52005DC0124

[pic] | EIROPAS KOPIENU KOMISIJA |

Briselē, 6.4.2005

COM(2005) 124 galīgā redakcija

2005/0034 (CNS)

2005/0035 (CNS)

KOMISIJAS PAZIŅOJUMS PADOMEI UN EIROPAS PARLAMENTAM

par pamatprogrammas “Drošība un brīvību garantēšana” izveidi laika posmam no 2007. līdz 2013. gadam

Priekšlikums

PADOMES LĒMUMS

ar kuru izveido īpašu programmu “Terorisma novēršana, gatavība teroristu uzbrukumiem un to seku pārvarēšana” laika posmam no 2007. līdz 2013. gadam Vispārīgā programma “Drošība un brīvību garantēšana”

Priekšlikums

PADOMES LĒMUMS

ar kuru izveido īpašu programmu „Noziedzības novēršana un cīņa pret noziedzību” laika posmam no 2007. līdz 2013. gadam, Vispārīgā programma “Drošība un brīvību garantēšana”

(iesniegusi Komisija) {SEC(2005) 436}

KOMISIJAS PAZIŅOJUMS PADOMEI UN EIROPAS PARLAMENTAM

par pamatprogrammas “Drošība un brīvību garantēšana” izveidi laika posmam no 2007. līdz 2013. gadam

Paziņojums par pamatprogrammas “Drošība un brīvību garantēšana” izveidi ir daļa no saskanīga priekšlikumu kopuma, kuru mērķis ir 2007. gada finanšu perspektīvas ietvaros sniegt pienācīgu atbalstu brīvības, drošības un tiesiskuma telpai. Ir skaidrs, ka trīs galvenie brīvības, drošības un tiesiskuma mērķi jāattīsta paralēli un vienlīdz intensīvi, tādējādi nodrošinot līdzsvarotu pieeju, kas balstās uz demokrātijas principiem, pamattiesību un brīvību ievērošanu un tiesiskumu. Katru no šiem mērķiem atbalsta kāda no pamatprogrammām, nodrošinot nepieciešamo saskanību starp attiecīgajiem pasākumiem katrā politikas jomā un skaidri sasaistot politiskos mērķus un to atbalstam pieejamos resursus. Bez tam ar šo struktūru tiek būtiski vienkāršots un racionalizēts esošais finansiālais atbalsts brīvības, drošības un tiesiskuma jomā, tādējādi nodrošinot elastīgāku pieeju prioritāšu piešķiršanai un vairojot vispārējo pārskatāmību.

1. IEVADS

Savos paziņojumos, kuros izklāstītas stratēģiskās ievirzes finanšu perspektīvas noteikšanai laika posmam no 2007. līdz 2013. gadam[1], Komisija ir jau uzsvērusi mērķi ar pienācīgiem finansiāliem līdzekļiem atbalstīt brīvības, drošības un tiesiskuma telpas attīstību, kas iekļaujama jaunā pozīcijā, kas attiecas uz “Pilsonību, brīvību, drošību un tiesiskumu”. Saskaņā ar Eiropadomes noteiktajiem mērķiem, ierosinātajai pamatprogrammai “Drošība un brīvību garantēšana” jārada risinājumi iepriekš minētajiem uzdevumiem.

Brīvības pamatā ir ar likumu nodrošināta personas drošība. Precīzāk, pilsoņu brīvības un tiesības var garantēt tikai tad, ja tie ir pietiekami aizsargāti pret kriminālu rīcību, kas apdraud ne tikai personu brīvības un tiesības, bet arī demokrātisku sabiedrību un tiesiskumu.

Līdztekus tam, ka dalībvalstis pilda savu pienākumu brīvības, drošības un tiesiskuma telpā nodrošināt brīvību un drošību ikvienam, arī Eiropas iestādēm jādod savs ieguldījums, lai mazinātu drošības riskus, ar kuriem pilsoņi saskaras ikdienas dzīvē. Pilsoņu dzīvības un īpašuma aizsardzība ir pamatuzdevums, kas nodrošina valsts varas un politikas leģitimitāti, tāpat pilsoņi sagaida, ka Eiropas līmenī tiks veikti pasākumi, lai novērstu draudus viņu veselībai un drošībai. Turklāt, brīvība Eiropā bez robežām uzliek Eiropas Savienībai īpašu atbildību.

Terorisma un citu noziegumu veidu draudi potenciāli ietekmē ikvienu Eiropas Savienības pilsoni. Terorisma akti skar ne tikai atsevišķu valsti, kurā tie notiek, bet gan visu Eiropas Savienību kopumā, jo tie ir uzbrukumi vērtībām, uz kurām dibināta Eiropas Savienība. Organizētā noziedzība un terorisms jau sen ir noteikti par galvenajiem draudiem Eiropas drošības videi (piemēram, 2003. gada 12. decembra Eiropas drošības stratēģijā), taču Eiropas Savienības uzdevums ir plašāks – ir jāuzlabo noziedzības novēršana un cīņa pret noziedzību kopumā. Līguma par Eiropas Savienību 29. pantā Savienībai skaidri dotas pilnvaras nodrošināt pilsoņiem augstu drošības līmeni, novēršot un apkarojot gan organizēto, gan cita veida noziedzību, jo īpaši terorismu, cilvēku tirdzniecību un nodarījumus pret bērniem, narkotiku un ieroču kontrabandu, korupciju un krāpšanu, šai nolūkā veidojot ciešāku sadarbību starp policijas dienestiem, muitas iestādēm un citām kompetentām iestādēm.

Apzinoties lielo nepieciešamību veikt daudzas darbības šajā politikas jomā, ir aizsākts process, kura ietvaros Eiropas Savienības loma pastāvīgi aug. Darbs, kas veikts, pamatojoties uz tā saukto Vīnes rīcības plānu[2] un Tamperes Eiropadomes 1999. gadā dotajiem orientējošiem norādījumiem, bijis sekmīgs. Brīvības, drošības un tiesiskuma telpas izveides posmā Eiropas Savienība galveno uzmanību veltīja likumdošanai, ko samērā nelielā apjomā papildināja finansiālais atbalsts, toties tagad Eiropas Savienībai šajā jomā jāiesāk posms, kurā vairāk dominē darbības jautājumi. Drošības jautājumi kļuvuši īpaši aktuāli attiecībā uz terorisma draudiem, tāpēc nepieciešama operatīvāka un visaptverošāka pieeja.

Saskaņā ar Eiropadomes 2004. gada novembrī pieņemto Hāgas programmu un ņemot vērā Līgumu par Konstitūciju Eiropai, visas Eiropas līmenī tālāk jāstiprina un jāpaplašina terorisma novēršana un cīņa pret terorismu un citiem noziedzības veidiem. Tā ietvaros jāstiprina un jāvienkāršo dalībvalstu darbība, lielāku uzsvaru liekot uz saprātīgu tiesisko un politisko pasākumu pielietošanu. Atbalsta pasākumu pievienoto vērtību Eiropas kontekstā šajā jomā var jo īpaši panākt, Eiropas Savienībai kalpojot par katalizatoru - ES finansētā sadarbība vairo izpratni par kopīgajiem izaicinājumiem un draudiem un citiem kopīgiem jautājumiem un vērtībām dalībvalstu starpā, tādējādi veicinot kopēju pieeju rašanos jomās, kas tradicionāli uzskatītas par cieši saistītām ar valstu suverenitāti. Turklāt, finansiālais atbalsts var nodrošināt godīgu pienākumu sadali dalībvalstu starpā, lai stiprinātu to solidaritāti un dotu vispārēju ieguvumu attiecībā uz atdevi proporcionāli ieguldītajiem līdzekļiem, ko nodrošina ES līmeņa pieeja.

2. IEROSINāTā PAMATPROGRAMMA DROšīBA UN BRīVīBU GARANTēšANA

2.1. Programmas mērķi un struktūra

Lai rastu risinājumu iepriekš uzskaitītajiem izaicinājumiem, ir ierosināts izveidot pamatprogrammu “Drošība un brīvību garantēšana”. Galvenais pamatprogrammas mērķis ir “nodrošināt efektīvu operatīvo sadarbību cīņā pret terorismu, ieskaitot tā sekas, organizēto noziedzību un noziedzību vispār, atbalstīt izlūkdatu nodrošināšanu Eiropas līmenī un veicināt noziedzības un terorisma novēršanu, lai stiprinātu drošas, uz tiesiskumu balstītas sabiedrības”.

Pamatojoties uz Hāgas programmu un turpmāko analīzi par nākotnes vajadzībām drošības jomā, Komisija secina, ka pamatprogrammā īpaši jāpievēršas šādiem konkrētiem mērķiem:

- Pirmkārt, finansiālā atbalsta pasākumiem jāturpina veicināt un attīstīt koordināciju, sadarbību un savstarpējo sapratni tiesību aizsardzības iestāžu, citu valsts iestāžu un attiecīgo ES struktūru starpā. Šo pamata pasākumu ietvaros īpaša uzmanība būs jāpievērš tiesību aizsardzības informācijas un izlūkdatu pieejamības, apmaiņas un pārvaldības uzlabošanai, ko papildinātu atbilstoši saprātīgi un pārskatāmi pasākumi datu aizsardzībai. Tas veicinātu tiesību aizsardzības kvalitāti un efektivitāti visās dalībvalstīs. Cits svarīgs elements būs esošo un turpmāko ES līmeņa politisko un likumdošanas pasākumu, tai skaitā to pielietojuma un efektivitātes, vērtēšana.

- Otrkārt, lielāks uzsvars jāliek uz valsts un privātā sektora partnerību un noziedzības novēršanas stratēģiju, statistikas un kriminoloģijas veicināšanu un attīstīšanu un noziegumu upuru un liecinieku aizsardzību. Šajā sakarā galvenās prasības būs konstruktīvs dialogs starp valsts un privātā sektora iesaistītajām pusēm (piemēram, tiesību aizsardzības iestādēm, pārvaldi, uzņēmumiem un ar upuriem saistītām organizācijām), droša statistikas bāze un labāka izpratne par kriminoloģiskām parādībām. Lai izstrādātu visaptverošus, atbilstīgus un līdzsvarotus pretpasākumus dažādiem noziedzības veidiem, noziedzības novēršanai ilgtermiņā būtu visās valstīs jākļūst par horizontālu jomu, t.i. citu politikas jomu noteikšanas un īstenošanas integrētu elementu.

- Treškārt, arvien pieaug nepieciešamība pēc visu dalībvalstu saskaņotas pieejas potenciālo un reālo teroristu draudu novēršanai, gatavībai tiem un krīžu un to seku pārvarēšanai. Sagatavotības ziņā programma ir īpaši vērsta uz to, lai veicinātu, atbalstītu un novērtētu zinātības, pieredzes un standartu apmaiņu svarīgāko infrastruktūras objektu aizsardzības jomā, jo īpaši veicot riska un vajadzību novērtējumu un izstrādājot kopīgus drošības standartus. Krīžu un to seku pārvarēšanas ziņā programmas mērķis ir izstrādāt, ieviest un veicināt efektīvu un integrētu ES krīžu pārvarēšanas sistēmu, nodrošinot tūlītēju un efektīvu informācijas apmaiņu un sadarbību starp tiesību aizsardzības, drošības un civilās aizsardzības iestādēm.

Šiem mērķiem ir dažādi juridiskie pamati Līgumos. No vienas puses, uz tiesību aizsardzību, policijas sadarbību un noziedzības novēršanu vispār attiecas Līguma par Eiropas Savienību VI sadaļa (29. – 42. pants). No otras puses, gatavība teroristu uzbrukumiem un to seku pārvarēšana jāuzskata par īpašu sadaļu, kas papildina vispārējos civilās aizsardzības pasākumus, uz kuriem attiecas Eiropas Kopienas dibināšanas līgums (3. panta 1. punkta u) apakšpunkts). Ņemot vērā šos būtiski atšķirīgos tiesiskos režīmus, pamatprogramma būs jāveido no diviem dažādiem juridiskajiem instrumentiem.

Pirmais juridiskais instruments attieksies uz noziedzības novēršanu un cīņu pret noziedzību un pamatosies uz Līguma par Eiropas Savienību 30. pantu un 34. panta 2. punkta c) apakšpunktu. Šajā programmā galvenā uzmanība būs veltīta trim tematiskajām jomām: tiesību aizsardzībai, noziedzības novēršanai un kriminoloģijai un liecinieku un upuru aizsardzībai. Otrs juridiskais instruments attieksies uz teroristu uzbrukumu novēršanu, gatavību tiem un to seku pārvarēšanu un pamatosies uz Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 308. pantu[3].

Komisija nesen nākusi klajā ar detalizētām stratēģijām un priekšlikumiem daudzās minētajās jomās. Īpaši var pieminēt četrus Komisijas paziņojumus par terorismu 2004. gada 20. oktobrī[4], paziņojumus par informācijas apmaiņu un sadarbību teroristu nodarījumu jomā[5], par policijas un muitas sadarbības pastiprināšanu ES[6], un par piekļuves uzlabošanu informācijai tiesību aizsardzības iestādēm[7]. Turklāt Komisija ir uzklausījusi un turpinās uzklausīt ekspertu un dalībvalstu viedokļus dažādās ekspertu sanāksmēs par saistītām tēmām.

2.2. Eiropas pievienotā vērtība

Pamatprogramma “Drošība un brīvību garantēšana” palielinās esošo valsts atbalsta pasākumu nozīmi šajā jomā, kalpojot kā katalizators - ES finansētā sadarbība veicina kopīgo problēmu un vērtību apzināšanos dalībvalstu vidū, tādējādi veicinot jaunu pieeju rašanos, ieskaitot likumdošanu šajās jomās. Tas tiks panākts, īstenojot ES politikas mērķus un veicinot to iekļaušanu valstu politikās, atbalstot Eiropas Savienības tiesību aktu transponēšanu un to vienveidīgu piemērošanu visā Eiropā, veicinot sadarbības un koordinācijas mehānismus un attīstot valsts un privātā sektora partnerības.

Attiecībā uz visām sadaļām tiks pielietoti kopīgi vērtēšanas kritēriji, lai novērtētu ES pievienoto vērtību saistībā ar rezultātu, pēc kāda šī pamatprogramma tiecas sabiedrības drošības interesēs. Šo kritēriju piemēri ir šādi:

- atbalstīt tikai tos pasākumus, kas nepieciešami Eiropas līmenī, lai atbalstītu Eiropas Savienības mērķus, Eiropas Savienības tiesību aktus un Eiropas Savienības īstenošanas mehānismus;

- atbalstīt pasākumus, kas papildinās pasākumus, ko finansēs valsts līmenī;

- veicināt apmaiņu starp valstīm Eiropas līmenī, radot sinerģijas efektus un apjomradītus ietaupījumus;

- programmas īstenošanā aktīvi iesaistīt dalībvalstu un citu attiecīgo ieinteresēto pušu pārstāvjus, lai maksimāli nodrošinātu papildināmību pašreizējiem pasākumiem.

2.3. Papildināmība ar citiem instrumentiem un politikas pasākumiem

Nolūkā gūt labumu no sinerģijas, pamatprogramma papildinās iestāžu pasākumus brīvības, drošības un tiesiskuma jomā. ES Policijas birojam Eiropolam būs arvien lielāka loma gan noziegumu, ieskaitot terorismu, novēršanā, gan to atklāšanā un izmeklēšanā. Tuvā nākotnē tā finanšu līdzekļus varētu iedalīt no Kopienas budžeta. Programmas “Noziedzības novēršana un cīņa pret noziedzību” ietvaros būs nepieciešami starptautiskie un valstu projekti, lai nostiprinātu un papildinātu, nevis dublētu, Eiropola pasākumus saskaņā ar gada darba programmām pamatprogrammas divu instrumentu ietvaros un vispārīgajiem finansējuma piešķiršanas kritērijiem, kuri vērsti uz Eiropas pievienoto vērtību. Nepārprotami, Komisijas darbības pamatprogrammas ietvaros būs pilnīgā saskaņā ar Eiropola pienākumiem. Atbilstoši principi tiks piemēroti mācību pasākumiem programmu ietvaros attiecībā uz Eiropas Policijas koledžas (CEPOL) darbībām, ko paredzēts finansēt no Kopienas budžeta.

Turklāt tiks nodrošināta pilnīga papildināmība ar citām Kopienas programmām. Turpmākā 7. Pētniecības un tehnoloģijas attīstības pamatprogramma ļaus plaši atbalstīt pētniecību drošības jomā, ieskaitot tādas tematiskās jomas kā tiesību aizsardzību, terorisma vai organizētās noziedzības novēršanu un privātās dzīves un svarīgas informācijas infrastruktūras aizsardzību. Kaut arī 7. Pētniecības un tehnoloģijas attīstības pamatprogrammas ietvaros izpētes projektos drošības jomā galvenā uzmanība tiks veltīta tehnoloģijām (sākot no pamatizpētes līdz pirmskonkurences izpētei), tiks aptverta arī t.s. interpretatīvā ( “soft”) izpēte (piemēram, sociālekonomiskie jautājumi). Turpretī pamatprogrammā "Drošība un brīvību garantēšana" galvenā uzmanība tiks pievērsta īpašu, mērķorientētu pētījumu finansēšanai tādos jautājumos kā atbalsts politikai un tehnoloģiju pielietošana, ieviešana vai pielāgošana šā mērķa sasniegšanai. Atsevišķos gadījumos, lai īstenotu konkrētu, specifisku politikas projektu, īstermiņā nepieciešami konkrēti pasākumi īpašu vajadzību atrisināšanai. Tādēļ no pamatprogrammas “Drošība un brīvību garantēšana” finansēs ierobežotu skaitu pasākumu, kas tieši vērsti uz konkrētiem politikas projektiem, ieskaitot izpēti. Sadarbībā ar dalībvalstīm tiks izveidota noziedzības statistika, ja vajadzīgs, izmantojot Kopienas Statistikas programmu.

Attiecībā uz palīdzību ārkārtas situācijās, Komisija ir ierosinājusi Solidaritātes fondu un Ātrās reaģēšanas un gatavības instrumentu lielām ārkārtas situācijām[8], lai rastu iespēju kopīgai pieejai lielām ārkārtas situācijām. Abu instrumentu piemērošanas joma iekļaus tūlītēju reaģēšanu (piemēram, resursu piešķiršanu cīņai ar katastrofu), finansiālo palīdzību, lai pārvarētu ārkārtas situācijas, kas seko krīzei un, ierobežotā apjomā, vispārējo gatavību. Šie jaunie instrumenti nodrošinās Kopienas finansējumu attiecībā uz lielām ārkārtas situācijām vispār, bet īpaša sadaļa pamatprogrammā “Drošība un brīvību garantēšana” konkrēti būs vērsta uz teroristu draudu novēršanu, gatavību tiem un to seku pārvarēšanu.

