52004DC0636

KOMISIJAS PAZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM UN PADOMEI - Pāreja uz Eiropas satelītu radionavigācijas programmas izvērsanas un izmantosanas posmiem

Ievads

Pēc iepazīsanās ar Komisijas 2004. gada 18. februāra paziņojumu [1] Padome 2004. gada 9. martā pieņēma secinājumus, kuros tā aicināja Komisiju līdz 2004. gada oktobra beigām iesniegt paziņojumu, pamatojoties uz ko Padome līdz gada beigām varētu pieņemt politiskus lēmumus, kuri vajadzīgi attiecībā uz izvērsanas un izmantosanas posmu uzsāksanu, ietverot arī nostājas attiecībā uz maksimālo apjomu Eiropas Kopienas finansiālajam ieguldījumam sajos posmos un pakalpojumu definīciju. Programma kops 2002. gada atrodas attīstības posmā, kam sekos izvērsanas posms (2006. līdz 2007. gads) un izmantosanas posms (sākot no 2008. gada).

[1] KOM(2004) 112 galīgā versija

Pirms izvērsanas un izmantosanas posmu uzsāksanas bija jāatrisina sādi četri jautājumi:

- jāsaņem apstiprinājums privātā sektora būtiskai iesaistei so posmu finansēsanā;

- jādefinē piedāvātie pakalpojumi;

- jāizveido sistēmas pārraudzības struktūras;

- ar ASV jānoslēdz nolīgums, kas nodrosina Eiropas un Amerikas sistēmu savietojamību.

Pēdējie divi jautājumi sobrīd ir atrisināti. Padomes Regula (EK) Nr. 1321/2004 par Eiropas satelītu radionavigācijas programmu vadības struktūrām un Vienotā rīcība 2004/552/KĀDP par Eiropas satelītu radionavigācijas sistēmas izmantosanas aspektiem saistībā ar Eiropas Savienības drosību, kas abas datētas ar 2004. gada 12. jūliju [2], izveido sistēmas pārraudzības struktūras. Tāpat, pilnīga Eiropas un ASV sistēmu savietojamība ir skaidri paredzēta nolīgumā, kas 2004. gada 26. jūnijā parakstīts ar Amerikas Savienotajām Valstīm.

[2] OV L 246, 20.7.2004, 1. un 30. lpp.

Attiecībā uz privāto finansējumu "Galileo" kopuzņēmumam, kas darbojas kops 2003. gada vasaras, ir uzdots pabeigt koncesionāra izvēles procedūru. Pirmais posms, kas bija ieprieksējas atlases posms, noslēdzās 2004. gada februārī. Divi no trīs sādi atlasītajiem konsorcijiem 2004. gada augusta beigās iesniedza savus sīki izstrādātos piedāvājumus, lai piedalītos procedūras otrajā posmā. Kopuzņēmums 2004. gada septembrī izvērtēja piedāvājumus un izstrādāja ziņojumu. Atbilstīgi savām pilnvarām kopuzņēmums izvēlēsies koncesijas līguma kandidātu, un iesniegs attiecīgu priekslikumu apstiprināsanai savā Valdē.

Mērķis kopuzņēmuma ziņojumam, kam pievienots sis paziņojums, ir saņemt vajadzīgās politiskās vadlīnijas attiecībā uz publisko finansējumu programmas nākamajiem posmiem un attiecībā uz publiskas intereses uzdevumiem, jo īpasi, pakalpojumu definīciju. Pamatojoties uz sādām vadlīnijām, kopuzņēmums varēs uzsākt pēdējo posmu sistēmas nodosanai koncesijā, kas ir sarunas par koncesijas līgumu, kurs būtu jāparaksta 2005. gadā. Šis posms norisināsies ciesā sadarbībā ar Uzraudzības iestādi, kura kā līgumslēdzēja iestāde parakstīs so līgumu un uzraudzīs tā izpildi saskaņā ar minētās Regulas (EK) Nr. 1321/2004 2. panta 1. punkta noteikumiem.

