1. PIELIKUMS

2. PIELIKUMS

APSTIPRINĀJUMA MARĶĒJUMA IZKĀRTOJUMS

a = vismaz 12 mm

Galvenais lukturis ar šādu apstiprinājuma marķējumu ir apstiprināts Nīderlandē (E 4) ar apstiprinājuma numuru 012439. Apstiprinājuma numurs norāda, ka apstiprinājums piešķirts saskaņā ar šo noteikumu prasībām, kuri grozīti ar 01. grozījumu sēriju.

Piezīme.

Apstiprinājuma numuram jāatrodas tuvu aplim un virs vai zem burta “E” vai arī pa kreisi vai pa labi no šī burta. Apstiprinājuma numura cipariem ir jāatrodas burta “E” vienā pusē un jābūt vērstiem tādā pašā virzienā kā šis burts. Lai novērstu iespēju, ka tiek sajaukti cipari ar simboliem, tipa apstiprinājuma numurā nevajadzētu izmantot romiešu ciparus.

Galvenais lukturis ar šādu marķējumu ir lukturis, kam ir plastmasas materiāla lēca un kurš ir apstiprināts Nīderlandē (E 4) ar apstiprinājuma numuru 01 2440. Apstiprinājuma numurs norāda, ka apstiprinājums piešķirts saskaņā ar šo noteikumu prasībām, kuri grozīti ar 01. grozījumu sēriju.

Tas ir projektēts tā, ka tuvās gaismas kvēldiegs var būt ieslēgts vienlaikus ar tālo gaismu un/vai citu savstarpēji savietotu apgaismes funkciju.

3. PIELIKUMS

FOTOMETRISKIE TESTI

1.   Ekrāns vēršanas vajadzībām atrodas vismaz 10 m attālumā galvenā luktura priekšā, un līnija h–h ir horizontāla. Mērījumiem izmantotais fotoelements atrodas 25 m attālumā galvenā luktura priekšā un perpendikulāri līnijai, kura savieno kvēlspuldzes kvēldiegu un punktu HV.

2.   Sānu virzienā galveno lukturi vērš tā, lai tālās gaismas kūļa centrs atrastos uz vertikālās līnijas v–v.

3.   Vertikāli galveno lukturi vērš tā, lai gaismas izplatīšanās robežlīnija atrastos 250 mm zem h–h līnijas.

4.   Ja galvenais lukturis ir vērsts, kā noteikts 2. un 3. punktā, proti, atbilstoši tādiem pašiem nosacījumiem kā tālajai gaismai, tiek izpildīti šādi nosacījumi:

4.1.   tālās gaismas kūļa gaismas centrs atrodas ne vairāk kā 0,6° virs vai zem h–h līnijas;

4.2.   tālās gaismas radītais apgaismojums maksimālo vērtību Emax sasniedz visā kūļa formas centrā un samazinās sānu virzienā;

4.3.   tālās gaismas maksimālais apgaismojums (Emax) ir vismaz 32 lux;

4.3.1.   32 lux MB klases galvenajiem lukturiem;

4.4.   apgaismojums, ko rada tālās gaismas kūlis, atbilst šādām vērtībām:

4.4.1.   h–h un v–v līniju krustpunkts (HV) atrodas maksimālā apgaismojuma 90 % izoluksu zonā;

4.4.2.   horizontāli pa labi un pa kreisi no HV punkta tālās gaismas kūļa radītais apgaismojums nav mazāks par 12 lux MB klases galvenajiem lukturiem līdz 1,125 m attālumam un nav mazāks par 3 lux līdz 2,25 m attālumam;

4.5.   apgaismojums, ko rada tuvās gaismas kūlis, atbilst šādām vērtībām:

5.   MĒRĪŠANAS UN VĒRŠANAS EKRĀNS

(izmēri mm 25 m attālumam)

6.   Ja izmanto kvēlspuldzes, lieto S1 vai S2 kategorijas kvēlspuldzes saskaņā ar Noteikumiem Nr. 37.

(1)  

4. PIELIKUMS

GALVENO LUKTURU FOTOMETRISKO RĀDĪTĀJU STABILITĀTES TESTI, TIEM ATRODOTIES IESLĒGTĀ STĀVOKLĪ

NOKOMPLEKTĒTU GALVENO LUKTURU TESTI

Kad ir izmērītas fotometriskās vērtības saskaņā ar šo noteikumu prasībām, proti, Emax punktā tālās gaismas kūlim un HV, 50 R, 50 L un B 50. punktā tuvās gaismas kūlim, testē nokomplektēta galvenā luktura parauga fotometrisko rādītāju stabilitāti, tam atrodoties ieslēgtā stāvoklī. Ar “nokomplektētu galveno lukturi” saprot visu lukturi kopā ar apkārtējām korpusa daļām un lukturiem, kas varētu ietekmēt tā siltuma izkliedi.

