporta sistēmā, kas ietver infrastruktūru, kravas un konteinerus, transporta lietotājus un pārvadātājus, virszemes transportlīdzekļus un kuģus, pasākumus politikas veidošanas un likumdošanas līmenī, ieskaitot instrumentus lēmumu pieņemšanas atbalstam un apstiprināšanai; drošība tiks aplūkota visos gadījumos, kad tā ir neatņemama prasība transporta sistēmai. | Drošuma un drošības uzlabošana. Attīstīt tehnoloģijas un viedas sistēmas, lai aizsargātu neaizsargātās personas, piemēram, transportlīdzekļu vadītājus, pasažierus, apkalpes locekļus un gājējus. Tiks izstrādātas progresīvas tehniskas sistēmas un riska analīzes metodes sauszemes transportlīdzekļu, kuģu un transporta infrastruktūras izveidei. Uzsvars tiks likts uz integrējošām metodēm, kas apvieno cilvēka faktoru, strukturālo integritāti, profilaksi, pasīvos un aktīvos drošības pasākumus, glābšanas un krīžu pārvaldību. Drošums tiks aplūkots kā neatņemama sastāvdaļa kopējā transporta sistēmā, kas ietver infrastruktūru krastā vai atklātā jūrā, kravas (ieskaitot sašķidrinātu dabasgāzi) un konteinerus, transporta lietotājus un pārvadātājus, virszemes transportlīdzekļus un kuģus, pasākumus politikas veidošanas un likumdošanas līmenī, ieskaitot instrumentus lēmumu pieņemšanas atbalstam un apstiprināšanai; drošība tiks aplūkota visos gadījumos, kad tā ir neatņemama prasība transporta sistēmai. |

Grozījums Nr. 140

I pielikums, daļa "Tēmas", 7. iedaļa ("Transports (tostarp aeronautika)"), apakšiedaļa "Darbības", 2. apakšiedaļa ("Virszemes transports (dzelzceļš, autotransports un kuģi)"), 5. daļa

Konkurētspējas stiprināšana. Uzlabot transporta nozares konkurētspēju, nodrošinot ilgtspējīgus, efektīvus un cenas ziņā pieejamus transporta pakalpojumus un radot jaunas prasmes un darba iespējas pētniecības un attīstības ceļā. Tehnoloģijas progresīviem industriālajiem procesiem ietvers projektēšanu, ražošanu, montāžu, būvniecību un apkopi, un to mērķis būs samazināt dzīves cikla izmaksas un saīsināt izstrādāšanai nepieciešamo laiku. Uzsvars tiks likts uz novatoriskām produktu koncepcijām un uzlabotiem transporta pakalpojumiem, nodrošinot augstu pasažieru apmierinātības pakāpi. Tiks izstrādāta jauna veida ražošanas organizācija, ieskaitot piegādes ķēdes pārvaldību un izplatīšanas sistēmas. | Konkurētspējas stiprināšana. Uzlabot transporta nozares konkurētspēju, nodrošinot ilgtspējīgus, efektīvus un cenas ziņā pieejamus transporta pakalpojumus un radot jaunas prasmes un darba iespējas pētniecības un attīstības ceļā. Tehnoloģijas progresīviem industriālajiem procesiem ietvers projektēšanu, ražošanu, montāžu, būvniecību un apkopi, un to mērķis būs samazināt dzīves cikla izmaksas un saīsināt izstrādāšanai nepieciešamo laiku. Uzsvars tiks likts uz novatoriskām produktu un sistēmu koncepcijām un uzlabotiem transporta pakalpojumiem, nodrošinot augstu pasažieru apmierinātības pakāpi. Tiks izstrādāta jauna veida ražošanas organizācija, ieskaitot piegādes ķēdes pārvaldību un izplatīšanas sistēmas. |

Grozījums Nr. 141

I pielikums, daļa "Tēmas", 7. iedaļa ("Transports (tostarp aeronautika)"), apakšiedaļa "Darbības", 3. apakšiedaļa ("Atbalsts Eiropas Globālajai satelītnavigācijas sistēmai "(Galileo)""), 3. daļa

Instrumentu nodrošināšana un piemērotas vides radīšana: garantējot drošu pakalpojumu izmantošanu, pamatā ieviešot sertifikāciju galvenajās lietojuma jomās; sagatavojot un apstiprinot pakalpojumu atbilstību jaunajām politikas jomām un likumdošanai, kā arī ieviešot tos; izmantojot sabiedriski regulējamos pakalpojumus saskaņā ar apstiprināto piekļuves politiku; radot svarīgus digitālus topoloģijas, kartogrāfijas, ģeodēzijas datus un sistēmas izmantošanai navigācijā; risinot jautājumus par drošuma un drošības vajadzībām un prasībām. | Instrumentu nodrošināšana un piemērotas vides radīšana: garantējot drošu pakalpojumu izmantošanu, pamatā ieviešot sertifikāciju galvenajās lietojuma jomās; sagatavojot un apstiprinot pakalpojumu atbilstību jaunajām politikas jomām un likumdošanai, kā arī ieviešot tos; izmantojot sabiedriski regulējamos pakalpojumus saskaņā ar apstiprināto piekļuves politiku; radot svarīgus digitālus topoloģijas, kartogrāfijas, ģeodēzijas datus un sistēmas izmantošanai navigācijā; risinot jautājumus par drošuma un drošības vajadzībām un prasībām. Drošības jomā, lai panāktu maksimāli mijiedarbību ar sistēmām, kas saistītas ar GMES, tiks veicinātas priekšizpētes un demonstrēšanas pasākumi, lai visos iespējamos posmos panāktu saderību un konverģenci starp GMES un "Galileo", kas ir daļa no GMES "sistēmu sistēmas". |

Grozījums Nr. 142

I pielikums, daļa "Tēmas", 8. iedaļa ("Sociālekonomiskās zinātnes un humanitārās zinātnes"), apakšiedaļa "Metode", 1. daļa