1. IZVĒRŠANAS UN IZMANTOŠANAS POSMU FINANSĒJUMS

Ar satelītu radionavigāciju saistīto tirgu ievērojama attīstība ir noteikusi to, ka ES iestādes attiecībā uz GALILEO programmas izvērsanas un izmantosanas posmiem izvēlējās publiskā un privātā sektora partnerību koncesijas veidā. Tomēr, pat ja privātais sektors paziņo par savu gatavību veikt ievērojamus ieguldījumus projektā, ņemot vērā tā komerciālās perspektīvas, ir vajadzīga Kopienas finansiāla līdzdalība, lai programmā nodrosinātu finansu līdzsvaru.

1.1. Ievērojamas komerciālas perspektīvas

Ievērojamās ar satelītu radionavigāciju saistīto tirgu attīstības perspektīvas ir pasvītrotas dazādajos Komisijas pasūtītajos pētījumos [3] jau kops 1999. gada, un Padome ir ar tiem iepazinusies. Pēdējo gadu tendences ir apstiprinājums ārkārtīgi straujajai attīstībai satelītu radionavigācijas produktu un pakalpojumu tirgos. Ir pārspētas pat visoptimistiskākās prognozes.

[3] Īpasi sādi pētījumi: GALA, Geminus, Pricewaterhouse Coopers un Galilei.

Ar satelītu radionavigāciju saistīto produktu un pakalpojumu tirgus pasaulē laika posmā no 2002. līdz 2003. gadam ir pieaudzis divkārt - no 10 miljardiem līdz 20 miljardiem eiro. Līdz 2020. gadam tas sasniegs 300 miljardus eiro, darbojoties apmēram 3 miljardiem uztvērēju. Šie uztvērēji apvienos visus pakalpojumus, ko piedāvā GALILEO, EGNOS un GPS sistēmas.

Katru dienu tiek pārdotas inovatīvas lietojumprogrammas. Uztvērēju cena pastāvīgi samazinās. Mūsdienās uztvērējus var iegādāties par mazāk nekā 150 eiro. Tāpat kā attiecībā uz mobilajiem telefoniem pēc daziem gadiem cenu samazināsanās ļaus radionavigācijas pakalpojumiem ieplūst visās nozarēs, padarot to izmantosanu tikpat ikdienisķu kā parastu elektroierīču, piemēram, pulksteņu, fotoaparātu, mobilo telefonu un līdzīgu ierīču izmantosanu. Satelītu radionavigācija sobrīd ielauzas visos sabiedrības slāņos, kas piesķir GALILEO programmai iedzīvotāju līmeņa dimensiju.

Kops GALILEO projekta uzsāksanas Padome ir vēlējusies panākt ievērojamu privātā sektora iesaisti programmā. Savā 1999. gada 19. jūlija rezolūcijā tā aicināja Komisiju "radīt labvēlīgus un reālus apstākļus, kas ļautu nodrosināt finansējumu, kas lielā mērā nāk no privātā sektora atbilstīgi publiskā un privātā sektora partnerībai." [4]. Šī nostāja vēlāk pastāvīgi tika apstiprināta. Jo īpasi, attiecībā uz izvērsanas posma finansēsanu Padome savos 2002. gada 26. martā pieņemtajos secinājumos vienojās "censties garantēt tādu sadalījumu, saskaņā ar kuru ne vairāk kā tresā daļa ir no Kopienas budzeta un vismaz divas tresdaļas - no privātā sektora". Turklāt tajos pasos secinājumos un savos 2004. gada 9. marta secinājumos Padome skaidri paredzēja Kopienas līdzekļu iesaisti izmantosanas posma finansēsanai.

[4] OV C 221, 3.8.1999, 1. lpp.

1.2. Privātajam sektoram piedāvātie finansējuma avoti

Atbilstīgi kopuzņēmuma Galileo izstrādātajam starpposma ziņojumam atlasīto konsorciju iesniegtie piedāvājumi apstiprina pieņēmumus attiecībā uz izvērsanas un izmantosanas posmu finansējumu, jo tie ir saskaņā ar Padomes paredzēto rezīmu: katrs no trijiem konsorcijiem apņemas finansēt vismaz divas tresdaļas no izvērsanas posma izmaksām, kuras kā novērtēts sasniedz 2,1 miljardu eiro, un pirmajos gados pēc sistēmas palaisanas prasa pārskaitīt līdzsvara nodrosināsanas subsīdiju.