Attiecībā uz terorismu nepieciešama īpaša drošības vide un speciālās zināšanas, kas pārsniedz vispārējās drošuma un civilās aizsardzības jomas robežas. Piemēram, infrastruktūras neaizsargātība pret teroristu uzbrukumiem jāvērtē pēc īpašiem drošības nosacījumiem un standartiem, kas jāizstrādā papildus vispārējiem drošības standartiem. Šajā sakarā programmā “Terorisma novēršana, gatavība teroristu uzbrukumiem un to seku pārvarēšana” galvenā uzmanība pievērsta draudu un riska novērtējumiem, un analīzei, kā papildināt vispārējos drošības mehānismus, lai efektīvi aizsargātu svarīgākos infrastruktūras objektus pret teroristu uzbrukumiem, kā arī īpašu ārkārtas rīcības plānu izstrādei.[9] Ierobežotā apjomā programma ļaus atbalstīt novatoriskus pasākumus, ko potenciāli varētu izmantot ES līmenī vai citās dalībvalstīs. Tomēr par savas infrastruktūras drošības uzlabošanu atbilstoši konstatētajām vajadzībām galvenokārt ir atbildīgas dalībvalstis, ja vajadzīgs, saņemot atbalstu no struktūrfondiem vai atsevišķām nozaru programmām (piemēram, transporta, enerģijas, sabiedrības veselības vai vides jomā). Programmas “Terorisma novēršana, gatavība teroristu uzbrukumiem un to seku pārvarēšana" konkrētie mērķi novērš pārklāšanās iespēju ar šādiem vispārīgiem mehānismiem.

Pamatprogrammas un tās divu instrumentu mērķis vairāk ir uzlabot iekšējo drošību. Saskaņā ar ierosināto finanšu perspektīvas struktūru, pamatprogrammā "Drošība un brīvību garantēšana” netiks iekļauta ārējā dimensija. Ierosinātās finanšu perspektīvas 4. pozīcijā tiks pienācīgi ņemta vērā sadarbība ar trešām valstīm, īstenojot ārējās palīdzības instrumentus, ar kuriem Komisija nāca klajā 2004. gada septembrī. Divos ierosinātajos instrumentos pamatprogrammas ietvaros tiks ietverta saikne starp ārējo un iekšējo drošību, piemēram, dodot iespēju projektos piedalīties trešām valstīm un starptautiskām organizācijām.

3. RACIONALIZāCIJA UN VIENKāRšOšANA

3.1. Esošo instrumentu attīstīšana

Novērtējot darbības, ko ES šajās jomās atbalstījusi gadu gaitā, ir pilnībā atzīta nepieciešamība tās turpināt, jo tās pievēršas specifiskām un reālām problēmām un, papildus valstu darbībām, kas tiek attīstītas šajās pašās jomās, dod ieguldījumu to pozitīvā risināšanā. Tomēr šajos novērtējumos ir konstatēti arī vairāki trūkumi, kam jāpievēršas, lai ES darbības spētu sasniegt vēl labākus rezultātus. Tik tiešām, pašreizējā situācija, kurā pastāv virkne mazu budžeta pozīciju vai īpašu finansējumu, ir ierobežots darbības laiks un nav kopējas saskanības, traucē Eiropas Savienības pasākumiem būt pietiekami iedarbīgiem, lai sasniegtu izvirzītos mērķus un maksimāli izmantotu esošos finanšu un cilvēkresursus. Tā kā tās īsteno pilnīgi atsevišķi, šīs programmas maksimāli neizmanto reālās sinerģijas un pat var radīt nevajadzīgu pārklāšanos. Visbeidzot, lai sasniegtu iespējami labākus rezultātus, jāpārvērtē katras programmas mērķi, atbalsta veids un apjoms.

Pamatprogramma balstīsies uz secinājumiem par esošajiem atbalsta pasākumiem šajās jomās, jo īpaši pieredzi, kas gūta no esošās pamatprogrammas policijas un tiesu iestāžu sadarbībai krimināllietās (AGIS) [10] un tās priekštecēm. Kaut arī padziļināts AGIS programmas novērtējums vēl tikai top, var sacīt, ka šī programma izrādījusies ļoti lietderīga un ievērojami veicinājusi savstarpējo sapratni starp valstu iestādēm un struktūrām. Tomēr jaunā finanšu perspektīva, Hāgas programma un Līgums par Konstitūciju Eiropai aizsāk attiecīgo finanšu programmu stratēģisko pārorientāciju. Šajā sakarā, sākot no 2007. gada, AGIS programmu nomainīs programma “Noziedzības novēršana un cīņa pret noziedzību”.

Attiecībā uz novēršanas, gatavības un seku pārvarēšanas sadaļu, sagatavošanās darbību ir paredzēts veikt kā eksperimentālu projektu cīņā pret terorismu. Eksperimentālo projektu paredzēts uzsākt 2005. gadā, un mērķi citastarp būs uzlabot saziņu starp valstu iestādēm attiecībā uz teroristu uzbrukumu novēršanu, gatavību tiem un reaģēšanu uz tiem, jo īpaši attiecībā uz uzbrukumiem, kam būs pārrobežu ietekme, veicināt valsts sektora darbības izvēršanu un tehnoloģiskos uzlabojumus, kā arī valsts un privātā sektora dialogu par drošību. Turpmākā programma “Terorisma novēršana, gatavība teroristu uzbrukumiem un to seku pārvarēšana” lielā mērā attīstīs šo sagatavošanās darbību.

3.2. Kopīgie pārvaldības mehānismi

Pamatprogrammas izveides mērķis šajā jomā ir vienkāršot un racionalizēt sistēmu gan finansiālā, gan tiesiskā un pārvaldības ziņā, vienkāršot budžeta struktūru, vairot programmu saskanību un konsekvenci un novērst pasākumu dublēšanos. Abām īpašajām programmām pamatā būs kopīgas iezīmes attiecībā uz īstenošanas mehānismiem: tās pārvaldīs Komisija (principā tieša centralizēta pārvaldība), kam palīdzēs komitoloģijas komiteja; gan darbības veidi (Komisijas, starptautiskie un valstu projekti) un atbalsta veidi, gan atbilstības kritēriji tiks pielīdzināti.

Kaut arī abas īpašās programmas pārvaldīs centralizēti, nav izslēgta netieša centralizēta pārvaldība vēlākā posmā.[11]Ir sīki pētīti alternatīvi īstenošanas mehānismi, piemēram, dalīta pārvaldība, taču, ņemot vērā salīdzinoši nelielās iesaistītās summas, tie nav izmaksu ziņā ekonomiski. Racionalizāciju rosinās arī procedūru saskaņošana un vienkāršošana, kas tiks panākta, apvienojot sadaļas vienotā struktūrā. Piemēram, uzraudzības un vērtēšanas procedūru racionalizācija veicinās labākus iznākumus un paraugprakses nodošanu.

Tiktāl cik tas bijis lietderīgi, izstrādātas kopīgas iezīmes arī ar abām pārējām pamatprogrammām, kas attiecas uz brīvības, drošības un tiesiskuma telpu (“Pamattiesības un tiesiskums” un ”Solidaritāte un migrācijas plūsmu pārvaldība”). Kopumā šīs trīs programmas veido vienotu pasākumu “paketi”.

Kopumā, salīdzinot ar iepriekš izklāstīto pašreizējo situāciju, jaunā programma ietver nozīmīgu soli uz priekšu vienkāršošanas, darbības jomas un elastīguma ziņā. Piemēram, tā radīs šādas priekšrocības:

- Pamatprogrammā būs apvienoti visi pasākumi, kas attiecas uz tiesību aizsardzību un noziedzības novēršanu plašākā nozīmē, ieskaitot kontroli, izlūkdatu vākšanu, noziegumu pierādīšanu, izpratnes padziļināšanu, liecinieku un upuru aizsardzību, gatavību un seku pārvarēšanu (attiecīgi pamatprogrammā “Pamattiesības un tiesiskums" tiks apvienoti tiesu pasākumi attiecībā uz civillietām un krimināllietām un pamattiesībām).

- Tas ļauj koncentrēt resursus un samazināt budžeta pozīcijas, kā arī veicināt pārskatāmību un iespējas labāk novērtēt īstenoto pasākumu pievienoto vērtību.

- Finansējuma nosacījumi un kārtība šajā jomā tiks pilnībā saskaņoti, kas paaugstinās ekonomiskumu, veicinās skaidrību un lietotājdraudzīgumu, atvieglos prioritāšu noteikšanu un vērtēšanu.

- Būs iespēja atbalstīt novatoriskus dalībvalstu projektus, kurus potenciāli varētu izmantot ES līmenī, tādējādi veicinot līdzekļu izlietojuma efektivitāti; turklāt dalībvalstīm būs iespēja izvirzīt noteiktas prioritātes valstu projektiem.

- Precizēs un vienkāršos gan Komisijas projektu finansējuma, gan līdzfinansējuma nosacījumus un kārtību (piemēram, starptautiskajos projektos vajadzēs mazāk partneru).

- Komitoloģijas nosacījumi tiks vienkāršoti un saskaņoti ar citām Kopienas programmām.

- Tiks nostiprināti un precizēti Kopienas finansiālo interešu uzraudzības un aizsardzības noteikumi.

- Jo īpaši tiks ievērojami pastiprināta sistēma teroristu draudu seku pārvarēšanai un gatavībai teroristu draudiem.

Visbeidzot, pamatprogramma ir sastādīta, ņemot vērā arī Līgumu par Konstitūciju Eiropai. Konstitūcija novērsīs juridisko spriedzi, ko rada pašreizējo Līgumu pīlāru struktūra, un stiprinās juridisko nodrošinājumu darbībām noziedzības novēršanas jomā (III-272. pants), sadarbībai tiesību aizsardzības jomā (III-275. pants) un civilās aizsardzības pasākumiem (III-284. pants), lai varētu panākt lielāku sinerģijas efektu, tai skaitā ar attiecīgajām iestādēm. Tomēr pēc Konstitūcijas stāšanās spēkā nebūs nepieciešamas ievērojamas izmaiņas abos pamatprogrammas “Drošība un brīvību garantēšana” juridiskajos instrumentos.

4. FINANšU LīDZEKļI

Kopējā pamatprogrammai “Drošība un brīvību garantēšana” paredzētā summa ir 745 miljoni EUR laika posmam no 2007. līdz 2013. gadam (pašreizējās cenās). No šīs summas 597,6 miljoni EUR ir paredzēti programmai “Noziedzības novēršana un cīņa pret noziedzību” un 137,4 miljoni EUR – programmai “Terorisma novēršana, gatavība teroristu uzbrukumiem un to seku pārvarēšana”. Izsauces lielumam tiek pieskaitīti 10 miljoni EUR administratīvajām izmaksām.

Turklāt laika posmā no 2007. līdz 2013. gadam Eiropolam ir atvēlēti 554,4 miljoni EUR, bet CEPOL – 64,4 miljoni EUR.

Šīs summas aprēķinātas, pamatojoties uz iepriekš aprakstītajām konstatētajām vajadzībām. Ja ir bijis iespējams izdarīt secinājumus, balstoties uz esošajām ar drošības jautājumiem saistītajām darbībām un programmām, tie ir ņemti vērā. Ņemot vērā to, ka liela daļa no pasākumiem, kurus paredzēts finansiāli atbalstīt, attiecas uz samērā jaunām jomām Eiropas kontekstā, izmantotā pieeja bijusi diezgan piesardzīga. Jo īpaši attiecībā uz valstu projektiem, programmu sākotnējais finansējums ir visai pieticīgs. Lai dotu kompetentajām valstu struktūrām pietiekami daudz laika, lai sagatavotos piedāvāt novatoriskos valsts projektus, ir ierosināts koncentrēt ievērojamu finanšu resursu daļu uz otro laika posma daļu. Pēc termiņa vidusposma pārskata, ko paredzēts veikt 2010. gadā, dalībvalstu novatorisko projektu daļa kopējā apjomā var ievērojami palielināties. Jebkurā gadījumā, salīdzinot ar radniecīgiem pasākumiem, kas tiek īstenoti struktūrfondu ietvaros, lēstie apjomi ir salīdzinoši nelieli. Tādēļ atbalsts darbības spēju izvēršanai būs iespējams tikai ierobežotā apjomā. Ja tiks konstatēta nepieciešamība pēc lielapjoma darbības izvēršanas vai infrastruktūras, varētu apsvērt uz kohēzijai, reģionālajai attīstībai vai pētniecībai un tehnoloģijas attīstībai paredzēto “vispārīgo” fondu izmantošanu.

5. Secinājumi

Jaunā finanšu perspektīva, Hāgas programma brīvības, drošības un tiesiskuma stiprināšanai ES un gaidāmā Līguma par Konstitūciju Eiropai ratifikācija novedīs pie pašreizējās tiesiskās un finanšu sistēmas pārstrukturēšanas iekšējās drošības jomā.

Ierosinātā pamatprogramma pilnveidos, vienkāršos un racionalizēs finanšu atbalstu drošības jomā. Tā ļaus Eiropas Savienībai veikt nepieciešamos pasākumus, lai efektīvi aizsargātu savu pilsoņu tiesības un brīvības pret terorismu un citiem noziedzības veidiem. Pamatprogramma sastāv no diviem saskaņotiem un vienu otru papildinošiem juridiskajiem instrumentiem, kas nodrošina vienotu tiesisko un finanšu sistēmu un elastību, kāda nepieciešama, lai stātos pretī turpmākiem izaicinājumiem. Kopā ar pamatprogrammām “Pamattiesības un tiesiskums” un “Solidaritāte un migrācijas plūsmu pārvaldība” tā veidos atbilstošu pamatu brīvības, drošības un tiesiskuma telpas nodrošināšanai un attīstīšanai Eiropas Savienībā.

PIELIKUMS

Pamatprogrammas “Drošība un brīvību garantēšana” izveide laika posmam no 2007. līdz 2013. gadam

Papildināmība ar iestādēm un citiem brīvības, drošības un tiesiskuma telpas instrumentiem

Finanšu perspektīvas ietvaros tiek paredzēti vairāki viens otru papildinoši instrumenti, kas veicinātu politisko mērķu sasniegšanu tiesiskuma, brīvības un drošības jomā:

- pamatprogrammas, kas aizstās daudzās budžeta pozīcijas, ko Komisija šobrīd pārvalda šajā jomā;

- Kopienas finansējums iestādēm un Kopienas vai Eiropas Savienības struktūrām;

- saistītu lielapjoma informācijas sistēmu izstrāde un vadība.

Jaunajā finanšu perspektīvā ietvertas šādas ar iepriekš minētās pamatprogrammas jomu saistītas iestādes vai struktūras:

- Eiropas Policijas koledža (CEPOL) , kas saskaņā ar priekšlikumu Padomes lēmumam, ko Komisija iesniegusi 2004. gada 1. oktobrī (KOM(2004) 623 galīgais), tiks pārveidota par Eiropas Savienības struktūru. Šobrīd Eiropas Policijas koledža saņem starpvaldību finansējumu.

- Stājoties spēkā Konstitūcijai, Komisija īstenos pasākumus, lai pārveidotu Eiropas Policijas biroju – Eiropolu , kas šobrīd saņem starpvaldību finansējumu, par ES struktūru, kas saņem Kopienas finansējumu.

Pamatojoties uz iepriekš minētajiem elementiem, minētajām Kopienas iestādēm paredzētie budžeta līdzekļi nav iekļauti pamatprogrammās.

Tomēr tie jāiekļauj turpmākās Kopienas finanšu perspektīvas 3. pozīcijā kā izdevumu daļa, kas atvēlēta tiesiskuma, brīvības un drošības politikai.

PASKAIDROJUMA RAKSTS

1. KONTEKSTS

Finanšu perspektīvas sagatavošanas vadmotīvs laika posmam no 2007. līdz 2013. gadam jau no paša sākuma ir bijusi uz politiku balstīta pieeja, lai nodrošinātu atbilstību starp politiskajiem mērķiem un līdzekļiem, kas piešķirti to īstenošanai. Šajā kontekstā brīvības, drošības un tiesiskuma telpas izveide tiek uzskatīta par vienu no galvenajām Eiropas Savienības turpmāko gadu prioritātēm, kas jāatbalsta ar ievērojami palielinātiem finanšu līdzekļiem. Savos paziņojumos “Mūsu kopīgās nākotnes veidošana – Paplašinātās Eiropas Savienības politiski risināmie jautājumi un budžeta līdzekļi 2007. – 2013. gadā”[12] un “Finanšu plāns laikposmam no 2007. līdz 2013. gadam”[13], Komisija arī uzsvēra, cik svarīgi ir pielietot juridisko instrumentu pārskatīšanu nākamajiem finanšu plāniem, lai panāktu vērā ņemamu virzību uz lielāku vienkāršību. Strukturējot priekšlikumus pa trim vispārīgām un uz politiku balstītām programmām (“Solidaritāte un migrācijas plūsmu pārvaldība”, “Pamattiesības un tiesiskums”, “Drošība un brīvību garantēšana”), Komisija izveido skaidru Kopienas finansiālā atbalsta attīstības sistēmu, lai atbalstītu trīs tiesiskuma, brīvības un drošības mērķus.

2. RīCīBAS PAMATOJUMS

2.1. Problēmas analīze

Īstenojot mērķi saglabāt un attīstīt Eiropas Savienību kā telpu, kurā valda brīvība, drošība un tiesiskums, Eiropas Savienība ir apņēmusies nodrošināt pilsoņiem augstu drošības līmeni, izstrādājot pasākumus terorisma novēršanai un apkarošanai. Apzinoties lielo nepieciešamību veikt daudzas darbības šajā politikas jomā, ir aizsākts process, kura ietvaros Eiropas Savienības loma pastāvīgi aug. Papildus dažādiem pasākumiem tiesību aizsardzības jomā jāveicina darbības novēršanas, gatavības un seku pārvarēšanas jomā.

Savā 2004. gada 25. marta Deklarācijā par solidaritāti pret terorismu, Eiropadome pauda, ka vajadzīga turpmāka rīcība, lai stiprinātu Eiropas Savienības un tās dalībvalstu spējas pārvarēt teroristu uzbrukumu sekas un mazināt uzbrukumu ietekmi uz civilajiem iedzīvotājiem. Savos 2004. gada jūnija secinājumos par cīņu pret terorismu Eiropadome aicināja Padomi un Komisiju “novērtēt dalībvalstu spējas gan novērst jebkāda veida teroristu uzbrukumus, gan pārvarēt to sekas, noteikt paraugprakses un izteikt priekšlikumus par nepieciešamajiem pasākumiem. Jāveicina esošā sadarbība civilās aizsardzības jomā, atspoguļojot dalībvalstu vēlmi darboties solidāri, ja noticis teroristu uzbrukums kādai no dalībvalstīm vai pret ES pilsoņiem, kas dzīvo ārpus ES.” Šis darbs patlaban tiek virzīts uz priekšu Kopienas Civilās aizsardzības mehānisma ietvaros, kurā galveno uzmanību pievērš īpaši civilās aizsardzības aspektiem un risina lielu ārkārtas situāciju tūlītējās sekas, lai kādas tās būtu.