1.   FOTOMETRISKO RĀDĪTĀJU STABILITĀTES TESTS

Testus veic sausā un bezvēja atmosfērā 23 °C ± 5 °C temperatūrā, kad nokomplektētais galvenais lukturis ir uzstādīts uz pamatnes atbilstoši pareizam novietojumam transportlīdzeklī.

1.1.   Tīrs galvenais lukturis

Galveno lukturi darbina 12 stundas, kā aprakstīts 1.1.1. apakšpunktā, un pārbauda, kā noteikts 1.1.2. apakšpunktā.

1.1.1.   Testa procedūra

Galveno lukturi darbina noteiktu laiku tā, lai:

1.1.2.   Testa rezultāti

1.1.2.1.   Vizuāla pārbaude

Kad galvenā luktura temperatūra ir nostabilizējusies apkārtējā temperatūrā, galvenā luktura lēcu un ārējo lēcu, ja tāda ir, notīra ar tīru, mitru kokvilnas drānu. Pēc tam to pārbauda vizuāli; uz galvenā luktura lēcas vai uz ārējās lēcas, ja tāda ir, nedrīkst būt redzamu bojājumu, deformācijas, ieplaisājumu vai krāsas izmaiņu.

1.1.2.2.   Fotometriskais tests

Lai izpildītu šo noteikumu prasības, fotometriskos rādītājus verificē turpmāk norādītajos punktos.

Tuvā gaisma:

50 R, 50 L, B 50 HV

Tālā gaisma:

Emax punktā

Galvenā luktura stāvokli drīkst mainīt, lai ņemtu vērā galvenā luktura pamatnes deformāciju karstuma ietekmē (gaismas kūļa robežlīnijas stāvokļa izmaiņas ir aprakstītas šā pielikuma 2. punktā).

Ir pieļaujama 10 % atšķirība starp fotometriskajiem raksturlielumiem un pirms testa izmērītajām vērtībām, še ietverot arī fotometrijas procedūras pielaides.

1.2.   Netīrs galvenais lukturis

Pēc 1.1. punktā minētās testēšanas galveno lukturi darbina vienu stundu, kā norādīts 1.1.1. punktā, iepriekš to sagatavojot saskaņā ar 1.2.1. punkta norādījumiem, un pārbauda, kā norādīts 1.1.2. punktā.

1.2.1.   Galvenā luktura sagatavošana

1.2.1.1.   Testa maisījums

1.2.1.1.1.   Galvenajam lukturim ar ārējo lēcu stiklā:

ūdens un piesārņojošās vielas maisījums, ar ko apstrādā galveno lukturi, sastāv no:

Maisījums ir derīgs 14 dienas.

1.2.1.1.2.   Galvenajam lukturim ar ārējo lēcu plastmasā:

uz galvenā luktura uzklājamā ūdens un piesārņojošās vielas maisījuma sastāvs ir:

Maisījums ir derīgs 14 dienas.

1.2.1.2.   Testa maisījuma uzklāšana uz galvenā luktura

Testa maisījumu viendabīgi uzklāj visai galvenā luktura gaismu izstarojošajai virsmai un tad ļauj nožūt. Šo procedūru atkārto, kamēr apgaismojuma vērtība ir samazinājusies līdz 15–20 % no mērījumos iegūtajām vērtībām katrā šādā punktā, ievērojot iepriekš 1. punktā ietvertos norādījumus:

1.2.1.3.   Mēriekārtas

Mēriekārtas ir ekvivalentas tām, ko izmanto galveno lukturu apstiprinājuma testos. Fotometriskajai verifikācijai izmanto standarta (etalona) kvēlspuldzi.

2.   KARSTUMA IETEKMĒ NOTIKUŠO GAISMAS KŪĻA ROBEŽLĪNIJAS VERTIKĀLĀS POZĪCIJAS IZMAIŅU TESTS

Šajā testā verificē, vai gaismas kūļa robežlīnijas vertikālā novirze karstuma ietekmē nepārsniedz tuvās gaismas luktura darbībai konkrēti norādīto vērtību.

Galvenajam lukturim, kurš testēts atbilstoši 1. punkta prasībām, veic 2.1. punktā aprakstīto testu, lukturi nenoņemot un nepārregulējot attiecībā pret tā testa ierīci.

2.1.   Tests

Testu veic sausos un bezvēja apstākļos 23 °C ± 5 °C temperatūrā.

Ja izmanto masveidā ražotu kvēlspuldzi, kas vecināta vismaz vienu stundu, galveno lukturi darbina, ieslēdzot tuvo gaismu un nenoņemot un nepārregulējot galveno lukturi attiecībā pret testa ierīci. (Šā testa vajadzībām spriegumu noregulē, kā minēts 1.1.1.2. punktā.) Gaismas kūļa robežlīnijas novietojumu līnijas horizontālajā daļā (starp vertikālajām līnijām, kas iet caur punktu 50 L un 50 R) verificē attiecīgi trīs minūtes (r3) un 60 minūtes (r60) pēc darbināšanas.

Iepriekš aprakstītās gaismas kūļa robežlīnijas izmaiņas mēra ar jebkuru metodi, kas ir pietiekami precīza un ļauj iegūt reproducējamus rezultātus.

