(1)

Pamatojoties uz Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2016/1036 (“pamatregula”) 5. pantu, Eiropas Komisija (“Komisija”) 2023. gada 20. decembrī sāka antidempinga izmeklēšanu attiecībā uz Ķīnas Tautas Republikas (“attiecīgā valsts”, “ĶTR” vai “Ķīna”) izcelsmes biodīzeļdegvielas importu. Komisija Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī (2) publicēja paziņojumu par procedūras sākšanu (“paziņojums par procedūras sākšanu”).

(2)

Komisija sāka izmeklēšanu, reaģējot uz sūdzību, ko 2023. gada 7. novembrī iesniedza Eiropas Biodīzeļdegvielas padome (“sūdzības iesniedzējs” jeb “EBP”). Sūdzība tika iesniegta Savienības biodīzeļdegvielas ražošanas nozares vārdā pamatregulas 5. panta 4. punkta nozīmē. Sūdzībā bija ietverti pierādījumi par dempingu un no tā izrietošu būtisku kaitējumu, un tie bija pietiekami, lai pamatotu izmeklēšanas sākšanu.

(3)

Biodīzeļdegvielas importam patlaban piemēro antidempinga pasākumus, ja biodīzeļdegvielas izcelsmes valsts ir Amerikas Savienotās Valstis (“ASV”) (3), un kompensācijas pasākumus, ja biodīzeļdegvielas izcelsmes valsts ir Argentīna (4), Indonēzija (5) vai ASV (6).

(4)

2024. gada 29. aprīlī sūdzības iesniedzējs saskaņā ar pamatregulas 14. panta 5. punktu iesniedza importa reģistrācijas pieprasījumu. Komisija nereģistrēja importu, jo tika uzskatīts, ka nav izpildīti pamatregulas 10. panta 4. punktā izklāstītie nosacījumi piemērošanai ar atpakaļejošu spēku.

(5)

Paziņojumā par procedūras sākšanu Komisija aicināja ieinteresētās personas atsaukties, lai piedalītos izmeklēšanā. Turklāt Komisija par izmeklēšanas sākšanu atsevišķi informēja sūdzības iesniedzēju, citus zināmos Savienības ražotājus, zināmos ĶTR ražotājus eksportētājus un iestādes, zināmos importētājus, piegādātājus un lietotājus, tirgotājus, kā arī zināmās attiecīgās apvienības un aicināja tos piedalīties.

(6)

Ieinteresētajām personām bija iespēja iesniegt piezīmes par izmeklēšanas sākšanu un pieprasīt, lai tās uzklausa Komisija un/vai tirdzniecības procedūru uzklausīšanas amatpersona. Neviena persona nepieprasīja uzklausīšanu pie uzklausīšanas amatpersonas. Komisija uzklausīja sūdzības iesniedzēju (kopā ar zināmajām attiecīgajām apvienībām), izlasē iekļauto ražotāju eksportētāju EcoCeres un ar Zhuoyue saistīto importētāju – Excelence New Energy BV.

(7)

Paziņojumā par procedūras sākšanu Komisija norādīja, ka tā varētu atlasīt ieinteresētās personas saskaņā ar pamatregulas 17. pantu.

(8)

Paziņojumā par procedūras sākšanu Komisija norādīja, ka tā ir izveidojusi Savienības ražotāju provizorisku izlasi. Komisija izveidoja izlasi no trim Savienības ražotājiem, pamatojoties uz lielāko līdzīgā ražojuma ražošanas un pārdošanas apjomu Savienībā laikposmā no 2022. gada 1. oktobra līdz 2023. gada 30. septembrim, kas paziņots procedūras sākšanas posmā. Tika ņemts vērā arī ražojumu sortiments. Trīs izlasē iekļautie Savienības ražotāji veidoja aptuveni 12 % no aplēstā līdzīgā ražojuma kopējā ražošanas apjoma Savienībā un 23 % no to ražotāju ražošanas un pārdošanas apjoma ES, kuri atbildēja izmeklēšanas ietvaros. Komisija aicināja ieinteresētās personas iesniegt piezīmes par provizorisko izlasi. Sūdzības iesniedzējs un Ķīnas ražotājs eksportētājs EcoCeres iesniedza piezīmes.

(9)

EcoCeres lūdza izlasē iekļaut Savienības ražotāju Neste. Tas apgalvoja, ka Neste iekļaušana ir pamatota, lai nodrošinātu izlases vispārēju reprezentativitāti, jo tas ir lielākais Savienības ražotājs, kas saražo 15 % no biodīzeļdegvielas ražošanas aplēstā kopējā apjoma Savienībā, un, ja tas netiktu iekļauts, izlase nebūtu reprezentatīva ražošanas vai pārdošanas apjoma ziņā. Tas arī uzskatīja, ka Neste iekļaušana izlasē būtu pamatota, jo tas būtu ražojuma veida “hidroapstrādāta augu eļļa” (“HVO”) liels ražotājs, ņemot vērā to, ka HVO ir galvenais ražojuma veids, ko EcoCeres pārdod Savienības tirgū.

(10)

Komisija izvērtēja EcoCeres apgalvojumu. Pirmkārt, Komisija norādīja, ka izlasē tika ņemts vērā atsevišķu juridisko personu lielums. Šajā sakarā, ņemot vērā sūdzības iesniedzēja sniegtos skaidrojumus par Neste ražošanas apjomu, EcoCeres paziņojums par attiecīgajiem ražotāja Neste ražošanas apjomiem dažādās tā ražotnēs bija pārspīlēts. Otrkārt, lietas materiālos pieejamā informācija liecināja, ka izmeklēšanas periodā Savienībā ražoja galvenokārt taukskābju metilesterus (“FAME”), turpretī HVO ražošanas apjomi (7) bija acīmredzami zemāki. Treškārt, pagaidu izlasē jau bija ņemts vērā šis ražojumu sortiments, ciktāl tas ietvēra Raffineria di Gela S.p.A. – Eni grupas uzņēmumu, kas ražo HVO. Tāpēc EcoCeres prasība iekļaut izlasē Neste tika noraidīta.

(11)

Ņemot vērā Ķīnas ražotāju izejvielu struktūru (atkritumi), EBP apgalvoja, ka izlasē iekļautais Savienības ražotājs Saipol, kas ražo biodīzeļdegvielu no rapša sēklu eļļas, būtu jāaizstāj ar ražotāju Vācijā, kas ražo biodīzeļdegvielu no modernām izejvielām. EBP apgalvoja, ka Ķīnas biodīzeļdegvielas ražošanas nozare biodīzeļdegvielas ražošanai neizmanto rapša sēklu eļļu un ka tā galvenokārt izmanto iekšzemes tirgū pieejamo lietotu cepamo eļļu (“UCO”). Attiecīgi, ja Saipol tiks apstiprināts Savienības ražotāju galīgajā izlasē, gandrīz pusi no izlasē iekļautā Savienības pārdošanas apjoma nevarētu tieši salīdzināt ar Ķīnas izcelsmes no atkritumiem ražotās biodīzeļdegvielas importu. EBP apgalvoja, ka Verbio SE būtu piemērots ES ražotājs iekļaušanai izlasē šajā izmeklēšanā, jo tas atrodas Vācijā, turklāt Verbio ražotnēs biodīzeļdegvielas ražošanā izmanto modernas izejvielas, kā arī rapša sēklu eļļu.

(12)

Atbildot uz šo apgalvojumu, Komisija paskaidroja, ka kritēriji Savienības ražotāju izlases izveidei bija attiecīgo uzņēmumu pārdošanas vai ražošanas apjoms, kā arī ražojumu sortiments. Uz šā pamata atlasītās personas tika uzskatītas par reprezentatīvām attiecībā uz Savienības ražošanas nozari kopumā. Tādējādi, neraugoties uz EBP piezīmēm, Komisija konstatēja, ka nav iemesla izslēgt Saipol no Savienības ražotāju izlases. Kā norādīja pats sūdzības iesniedzējs, Saipol patiešām bija viens no lielākajiem biodīzeļdegvielas ražotājiem (8) Savienībā. Turklāt Saipol tika uzskatīts par reprezentatīvu Savienības ražošanas nozarei, jo tas ražoja biodīzeļdegvielu no rapša sēklu eļļas, kas Savienībā ir galvenā biodīzeļdegvielas ražošanas izejviela.

(13)

Turklāt Verbio ražotnes iekļaušana izlasē būtu nepamatota, jo, kā norādīja pati EBP, Masol Iberia Biodiesel S.L.U., kas bija viens no trim uzņēmumiem, ko ierosināja iekļaut izlasē, ražošanas apjoms bija ievērojami lielāks. Turklāt Masol Iberia Biodiesel S.L.U. nodrošinātu iespēju salīdzināt Savienības ražošanas nozares un ražotāju eksportētāju biodīzeļdegvielas, kas ražota no modernām izejvielām, pārdošanas apjomu. Tāpēc lūgums iekļaut izlasē Verbio SE tika noraidīts.

(14)

Tomēr, ņemot vērā izlasē iekļauto Ķīnas personu paziņoto galveno izejvielu izmantojumu, Komisija uzskatīja, ka ir lietderīgi Savienības ražotāju izlasē palielināt no UCO ražotās biodīzeļdegvielas apjomu, jo tādējādi tiktu uzlabota Savienības ražošanas nozares ražojumu sortimenta reprezentativitāte attiecībā pret Ķīnas importu un atvieglota Savienības cenu un Ķīnas izcelsmes importa cenu salīdzināšana. Tāpēc Komisija nolēma izlasē iekļaut arī Chevron Renewable Energy Group, kas ir Vācijas biodīzeļdegvielas ražotājs, kurš kā izejvielu izmanto UCO.

(15)

Četri izlasē iekļautie Savienības ražotāji veidoja aptuveni 15 % no aplēstā līdzīgā ražojuma kopējā ražošanas apjoma Savienībā un 28 % no to ražotāju ražošanas un pārdošanas apjoma ES, kuri atbildēja izmeklēšanas ietvaros.

(16)

Komisija aicināja četrus izlasē iekļautos Savienības ražotājus atbildēt uz anketas jautājumiem. Tā arī aicināja ieinteresētās personas sniegt piezīmes par pārskatīto izlasi. EcoCeres iesniedza piezīmes.

(17)

EcoCeres norādīja, ka lēmums par izlasi tika pieņemts, pamatojoties uz kļūdainiem faktiem. Konkrētāk, tas apgalvoja, ka Neste Roterdamas ražotnei bija lielāka ražošanas jauda nekā Saipol un ka Komisija HVO ražošanas jaudu ES bija novērtējusi par zemu (9). Tāpēc EcoCeres lūdza izlasē iekļaut vismaz vienu Neste struktūrvienību/ražotni, nevis uzņēmumu Raffineria di Gela, vai arī iekļaut izlasē ne tikai Raffineria di Gela, bet arī vismaz vienu Neste struktūrvienību/ražotni.

(18)

Apgalvojums, ka Neste Roterdamas ražotnes HVO ražošanas jauda bija lielāka par Saipol biodīzeļdegvielas ražošanas jaudu, nepierāda, ka izmeklēšanas periodā attiecīgās juridiskās personas faktiskais ražošanas līmenis vai pārdošanas apjoms ES bija tuvs šādam ražošanas jaudas līmenim. Tajā pašā laikā, kā paskaidrots 8. apsvērumā, tieši ražošanas un pārdošanas apjomi, nevis ražošanas jauda, ir noteicošie elementi, lai uzņēmumu iekļautu (vai neiekļautu) izlasē. Attiecībā uz apgalvojumu, ka HVO ražošanas apjoms Savienībā bija novērtēts par zemu, Komisija norādīja, ka attiecīgā persona iesniedza pretrunīgu informāciju. EcoCeres apgalvojums, ka 2022. gadā Savienībā tika saražoti 5 miljoni tonnu HVO, bija pretrunā citai EcoCeres sniegtai informācijai (10), saskaņā ar kuru atsevišķu HVO ražotņu jauda (proti, rādītājs, kas parasti ir lielāks par faktisko ražošanas apjomu) Savienībā 2023. gadā sasniedza 3 miljonus tonnu. Ņemot vērā iepriekš minēto, kā arī, lai izlasē nepamatoti neiekļautu pārāk lielu HVO īpatsvaru, EcoCeres lūgums izlasē iekļaut vismaz vienu Neste struktūrvienību/ražotni tika noraidīts.

(19)

Lai lemtu, vai ir vajadzīga atlase, un vajadzības gadījumā veidotu izlasi, Komisija aicināja nesaistītos importētājus sniegt paziņojumā par procedūras sākšanu norādīto informāciju.

(20)

Divi nesaistīti importētāji sniedza prasīto informāciju un piekrita, ka tos iekļauj izlasē. Ņemot vērā atbilžu nelielo skaitu, Komisija nolēma, ka atlase nebija vajadzīga.

(21)

Lai izlemtu, vai nepieciešama atlase, un vajadzības gadījumā veidotu izlasi, Komisija lūdza visus ĶTR ražotājus eksportētājus sniegt paziņojumā par procedūras sākšanu norādīto informāciju. Turklāt Komisija lūdza Ķīnas Tautas Republikas pārstāvniecību Eiropas Savienībā apzināt citus ražotājus eksportētājus (ja tādi ir), kas varētu būt ieinteresēti piedalīties izmeklēšanā, un/vai ar tiem sazināties.

(22)

Sešdesmit trīs (63) ražotāji eksportētāji attiecīgajā valstī sniedza prasīto informāciju un piekrita iekļaušanai izlasē. Saskaņā ar pamatregulas 17. panta 1. punktu Komisija izveidoja izlasi no trim ražotājiem eksportētājiem/to grupām, pamatojoties uz lielāko reprezentatīvo eksporta apjomu uz Savienību, ko atvēlētajā laikā bija iespējams pienācīgi pārbaudīt. Saskaņā ar pamatregulas 17. panta 2. punktu par izlases izveidi notika apspriešanās ar attiecīgās valsts visiem zināmajiem ražotājiem eksportētājiem un iestādēm.

(23)

Komisija par izlasi saņēma piezīmes no vienas ieinteresētās personas. Ražotājs eksportētājs Henan Junheng Industrial Group Biotechnology Company., Ltd. (“Henan Junheng”) apgalvoja, ka Komisijai būtu jāpalielina tādu uzņēmumu skaits izlasē, kuri ražo hidroapstrādātu augu eļļu (“HVO”), lai atspoguļotu izmaksu un eksporta cenu atšķirības, ko rada dažādi FAME un HVO ražošanas procesi.

(24)

Komisija atgādināja, ka sākotnējā izlase aptvēra ievērojamu importa daļu (aptuveni 55 %). Turklāt izlasē iekļautais HVO ražotājs pārstāvēja aptuveni vienu trešdaļu no izlasē iekļautā eksporta apjoma. Tāpēc Komisija uzskatīja, ka izlasē bija pietiekami pārstāvēti Ķīnas ražotāji eksportētāji, kas ražoja abas atsevišķās biodīzeļdegvielas apakškategorijas. Tāpēc Komisija noraidīja apgalvojumu un apstiprināja ražotāju eksportētāju sākotnējo izlasi.

(25)

Viens ĶTR ražotājs eksportētājs pieprasīja atsevišķu pārbaudi saskaņā ar pamatregulas 17. panta 3. punktu. Šā pieprasījuma izvērtēšana izmeklēšanas pagaidu posmā būtu bijusi nesamērīgi apgrūtinoša, jo īpaši ņemot vērā izlasē iekļauto ražotāju eksportētāju/ražotāju eksportētāju grupu sarežģīto struktūru (kopumā piecas ražošanas struktūras un vairāki attiecīgie saistītie uzņēmumi, piemēram, piegādātāji vai tirgotāji) un attiecīgo uz vietas veicamo pārbaužu ilgumu. Turklāt ražotājs eksportētājs, kas pieprasīja individuālu pārbaudi, biodīzeļdegvielu pārdeva Savienībai tieši un ar saistīta tirgotāja starpniecību, un tas nozīmē, ka, lai veiktu šā uzņēmuma individuālu pārbaudi, būtu jāveic vismaz divu struktūru izmeklēšana. Komisija lēmumu par to, vai veikt atsevišķu pārbaudi, pieņems izmeklēšanas galīgajā posmā.

(26)

Komisija Ķīnas Tautas Republikas valdībai (“ĶV”) nosūtīja anketu par to, vai ĶTR pastāv nozīmīgi kropļojumi pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta nozīmē.

(27)

Komisija nosūtīja anketas izlasē iekļautajiem Savienības ražotājiem, diviem importētājiem/tirgotājiem, sūdzības iesniedzējam un ĶTR ražotājiem eksportētājiem. Izņemot sūdzības iesniedzējam nosūtīto anketu, šīs anketas procedūras sākšanas dienā tika darītas pieejamas tiešsaistē (11).

(28)

Komisija pieprasīja un pārbaudīja visu informāciju, ko uzskatīja par vajadzīgu, lai provizoriski konstatētu dempingu, tā izraisīto kaitējumu un Savienības intereses. Pamatojoties uz pamatregulas 16. pantu, pārbaudes apmeklējumi tika veikti šādu uzņēmumu telpās:

(29)

Dempinga un kaitējuma izmeklēšana aptvēra laikposmu no 2022. gada 1. oktobra līdz 2023. gada 30. septembrim (“izmeklēšanas periods”). Kaitējuma novērtēšanai būtisko tendenču pārbaude aptvēra laikposmu no 2020. gada 1. janvāra līdz izmeklēšanas perioda beigām (“attiecīgais periods”).