Komisija 2004. gada 20. oktobrī pieņēma trīs paziņojumus par teroristu uzbrukumu novēršanu, gatavību un reaģēšanu uz tiem, par gatavību un seku pārvarēšanu cīņā pret terorismu un par svarīgāko infrastruktūras objektu aizsardzību.

Padome atsaucās uz šiem paziņojumiem savos secinājumos par teroristu uzbrukumu novēršanu, gatavību un reaģēšanu uz tiem, kas tika pieņemti 2004. gada 2. decembrī, ieskaitot ES Solidaritātes programmu par teroristu draudu un uzbrukumu sekām. ES Solidaritātes programma aizstāj iepriekšējo programmu par ķīmiskā, bioloģiskā, radioloģiskā un kodolterorisma draudiem.

Padome nolēma, ka Komisija esošo struktūru ietvaros veidos integrētu ES mehānismu krīžu pārvarēšanai, kam ir pārrobežu ietekme ES teritorijā. ARGUS sistēma būs nodrošinājuma saskarne, kas nodrošinās ātru informācijas plūsmu starp visām esošajām ātrās trauksmes izziņošanas sistēmām, lai panāktu maksimālu drošību un izmantošanas drošumu, ieskaitot tiesību aizsardzības iestāžu tīklu. Komisijā tiks izveidots Krīzes centrs, kas koordinēs darbību, lai izvērtētu iespējamos darbības variantus un lemtu par piemērotākajiem atbildes pasākumiem krīzes laikā. Eiropas Programmas svarīgāko infrastruktūras objektu aizsardzībai (EPCIP) izveides ietvaros tiks izveidots Svarīgāko infrastruktūras objektu brīdinājuma informācijas tīkls (CIWIN) , kas arī tiks sasaistīts ar ARGUS. Padome uzsvēra, ka nepieciešama integrēta, uz drošību vērsta pieeja. Attiecībā uz svarīgākajiem infrastruktūras objektiem Padome īpaši minēja riska un draudu novērtējumu, teroristu draudu noteikšanu un identifikāciju. Kopumā nepieciešama visaptverošāka, integrētāka un praktiskāka pieeja drošības jautājumiem, kas ietu kopsolī ar finansiālā atbalsta prioritāšu pārdali.

Turklāt Hāgas programmas 2.4§ skaidri pausts, ka “Eiropadome aicina Padomi un Komisiju, izmantojot to esošās struktūras un pilnībā ievērojot valstu kompetenci, izveidot integrētu un koordinētu ES krīžu pārvarēšanas sistēmu tādu krīžu pārvarēšanai Eiropas Savienībā, kurām ir pārrobežu ietekme, ko vajadzētu ieviest ne vēlāk kā līdz 2006. gada 1. jūlijam”.

2.2. Turpmākā rīcība

Finansiālājā ziņā Komisijas atbilde uz šīm vajadzībām un prasībām ir visaptveroša vispārīgā programma “Drošība un brīvību garantēšana”, ieskaitot terorisma novēršanas, gatavības teroristu uzbrukumiem un to seku pārvarēšanas instrumentu, kura mērķis būs nodrošināt konkrētu mehānismu atbilstīgu īstenošanu, kā minēts iepriekš, un neaizsargātās infrastruktūras efektīva aizsardzība pret teroristu draudiem. Papildus minētajam instrumentam, vispārīgajā programmā iekļauts arī instruments noziedzības novēršanai un cīņai pret noziedzību. Abu īpašo programmu struktūru, cik iespējams, saskaņos.

Īpašajā programmā “Terorisma novēršana, gatavība teroristu uzbrukumiem un to seku pārvarēšana” galvenā uzmanība būs pievērsta teroristu uzbrukumu novēršanai un to riska mazināšanai un svarīgāko infrastruktūras objektu aizsardzībai. Tajā tiks iekļauti arī seku pārvarēšanas pasākumi, kas netiks ietverti Ātrās reaģēšanas instrumentā lielām ārkārtas situācijām un kas atbalstīs ES kā telpu, kurā valda brīvība, drošība un tiesiskums. Tās ietvaros piešķirs līdzekļus ES mēroga projektiem, kurus ierosinās un pārvaldīs Komisija, ļaus līdzfinansēt starptautiskus projektus, kā arī projektus dalībvalstīs (valstu projektus), lai vēl vairāk stimulētu novatorismu ar nolūku izmantot gūto pieredzi starptautiskā un/vai ES līmenī. Īpaši tiek uzskatīts, ka valstu projekti veicina modernās tehnoloģijas un metodoloģijas attīstību terorisma novēršanas, gatavības teroristu uzbrukumiem un to seku pārvarēšanas jomā. Tā kā pilsoniskajai sabiedrībai jāstājas pretī arvien sarežģītākām teroristu metodēm, šis papildu solis ir būtiski svarīgs.

2.3. Programmas mērķi

a) Vispārīgo, konkrēto un izpildes mērķu noteikšana

Vispārīgās programmas “Drošība un brīvību garantēšana” galvenais mērķis ir garantēt pilsoņu brīvības un tiesības brīvības, drošības un tiesiskuma jomā un aizsargāt viņus pret kriminālu rīcību, kas var apdraudēt gan personas brīvības, gan demokrātisku sabiedrību un tiesiskumu. Īpašajai programmai “Terorisma novēršana, gatavība teroristu uzbrukumiem un to seku pārvarēšana” jāveicina pilsoņu un viņu brīvību, kā arī sabiedrības kopumā aizsardzība pret teroristu uzbrukumiem un ar tiem saistītiem incidentiem un jānodrošina, ka ES ir brīvības, drošības un tiesiskuma telpa, veicinot un attīstot gatavības un seku pārvarēšanas pasākumus.

Attiecībā uz teroristu uzbrukumu novēršanu un gatavību tiem īpašās programmas mērķis ir:

- stimulēt, veicināt un atbalstīt riska un draudu novērtējumus svarīgākajiem infrastruktūras objektiem, ieskaitot novērtējumus uz vietas, lai noteiktu iespējamos teroristu uzbrukumu mērķus un iespējamo nepieciešamību palielināt to drošību,

- veicināt un atbalstīt kopīgus drošības standartus un zinātības un pieredzes apmaiņu svarīgāko infrastruktūras objektu aizsardzības jomā,

- veicināt un atbalstīt ES mēroga koordināciju un sadarbību svarīgāko infrastruktūras objektu aizsardzībai.

Teroristu uzbrukumu seku pārvarēšanas jomā īpašās programmas mērķis būs:

- stimulēt, veicināt un atbalstīt zinātības, pieredzes un tehnoloģiju apmaiņu par iespējamām teroristu uzbrukumu sekām,

- stimulēt, veicināt un atbalstīt attiecīgu metodoloģiju un ārkārtas rīcības plānu izstrādi un

- nodrošināt konkrētu speciālo zināšanu ieguldījumu reālajā laikā terorisma jautājumu risināšanā, kas ietver krīžu vispārējo pārvarēšanu, ātro trauksmes izziņošanu un civilās aizsardzības mehānismus.

b) Papildināmība / saskanība ar citiem instrumentiem

Sagatavojot īpašo programmu, īpaša uzmanība tika veltīta tam, lai nodrošinātu saskanību, papildināmību un sinerģiju ar citām programmām, no kurām finansē darbības radniecīgās vai saistītās politikas jomās, kurām atbalsts jāsniedz, pamatojoties uz citām Līgumu normām.

Pirmkārt, šo īpašo programmu vispārīgās programmas “Drošība un brīvību garantēšana” ietvaros papildina vēl viens instruments – īpašā programma “Noziedzības novēršana un cīņa pret noziedzību”, kurā galvenā uzmanība veltīta tiesību aizsardzībai un noziedzības novēršanai Līguma par Eiropas Savienību VI sadaļas izpratnē. Otrkārt, tiek nodrošināta papildināmība ar atbilstošām vispārīgajām programmām “Pamattiesības un tiesiskums” un ”Solidaritāte un migrācijas plūsmu pārvaldība” attiecībā uz tādiem jautājumiem kā palīdzība upuriem, tiesu iestāžu sadarbība krimināllietās un nelegālā imigrācija.

Treškārt, šī programma papildina citas Kopienas programmas, piemēram, Ātrās reaģēšanas un gatavības instrumentu lielām ārkārtas situācijām, Pētniecības un tehnoloģijas attīstības pamatprogrammu, jauno ES Solidaritātes instrumentu[14] vai struktūrfondus[15]. Šie jaunie instrumenti nodrošinās Kopienas finansējumu, lai pārvarētu lielas ārkārtas situācijas kopumā, ieskaitot tūlītēju reaģēšanu (piemēram, līdzekļus cīņai ar katastrofu), finansiālu palīdzību, lai pārvarētu ārkārtas situācijas, kas seko krīzei, un – ierobežotā apjomā – gatavību ātrai reaģēšanai. Vispārīgās programmas “Drošība un brīvību garantēšana” novēršanas, gatavības un seku pārvarēšanas sadaļa papildinās vispārīgo mehānismu ar īpašiem pasākumiem teroristu draudu gadījumos.

Terorisma jomā nepieciešama īpaša drošības vide un speciālas zināšanas, kas pārsniedz vispārējās drošuma un civilās aizsardzības jomas robežas. Piemēram, infrastruktūras neaizsargātība pret teroristu uzbrukumiem jāvērtē pēc īpašiem drošības nosacījumiem un standartiem, kas jāizstrādā papildus vispārējiem drošības standartiem. Šajā sakarā īpašā programma “Terorisma novēršana, gatavība teroristu uzbrukumiem un to seku pārvarēšana” galveno uzmanību veltī draudu un riska novērtējumam, analizējot, kā papildināt vispārējos drošības mehānismus, lai efektīvi aizsargātu svarīgākos infrastruktūras objektus pret teroristu uzbrukumiem, vai izstrādājot īpašus ārkārtas rīcības plānus[16]. Galvenokārt dalībvalstis pašas ir atbildīgas par savas infrastruktūras drošības atjaunināšanu saskaņā ar konstatētajām vajadzībām un, ja nepieciešams, saņemot atbalstu no struktūrfondiem vai konkrētām nozaru programmām (piemēram, transporta, enerģētikas, sabiedrības veselības vai vides jomā). Jebkurā gadījumā terorisma novēršanas, gatavības teroristu uzbrukumiem un to seku pārvarēšanas instrumenta īpašie mērķi nepieļauj pārklāšanos ar šādiem Kopienas finansēšanas mehānismiem.

3. VēRTēšANA

Komisijas darba dokuments, kurā izklāstīta īpašās programmas “Terorisma novēršana, gatavība teroristu uzbrukumiem un to seku pārvarēšana” iepriekšēja vērtēšana un provizoriskais ietekmes novērtējums, liecina par izvēlētās politikas atbilstību paredzēto mērķu sasniegšanai.

4. POLITIKAS INSTRUMENTA JURIDISKAIS PAMATS UN MOTIVāCIJA

4.1. Juridiskais pamats

Ja nav īpašu noteikumu, Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 308. pants ir pietiekams juridiskais pamats ne vien civilajai aizsardzībai, bet arī saistītiem pasākumiem terorisma novēršanai, gatavībai teroristu uzbrukumiem un to seku pārvarēšanai.

Saskaņā ar pašreizējiem Līgumiem, juridisko instrumentu pieņemšana šajā jomā ievērojami atšķiras no to pieņemšanas policijas un tiesību aizsardzības iestāžu sadarbības jomā (uz pēdējo attiecas Līguma par Eiropas Savienību VI sadaļa). Tādēļ nav iespējams apvienot visus attiecīgos vispārīgās programmas mērķus vienā juridiskajā instrumentā. Tāpēc tiek ierosināti divi instrumenti: īpaša programma „Noziedzības novēršana un cīņa pret noziedzību”, kas balstās uz Līgumu par Eiropas Savienību[17], un otra īpaša programma “Terorisma novēršana, gatavība teroristu uzbrukumiem un to seku pārvarēšana”, kas balstās uz Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu.

4.2. Programmā noteiktie pasākumi

Tiek paredzēti šādi dažādi darbības veidi:

- Komisijas ierosināti un pārvaldīti projekti, kam piemīt Eiropas dimensija, citastarp koordinācijas mehānismi un tīkli, analītiski pasākumi, ieskaitot pētījumus un pasākumus, kuru mērķis ir izstrādāt risinājumus, kas īpaši saistīti ar konkrētiem politikas projektiem;

- vismaz divu dalībvalstu (vai vienas dalībvalsts un kādas kandidātvalsts) ierosināti un vadīti starptautiski projekti, kas tiek īstenoti saskaņā ar gada darba programmu nosacījumiem;

- dalībvalstu projekti, kas tiek īstenoti saskaņā ar turpmāk izklāstītajiem nosacījumiem vai nosacījumiem, kas izvirzīti gada darba programmās.

Paredzēts, ka valstu projektus varēs īstenot tikai kā uzsākšanas pasākumus vai papildu pasākumus (sagatavojot vai papildinot starptautiskos vai Eiropas projektus), ja to rezultātus varēs izmantot ES līmenī vai ja tie kā citādi ievērojami veicinās Savienības politikas terorisma novēršanai un/vai apkarošanai attīstību.

4.3. Subsidiaritāte un proporcionalitāte

Priekšlikumā tiek ievēroti Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 5. pantā un šim līgumam pievienotajos protokolos noteiktie subsidiaritātes un proporcionalitātes principi. Attiecībā uz subsidiaritāti, piedāvātās programmas nolūks nav iejaukties jomās, kurās darbojas valstu programmas, ko izstrādājušas katras dalībvalsts iestādes, bet gan galveno uzmanību pievērst jomām, kurās varētu gūt pievienoto vērtību Eiropas līmenī. Šajā ziņā lielākā daļa šīs programmas atbalstīto pasākumu uzskatāmi par papildu pasākumiem valstu programmām, kuru mērķis ir panākt maksimālu divu vai vairāku dalībvalstu (starp kurām var būt arī kandidātvalstis) īstenoto pasākumu sinerģiju.

Attiecībā uz proporcionalitāti, priekšlikums ir izstrādāts tā, lai panāktu maksimālu vienkāršību ne tikai attiecībā uz darbības formu – pasākumu definīcijas juridiskajos aktos ir, cik iespējams, vispārīgas – bet arī attiecībā uz administratīvajām un finansiālajām prasībām, kas attiecas uz to īstenošanu. Komisija ir centusies rast pareizo līdzsvaru starp elastīgumu un ērtu izmantošanu no vienas puses un nolūka skaidrību un pienācīgām finansiālajām un procedurālajām garantijām no otras.

Saskaņā ar protokolā par abu principu piemērošanu noteiktajām nostādnēm, ir skaidrs, ka jautājumiem, kuriem paredzēts pievērsties šajās programmās, piemīt starptautiski aspekti, tādēļ jebkāda darbība Eiropas līmenī būs izdevīgāka, salīdzinot ar darbībām dalībvalstu līmenī.

4.4. Politikas instruments

Šo vispārīgās programmas “Drošība un brīvību garantēšana” sadaļu tieši pārvaldīs Komisija un to īstenos ar diviem galvenajiem darbības veidiem: uzaicinājumiem iesniegt pieteikumus projektu finansējumam paredzēto mērķu ietvaros un Komisijas nepastarpināti izstrādātām darbībām, lai sasniegtu minētos mērķus, kā arī lai pārraudzītu un vērtētu rezultātus un, ja vajadzīgs, ierosinātu pielāgojumus un grozījumus.

4.5. Vienkāršošana un racionalizācija

Piedāvātā pieeja veicinās galvenā mērķa sasniegšanu – instrumentu vienkāršošanu gan tiesiskajā, gan pārvaldības ziņā un budžeta struktūras pilnveidošanu. Turklāt tā veicinās instrumentu saskanību un konsekvenci un novērsīs to dublēšanos. Kaut arī turpmāko paplašināšanos dēļ būs vajadzīgi papildu cilvēkresursi, labāka cilvēkresursu sadale tiks panākta, atceļot mazākās budžeta pozīcijas (kas prasa lielus resursus) un apvienojot esošās programmas vienā, saskaņotā un racionalizētā programmā. Tā rezultātā pieaugs proporcionalitāte starp izdevumiem un saistītajām administratīvajām izmaksām.

No ierosinātās racionalizācijas ieguvēji būs arī gala izmantotāji, jo pieaugs šo instrumentu redzamība, skaidrība un saskanība. Potenciālajiem atbalsta saņēmējiem būs vieglāk pieteikties finansējumam, pateicoties standartizētai pieejai un saskaņotiem īstenošanas noteikumiem.

Komisija var lemt uzticēt daļu no programmas budžeta īstenošanas kādai izpildiestādei saskaņā ar Finanšu regulas 54. panta 2. punkta a) apakšpunktu. Šāda veida iestādi var noteikt Komisija saskaņā ar Finanšu regulu un tās īstenošanas noteikumiem, kā arī Padomes Regulu (EK) Nr. 58/2003, ar ko nosaka statūtus izpildaģentūrām, kurām uztic konkrētus Kopienas programmu pārvaldības uzdevumus. Pirms lēmuma pieņemšanas Komisijai jāveic izmaksu un ieguvumu analīze, nosakot tādus uzdevumus, kuru uzticēšana ārējām organizācijām būtu pamatota, ar koordinēšanu un pārbaudēm saistītos izdevumus, ietekmi uz cilvēkresursiem, iespējamos ietaupījumus, ārpakalpojumu izmantošanas efektivitāti un elastību, izmantoto procedūru vienkāršošanu, ārpakalpojumu tuvināšanu gala saņēmējiem, Kopienas redzamību un nepieciešamību uzturēt pietiekamu zinātības līmeni Komisijā.

5. IETEKME UZ BUDžETU

Kopējā vispārīgajai programmai “Drošība un brīvību garantēšana” paredzētā summa ir 745 miljoni EUR laika posmam no 2007. līdz 2013. gadam (pašreizējās cenās). No šīs summas 142,4 miljoni EUR ir paredzēti īpašajai programmai “Terorisma novēršana, gatavība teroristu uzbrukumiem un to seku pārvarēšana”.