Komisija ieprieks minētajā 2004. gada 18. februāra paziņojumā ir uzskaitījusi vairākus iespējamus izvērsanas un izmantosanas posmu finansējuma avotus, kas piedāvāti privātajam sektoram.

atlasīto konsorciju iesniegtajos finansēsanas plānos ievērojama daļa atvēlēta ieņēmumiem saistībā ar pakalpojumu pārdosanu. Tā kā koncesionārs tos saņems tiesā veidā, tie viņam ļaus atgūt ieguldīto kapitālu un atmaksāt paņemtos aizņēmumus. Jāatzīmē, ka visi konsorciji uzsver lielo nozīmi, ko tie piesķir gaidāmajiem ieņēmumiem no sabiedriski regulēto pakalpojumu (PRS) pārdosanas.

Arī ieņēmumi no intelektuālā īpasuma tiesībām ir ievērojams elements atlasīto konsorciju iesniegtajos finansēsanas plānos. Paredzēts, ka tāpat kā ieņēmumus saistībā ar pakalpojumu pārdosanu, tos tiesi saņems tas koncesionārs, kuram Uzraudzības iestāde saskaņā ar koncesijas līgumu piesķirs licences, kas ļauj izmantot intelektuālā īpasuma tiesības saistībā ar sistēmas komponentiem un lietojumiem. Kopuzņēmums Galileo kopā ar Komisiju un Eiropas Kosmosa aģentūru ir izstrādājis vispārēju pieeju, kas sajā sakarā paredz juridiski aizsargāt galvenos sistēmas elementus, īpasi attiecībā uz signālu apstrādi. Šāda pieeja ļauj aptvert visus lietotājus neatkarīgi no izmantotā pakalpojuma. To aizstāv visi koncesijas kandidāti, redzot tajā ievērojamu ieņēmumu avotu, un tādējādi nav jāievies uztvērēju nodoklis, kas arī bija paredzēts minētajā 2004. gada 18. februāra paziņojumā.

Visbeidzot, atlasīto konsorciju iesniegtajos finansēsanas plānos paredzēta turpmāka iesaiste saistībā ar pasu resursiem līdz ar ievērojamu bankas atbalstu. Eiropas Investīciju bankai, kas uztur ciesus sakarus ar dazādajiem koncesijas kandidātiem, būs nozīmīga loma sajā finansēsanas shēmā, pateicoties tās sniegtajiem ilgtermiņa aizdevumiem kopā ar pienācīgu labvēlības periodu.

1.3. Vajadzīgais Kopienas finansējums

Eiropas satelītu radionavigācijas sistēma ir liela mēroga publiska infrastruktūra, kuras ieviesana nodrosina virkni prieksrocību Eiropas Savienībai. Tā ļauj panākt neatkarību attiecībā uz kādu tresu monopolstāvoklī esosu sistēmu, ņemot vērā ar katru dienu pieaugoso svarīgo piemērosanas jomu skaitu. Tā nodrosina to, ka tiek apgūtas vajadzīgās tehnoloģijas, kā arī tautsaimniecībai svarīgas radionavigācijas un datu iegūsanas funkcijas. Kā civilas izmantosanas sistēma tā ļauj apmierināt vajadzības, ko nevar nodrosināt esosās sistēmas. Tā iekļaujas Eiropas kosmosa politikā, kas aprakstīta Komisijas 2003. gada 11. novembra Baltajā grāmatā [5]. Šādi apsvērumi pamato publiskā sektora iesaisti programmas izvērsanas un izmantosanas posmu finansēsanā.

[5] KOM(2003) 673

Publiskā sektora finansējums, kas vajadzīgs so divu posmu norisei, papildina privāto finansējumu. To nosaka, no vienas puses, Eiropas Kopienas paredzētā projekta apjoms un kvalitāte, un, no otras puses, komerciālajiem ieņēmumi, ko radīs sistēmas izmantosana.

Paredzams, ka izvietosanas posma izmaksas būs 2,1 miljardi eiro. Visi atlasītie konsorciji apņemas nodrosināt divas tresdaļas no sīm izmaksām, tas ir, 1,4 miljardus eiro, bet 700 miljoni eiro posma finansēsanai jānodrosina no Kopienas budzeta.