(30)

Izmeklējamais ražojums ir Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes nefosilas izcelsmes taukskābju monoalkilesteri un/vai parafīna gāzeļļas, kuri iegūti sintēzes un/vai hidroapstrādes procesā, parasti dēvēti par “biodīzeļdegvielu”, tīrā veidā vai maisījumā, patlaban klasificēti ar KN kodiem ex 1516 20 98 (TARIC kodi 1516 20 98 21, 1516 20 98 22, 1516 20 98 23, 1516 20 98 29, 1516 20 98 31, 1516 20 98 32 un 1516 20 98 39), ex 1518 00 91 (TARIC kodi 1518 00 91 21, 1518 00 91 22, 1518 00 91 23, 1518 00 91 29, 1518 00 91 31, 1518 00 91 32 un 1518 00 91 39), ex 1518 00 95 (TARIC kodi 1518 00 95 10, 1518 00 95 11 un 1518 00 95 19), ex 1518 00 99 (TARIC kodi 1518 00 99 21, 1518 00 99 22, 1518 00 99 23, 1518 00 99 29, 1518 00 99 31, 1518 00 99 32 un 1518 00 99 39), ex 2710 19 43 (TARIC kodi 2710 19 43 21, 2710 19 43 22, 2710 19 43 23, 2710 19 43 29, 2710 19 43 31, 2710 19 43 32 un 2710 19 43 39), ex 2710 19 46 (TARIC kodi 2710 19 46 21, 2710 19 46 22, 2710 19 46 23, 2710 19 46 29, 2710 19 46 31, 2710 19 46 32 un 2710 19 46 39), ex 2710 19 47 (TARIC kodi 2710 19 47 21, 2710 19 47 22, 2710 19 47 23, 2710 19 47 29, 2710 19 47 31, 2710 19 47 32 un 2710 19 47 39), 2710 20 11 , 2710 20 16 , ex 3824 99 92 (TARIC kodi 3824 99 92 10, 3824 99 92 11, 3824 99 92 13, 3824 99 92 14, 3824 99 92 15, 3824 99 92 16 un 3824 99 92 19), 3826 00 10 un ex 3826 00 90 (TARIC kodi 3826 00 90 11, 3826 00 90 12, 3826 00 90 13, 3826 00 90 19, 3826 00 90 31, 3826 00 90 32 un 3826 00 90 39) izņemot ilgtspējīgu aviācijas degvielu, kura atbilst aviācijas turbodzinēju degvielas, kas satur sintezētus ogļūdeņražus, standarta specifikācijas ASTM D7566-22 prasībām un kuru patlaban klasificē ar KN kodiem ex 2710 19 43 (TARIC papildu kods 89FT), ex 2710 19 46 (TARIC papildu kods 89FT), ex 2710 19 47 (TARIC papildu kods 89FT), ex 2710 20 11 (TARIC papildu kods 89FT) un ex 2710 20 16 (TARIC papildu kods 89FT) (“izmeklējamais ražojums”).

(31)

Izmeklējamo ražojumu var ražot, izmantojot dažādus procesus, piemēram, eļļu un tauku pāresterifikāciju, Fišera–Tropša sintēzi vai atjaunīgo izejvielu hidroapstrādi. Ražojums, par kuru tiek veikta izmeklēšana, ir atjaunīgā degviela, ko ražo no visdažādākajām izejvielām, to skaitā no tādām augu eļļām kā rapša sēklu eļļa, sojas pupu eļļa vai palmu eļļa, lietota cepamā eļļa (“UCO”), augu tauki vai biomasa.

(32)

Biodīzeļdegvielu parasti izmanto transporta nozarē, piemēram, autopārvadājumu, dzelzceļa pārvadājumu, aviācijas un jūras pārvadājumu nozarē, galvenokārt maisījumos ar fosilo dīzeļdegvielu, bet arī tīrā veidā.

(33)

Attiecīgais ražojums ir Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes izmeklējamais ražojums (“attiecīgais ražojums”).

(34)

Izmeklēšanā tika konstatēts, ka visiem tālāk minētajiem ražojumiem ir vienādas fizikālās un ķīmiskās pamatīpašības, kā arī vienādi pamatlietojuma veidi:

(35)

Tāpēc Komisija šajā posmā izlēma, ka minētie ražojumi ir līdzīgi ražojumi pamatregulas 1. panta 4. punkta nozīmē.

(36)

Ķīnas Metālu, minerālu un ķīmisko vielu importētāju un eksportētāju tirdzniecības palāta (“CCCMC”), kas pilnvarota šajā izmeklēšanā pārstāvēt 27 ražotājus eksportētājus (12), apgalvoja, ka biodīzeļdegviela, ko ražo no Atjaunojamo energoresursu direktīvā II (“AED II”) (13) IX pielikumā uzskaitītajām izejvielām, būtu jāizslēdz no šīs izmeklēšanas tvēruma, pamatojoties uz to, ka nesenā izmeklēšanā par Indonēzijas izcelsmes taukskābi Komisija konstatēja, ka “taukskābes ar vismaz 97 % SP, kas ražotas no atkritumiem un sertificētas saskaņā ar brīvprātīgu shēmu, kas atzīta saskaņā ar AED II 30. panta 4. punktu vai valsts sertifikācijas shēmu, kas izveidota saskaņā ar AED II 30. panta 6. punktu, lai gan tām ir vienādas pamatīpašības kā citām taukskābēm, tiek izmantotas atšķirīgi un nekonkurē ar līdzīgo ražojumu” (14). Komisija norādīja, ka atšķirībā no citētās taukskābju lietas šajā izmeklēšanā uz visiem ražojuma veidiem parasti attiecas AED II, ņemot vērā to, ka klienti pieprasa biodīzeļdegvielu, kas ražota, izmantojot AED II IX pielikuma A un B daļā uzskaitītās izejvielas. Kā sīkāk paskaidrots turpmāk šajā iedaļā, tie arī tieši konkurē. Komisija noraidīja CCCMC apgalvojumu.

(37)

Šīs procedūras ražojuma tvērumā var nošķirt trīs galvenās ražojuma grupas: FAME, HVO un ilgtspējīgu aviācijas degvielu (“SAF”).

(38)

EcoCeres lūdza izslēgt SAF no izmeklēšanas tvēruma, jo tā nekad iepriekš nav izmeklēta tirdzniecības aizsardzības izmeklēšanās saistībā ar biodīzeļdegvielu, tai ir atšķirīgas fizikālās un tehniskās īpašības, tā ir paredzēta citam galalietojumam un to ražo atšķirīgā ražošanas procesā. Tas arī norādīja, ka SAF nav savstarpēji aizstājama ar citām ražojuma grupām, proti, FAME un HVO. EcoCeres piebilda, ka maksājumu noteikšana SAF, kuras piedāvājums, kā tiek apgalvots, Savienībā un pasaules tirgū ir ierobežots, būtu nepamatota un pretrunā spēcīgām politikas iniciatīvām, ko ierosinājusi pati Komisija.

(39)

Pirmajā ievadpiezīmē Komisija paskaidroja, ka ne visas IAD ir biodīzeļdegviela un ka atkarībā no konteksta un normatīvās vides var piemērot vairākas definīcijas un terminus. Regulas “ReFuelEU Aviation” (15) 3. pantā IAD ir definētas kā aviācijas degvielas, kas ir: a) sintētiskās aviācijas degvielas, b) aviācijas biodegvielas vai c) pārstrādātas oglekļa aviācijas degvielas. Šī iedaļa attiecas tikai uz b) punktā minētajām degvielām, proti, attiecīgajām aviācijas biodegvielām.

(40)

Izmeklēšanā atklājās nelielas atšķirības ražošanas procesā un SAF fizikālajās, ķīmiskajās un tehniskajās pamatīpašībās salīdzinājumā ar HVO. Tomēr patlaban HVO un FAME nevar izmantot aviācijas dzinējiem. Tādējādi Komisija konstatēja, ka SAF ir atšķirīgs lietojums, un secināja, ka to nevar uzskatīt par savstarpēji aizstājamu vai konkurējošu ar HVO/FAME.

(41)

Pamatojoties uz šiem apsvērumiem, Komisija nolēma provizoriski piekrist IAD izslēgšanai no šīs izmeklēšanas tvēruma.

(42)

CCCMC lūdza izslēgt HVO no izmeklēšanas tvēruma, pamatojoties uz to, ka FAME un HAE ir būtiski atšķirīgi ražojumi, ņemot vērā patērētāju vēlmes un standartus, fizikālās un ķīmiskās īpašības, galalietojuma veidus, ražošanas procesus un savstarpējo aizstājamību.

(43)

EcoCeres lūdza izslēgt HVO no izmeklēšanas tvēruma un uzskatīt to par ražojumu, kas atšķiras no FAME biodīzeļdegvielas, pamatojoties uz to, ka attiecībā uz HVO nekad nav veikta ES tirdzniecības aizsardzības izmeklēšana saistībā ar biodīzeļdegvielu un HVO tirgū, iespējams, tiek uztverta citādi nekā FAME, turklāt HVO ir atšķirīgs tirgus regulējums salīdzinājumā ar citām jurisdikcijām, piemēram, Apvienoto Karalisti un Amerikas Savienotajām Valstīm, atšķirīga muitas klasifikācija un ražojuma standarti, atšķirīgas fizikāli ķīmiskās īpašības, atšķirīgi galapatēriņa veidi, atšķirīgs ražošanas process un atšķirīga ietekme uz vidi.

(44)

Pirmkārt, Komisija norādīja, ka, nosakot ražojuma tvērumu, Komisija var ņemt vērā vairākus faktorus, to skaitā ražojumu fizikālās, tehniskās un ķīmiskās īpašības, to izmantošanu, savstarpējo aizstājamību, patērētāju uztveri, izplatīšanas kanālus, ražošanas procesu, ražošanas izmaksas un kvalitāti. Attiecīgi ražošanas procesa un ražojuma standartu atšķirības kā tādas nav būtiskas, lai noteiktu, vai ražojuma veidi ir viens ražojums.

(45)

Otrkārt, apgalvojums, ka attiecībā uz HVO nekad nav veikta ES tirdzniecības aizsardzības izmeklēšana saistībā ar biodīzeļdegvielu, šķietami ir pretrunā EcoCeres apgalvojumiem (16). Patiešām, Komisija norāda, ka gan iepriekšējās, gan pašreizējās ES izmeklēšanās par biodīzeļdegvielu ražojuma tvērumā ietilpst gāzeļļas, kas iegūtas nefosilas izcelsmes HVO sintēzes un/vai hidroapstrādes procesā. Izmeklēšanā, kas noslēdzās 2021. gadā, Komisija jau bija saņēmusi un izskatījusi HVO ražojuma izslēgšanas pieprasījumu, un tas tika noraidīts vairāku iemeslu dēļ (17).

(46)

Turpmākajos apsvērumos aplūkoti pārējie argumenti, kuru kopsavilkums sniegts 42. un 43. apsvērumā.

(47)

Attiecībā uz iespējami atšķirīgajām fizikālajām un ķīmiskajām pamatīpašībām Komisija iepriekšējās izmeklēšanās atzina, ka pastāv dažas FAME un HVO fizikālo un ķīmisko īpašību atšķirības, taču minētās atšķirības nebija tāda veida atšķirības, lai izslēgtu ražojumu (18).

(48)

Personas norādīja, ka HVO fizikālās un ķīmiskās īpašības ir tuvākas tradicionālās dīzeļdegvielas, nevis FAME, īpašībām un ka atšķiras HVO un FAME parastā zemākā filtrējamības temperatūra (“CFPP”) un citas īpašības (piemēram, blīvums un viskozitāte).

(49)

Tomēr tas nepadara HVO par citu ražojumu šīs izmeklēšanas vajadzībām. Gan HVO, gan FAME ir vairāki ražojumu veidi ar atšķirīgu CFPP, blīvuma un viskozitātes līmeni. Ir pieejami FAME ražojuma veidi ar tādu pašu CFPP līmeni kā konkrētiem HVO ražojuma veidiem (19). CCCMC norādīja uz labu HVO stabilitāti uzglabāšanas laikā salīdzinājumā ar FAME, taču arī tas nepadara HVO par citu ražojumu.

(50)

EcoCeres norādīja, ka FAME izejvielu izcelsme ir attiecināma uz pārtiku un kultūraugiem un ka šīs izejvielas atšķiras no izejvielām, ko izmanto otrās paaudzes biodīzeļdegvielas ražošanai, un tas padara FAME par būtiski atšķirīgu produktu.

(51)

Komisija tam nepiekrita un norādīja, ka izejvielu pašreizējā izmantošana ir atkarīga no likumdošanas izvēlēm, kas laika gaitā mainās. Turklāt daži FAME veidi ir izgatavoti no “atkritumiem”, piemēram, UCOME, taču būtībā nekas neliedz HVO ražošanā izmantot izejvielas, kas nav atkritumi.

(52)

Attiecībā uz visiem iespējamajiem atšķirīgajiem galalietojuma veidiem Komisija nesenā izmeklēšanā par tādu pašu ražojuma tvērumu jau noraidīja HVO ražojuma izslēgšanas pieprasījumu, jo bija konstatējusi, ka HVO un FAME ražojuma galalietojums ir vienāds (20) . Šajā izmeklēšanā Komisija konstatēja, ka Ķīnā ražotā HVO konkurē ar jebkuru Savienībā ražotu biodīzeļdegvielu. HVO var lietot visā Savienībā visu gadu – vai nu tīrā veidā, vai pirms lietošanas samaisot ar citām biodīzeļdegvielām , tāpat kā, piemēram, RME, kas ir FAME veids, ko izgatavo no rapšu sēklu eļļas un plaši ražo Savienībā. Tādējādi HVO ir savstarpēji aizstājama ar Savienībā ražotu biodīzeļdegvielu.

(53)

CCCMC apgalvoja, ka tīrā veidā izmanto tikai HVO. Tomēr gan FAME, gan HVO izmanto dzinējos tīrā veidā, un tādējādi šis apgalvojums ir atspēkots (21). Turklāt gan FAME, gan HVO var sajaukt ar fosilo dīzeļdegvielu (un citiem biodīzeļdegvielas veidiem), lai nodrošinātu optimālu degvielu konkrētajam transporta veidam un/vai gada periodam.

(54)

Izmeklēšanā tika konstatēts, ka jebkādas izcelsmes FAME un HVO ir ģenēriski ražojumi (fizikālo īpašību / specifikāciju ziņā), kas ir salīdzināmi no importētāja un tirgotāja viedokļa (22).

(55)

Visbeidzot, attiecībā uz galapatēriņu CCCMC arī apgalvoja, ka automobiļu ražotāji parasti dod priekšroku HVO, nevis FAME. Tomēr šis apgalvojums nebija pamatots, un lietas materiālos iekļautā informācija nevarēja to apstiprināt.

(56)

Attiecībā uz apgalvojumu, ka HVO tirgū uztver citādi nekā FAME, Komisija konstatēja, ka FAME un HVO pieder pie vienas vispārīgās kategorijas, proti, ilgtspējīgiem fosilās dīzeļdegvielas aizstājējiem, ko izmanto galvenokārt transporta nozarē. Tirgū FAME un HVO uzskata par dīzeļdzinējiem paredzētām ilgtspējīgām alternatīvām degvielām transporta nozarē. EcoCeres norādīja, ka sūdzības iesniedzēja un vairāku ražotāju tīmekļa vietnēs HVO sauc par “atjaunīgo dīzeļdegvielu”. Komisija norādīja, ka informācijai šādās tīmekļa vietnēs bija aprakstoši mērķi un tika nošķirti dažādi ražojuma veidi, taču minētā informācija nepamatoja secinājumu, ka šajā izmeklēšanā HVO ir cits ražojums.

(57)

Ņemot vērā visu iepriekš minēto, Komisija provizoriski izslēdza SAF no izmeklēšanas tvēruma un noraidīja visus pārējos apgalvojumus attiecībā uz ražojuma tvērumu. Tika konstatēts, ka visi Savienībā ražotās biodīzeļdegvielas veidi, uz kuriem attiecas šī izmeklēšana, tieši konkurē ar Ķīnā ražotu biodīzeļdegvielu. Turklāt, neraugoties uz iespējamām atšķirībām ražošanā izmantoto izejvielu ziņā vai ražošanas procesa atšķirībām, tiem visiem ir vienādas vai ļoti līdzīgas fizikālās, ķīmiskās un tehniskās pamatīpašības un tos izmanto vienādiem mērķiem. Izmeklējamā ražojuma iespējamās atšķirības nemaina tā pamata definīciju, īpašības vai to, kā dažādas personas to uztver. Jo īpaši no dīzeļdegvielas galalietotāja viedokļa nav nozīmes tam, vai pieejamais maisījums satur biodīzeļdegvielu, kas ražota no vienas konkrētas izejvielas vai īpašā ražošanas procesā. Visi biodīzeļdegvielas un biodīzeļdegvielas maisījumu veidi, uz kuriem attiecas šī izmeklēšana, ietilpst to tiesību aktu kopumā, kas attiecas uz energoefektivitāti, atjaunīgo enerģiju un alternatīvajām degvielām. Savienības biodīzeļdegvielas ražošanas nozare ražo visus biodīzeļdegvielas veidus, uz kuriem attiecas šī izmeklēšana.

(58)

Ņemot vērā izmeklēšanas sākumā pieejamos pietiekamos pierādījumus par to, ka attiecībā uz ĶTR pastāv nozīmīgi kropļojumi pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta nozīmē, Komisija, ievērojot pamatregulas 2. panta 6.a punktu, atzina par pareizu sākt izmeklēšanu par ražotājiem eksportētājiem no minētās valsts.

(59)

Tāpēc nolūkā savākt datus, kas nepieciešami, lai vēlāk varētu piemērot pamatregulas 2. panta 6.a punktu, Komisija paziņojumā par procedūras sākšanu aicināja visus ĶTR ražotājus eksportētājus sniegt informāciju par biodīzeļdegvielas ražošanā izmantotajiem izejresursiem. Attiecīgo informāciju iesniedza četrdesmit divi (42) ražotāji eksportētāji.

(60)

Lai iegūtu informāciju, ko Komisija uzskatīja par vajadzīgu izmeklēšanai attiecībā uz apgalvojumiem par nozīmīgajiem kropļojumiem, tā nosūtīja anketu ĶV. Paziņojuma par procedūras sākšanu 5.3.2. punktā Komisija arī aicināja visas ieinteresētās personas 37 dienu laikā no paziņojuma par procedūras sākšanu publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī darīt zināmu savu viedokli, iesniegt informāciju un sniegt apstiprinošus pierādījumus par pamatregulas 2. panta 6.a punkta piemērošanu.