6. SECINāJUMI

Ierosinātais jaunais instruments atbildīs Komisijas noteiktajai virzībai attiecībā uz politiskajiem un finanšu uzdevumiem laika posmam, sākot no 2007. gada. Tā nolūks ir papildināt, vienkāršot un racionalizēt esošos instrumentus un nodrošināt nepieciešamo elastību, lai spētu pievērsties jauniem mērķiem un raiti panāktu atbilstību jaunajai tiesiskajai sistēmai, kas tiks iedibināta līdz ar Konstitucionālā līguma stāšanos spēkā.

2005/0034 (CNS)

Priekšlikums

PADOMES LĒMUMS

ar kuru izveido īpašu programmu “Terorisma novēršana, gatavība teroristu uzbrukumiem un to seku pārvarēšana” laika posmam no 2007. līdz 2013. gadam Vispārīgā programma “Drošība un brīvību garantēšana”

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu, un jo īpaši tā 308. pantu, un Eiropas Atomenerģijas kopienas dibināšanas līgumu, un jo īpaši tā 203. pantu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu[18],

ņemot vērā Eiropas Parlamenta atzinumu[19],

ņemot vērā Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu[20],

ņemot vērā Reģionu komitejas atzinumu[21],

tā kā

(1) Terorisma novēršana, gatavība teroristu uzbrukumiem un to seku pārvarēšana ir galvenie aspekti mērķim saglabāt un attīstīt Eiropas Savienību kā telpu, kurā valda brīvība, drošība un tiesiskums, kā tas noteikts Līguma par Eiropas Savienību 2. panta ceturtajā ievilkumā.

(2) Kopienai jāveic nepieciešamie pasākumi, lai novērstu teroristu uzbrukumus demokrātijas vērtībām, tiesiskumam, atvērtai sabiedrībai un mūsu pilsoņu un sabiedrību brīvībai un lai ierobežotu jebkāda iespējamā uzbrukuma sekas.

(3) Eiropadomes 2004. gada novembrī pieņemtajā Hāgas programmā[22] tiek aicināts izveidot integrētu un koordinētu ES krīžu pārvarēšanas mehānismu pārrobežu krīžu gadījumos ES teritorijā.

(4) Pārskatītais Eiropas Savienības Rīcības plāns terorisma apkarošanai, ko pieņēma 2004. gada 17. – 18. jūnija Eiropadome[23], par prioritārajiem jautājumiem citastarp noteica teroristu uzbrukumu novēršanu un to seku pārvarēšanu un svarīgāko infrastruktūras objektu aizsardzību.

(5) 2004. gada 2. decembrī Padome pieņēma pārskatīto Eiropas Savienības Solidaritātes programmu par teroristu draudu un uzbrukumu sekām[24], kurā uzsvērta riska un draudu novērtējumu, svarīgāko infrastruktūras objektu aizsardzības, teroristu draudu noteikšanas un identifikācijas, un politiskās un operatīvās gatavības un seku pārvarēšanas potenciāla nozīme.

(6) Ar Padomes 2001. gada 23. oktobra Lēmumu (EK, Euratom) Nr. 2001/792 izveidotais Kopienas mehānisms pastiprinātas sadarbības veicināšanai civilās aizsardzības palīdzības intervenču jomā[25] attiecas uz tūlītējo reaģēšanu jebkādā lielā ārkārtas situācijā, taču nav īpaši izstrādāts attiecībā uz teroristu uzbrukumu novēršanu, gatavību šādiem uzbrukumiem un to seku pārvarēšanu.

(7) Lai veicinātu efektivitāti, izmaksu ekonomiskumu un pārredzamību, īpaši pasākumi terorisma novēršanai, gatavībai teroristu uzbrukumiem un to seku pārvarēšanai jāracionalizē un jāfinansē no vienas programmas.

(8) Attiecībā uz juridisko noteiktību un saskanību, kā arī uz papildināmību ar citām finanšu programmām, ir jādefinē termini “novēršanas un gatavības pasākumi”, “krīžu un to seku pārvarēšana” un “svarīgākie infrastruktūras objekti”.

(9) Integrētas un koordinētas ES nostājas panākšanā būtiski ir Komisijas pasākumi, ja vajadzīgs, kopā ar starptautiskiem projektiem. Turklāt ir lietderīgi atbalstīt dalībvalstu projektus, jo tie spētu sniegt noderīgu pieredzi un zināšanas turpmākai rīcībai Kopienas līmenī, jo īpaši inspekcijas un riska un draudu novērtējumi.

(10) Bez tam ir lietderīgi ļaut starptautiskajos projektos piedalīties trešām valstīm un starptautiskām organizācijām.

(11) Jānodrošina papildināmība ar citām Kopienas un Savienības programmām, piemēram, ES Solidaritātes fondu un Ātrās reaģēšanas un gatavības instrumentu lielām ārkārtas situācijām, Kopienas mehānismu pastiprinātas sadarbības veicināšanai civilās aizsardzības palīdzības intervencēs, Pētniecības un attīstības pamatprogrammu un struktūrfondiem.

(12) Tā kā šīs programmas mērķus pietiekamā kvalitātē nevar sasniegt atsevišķas dalībvalstis un tādēļ iniciatīvas mēroga vai ietekmes dēļ šos mērķus labāk var sasniegt Kopienas līmenī, Kopiena var noteikt pasākumus saskaņā ar subsidiaritātes principu, kā izklāstīts Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 5. pantā. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu, ar šo Lēmumu nosaka tikai to, kas ir vajadzīgs minēto mērķu sasniegšanai;

(13) Programmas izdevumiem jāatbilst finanšu perspektīvas 3. pozīcijā noteiktajai maksimālajai robežai. Nepieciešams programmas definīcijā paredzēt elastību, lai vajadzības gadījumā varētu ieviest korekcijas jebkurā paredzētajā darbībā un tādējādi panāktu atbilstību vajadzību attīstībai laika posmā no 2007. līdz 2013. gadam. Tādēļ lēmumā jāiekļauj tikai vispārīgas paredzēto darbību definīcijas un to attiecīgie administratīvie un finansiālie nosacījumi.

(14) Turklāt, saskaņā ar Padomes 1995. gada 18. decembra Regulu (EK, Euratom) Nr. 2988/95 par Kopienas finansiālo interešu aizsardzību[26] un 1996. gada 11. novembra Regulu (Euratom, EK) Nr. 2185/96 par pārbaudēm uz vietas un inspekcijām, ko veic Komisija[27], jāveic attiecīgi pasākumi, lai novērstu pārkāpumus un krāpšanu, kā arī jāveic vajadzīgie pasākumi, lai atgūtu nepareizi izmaksātus vai nepareizi izlietotus līdzekļus.

(15) Padomes 2002. gada 25. jūnija Regulu (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam[28] un Komisijas 2002. gada 23. decembra Regulu (EK, Euratom) Nr. 2342/2002, ar ko paredz īstenošanas kārtību Padomes Regulai (EK, Euratom) Nr. 1605/2002[29], kas aizsargā Kopienas finansiālās intereses, piemēro, ņemot vērā vienkāršības un konsekvences principus budžeta instrumentu izvēlē, ierobežojumu to gadījumu skaitam, kad Komisija saglabā tiešo atbildību par to ieviešanu un pārvaldību un nepieciešamo proporcionalitāti starp resursu daudzumu un ar to izmantošanu saistīto administratīvo slogu.

(16) Saskaņā ar 2. pantu Padomes 1990. gada 28. jūnija Lēmumā 1999/468/EK, ar ko nosaka procedūras Komisijai piešķirto izpildpilnvaru īstenošanai[30], šā lēmuma īstenošanas pasākumus pieņem ar konsultatīvo procedūru, kā paredzēts minētā lēmuma 3. pantā. Tā ir piemērota procedūra, jo programmai nav nozīmīgas ietekmes uz Kopienas budžetu.

(17) Eiropas Kopienas dibināšanas līgumā un Eiropas Atomenerģijas kopienas dibināšanas līgumā nav paredzētas citas īpašas pilnvaras šā lēmuma pieņemšanai, kā vien tās, kas noteiktas attiecīgi 308. un 203. pantā.

IR NOLĒMUSI ŠĀDI.

1. pants

Priekšmets

Ar šo lēmumu laika posmam no 2007. gada 1. janvāra līdz 2013. gada 31. decembrim vispārīgās programmas “Drošība un brīvību garantēšana” ietvaros izveido īpašu programmu “Terorisma novēršana, gatavība teroristu uzbrukumiem un to seku pārvarēšana”, tālāk tekstā – “programmu”, lai veicinātu brīvības, drošības un tiesiskuma telpas stiprināšanu.

Šis lēmums neattiecas uz jautājumiem, uz kuriem attiecas Ātrās reaģēšanas instruments lielām ārkārtas situācijām.

2. pants

Definīcijas

Šajā lēmumā izmanto šādas definīcijas:

1. “novēršana un gatavība” attiecas uz pasākumiem, kuru mērķis ir novērst un/vai mazināt teroristu uzbrukumu risku un/vai to sekas, jo īpaši veicot riska un draudu novērtējumus, inspekcijas un izstrādājot kopīgus tehnoloģijas un metodoloģijas standartus;

2. “seku pārvarēšana” attiecas uz teroristu uzbrukumu vidusposma sekas ierobežojošiem pasākumiem, kas ir nepieciešami brīvības, drošības un tiesiskuma telpas nosargāšanai Eiropas Savienībā;

3. “svarīgākie infrastruktūras objekti” attiecas uz fiziskiem resursiem, pakalpojumiem, sakaru iekārtām, tīkliem un/vai līdzekļiem, kuru darbības pārtraukšana vai iznīcināšana nopietni ietekmētu pilsoņu veselību, drošumu un drošību vai ekonomisko labklājību vai arī Eiropas Savienības vai tās dalībvalstu valdību efektīvu darbību.

3. pants

Programmas vispārīgie mērķi

1. Ar šo programmu veicina pilsoņu, viņu brīvību un sabiedrības aizsardzību pret teroristu uzbrukumiem un ar tiem saistītiem incidentiem un garantē brīvības, drošības un tiesiskuma telpu Eiropas Savienībā.

2. Programmas vispārīgie mērķi veicina citu Savienības un Kopienas politiku attīstību, piemēram, policijas un tiesu iestāžu sadarbības krimināllietās, vides aizsardzības, sabiedrības veselības, transporta, pētniecības un tehnoloģiju attīstības un ekonomiskās un sociālās kohēzijas jomās.

4. pants

Īpašie mērķi

1. Vispārīgo mērķu ietvaros un ja uz to neattiecas citi īpaši juridiskie instrumenti, programma stimulē, veicina un attīsta novēršanas, gatavības un seku pārvarēšanas pasākumi.

2. Attiecībā uz teroristu uzbrukumu novēršanu un gatavību tiem, programmas mērķi ir:

4. stimulēt, veicināt un atbalstīt riska un draudu novērtējumus svarīgākajiem infrastruktūras objektiem, ieskaitot novērtējumus uz vietas, lai noteiktu iespējamos teroristu uzbrukumu mērķus un iespējamo nepieciešamību palielināt to drošību,

5. veicināt un atbalstīt kopīgus drošības standartus un zinātības un pieredzes apmaiņu svarīgāko infrastruktūras objektu aizsardzības jomā,

6. veicināt un atbalstīt ES mēroga koordināciju un sadarbību svarīgāko infrastruktūras objektu aizsardzībai.

3. Attiecībā uz seku pārvarēšanu teroristu uzbrukuma gadījumā programmas mērķi ir:

7. stimulēt, veicināt un atbalstīt zinātības, pieredzes un tehnoloģiju apmaiņu par iespējamām teroristu uzbrukumu sekām,

8. stimulēt, veicināt un atbalstīt attiecīgu metodoloģiju un ārkārtas rīcības plānu izstrādi,

9. nodrošināt konkrētu speciālo zināšanu ieguldījumu reālajā laikā terorisma jautājumu risināšanā, kas ietver krīžu vispārējo pārvarēšanu, ātro trauksmes izziņošanu un civilās aizsardzības mehānismus.

5. pants

Atbalstīgas darbības

1. Lai īstenotu 3. un 4. pantā noteiktos vispārīgos un konkrētos mērķus, programma sniedz finansiālu atbalstu šādiem darbības veidiem:

10. Komisijas ierosinātie un vadītie projekti ar Eiropas dimensiju;

11. starptautiskie projekti, kuros jābūt iesaistītiem partneriem no vismaz divām dalībvalstīm vai arī vismaz vienas dalībvalsts un kādas kandidātvalsts;

12. dalībvalstu valsts mēroga projekti, kas

13. sagatavo starptautiskos projektus un/vai Kopienas darbības ("uzsākšanas pasākumi"),

14. papildina starptautiskos projektus un/vai Kopienas darbības ("papildinošie pasākumi"),

15. veicina novatorisku metožu un/vai tehnoloģiju izstrādi, kuru rezultātus potenciāli varētu izmantot Kopienas līmenī, vai izstrādā šādas metodes vai tehnoloģijas, paredzot tās nodot citām dalībvalstīm un/vai kandidātvalstīm vai,

16. citādi ievērojami veicina Eiropas Savienības un tās pilsoņu aizsardzību pret teroristu uzbrukumiem.

2. Finansiālo atbalstu jo īpaši var sniegt:

17. operatīvās sadarbības un koordinācijas pasākumiem (sakaru tīklu, savstarpējās uzticēšanās un sapratnes stiprināšanai, ārkārtas rīcības plānu izstrādei, informācijas, pieredzes un paraugprakses apmaiņai un izplatīšanai),

18. analītiskiem, uzraudzības, novērtējuma, revīzijas un inspekciju pasākumiem,

19. tehnoloģiju un metodoloģiju izstrādei un nodošanai, jo īpaši attiecībā uz informācijas apmaiņu un sadarbspēju,

20. mācībām, personāla un speciālistu apmaiņai un

21. informēšanas un izplatīšanas darbībām.

6. pants

Piekļuve programmai

1. Projektu pieteikumus var iesniegt iestādes un organizācijas, kas ir juridiskās personas kādā no dalībvalstīm.

2. Valstu projektu priekšlikumus, kā definēts 5. panta 1. punkta c) apakšpunktā, Komisijai iesniedz dalībvalstis. Komisija katru gadu nosaka datumu, līdz kuram var iesniegt priekšlikumus, un lemj par priekšlikumiem saskaņā ar 8. panta 4. punktu.

3. Attiecībā uz starptautiskajiem projektiem, trešas valstis un starptautiskās organizācijas var piedalīties kā partneri, taču tām nav atļauts iesniegt projektus.

7. pants

Atbalsta veidi

1. Kopienas finansiālajam atbalstam var būt šāda tiesiskā forma:

22. subsīdijas,

23. publiskā iepirkuma līgumi.

2. Kopienas subsīdijas piešķir, pamatojoties uz uzaicinājumiem iesniegt pieteikumus, izņemot pienācīgi pamatotus ārkārtējas steidzamības gadījumus vai gadījumus, kad pasākuma atbalsta saņēmējs savu īpatnību dēļ ir vienīgais pretendents, un tās izmaksā kā darbības subsīdijas vai subsīdijas pasākumiem. Maksimālā līdzfinansējuma attiecība tiks norādīta gada darba programmās.

3. Ir paredzēti izdevumi papildu pasākumiem publiskā iepirkuma līgumu veidā, šajā gadījumā par pakalpojumiem un precēm tiks maksāts no Kopienas līdzekļiem. Tas citastarp ietvers izdevumus, kas saistīti ar projektu, politiku, programmu un likumdošanas informāciju un sakariem, sagatavošanu, īstenošanu, uzraudzību, kontroli un novērtēšanu.

8. pants

Īstenošanas pasākumi

1. Komisija īsteno Kopienas finansiālo atbalstu saskaņā ar Padomes 2002. gada 25. jūnija Regulu (EK, Euratom) Nr. 1605/2002, tālāk tekstā –Finanšu regulu”.

2. Lai īstenotu programmu, Komisija 3. pantā noteikto vispārīgo mērķu ietvaros pieņem gada darba programmu, norādot konkrētos mērķus, tematiskās prioritātes, sniedzot 7. panta 3. punktā paredzēto papildu pasākumu aprakstu un, ja vajadzīgs, citu darbību sarakstu.

3. Gada darba programmu pieņem saskaņā ar 9. panta 2. punktā minēto procedūru.

4. Uz subsīdijām pasākumiem attiecīgajās novērtējuma un piešķīruma procedūrās citastarp ņem vērā šādus kritērijus:

24. atbilstība gada darba programmai, 3. pantā norādītie vispārīgie mērķi un pasākumi, kas tiek īstenoti dažādās 4. un 5. pantā norādītajās jomās;

25. ierosinātās darbības kvalitāte attiecībā uz to koncepciju, organizāciju, izklāstu un paredzētajiem rezultātiem;

26. prasītā Kopienas finansiālā atbalsta apjoms un tā atbilstība paredzētajiem rezultātiem;

27. paredzēto rezultātu ietekme uz vispārīgajiem mērķiem, kas noteikti 3. pantā, un uz dažādās jomās veiktajiem pasākumiem, kas noteikti 4. un 5. pantā.

9. pants

Komiteja

1. Komisijai palīdz komiteja, kurā ir dalībvalstu pārstāvji un kuras priekšsēdētājs ir Komisijas pārstāvis, tālāk tekstā – “komiteja”.

2. Ja ir norāde uz šo punktu, piemēro Lēmuma 1999/468/EK 3. un 7. pantu.

3. Komiteja pieņem savu reglamentu.

10. pants

Papildināmība

1. Tiks mēģināts panākt sinerģiju, konsekvenci un papildināmību ar citiem Eiropas Savienības un Kopienas instrumentiem, citastarp ar programmām “Noziedzības novēršana un cīņa pret noziedzību”[31] un “Krimināltiesības”[32], kā arī ar pamatprogrammām pētniecībā un tehnoloģijas attīstībā, ES Solidaritātes fondu un Ātrās reaģēšanas un gatavības instrumentu lielām ārkārtas situācijām.

2. Programmai var būt kopīgi resursi ar citiem Eiropas Kopienas un Savienības instrumentiem, jo īpaši ar programmu “Noziedzības novēršana un cīņa pret noziedzību”, lai īstenotu pasākumus atbilstoši gan programmas, gan citu Kopienas/Savienības instrumentu mērķiem.

3. Saskaņā ar šo lēmumu finansētās darbības nedrīkst saņemt citu Savienības/Kopienas finanšu instrumentu finansējumu tam pašam mērķim. Programmas atbalsta saņēmēji sniedz Komisijai informāciju par saņemto finansējumu no Kopienas budžeta un citiem avotiem, kā arī par iesniegtajiem finansējuma pieteikumiem.