Pētniecības prioritātes saistītas ar galvenajām sabiedrības, ekonomikas un kultūras problēmām, ar ko Eiropa un pasaule saskaras tagad un saskarsies arī nākotnē. Ierosinātā pētniecības programma piedāvā saskanīgu pieeju šo jautājumu risināšanā. Sociālekonomisko un humanitāro zināšanu bāzes pilnveidošana attiecībā uz minētajām problēmām būtiski palīdzēs veicināt visā Eiropā kopīgu izpratni un risināt plašākas starptautiskas problēmas. | Pētniecības prioritātes palīdzēs uzlabot politikas izstrādi, īstenošanu, iedarbīgumu un novērtēšanu gandrīz visās Kopienas politikas jomās Eiropas, valstu, reģionālā un vietējā mērogā; lielākā daļa pētījumu ietver arī nozīmīgus starptautiskus aspektus. Pētniecības prioritātes saistītas ar galvenajām sabiedrības, ekonomikas un kultūras problēmām, ar ko Eiropa un pasaule saskaras tagad un saskarsies arī nākotnē. Ierosinātā pētniecības programma piedāvā saskanīgu pieeju šo jautājumu risināšanā. Sociālekonomisko, sociālkultūras un humanitāro zināšanu bāzes pilnveidošana attiecībā uz minētajām problēmām būtiski palīdzēs veicināt visā Eiropā kopīgu izpratni un risināt plašākas starptautiskas problēmas. Pētniecības prioritātes palīdzēs uzlabot politikas izstrādi, īstenošanu, iedarbīgumu un novērtēšanu gandrīz visās Kopienas politikas jomās Eiropas, valstu, reģionālā un vietējā mērogā; lielākā daļa pētījumu ietver arī nozīmīgus starptautiskus aspektus. |

Grozījums Nr. 143

I pielikums, daļa "Tēmas", 8. iedaļa ("Sociālekonomiskās zinātnes un humanitārās zinātnes"), apakšiedaļa "Darbības", 1. sadaļa ("Izaugsme, nodarbinātība un konkurētspēja zināšanu sabiedrībā"), 1. daļa, ievaddaļa

Mērķis būs izstrādāt un integrēt pētījumus par jautājumiem, kas ietekmē izaugsmi, nodarbinātību un konkurētspēju, tādējādi panākot uzlabotu un integrētu šo jautājumu izpratni nepārtrauktai zināšanu sabiedrības attīstībai. Tas labvēlīgi ietekmēs politikas veidošanu un sekmēs šo mērķu sasniegšanu. Pētījumos tiks integrēti šādi problēmas aspekti: | Mērķis būs izstrādāt un integrēt pētījumus par jautājumiem, kas ietekmē izaugsmi, nodarbinātību sociālekonomisko stabilitāti, konkurētspēju, tehnoloģisko kohēziju un informācijas sabiedrības attīstību, tādējādi panākot uzlabotu un integrētu šo jautājumu izpratni nepārtrauktai zināšanu sabiedrības attīstībai. Tas labvēlīgi ietekmēs politikas veidošanu un sekmēs šo mērķu sasniegšanu. Pētījumos tiks integrēti šādi problēmas aspekti: |

Grozījums Nr. 144

I pielikums, daļa "Tēmas", 8. iedaļa ("Sociālekonomiskās zinātnes un humanitārās zinātnes"), apakšiedaļa "Darbības", 1. sadaļa "Izaugsme, nodarbinātība un konkurētspēja zināšanu sabiedrībā", 1. daļas 1. ievilkums

—zināšanu mainīgā loma tautsaimniecībā, ieskaitot dažāda veida zināšanu un kompetenču, izglītības un mūžizglītības, kā arī nemateriālo ieguldījumu nozīmi. | —zināšanu mainīgā loma tautsaimniecībā, ieskaitot dažāda veida zināšanu un kompetenču, uzņēmējdarbības potenciāla, radošā potenciāla, kultūras faktoru, vērtību, izglītības, ieskaitot nereglamentēto izglītību, un mūžizglītības, kā arī nemateriālo ieguldījumu nozīmi; zināšanu un nemateriālo vērtību nozīme ekonomiskās, sociālās un kultūras bagātības veidošanā un devums sociālajai un vides labklājībai. |

Grozījums Nr. 145

I pielikums, daļa "Tēmas", 8. iedaļa ("Sociālekonomiskās zinātnes un humanitārās zinātnes"), apakšiedaļa "Darbības", 1. sadaļa "Izaugsme, nodarbinātība un konkurētspēja zināšanu sabiedrībā", 1. daļas 2. ievilkums

—ekonomiskās struktūras, strukturālās pārmaiņas un ar produktivitāti saistītie jautājumi, ieskaitot pakalpojumu sektora, finansiālās un demogrāfiskās situācijas, pieprasījuma, kā arī ilgstošu pārmaiņu procesu nozīmi; | —ekonomiskās struktūras, strukturālās pārmaiņas, starpnozaru attiecības, ārpakalpojumi, informācijas un komunikācijas tehnoloģijas un ar produktivitāti saistītie jautājumi, ieskaitot pakalpojumu sektora, finansiālās un demogrāfiskās situācijas, pieprasījuma, kā arī ilgstošu pārmaiņu procesu nozīmi; |

Grozījums Nr. 146

I pielikums, daļa "Tēmas", 8. iedaļa ("Sociālekonomiskās zinātnes un humanitārās zinātnes"), apakšiedaļa "Darbības", 1. sadaļa "Izaugsme, nodarbinātība un konkurētspēja zināšanu sabiedrībā", 1. daļas 3. ievilkums