2.2.   Testa rezultāti

2.2.1.   Miliradiānos (mrad) izteikts rezultāts ir uzskatāms par pieņemamu tuvās gaismas lukturim tikai tad, ja uz luktura reģistrētā absolūtā vērtība Δ rI = (r3 – r60) nav lielāka par 1,0 mrad (Δ rI ≤ 1,0 mrad).

2.2.2.   Ja tomēr šī vērtība ir lielāka par 1,0 mrad, bet nepārsniedz 1,5 mrad (1,0 mrad < Δ rI ≤ 1,5 mrad), testē otru galveno lukturi, kā aprakstīts 2.1. punktā, pēc tam, kad tas ir trīs reizes secīgi darbināts turpmāk minētajā režīmā, lai stabilizētu luktura mehānisko detaļu novietojumu uz pamatnes atbilstoši pareizam montāžas stāvoklim transportlīdzeklī.

Vienu stundu ir ieslēgta tuvā gaisma (spriegumu noregulē, kā norādīts 1.1.1.2. punktā), kam seko

vienu stundu ilgs pārtraukums.

Galvenā luktura tips ir uzskatāms par pieņemamu, ja pirmajam paraugam mērītās absolūtās vērtības Δ rI un otrajam paraugam mērītās absolūtās vērtības Δ rII vidējā vērtība nepārsniedz 1,0 mrad.

(1)  Ja testējamais galvenais lukturis ir grupēts un/vai savstarpēji savietots ar signāllukturiem, tad signāllukturi testa laikā ir ieslēgti.

(2)  Ja divi vai vairāki spuldžu kvēldiegi ir iedegti, veicot signalizēšanu ar galveno lukturi, tas nav uzskatāms par normālu vienlaicīgu kvēldiegu izmantošanu.

(3)  NaCMC ir karboksimetilcelulozes nātrija sāls, ko parasti apzīmē ar CMC. NaCMC, ko izmanto netīrumu maisījumā, aizvietošanas pakāpei (DS) jābūt 0,6–0,7 un viskozitātei 200–-300 cP 2 % šķīdumā, kura temperatūra ir 20 °C.

(4)  Daudzuma pielaide nepieciešama tāpēc, lai iegūtu tādu netīrumu maisījumu, ko var pareizi uzklāt uz plastmasas lēcas.

(5)  50 V atrodas 375 mm zem HV uz vertikālās līnijas v–v, kas redzama uz 25 m attālumā novietotā ekrāna.

5. PIELIKUMS

PRASĪBU MINIMUMS ATTIECĪBĀ UZ RAŽOŠANAS ATBILSTĪBAS KONTROLES PROCEDŪRĀM

1.   VISPĀRĪGI NOTEIKUMI

1.1.   Atbilstības prasības uzskata par izpildītām no mehānikas un ģeometrijas viedokļa, ja saskaņā ar šo noteikumu prasībām atšķirības nepārsniedz ražošanā nenovēršamas novirzes.

1.2.   Attiecībā uz fotometriskajiem rādītājiem masveidā ražotu galveno lukturu atbilstība netiek apstrīdēta, ja jebkura nejauši izvēlēta un ar standarta kvēlspuldzi aprīkota galvenā luktura fotometrisko rādītāju testā tiek konstatēts, ka:

1.2.1.   neviena izmērītā vērtība nelabvēlīgi neatšķiras par vairāk kā 20 % no šajos noteikumos noteiktajām vērtībām. Vērtības maksimālā nelabvēlīgā novirze III zonā var būt attiecīgi:

1.2.2.   un, ja tālās gaismas HV atrodas 0,75 Emax izoluksa robežās, tad fotometriskajām vērtībām jebkurā mērīšanas punktā, kas noteikts šo noteikumu 3. pielikuma 4.3. un 4.4. punktā, ir ievērota pielaide ± 20 % maksimālajām vērtībām un –20 % minimālajām vērtībām.

1.2.3.   Ja iepriekš aprakstīto testu rezultāti neatbilst prasībām, galvenā luktura testus atkārto, izmantojot citu standarta kvēlspuldzi.

1.3.   Lai verificētu gaismas kūļa robežlīnijas vertikālās pozīcijas izmaiņas karstuma ietekmē, izmanto šādu procedūru.

Vienu no paraugam izvēlētajiem galvenajiem lukturiem pārbauda saskaņā ar 4. pielikuma 2.1. punktā aprakstīto procedūru pēc tam, kad lukturis trīs reizes secīgi ir darbināts 4. pielikuma 2.2.2. punktā aprakstītajā režīmā.

Galvenais lukturis ir uzskatāms par pieņemamu, ja Δr nepārsniedz 1,5 mrad.

Ja šī vērtība pārsniedz 1,5 mrad, bet nav lielāka par 2,0 mrad, testē otru galveno lukturi, un abiem paraugiem reģistrēto absolūto vērtību vidējā vērtība nepārsniedz 1,5 mrad.