(61)

No ĶV netika saņemtas atbildes uz anketas jautājumiem. Pēc tam Komisija informēja ĶV, ka tā izmantos pieejamos faktus pamatregulas 18. panta nozīmē, lai noteiktu, vai ĶTR pastāv nozīmīgi kropļojumi.

(62)

ĶV, CCCMC un Zhuoyue iesniedza informāciju par pamatregulas 2. panta 6.a punkta piemērošanu. Šīs piezīmes ir sīkāk aplūkotas 3.2.1.8. iedaļā.

(63)

Paziņojuma par procedūras sākšanu 5.3.2. punktā Komisija norādīja arī to, ka, ņemot vērā pieejamos pierādījumus, lai noteiktu normālo vērtību, kuras pamatā ir neizkropļotas cenas vai atsauces vērtības, attiecīga reprezentatīvā valsts saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunktu varētu būt Brazīlija. Bez tam Komisija norādīja, ka pārbaudīs citas iespējamas attiecīgas reprezentatīvās valstis saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunkta pirmajā ievilkumā noteiktajiem kritērijiem.

(64)

Komisija 2024. gada 7. martā ar paziņojumu lietas materiālos (“pirmais paziņojums”) informēja ieinteresētās personas par attiecīgajiem avotiem, ko tā plānoja izmantot normālās vērtības noteikšanai. Šajā paziņojumā Komisija uzskaitīja visus ražošanas faktorus, piemēram, izejvielas, darbaspēku un enerģiju, ko izmanto biodīzeļdegvielas ražošanā. Turklāt, pamatojoties uz kritērijiem, pēc kuriem izvēlas neizkropļotas cenas vai atsauces vērtības, Komisija noteica iespējamās reprezentatīvās valstis, proti, Brazīliju, Kolumbiju, Malaiziju un Taizemi. Komisija ņēma vērā arī informāciju par reprezentatīvās valsts izvēli, ko EcoCeres iesniedza, kad tika sākta izmeklēšana, saskaņā ar paziņojuma par procedūras sākšanu 5.3.2. punktu.

(65)

Komisija saņēma piezīmes par pirmo paziņojumu no sūdzības iesniedzēja un visiem trim izlasē iekļautajiem ražotājiem eksportētājiem.

(66)

Komisija 2024. gada 7. jūnijā izdeva otro paziņojumu (“otrais paziņojums”), kurā tā pievērsās par pirmo paziņojumu sniegtajām piezīmēm, kas izklāstītas tālāk 3.2.2.2.–3.2.2.4. iedaļā, un attiecīgi ņēma tās vērā turpmākā analīzē, kā arī izraugoties reprezentatīvo valsti.

(67)

Komisija otrajā paziņojumā informēja ieinteresētās personas par to, kurus attiecīgos avotus tā plāno izmantot normālās vērtības noteikšanai, izvēloties Malaiziju par reprezentatīvo valsti. Tā arī informēja ieinteresētās personas, ka noteiks pārdošanas, vispārējās un administratīvās izmaksas (“PVA izmaksas”) un peļņu, pamatojoties uz septiņu biodīzeļdegvielas ražotāju reprezentatīvajā valstī finanšu informāciju.

(68)

Komisija saņēma piezīmes par otro paziņojumu no EBB, Jiao, un Zhuoyue. Piezīmes ir sīkāk aplūkotas 3.2.2.2.–3.2.2.4. iedaļā turpmāk tekstā.

(69)

Pamatregulas 2. panta 1. punktā ir noteikts: “Normālo vērtību parasti nosaka, pamatojoties uz cenām, kādas eksportētājvalstī ir maksājuši vai maksās neatkarīgie klienti” .

(70)

Tomēr pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunktā noteikts: “Ja (..) tiek konstatēts, ka nav pareizi izmantot iekšzemes cenas un izmaksas eksportētājvalstī, jo minētajā valstī pastāv nozīmīgi kropļojumi b) apakšpunkta nozīmē, normālo vērtību nosaka, pamatojoties tikai un vienīgi uz ražošanas un pārdošanas izmaksām, kas atspoguļo neizkropļotas cenas vai atsauces vērtības”, un tā “ietver neizkropļotas un samērīgas administratīvās, pārdošanas un vispārējās izmaksas un peļņu” (“pārdošanas, vispārējās un administratīvās izmaksas” , turpmāk “PVA izmaksas”).

(71)

Kā sīkāk skaidrots tālāk tekstā, Komisija šajā izmeklēšanā secināja, ka, pamatojoties uz pieejamajiem pierādījumiem un ņemot vērā ĶV un ražotāju eksportētāju nesadarbošanos, bija pareizi piemērot pamatregulas 2. panta 6.a punktu.

(72)

Pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunktā ir teikts, ka “nozīmīgi kropļojumi ir kropļojumi, kas rodas, ja paziņotās cenas vai izmaksas, arī izejvielu un enerģijas izmaksas, nav noteiktas brīvā tirgus spēku ietekmē, jo tās ietekmē būtiska valdības iejaukšanās. Novērtējot to, vai pastāv nozīmīgi kropļojumi, cita starpā ņem vērā iespējamo ietekmi, kas var būt vienam vai vairākiem no turpmāk minētajiem faktoriem:

(73)

Tā kā pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunktā minētais saraksts nav kumulatīvs, nozīmīgu kropļojumu konstatēšanai nav jānorāda visi faktori. Turklāt, lai pierādītu, ka pastāv viens vai vairāki no sarakstā iekļautajiem faktoriem, var izmantot vienus un tos pašus faktu apstākļus.

(74)

Tomēr secinājumi par nozīmīgiem kropļojumiem pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunkta nozīmē ir jāizdara, pamatojoties uz visiem pieejamajiem pierādījumiem. Kopumā novērtējot, vai pastāv kropļojumi, var ņemt vērā arī vispārējo kontekstu un situāciju eksportētājvalstī, īpaši tad, ja saskaņā ar eksportētājvalsts ekonomikas un administratīvās struktūras pamatelementiem ir paredzēts, ka valdībai ir ievērojamas pilnvaras iejaukties ekonomikā tādā veidā, ka cenas un izmaksas netiek noteiktas brīvā tirgus spēku ietekmē.

(75)

Pamatregulas 2. panta 6.a punkta c) apakšpunktā ir teikts, ka tad, “ja Komisijai ir pamatotas norādes par to, ka konkrētā valstī vai minētās valsts konkrētā nozarē, iespējams, pastāv nozīmīgi kropļojumi, kas minēti b) apakšpunktā, un attiecīgā gadījumā – šīs regulas efektīvas piemērošanas nolūkā Komisija izstrādā, publisko un regulāri atjaunina ziņojumu par b) apakšpunktā minētajiem tirgus apstākļiem minētajā valstī vai nozarē” .

(76)

Saskaņā ar šo noteikumu Komisija publicēja ziņojumu par ĶTR (“ziņojums”) (23), kurā ietverti pierādījumi par būtisku valdības iejaukšanos daudzos ekonomikas līmeņos, to skaitā par konkrētiem daudzu būtisku ražošanas faktoru kropļojumiem (piemēram, ar zemi, enerģiju, kapitālu, izejvielām un darbaspēku saistītiem kropļojumiem), kā arī konkrētās nozarēs (piemēram, ķīmiskās rūpniecības nozarē). Sākot izmeklēšanu, ieinteresētās personas tika aicinātas atspēkot izmeklēšanas materiālos ietvertos pierādījumus, sniegt piezīmes par tiem vai papildināt tos. Procedūras sākšanas posmā ziņojums par ĶTR tika iekļauts izmeklēšanas lietas materiālos.

(77)

Sūdzības iesniedzējs atsaucās uz ziņojumā ietvertajiem pierādījumiem, kā arī uz Komisijas konstatējumiem nesenās izmeklēšanās (24), lai uzsvērtu turpmāk minēto kropļojumu nozīmi ES antidempinga procedūru kontekstā.

(78)

Sūdzības iesniedzējs arī papildināja ziņojumu ar attiecīgiem papildu pierādījumiem, piemēram, citu jurisdikciju iestāžu ziņojumiem. Piemēram, sūdzības iesniedzējs minēja, ka ASV Lauksaimniecības departaments 2023. gadā norādīja, ka “arī ĶTR pieņemtās politikas virzītās direktīvas ļāva valsts biodegvielu nozari daļēji izolēt no pasaules tirgus, ļaujot tai mazākā mērā reaģēt uz tirgus spēkiem” (25).

(79)

Turklāt sūdzības iesniedzējs atgādināja par turpmāk minētajiem elementiem, kas rada nozīmīgus kropļojumus.

(80)

Pirmkārt, biodīzeļdegvielas nozarē lielā mērā darbojas uzņēmumi, kuri pieder valsts iestādēm vai kuru darbību tās kontrolē, stratēģiski uzrauga vai sniedz tiem norādes. Piemēram, vienu no lielākajiem biodīzeļdegvielas ražotājiem Ķīnā Beijing Haixin Energy Technology Co., Ltd kontrolē valstij piederoši uzņēmumi, proti, Beijing Haixinzhi Low Carbon Technology Development un Beijing Haidian District State-owned Assets Investment Management Co., Ltd, kuriem pieder 35,22 % uzņēmuma akciju (26). 2022. gadā uzņēmuma biodīzeļdegvielas ražošana “iegāja masveida ražošanas posmā, un ražošanas, pārdošanas un drošības krājumu apjoms salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu ievērojami palielinājās”  (27).

(81)

ĶV uzrauga arī privātos biodīzeļdegvielas ražotājus un sniedz tiem norādes, un par to liecina turpmāk minētie elementi.

(82)

Valsts mērķus patiešām tiecas sasniegt arī privātais sektors. Piemēram, uzņēmums Longyan Zhuoyue New Energy Co., Ltd. (“Zhuoyue”), kas ir vēl viens liels Ķīnas biodīzeļdegvielas ražotājs, savā tīmekļa vietnē apgalvo, ka “ir sekmīgi īstenojis vairākas nozīmīgas programmas, to skaitā Valsts svarīgo jauno ražojumu plānu, Valsts augsto tehnoloģijas lāpas plānu, Valsts desmito piecgades zinātnes un tehnoloģiju pētniecības plānu, Valsts vienpadsmito piecgades zinātnes un tehnoloģiju atbalsta programmu un Valsts divdesmito piecgades zinātnes un tehnoloģiju pētniecības programmu”.

(83)

Otrkārt, valsts klātbūtne biodīzeļdegvielas ražošanas uzņēmumos ļauj iestādēm iejaukties attiecībā uz cenām un/vai izmaksām. Sūdzības iesniedzējs konstatēja, ka biodīzeļdegvielas ražošanas nozarē iesaistītajos uzņēmumos pārklājas vadības amati un Ķīnas Komunistiskās partijas (“ĶKP”) piederība / partijas funkcijas: piemēram, Sanju Environmental Protection ģenerāldirektors ir ĶKP biedrs, savukārt vairāki Haixin Energy Technology Direktoru padomes locekļi, kā arī ģenerāldirektors un direktors ir saistīti ar ĶKP un stingri ievēro tās principus. Zhejiang Jiaao Enprotech Stock Co. Ltd. ģenerāldirektors un priekšsēdētājs ir Ķīnas Tautas politiskās konsultatīvās konferences loceklis.

(84)

Treškārt, ĶV īsteno diskriminējošu valsts politiku vai pasākumus, dodot priekšroku iekšzemes piegādātājiem vai citādi ietekmējot brīvā tirgus spēkus, jo īpaši provinču līmenī. Piemēram, Šanhaja ir ieviesusi pasākumus, lai veicinātu biodīzeļdegvielas ražošanu no pārtikas eļļas un tauku atkritumiem un tās izmantošanu.

(85)

Sūdzības iesniedzējs arī norādīja, ka cenu un izmaksu kropļojumi pastāv arī enerģētikas nozarē: galvenais enerģijas avots Ķīnā ir ogles, un līdz ar to biodīzeļdegvielas ražošanā izmantotā enerģija Ķīnā, visticamāk, arī tiek iegūta, izmantojot ogles. Kā aprakstīts ziņojumā, ogļu un elektroenerģijas cenas kontrolē valsts (29).

(86)

Sūdzības iesniedzējs arī konstatēja, ka attiecīgā ražojuma nozare gūst labumu no vairākām rīcībpolitikām nodokļu jomā. Ķīna ir ieviesusi PVN atmaksas politiku, kas ļauj biodīzeļdegvielas ražotājiem saņemt PVN atlaidi 70 % apmērā, ja biodīzeļdegvielu ražo no izmantotiem dzīvnieku taukiem un augu eļļām. Piemēram, 2023. gadā Zhejiang Dongjiang Energy Technology Co laikposmā no 2022. gada decembra līdz 2023. gada martam saņēma aptuveni 12 miljonus CNY (1,54 miljoni EUR), jo tika piemērota nodokļu atlaide. Uzņēmums ziņoja, ka “iepriekš minētā summa pēdējā fiskālajā gadā pārsniedz 10 % no uzņēmuma revidētās neto peļņas”  (30).

(87)

Turklāt Ķīnas biodīzeļdegvielas ražotāji saņem 90 % atlaidi ar nodokli apliekamajiem ienākumiem no attiecīgajiem ražojumiem.

(88)

Ceturtkārt, līdzīgi kā jebkuru citu Ķīnas ekonomikas nozari, biodīzeļdegvielas nozari ietekmē kropļojumi, ko rada Ķīnas bankrota, uzņēmumu un īpašuma tiesību noteikumu diskriminējoša piemērošana vai neatbilstīga izpilde. Sūdzības iesniedzējs atsaucās uz ziņojumu (31) un nesenajām Komisijas veiktajām izmeklēšanām un arī norādīja, ka bankrota jomā ĶV iejaucas biržā kotēto uzņēmumu reorganizācijā, liedzot pienācīgi īstenot bankrota tiesību aktus (32).

(89)

Piektkārt, kā Komisija norādījusi iepriekšējās tirdzniecības aizsardzības izmeklēšanās, algu izmaksas attiecīgā ražojuma nozarē ir izkropļotas (33). Patiesi, uz tirgu balstīta algu sistēma ĶTR nevar pilnībā attīstīties, jo tiek ierobežotas darba ņēmēju un darba devēju tiesības uz kolektīvu organizāciju.

(90)

Sestkārt, biodīzeļdegvielas ražotājiem ir piekļuve finansējumam, ko piešķir iestādes, kuras īsteno valsts politikas mērķus vai kuru darbība citādi ir atkarīga no valsts. Iepriekšējās tirdzniecības aizsardzības izmeklēšanās Komisija patiešām uzsvēra valstij piederošo banku spēcīgo pozīciju, – tās piešķir piekļuvi finansējumam, pamatojoties uz valsts ekonomikas un sociālo politiku, nevis uz tirgus apsvērumiem. Turklāt parasti bankas ir saistītas ar Ķīnas valsti, izmantojot personiskas attiecības, un augstākā līmeņa vadītājus galu galā ieceļ ĶKP (34).

(91)

Visbeidzot, sūdzības iesniedzējs apgalvoja, ka biodīzeļdegvielas nozarē pastāv nozīmīgi kropļojumi pamatregulas 2. panta 6.a punkta nozīmē.

(92)

Komisija pārbaudīja, vai, ņemot vērā to, ka pastāv nozīmīgi kropļojumi pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta nozīmē, bija pareizi izmantot iekšzemes cenas un izmaksas Ķīnā. Komisija to darīja, pamatojoties uz lietas materiālos pieejamajiem pierādījumiem. Lietas materiālos iekļautie pierādījumi ietvēra pierādījumus, kas iekļauti ziņojumā, kā arī tā atjauninātajā versijā (“atjauninātais ziņojums”) (35), kura pamatā ir publiski pieejami avoti.

(93)

Minētajā analīzē tika pārbaudīta valdības būtiskā iejaukšanās Ķīnas ekonomikā kopumā, kā arī tika aplūkota konkrētā tirgus situācija attiecīgajā nozarē, kas ietver attiecīgo ražojumu. Komisija šos pierādījumus papildināja ar savu pētījumu par dažādiem kritērijiem, kas ir būtiski, lai apstiprinātu nozīmīgu kropļojumu pastāvēšanu Ķīnā.

(94)

Ķīnas ekonomikas sistēmas pamatā ir “sociālistiskās tirgus ekonomikas” koncepcija. Minētā koncepcija ir ietverta Ķīnas konstitūcijā un nosaka ĶTR ekonomisko pārvaldību. Pamatprincips ir “ražošanas līdzekļu sociālistiskais sabiedriskais īpašums, t. i., visas tautas īpašums un darbaļaužu kopīpašums”  (36).

(95)

Valsts īpašumā esošā ekonomika ir “valsts ekonomikas vadošais spēks” , un valstij ir pienākums “nodrošināt tās nostiprināšanu un izaugsmi”  (37). Tādējādi Ķīnas ekonomikas kopējā struktūra ne tikai ļauj valdībai būtiski iejaukties ekonomikā, bet arī tieši pilnvaro šādi iejaukties. Ideja par sabiedriskā īpašuma pārākumu pār privāto īpašumu aptver visu tiesību sistēmu, un visos galvenajos tiesību aktos ir uzsvērts, ka tas ir vispārējs princips.

(96)

Ķīnas īpašuma tiesības ir lielisks piemērs: tās attiecas uz sociālisma pirmo fāzi un tajās valstij ir uzticēts atbalstīt pamata ekonomikas sistēmu, kurā dominē sabiedriskais īpašums. Tiek pieļauti citi īpašuma veidi – likums ļauj tiem attīstīties līdztekus valsts īpašumam (38).

(97)

Turklāt saskaņā ar attiecīgajiem Ķīnas tiesību aktiem sociālistiskā tirgus ekonomika attīstās ĶKP vadībā. Ikvienā līmenī (juridiskajā, institucionālajā, personīgajā) Ķīnas valsts un ĶKP struktūras ir savstarpēji savijušās, veidojot visaptverošu struktūru, kurā nav atšķirama ĶKP un valsts loma.

(98)

Pēc tam kad 2018. gada martā tika grozīta Ķīnas konstitūcija, ĶKP vadošā loma kļuva vēl ievērojamāka, jo tā tika vēlreiz apstiprināta konstitūcijas 1. panta tekstā.