Izmantosanas posma finansēsanu nodrosinās privātais sektors. Tomēr, ņemot vērā, no vienas puses, ierobezojumus sakarā ar publiskas intereses uzdevumiem, kurus nosaka tāda mēroga publiskās infrastruktūras izmantojums, kāda ir GALILEO sistēma, un, no otras puses, laika posmu, kas vajadzīgs, lai privātais sektors pilnīgi attīstītu satelītu radionavigācijas tirgu un tā pakalpojumu tirdzniecību, izņēmuma kārtā izmantosanas posma pirmajos gados jānodrosina daļējs publiskā sektora finansējums.

Lai finansētu to daļu, kas paredzēta no Kopienas budzeta, Komisija 2004. gada 14. jūlijā ir ierosinājusi Eiropas Parlamenta un Padomes regulu par Eiropas satelītu radionavigācijas programmas izvērsanas un izmantosanas posmu īstenosanu [6]. Šajā priekslikumā GALILEO programmai tiek izveidots īpass juridisks instruments, kas ir saskaņā ar nākotnes Eiropas kosmosa programmu un ir pilnīgi piemērots esoso vajadzību apmierināsanai un vienlaikus optimāli atbilst labas finansu vadības mērķim. Priekslikums laika posmam no 2007. gada 1. janvāra līdz 2013. gada 31. decembrim paredz Eiropas Kopienas finansiālo ieguldījumu viena miljarda eiro apmērā. Tādējādi 500 miljoni eiro tiek piesķirti izvērsanas posma finansēsanai, kur vēl 200 miljoni eiro jāiegulda saskaņā ar pasreizējo finansu plānu 2006. gadam, un 500 miljoni eiro tiek rezervēti finansējumam pirmajos izmantosanas posma gados. Pēdējais skaitlis ir aptuvens, un tas tiks pielāgots, ja vajadzīgs, ņemot vērā rezultātus sarunām ar koncesijas kandidātiem.

[6] KOM (2004) 477 galīgā versija

Saskaņā ar minētās Padomes Regulas (EK) Nr. 1321/2004 noteikumiem to, kā tiek pārvaldīts un izmantots Kopienas ieguldījums GALILEO programmā, kontrolēs GNSS Eiropas Uzraudzības iestāde. Paredzēts, ka Uzraudzības iestādi izveidos 2005. gada pirmajā pusē. Nav izslēgts, ka Eiropas Kosmosa aģentūra varētu, ja vajadzīgs, dot savu ieguldījumu programmas izvērsanas un izmantosanas posmu finansēsanā ar atbalstu Uzraudzības iestādei.

Jāpasvītro, ka publiskā sektora finansējuma daļu varēs samazināt, ņemot vērā komerciālos ieņēmumus, kas koncesionāram radīsies no sistēmas izmantosanas. Atsevisķā koncesijas līguma punktā būs skaidri noteikta sādas pielāgosanas kārtība.

Komisija no savas puses veicinās satelītu radionavigācijas izmantosanu savās iniciatīvās, kuras tā nolēmusi īstenot vai īstenos visdazādākajās jomās, jo īpasi, saistībā ar neatliekamās palīdzības operatīvo dienestu izsaukumiem, jūras drosību, zivsaimniecību un lauksaimniecību līdzās "Global Monitoring for Environment and Security (GMES)" sistēmai, dzelzceļa sistēmu savietojamību (ERTMS), tieslietām un iekslietām, utt.

1.4. Ieņēmumi no tresām valstīm

Starptautiskā sadarbība ir acīmredzama. Vairākas tresas valstis izrāda īpasu vēlmi piedalīties GALILEO programmā, tostarp arī finansēsanas jomā. Sadarbības līgumi ir parakstīti ar Ķīnu 2003. gada 30. oktobrī un ar Izraēlu 2004. gada 13. jūlijā. Papildus Krievijas Federācijai, Indijai un Ukrainai, ar kurām sarunas par līgumu slēgsanu jau pavirzījusās uz prieksu, daudzsolosi kontakti bijusi ar Dienvidkoreju, Austrāliju, Meksiku un Brazīliju. Turklāt Šveice un Norvēģija, kas ir Eiropas Kosmosa aģentūras dalībvalstis, un Kanāda, kas ir tās asociētā dalībvalsts, paslaik izskata iespējas finansiāli piedalīties programmas beigu posmos. No ieinteresētajām tresām valstīm varētu sagaidīt ievērojamu līdzekļu ieguldījumu.