1.4.   Ja galvenais lukturis aprīkots ar kvēlspuldzi, kas atbilst A standarta krāsu temperatūrai, jābūt ievērotām krāsainības koordinātas.

Fotometriskie rādītāji galvenajam lukturim, kas izstaro selektīvi dzeltenu gaismu un ir aprīkots ar bezkrāsainu kvēlspuldzi, ir šajos noteikumos ietvertās vērtības, kas reizinātas ar 0,84.

2.   PRASĪBU MINIMUMS, RAŽOTĀJAM PĀRBAUDOT ATBILSTĪBU

Attiecībā uz katru galvenā luktura tipu apstiprinājuma marķējuma turētājs ar attiecīgiem intervāliem veic vismaz šādus testus. Testus veic saskaņā ar šo noteikumu nosacījumiem.

Ja kādā testā konstatē kāda parauga neatbilstību tipam, ņem un testē papildu paraugus. Ražotājs veic pasākumus, lai nodrošinātu attiecīgās ražošanas atbilstību.

2.1.   Testu veids

Atbilstības testi šajos noteikumos aptver fotometriskos raksturlielumus un robežlīnijas vertikālā stāvokļa izmaiņu karstuma ietekmē verifikāciju.

2.2.   Testos izmantotās metodes

2.2.1.   Testus parasti veic saskaņā ar šajos noteikumos noteiktajām metodēm.

2.2.2.   Veicot jebkuru atbilstības testu, ražotājs var izmantot ekvivalentas metodes, ja tam piekrīt kompetentā iestāde, kas ir atbildīga par apstiprinājuma testiem. Ražotāja pienākums ir pierādīt, ka izmantotās metodes ir ekvivalentas šajos noteikumos izklāstītajām metodēm.

2.2.3.   2.2.1. un 2.2.2. punkta piemērošanai ir regulāri jākalibrē testēšanas aparatūra un jāveic ar to veikto mērījumu salīdzināšana ar kompetentās iestādes veiktajiem mērījumiem.

2.2.4.   Visos gadījumos standarta metodes ir tās, ko paredz šie noteikumi, jo īpaši attiecībā uz administratīvo verifikāciju un paraugu ņemšanu.

2.3.   Paraugu ņemšanas veids

Galveno lukturu paraugus izvēlas no vienādu ražojumu partijas pēc nejaušības principa. Vienādu ražojumu partija ir tāds viena tipa galveno lukturu kopums, ko nosaka atbilstoši ražotāja ražošanas metodēm.

Vērtējumā parasti ietver sērijveida ražojumus no atsevišķām ražotnēm. Tomēr ražotājs var apvienot dokumentāciju par vienu tipu, kas ražots dažādās ražotnēs, ja tās izmanto to pašu kvalitātes sistēmu un kvalitātes pārvaldību.

2.4.   Mērītie un reģistrētie fotometriskie raksturlielumi

Testēšanai izraudzītajam galvenajam lukturim veic fotometriskus mērījumus šajos noteikumos noteiktajos punktos, nolasījumus veicot tikai Emax un HV (1) punktā, testējot tālās gaismas kūli, un punktos HV, 50 R, 50 L, testējot tuvās gaismas kūli (sk. attēlu 3. pielikumā).

2.5.   Pieņemamības kritēriji

Ražotājs ir atbildīgs par testu rezultātu statistisko izpēti un par savu ražojumu pieņemamības kritēriju noteikšanu, saskaņojot tos ar kompetento iestādi, lai nodrošinātu atbilstību specifikācijām, kas šo noteikumu 10.1. punktā noteiktas ražojumu atbilstības verifikācijai.

Pieņemamības kritēriji ir tādi, lai ar 95 % ticamību minimālā varbūtība, ka iepriekš nepieteikta pārbaude atbilstoši 7. pielikuma norādījumiem (pirmā paraugu ņemšana) tiks izturēta, būtu 0,95.

(1)  Ja tālās gaismas lukturis ir savstarpēji savietots ar tuvās gaismas lukturi, tālās gaismas mērīšanai izvēlas to pašu HV mērīšanas punktu, ko izmanto tuvās gaismas mērīšanai.

6. PIELIKUMS

PRASĪBAS LUKTURIEM AR PLASTMASAS LĒCĀM – LĒCU VAI MATERIĀLA PARAUGU UN NOKOMPLEKTĒTU LUKTURU TESTĒŠANA

1.   VISPĀRĪGAS SPECIFIKĀCIJAS

1.1.   Saskaņā ar šo noteikumu 3.2.4. punktu iesniegtie paraugi atbilst 2.1. līdz 2.5. punktā norādītajām specifikācijām.

1.2.   Abi nokomplektētie lukturu paraugi, kas iesniegti atbilstoši šo noteikumu 3.2.3. punktam un kam ir plastmasas lēcas, attiecībā uz lēcu materiālu atbilst turpmāk 2.6. punktā minētajām specifikācijām.