(99)

Minētajā noteikumā aiz jau esošā pirmā teikuma “Sociālistiskā sistēma ir Ķīnas Tautas Republikas pamatsistēma,” tika iekļauts jauns otrais teikums: “Noteicošā iezīme Ķīnai raksturīgajā sociālismā ir Ķīnas Komunistiskās partijas vadošā loma”. (39) Tas ilustrē neapstrīdamo un aizvien pieaugošo ĶKP kontroli pār Ķīnas ekonomikas sistēmu.

(100)

Šāda vadošā loma un kontrole ir raksturīga Ķīnas sistēmai, un tā ir ievērojami spēcīgāka, nekā ierasts citās valstīs, kurās valdība īsteno vispārēju makroekonomisko kontroli, kuras satvarā darbojas brīvā tirgus spēki.

(101)

Lai sasniegtu mērķus, kas sakrīt ar ĶKP noteikto politisko darba kārtību, nevis atbilst dominējošajiem ekonomikas apstākļiem brīvā tirgū, Ķīnas valsts īsteno uz intervenci balstītu ekonomikas politiku (40). Ķīnas iestāžu izmantotie intervences ekonomiskie instrumenti ir daudzveidīgi un ietver rūpniecības plānošanas sistēmu, finanšu sistēmu, kā arī normatīvās vides līmeni.

(102)

Pirmkārt, vispārējās administratīvās kontroles līmenī Ķīnas ekonomikas virzību reglamentē sarežģīta rūpniecības plānošanas sistēma, kas ietekmē visu saimniecisko darbību valstī. Minēto plānu kopums aptver plašu un sarežģītu sektoru un pārnozaru politikas jomu matricu un visus valdības līmeņus.

(103)

Provinču līmeņa plāni ir detalizēti, savukārt valsts plānos izvirzīti plašāki mērķrādītāji. Turklāt plānos ir precizēti līdzekļi, kā atbalstīt attiecīgās nozares/sektorus, kā arī termiņi, kuros mērķi ir jāsasniedz. Atsevišķos plānos joprojām ir skaidri formulēti mērķrādītāji attiecībā uz izlaidi.

(104)

Minētajos plānos atbilstoši valdības prioritātēm kā (pozitīvas vai negatīvas) prioritātes tiek izceltas atsevišķi rūpniecības sektori un/vai projekti un tiem tiek izvirzīti konkrēti attīstības mērķi (rūpniecības modernizācija, darbības izvēršana starptautiskā mērogā utt.).

(105)

Gan privātā, gan valsts īpašumā esošiem ekonomikas dalībniekiem ir faktiski jāpielāgo sava saimnieciskā darbība plānošanas sistēmas noteiktajai realitātei. Tas skaidrojams ne tikai ar to, ka plāni ir saistoši, bet arī ar to, ka attiecīgās Ķīnas iestādes visos valdības līmeņos ievēro plānu sistēmu un attiecīgi izmanto tām piešķirtās pilnvaras, tādējādi mudinot ekonomikas dalībniekus ievērot plānos noteiktās prioritātes (41).

(106)

Otrkārt, finanšu resursu piešķiršanas līmenī Ķīnas finanšu sistēmā dominē valstij piederošas komercbankas un valsts bankas. Veidojot un īstenojot savu aizdevumu politiku, šīm bankām ir jāpielāgojas valdības rūpniecības politikas mērķiem, nevis primāri jānovērtē konkrētā projekta ekonomiskais izdevīgums (42).

(107)

Tas attiecas arī uz citiem Ķīnas finanšu sistēmas komponentiem, piemēram, akciju tirgiem, parādzīmju tirgiem, privātā kapitāla tirgiem u. c. Turklāt minētie finanšu nozares segmenti institucionāli un darbības ziņā ir veidoti nevis tā, lai nodrošinātu finanšu tirgu maksimāli efektīvu darbību, bet gan tā, lai nodrošinātu kontroli un iespēju valstij un ĶKP iejaukties (43).

(108)

Treškārt, normatīvās vides līmenī valsts iejaukšanās ekonomikā notiek vairākos veidos. Piemēram, publiskā iepirkuma noteikumus regulāri izmanto, lai sasniegtu politikas mērķus, nevis ekonomisko efektivitāti, tādējādi apdraudot uz tirgu balstītus principus šajā jomā. Piemērojamie tiesību akti konkrēti paredz, ka publiskā iepirkuma uzdevums ir veicināt valsts politikā izvirzīto mērķu sasniegšanu. Tomēr šo mērķu būtība nav definēta, tādējādi lēmumu pieņemšanas struktūrām tiek dota liela rīcības brīvība (44).

(109)

Līdzīgi ir ieguldījumu jomā, kur ĶV saglabā nozīmīgu kontroli un ietekmi gan pār valsts, gan pār privāto ieguldījumu objektu un apjomu. Ieguldījumu izvērtēšanu, kā arī dažādus stimulus, ierobežojumus un aizliegumus, kas saistīti ar ieguldījumiem, iestādes izmanto par nozīmīgu instrumentu tādu rūpniecības politikas mērķu atbalstam kā, piemēram, valsts kontroles saglabāšana nozīmīgajos sektoros vai iekšzemes rūpniecības stiprināšana (45).

(110)

Kopumā Ķīnas ekonomikas modelis ir balstīts uz noteiktām pamataksiomām, kuras paredz un veicina valdības iejaukšanos dažādos veidos. Šāda būtiska valdības iejaukšanās ir pretrunā brīvai tirgus spēku darbībai un tādējādi kropļo resursu efektīvu sadali, kas atbilstu tirgus principiem (46).

(111)

Ķīnas ekonomikā būtiskākā daļa ir uzņēmumi, kuri ir valsts īpašumā, kuru darbību tā kontrolē un/vai stratēģiski uzrauga vai kuriem sniedz norādes.

(112)

ĶV un ĶKP uztur struktūras, kas nodrošina to pastāvīgu ietekmi uzņēmumos, jo īpaši valstij piederošos uzņēmumos (“VPU”). Valsts (un daudzējādā ziņā arī ĶKP) ne tikai aktīvi formulē un pārrauga vispārējās ekonomikas politikas īstenošanu atsevišķos VPU, bet arī pastāv uz tiesībām piedalīties lēmumu pieņemšanā par to darbību. Parasti tas tiek darīts, veicot darbinieku rotāciju starp valdības iestādēm un VPU, nodrošinot partijas biedru klātbūtni VPU izpildstruktūrās un partijas pirmorganizāciju klātbūtni uzņēmumos, kā arī veidojot VPU korporatīvo struktūru. Savukārt VPU saņem pretī īpašu statusu Ķīnas ekonomikā, kas ietver virkni ekonomisku ieguvumu, jo īpaši aizsardzību pret konkurenci un preferenciālu piekļuvi attiecīgiem izejresursiem, ieskaitot finansējumu (47).

(113)

Tomēr ĶKP iejaukšanās darbības lēmumu pieņemšanā ir kļuvusi par normu ne tikai VPU, bet arī privātos uzņēmumos (48), un ĶKP uzņemas vadošo lomu gandrīz visos valsts ekonomikas aspektos. Valsts ietekme, ko rada ĶKP struktūras uzņēmumos, faktiski noved pie tā, ka ekonomikas dalībnieki ir valdības kontrolē un stratēģiskā uzraudzībā, ņemot vērā to, cik lielā mērā ĶTR ir savstarpēji saaugušas valsts un partijas struktūras.

(114)

Attiecīgā ražojuma nozari galvenokārt apkalpo VPU un privāti uzņēmumi. Piemēram, China Petrochemical Corp (“Sinopec”) pilnībā pieder valstij (49), savukārt Zhuoyue (50) un Zhejiang Jiaao Enprotech Stock Co., Ltd. (“Jiaao”) (51) ir privāti uzņēmumi. Arī vienā no galvenajiem attiecīgā ražojuma ražotājiem – Beijing Haixin Energy Technology, kas iepriekš bija zināms ar nosaukumu Beijing Sanju Enviromental Protection and New Materials (“Haixin”) (52) – ievērojama kapitāla daļa, proti, 35,22 %, pieder valstij (53).

(115)

ĶV sniedz norādījumus uzņēmumiem, nosakot arī konkrētus nozares mērķus. Piemēram, 2023. gadā VEP izdeva paziņojumu par izmēģinājuma demonstrējumu organizēšanu un veikšanu biodīzeļdegvielas popularizēšanai un izmantošanai (“paziņojums”) (54), kas tieši attiecas uz attiecīgā ražojuma nozari, tiecoties “paplašināt iekšzemē saražotās biodīzeļdegvielas izmantošanas iespējas, izpētīt un pieņemt replicējamu un paplašināmu politikas sistēmu un attīstības plānu, pakāpeniski panākt demonstrējumu ietekmi un apmēru un uzkrāt pieredzi zaļo šķidro degvielu, piemēram, biodīzeļdegvielas popularizēšanas un izmantošanas pastāvīgai izvēršanai”  (55). Paziņojumā arī norādīts, kā iepriekš minētie mērķi būtu jāsasniedz: “Pamatojoties uz biodīzeļdegvielas nozares, kā arī tās ražošanas un patēriņa pašreizējo attīstības līmeni, visu līmeņu valdības un citas struktūras, kuras piesakās izmēģinājuma demonstrējumiem, var izvēlēties vienu vai vairākas no turpmāk minētajām metodēm izmēģinājuma demonstrējumu veikšanai biodīzeļdegvielas popularizēšanas un izmantošanas veicināšanai, ņemot vērā vietējos apstākļus. Vienlaikus vietējās pašvaldības tiek mudinātas radoši īstenot izmēģinājuma demonstrācijas citos veidos. (..) I Organizēšana un ziņošana Attiecīgo provinču (autonomo reģionu un pašvaldību centrālās valdības tiešā pakļautībā) attīstības un reformu komisijām un enerģētikas birojiem, neatkarīgi plānotu pilsētu attīstības un reformu komisijām un enerģētikas birojiem, Pekinas Pašvaldības pilsētvides pārvaldības komisijai un attiecīgajiem enerģētikas uzņēmumiem būtu jāpievērš uzmanība biodīzeļdegvielas popularizēšanai un izmantošanai un aktīvi jārīkojas, lai administratīvā reģiona pilsētas, pašvaldības (rajoni) un attiecīgie uzņēmumi pieteiktos izmēģinājuma demonstrējumiem, lai popularizētu un izmantotu biodīzeļdegvielu. (..) III Norādījumi par izveidi Mūsu birojs sniegs vispārīgus norādījumus par izmēģinājuma demonstrējumu zonu izveidi un biodīzeļdegvielas popularizēšanas un izmantošanas projektu izstrādi Provinču vadošajām kompetentajām struktūrvienībām būtu jāsadarbojas ar vietējo pašvaldību attiecīgajām struktūrām, lai uzlabotu norādījumus un atbalstu izmēģinājuma demonstrāciju veikšanai biodīzeļdegvielas popularizēšanas un izmantošanas nolūkā to jurisdikcijā, kā arī jāveic saistīto problēmu risināšanas koordinēšana. (..) V Politikas atbalsts Mūsu biroja prioritāte būs atbalstīt piemērotus izmēģinājuma demonstrējumu projektus vidēja termiņa un ilgtermiņa projektu segmentā ražošanas nozarē un aktīvi veicināt oglekļa emisiju samazināšanas metodiku biodīzeļdegvielas ražošanas nozarē, veicināt biodīzeļdegvielas iekļaušanu valsts sertificētajā brīvprātīgajā emisiju samazināšanas (CCER) mehānismā un paātrināt biodīzeļdegvielas ekoloģiskās vērtības palielināšanu (56) .”

(116)

Līdzīgi arī Valsts attīstības un reformu komisija (“VARK”) 2023. gadā izdeva Vadošo atzinumu par zaļo inovāciju veicināšanu un rafinēšanas nozares augsta līmeņa attīstību, kurā aktīvi tiek veicināta “šķidrās degvielas, piemēram, biodīzeļdegvielas un ilgtspējīgas aviācijas degvielas, ražošana no biomasas, kā galveno izejvielu izmantojot tauku atkritumus” (57).

(117)

Valdības kontroli un politikas uzraudzību var novērot arī attiecīgo nozares apvienību līmenī (58).

(118)

Piemēram, Ķīnas Naftas un ķīmiskās rūpniecības federācijas (“CPCIF”) (59) statūtu 3. pantā ir noteikts, ka CPPIF“izveido Ķīnas Komunistiskās partijas organizāciju, īsteno partijas darbības un nodrošina partijas organizācijas darbībai nepieciešamos apstākļus” un “piekrīt profesionālajai virzībai, uzraudzībai un vadībai, ko veic par reģistrāciju un vadību atbildīgās struktūras, par partijas veidošanu atbildīgās struktūras, kā arī par nozares vadību atbildīgās attiecīgās administratīvās struktūrvienības” (60).

(119)

CPCIF ir izveidojusi Bioķīmijas rūpniecības un biomasas enerģijas komiteju, kuras mērķi ir šādi:

(120)

Sinopec ir viens no CPCIF biedriem (62).

(121)

Ķīnas Rūpniecības attīstības veicināšanas apvienības Biomasas enerģijas nozares filiāle (“BEIB”) (63) saskaņā ar tās dokumenta “Pārvaldības pasākumi” 4. pantu tiecas “organizēt biomasas enerģijas nozari, lai īstenotu valsts jaunās enerģētikas un biomasas enerģijas attīstības stratēģijas, plānus un politiku saskaņā ar valsts enerģētikas, vides aizsardzības un mūsdienu lauksaimniecības attīstības prasībām, stiprinātu biomasas enerģijas nozares pašvadību un uzlabotu rūpniecības attīstības līmeni” (64).

(122)

Tādējādi privātīpašumā esošiem ražotājiem attiecīgā ražojuma ražošanas nozarē ir liegts darboties tirgus apstākļos. Gan valsts, gan privātie uzņēmumi nozarē ir pakļauti politiskai uzraudzībai un norādījumiem.

(123)

Būdama klātesoša uzņēmumos, ĶV spēj ietekmēt cenas un izmaksas. ĶKP pirmorganizācijas gan valsts, gan privātos uzņēmumos ir nozīmīgs kanāls, pa kuru valsts var iejaukties darījumdarbības lēmumu pieņemšanā.

(124)

Saskaņā ar Ķīnas uzņēmumu tiesībām ĶKP organizācija ir jāizveido ikvienā uzņēmumā (ar vismaz trim ĶKP biedriem, kā noteikts ĶKP konstitūcijā (65)) un uzņēmums nodrošina partijas organizācijas darbībai vajadzīgos apstākļus.

(125)

Izrādās, ka iepriekš šī prasība ne vienmēr ir tikusi ievērota vai stingri izpildīta. Tomēr vismaz kopš 2016. gada ĶKP saskaņā ar politikas principu ir pastiprinājusi savas prasības kontrolēt uzņēmējdarbības lēmumus uzņēmumos (66), arī izdarot spiedienu uz privātiem uzņēmumiem izvirzīt priekšplānā “patriotismu” un ievērot partijas disciplīnu (67).

(126)

Ir ziņots, ka jau 2017. gadā partijas šūnas pastāvēja 70 % no aptuveni 1,86 miljoniem privātu sabiedrību, un pieaug spiediens, lai galavārds, pieņemot uzņēmējdarbības lēmumus attiecīgajās sabiedrībās, būtu ĶKP organizācijām (68). Minētie noteikumi ir vispārēji piemērojami visā Ķīnas ekonomikā – visās nozarēs, arī attiecīgā ražojuma ražotājiem un to izejresursu piegādātājiem.

(127)

Turklāt 2020. gada 15. septembrī tika publicēts dokuments “Centrālās komitejas Galvenā biroja Pamatnostādnes par aktīvāku privātā sektora darbu vienotajā frontē ceļā uz jauno laikmetu” (“pamatnostādnes”) (69), kurā vēl vairāk paplašināta privātajos uzņēmumos izveidoto partijas komiteju loma.

(128)

Pamatnostādņu II.4. iedaļā ir teikts: “Mums jāceļ partijas kopējās spējas vadīt privātā sektora darbu vienotajā frontē un šajā jomā efektīvi jāveic aktīvāks darbs”; to III.6. iedaļā ir teikts: “Mums vēl aktīvāk jāīsteno partijas attīstības pasākumi privātos uzņēmumos un jānodrošina, lai partijas pirmorganizācijas varētu efektīvi izpildīt savus uzdevumus kā partijas posteņi un partijas biedri varētu darboties kā līderi un pionieri” . Tādējādi pamatnostādnēs ir uzsvērta ĶKP nozīme uzņēmumos un citās privātā sektora struktūrās un tiek mēģināts šo nozīmi palielināt (70).

(129)

Izmeklēšana ir apstiprinājusi, ka biodīzeļdegvielas ražošanas nozarē bieži vien pārklājas vadības un ĶKP piederības / partijas funkcijas. Piemēram, vairāki Haixin direktori, kā arī ģenerāldirektors un ģenerāldirektora vietnieks ir ĶKP biedri (71).

(130)

Tāpat pašreizējais Jiaao direktors un ģenerāldirektora vietnieks ir pārstāvis Džedzjanas provinces Jiaxing pilsētas 14. Tautas kongresā (72). Turklāt 2023. gada informācija parāda, kā partijas filiāle uzņēmumā tieši iejaucās darbības lēmumu pieņemšanā: “Filiāles pārstāvji 2023. gadā apmeklēja 100 % uzņēmuma akcionāru, valdes un uzraudzības padomes sanāksmju un piedalījās 100 % galveno lēmumu pieņemšanā. Filiāle garantē zinātnisko atbalstu uzņēmuma vadībai lēmumu pieņemšanā” (73).