11. pants

Budžeta līdzekļi

Budžeta līdzekļus, kas piešķirti šajā programmā paredzēto pasākumu īstenošanai, iekļauj Eiropas Savienības kopbudžeta gada apropriācijās. Lēmumus par pieejamām gada apropriācijām pieņem budžeta lēmējinstitūcija, ievērojot finanšu perspektīvā noteikto apjomu.

12. pants

Uzraudzība

1. Par jebkuru programmas finansēto darbību atbalsta saņēmējs sniedz tehniskos un finanšu ziņojumus par darba gaitu. Turklāt trīs mēnešu laikā kopš darbības pabeigšanas jāsniedz galīgais ziņojums. Ziņojumu formu un saturu nosaka Komisija.

2. Neskarot revīzijas, ko saskaņā ar Līguma 248. pantu veic Revīzijas palāta kopā ar kompetentajām valstu revīzijas iestādēm, vai jebkādu pārbaudi, kas veikta saskaņā ar Līguma 279. panta c) punktu, Komisijas amatpersonas vai citi darbinieki var veikt pārbaudes uz vietas, ieskaitot izlases kārtā veiktas pārbaudes darbībām, ko finansē no šīs programmas.

3. Līgumos un nolīgumos, kas noslēgti šīs programmas īstenošanas ietvaros, īpaši jāparedz Komisijas (vai tās pilnvarotu pārstāvju) pārraudzība un finanšu kontrole, ja nepieciešams – uz vietas, un Revīzijas palātas revīzijas.

4. Attiecībā uz jebkuru darbību finansiālā atbalsta saņēmējs piecus gadus kopš pēdējā maksājuma glabā pieejamus Komisijai visus darbības izdevumus apliecinošos dokumentus.

5. Pamatojoties uz 1. un 2. punktā minēto ziņojumu un izlases kārtā veikto pārbaužu rezultātiem, Komisija vajadzības gadījumā veic korekcijas sākotnēji apstiprinātajā finansiālā atbalsta apjomā vai tā piešķiršanas nosacījumos, kā arī maksājumu grafikā.

6. Komisija veic jebkādus citus nepieciešamos pasākumus, lai pārliecinātos, ka finansētās darbības tiek īstenotas pienācīgi un saskaņā ar šā lēmuma un Finanšu regulas nosacījumiem.

13. pants

Kopienas finansiālo interešu aizsardzība

1. Komisija nodrošina, ka, īstenojot saskaņā ar šo lēmumu finansētas darbības, tiek aizsargātas Kopienas finansiālās intereses, piemērojot aizsargpasākumus pret krāpšanu, korupciju un jebkādām citām prettiesiskām darbībām, veicot efektīvas pārbaudes un atgūstot nepareizi izmaksātās summas, kā arī, ja ir atklāti pārkāpumi, piemērojot iedarbīgus, proporcionālus un preventīvus sodus saskaņā ar Padomes Regulām (EK, Euratom) Nr. 2988/95 un (Euratom, EK) Nr. 2185/96 un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1073/1999.

2. Attiecībā uz Kopienas darbībām, ko finansē šīs programmas ietvaros, jebkāda Kopienas tiesību normas pārkāpuma gadījumā, ieskaitot saistībā ar šo programmu paredzēto līgumsaistību pārkāpumus, ko rada kāda uzņēmēja rīcība vai nolaidība, kas kaitē vai varētu kaitēt Eiropas Kopienu vispārējam budžetam vai to pārvaldītiem budžetiem, radot nepamatotus izdevumus, piemēro Regulu (EK, Euratom) Nr. 2988/95 un Regulu (Euratom, EK) Nr. 2185/96.

3. Ja Komisija atklāj pārkāpumus, tai skaitā šā lēmuma vai atsevišķa lēmuma vai līguma, pamatojoties uz kuru tiek piešķirts attiecīgais finansiālais atbalsts, noteikumu neievērošanu, vai, ja atklājas, ka, nelūdzot Komisijas piekrišanu, darbībā ir ieviestas izmaiņas, kas ir pretrunā ar projekta būtību vai īstenošanas nosacījumiem, Komisija samazina, pārtrauc izmaksāt vai atgūst darbībai piešķirto finansiālā atbalsta apjomu.

4. Ja nav ievēroti termiņi vai ja darbības īstenošanā sasniegtais attaisno tikai daļu piešķirtā finansiālā atbalsta, Komisija pieprasa atbalsta saņēmējam noteiktā termiņā iesniegt apsvērumus. Ja atbalsta saņēmējs nesniedz apmierinošu atbildi, Komisija var atcelt atlikušo finansiālo atbalstu un pieprasīt atmaksāt jau izmaksātās summas.

5. Jebkādas nepareizi izmaksātas summas atmaksā Komisijai. Jebkādām summām, kas netiek atmaksātas laikus, pieskaita procentus saskaņā ar Finanšu regulā ietvertajiem nosacījumiem.

14. pants

Vērtēšana

1. Programmu regulāri uzrauga, lai sekotu pasākumu īstenošanai tās ietveros.

2. Komisija nodrošina programmas regulāru, neatkarīgu, ārēju vērtēšanu.

3. Komisija iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei:

(a) sasniegto rezultātu un šīs programmas īstenošanas kvalitatīvo un kvantitatīvo aspektu starpposma novērtējuma ziņojumu – ne vēlāk kā līdz 2010. gada 31. martam;

(b) paziņojumu par šīs programmas turpināšanu – ne vēlāk kā līdz 2010. gada 31. decembrim;

(c) paveiktā novērtējuma ziņojumu – ne vēlāk kā līdz 2015. gada 31. martam.

15. pants

Stāšanās spēkā

Šis Lēmums stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tā publicēšanas “Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī”. To piemēro no 2007. gada 1. janvāra.

PASKAIDROJUMA RAKSTS

1. KONTEKSTS

Finanšu perspektīvas sagatavošanas vadmotīvs laika posmam no 2007. līdz 2013. gadam jau no paša sākuma ir bijusi uz politiku balstīta pieeja, lai nodrošinātu atbilstību starp politiskajiem mērķiem un līdzekļiem, kas piešķirti to īstenošanai. Šajā kontekstā brīvības, drošības un tiesiskuma telpas izveide tiek uzskatīta par vienu no galvenajām Eiropas Savienības turpmāko gadu prioritātēm, kas jāatbalsta ar ievērojami palielinātiem finanšu līdzekļiem. Savos paziņojumos “Mūsu kopīgās nākotnes veidošana – Paplašinātās Eiropas Savienības politiski risināmie jautājumi un budžeta līdzekļi 2007. – 2013. gadā”[33] un “Finanšu plāns laikposmam no 2007. līdz 2013. gadam”[34], Komisija arī uzsvēra, cik svarīgi ir pielietot juridisko instrumentu pārskatīšanu nākamajiem finanšu plāniem, lai panāktu ievērojamu virzību uz lielāku vienkāršību. Strukturējot priekšlikumus pa trim vispārīgām un uz politiku balstītām programmām (“Solidaritāte un migrācijas plūsmu pārvaldība”, “Pamattiesības un tiesiskums”, “Drošība un brīvību garantēšana”), Komisija izveido skaidru Kopienas finansiālā atbalsta attīstības sistēmu, lai atbalstītu trīs tiesiskuma, brīvības un drošības mērķus.

2. RīCīBAS PAMATOJUMS

2.1. Problēmas analīze

Īstenojot mērķi saglabāt un attīstīt Eiropas Savienību kā telpu, kurā valda brīvība, drošība un tiesiskums, Eiropas Savienība ir apņēmusies nodrošināt pilsoņiem augsta līmeņa drošību, izstrādājot pasākumus noziedzības novēršanai un apkarošanai, jo īpaši tiesību aizsardzības iestāžu, ieskaitot policiju, sadarbību. Apzinoties lielo nepieciešamību veikt daudzas darbības šajā politikas jomā, ir aizsākts process, kura ietvaros Eiropas Savienības loma pastāvīgi aug. Sākot ar tā saukto Vīnes Rīcības plānu[35] un galvenokārt pamatojoties uz Tamperes Eiropadomes 1999. gadā dotajiem orientējošajiem norādījumiem, Eiropas Savienība ir veikusi būtiskus pasākumus gan tiesiskajā jomā, gan arī īstenojot finansiālā atbalsta programmas. Tālāki Eiropas Savienības lomas precizējumi paredzēti Līgumā par Konstitūciju Eiropai un Hāgas programmā, ko Eiropadome pieņēma 2004. gada novembrī. Jo īpaši attiecībā uz teroristu uzbrukumiem drošības jautājumi no jauna kļuvuši īpaši aktuāli un ir nepieciešama integrētāka un praktiskāka pieeja. Tajā pašā laikā praktiskākai jākļūst arī Eiropas Savienības politikai ne tikai terorisma, bet arī citu noziedzības veidu novēršanā un apkarošanā, turklāt joprojām svarīga ir šajā jomā notiekošā tiesību aktu izstrāde.

2.2. Turpmākā rīcība

Lai atbildētu uz šiem izaicinājumiem, tiek ierosināta visaptveroša vispārīgā programma “Drošība un brīvību garantēšana”, kurā finansējuma iespējas, ko piedāvā pašreizējā AGIS programma, tiek apvienotas ar papildu elementiem un prioritātēm. Tās ietver informācijas apmaiņas uzlabošanu, tai skaitā nepieciešamo IT atbalstu, datu bāzu indeksāciju un sadarbspēju, drošu sakaru tehnoloģiju un metodoloģiju, pamatkoncepcijas, piemēram, uz izlūkdatiem balstītu tiesību aizsardzību, valsts un privātā sektora partnerības un jaunas pieejas noziedzības novēršanai. Terorisma jomā pasākumi jāsavieno ar civilās aizsardzības mehānismiem, nodrošinot gan gatavību, gan ātru reaģēšanu uz īpašiem terorisma riskiem un draudiem. Abu īpašo programmu struktūru, cik iespējams, saskaņos.

Attiecībā uz noziedzības novēršanu un cīņu pret noziedzību, starptautisko projektu kopīga finansēšana AGIS programmas ietvaros (tādās jomās kā mācības, apmaiņas programmas, pētījumi, konferences, semināri un citi sadarbību veicinoši pasākumi) un atbalsts darbības subsīdiju veidā ir izrādījušies lietderīgi un tiks turpināti šā priekšlikuma ietvaros. Tajā pašā laikā piedāvātais Padomes lēmums precizēs iespējas finansēt ES mēroga projektus, ko ierosinājusi un pārvalda Komisija. Turklāt būs iespējams līdzfinansēt divpusējos un valstu projektus, lai vēl vairāk stimulētu jauninājumus ar nolūku gūto pieredzi izmantot starptautiskā un/vai ES līmenī, vienlaikus atvieglinot pieteikšanās procedūru šādiem projektiem. Šā papildu finansējuma veida nolūks ir tālāk attīstīt tehnoloģiju un metodoloģijas, kas pieejamas tiesību aizsardzības un noziedzības novēršanas nolūkos. Tā kā valsts iestādēm un pilsoniskajai sabiedrībai jāstājas pretī arvien sarežģītākām noziedznieku darbības metodēm, jo īpaši, ja noziegumi tiek organizēti un veikti ārpus vienas valsts robežām, šis papildu solis ir būtiski svarīgs.

2.3. Programmas mērķi

a) Vispārīgo, konkrēto un izpildes mērķu noteikšana

Vispārīgās programmas „Drošība un brīvību garantēšana” galvenais mērķis ir garantēt pilsoņu tiesības un brīvības brīvības, drošības un tiesiskuma jomā un aizsargāt viņus pret kriminālu rīcību, kas var apdraudēt personas brīvības, demokrātisku sabiedrību un tiesiskumu.

Īpašā programma “Noziedzības novēršana un cīņa pret noziedzību” īpaši vērsta uz to, lai veicinātu augstu pilsoņu drošības līmeni, novēršot un apkarojot gan organizēto, gan cita veida noziedzību, jo īpaši terorismu, cilvēku tirdzniecību un nodarījumus pret bērniem, narkotiku kontrabandu, korupciju un krāpšanu.

Šos vispārīgos mērķus var iedalīt trīs galvenajās tēmās:

- veicināt un attīstīt koordināciju, sadarbību un savstarpējo sapratni tiesību aizsardzības iestāžu, citu valsts iestāžu un attiecīgo ES strukūru starpā;

- stimulēt, veicināt un attīstīt horizontālās metodes un mehānismus, kas nepieciešami, lai stratēģiski novērstu un cīnītos pret noziedzību, piemēram, valsts un privātā sektora partnerības, noziedzības novēršanas paraugpraksi, salīdzināmo statistiku un lietišķo kriminoloģiju, un

- veicināt un attīstīt paraugpraksi noziegumu upuru un liecinieku aizsardzībā.

b) Papildināmība / saskanība ar citiem instrumentiem

Sagatavojot programmu, īpaša uzmanība ir veltīta tam, lai nodrošinātu saskanību, papildināmību un sinerģiju ar citām programmām, no kurām finansē darbības radniecīgās politikas jomās, kurām atbalsts jāsniedz, pamatojoties uz citām Līgumu normām.

Pirmkārt, programmu papildina ar vēl vienu instrumentu vispārīgās programmas “Drošība un brīvību garantēšana” ietvaros – īpašo programmu “Terorisma novēršana, gatavība teroristu uzbrukumiem un to seku pārvarēšana”, kas pārsniedz tiesību aizsardzības un noziedzības novēršanas ietvarus Līguma par Eiropas Savienību VI sadaļas izpratnē, radot nepieciešamo saikni ar mehānismiem gatavībai un seku pārvarēšanai, ieskaitot neaizsargātās infrastruktūras aizsardzību.

Otrkārt, jānodrošina papildināmība ar vispārīgajām programmām “Pamattiesības un tiesiskums” un “Solidaritāte un migrācijas plūsmu pārvaldība”, jo īpaši šādā ziņā:

- pievienotajā priekšlikumā uzsvars ir likts uz tiesību aizsardzību, ar to saprotot policijas un citu ārpustiesas tiesību aizsardzības iestāžu sadarbību, bet programmas “Pamattiesības un tiesiskums” krimināltiesību sadaļā galvenā uzmanība veltīta tiesu iestādēm;

- attiecībā uz palīdzību upuriem, īpašajā programmā “Noziedzības novēršana un cīņa pret noziedzību” galvenā uzmanība ir veltīta upuru aizsardzībai pret noziedznieku draudiem, toties iepriekš minētie instrumenti vispārīgās programmas “Pamattiesības un tiesiskums” ietvaros attiecas uz vispārēju palīdzību upuriem tiesu iestāžu, sociālajā un/vai administratīvajā līmenī;

- attiecībā uz nelegālo ieceļošanu Ārējo robežu fonds vispārīgās programmas “Solidaritāte un migrācijas plūsmas pārvaldība” ietvaros pievēršas specifisku izlūkdatu apmaiņai, bet īpašā programma "Noziedzības novēršana un cīņa pret noziedzību" pievēršas informācijas apmaiņai starp tiesību aizsardzības iestādēm.

Treškārt, programma arī papildina citas Kopienas programmas, piemēram, pamatprogrammu Pētniecības un tehnoloģijas attīstībai, ES Solidaritātes fondu, Ātrās reaģēšanas un gatavības instrumentu lielām ārkārtas situācijām un strukūrfondus.

3. VēRTēšANA

Komisijas darba dokuments, kurā ietverts īpašās programmas “Terorisma novēršana, gatavība teroristu uzbrukumiem un to seku pārvarēšana” iepriekšējs vērtējums un provizoriskais ietekmes novērtējums, liecina par izvēlētās politikas atbilstību paredzēto mērķu sasniegšanai.

Pirmais gada ziņojums par AGIS programmas īstenošanu skaidri liecina, ka potenciālie atbalsta saņēmēji izrāda lielu interesi. Komisija ir saņēmusi vairāk priekšlikumu nekā iespējams finansēt no pieejamā budžeta.

Lielākā daļa projektu AGIS programmas ietvaros attiecas vai nu uz tiesību aizsardzības iestāžu sadarbību (48,2% no līdzfinansēto projektu skaita) vai uz noziedzības novēršanu un/vai cīņu pret īpašiem noziedzības veidiem (37,5% līdzfinansēto projektu). Ziņojumā arī norādīts, ka vissvarīgākais darbību veids ir konferences un semināri, kas veido gandrīz pusi (46,4%) no visa līdzfinansēto projektu skaita. Otra svarīgākā grupa, kas veido 26,8%, attiecas uz izpēti, pētījumiem un tīklu izveidi. Mācību un apmaiņas pasākumi, kas pēc būtības ir grūtāk īstenojami nekā iepriekš minētās darbības, veido piekto daļu (20,5%) no līdzfinansēto projektu skaita.

Tomēr ziņojumā norādīts, ka liela daļa saņemto pieteikumu neatbilda uzaicinājumā iesniegt pieteikumus ietvertajām prasībām, jo pieteikumu iesniedzējiem radušās grūtības ar pieteikuma veidlapu un citu elektronisko veidlapu pielietošanu vai atbilstību attiecīgajiem kritērijiem.

Var secināt, ka nepieciešams vienkāršot procedūru, jo īpaši attiecībā uz projektiem, kas ietver novatoriskas pieejas gan pārvaldības, gan metodoloģijas vai tehnoloģijas ziņā. Bieži varētu būt grūti savlaicīgi atrast partnerus citās dalībvalstīs, ja projekts vēl ir agrīnā un novatoriskā stadijā. Tādēļ, lai stimulētu novatoriskus projektu veidus, papildus jārada iespēja divpusējiem un valstu projektiem.

Turpinot secinājumus, var sacīt, ka attiecībā uz ES mēroga darbībām, piemēram, mācību un apmaiņas shēmām vai koordinācijas mehānismiem un tīkliem bieži nepieciešamas Komisijas un/vai, attiecīgā gadījumā, atbildīgo ES iestāžu politiskās vadlīnijas. Tas pamato nepieciešamību stiprināt un precizēt satvaru projektiem, ko ierosinājusi un/vai pārvalda Komisija.

4. POLITIKAS INSTRUMENTA JURIDISKAIS PAMATS UN MOTIVāCIJA

4.1. Juridiskais pamats

Līguma par Eiropas Savienību 30. pantā noteikta kopīgās darbības joma policijas sadarbībai un sadarbībai ar citām kompetentajām iestādēm attiecībā uz kriminālu nodarījumu novēršanu, atklāšanu un izmeklēšanu, ieskaitot valstu iestāžu sadarbību ar Eiropolu (30. panta 2. punkts). Šis juridiskais pamats aptver visus īpašās programmas “Noziedzības novēršana un cīņa pret noziedzību” mērķus. Kaut arī tiesu iestāžu sadarbība nav īpašs šīs programmas mērķis, šeit jāiekļauj arī Līguma par Eiropas Savienību 31. pants, jo finansiālajam atbalstam var būt jāaptver atsevišķas saistītas darbības, kas attiecas uz sadarbību, piemēram, starp policiju un tiesu iestādēm.