—institucionāli un politikas jautājumi, ieskaitot makroekonomikaspolitiku, darba tirgu, institucionālo kontekstu, kā arī politiku vienotību un saskanību. | —institucionāli un politikas jautājumi, ieskaitot makroekonomikas politiku, darba tirgu, sociālās un labklājības sistēmas, valstu un reģionu institucionālo kontekstu, zinātniskās kompetences mainīgo nozīmi politiskajā un sabiedriskajā sfērā, kā arī politiku vienotību un saskanību. |

Grozījums Nr. 147

I pielikums, daļa "Tēmas", 8. iedaļa ("Sociālekonomiskās zinātnes un humanitārās zinātnes"), apakšiedaļa "Darbības", sadaļa "Izaugsme, nodarbinātība un konkurētspēja zināšanu sabiedrībā", 1. daļas 1.a ievilkums (jauns)

| —Pilsētpētniecības attīstīšana, lai labāk saprastu tematisko (vide, transports, sociālās, ekonomiskais, demogrāfiskais aspekts u. c.) un telpisko (pilsētas, reģiona) mijiedarbību pilsētā un izstrādātu, pirmkārt, novatoriskus plānošanas mehānismus, lai problēmas risinātu integrētā un ilgtspējīgā veidā, un, otrkārt, novatoriskus pārvaldības procesus, lai palielinātu iedzīvotāju līdzdalību un sadarbību starp valsts un privātajiem dalībniekiem, lai labāk saprastu Eiropas pilsētu nozīmi globālā kontekstā (pilsētu konkurētspēja), lai vietējām varas iestādēm sniegtu atbalstu sociālās kohēzijas uzlabošanā un izstumšanas apkarošanā pilsētās, kur, neraugoties uz ekonomisko attīstību, pieaug nevienlīdzība. |

Grozījums Nr. 148

I pielikums, daļa "Tēmas", 8. iedaļa ("Sociālekonomiskās zinātnes un humanitārās zinātnes"), apakšiedaļa "Darbības", 3. sadaļa ("Galvenās tendences un to sekas sabiedrībā"), 1. daļa, 3.a un 3.b ievilkums (jauns)

| —Pilsētu konkurētspēja: Eiropas pilsētu nozīme globālā kontekstā, vietējās politikas, lai uzlabotu kohēziju. |

| —Pilsētpētniecība: uzmanības pievēršana tematiskajai (vide, transports, sociālās, ekonomiskais, demogrāfiskais aspekts u. c.) un telpiskajai mijiedarbībai pilsētā, lai izstrādātu integrētus un ilgtspējīgus pārvaldības procesus. |

Grozījums Nr. 149

I pielikums, daļa "Tēmas", 8. iedaļa ("Sociālekonomiskās zinātnes un humanitārās zinātnes"), apakšiedaļa "Darbības", 3. sadaļa ("Galvenās tendences un to sekas sabiedrībā"), 1. daļa, 3.c ievilkums (jauns)

| —Pētījumi par kultūras, kultūras mantojuma un radošu un uz kultūru orientētu nozaru ietekmi uz sociālekonomisko attīstību un darba tirgu. |

Grozījums Nr. 150

I pielikums, daļa "Tēmas", 8. iedaļa ("Sociālekonomiskās zinātnes un humanitārās zinātnes"), apakšiedaļa "Darbības", sadaļa "Eiropa pasaulē", 1. daļas 2. ievilkums

—konflikti, to cēloņi un atrisināšana; attiecības starp drošību veicinošiem un destabilizējošiem faktoriem, tādiem kā nabadzība, noziedzība, vides degradēšanās un resursu nepietiekamība; terorisms, tā cēloņi un sekas; ar drošību saistītās politikas jomas, viedoklis par nedrošību un civilmilitārās attiecības | —konflikti, to cēloņi un atrisināšana; attiecības starp drošību veicinošiem un destabilizējošiem faktoriem, tādiem kā nabadzība, migrācija, noziedzība, vides degradēšanās un resursu nepietiekamība; terorisms, tā cēloņi un sekas; ar drošību saistītās politikas jomas, viedoklis par nedrošību un civilmilitārās attiecības |

Grozījums Nr. 151

I pielikums, daļa "Tēmas", 8. iedaļa "Sociālekonomiskās zinātnes un humanitārās zinātnes", apakšiedaļa "Darbības", sadaļa "Prognozēšanas darbības", 1. daļa, 1. ievilkums

—plašas sociālekonomiskās prognozes par noteiktu skaitu galveno ES problēmu un iespēju, pētot tādus jautājumus kā novecošanas, migrācijas, zināšanu globalizācijas nākotne un ietekme, kā arī pārmaiņas noziedzībā un galvenie riski; | —plašas sociālekonomiskās prognozes par noteiktu skaitu galveno ES problēmu un iespēju, pētot tādus jautājumus kā novecošanas, migrācijas, zināšanu globalizācijas un izplatīšanas nākotne un ietekme, kā arī pārmaiņas noziedzībā un galvenie riski; |

Grozījums Nr. 152

I pielikums, daļa "Tēmas", 8. iedaļa "Sociālekonomiskās zinātnes un humanitārās zinātnes", apakšiedaļa "Darbības", sadaļa "Prognozēšanas darbības", 1. daļa, 4.a ievilkums (jauns)

| —humanitārās zinātnes: valoda, tās struktūra un valodas iegūšana. Vēsture, mākslas vēsture, ģeogrāfija, zemes zinātnes, teritoriālā vēsture. |

| Filozofija, kultūras un reliģijas vēsture. Vizuālās mākslas, tradicionālās mākslas un amatniecības, arhitektūras un pilsētu kultūras mantojums. |

Grozījums Nr. 153

I pielikums, daļa "Tēmas", 9. iedaļa ("Drošība un kosmoss"), virsraksts un apakšiedaļa "Mērķis", 2. daļa