1.3.   Plastmasas lēcu paraugiem vai materiāla paraugiem kopā ar atstarotāju, ar ko tos paredzēts samontēt (attiecīgos gadījumos), veic apstiprinājuma testus hronoloģiskā secībā, kā norādīts šā pielikuma 1. papildinājuma A tabulā.

1.4.   Tomēr, ja luktura ražotājs var pierādīt, ka ražojums jau ir izturējis turpmāk 2.1.– 2.5. punktā aprakstītos testus vai ekvivalentus testus atbilstoši citiem noteikumiem, šie testi nav jāatkārto; obligāti ir tikai 1. papildinājuma B tabulā norādītie testi.

2.   TESTI

2.1.   Noturība pret temperatūras izmaiņām

2.1.1.   Testi

Trīs jaunus paraugus (lēcas) pārbauda piecos temperatūras un mitruma maiņas ciklos (RM = relatīvais mitrums), ievērojot šādu secību:

Pirms šā testa paraugus vismaz četras stundas tur 23 °C ± 5 °C temperatūrā un 60–75 % RM.

Piezīme.

Vienu stundu ilgie periodi 23 °C ± 5 °C temperatūrā ietver pārejas laiku no vienas temperatūras uz otru, kas ir vajadzīgi, lai novērstu termiskā trieciena efektu.

2.1.2.   Fotometriskie mērījumi

2.1.2.1.   Metode

Paraugu fotometriskos mērījumus veic pirms un pēc testa.

Šos mērījumus veic ar standarta spuldzi šādos punktos:

2.1.2.2.   Rezultāti

Fotometriskās vērtības, veicot mērījumus katram paraugam pirms un pēc testa, neatšķiras vairāk kā par 10 %, ieskaitot fotometriskās procedūras pielaides.

2.2.   Izturība pret atmosfēras un ķīmisko reaģentu iedarbību

2.2.1.   Izturība pret atmosfēras iedarbību

Trīs jaunus paraugus (lēcas vai materiāla paraugus) apstaro no avota, kura izstarotās enerģijas spektrs atbilst tam, ko izstaro absolūti melns ķermenis 5 500–6 000 K temperatūrā. Starp avotu un paraugiem novieto attiecīgus filtrus, lai pēc iespējas samazinātu starojumu ar viļņa garumu, kas mazāks par 295 nm un lielāks par 2 500 nm. Uz paraugiem ļauj iedarboties 1 200 W/m2 ± 200 W/m2 enerģijas starojumam tik ilgi, lai saņemtā gaismas enerģija būtu 4 500 MJ/m2 ± 200 MJ/m2. Testa telpas robežās uz melnā paneļa, kas atrodas vienā līmenī ar paraugiem, temperatūra ir 50 °C ± 5 °C. Lai nodrošinātu vienmērīgu apstarošanu, paraugi rotē ap starojuma avotu ar ātrumu 1–5 apgr./min.

Paraugus apsmidzina ar destilētu ūdeni, kura vadītspēja 23 °C ± 5 °C temperatūrā ir mazāka par 1 mS/m, ievērojot šādu režīmu:

2.2.2.   Izturība pret ķīmisko vielu iedarbību

Pēc tam, kad ir veikts 2.2.1. punktā aprakstītais tests un 2.2.3.1. punktā aprakstītais mērījums, minēto trīs paraugu ārējo virsmu ar 2.2.2.1. punktā minēto maisījumu apstrādā, kā aprakstīts 2.2.2.2. punktā.

2.2.2.1.   Testa maisījums

Testa maisījums sastāv no 61,5 % n-heptāna, 12,5 % toluola, 7,5 % etiltetrahlorīda, 12,5 % trihloretilēna un 6 % ksilola (pēc tilpuma).

2.2.2.2.   Testa maisījuma uzklāšana

Samērcē kokvilnas drānu (atbilstoši ISO 105), panākot piesātinājumu ar maisījumu, kā noteikts 2.2.2.1. punktā, un 10 sekunžu laikā uzliek to uz parauga ārējās virsmas un tur uz tās 10 minūtes ar spiedienu 50 N/cm2, kas atbilst 100 N spēkam uz 14 × 14 mm testa virsmas laukumu.

Šo 10 minūšu laikā uzklājamo drānu atkārtoti samērcē ar maisījumu, lai uzklātā šķidruma sastāvs nepārtraukti atbilstu noteiktajam testa maisījumam.

Uzklāšanas perioda laikā drīkst kompensēt paraugam piemēroto spiedienu, lai novērstu parauga plaisāšanu.

2.2.2.3.   Tīrīšana

Kad testa maisījuma uzklāšana ir pabeigta, paraugus nožāvē gaisā un pēc tam nomazgā ar 2.3. punktā (Izturība pret mazgāšanas līdzekļiem) aprakstīto šķīdumu 23 °C ± 5 °C temperatūrā.

Pēc tam paraugus 23 °C ± 5 °C temperatūrā rūpīgi noskalo ar destilētu ūdeni, kurš nesatur vairāk par 0,2 procentiem piemaisījumu, un noslauka ar mīkstu drānu.

