1.   

Šo noteikumu 6.2. punktā noteiktās prasības uzskata par izpildītām attiecībā uz apsildes sistēmām, kas satur siltummaini, pa kura primāro kontūru plūst izplūdes gāzes vai piesārņots gaiss ar nosacījumu, ka ir izpildīti šādi nosacījumi:

2.   

siltummaiņa primārā kontūra sienām ir jābūt nodrošinātām pret noplūdi pie jebkāda spiediena līdz 2 bāriem;

3.   

siltummaiņa primārā kontūra sienas nedrīkst saturēt nekādu noņemamu sastāvdaļu;

4.   

siltummaiņa sienai, pie kuras notiek siltuma apmaiņa, ir jābūt vismaz 2 mm biezai, ja tā ir izgatavota no neleģētiem tēraudiem;

4.1.   

ja izmantoti citi materiāli (tostarp kompozītmateriāli vai materiāli ar pārklājumu), sienas biezumam ir jābūt tādam, lai nodrošinātu tādu pašu siltummaiņa kalpošanas laiku, kā 4. punktā minētajā gadījumā;

4.2.   

ja siltummaiņa siena, pie kuras notiek siltuma apmaiņa, ir emaljēta, sienai vietā, kur uzklāta emalja, ir jābūt vismaz 1 mm biezai, un šai emaljai ir jābūt izturīgai, drošai pret noplūdi, un tā nedrīkst būt poraina;

5.   

izplūdes gāzes pārvadošajā caurulē ir jābūt vismaz 30 mm garai korozijas testa zonai, kas atrodas tieši lejpus siltummaiņa, ir atklāta un viegli pieejama;

5.1.   

šīs korozijas testa zonas siena nedrīkst būt biezāka par to izplūdes gāzu cauruļu sienu, kuras atrodas siltummainī, un šīs sekcijas materiāliem un virsmas īpašībām ir jābūt salīdzināmām ar cauruļu materiāliem un virsmas īpašībām;

5.2.   

ja siltummainis un transportlīdzekļa izplūdes klusinātājs veido vienu vienību, klusinātāja ārējā siena ir jāuzskata par zonu, kura atbilst 5.1. punkta prasībām un kur notiek jebkāda korozija.

6.   

Siltumu rekuperējošu apsildes sistēmu gadījumā, kad apsildīšanas nolūkā izmanto motora dzeses gaisu, šo noteikumu 6.2. punkta prasības uzskata par izpildītām bez siltummaiņa izmantošanas ar nosacījumu, ka ir izpildīti šādi nosacījumi:

6.1.   

apsildīšanas nolūkā izmantojamais dzeses gaiss saskaras tikai ar tām motora virsmām, kuras nesatur nekādu noņemamu daļu, un

6.2.   

Šie nosacījumi uzskatāmi par izpildītiem, ja, piemēram:

1.   

Transportlīdzekļa tipa apstiprināšanas gadījumā veic šādu testu.

1.1.   

Sildītāju darbina vienu stundu ar pilnu jaudu nekustīga gaisa apstākļos (vēja ātrums ≤ 2 m/s), visiem logiem esot aizvērtiem, un iekšdedzes sildītāja gadījumā – spēkiekārtas motoram esot izslēgtam. Ja pēc maksimālās jaudas iestatīšanas sildītājs tomēr automātiski izslēdzas ātrāk nekā stundas laikā, mērījumus drīkst veikt pirms izslēgšanās.

1.2.   

CO daļu apkārtējā gaisā mēra, ņemot paraugus:

1.2.1.   

vietā ārpus transportlīdzekļa, iespējami tuvu apsildes gaisa ievada atverei un

1.2.2.   

vietā transportlīdzekļa iekšpusē, kas atrodas mazāk nekā 1 m no apsildes gaisa izplūdes atveres.

1.3.   

Rādījumus nolasa 10 minūšu ilgā, reprezentatīvā laikposmā.

1.4.   

Nolasījumam 1.2.2. punktā aprakstītajā vietā jābūt par mazāk nekā 20 ppm CO lielākam nekā 1.2.1. punktā aprakstītajā vietā.

2.   

Ja sildītāja tipa apstiprināšanu veic kā sastāvdaļai, turpmāk aprakstīto testu veic pēc 5. un 6. pielikumā un 7. pielikuma 1.3. punktā noteikto testu veikšanas.

2.1.   

Siltummaiņa primāro kontūru pakļauj noplūdes testam, lai nodrošinātu, ka piesārņotais gaiss nevar nonākt apsildes gaisā, kas ir paredzēts pasažieru nodalījumam.

2.2.   

Šo prasību uzskata par izpildītu, ja pie manometriskā spiediena 0,5 hPa noplūdes daudzums no siltummaiņa ir 30 dm3/h vai mazāks.

1.   

Sildītāju darbina vienu stundu ar pilnu jaudu nekustīga gaisa apstākļos (vēja ātrums ≤ 2 m/s), visiem logiem esot aizvērtiem. Ja pēc maksimālās jaudas iestatīšanas sildītājs tomēr automātiski izslēdzas ātrāk nekā stundas laikā, mērījumus drīkst veikt agrāk. Ja apsildes gaisu ņem ārpus transportlīdzekļa, testu veic pie apkārtējās temperatūras, kas nav zemāka kā 15 °C.

