7.12.2004   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 302/23

1.1.

Komisija ar savu paziņojumu (1) par Jūras transporta drošības uzlabošanu (EMTS) un priekšlikumu2 regulai par Kuģu un ostu iekārtu drošības uzlabošanu (ESPFS) pievērsa uzmanību kuģu un kuģu un ostu koordinācijas drošības jautājumiem un ierosināja īpašu rīcības programmu, kas pašlaik atrodas likumdošanas procesa stadijā. Tomēr ierosinātā regula apstājas tajā ostas daļā, kura pārstāv kuģu un ostu saskari, t.i. terminālu.

1.2.

EESK savā atzinumā (2) apsveica ierosināto rīcību un atbalstīja komisijas nodomu spert nākošo soli Kopienas papildus pasākumu ieviešanai, kas nodrošinātu ostu un tās saskarsmi ar aizmugures zonu.

1.3.

Otrais un daudzkārt grūtākais komisijas iniciatīvas pasākums atzīst nepieciešamību pēc visaptverošas ostu drošības politikas ņemot vērā plašāko ostu zonu, kas nodrošina būtisku saiti kopējā transporta ķēdē un pasažieru plūsmā, neaizsargātību.

2.1.

Priekšlikums papildina tos drošības pasākumus, kuri ir ieviesti ar regulas par Kuģu un ostu iekārtu drošības uzlabošanu (ESPFS), nodrošinot, ka rezultātā visa ostas zona ir pakļauta drošības režīmam. Direktīva garantēs atbilstošu drošības līmeni Kopienas ostās un nodrošinās saskaņotu drošības pasākumu ieviešanu visā ostas zonā.

2.2.

Komisija apgalvo, ka prognozējamie IMO un ILO apvienotie pasākumi brīvprātīgā Ostu drošības prakses kodeksa, kurš pašlaik atrodas izstrādāšanas stadijā, veidā negarantēs vajadzīgā drošības režīma agru ieviešanu. Tādējādi iedarbīga ES rīcība, vēlams direktīvas veidā, ir nepieciešama, lai ieviestu prasīto fleksibilitāti.

2.3.

Ierosinātā direktīva ļaus saglabāt jau esošos ostu drošības režīmus, kuri atbilst tās principiem un struktūras prasībām. It īpaši, direktīva uzliek par pienākumu veikt drošības novērtējumu, noteikt drošības līmeni, attīstīt un pieņemt drošības plānus, nosaukt atbildīgās drošības varas institūcijas, iecelt drošības dienesta darbiniekus, nodibināt drošības komitejas un atbalstīt pasākumu ieviešanu.

3.1.

Notikumi un darbības, kas risinājušies pēc 11. septembra teroristu uzbrukumiem apstiprina paredzējumus, ka karš ar terorismu būs ilgstošs. 2004. gada 11. marta traģiskie notikumi Madridē priekšplānā izvirzīja visas transporta sistēmas neaizsargātību pret teroristu uzbrukumiem un pierādīja, ka pilnīga drošība nekad nevar tikt panākta. EESK izpētes atzinumā (3) par transporta drošību un sekojošajā atzinumā (4), kas attiecās uz jūras transporta drošību apgalvoja, ka ES jāuzņemas starptautiskā vadība drošības sistēmas plašākā attīstībā, kas pievērstu uzmanību terorisma iemesliem nevis tikai aizkavētu vai likvidētu sekas.

3.2.

Tā kā drošība uz jūras ir globāla problēma tai ir pievērsta atbilstoša pasaules un ES uzmanība. Tomēr, drošība uz dzelzceļiem šķiet lielā mērā koncentrēta nacionālo iniciatīvu līmenī, turpretim auto un iekšzemes ūdensceļu transportam līdz šim pievērsta samērā maza uzmanība. EESK uzsver, ja vien visi transporta veidi netiks pakļauti vienotai atbildībai, “vājākais posms” būs teroristu mērķis, lai iefiltrētos sistēmā. Ir nereāli sagaidīt, ka ostas aizpildīs citu transporta veidu drošības pasākumu robus un ir netaisnīgi uzlikt tām finansiālo apgrūtinājumu.

3.3.

EESK atkārtoti uzsver, ka pasākumi, kas vērsti cīņai ar terorismu jāsaskaņo ar pasākumiem, kas domāti, lai cīnītos ar tradicionālajām drošības problēmām (organizētā noziedzība, pirātisms, muitas likumu pārkāpšana, kontrabanda un nelegālā imigrācija). Šādas drošības problēmas pastāv plašākajās ostu zonās un tās, kā to prasa EESK, neatliekami jārisina. Šai sakarā EESK izsaka nožēlu, ka atsevišķas ES dalībvalstis vēl arvien nav Konvencijas par Nelikumīgas rīcības aizliegumu (SUA) un tās protokola dalības puses, un pasvītro tūlītējas ratifikācijas nepieciešamību un neatliekamību, kas pastiprinātu likumīgos līdzekļus cīņā ar terorismu.