9. Drošība un kosmoss | 9. Drošība |

Atbalstīt Eiropas Kosmosa programmu, kas koncentrētos uz tādiem lietojumiem kā globālais monitorings par vidi un drošību (GMES), sniedzot labumu iedzīvotājiem un Eiropas kosmosa nozares konkurētspējai. Tas veicinās Eiropas Kosmosa politikas izstrādi, papildinot dalībvalstu un citu galveno dalībnieku, tostarp Eiropas Kosmosa aģentūras, centienus. | |

Grozījums Nr. 154

I pielikums, daļa "Tēmas", 9.1. iedaļa "Drošība un kosmoss", apakšiedaļa ("Drošība"), virsraksts

9.1. Drošība | Svītrots. |

Grozījums Nr. 155

I pielikums, daļa "Tēmas", 9.1. iedaļa "Drošība un kosmoss", apakšiedaļa ("Drošība"), apakšiedaļa "Metode", 2. daļa

Darbības Kopienas līmenī pievērsīsies četrām drošības pamatuzdevumu jomām, kas noteiktas, risinot īpašus jautājumus ar lielu politisko nozīmi un augstu Eiropas pievienoto vērtību attiecībā uz draudiem un iespējamiem drošības pārkāpumiem, un trim kopīgu interešu jomām. Katrai darbības jomai ir seši posmi, kuri atšķiras laika un uzsvērtā aspekta ziņā. Šie seši posmi ir šādi: identificēt (attiecas uz negadījumu), novērst (attiecas uz draudiem), aizsargāt (attiecas uz mērķi), sagatavoties (attiecas uz darbību), reaģēt (attiecas uz krīzi) un atjaunot (attiecas uz sekām); tie parāda, kādi centieni tiek veikti attiecīgajā posmā. Pirmie četri posmi saistīti ar mērķi novērst negadījumu un mazināt tā iespējamo negatīvo ietekmi, pēdējie divi — ar pūliņiem rīkoties negadījuma situācijā un pārvarēt ilgtermiņa sekas. | Darbības Kopienas līmenī pievērsīsies četrām drošības pamatuzdevumu jomām, kas noteiktas, risinot īpašus jautājumus ar lielu politisko nozīmi un augstu Eiropas pievienoto vērtību attiecībā uz draudiem un iespējamiem drošības pārkāpumiem, un trim kopīgu interešu jomām. Ir jānodrošina atbilstība īpašām konfidencialitātes prasībām, lieki neierobežojot pētījumu rezultātu pārredzamību. Šim nolūkam ir jānosaka jomas, kas pašlaik ļauj nodrošināt pētījumu rezultātu pārredzamību. Katrai darbības jomai ir seši posmi, kuri atšķiras laika un uzsvērtā aspekta ziņā. Šie seši posmi ir šādi: identificēt (attiecas uz negadījumu), novērst (attiecas uz draudiem), aizsargāt (attiecas uz mērķi), sagatavoties (attiecas uz darbību), reaģēt (attiecas uz krīzi) un atjaunot (attiecas uz sekām); tie parāda, kādi centieni tiek veikti attiecīgajā posmā. Pirmie četri posmi saistīti ar mērķi novērst negadījumu un mazināt tā iespējamo negatīvo ietekmi, pēdējie divi — ar pūliņiem rīkoties negadījuma situācijā un pārvarēt ilgtermiņa sekas. |

Grozījums Nr. 156

I pielikums, daļa "Tēmas", 9.1 iedaļa "Drošība un kosmoss", apakšiedaļa ("Drošība"), apakšiedaļa "Metode", 6. daļa

Pastiprināti tiks veicināta mazo un vidējo uzņēmumu (MVU), kā arī par iedzīvotāju drošību atbildīgo iestāžu un organizāciju iesaistīšana. Pētniecības programma, ko ilgākam termiņam izstrādājusi Eiropas Drošības pētniecības padomdevēja padome (ESRAB), palīdzēs noteikt šīs tēmas ietvaros veikto pētījumu saturu un struktūru. | Pastiprināti tiks veicināta mazo un vidējo uzņēmumu (MVU), kā arī par iedzīvotāju drošību atbildīgo iestāžu un organizāciju iesaistīšana. Drošības pētījumu jomai tomēr ir jāprecizē "MVU" definīcija attiecībā uz darbinieku skaitu un apgrozījumu, vai, alternatīvi, uzņēmumu jāklasificē kā MVU, ja pastāv tā īpašnieku, atbildības, vadības, riska un atbildīgas iesaistīšanās tā vadīšanā vienotība. Pētniecības programma, ko ilgākam termiņam izstrādājusi Eiropas Drošības pētniecības padomdevēja padome (ESRAB), palīdzēs noteikt šīs tēmas ietvaros veikto pētījumu saturu un struktūru. |

Grozījums Nr. 157

I pielikums, daļa "Tēmas", 9.1 iedaļa "Drošība un kosmoss", apakšiedaļa ("Drošība"), apakšiedaļa "Darbības", 1. aizzīme