Ar GALILEO programmu asociētās tresās valstis nozīmē labu tirgus attīstības iespēju. Katrā no sīm valstīm ir uzņēmumi, kam ir ievērojamas tehniskās un komerciālās iespējas kosmosa un satelītu radionavigācijas jomās, kuras varētu padarīt dinamiskāku Eiropas rūpniecību. Šajās valstīs visi uzņēmēji un lietotāji pasvītro vajadzību attīstīt civilu satelītu radionavigācijas sistēmu, kas būtu izstrādāta, lai apmierinātu to vajadzības piecos dazādos pakalpojumu veidos, un kam būtu nepieciesamās funkcijas, lai so jauno tehnoloģiju plasi attīstītu: integritāte, pakalpojuma sniegsanas garantija un apvienojums ar telekomunikācijām. Tādējādi tiek pozitīvi novērtēta GALILEO sistēmas atsķirība no amerikāņu GPS sistēmas, un pastāv ievērojama interese par divpusēju nolīgumu, kas aptver visas sadarbības jomas un ļauj piedalīties sīs tehnoloģijas, kam ir tik liela nākotne, dazādu aspektu attīstībā.

Tā kā GALILEO programma ir atvērta ļoti plasai sadarbībai ar tresām valstīm, tā dod sīm valstīm iespēju piedalīties stratēģiskās infrastruktūras veidosanā, attīstībā un pārvaldībā. Tādējādi tā dod nozīmīgu ieguldījumu Eiropas Kopienas politikas ārējā aspektā. Paredzētās līdzdalības dazādie veidi un apjoms attiecībā uz koncesiju, pētniecības programmu, Eiropas Kosmosa aģentūras slēgtajiem līgumiem, regulatīvajiem aspektiem, dalību kopuzņēmumā vai asociāciju ar nākotnē veidojamo Uzraudzības iestādi noteikti veicina starptautisko sadarbību.

Sadarbība ar tresām valstīm arī ļauj nodrosināt so valstu atbalstu starptautiskās iestādēs, kas atbildīgas par frekvenču piesķirsanu vai standartu noteiksanu. Tāpat tā garantē, ka pakalpojumus, ko nodrosina sistēmas izmantosana, bez jebkādiem sķērsļiem varēs pārdot attiecīgajās valstīs.

2. PRASĪBAS ATTIECĪBĀ UZ PIEDĀVĀTAJIEM PAKALPOJUMIEM

GALILEO sistēmas izmantosanai jānodrosina dazādi pakalpojumi, kas ir precīzi definēti, un jāgarantē augsts drosības līmenis.

2.1. Piedāvātie pakalpojumi

Pakalpojumi, ko piedāvā GALILEO sistēmas izmantosana, ir sīki aprakstīti Komisijas 2002. gada 24. septembra paziņojuma 1. pielikumā [7]. To definīcijas ir izstrādātas dokumentā "High-Level Definition", kas tiek gatavots kops 2002. gada un tiek pastāvīgi atjaunināts sadarbībā ar dazādajām lietotāju grupām. Uz sā pamata Padome savos 2002. gada 6. decembra secinājumos norādīja, ka uzaicinājums uz konkursu attiecībā uz GALILEO programmu, jo īpasi attiecībā uz koncesiju, aptver piecus pakalpojumus: "atklātie pakalpojumi"; "komerciālie pakalpojumi"; "drosības nodrosināsana" (SoL); "sabiedriski regulētie pakalpojumi" (PRS); atbalsts COSPAS-SARSAT sistēmas vai citu attiecīgu sistēmu meklēsanas un glābsanas dienestam.

[7] KOM(2002) 518 galīgā versija

Piedāvājumi, balstoties uz kuriem paslaik notiek sarunas ar atlasītajiem konsorcijiem, atbilst vajadzīgajām tehniskajām prasībām un nodrosina visus piecus minētos pakalpojumus.