3.4.

EESK (5) atbalstīja ES rīcību, lai nodrošinātu abpusējus un sadarbības pasākumus ar ASV, kas visām kravām (konteineriem) no ES, paredz vienlīdzīgu režīmu, un, lai Pasaules Muitas organizācijas (WCO) pārraudzībā divpusējās vienošanās pārveidotu/integrētu daudzpusējā līgumā. Līdzīgas divpusējas vienošanās jānoslēdz ar citiem reģioniem/valstīm, kuras atbalsta informācijas apmaiņas sistēma. Ja nepieciešams līgumiem jānodrošina attīstības valstīm tehniskā sadarbība un finansiālā palīdzība, lai modernizētu to ostu drošības infrastruktūru.

3.5.

Ieteikto pasākumu struktūra ir līdzīga tai, kas noteikta ostu iekārtām (termināliem). Tās nozīmīgais jaunais elements ir ģeogrāfiskā loka paplašināšana, lai pārklātu visu ostas zonu, ko noteiks dalībvalstis, saskaņā ar līdzīgiem pasākumiem, ko uzņēmusies ASV. EESK uzskata, ka šim mērķim vislabāk kalpotu regulas (EK) Nr.725/2004 (6) kompetences paplašināšana. Tomēr EESK atzīst ierobežojumus, kas pastāv augstākminētās regulas agras pilna drošības režīma paplašināšanai, lai aptvertu plašāku ostu zonu, un nepieciešamību ar direktīvas palīdzību atļaut dalībvalstīm nepieciešamo elastīgumu, lai ieviestu atbilstošos pasākumus, ņemot vērā Kopienas ostu ievērojamo dažādību un to atšķirīgās darbības formas. Šim elastīgumam nevajadzētu novest pie pārlieku lielām pasākumu atšķirībām ES ostās, kas varētu novest pie ārzemju ostu iedalīšanas “drošajās” un ietverot melnajā sarakstā “nedrošās” nelegālo imigrantu un teroristu atklāšanas izteiksmē tā kā tas var novest pie tirgus deformācijas un var apdraudēt starptautiskās tirdzniecības līdzeno plūdumu.

3.6.

EESK atkārtoti uzsver viedokli (7), ka sakarā ar ES paplašināšanos, Vidusjūra iegūst ievērojamāku lomu. Tās tuvums apgabaliem no kuriem varētu rasties potenciālas drošības problēmas uzsver nepieciešamību nodrošināt jūras transporta drošību Vidusjūras reģionā. EESK apsveica (8) Eiropas un Vidusjūras transporta sistēmas (EMTN) attīstību un kuģošanas drošības nodrošināšanas ietveršanu tās uzdevumos. Tā piekrita, ka ir svarīgi, ka partneri Vidusjūras [reģionā] pastiprina drošības pasākumus un Eiropas un Vidusjūras drošības un apsardzes (EMISS) institūts tika novērtēts kā pirmais solis šo mērķu virzienā.

3.7.

Tās pašreizējā veidā direktīva koncentrējas uz pārvaldes aspektiem. Direktīva nenosaka saskaņotas procedūras informācijas, kas saistītas ar pielikumiem, pielietošanai. Tā vietā tā sniedz iespēju pielāgojumiem nākotnē. EESK apzinās steidzamu nepieciešamību uzlabot drošību ārpus kuģu un ostu saskarsmes, bet uzsver, ka būtu bijis daudz apdomīgāk kritiski novērtēt jau līdz šim šai sakarā sasniegto progresu starptautiskajā mērogā un jo īpaši IMO, ILO un Pasaules Muitas organizācijā (WCO), un paredzēt precīzus un skaidrus ieteikumus tās mērķu realizēšanai.

3.8.