2.2.3.   Rezultāti

2.2.3.1.   Pēc testa, kurā pārbauda izturību pret atmosfēras iedarbību, uz paraugu ārējās virsmas nedrīkst būt plaisu, skrāpējumu, atlobījumu un deformāciju, un vidējā caurlaidības starpība.

, kas mērīta trim paraugiem atbilstoši procedūrai, kas aprakstīta šā pielikuma 2. papildinājumā, nepārsniedz 0,020 (Δ tm < 0,020).

2.2.3.2.   Pēc testa, kurā pārbauda izturību pret ķīmisko vielu iedarbību, paraugiem nedrīkst būt nekādu ķīmisku traipu, kas var radīt plūsmas izplatīšanās izmaiņas, kuru vidējā novirze:

, kas mērīta trim paraugiem atbilstoši procedūrai, kas aprakstīta šā pielikuma 2. papildinājumā, nepārsniedz 0,020 (Δ dm ≤ 0,020).

2.3.   Izturība pret mazgāšanas līdzekļiem un ogļūdeņražiem

2.3.1.   Izturība pret mazgāšanas līdzekļiem

Trīs paraugu (lēcu vai materiāla paraugu) ārējo frontālo virsu sasilda līdz 50 °C ± 5 °C un pēc tam uz piecām minūtēm iegremdē maisījumā, kam uztur 23 °C ± 5 °C temperatūru un kas sastāv no 99. daļām destilēta ūdens ar ne vairāk kā 0,02 procentiem piemaisījumu un vienas daļas alkilarila sulfonāta.

Testa beigās paraugus nožāvē 50 °C ± 5 °C temperatūrā. Paraugu virsmu notīra ar mitru drānu.

2.3.2.   Izturība pret ogļūdeņražiem

Trīs paraugu ārējās frontālās virsmas vienu minūti viegli berž ar kokvilnas drānu, kas samērcēta maisījumā, kurš sastāv no 70 % n-heptāna un 30 % toluola (pēc tilpuma), un pēc tam nožāvē gaisā.

2.3.3.   Rezultāti

Pēc tam, kad secīgi ir pabeigti abi iepriekš aprakstītie testi, gaismas caurlaidības vidējā starpība

, kas mērīta trim paraugiem atbilstoši procedūrai, kas aprakstīta šā pielikuma 2. papildinājumā, nepārsniedz 0,010 (Δ tm < 0,010).

2.4.   Izturība pret mehānisko nolietošanos

2.4.1.   Mehāniskās nolietošanās metode

Trīs jauno paraugu (lēcu) ārējās frontālās virsmas izturību pret mehānisko nolietošanos nosaka ar vienādu mehāniskās nolietošanās testu, izmantojot šā pielikuma 3. papildinājumā aprakstīto metodi.

2.4.2.   Rezultāti

Pēc testa veikšanas

laukumā, kas norādīts šo noteikumu 3.2.4.1.1. punktā, mēra saskaņā ar procedūru, kas aprakstīta 2. papildinājumā. Trīs paraugu vidējā vērtība ir tāda, ka:

2.5.   Pārklājumu (ja tādi ir) noturības tests

2.5.1.   Parauga sagatavošana

20 mm × 20 mm lielu lēcas pārklājuma virsmas laukumu ar žileti vai adatu iegriež tā, lai veidotos aptuveni 2 mm × 2 mm lielu kvadrātiņu tīkls. Spiediens uz žileti vai adatu ir tik liels, lai pārgrieztu vismaz pārklājumu.

2.5.2.   Testa apraksts

Ņem līmlenti, kuras adhēzijas spēks ir 2 N/(platuma cm) ± 20 %, kas noteikts standartizētos apstākļos, kā norādīts šā pielikuma 4. papildinājumā. Šo līmlenti, kuras platums ir vismaz 25 mm, vismaz piecas minūtes piespiež pie virsmas, kas sagatavota, kā norādīts 2.5.1. punktā.

Tad līmlentes galu noslogo tā, lai tās adhēzijas spēks pie attiecīgās virsmas būtu līdzsvarā ar spēku, kas perpendikulārs šai virsmai. Tad līmlenti noplēš ar konstantu ātrumu 1,5 m/s ± 0,2 m/s.

2.5.3.   Rezultāti

Uz kvadrātiņos sadalītā virsmas laukuma neparādās manāmi bojājumi. Ir pieļaujami bojājumi kvadrātiņu malu krustpunktos vai iegriezumu malās, ja vien bojātais laukums nav lielāks par 15 % no kvadrātiņos sadalītās virsmas.

2.6.   Nokomplektēta luktura testi, ja lukturim ir plastmasas lēca

2.6.1.   Lēcas virsmas izturība pret mehānisko nolietošanos

2.6.1.1.   Testi

Luktura 1. parauga lēcu testē, veicot iepriekš 2.4.1. punktā aprakstīto testu.