Attiecībā, jo īpasi, uz sabiedriski regulētajiem pakalpojumiem (PRS) jāatgādina, ka tie ir viens no galvenajiem programmas aspektiem. Tie nodrosinās publiskā sektora iestādēm lieliska snieguma pakalpojumu ar augstu drosības līmeni. Šā pakalpojuma tehniskās definīcijas izstrādē ir piedalījusās vairākas ministrijas, un tās ir apliecinājusas vajadzību pēc tā ieviesanas. Tas jo īpasi attiecas uz kompetentajiem dienestiem, kuru uzdevums ir robezu novērosana vai ieksējā drosība, kuri cīnās pret noziedzību, kontrabandu, nelegālo imigrāciju vai terorismu, kā arī uz civilās aizsardzības vienībām. Tomēr sabiedriski regulēto pakalpojumu izmantosana nebūs obligāta. Dalībvalstis un to pārvaldes iestādes varēs brīvi izvēlēties, vai to izmantot, vai neizmantot. Savos darījumu projektos, kas sobrīd tiek izstrādāti, visi atlasītie koncesijas kandidāti apliecina, ka daudzās dalībvalstīs pastāv liels pieprasījums pēc sāda pakalpojuma un norāda uz lielo nozīmi, ko tie piesķir ieņēmumiem par sā pakalpojuma sniegsanu. Sabiedriski regulēto pakalpojumu sniegsanas izmaksas segs vienīgi lietotāji, tomēr tās būs pieņemamas labas publiskās pārvaldības nolūkā.

Turklāt izmaksas, kas radīsies, iekļaujot sabiedriski regulētos pakalpojumus sistēmā, ir pavisam nelielas, salīdzinot ar kopējām infrastruktūras izmaksām. Faktiski sis pakalpojums tikai pavisam nedaudz ietekmē galvenos satelītu parametrus, tas ir, aprīkojuma svaru, jaudu un apjomu. Ietekme uz infrastruktūras, kas atrodas uz zemes, izmaksām ir neievērojama.

Vienlaikus pētniecībā, kas notiek jau divus gadus, un sarunās ar Amerikas Savienotajām Valstīm ir precīzi noteikts frekvenču plāns pieciem piedāvātajiem pakalpojumiem. Nolīgums, kas 2004. gada 26. jūnijā parakstīts ar ASV, atceļ pēdējos politiskā rakstura sķērsļus sā plāna apstiprināsanai.

Visbeidzot, attiecībā uz EGNOS Padome savos 2003. gada 5. jūnija secinājumos ir nolēmusi, "ka prieksrocības, ko nodrosina EGNOS pārvaldības iekļausana nākotnē slēdzamajā GALILEO pārvaldības koncesijas līgumā, jāvērtē kopā ar potenciālajiem GALILEO koncesionāriem". Tādējādi Galileo kopuzņēmums ir iekļāvis EGNOS sarunās, kas notiek ar atlasītajiem konsorcijiem, kuri ir izteikusi gatavību uzņemties EGNOS pārvaldību kopā ar GALILEO koncesiju. Par so jautājumu Komisija izstrādās priekslikumu, pamatojoties uz iznākumu sarunām ar atlasītajiem kandidātiem, sarunām ar dalībvalstu iestādēm, kas atbildīgas par civilo aviāciju, un Eiropas navigācijas plānu, kurs paslaik tiek pētīts.

2.2. Drosības prasību ievērosana

Kā Padome vairākkārt ir atzīmējusi, GALILEO sistēma ir jūtīga infrastruktūra, kuras izmantosanai jāveic īpasi aizsardzības pasākumi drosības panāksanai. Jāsagatavojas divām potenciālām briesmām: no vienas puses, sistēma jāaizsargā pret ļaunprātīgiem vai citādiem traucējumiem tās darbībai, no otras puses, jānovērs tās izmantosana tādiem nolūkiem, kas ir pretrunā ar Eiropas Savienības un tās dalībvalstu interesēm.