EESK atzīmē, ka direktīva nerada jaunus pienākumus reģionos, kurus jau aptver regulas (EK) Nr. 725/2004 (9) darbība vai patiešām paplašinātajās ostu zonās. Tomēr tā izmanto iespēju vēlreiz atkārtot, ka ostu drošības pasākumu pamatprincipi ir jāsabalansē attiecībā ar mērķiem, ko tie grib sasniegt, to izmaksas un iespaids un transporta un preču kustību. Tādējādi, ir nepieciešams rūpīgi apsvērt to vajadzību un novērtēt vai tie ir reālistiski un praktiski sasniedzami. Pasākumiem ir jārespektē pamattiesības un jāievēro principi, kas atzīti, it īpaši Eiropas Savienības Pamattiesību hartā (CFR), lai neaizskartu nedz pilsoņu personiskās cilvēktiesības, nedz konstitucionālo iekārtu, kas tādējādi varētu kalpot teroristiem. Tāpēc īpašas rūpes jāvelta, lai izvairītos no:

3.9.

Vairumam ostu atbilstības izmaksas kopā ar papildu pasākumiem, lai nodrošinātu ievērojami plašākas ostas ģeogrāfiskās zonas, proti, pieejas aizliegumiem, kravu un bagāžas pārbaudēm un personu identificēšanām, paaugstināsies, tā arī drošības pasākumu piemērošanas paplašināšana iekļaus papildus pasākumus infrastruktūras, iekārtu, personāla un apmācības ziņā. EESK atsaucoties uz saviem iepriekšējiem atzinumiem par ostu drošības finansēšanu vēlreiz atkārto savu aicinājumu Komisijai par ES shēmas izveidošanu pasākumu ieviešanas finansēšanai. EESK īpaši uzsver, ka “lai gan daļa no atbilstības izmaksām tiks segta no patērētāju līdzekļiem, taisnīguma vārdā arī ES valdībām būtu jāpiedalās izmaksu segšanā, jo terorisms ir reakcija uz valdību politiku”. Turklāt EESK atkārto savu aicinājumu par to, ka Komisijai būtu jāveic pētījums par paaugstināto kuģošanas drošības pasākumu finansiālās ieviešanas vispārējo iespaidu un pievienojas EP tā izteiktajā līdzīgajā pieprasījumā.

3.9.1.

Jūras ostas ir svarīgas nacionālas vērtības. Pasākumi, kas domāti, lai aizsargātu visu ostas zonu ir loģiski kvalificējami kā tādi, kas saistīti ar vispārējām valsts interesēm. Šādu pasākumu valsts finansēšana tāpēc nebūs ES līguma par Valsts palīdzības noteikumiem (State aid rules of the EU treaty) jautājums. Pamatojoties uz to, ka dalībvalstīm tomēr ir iespēja piešķirt valsts atbalstu šādu pasākumu īstenošanai vai nepiešķirt, ES līmenī ir jāveido saskaņota pieeja, lai izvairītos no konkurences deformācijas. Šai pieejai, kura tāpat ņem vērā ostu iekārtu drošības pasākumu finansēšanu, jābūt balstītai uz sekojošiem principiem:

3.9.2.

Ostu drošības pasākumu izmaksu apjomus ārkārtīgi grūti novērtēt. Tomēr, salīdzinājumā ES ostu drošības izmaksas ir sagaidāmas augstākas nekā ASV, ģeogrāfisko apstākļu dēļ sakarā ar lielāku ES ostu skaitu. Var prognozēt, ka relatīvi apsverot, atbilstības izmaksas lielajām ostām (10) un mazajām ostām būs milzīgas.

3.10.

Nespēja operatīvi reaģēt uz jaunajām terorisma izpausmēm var maksāt daudzus miljardus vērtu ostu slēgšanu.

4.1.

Ostas parasti labi definētas ģeogrāfiskā pārklājuma un pārvaldīšanas ziņā un tajās sadzīvo dažādas aktivitātes. Parasti ostu robežas pārklāj ostu aprīkojumu un nevis vice-versa kā tas norādīts 2. panta 4. punktā vai 3. pantā sniegtajā “ostas” vai “jūras ostas” definīcijā. Šķiet, ka definīcija netieši norāda, ka ostas zona ir mazāka nekā “ostas aprīkojuma” zona, kas papildus ietver enkurvietas, gaidīšanas zonas un pieejas vietas no jūras. Tāpēc ir nepieciešams izskaidrojums 2. panta 4. punktā minētajam jēdzienam “ieņem prioritāti”.

4.2.

Kā pirmais, ostu drošības plānam, kas ir ģenerālplāns, jābūt savienojamam ar lēmumiem, kas jau pieņemti ISPS kodeksa un regulas (EK) Nr. 725/2004 (11) īstenošanas procesā attiecībā uz ostu aprīkojuma kritērijiem. Tam jāietver saskaņotus ostas robežās esošo ostas aprīkojuma drošības plānus. Visbeidzot pakļautajiem ostu aprīkojuma objektiem jāfunkcionē kā ostas iecirknim un to drošības plāniem jābūt daļai no kopējā ostas drošības plāna, kas pielāgots tur, kur nepieciešams, lai būtu saskaņots un koordinēts ar tā vispārējiem mērķiem un rezultātā ostas drošības pārvalde ir tā, kas uzņemas visu pārvaldi un atbildību.