(131)

Turklāt daudzi Sinopec augstākā līmeņa vadītāji ir ĶKP biedri, to skaitā vairāki direktori un uzņēmuma priekšsēdētājs. Piemēram, Sinopec priekšsēdētājs ir arī partijas organizācijas sekretārs (74). Grupas partijas struktūras ir iesaistītas daudzos ikdienas uzņēmējdarbības aspektos, piemēram, uzņēmuma pārvaldības stiprināšanā: “visi priekšlikumi, kas iesniegti valdei izskatīšanai, piemēram, par pārstrādes un ķīmijas uzņēmumu pārveidi un modernizāciju un rīcības plānu par oglekļa emisiju maksimumu, tiek pieņemti un īstenoti pienācīgi un efektīvi, nodrošinot atbilstību partijas grupas vadošajai lomai , kā arī nodrošinot, ka direktoru padome un vadības grupa veic savus pienākumus saskaņā ar tiesību aktiem un statūtiem” (75).

(132)

Valsts klātbūtne un iejaukšanās finanšu tirgos tāpat kā izejvielu un izejresursu nodrošināšanā kropļo tirgu vēl vairāk (76). Tādējādi valsts klātbūtne biodīzeļdegvielas un citu nozaru (piem., finanšu un izejresursu nozaru) uzņēmumos ļauj ĶV iejaukties jautājumos par cenām un izmaksām.

(133)

Ķīnas ekonomikas virzienu lielā mērā nosaka komplicēta plānošanas sistēma, kurā noteiktas prioritātes un izvirzīti mērķi, kam jābūt centrālās, provinču un vietējās valdības uzmanības centrā. Attiecīgi plāni ir visos valdības līmeņos, un tie aptver praktiski visas ekonomikas nozares. Ar plānošanas instrumentiem noteiktie mērķi ir saistoši, un iestādes katrā pārvaldības līmenī uzrauga, kā attiecīgais zemākais valdības līmenis īsteno plānus.

(134)

Kopumā plānošanas sistēma ĶTR nodrošina, ka resursi tiek virzīti tām nozarēm, kuras valdība atzinusi par stratēģiskām vai citādi politiski nozīmīgām, nevis tiek sadalīti atbilstoši tirgus spēkiem (77).

(135)

Ķīnas iestādes ir ieviesušas vairākus rīcībpolitikas virzienus, kas virza attiecīgā ražojuma ražošanas nozares darbību.

(136)

Piemēram, bioekonomikas attīstības 14. piecgades plānā (78) ir noteikti šādi mērķi: “mērķtiecīgi atlasīt, veicināt un izmantot jaunas šķirnes eļļas ieguves un uz energoresursu ieguvi vērstas mežsaimniecības nozarē ar augstu ražīgumu, augstu noturību un strauju augšanu, būvēt bioenerģijas kompleksus atbilstīgi vietējiem apstākļiem, stiprināt inovācijas termoķīmisko tehnoloģiju jomā un veicināt augstas efektivitātes un zemu izmaksu bioenerģijas izmantošanu. Veidot no celulozes iegūta etanola, biodīzeļdegvielas un biogāzes ražošanas demonstrāciju objektus pilsētās un lauku apvidos ar lielu organisko atkritumu koncentrāciju (..). Īstenot biodīzeļdegvielas veicināšanas izmēģinājuma projektus teritorijās, kurās apstākļi pieļauj un sekmē aviācijas biodegvielas izmantošanas demonstrācijas un izmantošanu (79).”

(137)

Turklāt saskaņā ar 14. piecgades plānu (“PP”) par atjaunīgo enerģiju (80) ĶV “atbalstīs progresīvu tehnoloģisko iekārtu pētniecību, izstrādi un izvēršanu biodīzeļdegvielas un sintētiskās petrolejas ražošanas nozarēs” (81), kā arī “turpinās veicināt tīru šķidro degvielu, piemēram, etanola un biodīzeļdegvielas, komerciālos lietojumus un, pamatojoties uz zinātniskiem pētījumiem par elektroenerģijas ražošanu un drošumu, mēs paplašināsim benzīna un dīzeļdegvielas izmantošanu lielas noslodzes transportlīdzekļos, gaisa kuģos un kuģos” (82).

(138)

14. PP par zinātnes un tehnoloģiju inovācijām enerģētikas jomā (83) mērķis ir “izveidot tehnisku sistēmu, lai efektīvi sintezētu/pārveidotu biomasu par izejvielām transporta degvielu / mazoglekļa produktu ražošanai. Demonstrācija un testēšana: izstrādāt un demonstrēt virkni tehnoloģiju, piemēram, dažādu biomasas izejvielu efektīvu pārveidošanu etanolā, termisku pārveidošanu smagās eļļas ražošanai un eļļu nepārtrauktu termoķīmisku pārveidošanu, lai ražotu biodīzeļdegvielu” (84), kā arī “īstenot bioloģisko šķidro degvielu, piemēram, biodegvielas etanola, biodīzeļdegvielas, biodegvielas (..) projektu demonstrējumus” (85).

(139)

Rūpniecības strukturālo pielāgojumu ievirzes katalogs (“Ievirzes katalogs”) tieši attiecas uz attiecīgā ražojuma nozari, atzīstot to par atbalstāmo nozari, savukārt projekti, kuru ietvaros no augu eļļas ražo biodegvielu un kuri neatbilst valsts plāniem un rūpniecības politikai, ir ierobežotā mērā īstenojami projekti (86).

(140)

Attiecīgais ražojums saņem arī atbalstu nodokļu jomā. Pirmkārt, biodīzeļdegvielas izejvielas ir iekļautas Vispusīgi izmantojamu produktu un pakalpojumu, kam piemēro preferenciālu PVN likmi, kataloga 2022. gada izdevumā, un tām ir noteikta 70 % nodokļu atmaksas likme (87). Otrkārt, attiecīgajam ražojumam nepiemēro arī patēriņa nodokli (88), ja tas atbilst šādiem nosacījumiem: “1) dzīvnieku un augu izcelsmes eļļas atkritumu īpatsvars ražošanas izejvielās nav mazāks par 70 %; 2) saražotā tīrā biodīzeļdegviela atbilst valsts standartam “dīzeļdzinēja degvielas maisījuma biodīzeļdegviela (BD100)” ”  (89). Treškārt, uzņēmumiem tiek piemērota 90 % atlaide ar nodokli apliekamajam ienākumam no biodīzeļdegvielas ražošanas, ja kā galvenās izejvielas izmanto resursus, kas noteikti Uzņēmumu ienākuma nodokļa atvieglojumu katalogā resursu pilnvērtīgai izmantošanai (“Uzņēmumu ienākuma nodokļa atvieglojumu katalogs”) (90). Konkrētāk, Uzņēmumu ienākuma nodokļa stimulu katalogs reglamentē, kā tiek ražota biodīzeļdegviela un rūpniecisko eļļu maisījums, ko iegūst no eļļas atkritumu biomasas un ziežeļļas atkritumiem, paredzot šādus nosacījumus: “1) vairāk nekā 90 % no produkta izejvielām iegūst no uzskaitītajiem resursiem; 2) produkts atbilst valsts un rūpniecības standartiem”  (91) .

(141)

Provinces līmenī saskaņā ar Dzjansu 14. piecgades plānu par ķīmijas rūpniecības progresīvu attīstību (92) valdības iestādes ir paredzējušas nozares rūpniecības struktūru veidot šādi: “veicināt aizstāšanu ar nefosiliem energoresursiem un likt uzsvaru uz biodīzeļdegvielu, no atkritumiem iegūtas degvielas un citu energoresursu plaša mēroga izmantošanu galvenajās nozarēs” (93).

(142)

Biodīzeļdegvielas nozari lielā mērā atbalsta arī Šanhajas pašvaldība. 2021. gada Šanhajas pasākumi tieši attiecas uz attiecīgā ražojuma nozari (sk. arī 84. apsvērumu). Piemēram, tie paredz cenas veidošanas mehānismu: “B5 biodīzeļdegvielas sagatavošanas un pārdošanas uzņēmumi no realizācijas uzņēmumiem iepērk BD100 biodīzeļdegvielu par 0# dīzeļdegvielas vairumtirdzniecības cenu, ko paziņo pilsētas cenu noteikšanas departaments (0# dīzeļdegvielas vairumtirdzniecības cena ir augstākā publicētā mazumtirdzniecības cena, no kuras atņem 300 CNY/t, tas pats turpmāk) (..) Ja 0# dīzeļdegvielas vairumtirdzniecības cena ir zemāka par 6 000 CNY/t, pašvaldības fiskālie fondi subsidē realizācijas uzņēmumam daļu, kas zemāka par 6 000 CNY/t. Ja tiek piešķirtas ārkārtas subsīdijas, realizācijas uzņēmumiem būtu jāiepērk priekšattīrītā eļļa par cenu, kas nav zemāka par 3 600 CNY/t” (94). Turklāt tie reglamentē finansiālā atbalsta politiku: “pašvaldību finansējums nodrošina līdzekļus, lai subsidētu B5 biodīzeļdegvielas maisījuma sagatavošanas un tirdzniecības uzņēmumus 80 % apmērā no faktiskās atlaides salīdzinājumā ar 0# dīzeļdegvielu B5 biodīzeļdegvielai, ko pārdod B5 biodīzeļdegvielas uzpildes stacijās, uzpildes stacijās uz ūdens un iekšējās uzpildes stacijās. (..) Katru reizi, kad B5 biodīzeļdegvielas maisījuma sagatavošanas un tirdzniecības uzņēmums nosaka vai koriģē benzīna un dīzeļdegvielas mazumtirdzniecības cenu uzpildes stacijā, tam skaidri jānosaka B5 biodīzeļdegvielas cena vai preferenciālā starpība salīdzinājumā ar 0# dīzeļdegvielas cenu un jānosūta dokumenta kopija attiecīgajām kompetentajām iestādēm. Visām uzpildes stacijām būtu jāuzņemas iniciatīva atklāt 0# dīzeļdegvielas un B5 biodīzeļdegvielas pārdošanas cenu un veikt sociālo uzraudzību. (..) Finanšu subsīdijas piešķir, pamatojoties uz kopējā apjoma kontroli, un kopējais subsidētās B5 biodīzeļdegvielas apjoms nepārsniedz 600 000 tonnu. Ja pilsētā radītais, savāktais, transportētais, realizētais, sagatavotais un pārdotais apjoms patiešām pārsniedz 600 000 tonnu, to kopīgi pārskata un paziņo Pašvaldības zaļināšanas un pilsētas tēla birojam, Pašvaldības ekonomikas un informācijas tehnoloģiju komisijai, Pašvaldības tirgus uzraudzības birojam, Pašvaldības attīstības un reformu komisijai un Pašvaldības finanšu birojam. Korekcijas veic pēc pilsētas pašvaldības piekrišanas saņemšanas” (95). Subsīdiju finansējumu iepriekš minētajiem pasākumiem piešķir no Šanhajas īpašajiem līdzekļiem energotaupībai un emisiju samazināšanai (96).

(143)

Īpašu finansējumu no pārtikas eļļas atkritumiem ražotas biodīzeļdegvielas popularizēšanai un izmantošanai 2021. gadā ir saņēmis, piemēram, uzņēmums Sinopec Sales Co., Ltd. Shanghai Petroleum Branch – Biodiesel, kuram piešķirts finansiāls atbalsts 129 miljonu CNY apmērā (97). Tas 2022. gadā saņēma 152 miljonus CNY (98).

(144)

Ar šiem un citiem līdzekļiem ĶV tādējādi dod rīkojumus praktiski par ikvienu sektora attīstības un darbības aspektu un augšupējos izejresursus un kontrolē tos.

(145)

Kopumā ĶV ir ieviesusi pasākumus, lai mudinātu uzņēmējus sasniegt attiecībā ražošanas nozari izvirzītos valsts politikas mērķus. Šādi pasākumi traucē tirgus spēkiem brīvi darboties.

(146)

Lietas materiālos pieejamā informācija liecina, ka Ķīnas bankrota sistēma pietiekami nesasniedz savus galvenos mērķus, tādus kā, piemēram, prasījumu un parādu taisnīga segšana un kreditoru un parādnieku likumīgo tiesību un interešu aizsardzība. Tā pamatā, šķiet, ir fakts, ka, lai gan formāli Ķīnas bankrota tiesību aktu pamatā ir principi, kas ir līdzīgi principiem, kurus piemēro attiecīgajos tiesību aktos citās valstīs, Ķīnas sistēmai ir raksturīga sistemātiska nepietiekama tiesību aktu noteikumu izpilde.

(147)

Vispārzināms, ka bankrotu joprojām ir maz attiecībā pret valsts ekonomikas lielumu jo īpaši tāpēc, ka maksātnespējas procesā ir virkne nepilnību, kas faktiski attur no bankrota pieteikumu iesniegšanas. Turklāt maksātnespējas procesā joprojām ir spēcīga un aktīva valsts loma, un bieži vien tai ir tieša ietekme uz procesa rezultātu (99).

(148)

Turklāt īpašuma tiesību sistēmas trūkumi ir īpaši acīmredzami saistībā ar īpašumtiesībām uz zemi un zemes izmantošanas tiesībām Ķīnā (100). Visa zeme ir valsts īpašumā (kolektīvajā īpašumā esošā lauku zeme un valsts īpašumā esošā pilsētu zeme), un tās piešķiršana ir atkarīga tikai no valsts. Pastāv tiesību aktu noteikumi, kuru mērķis ir pārredzamā veidā un par tirgus cenām piešķirt zemes izmantošanas tiesības, piemēram, ieviešot piedāvājumu procedūras. Tomēr minētie noteikumi tiek regulāri pārkāpti – daži pircēji iegūst zemi par velti vai par cenu, kas ir zemāka par tirgus cenu (101). Turklāt, piešķirot zemi, iestādes bieži vien cenšas sasniegt konkrētus politiskos mērķus, arī ekonomikas plānu īstenošanu (102).

(149)

Ļoti līdzīgi kā citos Ķīnas ekonomikas sektoros uz attiecīgā ražojuma ražotājiem attiecas parastie Ķīnas noteikumi par bankrota tiesībām, darījumdarbības tiesībām un īpašuma tiesībām. Tas nozīmē, ka arī šos uzņēmumus skar lejupējie kropļojumi, ko rada bankrota un īpašuma tiesību diskriminējoša piemērošana vai neatbilstīga izpilde. Pamatojoties uz pieejamajiem faktiem, šķiet, ka minētie apsvērumi pilnībā ir attiecināmi arī uz attiecīgā ražojuma nozari. Šajā izmeklēšanā netika atklāts nekas tāds, kas liktu minētos konstatējumus apšaubīt.

(150)

Ņemot vērā iepriekš minēto, Komisija secināja, ka attiecīgā ražojuma ražošanas nozarē bankrota un īpašuma tiesības tiek piemērotas diskriminējoši vai izpildītas neatbilstīgi.

(151)

Uz tirgu balstīta algu sistēma Ķīnā nevar pilnībā attīstīties, jo ir traucētas darba ņēmēju un darba devēju iespējas izmantot tiesības uz kolektīvu organizāciju. Ķīna nav ratificējusi vairākas Starptautiskās Darba organizācijas pamatkonvencijas, proti, tās, kas attiecas uz biedrošanās brīvību un koplīgumu slēgšanu (103).

(152)

Valsts tiesību aktos ir noteikts, ka darbojas tikai viena arodbiedrību organizācija. Tomēr šī organizācija nav neatkarīga no valsts iestādēm, un tās iesaistīšanās darba koplīgumu slēgšanā un darba ņēmēju tiesību aizsardzībā joprojām ir vāja (104). Turklāt Ķīnas darbaspēka mobilitāti ierobežo mājsaimniecību reģistrācijas sistēma, kas konkrētās administratīvās teritorijas vietējiem iedzīvotājiem ierobežo piekļuvi visam sociālā nodrošinājuma un citu pabalstu klāstam.

(153)

Tādējādi darba ņēmēji, kuriem nav reģistrētas dzīvesvietas vietējā teritorijā, parasti nonāk neaizsargātā nodarbinātības situācijā un saņem mazākus ienākumus nekā personas, kurām ir šāda reģistrēta dzīvesvieta (105). Šie konstatējumi liek secināt, ka algu izmaksas Ķīnā ir izkropļotas.

(154)

Netika iesniegti pierādījumi, kas liecinātu, ka uz biodīzeļdegvielas ražošanas nozari neattiektos iepriekš raksturotā Ķīnas darba tiesību sistēma. Tādējādi ražošanas nozari skar algu izmaksu kropļojumi – gan tieši (attiecīgā ražojuma ražošanā vai tā galvenās izejvielas ražošanā), gan netieši (ja ir pieejams kapitāls vai izejresursi no uzņēmumiem, uz kuriem attiecas tā pati Ķīnas darba tiesību sistēma).

(155)

Kapitāla pieejamība uzņēmumiem Ķīnā ir dažādos veidos izkropļota.

(156)

Pirmkārt, Ķīnas finanšu sistēmai ir raksturīgs tas, ka pastāv spēcīgas valsts īpašumā esošas bankas (106), kuras, piešķirot piekļuvi finansējumam, ņem vērā nevis projekta ekonomisko dzīvotspēju, bet citus kritērijus. Līdzīgi kā valstij piederoši nefinanšu uzņēmumi arī bankas joprojām ir saistītas ar valsti ne tikai ar īpašumtiesībām, bet arī ar personīgām attiecībām (lielo valsts īpašumā esošo finanšu iestāžu vadošos darbiniekus amatā ieceļ ĶKP) (107), un tās regulāri īsteno ĶV izstrādāto valsts politiku.

(157)

Tādējādi bankas izpilda tieši formulētu ar likumu noteiktu pienākumu veikt uzņēmējdarbību saskaņā ar valsts ekonomiskās un sociālās attīstības vajadzībām un vadoties no valsts rūpniecības politikas (108). Lai gan ir atzīts, ka uz nepieciešamību ievērot normālu banku praksi un tādus prudenciālos noteikumus kā, piemēram, nepieciešamību pārbaudīt aizdevuma ņēmēja kredītspēju, attiecas dažādi tiesību aktu noteikumi, pārliecinoši pierādījumi, ieskaitot tirdzniecības aizsardzības izmeklēšanu konstatējumus, liecina, ka minētajiem noteikumiem dažādu juridisko instrumentu piemērošanā ir tikai sekundāra nozīme.