Aizsardzība pret terorismu un noziedzību. Darbības koncentrēsies uz trim iespējamo negadījumu aspektiem, proti, uzbrucēji, aprīkojums un resursi, ko tie izmanto savām vajadzībām vai uzbrukumam. Ir vajadzīga virkne iespēju, lai sekmīgi darbotos šajā pamatuzdevumu jomā, daudzas no tām pirmām kārtām saistītas ar posmiem "identificēt", "novērst", "sagatavoties" un "reaģēt". Svarīgs uzdevums ir gan novērst negadījumu, gan mazināt tā iespējamās sekas. Lai apgūtu vajadzīgās spējas, īpaša uzmanība tiks pievērsta tādiem jautājumiem kā draudi (piemēram, ķīmiskie, bioloģiskie, radioloģiskie un kodoldraudi) un to apzināšanās (piemēram, ziņu/ informācijas apkopošana, vākšana, izmantošana, apmaiņa/nodošana, trauksmes izziņošana); atklāšana (piemēram, (piemēram, bīstamo vielu, indivīdu vai grupu, aizdomīgas uzvedības), identifikācija (piemēram, personu, vielu veida vai daudzuma), novēršana (piemēram, piekļuves vai aprites kontrole — attiecībā uz finanšu resursiem, finanšu struktūru kontrole), sagatavotība (piemēram, riska novērtēšana; tīši izplatītu bioloģisko un ķīmisko kaujas vielu kontrole; tādu stratēģisko rezervju līmeņa novērtēšana kā cilvēku resursi, prasmes, aprīkojums, patēriņa preces; ņemot vērā liela mēroga notikumu iespēju utt.), teroristu uzbrukumu un noziegumu ietekmes neitralizācija un ierobežošana, tiesībaizsardzības datu apstrāde. | Aizsardzība pret terorismu un noziedzību. Darbības koncentrēsies uz trim iespējamo negadījumu aspektiem, proti, uzbrucēji, aprīkojums un resursi, ko tie izmanto savām vajadzībām vai uzbrukumam. Ir vajadzīga virkne iespēju, lai sekmīgi darbotos šajā pamatuzdevumu jomā, daudzas no tām pirmām kārtām saistītas ar posmiem "identificēt", "novērst", "sagatavoties" un "reaģēt". Svarīgs uzdevums ir gan novērst negadījumu, gan mazināt tā iespējamās sekas. Lai apgūtu vajadzīgās spējas, īpaša uzmanība tiks pievērsta tādiem jautājumiem kā draudi (piemēram, ķīmiskie, bioloģiskie, radioloģiskie un kodoldraudi) un to apzināšanās (piemēram, ziņu/ informācijas apkopošana, vākšana, izmantošana, apmaiņa/nodošana, trauksmes izziņošana); atklāšana (piemēram, (piemēram, bīstamo vielu, indivīdu vai grupu, aizdomīgas uzvedības), identifikācija (piemēram, personu, vielu veida vai daudzuma), novēršana (piemēram, piekļuves vai aprites kontrole — attiecībā uz finanšu resursiem, finanšu struktūru kontrole), sagatavotība (piemēram, riska novērtēšana; tīši izplatītu bioloģisko un ķīmisko kaujas vielu kontrole; tādu stratēģisko rezervju līmeņa novērtēšana kā cilvēku resursi, prasmes, aprīkojums, patēriņa preces; ņemot vērā liela mēroga notikumu iespēju utt.), teroristu uzbrukumu un noziegumu ietekmes neitralizācija un ierobežošana, tiesībaizsardzības datu apstrāde, miera pētījumi un pētījumi par konfliktu novēršanu un miermīlīgu risināšanu. |

Grozījums Nr. 158

I pielikums, daļa "Tēmas", 9.1. iedaļa ("Drošība"), apakšiedaļa "Infrastruktūras un komunālo pakalpojumu drošība", 2. aizzīme

Infrastruktūras un komunālo pakalpojumu drošība: Galvenā uzmanība pētījumos tiks pievērsta incidentu mērķiem; šādu infrastruktūru piemēri ir liela mēroga pasākumu vietas, ievērojamas vietas ar politisku nozīmi (piemēram, parlamenta ēkas) vai simbolisku vērtību (piemēram, konkrēti pieminekļi), savukārt komunālie pakalpojumi saistīti ar enerģētiku (ieskaitot naftas produktus, elektrību, gāzi), ūdeni, transportu (ieskaitot gaisa, jūras un sauszemes), sakariem (ieskaitot apraidi), finansēm, pārvaldi, sabiedrības veselību utt. Ir vajadzīga virkne iespēju, lai sekmīgi darbotos šajā pamatuzdevumu jomā, daudzas no tām pirmām kārtām saistītas ar posmiem "aizsargāt", kā arī "sagatavoties". Svarīgs uzdevums ir gan novērst negadījumu, gan mazināt tā iespējamās sekas. Lai izveidotu vajadzīgās iespējas, īpaša uzmanība tiks pievērsta tādiem jautājumiem kā fiziskās infrastruktūras un tās darbības neaizsargātības analīze un novērtēšana; esošo un turpmāko, sabiedrisko un privāto, kritisko tīkloto infrastruktūru, sistēmu un pakalpojumu drošības garantēšana, ņemot vērā to fiziskos un funkcionālos aspektus; kontroles un trauksmes sistēmas, kas ļautu ātri reaģēt negadījumā; aizsardzība pret negadījuma lavīnveida sekām. | Infrastruktūras un komunālo pakalpojumu drošība: Galvenā uzmanība pētījumos tiks pievērsta katastrofām un incidentu mērķiem; šādu infrastruktūru piemēri ir liela mēroga pasākumu vietas, ievērojamas vietas ar politisku nozīmi (piemēram, parlamenta ēkas) vai simbolisku vērtību (piemēram, konkrēti pieminekļi), savukārt komunālie pakalpojumi saistīti ar enerģētiku (ieskaitot naftas produktus, elektrību, gāzi), ūdeni, transportu (ieskaitot gaisa, jūras un sauszemes), sakariem (ieskaitot apraidi), finansēm, pārvaldi, sabiedrības veselību utt. Ir vajadzīga virkne iespēju, lai sekmīgi darbotos šajā pamatuzdevumu jomā, daudzas no tām pirmām kārtām saistītas ar posmiem "aizsargāt", kā arī "sagatavoties". Svarīgs uzdevums ir gan novērst negadījumu, gan mazināt tā iespējamās sekas. Lai izveidotu vajadzīgās iespējas, īpaša uzmanība tiks pievērsta tādiem jautājumiem kā fiziskās infrastruktūras un tās darbības neaizsargātības analīze un novērtēšana; esošo un turpmāko, sabiedrisko un privāto, kritisko tīkloto infrastruktūru, sistēmu un pakalpojumu drošības garantēšana, ņemot vērā to fiziskos un funkcionālos aspektus; kontroles un trauksmes sistēmas, kas ļautu ātri reaģēt negadījumā; aizsardzība pret negadījuma lavīnveida sekām. |