2.   

Virsmas temperatūru apsildes sistēmas jebkādas daļai, ar kuru varētu saskarties jebkurš transportlīdzekļa vadītājs normālas izmantošanas laikā uz ceļa, mēra ar kontakttermometru. Nevienas(-u) šādas(-u) daļas vai daļu temperatūra nedrīkst pārsniegt 70 °C attiecībā uz metālu bez pārklājuma vai 80 °C attiecībā uz citiem materiāliem.

2.1.   

Apsildes sistēmas daļas vai daļu gadījumā, kuras atrodas aiz vadītāja sēdekļa, un pārkaršanas gadījumā temperatūra nedrīkst pārsniegt 110 °C.

2.2.   

M1 un N kategorijas transportlīdzekļu gadījumā temperatūra sistēmas nevienā daļā, izņemot izplūdes atveres režģi, ar kuru pasažieri varētu saskarties normālas izmantošanas laikā uz ceļa, nedrīkst pārsniegt 110 °C.

2.3.   

M2 un M3 kategorijas transportlīdzekļu gadījumā temperatūra sistēmas nevienā daļā, ar kuru pasažieri varētu saskarties normālas izmantošanas laikā uz ceļa, nedrīkst pārsniegt 70 °C temperatūru attiecībā uz metālu bez pārklājuma vai 80 °C temperatūru attiecībā uz citiem materiāliem.

3.   

Pasažieru nodalījumā ienākošā gaisa temperatūra nedrīkst pārsniegt 150 °C, mērot izplūdes atveres centrā.

1.   

Sildītāju darbina vienu stundu ar pilnu jaudu nekustīga gaisa apstākļos (vēja ātrums ≤ 2 m/s) pie apkārtējās temperatūras 20 ± 10 °C. Ja pēc maksimālās jaudas iestatīšanas sildītājs tomēr automātiski izslēdzas ātrāk nekā stundas laikā, mērījumus drīkst veikt pirms izslēgšanās.

2.   

3.   

Testu atkārto apstākļos, kas ekvivalenti apstākļiem, kad transportlīdzekļa ātrums ir 100 km/h (vai transportlīdzekļa maksimālais projektētais ātrums, ja maksimālais ātrums ir mazāks nekā 100 km/h). Šādos apstākļos CO vērtība nedrīkst pārsniegt 0,2 tilp. %. Ja tests veikts sildītājam kā sastāvdaļai, tad tas nav obligāti jāatkārto transportlīdzekļa tāda tipa gadījumā, kurā sildītājs uzstādīts.

1.   

Katram sildītājam pievieno lietošanas un uzturēšanas instrukcijas un sildītājiem, kas paredzēti sekundārajam tirgum – arī uzstādīšanas instrukcijas.

2.   

Ir jāuzstāda drošības iekārta (vai nu kā iekšdedzes sildītāja, vai kā transportlīdzekļa daļa), lai vadītu katra iekšdedzes sildītāja darbību ārkārtas gadījumā. Tai ir jābūt konstruētai tā, lai tad, kad nav liesmas iedarbinot vai kad liesma nodziest darbības laikā, degvielas padeves aizdedzes un ieslēgšanās laiki nepārsniegtu četras minūtes ar šķidru degvielu darbināmu sildītāju gadījumā vai ar gāzveida degvielu darbināmu sildītāju gadījumā – vienu minūti, ja liesmas uzraudzības ierīce ir termoelektriska, vai 10 sekundes, ja tā ir automātiska.

3.   

Degkamerai un siltummainim sildītājos, kuros par siltumnesēju izmanto ūdeni, jāspēj izturēt spiedienu, kas divkārt pārsniedz normālo darba spiedienu vai 2 bar (manometrisko), vadoties pēc lielākās vērtības. Pārbaudes spiedienu norāda informācijas dokumentā.

4.   

Uz sildītāja jābūt ražotāja marķējumam, kas norāda ražotāja nosaukumu, modeļa numuru un tipu, kā arī nominālo izejas jaudu kilovatos. Jābūt norādītam arī degvielas veidam un attiecīgā gadījumā arī darba spriegumam un gāzes spiedienam.

5.   

Dedzes gaisa pūtēju aizkavēta izslēgšanās

5.1.   

Ja ir uzstādīts dedzes gaisa pūtējs, ir jānodrošina aizkavēta izslēgšanās pat pārkaršanas un degvielas padeves pārtraukuma gadījumā.

5.2.   

Drīkst piemērot citus līdzekļus apdegšanas un izplūdes radītu korozijas bojājumu nepieļaušanai, ja ražotājs apstiprinātājai iestādei pierāda to ekvivalenci.

6.   

Prasības elektroenerģijas padevei

6.1.   

Visām tehniskajām prasībām, ko ietekmē spriegums, ir jābūt izpildītām ± 16 procentu diapazonā attiecībā pret nominālo spriegumu. Tomēr, ja ir nodrošināta aizsardzība pret nepietiekamu spriegumu un/vai pārspriegumu, prasības izpilda pie nominālā sprieguma un atslēgšanās punktu tiešā tuvumā.

7.   

Brīdinājuma gaismas signāls

7.1.   

Skaidri saskatāmam signalizatoram operatora skata laukā ir jānorāda, kad iekšdedzes sildītājs ir ieslēgts vai izslēgts.