(158)

Piemēram, ĶV paskaidroja, ka ĶKP ir jāuzrauga pat privāto komercbanku lēmumi un ka tiem ir jāatbilst valsts politikai. Viens no trim valsts vispārējiem mērķiem banku pārvaldības jomā tagad ir stiprināt partijas vadību banku un apdrošināšanas nozarē, arī saistībā ar darbības un vadības jautājumiem (109). Arī komercbanku darbības rādītāju izvērtēšanas kritērijos patlaban jo īpaši ir jāņem vērā tas, kā subjekti “palīdz sasniegt valsts attīstības mērķus un atbalsta reālo ekonomiku”, un jo īpaši tas, kā tie “atbalsta stratēģiskās un jaunās ražošanas nozares”. (110)

(159)

Turklāt obligāciju reitings un kredītvērtējums dažādu iemeslu dēļ bieži vien ir izkropļots – arī tādēļ, ka riska novērtējumu ietekmē firmas stratēģiskā nozīme Ķīnas valdībai un netiešo valdības garantiju spēks (111). Minētos faktorus papildina spēkā esoši papildu noteikumi, kas virza finansējumu uz nozarēm, kuras valdība atzinusi par veicināmām vai citādi nozīmīgām (112). Rezultātā rodas nosliece par labu tam, lai aizdevumus piešķirtu valstij piederošiem uzņēmumiem, lielām privātām firmām ar labiem sakariem un firmām, kas darbojas vadošajās rūpniecības nozarēs, un tas nozīmē, ka kapitāla pieejamība un izmaksas visiem tirgus dalībniekiem nav vienādas.

(160)

Otrkārt, lai stimulētu ieguldījumu pieaugumu, aizņemšanās izmaksas tiek mākslīgi uzturētas zemā līmenī. Tādējādi tiek pārmērīgi izmantoti kapitālieguldījumi ar aizvien mazāku ienākumu no ieguldījumiem. To ilustrē nesenais tādu līdzekļu īpatsvara pieaugums valsts sektorā, kurus uzņēmumi aizņēmušies, lai gan strauji samazinājusies rentabilitāte, un tas liecina, ka mehānismi, kas darbojas banku sistēmā, neatbilst normālai komerciālai reakcijai.

(161)

Treškārt, lai gan 2015. gada oktobrī tika panākta nominālās procentu likmes liberalizācija, cenu signāli vēl aizvien neizriet no brīvā tirgus spēkiem, bet tos ietekmē valsts radīti kropļojumi. Sākot no 2018. gada beigām, vēl aizvien vismaz trešā daļa visu aizdevumu bija tādi, kuru likme nepārsniedza atsauces likmi (113), un 2020. gadā oficiālie mediji Ķīnā ziņoja, ka ĶKP aicinājusi “virzīt aizdevumu tirgus procentu likmi uz leju” (114). Mākslīgi zemo procentu likmju dēļ cenas ir nesamērīgi zemas, un tas izraisa pārmērīgu kapitāla izmantojumu.

(162)

Kopējais kreditēšanas pieaugums ĶTR liecina par mazāku kapitāla sadales efektivitāti, un nav pazīmju, ka kreditēšanas ierobežojumi varētu kļūt stingrāki, kā tas būtu sagaidāms neizkropļotā tirgus vidē. Tāpēc ir audzis tādu aizdevumu skaits, kas ieņēmumus nenes, Ķīnas valdībai vairākkārt cenšoties vai nu izvairīties no maksājumu saistību nepildīšanas un tādējādi radot tā sauktos zombijuzņēmumus, vai arī nodot īpašumtiesības uz parādu (piemēram, izmantojot apvienošanos vai parādsaistību kapitalizāciju), bet ne vienmēr novēršot vispārējo parāda problēmu vai risinot tās pamatcēloņus.

(163)

Būtībā, lai gan ir veikti tirgus liberalizācijas pasākumi, uzņēmumu kredītu sistēmu Ķīnā ietekmē nozīmīgi kropļojumi, ko rada pastāvīgi pieaugošā valsts loma kapitāla tirgos. Tātad valdības būtiskā iejaukšanās finanšu sistēmā nopietni ietekmē tirgus apstākļus visos līmeņos.

(164)

Piemēram, attiecīgā ražojuma nozarē VEP 2023. gada paziņojumā, kas minēts 115. apsvērumā(122), ir noteikts, ka “atbilstīgi faktiskajai situācijai katrs reģions paplašina zemes un jūras izmantošanas garantijas un citu faktoru pieejamību demonstrējumu izmēģinājuma projektiem un optimizē projektu apstiprināšanas procesu, kā arī veic izvērtējumus un sniedz finansiālu atbalstu, lai radītu labus apstākļus izmēģinājuma demonstrējumu teritoriju un projektu izveidei” (115).

(165)

Šajā izmeklēšanā netika iesniegti pierādījumi, kas liecinātu, ka uz attiecīgā ražojuma nozari neattiecas valdības iejaukšanās finanšu sistēmā pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta sestā ievilkuma nozīmē. Tātad valdības būtiskā iejaukšanās finanšu sistēmā nopietni ietekmē tirgus apstākļus visos līmeņos.

(166)

Komisija norādīja, ka atjauninātajā ziņojumā aprakstītie kropļojumi ir Ķīnas ekonomikai raksturīgi. Pieejamie pierādījumi liecina, ka atjauninātā ziņojuma I daļā aprakstītie fakti un iezīmes, kas raksturo Ķīnas sistēmu, ir attiecināmi uz visu valsti un visām ekonomikas nozarēm. Tas pats sakāms par iepriekš minētajiem un atjauninātā ziņojuma II daļā aprakstītajiem ražošanas faktoriem.

(167)

Komisija atgādina, ka attiecīgā ražojuma izgatavošanai ir vajadzīgi konkrēti izejresursi. Kad attiecīgā ražojuma ražotāji iegādājas šos izejresursus / slēdz līgumu par tiem, cenas, ko tie maksā (un kas tiek reģistrētas pie to izmaksām), ir nepārprotami pakļautas tiem pašiem sistēmiskajiem kropļojumiem, kuri minēti iepriekš. Piemēram, kropļojumi skar izejresursu piegādātāju izmantoto darbaspēku. Tie var aizņemties naudu, ko skar kropļojumi finanšu nozarē / kapitāla sadalē. Turklāt uz tiem attiecas plānošanas sistēma, ko piemēro visos valdības līmeņos un visās nozarēs. Šie kropļojumi ir sīki aprakstīti iepriekš, jo īpaši 3.2.1.–3.2.1.7. iedaļā. Komisija norādīja, ka regulatīvā struktūra, kas ir šo kropļojumu pamatā, ir vispārēji piemērojama, jo šie noteikumi attiecas uz biodīzeļdegvielas ražotājiem tāpat kā uz ikvienu citu ekonomikas dalībnieku Ķīnā. Tāpēc kropļojumi tieši ietekmē attiecīgā ražojuma izmaksu struktūru.

(168)

Tādējādi ne vien nav pareizi izmantot attiecīgā ražojuma pārdošanas cenas iekšzemes tirgū pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunkta nozīmē, bet arī visas izejresursu izmaksas (ieskaitot par izejvielām, enerģiju, zemi, finansējumu, darbaspēku utt.) ir izkropļotas, jo cenas veidošanu ietekmē būtiska valdības iejaukšanās, kas aprakstīta atjauninātā ziņojuma I un II daļā.

(169)

Valdības iejaukšanās, kas aprakstīta saistībā ar kapitāla, zemes, darbaspēka, enerģijas un izejvielu sadali, ir izplatīta visā Ķīnā. Tas nozīmē, ka, piemēram, izejresursi, kas paši ir ražoti Ķīnā, apvienojot vairākus ražošanas faktorus, ir pakļauti nozīmīgiem kropļojumiem. Tas pats attiecas uz izejresursu izejresursiem utt.

(170)

CCCMC2024. gada 26. janvārī iesniegtajos apsvērumos pauda vispārīgu nostāju, ka pamatregulas 2. panta 6.a punktā noteiktā normālās vērtības noteikšanas metodika nav saderīga ar PTO nolīgumiem un judikatūru, jo īpaši PTO Antidempinga nolīguma (“ADA”) 2.1. un 2.2. pantu, kas paredz standarta metodiku normālās vērtības noteikšanai. Šajā sakarā CCCMC izteica šādus apgalvojumus.

(171)

Pirmkārt, Protokola par Ķīnas pievienošanos PTO 15. iedaļa paredzēja iespēju PTO dalībvalstīm atkāpties no iepriekš minētās standarta metodikas normālās vērtības un cenu salīdzināmības noteikšanai tikai līdz 2016. gada 11. decembrim, kad minētā atkāpe zaudēja spēku. Kopš tā laika ES bija jāpiemēro standarta metodika, kas paredzēta ADA 2.1. un 2.2. pantā, lai noteiktu Ķīnas ražotāju eksportētāju normālo vērtību, tādējādi izmantojot Ķīnas ražotāju eksportētāju faktiskās cenas un izmaksas.

(172)

Otrkārt, ADA paredzētā normālās vērtības noteikšanas metodika neļauj izmantot citu informāciju kā vien informāciju, kas attiecas uz eksportētājvalsti, un tas nozīmē, ka izmeklēšanas iestāde nevar aprēķināt normālo vērtību, pamatojoties uz neizkropļotām cenām vai atsauces vērtībām attiecīgajā reprezentatīvajā valstī (kas nav eksportētājvalsts), pamatojoties uz to, ka pastāv nozīmīgi kropļojumi, kuru nozīme ADA nav noteikta. Lai pamatotu savu apgalvojumu, CCCMC atsaucās uz Apelācijas institūcijas ziņojumu par strīdu lietā DS473 EU – Biodiesel (Argentina).

(173)

Šiem apgalvojumiem nevar piekrist. Komisija uzskatīja, ka 2. panta 6.a punkta noteikums pilnībā atbilst Eiropas Savienības PTO saistībām un CCCMC citētajai judikatūrai. Nozīmīgu kropļojumu pastāvēšanas dēļ izmaksas un cenas eksportētājvalstī nav derīgas normālās vērtības aprēķināšanai. Šādos apstākļos pamatregulas 2. panta 6.a punkts paredz ražošanas un pārdošanas izmaksu aprēķināšanu, pamatojoties uz neizkropļotām cenām vai atsauces vērtībām, arī attiecīgā reprezentatīvā valstī ar līdzīgu attīstības līmeni, kāds ir eksportētājvalstī. Apelācijas institūcijas ziņojums lietā DS473 neattiecās uz pamatregulas 2. panta 6.a punkta piemērošanu, bet gan uz konkrēta pamatregulas 2. panta 5. punkta noteikuma piemērošanu. Katrā ziņā PTO tiesību akti, kā tos interpretē Apelācijas institūcija lietā DS437, ļauj izmantot no trešās valsts iegūtus datus, kas ir pienācīgi koriģēti, ja šāda koriģēšana ir nepieciešama un pamatota.

(174)

Attiecībā uz saistībām saskaņā ar Protokola par Ķīnas pievienošanos PTO 15. iedaļu Komisija norādīja, ka antidempinga procedūrās, kas attiecas uz ražojumiem no Ķīnas, tās protokola 15. iedaļas noteikumus, kas nav zaudējuši spēku, turpina piemērot, nosakot normālo vērtību.

(175)

Tā kā Komisija 3.2.1. iedaļā ir secinājusi, ka šajā izmeklēšanā ir atbilstoši piemērot pamatregulas 2. panta 6.a punktu un minētais noteikums pilnīgi atbilst PTO noteikumiem, šie apgalvojumi tika noraidīti.

(176)

CCCMC savos apsvērumos arī apgalvoja, ka sūdzības iesniedzējs nav ieguvis pietiekamus pierādījumus par nozīmīgiem kropļojumiem, kas ietekmē cenas un izmaksas Ķīnā. Šajā sakarā CCCMC iesniedza vairākus argumentus.

(177)

Pirmkārt, lai pierādītu nozīmīgu kropļojumu esību un valdības uzraudzību, norādījumus un iejaukšanos biodīzeļdegvielas nozarē, sūdzības iesniedzējs paļāvās uz dokumentiem, kas ir vai nu novecojuši, piemēram, uz ziņojumu, vai arī ir pārāk vispārīgi un nesaistoši, piemēram, uz Enerģētikas attīstības stratēģiskā rīcības plāna (2014.–2020. g.), kura termiņš ir beidzies, kā arī Atjaunīgās enerģijas attīstības 14. piecgades plānu (2021.–2025. g.).

(178)

Otrkārt, sūdzības iesniedzējs atsaucās arī uz vairākām iepriekšējām Komisijas izmeklēšanām, kurām nav korelācijas ar šo lietu laika ziņā vai kuras attiecas uz citiem ražojumiem, nozarēm un sektoriem. CCCMC atgādināja, ka Apelācijas institūcija lietā DS379 US – AD and CVD (China) noteica šādi: “Lai sniegtu pamatotu un pienācīgu skaidrojumu, kas ļautu izdarīt secinājumus kādā lietā, nepietiek atsaukties uz konstatējumiem, kas ir pamatā secinājumiem citā lietā. Tomēr, ja abas lietas savstarpēji cieši pārklājas gan laika ziņā, gan arī pēc būtības, izņēmuma kārtā šāda savstarpēja atsauce var būt pietiekama” (116). Tādējādi, ņemot vērā to, ka starp šādām iepriekšējām izmeklēšanām un šo lietu nebija korelācijas ne laika ziņā, ne pēc būtības, atsauce uz Komisijas konstatējumiem šādās izmeklēšanās nav pietiekams pierādījums, ka Ķīnas biodīzeļdegvielas nozarē pastāv nozīmīgi kropļojumu.

(179)

Treškārt, lai pierādītu valdības būtisku iejaukšanos, kas ietekmē iekšzemes cenas un izmaksas, sūdzības iesniedzējs apgalvoja, ka daudzi uzņēmumi Ķīnā pieder valstij. Tomēr valsts īpašumtiesības nav pietiekams pierādījums tam, ka attiecīgajā nozarē pastāv valsts veikta “būtiska kontrole”, “funkciju uzticēšana” vai “norīkošana veikt funkcijas” vai “valsts iejaukšanās” attiecībā uz cenām vai izmaksām.

(180)

Ceturtkārt, sūdzības iesniedzējs nekādā ziņā neiesniedza pierādījumus, ka valdības iejaukšanās ir par cēloni “nozīmīgiem kropļojumiem”, kuri ietekmē Ķīnas biodīzeļdegvielas ražotāju cenas un/vai izmaksas. Tā kā šādu pierādījumu nav, nevar pieņemt, ka Ķīnas biodīzeļdegvielas ražotāju cenas un izmaksas nav noteiktas brīvā tirgus spēku ietekmē.

(181)

Komisija nevarēja pieņemt CCCMC argumentus par (iespējamo) pierādījumu trūkumu par nozīmīgiem kropļojumiem Ķīnā turpmāk izklāstīto iemeslu dēļ.

(182)

Pirmkārt, pat ja dažiem Ķīnas politikas dokumenti, piemēram, 13. plānošanas cikla piecgades plāniem, kas minēti ziņojumā, pa šo laiku ir beigušies termiņi, ziņojumā aprakstītie kropļojumu veidi un apmērs Ķīnā saglabājas. Tas ir tāpēc, ka pamata tiesību aktos, to skaitā Ķīnas konstitūcijā, ĶKP konstitūcijā, kā arī daudzos sekundārajos tiesību aktos, ir saglabāti elementi, kas rada kropļojumus pamatregulas 2. panta 6.a punkta nozīmē un kas ziņojumā ir sīki aprakstīti. Tāpēc sūdzības iesniedzējam bija tiesības atsaukties uz ziņojumu kā informācijas avotu, kas norāda uz nozīmīgu kropļojumu esību. Šajā sakarā Komisija atgādināja par īpašo pierādījumu standartu procedūras sākšanas laikā saskaņā ar pamatregulas 5. panta 9. punktu (sīkāku informāciju sk. 186. apsvērumā). Katrā ziņā sūdzības iesniedzējs nepaļāvās tikai uz ziņojumā izklāstītajiem pierādījumiem, – tas minēja arī vairākus citus kropļojošus elementus Ķīnas biodīzeļdegvielas nozarē, kas aprakstīti 80.–90. apsvērumā iepriekš.

(183)

Tāpat Komisija nepiekrita, ka Atjaunīgās enerģijas attīstības 14. piecgades plāns, kā arī citi piecgades plāni ir tikai nesaistošas pamatnostādnes. Gluži pretēji – Komisija atgādināja, ka Ķīnas plānošanas sistēma nosaka prioritātes un izvirza mērķus, uz kuriem ir jākoncentrējas centrālajai valdībai un vietējām valdībām. Attiecīgie plāni pastāv visos valdības līmeņos un aptver gandrīz visas ekonomikas nozares, un iestādes katrā pārvaldības līmenī uzrauga, kā attiecīgais zemākais valdības līmenis īsteno plānus. Kā detalizēti aprakstīts atjauninātajā ziņojumā, plānošanas instrumentos noteiktajiem mērķiem faktiski ir saistošs raksturs un resursi plānošanas sistēmas rezultātā tiek sadalīti nozarēm, kuras valdība ir noteikusi par stratēģiskām vai citādi politiski nozīmīgām, nevis tiek sadalīti atbilstoši tirgus spēkiem.

(184)

Otrkārt, Komisija atgādināja, ka Apelācijas institūcijas lēmumā lietā DS379 patiešām ir skaidri norādīts, ka ir atļauts atsaukties uz secinājumiem, kas izdarīti citā lietā, ja abas izmeklēšanas cieši pārklājas gan laika ziņā, gan pēc būtības. Šāda būtiska pārklāšanās starp šo izmeklēšanu un sūdzības iesniedzēja minētajām izmeklēšanām noteikti pastāv, jo īpaši ņemot vērā to, ka minētajās izmeklēšanās tika analizēta politika un noteikumi, kas ir vispārēji piemērojami visā Ķīnas ekonomikā visās nozarēs un tādējādi ietekmē arī attiecīgā ražojuma nozari, piemēram, ĶV un ĶKP ietekme uz uzņēmumiem un/vai fakts, ka plānošanas sistēma ĶTR nodrošina, ka resursus sadala saskaņā ar rūpniecības politikas mērķiem. Turklāt Apelācijas institūcijas konstatējums, kuru atgādināja CCCMC, attiecas uz galīgajiem secinājumiem, nevis pierādījumu pietiekamību procedūras sākumā.