Grozījums Nr. 159

I pielikums, daļa "Tēmas", 9.1. iedaļa ("Drošība"), apakšiedaļa "Darbības", 6. aizzīme, virsraksts

Drošības sistēmu integrācija un savietojamība | Drošības sistēmu integrācija, starpsavienojamība un savietojamība |

Grozījums Nr. 160

I pielikums, daļa "Tēmas", 9.1. iedaļa ("Drošība"), apakšiedaļa "Starptautiskā sadarbība", 2. daļa

Tiks apsvērta iespēja veikt īpašus starptautiskās sadarbības pasākumus, ja vien tā varētu būt savstarpēji izdevīga saskaņā ar ES Drošības politiku, piemēram, pētījumi, kas saistīti ar drošības pasākumiem, ko iespējams piemērot globālā mērogā. | Tiks apsvērta iespēja veikt īpašus starptautiskās sadarbības pasākumus, ja vien tā varētu būt savstarpēji izdevīga saskaņā ar ES Drošības politiku, piemēram, pētījumi, kas saistīti ar tādām globāli piemērojamām darbībām, kas attiecas uz drošību un katastrofām. |

Grozījums Nr. 161

I pielikums, daļa "Tēmas", 9.1. iedaļa ("Drošība"), apakšiedaļa "Reaģēšana uz jaunām vajadzībām un neparedzētām politikas vajadzībām"

Drošības pētniecības tēma pēc būtības un struktūras ir elastīga. Līdz ar to tiek nodrošināta iespēja uzsākt arī pētījumus saistībā ar vēl nezināmiem nākotnes draudiem un ar tiem saistītām politikas vajadzībām. Šis elastīgums sekmīgi papildinās arī iepriekš uzskaitīto pētījumu orientēšanos uz pamatuzdevumu izpildi. | Drošības pētniecības tēma pēc būtības un struktūras ir elastīga. Līdz ar to tiek nodrošināta iespēja uzsākt arī pētījumus saistībā ar vēl nezināmiem nākotnes draudiem un katastrofām un ar tiem saistītām politikas vajadzībām. Šis elastīgums sekmīgi papildinās arī iepriekš uzskaitīto pētījumu orientēšanos uz pamatuzdevumu izpildi. |

Grozījums Nr. 162

I pielikums, daļa "Tēmas", 9.2 iedaļa "Drošība un kosmoss", iedaļa ("Kosmoss"), virsraksts un apakšiedaļa "Mērķis" (jauna)

9.2. Kosmoss | 9.a Kosmoss |

| Mērķis |

| Atbalstīt Eiropas Kosmosa programmu, kas koncentrētos uz tādiem lietojumiem kā globālais monitorings par vidi un drošību (GMES), sniedzot labumu iedzīvotājiem un Eiropas kosmosa nozares konkurētspējai. Tas veicinās Eiropas Kosmosa politikas izstrādi, papildinot dalībvalstu un citu galveno dalībnieku, tostarp Eiropas Kosmosa aģentūras, centienus. |

Grozījums Nr. 163

I pielikums, daļa "Tēmas", 9.2. iedaļa ("Kosmoss"), apakšiedaļa "Darbības", 1. sadaļa ("Uz kosmosu balstīti lietojumi Eiropas sabiedrības rīcībā"), 1. ievilkums ("Globālais monitorings par vidi un drošību (GMES)")

Mērķis ir izstrādāt uz satelītiem balstītas monitoringa un agrās brīdināšanas sistēmas kā unikālus un globāli pieejamus datu avotus, kā arī konsolidēt un veicināt to operatīvās izmantošanas attīstību. Šī programma arī sniegs atbalstu operatīvo GMES pakalpojumu izstrādāšanai, kas savukārt dos iespēju lēmumu pieņēmējiem labāk sagatavoties krīzes situācijām vai mazināt to sekas, kā arī risināt jautājumus, kas saistīti ar vides un drošības pārvaldību. Pētījumiem galvenokārt jāveicina no kosmosa avotiem iegūtu GMES datu izmantošana un to integrēšana ar datiem no citām novērošanas sistēmām, tādējādi iegūstot kompleksus produktus, kas izveidoti, lai tiešajiem lietotājiem sniegtu informāciju un individuālus pakalpojumus ar efektīvas datu integrācijas un informācijas pārvaldības palīdzību. Pētījumiem jāpalīdz arī attīstīt monitoringa metodes un saistītās instrumentu tehnoloģijas, vajadzības gadījumā izstrādāt jaunas uz kosmosu balstītas sistēmas vai uzlabot esošo sistēmu savietojamību, kā arī nodrošināt to izmantošanu operatīvo dienestu un operatīvās darbības sagatavošanas dienestu vajadzībām atbilstoši dažāda veida pieprasījumam. | Mērķis ir izstrādāt uz satelītiem balstītas monitoringa un agrās brīdināšanas sistēmas kā unikālus un globāli pieejamus datu avotus, kā arī konsolidēt un veicināt to operatīvās izmantošanas attīstību. Šī programma arī sniegs atbalstu operatīvo GMES pakalpojumu izstrādāšanai, kas savukārt dos iespēju lēmumu pieņēmējiem labāk sagatavoties krīzes situācijām vai mazināt to sekas, kā arī risināt jautājumus, kas saistīti ar vides un drošības pārvaldību un dabas katastrofu seku likvidēšanu. Pētījumiem galvenokārt jāveicina no kosmosa avotiem iegūtu GMES datu izmantošana un to integrēšana ar datiem no citām novērošanas sistēmām, tādējādi iegūstot kompleksus produktus, kas izveidoti, lai tiešajiem lietotājiem sniegtu informāciju un individuālus pakalpojumus ar efektīvas datu integrācijas un informācijas pārvaldības palīdzību. Pētījumiem jāpalīdz arī attīstīt monitoringa metodes un saistītās instrumentu tehnoloģijas, vajadzības gadījumā izstrādāt jaunas uz kosmosu balstītas sistēmas vai uzlabot esošo sistēmu savietojamību, kā arī nodrošināt to izmantošanu operatīvo dienestu un operatīvās darbības sagatavošanas dienestu vajadzībām atbilstoši dažāda veida pieprasījumam. Pētniecībai jāsniedz atbalsts ilgtspējīgu kosmosa un in situ (ieskaitot zemes un gaisa) sistēmu izstrādei: zemes novērošanai un krīžu pārvaldībai, augstas izšķirtspējas attēlu iegūšanai sevišķi svarīgiem apgabaliem, ieskaitot pilsētu apgabalus un apgabalus ar strauju attīstību; riska novēršanai un riska pārvaldībai, un visa veida ārkārtas situācijām, pastiprinot konverģenci ar zemes sistēmām. |