Attiecībā uz juridiskā instrumenta veidu un attiecīgo procedūru, Līguma par Eiropas Savienību 34. panta 2. punkta c) apakšpunktā noteikts, ka Padome var pieņemt lēmumus noziedzības apkarošanas un novēršanas jomā. Tādējādi piedāvātais juridiskais pamats atbilst īpašās programmas mērķiem.

Saskaņā ar esošajiem līgumiem, juridisko instrumentu pieņemšanas procedūra policijas un tiesību aizsardzības sadarbības jomā ievērojami atšķiras no šādas procedūras civilās aizsardzības jomā. Tādēļ nav iespējams apvienot visus attiecīgos vispārīgās programmas mērķus vienā juridiskajā instrumentā. Tādēļ tiek ierosināti divi instrumenti: pirmkārt, īpaša programma “Noziedzības novēršana un cīņa pret noziedzību”, kas balstīta uz Līgumu par Eiropas Savienību; otrkārt, programma “Terorisma novēršana, gatavība teroristu uzbrukumiem un to seku pārvarēšana”, kas balstīta uz Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu[36].

4.2. Programmā noteiktie pasākumi

Tiek paredzēti šādi darbības veidi:

- Komisijas ierosināti un pārvaldīti projekti ar Eiropas dimensiju, citastarp koordinācijas mehānismi un tīkli, analītiski pasākumi, ieskaitot pētījumus un pasākumus, kuru mērķis ir izstrādāt risinājumus, kas īpaši saistīti ar konkrētiem politikas projektiem, mācības, darbinieku apmaiņa;

- vismaz divu dalībvalstu (vai vienas dalībvalsts un kādas kandidātvalsts) ierosināti un pārvaldīti starptautiski projekti, kas tiek īstenoti saskaņā ar gada darba programmu nosacījumiem;

- dalībvalstu projekti, kas tiek īstenoti saskaņā ar tālāk izklāstītajiem nosacījumiem vai nosacījumiem, kas izvirzīti gada darba programmās;

- darbības subsīdijas nevalstiskajām organizācijām, kas uz bezpeļņas pamatiem darbojas tādu mērķu sasniegšanai, kuriem piemīt Eiropas dimensija, saskaņā ar gada darba programmās ietvertajiem nosacījumiem.

Paredzēts, ka valstu projektus varēs īstenot tikai kā uzsākšanas pasākumus vai papildu pasākumus (sagatavojot vai papildinot starptautiskos vai Eiropas projektus), ja to rezultātus varēs izmantot ES līmenī vai ja tie kā citādi ievērojami veicinās Savienības politikas noziedzības novēršanai un/vai apkarošanai attīstību.

4.3. Subsidiaritāte un proporcionalitāte

Priekšlikumā tiek respektēti Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 5. pantā un šim līgumam pievienotajos protokolos noteiktie subsidiaritātes un proporcionalitātes principi. Attiecībā uz subsidiaritāti, piedāvātās programmas nolūks nav iejaukties jomās, kurās darbojas valstu programmas, ko izstrādājušas katras dalībvalsts iestādes, bet gan galveno uzmanību pievērst jomām, kurās varētu gūt pievienoto vērtību Eiropas līmenī. Šajā ziņā lielākā daļa šīs programmas atbalstīto pasākumu uzskatāmi par papildu pasākumiem valstu programmām, kuru mērķis ir panākt maksimālu divu vai vairāku dalībvalstu (starp kurām var būt arī kandidātvalstis) īstenoto pasākumu sinerģiju.

Attiecībā uz proporcionalitāti, priekšlikums ir izstrādāts tā, lai panāktu maksimālu vienkāršību ne tikai attiecībā uz darbības formu – pasākumu definīcijas tiesiskajos aktos ir, cik iespējams, vispārīgas – bet arī attiecībā uz administratīvajām un finansiālajām prasībām, kas attiecas uz to īstenošanu. Komisija ir centusies rast pareizo līdzsvaru starp elastīgumu un ērtu izmantošanu no vienas puses un nolūka skaidrību un pienācīgām finansiālajām un procedurālajām garantijām no otras.

Saskaņā ar protokolā par abu principu piemērošanu noteiktajām nostādnēm, ir skaidrs, ka jautājumiem, kuriem pievērsties paredzēts šajās programmās, piemīt starptautiski aspekti, tādēļ jebkāda darbība Eiropas līmenī būs izdevīgāka salīdzinājumā ar darbībām dalībvalstu līmenī.

4.4. Vienkāršošana un racionalizācija

Piedāvātā pieeja veicinās galvenā mērķa sasniegšanu – instrumentu vienkāršošanu gan tiesiskajā, gan pārvaldības ziņā un budžeta struktūras pilnveidošanu. Turklāt tā veicinās instrumentu saskanību un konsekvenci un novērsīs to dublēšanos. Kaut arī turpmāko paplašināšanos dēļ būs vajadzīgi papildu cilvēkresursi, labāka cilvēkresursu sadale tiks panākta, atceļot mazākās budžeta pozīcijas (kas prasa lielus resursus) un apvienojot esošās programmas vienā saskaņotā un racionalizētā programmā. Tā rezultātā pieaugs proporcionalitāte starp izdevumiem un saistītajām administratīvajām izmaksām.

No ierosinātās racionalizācijas ieguvējs būs arī gala izmantotājs, jo pieaugs šo instrumentu redzamība, skaidrība un saskanība. Potenciālajiem atbalsta saņēmējiem būs vieglāk pieteikties finansējumam, pateicoties standartizētai pieejai un saskaņotiem īstenošanas noteikumiem.

Komisija var lemt uzticēt daļu no programmas budžeta īstenošanas kādai izpildiestādei saskaņā ar Finanšu regulas 54. panta 2. punkta a) apakšpunktu. Šādu iestādes veidu var iedibināt Komisija saskaņā ar Finanšu regulu un tās īstenošanas noteikumiem, kā arī Padomes Regulu Nr. 58/2003, ar ko nosaka statūtus izpildaģentūrām, kurām uztic konkrētus Kopienas programmu pārvaldības uzdevumus. Pirms lēmuma pieņemšanas Komisijai jāveic izmaksu un ieguvumu analīze, nosakot tādus uzdevumus, kuru uzticēšana ārējām organizācijām būtu pamatota, ar koordinēšanu un pārbaudēm saistītos izdevumus, ietekmi uz cilvēkresursiem, iespējamos ietaupījumus, ārpakalpojumu izmantošanas efektivitāti un elastību, izmantoto procedūru vienkāršošanu, ārpakalpojumu tuvināšanu gala saņēmējiem, Kopienas redzamību un nepieciešamību uzturēt pietiekamu zinātības līmeni Komisijā.

Ierosinātais jaunais instruments atbildīs Komisijas noteiktajai virzībai attiecībā uz politiskajiem un finanšu uzdevumiem laika posmam, sākot no 2007. gada. Tā nolūks ir papildināt, vienkāršot un racionalizēt esošos instrumentus un nodrošināt nepieciešamo elastību, lai spētu pievērsties jauniem mērķiem un raiti panāktu atbilstību ar jauno tiesisko sistēmu, kas tiks iedibināta līdz ar Konstitucionālā līguma stāšanos spēkā.

5. IETEKME UZ BUDžETU

Kopējā pamatprogrammai “Drošība un brīvību garantēšana” paredzētā summa ir 745 miljoni EUR laika posmam no 2007. līdz 2013. gadam (pašreizējās cenās). No šīs summas 602,6 miljoni EUR paredzēti programmai “Noziedzības novēršana un cīņa pret noziedzību”.

2005/0035 (CNS)

Priekšlikums

PADOMES LĒMUMS

ar kuru izveido īpašu programmu „Noziedzības novēršana un cīņa pret noziedzību” laika posmam no 2007. līdz 2013. gadam, Vispārīgā programma „Drošība un brīvību garantēšana”

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienību un jo īpaši tā 30., 31. pantu un 34. panta 2. punkta c) apakšpunktu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu[37],

ņemot vērā Eiropas Parlamenta atzinumu[38],

tā kā

(1) Saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 2. panta ceturto ievilkumu un 29. pantu Eiropas Savienības mērķis nodrošināt pilsoņiem augstu aizsardzības līmeni brīvības, drošības un tiesiskuma jomā, jāsasniedz, novēršot un apkarojot gan organizēto, gan cita veida noziedzību.

(2) Lai aizsargātu mūsu pilsoņu brīvību un drošību un pasargātu sabiedrību no kriminālām darbībām, Eiropas Savienībai jāveic nepieciešamie pasākumi, lai efektīvi novērstu, atklātu, izmeklētu un sodītu visus noziedzības veidus, jo īpaši gadījumos, kam piemīt pārrobežu elements.

(3) Balstoties uz Tamperes Eiropadomes 1999. gada oktobra secinājumiem[39], Eiropadome ir vēlreiz apstiprinājusi par prioritāti brīvības, drošības un tiesiskuma telpas izveidošanu – un īpaši pilsoņu aizsardzību pret dažādām kriminālām darbībām, novēršot un cīnoties pret noziedzību – ar 2004. gada novembra Hāgas programmu[40], 2001. gada septembra un 2004. gada marta deklarācijām par terorismu[41] un 2004. gada Eiropas Narkomānijas apkarošanas stratēģiju[42].

(4) Ar Padomes 2002. gada 22. jūlija Lēmumu 2002/630/JHA[43] izveidotā pamatprogramma par policijas un tiesu iestāžu sadarbību krimināllietās (AGIS) ir ievērojami veicinājusi sadarbības nostiprināšanos starp policiju un citām tiesību aizsardzības iestādēm un tiesu iestādēm dalībvalstīs un to policijas, tiesu, tiesību un administratīvo sistēmu savstarpējās sapratnes un uzticēšanās uzlabošanos.

(5) Ir nepieciešami un lietderīgi paplašināt finansēšanas iespējas pasākumiem, kuru mērķis ir novērst noziedzību un cīnīties pret to, un pārskatīt nosacījumus, lai panāktu lielāku efektivitāti, izmaksu ekonomiskumu un pārskatāmību.

(6) Lai panāktu ciešāku un labāku sadarbību un koordināciju dalībvalstu starpā, joprojām svarīgas ir Komisijas darbības un starptautiskie projekti. Turklāt ir nepieciešami un lietderīgi atbalstīt projektus dalībvalstīs, ciktāl tie varētu sniegt noderīgu pieredzi un zināšanas turpmākai rīcībai Eiropas Savienības līmenī.

(7) Tā kā noziedzība izplatās pāri robežām, ir lietderīgi starptautiskajos projektos ļaut piedalīties trešām valstīm un starptautiskajām organizācijām.

(8) Jānodrošina papildināmība attiecībā uz citām Eiropas Savienības un Kopienas programmām, piemēram, Pētniecības un attīstības pamatprogrammu, Eiropas Savienības Solidaritātes fondu, Ātrās reaģēšanas un gatavības instrumentu lielām ārkārtas situācijām un struktūrfondiem.

(9) Tā kā veicamo darbību, jo īpaši organizētās un pārrobežu noziedzības novēršanas un apkarošanas, mērķus pietiekamā kvalitātē nevar sasniegt atsevišķas dalībvalstis un tādēļ iniciatīvas mēroga vai ietekmes dēļ šos mērķus labāk var sasniegt Savienības līmenī, Savienība var noteikt pasākumus saskaņā ar subsidiaritātes principu, kā izklāstīts Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 5. pantā. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu, ar šo Lēmumu nosaka tikai to, kas ir vajadzīgs minēto mērķu sasniegšanai.

(10) Saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 41. panta 3. punktu, ir nepieciešami un lietderīgi darbības izdevumus, uz kuriem attiecas VI sadaļa, finansēt no Kopienas budžeta.

(11) Programmas izdevumiem jāatbilst finanšu perspektīvas 3. pozīcijā noteiktajai maksimālajai robežai. Programmu sastādot, nepieciešams paredzēt elastīgumu, lai vajadzības gadījumā varētu ieviest korekcijas jebkurā paredzētajā darbībā un tādējādi panāktu atbilstību vajadzību attīstībai laika posmā no 2007. līdz 2013. gadam. Tādēļ lēmumā jāiekļauj tikai vispārīgas paredzēto darbību definīcijas un to attiecīgie administratīvie un finanšu nosacījumi.

(12) Pasākumi, kas nepieciešami, lai īstenotu šo lēmumu, jāpieņem saskaņā ar lēmumā noteikto procedūru ar padomdevējas komitejas palīdzību. Tā ir piemērota procedūra, jo programmai nav nozīmīgas ietekmes uz Eiropas Savienības budžetu.

(13) Turklāt, saskaņā ar Padomes 1995. gada 18. decembra Regulu (EK, Euratom) Nr. 2988/95 par Kopienas finansiālo interešu aizsardzību[44] un 1996. gada 11. novembra Regulu (Euratom, EK) Nr. 2185/96 par pārbaudēm uz vietas un inspekcijām, ko veic Komisija[45], jāveic attiecīgi pasākumi, lai novērstu pārkāpumus un krāpšanu, kā arī jāveic vajadzīgie pasākumi, lai atgūtu nepareizi izmaksātus vai nepareizi izlietotus līdzekļus.

(14) Padomes 2002. gada 25. jūnija Regulu (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam[46] un Komisijas 2002. gada 23. decembra Regulu (EK, Euratom) Nr. 2342/2002, ar ko paredz īstenošanas kārtību Padomes Regulai Nr. 1605/2002[47], kas aizsargā Kopienas finansiālās intereses, piemēro, ņemot vērā vienkāršības un konsekvences principus budžeta instrumentu izvēlē, ierobežojumu to gadījumu skaitam, kad Komisija saglabā tiešo atbildību par to ieviešanu un pārvaldību un nepieciešamo proporcionalitāti starp resursu daudzumu un ar to izmantošanu saistīto administratīvo slogu.

(15) Ir lietderīgi, sākot no 2007. gada 1. janvāra, aizstāt pamatprogrammu policijas un tiesu iestāžu sadarbībai krimināllietās (AGIS) [48] ar šo programmu un jaunu programmu krimināltiesībās[49].

IR NOLĒMUSI ŠĀDI.

1. pants

Priekšmets

Lai veicinātu brīvības, drošības un tiesiskuma telpas stiprināšanu, ar šo lēmumu laika posmam no 2007. gada 1. janvāra līdz 2013. gada 31. decembrim vispārīgās programmas “Drošība un brīvību garantēšana” ietvaros izveido īpašu programmu “Noziedzības novēršana un cīņa pret noziedzību”, tālāk tekstā – “programmu”.

2. pants

Programmas vispārīgie mērķi

1. Šai programmai jāveicina augsts pilsoņu drošības līmenis, novēršot un apkarojot organizētu un cita veida noziedzību, īpaši terorismu, cilvēku tirdzniecību un nodarījumus pret bērniem, narkotiku un ieroču kontrabandu, korupciju un krāpšanu.

2. Neskarot Eiropas Kopienas mērķus un pilnvaras, šīs programmas vispārīgie mērķi veicina Kopienas politiku attīstību.

3. pants

Tēmas un konkrētie mērķi

1. Programma ietver trīs tēmas:

28. tiesību aizsardzība;

29. noziedzības novēršana un kriminoloģija;

30. liecinieku un upuru aizsardzība.

2. Vispārīgo mērķu ietvaros programma veicina šādu konkrētu mērķu sasniegšanu:

31. veicināt un attīstīt koordināciju, sadarbību un savstarpējo sapratni tiesību aizsardzības iestāžu, citu valsts iestāžu un attiecīgo ES struktūru starpā;

32. stimulēt, veicināt un attīstīt horizontālās metodes un mehānismus, kas nepieciešami, lai stratēģiski novērstu un cīnītos ar noziedzību, piemēram, valsts un privātā sektora partnerības, noziedzības novēršanas paraugpraksi, salīdzināmo statistiku un lietišķo kriminoloģiju, un

33. veicināt un attīstīt paraugpraksi noziegumu upuru un liecinieku aizsardzībā.

3. Programma neietver tiesisko sadarbību. Tomēr tajā var iekļaut darbības, kuru mērķis ir tiesu iestāžu un tiesību aizsardzības iestāžu sadarbība.

4. pants

Atbalstāmās darbības

1. Lai īstenotu 2. un 3. pantā noteiktos vispārīgos un konkrētos mērķus, programmai jāsniedz finansiāls atbalsts šādiem darbību veidiem:

34. Komisijas ierosinātie un pārvaldītie projekti ar Eiropas dimensiju;

35. Starptautiskie projekti, kuros jābūt iesaistītiem partneriem no vismaz divām dalībvalstīm vai arī vismaz vienas dalībvalsts un kādas kandidātvalsts;

36. Dalībvalstu valsts mēroga projekti, kas

37. sagatavo starptautiskos projektus un/vai Eiropas Savienības darbības ("uzsākšanas pasākumi")

38. papildina starptautiskos projektus un/vai Savienības darbības ("papildinošie pasākumi")

39. veicina novatorisku metožu un/vai tehnoloģiju izstrādi, ko varētu izmantot Eiropas Savienības līmenī vai attīstīt šādas metodes vai tehnoloģijas, paredzot iespēju nodot tās citām dalībvalstīm un/vai kandidātvalstīm, vai

40. citādi dot ievērojamu ieguldījumu Eiropas Savienības noziedzības novēršanas un/vai apkarošanas politikas attīstībā;

41. Darbības subsīdijas nevalstiskajām organizācijām, kas uz bezpeļņas pamata darbojas šīs programmas mērķu sasniegšanai Eiropas dimensijā.

2. Finansiālo atbalstu jo īpaši var sniegt:

- praktiskās sadarbības un koordinācijas pasākumiem (sakaru tīklu, savstarpējās uzticēšanās un sapratnes stiprināšanai, informācijas, pieredzes un paraugprakses apmaiņai un izplatīšanai),

- analītiskiem, uzraudzības un vērtēšanas pasākumiem,

- tehnoloģiju un metodoloģiju izstrādei un nodošanai,

- mācībām, personāla un speciālistu apmaiņai un

- informēšanas un izplatīšanas darbībām.

5. pants

Piekļuve programmai

1. Programma paredzēta tiesību aizsardzības iestādēm, citām valsts un/vai privātām struktūrām, dalībniekiem un iestādēm, ieskaitot vietējās, reģionālās un valsts varas iestādes, sociālos partnerus, universitātes, statistikas birojus, plašsaziņas līdzekļus, nevalstiskās organizācijas, valsts un privātā sektora partnerības un attiecīgas starptautiskas struktūras.