Minētā 2004. gada 12. jūlija Regula (EK) Nr. 1321/2004 un Vienotā rīcība 2004/552/KĀDP ir divi dokumenti, uz kuriem balstās GALILEO sistēmas drosība tās izvērsanas un izmantosanas posmu laikā: regula izveido Uzraudzības iestādi, kas būs kompetenta, jo īpasi, visos tehniskajos jautājumos attiecībā uz sistēmas drosību; vienotā rīcība attiecas uz pasākumiem, kas vērsti pret sistēmas integritāti vai tās darbību, kā arī krīzes gadījumā veicamajiem pasākumiem. Uzraudzības iestādē paredzētā Sistēmas drosības komiteja, kurā darbosies dalībvalstu pārstāvji, pārņems GALILEO Drosības padomes (GSB) funkcijas.

Kopuzņēmums ir pārliecināts, ka atlasītie konsorciji sniedz pienācīgas garantijas attiecībā uz drosību. Sistēmas vadības personālu veido cilvēki, kam ir piekļuve klasificētiem dokumentiem un procedūrām. Katrs no konsorcijiem savos piedāvājumos ir iekļāvis pasreizējās Drosības padomes un, nākotnē, Uzraudzības padomes izstrādāto drosības pasākumu ievērosanu. Tie ir arī paredzējusi iespēju, ka Padome varētu likt izmainīt signālu kvalitāti krīzes gadījumā kādā pasaules reģionā.

Secinājumi

Galileo kopuzņēmums saskaņā ar savām pilnvarām ir sekmīgi pabeidzis nākamā koncesionāra izvēles procedūru. Nosacījumi, kas ir pamatā GALILEO programmas uzsāksanai, ir izpildīti. Jo īpasi ir apstiprināti sādi elementi:

- stratēģiskie aspekti infrastruktūrai, kas nodrosinās Eiropas Savienības neatkarību, vienlaikus nodrosinot papildināmību ar amerikāņu GPS sistēmu;

- tehniskās definīcijas sistēmai, kas nodrosinās Eiropas Savienībai satelītu radionavigācijas tehnoloģiju apgūsanu;

- sistēmas izmantosanas komerciālā dzīvotspēja, pateicoties ievērojamiem ieņēmumiem;

- programmā paredzēto piecu pakalpojumu, kas izstrādāti, lai apmierinātu visu civilo izmantotāju vajadzības, savstarpējā papildināmība;

- iespēja procesā, tostarp koncesijas shēmā, integrēt EGNOS, kas ir Eiropas globālās satelītu radionavigācijas sistēmas priekstecis;

- ievērojamais privātā sektora finansiālais ieguldījums;

- visbeidzot, projekta starptautiskā dimensija un aizvien pieaugosā tresu valstu vēlme aktīvi un finansiāli līdzdarboties programmā.

Ir izpildīti arī citi nosacījumi, ko Padome noteikusi pārejai uz nākamajiem programmas posmiem, tas ir, sistēmas izvērsanu un tās izmantosanu:

- nolīguma noslēgsana ar Amerikas Savienotajām Valstīm par Amerikas un Eiropas sistēmu savietojamību, parakstot to 2004. gada 26. jūnijā;

- nākamo sistēmas pārraudzības struktūru definēsana, Uzraudzības iestāde un drosības noteikumi, Padomei 2004. gada 12. jūlijā pieņemot divus dokumentus.

Tādējādi ir izpildīti visi nosacījumi, lai Padome apstiprinātu

- neatgriezenisku pāreju uz programmas izvērsanas un izmantosanas posmiem;

- sistēmas būtiskās īpasības, jo īpasi attiecībā uz pakalpojumiem;

- publiskā sektora iesaisti gan attiecībā uz izvērsanas un izmantosanas posmu finansējumu, gan sistēmas kontroli.

Šo elementu zināsana ir nepieciesama, lai

- kopuzņēmums varētu pabeigt sarunas par koncesijas līgumu, ko Uzraudzības iestāde parakstīs 2005. gada laikā, un

- privātā sektora dalībnieki varētu apstiprināt savus piedāvājumus un finansiālo iesaisti.

Komisija turpinās regulāri informēt Eiropas Parlamentu un Padomi par programmas norises gaitu. Kopuzņēmuma Uzraudzības padome savukārt turpinās sekot koncesijas procedūrai. Šīs procedūras rezultātus Komisija Eiropas Parlamentam un Padomei iesniegs pēc Uzraudzības padomes piekrisanas, kura no 2005. gada sākuma uzņemsies būtisku pasākumu veiksanu izvērsanas un izmantosanas posmu īstenosanai.