Grozījums Nr. 164

I pielikums, daļa "Tēmas", 9.1. iedaļa ("Kosmoss"), apakšiedaļa "Darbības", 1. virsraksts ("Uz kosmosu balstīti lietojumi Eiropas sabiedrības rīcībā"), 3.a ievilkums (jauns)

| Tādu starptautisko saistību novērtēšana un uzraudzība, ko veic arī ārpus Eiropas Savienības robežām, kurās iesaistīta Eiropas Savienība. |

Grozījums Nr. 165

I pielikums, daļa "Tēmas", 9.2. iedaļa "Drošība un kosmoss", apakšiedaļa ("Kosmoss"), sadaļa "Reaģēšana uz jaunām vajadzībām un neparedzētām politikas vajadzībām"

Pētniecība saistībā ar jaunām vajadzībām pavērs iespēju tehnoloģiskās attīstības novatoriskiem risinājumiem kosmosa pētniecības jomā, ka arī iespējamiem pielāgojumiem un lietojumiem citās jomās (piemēram, resursu pārvaldībā, bioloģiskajos procesos un jaunos materiālos). Pētījumos saistībā ar neparedzētām politikas vajadzībām pievērsīsies tādiem tematiem kā uz kosmosu balstīti risinājumi jaunattīstības valstu atbalstam, jaunu kosmosa novērošanas un saziņas līdzekļu un metožu izstrādāšana, kas saistīti ar svarīgām Kopienas politikas jomām, kā arī ieguldījumi sociālajā integrācijā. | Pētniecība saistībā ar jaunām vajadzībām pavērs iespēju tehnoloģiskās attīstības novatoriskiem risinājumiem kosmosa pētniecības jomā, ka arī iespējamiem pielāgojumiem un lietojumiem citās jomās (piemēram, resursu pārvaldībā, bioloģiskajos procesos un jaunos materiālos). Pētījumos saistībā ar neparedzētām politikas vajadzībām pievērsīsies tādiem tematiem kā uz kosmosu balstīti risinājumi jaunattīstības valstu atbalstam, jaunu kosmosa novērošanas un saziņas līdzekļu un metožu izstrādāšana, kas saistīti ar svarīgām Kopienas politikas jomām, kā arī ieguldījumi sociālajā integrācijā. Īpaša uzmanība jāpievērš pētījumiem ar mērķi uzlabot kosmosa komponentu tādām novērošanas sistēmām, kas vērstas uz kritiskiem infrastruktūras objektiem, kā: telekomunikāciju tīkli, sauszemes un jūras transports, enerģētikas infrastruktūras objekti, kā arī Eiropas tīklu izvēršana galvenokārt ārpus Eiropas robežām. |

Grozījums Nr. 166

II pielikums, tabula

Veselība | 5984 |

Pārtika, lauksaimniecība un biotehnoloģija | 1935 |

Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas | 9110 |

Nanozinātnes, nanotehnoloģijas, materiāli un jaunas ražošanas tehnoloģijas | 3467 |

Enerģētika | 2265 |

Vide (tostarp klimata pārmaiņas) | 1886 |

Transports (tostarp aeronautika) | 4180 |

Sociālekonomiskās zinātnes un humanitārās zinātnes | 607 |

Drošība un kosmoss | 2858 |

KOPĀ | 32292 |

Veselība | 6134 |

Pārtika, lauksaimniecība un biotehnoloģija | 1935 |

Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas | 9020 |

Nanozinātnes, nanotehnoloģijas, materiāli un jaunas ražošanas tehnoloģijas | 3467 |

Enerģētika | 2385 |

Vide (tostarp klimata pārmaiņas) | 1886 |

Transports (tostarp aeronautika) | 4150 |

Sociālekonomiskās zinātnes un humanitārās zinātnes | 657 |

Drošība | 1429 |

Kosmoss | 1429 |

KOPĀ | 32492 |

|

Grozījums Nr. 167

III pielikums, sadaļa "Kopīgas tehnoloģiju iniciatīvas", 5. aizzīme ("Aeronautika un gaisa transports"), 1. daļa