2.6.1.2.   Rezultāti

Pēc testa fotometriskie mērījumi, ko lukturim veic saskaņā ar šiem noteikumiem, nepārsniedz punktam B 50 noteiktās maksimālās vērtības vairāk kā par 30 % un punktam 50 V noteiktās minimālās vērtības – vairāk kā par 10 %.

2.6.2.   Pārklājumu (ja tādi ir) noturības tests

Luktura 2. parauga lēcu testē, veicot iepriekš 2.5. punktā aprakstīto testu.

3.   RAŽOŠANAS ATBILSTĪBAS VERIFIKĀCIJA

3.1.   Attiecībā uz materiāliem, ko izmanto lēcu ražošanā, lukturu sērija ir atzīstama par atbilstošu šiem noteikumiem, ja:

3.1.1.   pēc tam, kad ir pārbaudīta izturība pret ķīmisko vielu, mazgāšanas līdzekļu un ogļūdeņražu iedarbību, uz paraugu ārējās frontālās virsmas ar neapbruņotu aci nav saskatāmas plaisas, atlobījumi vai deformācijas (sk. 2.2.2., 2.3.1. un 2.3.2. punktu);

3.1.2.   pēc 2.6.1.1. punktā aprakstītā testa fotometriskās vērtības, kas iegūtas 2.6.1.2. punktā minētajos mērījumu punktos, nepārsniedz šajos noteikumos norādītās ražošanas atbilstības robežvērtības.

3.2.   Ja testu rezultāti neatbilst prasībām, testē citu, nejauši izvēlētu galvenā luktura paraugu.

2. papildinājums

GAISMAS IZKLIEDĒŠANAS UN CAURLAIDĪBAS MĒRĪŠANAS METODE

1.   APRĪKOJUMS (sk. attēlu)

Kolimatora K kūli, kura pusnobīde ir β/2 = 17,4 × 10-4 rd, ierobežo diafragma DT ar 6 mm atvērumu, pret kuru novieto parauga statīvu.

Diafragmu DT ar uztvērēju R savieno konverģenta ahromatiska lēca L2, ko koriģē attiecībā uz sfēriskām aberācijām; lēcas L2 diametrs ir tāds, ka tā nediafragmē parauga izkliedēto gaismu konusā ar virsotnes pusleņķi β/2 = 14°.

Gredzenveida diafragmu DD ar leņķiem α/2 = 1° un αmax/2 = 12° novieto lēcas L2 attēla fokālajā plaknē.

Diafragmas necaurspīdīgā centrālā daļa ir vajadzīga, lai aizturētu gaismu, kas plūst tieši no gaismas avota. Ir jānodrošina iespēja izņemt diafragmas centrālo daļu no gaismas kūļa tā, lai to varētu novietot atpakaļ precīzi sākotnējā stāvoklī.

Lēcas L2 attālumu L2 DT un fokusa attālumu F2  (1) izraugās tā, lai DT attēls pilnīgi nosegtu uztvērēju R.

Ja sākotnējā pilnā krītošā plūsma ir 1 000 vienības, katra mērījuma absolūtā precizitāte ir labāka par vienu vienību.

2.   MĒRĪJUMI

Veic šādus nolasījumus:

Nolasījums	Ar paraugu	Ar DD centrālo daļu	Daudzums
T1	nē	nē	Krītošā plūsma sākotnējā nolasījumā
T2	jā (pirms testa)	nē	Jaunā materiāla cauri laistā plūsma 24 °C laukā
T3	jā (pēc testa)	nē	Testētā materiāla cauri laistā plūsma 24 °C laukā
T4	jā (pirms testa)	jā	Jaunā materiāla izkliedētā plūsma
T5	jā (pēc testa)	jā	Testētā materiāla izkliedētā plūsma

1. attēls

---

(1)  L2 ir ieteicams izmantot aptuveni 80 mm fokusa attālumu.

7. PIELIKUMS

PRASĪBU MINIMUMS ATTIECĪBĀ UZ INSPEKTORA VEIKTU PARAUGU ŅEMŠANU

1.   VISPĀRĪGI NOTEIKUMI

1.1.   Atbilstības prasības uzskata par izpildītām no mehānikas un ģeometrijas viedokļa atbilstīgi šo noteikumu prasībām, ja tādas ir, ja atšķirības nepārsniedz ražošanā nenovēršamas novirzes.

1.2.   Attiecībā uz fotometriskajiem rādītājiem masveidā ražotu galveno lukturu atbilstība netiek apstrīdēta, ja jebkura nejauši izvēlēta un ar standarta kvēlspuldzi aprīkota galvenā luktura fotometrisko rādītāju testā konstatē, ka:

1.2.1.   neviena izmērītā vērtība nelabvēlīgi neatšķiras par vairāk kā 20 % no šajos noteikumos noteiktajām vērtībām.

III zonā maksimālā novirze var būt attiecīgi:

1.2.2.   un, ja tālās gaismas HV atrodas 0,75 Emax izoluksa robežās, tad fotometriskajām vērtībām jebkurā mērīšanas punktā, kas noteikts šo noteikumu 3. pielikuma 4.3. un 4.4. punktā, tiek ievērota pielaide +20 % maksimālajām vērtībām un –20 % minimālajām vērtībām.