(185)

Treškārt, saistībā ar valsts īpašumtiesībām Komisija atjauninātajā ziņojumā izskaidroja ĶV un ĶKP vispārējo ietekmi uz VPU, kā arī attiecīgo juridisko un organizatorisko iezīmi, ka Ķīnas iestādēm tiek nodrošināta ietekme arī uz privāto uzņēmumu rīcību tirgū (sk. jo īpaši 3.2.1.2. iedaļu). Turklāt Komisija atgādināja, ka saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunktu Komisija nevērtē, vai valsts īpašumtiesības izpaužas kā valsts veikta “būtiska kontrole”, “funkciju uzticēšana” vai “norīkošana veikt funkcijas” vai “valsts iejaukšanās” attiecībā uz cenām vai izmaksām attiecīgajā nozarē. Tā vietā Komisija nosaka, vai attiecīgajā tirgū lielā mērā darbojas uzņēmumi, kuri pieder eksportētājvalsts iestādēm vai kuru darbību tās kontrolē, stratēģiski uzrauga vai sniedz tiem norādes. Tas, savukārt, ir viens no elementiem, kura ietekme ir jāņem vērā, novērtējot nozīmīgu kropļojumu esību.

(186)

Ceturtkārt, kā Vispārējā tiesa apstiprinājusi Viraj Profiles lietā, tādu pierādījumu kvantitāte un kvalitāte, kas vajadzīgi, lai izpildītu kritērijus par pierādījumu pietiekamību izmeklēšanas sākšanai, atšķiras no tā, kas ir nepieciešams, lai provizoriski vai galīgi izdarītu secinājumu, ka pastāv dempings, kaitējums vai cēloņsakarība (117). Sūdzība atbilda standartiem, kas noteikti pamatregulas 5. panta 9. punktā saistībā ar 2. panta 6.a punkta d) apakšpunktu. Kā norādīts paziņojumā par procedūras sākšanu, sākotnējā posmā Komisija uzskatīja, ka saskaņā ar pamatregulas 5. panta 9. punktu ir pietiekami pierādījumi par to, ka cenas un izmaksas ir ietekmējuši nozīmīgi kropļojumi, tādēļ ĶTR iekšzemes cenas un izmaksas izmantot nav pareizi un tie pamato izmeklēšanas sākšanu, pamatojoties uz pamatregulas 2. panta 6.a punktu. Tāpēc Komisija turpināja pierādīt šādus kropļojumus 3.2.1.1.–3.2.1.8. iedaļā.

(187)

Tāpēc Komisija CCCMC apgalvojumus noraidīja.

(188)

Zhuoyue savos 2024. gada 15. martā iesniegtajos apsvērumos pauda vispārīgu nostāju, ka pamatregulas 2. panta 6.a punkts nav saderīgs ar PTO tiesību aktiem.

(189)

Tā kā šis apgalvojums ir līdzīgs CCCMC apgalvojumiem, Komisija to noraidīja iepriekš aprakstīto iemeslu dēļ (sk. 173. un 174. apsvērumu).

(190)

Zhuoyue arī apgalvoja, ka sūdzības iesniedzējs nepierādīja nozīmīgu kropļojumu pastāvēšanu un ka Ķīnas biodīzeļdegvielas ražošanas nozarē nozīmīgu kropļojumu nav. Komisija norādīja, ka Zhuoyue apgalvojumi par to, ka sūdzības iesniedzējs šķietami nav pierādījis kropļojumus, būtībā ir identiski CCCMC apgalvojumiem, un tāpēc tie jānoraida iepriekš aprakstīto iemeslu dēļ (sk. 182., 184. un 186. apsvērumu). Tomēr Zhuoyue iesniedza šādus papildu apgalvojumus.

(191)

Pirmkārt, ES ir pieņēmusi ES mēroga tirgus pasākumus, kas būtībā atbilst līdzīgiem Ķīnas pasākumiem, to skaitā piešķir subsīdijas ES rūpniecības nozarēm, lai veicinātu to atbilstību ES jaunās rūpniecības politikas mērķiem (kas ir līdzīgi Ķīnas valdības rūpniecības politikas mērķiem), un īsteno intervences pasākumus uzņēmumu ieguldījumu un lēmumu pieņemšanas jomā.

(192)

Otrkārt, Zhuoyue ir privāts uzņēmums, un tam nav nekādas saistības ar valsti, tādējādi tā darbība nav pakļauta nekādai ĶV intervencei vai ietekmei. Sūdzības iesniedzējs minēja vairākas valsts programmas, ko uzņēmums ir īstenojis (sk. 82. apsvērumu), taču attiecīgās programmas bija vērstas uz tehnoloģiju pētniecību un izstrādi, un to mērķis bija sekmēt un veicināt inovāciju un tehnoloģiju attīstību noteiktās nozarēs. Tās nekādi neietekmē Ķīnas ražotāju ražojumu izmaksas vai cenu, vai brīvā tirgus spēkus.

(193)

Treškārt, sūdzības iesniedzēja apgalvojumi par valdības iejaukšanos, ņemot vērā valstij piederošo uzņēmumu raksturu un saistību starp ĶKP un Ķīnas biodīzeļdegvielas ražotājiem, nav pamatoti. Saskaņā ar Ķīnas Tautas Republikas Likuma par valstij piederošiem uzņēmumu aktīviem (“VPU likums”) 6. pantu “Valsts padome un vietējās tautas valdības saskaņā ar likumu pilda veicinātāja funkcijas, pamatojoties uz principiem par valdības struktūru un uzņēmumu nošķiršanu, sabiedrisko lietu administratīvo funkciju un valsts īpašumā esošo aktīvu veicinātāja funkciju nošķiršanu un neiejaukšanos uzņēmumu leģitīmajā un neatkarīgajā uzņēmējdarbībā”. Šis noteikums ir obligāts, un tāpēc neatkarīgi no tā, vai ražotājs ir vai nav valstij piederošs uzņēmums, šāda ražotāja darbība ir neatkarīga no valsts.

(194)

Atbildot uz Zhouyue argumentiem, Komisija norādīja, pirmkārt, ka ES politikai nav nozīmes saistībā ar novērtējumu, kas veikts saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punktu.

(195)

Otrkārt, attiecībā uz Zhuoyue apgalvojumu, ka tas ir privāts uzņēmums, Komisija 3.2.1.1.–3.2.1.8. iedaļā aprakstīja ĶTR notiekošu būtisku valdības iejaukšanos, kā rezultātā tiek kropļota efektīva tirgus principiem atbilstoša resursu sadale. Šie kropļojumi ietekmē tirgus dalībniekus neatkarīgi no īpašumtiesību struktūras vai vadības uzbūves. Turklāt attiecībā uz apgalvojumu, ka valsts programmas ir vērstas uz pētniecību un izstrādi, Komisija norādīja, ka, lai gan pētniecības un izstrādes izmaksas ietekmē gatavo ražojumu izmaksas un cenas, sūdzības iesniedzējs šīs programmas minēja kā elementus, kas norāda, ka iestādes kontrolē, stratēģiski uzrauga, vai sniedz norādes uzņēmējiem Ķīnas biodīzeļdegvielas nozarē.

(196)

Visbeidzot, Komisija norādīja, ka Zhuoyue veiktā VPU likuma interpretācija ir nepārprotami selektīva. Lai gan uzņēmums uzsvēra formālo nošķīrumu starp valsts administratīvo un akcionāra lomu atbilstoši VPU likuma 6. pantam, tas izvēlējās neminēt atsauci uz 1. pantu. 1. pantā ir noteikts likuma pamatmērķis, kas cita starpā ietver valstij piederošas ekonomikas nozares vadošās lomas sekmēšanu valsts ekonomikā un sociālistiskās tirgus ekonomikas attīstības veicināšanu. Zhuoyue arī neatsaucās uz 7. pantu, kas uzliek pienākumu valstij sekmēt lielākus valsts kapitāla ieguldījumus galvenajās nozarēs un valsts ekonomikai svarīgās jomās, kā arī 36. pantu, saskaņā ar kuru VPU, veicot investīcijas, ievēro valsts rūpniecības politiku. Šādi noteikumi faktiski rada tiesisko vidi, kurā valdības un uzņēmumu nošķiršana nav iespējama.

(197)

Tāpēc Komisija Zhuoyue apgalvojumus noraidīja.

(198)

ĶV 2024. gada 31. janvārī iesniedza savus apsvērumus, paužot vispārīgu nostāju, ka pamatregulas 2. panta 6.a punkts nav saderīgs ar PTO tiesību aktiem. Tā kā šie apgalvojumi ir līdzīgi CCCMC un Zhuoyue apgalvojumiem, Komisija tos noraidīja iepriekš aprakstīto iemeslu dēļ (sk. 173., 174., 182. un 194. apsvērumu).

(199)

Papildus apgalvojumiem par PTO tiesību aktu saderību ar pamatregulas 2. panta 6.a punktu ĶV apgalvoja, ka izmeklēšanā, ko Komisija veica, pamatojoties uz pamatregulas 2. panta 6.a punktu, šajā lietā tika piemēroti dubultstandarti. ĶV uzskatīja, ka Komisija atteicās pieņemt Ķīnas eksportētāju izmaksu datus, pamatojoties uz to, ka Ķīnas tirgū bija nozīmīgi tirgus kropļojumi, bet Komisija pieņēma reprezentatīvās valsts datus un izmantoja tos, lai aizstātu Ķīnas ražotāju datus, neizvērtējot, vai pastāv tirgus kropļojumi, kas ietekmē šos aizstājošos datus. ĶV uzskatīja, ka tas ir “dubultstandartu” pierādījums. ĶV norādīja, ka saskaņā ar ES tiesību aktiem Komisijai ir pienākums normālās vērtības aprēķināšanai izmantot neizkropļotas cenas. Tāpēc ĶV uzskata, ka Komisijai būtu jāuzņemas iniciatīva veikt izmeklēšanu un pierādīt, ka reprezentatīvajās valstīs nepastāv kropļojumi, nevis pasīvi gaidīt, lai lietā iesaistītās personas iesniegtu pierādījumus.

(200)

Komisiju šis arguments nepārliecināja. Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunktu Komisija normālo vērtību aprēķina, pamatojoties uz datiem, kas nav eksportētājvalsts iekšzemes cenas un izmaksas (izņemot, ja tiek konstatēts, ka šādas izmaksas nav izkropļotas), tikai tad, ja tā konstatē, ka šādi dati ir pareizi, lai atspoguļotu neizkropļotas cenas un izmaksas. Šajā procesā Komisijai ir pienākums izmantot tikai neizkropļotus datus. Šajā saistībā Komisija nebūt pasīvi negaida, bet veic savu analīzi un izmeklēšanas sākotnējos posmos aicina ieinteresētās personas sniegt piezīmes par ierosinātajiem avotiem normālās vērtības noteikšanai, proti, procedūras sākumā publiskotās norādēs par neizkropļotiem avotiem, kurus tā grasās izmantot. Visas personu iesniegtās piezīmes, kā arī Komisijas pētījumi ir pilnīgi ņemti vērā Komisijas galīgajā lēmumā par to, kādus neizkropļotus datus izmantot normālās vērtības aprēķināšanai.

(201)

Visbeidzot, ĶV apgalvoja, ka ziņojums ir maldinošs, vienpusējs un neatbilst realitātei. Ziņojumā par Ķīnu Ķīnas uzņēmumu likumīgās konkurences priekšrocības un parastās institucionālās atšķirības starp Ķīnu un ES šķietami tika uzskatītas par pamatu nozīmīgu tirgus kropļojumu konstatēšanai. Turklāt ĶV apgalvoja, ka tas, ka Komisija pieņēma Savienības ražošanas nozares apgalvojumus par tirgus kropļojumiem, pamatojoties uz ziņojumu, sniedz negodīgas priekšrocības Savienības ražošanas nozarei, kas līdzinājās sprieduma pieņemšanai pirms tiesas procesa. Tādu pierādījumu sniegšana, kas pamato nozares sūdzību, ir pielīdzināma nozares aizstāvībai un tādējādi būtībā neatbilst godīguma un taisnīguma juridiskajam garam.

(202)

Komisija nevarēja piekrist šiem argumentiem. Ziņojums, kā arī atjauninātais ziņojums ir visaptveroši dokumenti, kuru pamatā ir plaši objektīvi pierādījumi, to skaitā tiesību akti, noteikumi un citi oficiālie politikas dokumenti, kurus publicējusi ĶV, starptautisko organizāciju ziņojumi, akadēmiski pētījumi un zinātnieku raksti, kā arī citi uzticami neatkarīgi avoti. Ziņojums tika iekļauts izmeklēšanas materiālos, lai ikvienai ieinteresētajai personai būtu plašas iespējas atspēkot vai papildināt ziņojumu un tā pamatā esošos pierādījumus vai izteikt piezīmes par tiem. ĶV nav iesniegusi nekādu šādu atspēkojumu un ir iesniegusi tikai nepamatotas vispārīgas piezīmes. Tas pats arguments attiecas arī uz atjaunināto ziņojumu.

(203)

ĶV arī norādīja, ka ziņojuma par valsti izdošana aizstāja faktiski veiktu izmeklēšanu, taču Komisija atgādināja, ka saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punkta e) apakšpunktu Komisija var sākt izmeklēšanu, ja tā uzskata, ka sūdzības iesniedzēja iesniegtie pierādījumi par nozīmīgiem kropļojumiem ir pietiekami. Tomēr nozīmīgu kropļojumu faktiskās esamības un ietekmes noteikšana un no tās izrietoša pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunktā paredzētās metodikas izmantošana notiek izmeklēšanas rezultātā veiktās pagaidu un/vai galīgās informācijas izpaušanas laikā. Nozīmīgo kropļojumu pastāvēšana un potenciālā ietekme netiek apstiprināta procedūras sākšanas posmā, kā apgalvo ĶV, bet tikai pēc padziļinātas izmeklēšanas, tāpēc arī šis arguments tiek noraidīts.

(204)

Visbeidzot, ne ĶV un CCCMC, ne arī ražotāji eksportētāji šajā izmeklēšanā nav snieguši visaptverošus un būtiskus pierādījumus vai argumentus, kas atspēkotu nozīmīgu kropļojumu pastāvēšanu biodīzeļdegvielas nozarē.

(205)

Reprezentatīvās valsts izvēle, ievērojot pamatregulas 2. panta 6.a punktu, tika balstīta uz šādiem kritērijiem:

(206)

Kā paskaidrots 64.–68. apsvērumā, Komisija lietas materiālos ir publicējusi divus paziņojumus par avotiem, ko izmanto normālās vērtības noteikšanai. Šajos paziņojumos ir aprakstīti fakti un pierādījumi, ar kuriem pamatoti attiecīgie kritēriji, un arī atbildēts uz piezīmēm, ko personas saņēmušas par šiem elementiem un attiecīgajiem avotiem. Otrajā paziņojumā Komisija informēja ieinteresētās personas par savu nolūku izmantot Malaiziju kā attiecīgu reprezentatīvo valsti pašreizējā izmeklēšanā, ja tiktu apstiprināta nozīmīgu kropļojumu pastāvēšana saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punktu.

(207)

Pirmajā paziņojumā Komisija noteica, 49 valstis, kuru ekonomiskās attīstības līmenis ir līdzīgs kā Ķīnā saskaņā ar Pasaules Bankas datiem, t. i., Pasaules Banka uz nacionālā kopienākuma pamata tās klasificē kā valstis ar “vidēji augstu ienākumu līmeni”, un kurās ražo izmeklējamo ražojumu. No šīm 49 valstīm Komisija, izmantojot ESAO un FAO prognozes, noteica sešas valstis ar lielāko biodīzeļdegvielas ražošanas apjomu 2022. un 2023. gadā (119). Šīs valstis (secībā pēc to ražošanas apjoma) bija Brazīlija, Argentīna, Taizeme, Malaizija, Kolumbija un Peru. EBP sūdzībā arī norādīja, ka Brazīlija ir atbilstoša reprezentatīvā valsts.

(208)

EBP, EcoCeres un Jiaao savās piezīmēs par pirmo paziņojumu sniedza piezīmes par izmeklējamā ražojuma ražošanu. EBP apgalvoja, ka Brazīlija kā lielākais biodīzeļdegvielas ražotājs starp valstīm ar līdzīgu attīstības līmeni kā ĶTR bija piemērotākā reprezentatīvā valsts. Savukārt EcoCeres un Jiaao apgalvoja, ka Brazīlija nebija piemērota, jo tikai daži ražotāji ražoja biodīzeļdegvielu no tādām pašām izejvielām kā Ķīnas ražotāji, un galvenās izejvielas bija UCO, brūnie tauki (“BG”) un palmu eļļas spiestuvju notekūdeņi (“POME”). Saskaņā ar EcoCeres sniegto informāciju Kolumbijā un Taizemē biodīzeļdegvielu no šīm izejvielām ražoja nepietiekami.

(209)

Tāpat EBP, EcoCeres un Jiaao sniedza piezīmes par valdības regulējuma augsto līmeni biodīzeļdegvielas vērtības ķēdē četrās potenciālajās reprezentatīvajās valstīs (Brazīlija, Kolumbija, Malaizija un Taizeme), kas norādītas pirmajā paziņojumā (sk. 246. apsvērumu).

(210)

Attiecībā uz piezīmēm par valdības regulējuma līmeni biodīzeļdegvielas vērtības ķēdē potenciālajās reprezentatīvajās valstīs Komisija otrajā paziņojumā norādīja, ka biodīzeļdegvielas tirgus un tā vērtības ķēde ar valdību pasākumiem tiek regulēti visā pasaulē, jo nozare lielā mērā palīdz valstīm izpildīt to starptautiskās saistības attiecībā uz siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanu.