Eiropai jāsaglabā vadošās pozīcijas galveno tehnoloģiju jomā, ja tā arī nākotnē vēlas ilgtspējīgu, novatorisku un konkurētspējīgu aeronautikas un gaisa transporta nozari. Šai nozarei ir vajadzīga intensīva pētniecība un tehnoloģiju attīstība, un pašreizējā Eiropas aeronautikas un gaisa pārvadājumu uzņēmumu konkurētspēja pasaules tirgū ir panākta, pateicoties ievērojamiem privātiem ieguldījumiem (parasti 13-15 % no apgrozījuma) vairāku gadu desmitu laikā. Ņemot vērā nozares specifiku, tās attīstība bieži vien ir atkarīga no efektīvas valsts un privātā sektora sadarbības. | Eiropai jāsaglabā vadošās pozīcijas galveno tehnoloģiju jomā, ja tā arī nākotnē vēlas ilgtspējīgu, novatorisku un konkurētspējīgu aeronautikas un gaisa transporta nozari. Ir dažas nozares, kā, piemēram, reģionālais gaisa transports, kurās Eiropai ir jāatgūst sava konkurētspēja, arī izmantojot tehnoloģiskā ziņā novatoriskus risinājumus, un citas, kurās pieaug konkurences spiediens. Jo īpaši, videi draudzīgāku tehnoloģiju izstrāde ir ļoti svarīga, lai nodrošinātu visas nozares (ieskaitot rotējošu spārnu gaisa satiksmes līdzekļus un reģionālos gaisa kuģus) konkurētspēju. Šai nozarei ir vajadzīga intensīva pētniecība un tehnoloģiju attīstība, un pašreizējā Eiropas aeronautikas un gaisa pārvadājumu uzņēmumu konkurētspēja pasaules tirgū ir panākta, pateicoties ievērojamiem privātiem ieguldījumiem (parasti 13-15 % no apgrozījuma) vairāku gadu desmitu laikā. Ņemot vērā nozares specifiku, tās attīstība bieži vien ir atkarīga no efektīvas valsts un privātā sektora sadarbības. |

Grozījums Nr. 168

III pielikums, sadaļa "Kopīgas tehnoloģiju iniciatīvas", 5. aizzīme ("Aeronautika un gaisa transports"), 3. daļa

Aeronautikas un gaisa pārvadājumu jomā pievērsīsies dažādām sfērām, piemēram, videi draudzīgi un rentabli gaisa kuģi ("Zaļie gaisa kuģi") un gaisa satiksmes pārvaldība Vienoto Eiropas debesu politikas un SESAME iniciatīvas atbalstam. | Aeronautikas un gaisa pārvadājumu jomā pievērsīsies dažādām sfērām, piemēram, videi draudzīgas un rentablas gaisa transporta sistēmas ("Zaļā gaisa transporta sistēma") un gaisa satiksmes pārvaldība Vienoto Eiropas debesu politikas un SESAME iniciatīvas atbalstam. |

Grozījums Nr. 169

III pielikums, sadaļa "Riska dalīšanas finanšu mehānisms", 2. daļa

EIB aizdos līdzekļus, kas iegūti starptautiskos finanšu tirgos, saskaņā ar tās standarta priekšrakstiem, noteikumiem un kārtību. Kopā ar pašas līdzekļiem tā izmantos minēto piešķīrumu nodrošinājumam un kapitāla sadalei bankā, lai segtu daļu no riskiem, kas saistīti ar bankas aizdevumiem lielām piemērotām PTA darbībām Eiropā. | EIB aizdos līdzekļus, kas iegūti starptautiskos finanšu tirgos, saskaņā ar tās standarta priekšrakstiem, noteikumiem un kārtību. Kopā ar pašas līdzekļiem tā izmantos minēto piešķīrumu nodrošinājumam un kapitāla sadalei bankā, lai segtu daļu no riskiem, kas saistīti ar bankas aizdevumiem piemērotām PTA darbībām Eiropā. |

Grozījums Nr. 170

III pielikums, sadaļa "Riska dalīšanas finanšu mehānisms", 4. daļa

Piešķīrumu izmaksās katru gadu. Ikgadējā summa tiks noteikta darba programmās, ņemot vērā ikgadējo darbības pārskatu un prognozes, ko EIB iesniegs Kopienai. | Kopējo piešķīruma summu visam periodam, kā arī paredzētās gada summas ierosinās iepriekš. Piešķīrumu izmaksās katru gadu, un ikgadējo summu tāpēc darba programmās var pārskatīt, ņemot vērā ikgadējo darbības pārskatu un prognozes, ko EIB iesniegs Kopienai. |

Grozījums Nr. 171

III pielikums, sadaļa "Riska dalīšanas finanšu mehānisms", 5. daļa, 2. aizzīme

Lielas PTA darbības Eiropā, kas var pretendēt uz aizdevumu. Automātiski uz finansējumu var pretendēt visas "Kopīgās tehnoloģiju iniciatīvas" un lieli sadarbības projekti, ko Kopiena finansē to šīs īpašās programmas tēmu un darbību ietvaros, kuras papildina piešķīrumu. Iespējams apsvērt arī citus lielus Eiropas sadarbības projektus, tādus kā EUREKA projekti. Saskaņā ar noteikumu, kas pieņemts atbilstīgi Līguma 167. pantam, piešķīruma nolīgumā noteiks arī procedūras kārtību un garantēs Kopienai iespēju noteiktos apstākļos uzlikt veto piešķīruma izmantošanai, lai nodrošinātu EIB ierosinātu aizdevumu. | Lielas PTA darbības Eiropā un MVU ierosināti projekti, kas var pretendēt uz aizdevumu. Automātiski uz finansējumu var pretendēt visas "Kopīgās tehnoloģiju iniciatīvas" un lieli sadarbības projekti, ko Kopiena finansē to šīs īpašās programmas tēmu un darbību ietvaros, kuras papildina piešķīrumu. Iespējams apsvērt arī citus lielus Eiropas sadarbības projektus, tādus kā EUREKA projekti. Ir arī jāizklāsta nosacījumi finansējuma piešķiršanai MVU. Saskaņā ar noteikumu, kas pieņemts atbilstīgi Līguma 167. pantam, piešķīruma nolīgumā noteiks arī procedūras kārtību un garantēs Kopienai iespēju noteiktos apstākļos uzlikt veto piešķīruma izmantošanai, lai nodrošinātu EIB ierosinātu aizdevumu. |

[1] OV vēl nav publicēts.

[2] OV C 139, 14.6.2006., 1. lpp.

[3] OV C 320 E, 15.12.2005., 259. lpp.

[4] OV L ....

--------------------------------------------------