4.3.

Paredzamo ostu drošības komiteju konsultatīvā loma uzlabos ostu drošības plānu efektīvu ieviešanu. EESK pieņem, ka ostu drošības pārvaldes dibinās komitejas arī tāpēc, lai noteiktu ostas drošības plāna elementus. EESK atbalsta skeneru un ostas darbinieku pārstāvju līdzdalību ostu drošības komitejās, ar nodomu, lai nonāktu pie praktiskiem risinājumiem.

4.4.

Kravām un pasažieriem nav jābūt pakļautiem divkārtējai pārbaudei ienākot ostas zonā un pēc tam ieejot ostas aprīkojuma zonā. Vēl vairāk ir nepieciešama praktiska pieeja attiecībā uz kuģu apkalpju, apmeklētāju un kuģu apgādātāju mobilitāti.

4.5.

Ostu drošības pasākumu atbilstības pārbaudēm, kas notiek vienā dalībvalstī, un, kuras veic citas dalībvalsts drošības dienestu amatpersonas jāveic Eiropas Komisijas pārziņā (17. panta 2. punkts un 14. panta 3. punkts).

5.1.

2004. gada 11. marta traģiskie notikumi Madridē attaisnoja bažas par to, ka visa transporta sistēma nav pasargāta no teroristu uzbrukumiem, un uzskatu par to, ka pilnīga drošība nekad nevar tikt sasniegta.

5.2.

EESK uzsver, ka, ja vien visi transporta veidi neuzņemsies savu daļu atbildības, “vājākais posms” būs teroristu mērķis, lai iefiltrētos sistēmā. Ir nereāli sagaidīt, ka ostas aizpildīs citu transporta veidu drošības pasākumu robus un ir netaisnīgi uzlikt tām finansiālo apgrūtinājumu.

5.3.

EESK nelokāmi tic, ka policejiska stratēģija nav droša stratēģija nedrošā pasaulē. Tādēļ ES jāuzņemas starptautiskā vadība drošības sistēmas plašākā attīstībā, kas pievērstu uzmanību terorisma iemesliem un nevis tikai meklētu veidu kā likvidēt sekas.

5.4.

EESK pilnībā atbalsta ierosināto direktīvu, lai ieviestu drošības pasākumus plašākajās ostas zonās. Elastīgumam, ko dalībvalstīm pieļauj ierosinātā direktīva nevajadzētu novest pie ārzemju ostu iedalīšanas “drošajās” un ietverot melnajā sarakstā “nedrošās”, tā kā tas var novest pie tirgus deformācijas un var apdraudēt starptautiskās tirdzniecības līdzeno plūdumu.

5.5.

EESK atkārtoti uzsver, ka pasākumi, kas vērsti cīņai ar terorismu jāsaskaņo ar pasākumiem, kas domāti, lai cīnītos ar tradicionālajām drošības problēmām (organizētā noziedzība, pirātisms, muitas likumu pārkāpšana, kontrabanda un nelegālā imigrācija).

5.6.

Jūras ostas ir svarīgas nacionālas vērtības. Pasākumi, kas domāti, lai aizsargātu visu ostas zonu ir loģiski kvalificējami kā tādi, kas saistīti ar vispārējām valsts interesēm. Šādu pasākumu valsts finansēšana tāpēc nebūs ES līguma par Valsts palīdzības noteikumiem (SAR) jautājums. ES līmenī ir jāveido saskaņota dalībvalstu pieeja garantējot valsts atbalstu, lai izvairītos no konkurences deformācijas. EESK atkārto savu aicinājumu Komisijai izveidot ES shēmu finansēšanai, un, kur nepieciešams, pasākumu ieviešanai. Tādējādi EESK domā, ka ostu drošības ekonomiskās dimensijas ir svarīgākais starptautiskās tirdzniecības jautājums un ES tam jāpievēršas kā neatliekamam jautājumam.

5.7.

Ostu zonu drošības pasākumiem jārespektē pamattiesības un jāievēro principi, kas atzīti Eiropas Savienības Pamattiesību hartā (CFR), tā lai neaizskartu ne pilsoņu personīgās cilvēktiesības, ne konstitucionālo iekārtu

5.8.

EESK uzsver neatliekamo vajadzību ES ostu drošības politikai piešķirt Vidusjūras dimensiju, kas kļūst svarīgi sakarā ar ES paplašināšanos.