2. Projektu un darbības subsīdiju pieteikumus var iesniegt struktūras un organizācijas, kas ir juridiskās personas kādā no dalībvalstīm.

3. Valsts projektu pieteikumus, kā definēts 4. panta 1. punkta c) apakšpunktā, Komisijai iesniedz dalībvalstis. Komisija katru gadu nosaka datumu, līdz kuram var iesniegt pieteikumus, un lemj par pieteikumiem saskaņā ar 7. panta 4. punktu.

4. Attiecībā uz starptautiskajiem projektiem, trešas valstis un starptautiskās organizācijas var piedalīties kā partneri, taču tām nav atļauts iesniegt projektus.

6. pants

Atbalsta veidi

1. Savienības finansiālajam atbalstam var būt šāda tiesiskā forma:

42. subsīdijas,

43. publiskā iepirkuma līgumi.

2. Eiropas Savienības subsīdijas piešķir, pamatojoties uz uzaicinājumiem iesniegt pieteikumus, izņemot pienācīgi pamatotus ārkārtējas steidzamības gadījumus vai gadījumus, kad pasākuma atbalsta saņēmējs savu īpatnību dēļ ir vienīgais pretendents, un tās izmaksā kā darbības subsīdijas vai subsīdijas pasākumiem. Maksimālā līdzfinansējuma attiecība tiks norādīta gada darba programmās.

3. Ir paredzēti izdevumi papildu pasākumiem publiskā iepirkuma līgumu veidā, šajā gadījumā par pakalpojumiem un precēm tiks maksāts no Savienības līdzekļiem. Tas citastarp ietvers izdevumus, kas saistīti ar projektu, politiku, programmu un likumdošanas informāciju un sakariem, sagatavošanu, īstenošanu, uzraudzību, kontroli un novērtēšanu.

7. pants

Īstenošanas pasākumi

1. Komisija īsteno Eiropas Savienības finansiālo atbalstu saskaņā ar Padomes 2002. gada 25. jūnija Regulu (EK, Euratom) Nr. 1605/2002, tālāk tekstā – „Finanšu regulu”.

2. Lai īstenotu programmu, Komisija 2. pantā noteikto vispārīgo mērķu ietvaros pieņem gada darba programmu, norādot konkrētos mērķus, tematiskās prioritātes, sniedzot 6. panta 3. punktā paredzēto papildu pasākumu aprakstu un, ja vajadzīgs, citu darbību sarakstu.

3. Gada darba programmu pieņem saskaņā ar 9. pantā minēto procedūru.

4. Uz subsīdijām pasākumiem attiecīgajās novērtējuma un piešķīruma procedūrās citastarp ņem vērā šādus kritērijus:

44. atbilstību gada darba programmai, 2. pantā noteiktajiem vispārīgajiem mērķiem un dažādās jomās veiktajiem pasākumiem, kas noteikti 3. un 4. pantā;

45. ierosinātās darbības kvalitāti attiecībā uz to koncepciju, organizāciju, izklāstu un paredzētajiem rezultātiem;

46. prasīto Eiropas Savienības finansiālā atbalsta apjomu un tā atbilstību paredzētajiem rezultātiem;

47. paredzēto rezultātu ietekmi uz vispārīgajiem mērķiem, kas noteikti 2. pantā un uz dažādās jomās veiktajiem pasākumiem, kas noteikti 3. un 4. pantā.

5. 4. panta 1. punkta d) apakšpunktā minēto darbības subsīdiju pieteikumus vērtē, citastarp ņemot vērā:

48. atbilstību programmas mērķiem;

49. plānoto pasākumu kvalitāti;

50. šo pasākumu iespējamo daudzkāršošanas ietekmi uz sabiedrību;

51. īstenoto pasākumu ģeogrāfisko ietekmi;

52. ierosinātās darbības izmaksu un ieguvumu attiecību.

8. pants

Komiteja

1. Komisijai palīdz komiteja, kurā ir dalībvalstu pārstāvji un kuras priekšsēdētājs ir Komisijas pārstāvis, tālāk tekstā – “komiteja”.

2. Komiteja pieņem savu reglamentu.

9. pants

Konsultēšanās procedūra

1. Ja ir norāde uz šo pantu, Komisijas pārstāvis iesniedz komitejai veicamo pasākumu projektu. Komiteja sniedz atzinumu par šo projektu termiņā, ko nosaka priekšsēdētājs atkarībā no jautājuma steidzamības, vajadzības gadījumā par to balsojot.

2. Šo atzinumu ieraksta protokolā; katra dalībvalsts var pieprasīt, lai tās nostāju ierakstītu protokolā.

3. Komisija īpaši ņem vērā komitejas sniegto atzinumu. Tā informē komiteju par to, kā tās atzinums ir ņemts vērā.

10. pants

Papildināmība

1. Tiks mēģināts panākt sinerģiju, konsekvenci un papildināmību ar citiem Eiropas Savienības un Kopienas instrumentiem, citastarp ar programmām “Terorisma novēršana, gatavība teroristu uzbrukumiem un to seku pārvarēšana”[50], “Krimināltiesības”[51], kā arī ar pamatprogrammām pētniecībā un tehnoloģijas attīstībā[52], ES Solidaritātes fondu un Ātrās reaģēšanas un gatavības instrumentu lielām ārkārtas situācijām[53].

2. Programmai var būt kopīgi resursi ar citiem Eiropas Savienības un Kopienas instrumentiem, jo īpaši programmu “Terorisma novēršana, gatavība teroristu uzbrukumiem un to seku pārvarēšana”, lai īstenotu pasākumus atbilstoši gan programmas, gan citu Savienības / Kopienas instrumentu mērķiem.

3. Saskaņā ar šo lēmumu finansētās darbības nedrīkst saņemt citu Eiropas Savienības / Kopienas finanšu instrumentu finansējumu tam pašam mērķim. Programmas palīdzības saņēmēji sniedz Komisijai informāciju par saņemto finansējumu no Eiropas Savienības kopbudžeta un no citiem avotiem, kā arī par iesniegtajiem finansējuma pieteikumiem.

11. pants

Budžeta līdzekļi

Budžeta līdzekļus, kas piešķirti šajā programmā paredzēto pasākumu īstenošanai, iekļauj Eiropas Savienības kopbudžeta gada apropriācijās. Lēmumus par pieejamām gada apropriācijām pieņem budžeta lēmējinstitūcija, ievērojot finanšu perspektīvas noteikto apjomu.

12. pants

Uzraudzība

1. Par jebkuru programmas finansēto darbību atbalsta saņēmējs sniedz tehniskos un finanšu ziņojumus par darba gaitu. Turklāt trīs mēnešu laikā kopš darbības pabeigšanas jāsniedz galīgais ziņojums. Ziņojumu formu un saturu nosaka Komisija.

2. Neskarot revīzijas, ko saskaņā ar Eiropas Kopienu dibināšanas līguma 248. pantu veic Revīzijas palāta kopā ar kompetentajām valstu revīzijas iestādēm, vai jebkādu pārbaudi, kas veikta saskaņā ar Līguma 279. panta c) punktu, Komisijas amatpersonas vai citi darbinieki var veikt pārbaudes uz vietas, ieskaitot izlases kārtā veiktas pārbaudes darbībām, ko finansē no šīs programmas.

3. Līgumos un nolīgumos, kas noslēgti šīs programmas īstenošanas ietvaros, īpaši jāparedz Komisijas (vai tās pilnvarotu pārstāvju) pārraudzība un finanšu kontrole, ja nepieciešams – uz vietas, un Revīzijas palātas revīzijas.

4. Attiecībā uz jebkuru darbību finansiālā atbalsta saņēmējs piecus gadus kopš pēdējā maksājuma glabā pieejamus Komisijai visus darbības izdevumus apliecinošos dokumentus.

5. Pamatojoties uz 1. un 2. punktā minēto ziņojumu un izlases kārtā veikto pārbaužu rezultātiem, Komisija vajadzības gadījumā veic korekcijas sākotnēji apstiprinātajā finansiālā atbalsta apjomā vai tā piešķiršanas nosacījumos, kā arī maksājumu grafikā.

6. Komisija veic jebkādus citus nepieciešamos pasākumus, lai pārliecinātos, ka finansētās darbības tiek īstenotas pienācīgi un saskaņā ar šā lēmuma un Finanšu regulas nosacījumiem.

13. pants

Kopienas finansiālo interešu aizsardzība

1. Komisija nodrošina, ka, īstenojot saskaņā ar šo lēmumu finansētas darbības, tiek aizsargātas Kopienas finansiālās intereses, piemērojot aizsargpasākumus pret krāpšanu, korupciju un jebkādām citām prettiesiskām darbībām, veicot efektīvas pārbaudes un atgūstot nepareizi izmaksātās summas, kā arī, ja ir atklāti pārkāpumi, piemērojot iedarbīgus, proporcionālus un preventīvus sodus saskaņā ar Padomes Regulām (EK, Euratom) Nr. 2988/95 un (Euratom, EK) Nr. 2185/96 un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1073/1999.

2. Attiecībā uz Kopienas darbībām, ko finansē šīs programmas ietvaros, jebkāda Kopienas tiesību normas pārkāpuma gadījumā, ieskaitot saistībā ar šo programmu paredzēto līgumsaistību pārkāpumus, ko rada kāda uzņēmēja rīcība vai nolaidība, kas kaitē vai varētu kaitēt Eiropas Kopienu vispārējam budžetam vai to pārvaldītiem budžetiem, radot nepamatotus izdevumus, piemēro Regulu (EK, Euratom) Nr. 2988/95 un Regulu (Euratom, EK) Nr. 2185/96.

3. Ja Komisija atklāj pārkāpumus, tai skaitā šā lēmuma vai atsevišķa lēmuma vai līguma, pamatojoties uz kuru tiek piešķirts attiecīgais finansiālais atbalsts, noteikumu neievērošanu, vai, ja atklājas, ka, nelūdzot Komisijas piekrišanu, darbībā ir ieviestas izmaiņas, kas ir pretrunā ar projekta būtību vai īstenošanas nosacījumiem, Komisija samazina, pārtrauc izmaksāt vai atgūst darbībai piešķirto finansiālā atbalsta apjomu.

4. Ja nav ievēroti termiņi vai ja darbības īstenošanā sasniegtais attaisno tikai daļu piešķirtā finansiālā atbalsta, Komisija pieprasa atbalsta saņēmējam noteiktā termiņā iesniegt apsvērumus. Ja atbalsta saņēmējs nesniedz apmierinošu atbildi, Komisija var atcelt atlikušo finansiālo atbalstu un pieprasīt atmaksāt jau izmaksātās summas.

5. Jebkādas nepareizi izmaksātas summas atmaksā Komisijai. Jebkādām summām, kas netiek atmaksātas laikus, pieskaita procentus saskaņā ar Finanšu regulā ietvertajiem nosacījumiem.

14. pants

Vērtēšana

1. Programmu regulāri uzrauga, lai sekotu pasākumu īstenošanai tās ietveros.

2. Komisija nodrošina programmas regulāru, neatkarīgu, ārēju vērtēšanu.

3. Komisija iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei:

53. sasniegto rezultātu un šīs programmas īstenošanas kvalitatīvo un kvantitatīvo aspektu starpposma novērtējuma ziņojumu – ne vēlāk kā līdz 2010. gada 31. martam;

54. paziņojumu par šīs programmas turpināšanu – ne vēlāk kā līdz 2010. gada 31. decembrim;

55. paveiktā novērtējuma ziņojumu – ne vēlāk kā līdz 2015. gada 31. martam.

15. pants

Pārejas noteikumi

1. Sākot no 2007. gada 1. janvāra ar šo lēmumu aizstāj attiecīgos Lēmuma 2002/630/JHA noteikumus, ar kuriem izveido pamatprogrammu policijas un tiesu iestāžu sadarbībai krimināllietās (AGIS) [54].

2. Darbībām, kas uzsāktas līdz 2006. gada 31. decembrim saskaņā ar Lēmumu 2002/630/JHA, arī turpmāk līdz to pabeigšanai piemēro minēto lēmumu.

16. pants

Stāšanās spēkā

Šis Lēmums stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tā publicēšanas “Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī”. To piemēro no 2007. gada 1. janvāra.

FINANCIAL STATEMENT

LEGISLATIVE FINANCIAL STATEMENT

1. NAME OF THE PROPOSAL :

Programme “Security and Safeguarding Liberties“

Proposal for a Council Decision creating the programme “Prevention of and Fight against Crime” for the period 2007-2013

Proposal for a Council Decision creating the programme “Prevention, Preparednessand Consequence Management of Terrorism” for the period 2007-2013

2. ABM / ABB FRAMEWORK

1805 – Law enforcement cooperation and fight of and against general and organised crime

3. BUDGET LINES

3.1. Budget lines (operational lines and related technical and administrative assistance lines (ex- B.A lines)) including headings :

Financial Perspectives 2007-2013 : Heading 3.

3.2. Duration of the action and of the financial impact:

2007-2013

3.3. Budgetary characteristics ( add rows if necessary ) :

Budget line | Type of expenditure | New | EFTA contribution | Contributions from applicant countries | Heading in financial perspective |

Prevention of and fight against crime | Non-comp | Diff | No | NO | No | No 3 |

Prevention, Preparedness and Consequence Management of Terrorism | Non-comp | Diff | Yes | NO | No | No 3 |

4. SUMMARY OF RESOURCES

4.1. Financial Resources (Current Prices)

4.1.1. Summary of commitment appropriations (CA) and payment appropriations (PA)

EUR million (to 3 decimal places)

…………………… | f |

TOTAL CA including co-financing | a+c+d+e+f |

4.1.2. Compatibility with Financial Programming

X Proposal is compatible with next financial programming 2007-2013

( Proposal will entail reprogramming of the relevant heading in the financial perspective.

( Proposal may require application of the provisions of the Interinstitutional Agreement[55] (i.e. flexibility instrument or revision of the financial perspective).

4.1.3. Financial impact on Revenue

X Proposal has no financial implications on revenue

( Proposal has financial impact – the effect on revenue is as follows:

NB: All details and observations relating to the method of calculating the effect on revenue should be shown in a separate annex.

EUR million (to one decimal place)

Prior to action [Year n-1] | Situation following action |

Total number of human resources | 37,5 | 40 | 44 | 47,5 | 51 | 54 | 55 |

5. CHARACTERISTICS AND OBJECTIVES

5.1. Need to be met in the short or long term

As regards the prevention of and the fight against crime , the support aiming to achieve the general and specific objectives will be aimed at three main areas:

a) law enforcement : to promote and develop coordination and cooperation between national authorities, in particular between law enforcement agencies;

b) crime prevention and criminology : to stimulate, promote and develop strategies, dialogue and partnership in respect of crime prevention, statistics and criminology;

c) protection of witnesses and victims : to promote and develop the means of protecting witnesses and victims of crime.

The scale of resources has been assessed in light of the needs, and giving the evolving nature of these, a mid-term review clause is included to enable progress in meeting the objectives and priorities to be reassessed.

As regards Prevention, Preparedness and Consequence Management of Terrorism, financial support will be targeted at a number of crucial areas, in particular, at:

- the establishment of a secure, rapid alert system which ensures a link between communication networks warning of threats to public safety and security, be they related to law enforcement agencies or other bodies;

- the identification and protection of critical infrastructure, i.e. infrastructure vulnerable to terrorist threats, consisting of all those facilities, networks and services which, if disrupted or destroyed, would have a serious impact on the health, safety, security and/or the economic well-being of EU citizens and/or on the effective functioning of government;

- the undertaking of audits, monitoring and evaluation activities to identify existing weaknesses, establish best practice in Member States and recommend legislative or other action where deficiencies are found with the aim of increasing the overall preparedness of the EU in the face of terrorism;

The impacts likely to result from the above actions are described within the extended impact assessment.

5.2. Value-added of Community involvement and coherence of the proposal with other financial instruments and possible synergy

The added value of the instruments is to provide the basis for efficient cooperation between law enforcement and other relevant authorities, with the aim of all Member States being able to put in place minimum levels of measures (both legislative and operational) to protect against crime and the threat of terrorist attack. This would mean that there is no “weak point” within the EU and within its critical infrastructure which could be exploited by organised crime (‘safe haven’) or terrorist, while also providing a level playing field for law enforcement authorities and for the private sector.As such, it is an integral part of creating an area of justice, freedom and security.

As regards improving the quantity and quality of law enforcement relevant information available to national authorities, the EU intervention to supplement national action will allow to overcome existing systemic resistances within and between the different bodies involved. This additional support to the necessary improvements to existing communication channels and infrastructures at European level adds value by increasing capacity – indeed, individual action at national level would not be capable of achieving the same results.

In relation to previous activities in this area, the current proposal will offer a comprehensive framework and contribute to the creation of systematic procedures for cooperation on law enforcement and countering the threat of terrorism as well as for cooperation between public authorities and the private sector. Where actions or initiatives are envisaged at EU level, these will be based on effective sharing of experience and best practice, so increasing efficiency and contributing to an overall reduction in the ‘unit costs’ of combating crime and responding to both the threat and consequences of terrorist attack. In addition, there will be a leverage effect, in the sense that contributions will also be made by grant beneficiaries, both because this is a requirement of EU funding and because of the effects of successful pilot projects and the development of best practice in encouraging national governments to provide more funding and support.

With regard to Prevention, Preparedness and Consequence Management of Terrorism, cooperation will have spin-off effects in terms of better targeted research on security against attack, leading to new innovative technology developments, harmonised and more efficient minimum industry security standards, more efficient resource planning and allocation, increased civil protection capacity, the development of emergency contingency plans and so on. Cooperation plus the centralised coordination of operations, while fully respecting national competences, provides the means for achieving greater efficiency and operational capability in respect of preparedness and of establishing a more rapid and effective system for consequence management throughout the EU.

Complementarity with other JLS programmes:

The Security programme and the two main strands which it comprises have the common goal, along with the two other JLS framework programmes, of establishing an area of freedom, security and justice in the EU where basic human rights are fully respected. Each of the three JLS programmes is designed to address particular aspects which are a critical part of the creation of such an area in the EU, given the integration of national economies and the goal of ensuring free movement of people as well as goods, services and capital between countries. As such, they tackle issues affecting freedom, security and justice which arise from the creation of economic and monetary union and the abolition of internal borders and which can only be effectively addressed at EU level. These issues are to do with cooperation, harmonisation, coordination of activities, the exchange and sharing of critical information and best practices and techniques, and establishing solidarity mechanisms for sharing the costs involved in pursuing common and agreed objectives in an equitable way.