1.2.3.   Ja iepriekš aprakstīto testu rezultāti neatbilst prasībām, galvenā luktura testus atkārto, izmantojot citu standarta kvēlspuldzi.

1.2.4.   Galvenos lukturus ar acīmredzamiem defektiem neņem vērā.

1.3.   Ja galvenais lukturis ir aprīkots ar kvēlspuldzi, kas atbilst A standarta krāsu temperatūrai, ir jābūt ievērotām krāsainības koordinātām.

Ar bezkrāsainu kvēlspuldzi aprīkotu un selektīvi dzeltenu gaismu izstarojošu galveno lukturu fotometriskos rādītājus reizina ar 0,84.

2.   PIRMĀ PARAUGU ŅEMŠANA

Pirmajā paraugu ņemšanā pēc nejaušas izvēles principa izraugās četrus galvenos lukturus. Pirmo paraugu apzīmē ar A, otro paraugu apzīmē ar B.

2.1.   Atbilstības neapstrīdēšana

2.1.1.   Pēc šā pielikuma 1. attēlā parādītās paraugu ņemšanas procedūras masveidā ražotu galveno lukturu atbilstību neapstrīd, ja galvenajiem lukturiem izmērīto vērtību novirzes nevēlamajos virzienos ir šādas:

2.2.   Atbilstības apstrīdēšana

2.2.1.   Pēc šā pielikuma 1. attēlā parādītās paraugu ņemšanas procedūras masveidā ražotu lukturu atbilstību apstrīd un pieprasa, lai ražotājs nodrošinātu savas ražošanas atbilstību prasībām (pielāgošana), ja galvenajiem lukturiem izmērīto vērtību novirzes ir šādas:

2.3.   Apstiprinājuma atsaukšana

Atbilstību apstrīd un piemēro 11. punktu, ja pēc lukturu paraugu ņemšanas procedūras, kā parādīts šā pielikuma 1. attēlā, galvenajiem lukturiem ir konstatētas šādas izmērīto vērtību novirzes:

3.   ATKĀRTOTA PARAUGU ŅEMŠANA

A3, B2, B3 gadījumā paraugu ņemšanu atkārto, ņemot trešo paraugu C, ko veido divi galvenie lukturi, un ceturto paraugu D, ko veido divi galvenie lukturi. Šos paraugus ņem no produkcijas, kas saražota pēc pielāgošanas, un šī paraugu ņemšana jāveic divu mēnešu laikā pēc paziņošanas par neatbilstību.

3.1.   Atbilstības neapstrīdēšana

3.1.1.   Pēc šā pielikuma 1. attēlā parādītās paraugu ņemšanas procedūras masveidā ražotu galveno lukturu atbilstība netiek apstrīdēta, ja galvenajiem lukturiem izmērīto vērtību novirzes ir šādas:

3.2.   Atbilstības apstrīdēšana

3.2.1.   Pēc šā pielikuma 1. attēlā parādītās paraugu ņemšanas procedūras masveidā ražotu lukturu atbilstību apstrīd un pieprasa, lai ražotājs nodrošinātu savas ražošanas atbilstību prasībām (pielāgošana), ja galvenajiem lukturiem izmērīto vērtību novirzes ir šādas:

3.3.   Apstiprinājuma atsaukšana

Atbilstību apstrīd un piemēro 11. punktu, ja pēc šā pielikuma 1. attēlā parādītās paraugu ņemšanas procedūras galvenajiem lukturiem izmērīto vērtību novirzes ir šādas:

4.   GAISMAS KŪĻA ROBEŽLĪNIJAS VERTIKĀLĀS POZĪCIJAS IZMAIŅAS

Lai verificētu gaismas kūļa robežlīnijas vertikālās pozīcijas izmaiņas karstuma ietekmē, piemēro šādu procedūru.

Pēc tam, kad ir veikta šā pielikuma 1. attēlā parādītā paraugu ņemšanas procedūra, A parauga vienu galveno lukturi testē, ievērojot 4. pielikuma 2.1. punktā aprakstīto procedūru pēc tam, kad tas secīgi trīs reizes ir darbināts 4. pielikuma 2.2.2. punktā aprakstītajā režīmā.

Galveno lukturi uzskata par pieņemamu, ja Δr nepārsniedz 1,5 mrad.

Ja šis rādītājs pārsniedz 1,5 mrad, bet nav lielāks par 2,0 mrad, testē A parauga otru galveno lukturi, un pēc tam abiem paraugiem reģistrēto absolūto vērtību vidējā vērtība nedrīkst pārsniegt 1,5 mrad. Tomēr, ja A paraugam šī vērtība pārsniedz 1,5 mrad, tad tādai pašai procedūrai pakļauj abus B parauga galvenos lukturus, un Δr vērtība katram no tiem nedrīkst pārsniegt 1,5 mrad.

1. attēls