They are reflected in the objectives set out in the Hague Programme adopted by the European Council in November 2004, which include: guaranteeing fundamental human rights throughout the EU, establishing minimum procedural safeguards and common access to justice, extending the mutual recognition of judicial decisions, fighting organised cross-border crime and the threat of terrorism, ensuring protection in accordance with international treaties to those in need, and regulating migration flows and controlling the external borders of the EU.

Each of the JLS framework programmes is aimed at pursuing these objectives in a complementary way without duplicating activities.

The activities under the Security programme, therefore, are designed to contribute to making the EU a safer place to live, where people can enjoy their basic freedoms without fear of crime or the threat of terrorist attack. As such, they are complementary to the activities undertaken under both the Solidarity and Justice programmes which have parallel aims. More specifically, the fight against organised, cross-border crime and against trafficking of people and drugs is complementary to the efforts made under the Solidarity programme to prevent illegal entry into the EU through the establishment of effective external border controls. The same applies to the measures taken to combat the threat of terrorism, including in particular exchange of information between relevant national, and EU-level, authorities, which both contribute to and are supported by the activities undertaken to control illegal entry.

The prevention of and fight against crime, by reinforcing law enforcement cooperation as well as to support the protection of witnesses and victims of crime, is also complementary to the actions supported under the Fundamental Rights and Justice programme to fight violence and to ensure the protection of fundamental rights (in particular as regards data protection) as well as to facilitate access to justice.

Complementarity with other instruments:

The support for the protection of victims and witnesses of crime funded under this programme is complementary to the support available under the Initiative on Fundamental Rights and Justice (particularly the instruments on criminal justice and on fight against violence) ) which provides general assistance to victims of trafficking and violent crime.

As regards the training of police officers an instrument already exists: the European College of Police (CEPOL), that could also provide the basis for such action on exchange of staff between police services.If CEPOL becomes a body financed by the EU budget, the dividing line between this and the new instrument will need to be reassessed.

In relation to improved information exchange, a close coordination will be ensure to create synergies between the existing projects in different areas (SIS, VISION, EURODAC) as well as forthcoming initiatives (VIS, SIS II). Also, the implementation of existing legislation in related areas will be closely monitored, to reap the benefits in terms of overcoming systemic resistances.

Complementarity with the objectives and tasks of Europol will be kept under review to avoid any overlap between proposals under this programme and Europol’s role.

On civil protection in general, the new Solidarity Instrument and the Response and Preparedness Instrument for major emergencies will provide financial means both for immediate crisis management measures and for general preparation to crises. Apart from accidents and natural disasters, this will also include disasters caused by terrorist acts. Complementarity will be ensured on two levels: first, the instrument “Prevention, Preparedness and Consequence Management of Terrorism” will focus on integrating aspects of security and law enforcement into the rapid alert and crisis management system; second, on critical infrastructure and preparedness, it will focus on assessing and identifying the specific needs from a security point of view, while the Response and Preparedness Instrument for major emergencies will focus on general civil protection (i.e. mainly relief to affected persons and if need be the environment).

5.3. Objectives, expected results and related indicators of the proposal in the context of the ABM framework

A key objective of the “Security” framework programme is to simplify and rationalise instruments both in legal and management terms, to streamline the budget structure, to increase coherence and consistency between programmes and avoid duplication of instruments.

The proposed simplification and rationalisation will benefit the end users as it increases the visibility, clarity and coherence of the instruments. Potential beneficiaries will find it easier to apply for funding in the different areas as a result of a more standardised approach and implementing provisions.

Delivery through alternative delivery mechanisms (externalisation, or shared management) has been examined in detail but was considered not appropriate at this stage.

The results envisaged could not be expected to be achieved at lower cost for several reasons:

- The level of intervention could not be lowered without running the risk of reducing the programme's impact to such a low level that the EU added value would be lost. The specific aims are set to be both achievable, given the resources proposed and in line with the expectations of the beneficiaries. The present proposal has carefully estimated the cost of reaching its objectives.

- The range of measures envisaged under this Programme will address those issues which cannot be handled by individual Member State from within their own financial and/or technical resources, and which require intervention at EU, bilateral or multilateral level, in order to optimise their effectiveness at least cost.

- The harmonisation and the simplification of the procedures will also contribute to avoiding duplication and focusing actions more effectively on EU added-value.

- The rationalisation of the monitoring and evaluation procedures will enable better outcomes to achieved and will make it more possible for multiplier effects to be generated.

- With regard to volume crime, the Programme is based on the premise that certain co-operation activities need to be taken at EU level in order to support prevention activities in the Member States more effectively, to avoid duplication of effort and to use resources more efficiently.

- A number of measures, for example in relation to crime statistics and crime proofing, are horizontal in nature and will support the development of effective policy and legislative responses to crime in all its manifestations.

5.4. Method of Implementation

Show below the method(s) chosen for the implementation of the action.

X Centralised Management

X Directly by the Commission

ٱ Indirectly by delegation to:

ٱ Executive Agencies

ٱ Bodies set up by the Communities as referred to in art. 185 of the Financial Regulation

ٱ National public-sector bodies/bodies with public-service mission

ٱ Shared or decentralised management

ٱ With Member states

ٱ With Third countries

ٱ Joint management with international organisations (please specify)

Relevant comments:

In order to achieve the full objectives of the action programme under the provisions of the current Treaties, it has been decided to split the action programme into 2 legal instruments relating to 2 different legal bases as stated in Mr. Vitorino’s Communication to the Commission (SEC(2004) 1195, 28.9.2004), the actions proposed are provided through the current Treaties. The legal bases required to establish the programmes have been limited in number as far as the current Treaties allow, while within and across the new programmes common delivery, management and implementation mechanisms are set in place.

In order to achieve the general and specific and operational objectives, each programme within the “”Security and Safeguarding Liberties” envisage a range of actions, such as:

a) Projects initiated and managed by the Commission with a European dimension;

b) Transnational projects, which must involve partners in at least two Member States, or at least one Member State and an applicant country;

c) National projects within Member States, which

- prepare transnational projects and/or Commission actions (“starter measures”),

- complement transnational projects and/or Commission actions (“complementary measures”)

- contribute to developing innovative methods and/or technologies with a potential for transferability to actions on Union level, or develop such methods or technologies with a view to transferring them to other Member States and/or applicant countries, or

- contribute otherwise considerably to developing the Union policy on preventing and/or combating crime;

Operating grants for non-governmental organisations pursuing on a non-profit basis objectives of this programme on a European dimension.

In particular, support may be provided for :

- actions on operational cooperation and coordination (strengthening networking, mutual confidence and understanding, exchange and dissemination of information, experience and best practices)

- analytical, monitoring and evaluation activities,

- development and transfer of technology and methodology,

- training, exchange of staff and experts, and

- awareness and dissemination activities.

Methods of implementation :

The above mentioned type of actions may be financed either by :

- A service contract following a call for tenders ;

- A subsidy following a call for proposals.

The Commission will implement the above actions in accordance with the annual work programme to be adopted. The Commission will implement this Action programme and may have recourse to technical and/or administrative assistance to the mutual benefit of the Commission and of the beneficiaries, for example to finance outside expertise on a specific subject.

The Commission may decide to entrust part of the budget implementation to an executive agency, as referred to in Article 54, para. 2(a) of the Financial Regulation. This agencies shall be designated by the Commission in conformity with the provisions of the Financial Regulation and more specifically with the principles of economy, effectiveness and efficiency. Before proceeding to implement the delegation, the Commission shall ensure, by mean of a prior assessment that the creation of agencies is in compliance with sound financial management.

6. MONITORING AND EVALUATION

6.1. Monitoring system

A comprehensive monitoring system will be set-up in order to regularly follow up the implementation of the activities carried out under each strand. This system should allow for the collection of information relating to the financial implementation and to the physical outputs of the programme, across the types of action and the target groups included in the programme. The information will be collected at project level - indeed, for any action financed by the programme, the beneficiary shall submit technical and financial reports on the progress of the work, as well as a final report after the completion of the action. The precise configuration of the monitoring system, as well as the type of indicators to be set-up will be the object of further study in the process leading to the implementation of the programme. Indeed, a study on delivery mechanisms and related cost-effectiveness aspects is foreseen to take place during 2005.

According to legal requirements and Commission’s evaluation policy, the programme will be evaluated at mid-term to assess its continuing relevance and draw useful lessons for the remainder of its implementation. A review of the programme may take place then, if considered necessary. A final evaluation will take place at the end of the programming period to assess the results of the programme and advise on its follow-up. These reports will be prepared under the responsibility of the Commission, and shall be submitted to the European Parliament and the Council.

6.2. Evaluation

6.2.1. Ex-ante evaluation

Cfr. Extended Impact Assessment.

6.2.2. Measures taken following an intermediate/ex-post evaluation (lessons learned from similar experiences in the past)

Cfr. Extended Impact Assessment

6.2.3. Terms and frequency of future evaluation

As regards the prevention of and the fight against crime and the Prevention, Preparedness and Consequence Management of Terrorism the timetable set in the proposal is as follows :

- no later than 31 March 2010, the Commission shall submit to the European Parliament and the Council an interim evaluation report on the results obtained and the qualitative and quantitative aspects of the implementation of this programme;

- no later than 31 December 2010, the Commission shall submit to the European Parliament and the Council a Communication on the continuation of this programme;

- no later than 31 March 2015, the Commission shall submit to the European Parliament and the Council an ex post evaluation report.

7. ANTI-FRAUD MEASURES

The Commission shall ensure that, when actions financed under the present programme are implemented, the financial interests of the Community are protected by the application of preventive measures against fraud, corruption and any other illegal activities, by effective checks and by the recovery of the amounts unduly paid and, if irregularities are detected, by effective, proportional and dissuasive penalties, in accordance with Council Regulations (EC, Euratom) No 2988/95 and (Euratom, EC) No 2185/96, and with Regulation (EC) No 1073/1999 of the European Parliament and of the Council.

For the Community actions financed under this programme, the notion of irregularity referred to in Article 1, paragraph 2 of Regulation (EC, Euratom) No 2988/95 shall mean any infringement of a provision of Community law or any breach of a contractual obligation resulting from an act or omission by an economic operator, which has, or would have, the effect of prejudicing the general budget of the Communities or budgets managed by them, by an unjustifiable item of expenditure.

Contracts and agreements shall provide in particular for supervision and financial control by the Commission (or any representative authorized by it) and audits by the Court of Auditors, if necessary on-the-spot.

8. DETAILS OF RESOURCES

8.1. Objectives of the proposal in terms of their financial cost (Prix 2004)

Commitment appropriations in EUR million (to 3 decimal places)

Other staff financed by art. XX 01 04/05 |

TOTAL | 37,5 | 40 | 44 | 47,5 | 51 | 54 | 55 |

8.2.2. Description of tasks deriving from the action

Task N° | Title | Description | Number |

MANAGEMENT |

1 | Management | 2 |

POLICY DEFINITION AND PROGRAMMING |

2 | Policy Making | Definition of strategy, legal base,… | 3 |

3 | Programme definition | Establishment of annual work programme (i.e. financing decision) and interservice consultation | 0,5 |

4 | Interface with relevant EC programmes & actions | interservice coordination in order to ensure complementarity-synergy with other policies | 1 |

5 | Interface with other Institutions and Member States | Interface Council,EP ensuring the appropriate reporting, information, questions, briefing requests | 0,5 |

6 | Information and Communication | 1. Information and publicity activities 2. EUROPA Web site | 0,5 |

7 | Committee interface - chair & secretariat | 1 |

8 | Budgeting | APS,PDB,AAR,BIP,RAL - Preparation - Follow-up - Reporting | 0,5 |

PROGRAMME : RECEPTION, SELECTION AND AWARD OF PROJECTS, FINANCIAL AND LEGAL COMMITMENTS |

9 | Preparation Calls for proposals | 1,5 |

10 | Reception and evaluation proposals/mult-annual and annual programmes | (also involves staff involved in 12,13,14 and 15) | 8 |

11 | Award decisions | 0,5 |

12 | Financial Commitment | Preparation, maintenance and closure of all financial commitments + subconsequent amendments | 2 |

13 | Legal Commitment | Preparation, Signature, Closure of all juridical commitments + subconsequent amendments | 4 |

PROGRAMME : MONITORING OF PROJECTS |

14 | Payments - Initiation | Preparation and Processing of all Prefinancing, Intermediate and Final Payments (including verification supporting docs) | 4 |

15 | Project Monitoring | Receipt and assessment of reports , requests for information, project visits | 4 |

PROCUREMENT, CONTROL AND AUDIT |

16 | Ex- ante verification of transactions, setting up of control standards | Setting up appropriate control standards | 2 |

17 | Financial Audit | Ex-post Audit of expenditure / implementation | 2 |

18 | Internal audit | Verification of compliance with ICS | 1 |

19 | Procurement procedures | Drafting, procedures and autorisation of procurement procedures for projects and technical assistance (evaluation, studies,…) , including JPC, Helpdesk procurement procedures | 2 |

20 | Reporting | Report of Authorinsing Officer, RAA, relations with Court of Auditors… | 1 |

SUPPORT SERVICES |

21 | Filing and Archiving | Database, digital and hardcopy filing | 1 |

22 | Programme Evaluation | Ex ante - Mid term - Final evaluation | 2 |

23 | IT Support | Specific development of IT Tools related to monitoring and implementation | 2 |

OVERHEAD |

24 | Administration (Overhead) | CIS, Translations,HRM,Logistics,… | 9 |

TOTAL | 55 |

8.2.3. Sources of human resources (statutory)

(When more than one source is stated, please indicate the number of posts originating from each of the sources)

( Posts currently allocated to the management of the programme to be replaced or extended

( Posts pre-allocated within the APS/PDB exercise for year n

( Posts to be requested in the next APS/PDB procedure

( Posts to be redeployed using existing resources within the managing service (internal redeployment)

( Posts required for year n although not foreseen in the APS/PDB exercise of the year in question

8.2.4. Other Administrative expenditure included in reference amount (XX 01 04/05 – Expenditure on administrative management)

EUR million (to 3 decimal places)

Missions | 20*1000 + 10*3000 | 50.000 |

Meetings & Conferences | 5*30000 | 150.000 |

Compulsory meetings | 2*15000 | 30.000 |

Non-compulsory meetings | 1*40000 | 40.000 |

Studies & consultations | 2*150000 | 300.000 |

Information systems | 1*100000 | 100.000 |

[1] Komisijas paziņojums Padomei un Eiropas Parlamentam. Mūsu kopīgās nākotnes veidošana – paplašinātās Eiropas politiski risināmie jautājumi un budžeta līdzekļi 2007. - 2013. gadā. KOM(2004) 101, 10.2.2004. Komisijas paziņojums Padomei un Eiropas Parlamentam. Finanšu plāni laika posmam no 2007. līdz 2013. gadam, KOM(2004) 487, 14.7.2004.

[2] OV C 19, 23.1.1999., 1. lpp.

[3] Uz šo pantu ir balstīti konkrēti Kopienas pasākumi, piemēram, Padomes Lēmums, ar ko izveido Kopienas mehānismu pastiprinātas sadarbības veicināšanai civilās aizsardzības palīdzības intervenču jomā, OV L 297, 15.11.2001.

[4] Paziņojumi KOM(2004) 698 par terora aktu novēršanu, sagatavotību un reaģēšanu uz tiem, KOM(2004) 700 par terorisma finansēšanu, KOM(2004) 701 par sagatavotību un seku pārvaldību, un KOM(2004) 702 par kritisko infrastruktūru aizsardzību.

[5] KOM(2004) 221.

[6] KOM(2004) 376.

[7] KOM(2004) 429.

[8] KOM(2004) 487, 14.7.2004., 22. lpp.

[9] Sk. Paziņojumu KOM(2004) 702 par kritisko infrastruktūru aizsardzību.

[10] Padomes 2002. gada 22. jūlija lēmums, OV L 203, 1.8.2002., 5. lpp.

[11] Ja tā būs attiecībā uz vairākām programmām, kas attiecas uz brīvības, drošības un tiesiskuma jomu, ja iespējams, šo programmu īstenošanas uzdevumi jākoncentrē vienā izpildiestādē.

[12] KOM(2004) 101, 10.2.2004.

[13] KOM(2004) 487, 14.7.2004.

[14] Komisijas priekšlikumi par ES Solidaritātes fondu, KOM(2005) 108, un Ātrās reaģēšanas un gatavības instrumentu lielām ārkārtas situācijām, KOM(2005) 113.

[15] Sk. arī Kopienas mehānismu pastiprinātas sadarbības veicināšanai civilās aizsardzības palīdzības intervenču jomā, kurā uzsvars ir uz atbalsta sniegšanu lielās ārkārtas situācijās, jo īpaši avārijās, Padomes 2001. gada 23. oktobra Lēmums, OV L 297, 15.11.2001., 7. lpp.

[16] Sk. Paziņojumu KOM(2004) 702 par kritisko infrastruktūru aizsardzību.

[17] KOM(2005)…

[18] OV C…

[19] OV C…

[20] OV C…

[21] OV C…

[22] OV C… (sk. Padomes dok. 14292/04)

[23] OV C… (sk. Padomes dok 10679/2/04 REV 2 + ADD 1)

[24] OV C… (sk. Padomes dok. 15480/04, 15232/04 REV2)

[25] OV L 297, 15.11.2001., 7. lpp.

[26] OV L 312, 23.12.1995., 1. lpp.

[27] OV L 292, 15.11.1996., 2. lpp.

[28] OV L 248, 16.9.2002., 1. lpp.

[29] OV L 357, 31.12.2002., 1. lpp.

[30] OV L 184, 17.7.1999., 23. lpp.

[31] OV

[32] OV

[33] KOM(2004) 101, 10.2.2004.

[34] KOM(2004) 487, 14.7.2004.

[35] OV C 19, 23.01.1999., 1 lpp.

[36] KOM…

[37] OV C…

[38] OV C…

[39] OV C…

[40] OV C…

[41] OV C…

[42] OV C…

[43] OV L 203, 1.8.2002., 5. lpp.

[44] OV L 312, 23.12.1995., 1. lpp.

[45] OV L 292, 15.11.1996., 2. lpp.

[46] OV L 248, 16.9.2002., 1. lpp.

[47] OV L 357, 31.12.2002., 1. lpp.

[48] OV L 203, 1.8.2002., 5. lpp.

[49] ….

[50] …

[51] …

[52] …

[53] …

[54] OV L 203, 1.8.2002., 5. lpp.

[55] See points 19 and 24 of the Interinstitutional agreement.

[56] Additional columns should be added if necessary i.e. if the duration of the action exceeds 6 years.