(211)

EBP savās piezīmēs par otro paziņojumu atkārtoja, ka uz biodīzeļdegvielas tirgu un tā vērtības ķēdi Malaizijā attiecas valsts noteikumi. Konkrētāk, EBP norādīja, ka biodīzeļdegvielas cenu nosaka Malaizijas valdība (“MV”), izmantojot cenu noteikšanas formulu, kas nodrošina fiksētas PVA izmaksas un peļņu. Turklāt neapstrādātas palmu eļļas eksportam piemēro izvedmuitas nodokli, kas EBP ieskatā ietekmē Malaizijas biodīzeļdegvielas ražotāju ražošanas izmaksas. Visbeidzot, EBP norādīja, ka no 2024. gada februāra Malaizijas štats Sabah arī noteica, ka izvedmuitas nodokli piemēro arī POME.

(212)

Attiecībā uz Malaiziju Komisija norādīja, ka automātiskais cenu noteikšanas mehānisms attiecas uz degvielu, ko mazumtirgotāji pārdod degvielas uzpildes stacijās, t. i., degvielu, kas sajaukta ar biodīzeļdegvielu. Šādas degvielas cenu nosaka, izmantojot cenu noteikšanas formulu, kurā ņem vērā neapstrādātas eļļas atsauces cenu, naftas uzņēmuma un mazumtirgotāja dažādās izmaksas, kā arī to peļņu. (120) (121) (122) Ja fiksētā cena ir zemāka par vēlamo tirgus cenu, t. i., tā nesedz mazumtirgotāja izmaksas un peļņu, MV var kompensēt starpību, izmaksājot mazumtirgotājam subsīdijas (123).

(213)

Turklāt, atlasot uzņēmumus, kuri tiktu izmantoti kā PVA izmaksu un peļņas avots, Komisija galveno vērību pievērsa tiem uzņēmumiem, kuri ražoja biodīzeļdegvielu no UCO, POME un BG. Lai gan daži no atlasītajiem uzņēmumiem kā vienu no savām izejvielām daļēji izmantoja neapstrādātu palmu eļļu, Komisija uzskatīja, ka to finanšu rezultāti tiktu ietekmēti tikai nedaudz. Visbeidzot, Sabah noteiktais izvedmuitas nodoklis neattiecas uz šo izmeklēšanu, jo tas ieviests tikai pēc izmeklēšanas perioda.

(214)

Tāpēc Komisija uzskatīja, ka valdības noteikumi, kas piemērojami biodīzeļdegvielas tirgum un tā vērtības ķēdei Malaizijā, nebija tādi, kas padarītu valsti nepiemērotu, lai to izraudzītos par reprezentatīvo valsti.

(215)

Attiecībā uz Brazīliju EBP savās piezīmēs par otro paziņojumu norādīja, ka no 2022. gada publisko izsoļu sistēma tika aizstāta ar biodīzeļdegvielas ārpusbiržas tirdzniecību. EBP arī apstiprināja, ka biodīzeļdegvielas imports ir ļoti ierobežots, jo uz to attiecas importa licences, ko izsniedz tikai izņēmuma gadījumos. Tomēr EBP apgalvoja, ka šie pasākumi neietekmēja cenas un izmaksas Brazīlijas tirgū, jo pietiekamu konkurenci nodrošina sertificētu biodīzeļdegvielas ražotāju skaits, kas darbojas šajā nozarē.

(216)

Komisija pieņēma zināšanai šo papildu informāciju. Tā kā Malaizija tika apstiprināta kā atbilstoša reprezentatīvā valsts, Komisija neuzskatīja par vajadzīgu detalizēti analizēt biodīzeļdegvielas tirgus un tā vērtības ķēdes regulējumu Brazīlijā.

(217)

Pirmajā paziņojumā Komisija galveno uzmanību pievērsa svarīgākajiem ražošanas faktoriem, kas veido vairāk nekā 80 % no Ķīnas ražošanas izmaksām, proti, izejvielām ar HS kodiem 1518 00 (UCO) un 3823 19 (POME, BG un lielākā daļa citu izejvielu, piemēram, pārtikas atkritumi vai lipīdu–ziepju atlikums). Komisija analizēja, vai sešās potenciālajās reprezentatīvajās valstīs bija eksporta ierobežojumi, kas kropļo iekšzemes cenu, vai tās importēja šādus daudzumus no Ķīnas (šāda rīcība potenciāli varētu kropļot vidējo importa cenu) un, visbeidzot, vai preces, uz kurām attiecās divi galvenie HS kodi, tika importētas reprezentatīvos daudzumos. Analīze tika veikta ne tikai HS kodu līmenī, bet arī detalizētāku preču kodu līmenī atkarībā no konkrētu valstu muitas nomenklatūras.

(218)

Komisija konstatēja, ka Argentīnā visām precēm, kas atbilst abiem galvenajiem HS kodiem, tika piemērots izvedmuitas nodoklis. Turklāt uz dažām precēm ar HS kodu 1518 00 Malaizijā attiecās prasības par eksporta licenci.

(219)

Komisija arī konstatēja, ka ievērojamam daudzumam ogļu, ko importē Argentīnā (HS 2701 11 ), preču, kas klasificētas ar trim preču kodiem, kas atbilst HS kodam 1518 00 Malaizijā, un piecām precēm, kas atbilst HS kodam 1518 00 Taizemē, izcelsme ir ĶTR.

(220)

Pēc tam, kad tika izslēgts imports, uz kuru attiecās eksporta ierobežojumi vai kuru, iespējams, ietekmēja ievērojamais no ĶTR importētais apjoms, Malaizija bija valsts ar lielāko preču daudzumu, kas importēts ar diviem galvenajiem HS kodiem (200 tūkstoši tonnu ar HS kodu 1518 00 un 790 tūkstoši tonnu ar HS kodu 3823 19 salīdzinājumā ar 17 tūkstošiem tonnu ar HS kodu 1518 00 Taizemē un 18 tūkstošiem tonnu ar HS kodu 3823 19 Brazīlijā, kas ir divas valstis ar otro lielāko importa apjomu).

(221)

EcoCeres savās piezīmēs par reprezentatīvo valsti un ražošanas faktoriem, kas tika iesniegtas, sākot procedūru, norādīja, ka HS kods 1518 00 attiecas uz plašu preču klāstu. Tāpēc neviena muitas nomenklatūra, kas neļāva nošķirt pārtikas un nepārtikas taukus un eļļas, nebija pilnībā nepiemērota piemērota preču koda noteikšanai. Šajā sakarā uzņēmums ierosināja, ka Komisijai būtu jāizmanto “neizkropļotas starptautiskās cenas, izmaksas vai atsauces vērtības”, lai noteiktu UCO neizkropļotas izmaksas, un iesniedza Argus Biofuels savākto un publicēto informāciju par cenām (124).

(222)

Pirmajā paziņojumā Komisija noteica, ka patiešām ir jāizvēlas piemērots UCO neizkropļotu izmaksu avots. Komisija norādīja, ka tikai Malaizijas un Taizemes muitas nomenklatūras ļāva nošķirt pārtikas un nepārtikas taukus un eļļas. Komisija nolēma, ka analizēs sīkāk visu iespējamo neizkropļoto UCO izmaksu avotu, to skaitā EcoCeres sniegto starptautisko atsauces vērtību, kvalitāti.

(223)

Piezīmēs par pirmo paziņojumu EcoCeres, Jiaao un Zhuoyue apgalvoja, ka Malaizija bija vienīgā potenciālā reprezentatīvā valsts ar reprezentatīviem importa apjomiem ar HS kodiem 1518 00 un 3823 19 , kas aptvēra būtiskākās izejvielas, kuras izmantoja izlasē iekļautie ražotāji eksportētāji (sk. 208. apsvērumu). Turklāt EcoCeres un Zhuoyue atkārtoja, ka attiecīgie HS kodi attiecas uz plašu dažādu ražojumu klāstu un ka tikai Malaizijas un Taizemes muitas nomenklatūra ļauj diferencēt pārtikas un nepārtikas taukus un eļļas ar HS kodu 1518 00 . EcoCeres atkārtoti norādīja, ka, lai noteiktu neizkropļotas UCO un POME izmaksas, var izmantot starptautiskās atsauces vērtības.

(224)

No otras puses, EBP savās piezīmēs par pirmo paziņojumu uzsvēra, ka importa apjoms ar diviem galvenajiem HS kodiem Brazīlijā ir otrais lielākais (no četrām atlikušajām potenciāli reprezentatīvajām valstīm, sk. 246. apsvērumu) pēc Malaizijas, un apgalvoja, ka Brazīlijas importa ar HS kodu 1518 00 cena atspoguļoja nepārtikas tauku un eļļas cenu iekšzemes tirgū.

(225)

EBP arī apgalvoja, ka, tā kā uz dažām precēm ar HS kodu 1518 00 Malaizijā attiecās prasības par eksporta licenci, šis eksporta ierobežojums kropļoja arī visu preču ar attiecīgo HS kodu importa (un iekšzemes) cenas. EcoCeres nepiekrita un apgalvoja, ka, ja eksporta licencēšana, ko piemēro dažām precēm, ietekmētu cenas visām precēm ar HS kodu 1518 00 , ārvalstu piegādātāji būtu novirzījuši savus pārdevumus uz citiem tirgiem ar pievilcīgākām cenām.

(226)

Attiecībā uz attiecīgo datu pieejamību Zhuoyue norādīja, ka Brazīlijā un Kolumbijā no biomasas iegūta darva netiek importēta.

(227)

Otrajā paziņojumā Komisija norādīja, ka ir būtiski noteikt preču kodus, kas ir pēc iespējas tuvāki Ķīnas ražotāju faktiski izmantotajām izejvielām. Šajā sakarā Komisija secināja, ka Brazīlijas un Kolumbijas muitas nomenklatūra neļāva identificēt importu, kas atspoguļotu UCO iekšzemes cenas. Turklāt pēc pārbaudēm uz vietas tika apstiprināts, ka importa apjomi ar diviem galvenajiem HS kodiem Brazīlijā, Kolumbijā un Taizemē nebija reprezentatīvi, jo īpaši attiecībā uz Ķīnas biodīzeļdegvielas ražotāju patēriņa apjomiem.

(228)

Ņemot vērā to, ka HS kods 1518 00 aptver plašu ražojumu klāstu, to skaitā ražojumus, ko neizmanto par izejvielām biodīzeļdegvielas ražošanā, Komisija konstatēja, ka ir maz ticams, ka eksporta licencēšana, ko piemēro vairākiem preču kodiem, ietekmētu visu preču, ko importē ar HS kodu 1518 00 importa (un iekšzemes) cenas.

(229)

Tomēr Komisija noraidīja UCO un POME starptautisko atsauces vērtību izmantošanu šajā izmeklēšanas posmā, jo atsauces vērtības nenorādīja uz attiecīgo izejvielu izcelsmi. Tādējādi nebija iespējams pārbaudīt, vai datus par UCO nebija ietekmējušas Ķīnas izcelsmes izejvielas. Tāpat tika konstatēts, ka Indonēzijas izcelsmes POME cenas bija kropļotas, piemērojot izvedmuitas nodokli (sk. 237. apsvērumu), un nevarēja izslēgt, ka uz Indonēzijas POME attiecās attiecīgā atsauces vērtība.

(230)

Attiecībā uz no biomasas iegūtas darvas importu Komisija norādīja, ka, lai gan tas nebija būtisks izejresurss, ņemot vērā tā īpatsvaru kopējās ražošanas izmaksās, izvēloties reprezentatīvo valsti, no biomasas iegūtas darvas imports bija priekšrocība.

(231)

Piezīmēs par otro paziņojumu EBP un Jiaao iesniedza piezīmes par neizkropļotām UCO izmaksām. EBP norādīja, ka noteiktam Malaizijā importētam UCO apjomam izcelsmes valsts ir Indonēzija. Tomēr šā importa cenas kropļoja izvedmuitas nodoklis, ko piemēroja UCO eksportam no Indonēzijas (125).

(232)

Komisija pārbaudīja apgalvojumus un konstatēja, ka UCO eksportam no Indonēzijas patiešām tika piemērots izvedmuitas nodoklis. Pamatojoties uz to, Komisija nolēma, nosakot neizkropļotas izmaksas, izslēgt Indonēzijas izcelsmes UCO importu Malaizijā.

(233)

Atsaucoties uz savām piezīmēm par valdības noteikumiem biodīzeļdegvielas tirgū un tā vērtības ķēdi Malaizijā (sk. 211. apsvērumu), EBP atkārtoti norādīja, ka imports ar HS kodiem 1518 00 (UCO) un 3823 19 (POME) Brazīlijā nebija neuzticams, neraugoties uz tā ierobežoto apjomu. Persona ierosināja divas alternatīvas:

(234)

Kā secināts 258. apsvērumā, Komisija pagaidu posmā uzskatīja Malaiziju par piemērotu reprezentatīvo valsti. Tāpēc importa ASV kā alternatīva UCO un POME atsauces vērtību avota izmantošana tika noraidīta. Attiecībā uz UCO klasificēšanu pārtikas vai nepārtikas eļļās Komisija šajā izmeklēšanas posmā nevar secināt, vai līgumos izmantotā klasifikācija ir saderīga ar Malaizijas muitas nomenklatūru, jo īpaši tāpēc, ka persona neiesniedza savu argumentu jēgpilnu nekonfidenciālu kopsavilkumu.

(235)

Savās piezīmēs par otro paziņojumu Jiaao apgalvoja, ka Komisijai, no kodiem, ko izmanto, lai noteiktu neizkropļotas UCO izmaksas, būtu jāizslēdz noteikti preču kodi, piemēram, kodi nepārtikas eļļām, ko ražo no linsēklām, olīvām un zemesriekstiem. Šī persona apgalvoja, ka Komisija bija pārbaudījusi, ka uzņēmums šos eļļu veidus neizmantoja biodīzeļdegvielas ražošanā. Turklāt Jiaao apgalvoja, ka Japānas izcelsmes UCO imports būtu jāizslēdz no atsauces vērtības noteikšanas, jo Japānai ir ierobežots UCO iekšzemes piedāvājums (126).

(236)

Lai gan Japānā patiešām ir ierobežota UCO pieejamība iekšzemes tirgū, 2022. gadā tā eksportēja lielāko daļu savāktā apjoma (127). Salīdzinājumam – 2022. gadā eksportētie apjomi būtiski pārsniedza apjomus, kas izmeklēšanas periodā Malaizijā importēti no Japānas. Tāpēc Komisija noraidīja abus apgalvojumus.

(237)

Piezīmēs par otro paziņojumu EBP apgalvoja, ka POME importu Malaizijā ar HS kodu 3823 19 , kropļojis ievērojams importa apjoms no Indonēzijas. Tā kā Indonēzija POME eksportam piemēro eksporta nodokli (128), šā importa cenas bija izkropļotas.

(238)

Ņemot vērā šo apgalvojumu, Komisija šajā posmā nolēma izslēgt tādu Indonēzijas izcelsmes preču importu, uz kurām attiecas attiecīgie POME un palmu eļļas taukskābju kodi, jo importu ar šiem pašiem preču kodiem izmanto par neizkropļotu izmaksu avotu abiem izejresursiem.

(239)

Piezīmēs par otro paziņojumu Zhuoyue apgalvoja, ka Komisijai nevajadzētu izmantot preču kodu 3823 19 90 kā vienu no kodiem BG, pārtikas atkritumiem, lipīdu–ziepju atlikumam un balinātājmālu eļļas atkritumiem (“SBEO”. Saskaņā ar personas sniegto informāciju minētais kods neattiecas uz rafinētām skābajām eļļām, taču visas iepriekš minētās izejvielas ir šādas eļļas. Uzņēmums pamatoja savus argumentus ar to, ka šā koda preces vienības importa cena bija augstāka par UCO vienības importa cenu, taču tas nešķiet loģiski, jo UCO ir vērtīgāka izejviela, ņemot vērā tās īpašības, piemēram, brīvo taukskābju saturu, sastāvu un metālu saturu.

(240)

Komisija iepazinās ar Malaizijas muitas nomenklatūru, kas pieejama Komisijas tīmekļa vietnē Acces2Markets (129), un provizoriski secināja, ka visas preces ar HS kodu 3823 19 , izņemot tās, kas saistītas ar palmu eļļas atvasinājumiem, būtu pamatoti jāņem vērā, nosakot atsauces vērtību izejvielām ar augstāku brīvo taukskābju saturu, piemēram, BG, pārtikas atkritumiem, lipīdu–ziepju atlikumam un SBEO. Tāpēc Komisija šo apgalvojumu noraidīja.

(241)

Savās piezīmēs par otro paziņojumu Zhuoyue apgalvoja, ka Komisijai nevajadzētu aizstāt Ķīnas izmaksas ar neizkropļotu atsauces vērtību, jo nebija pierādījumu par nozīmīgu kropļojumu pastāvēšanu biodīzeļdegvielas tirgū ĶTR. Šī persona arī apgalvoja, ka, pat ja darbaspēka izmaksas tiktu aizstātas ar atsauces vērtību, Komisijai būtu jānosaka piemērotāka metode, kā koriģēt Malaizijas darbaspēka izmaksas, kas bija pieejamas tikai par 2016. gadu, līdz izmeklēšanas periodam piemērotam līmenim. Zhuoyue apgalvoja, ka nebija korelācijas starp algu līmeni un inflācijas līmeni, kas izteikts, izmantojot ražošanas cenu indeksu (RCI).

(242)

Attiecībā uz apgalvojumu par neizkropļotu biodīzeļdegvielas tirgu ĶTR Komisija atsaucas uz saviem konstatējumiem 3.2.1.–3.2.1.8. iedaļā un jo īpaši uz konstatējumiem par darbaspēka tirgu 3.2.1.6. iedaļā. Tā kā darbaspēka izmaksas veidoja nenozīmīgu daļu no ražotāju eksportētāju ražošanas izmaksām (ne vairāk kā 1,5 %), Komisija uzskatīja, ka RCI izmantošana, lai atjauninātu darbaspēka izmaksas Malaizijā, būtiski neietekmēja neizkropļoto normālo vērtību. Tāpēc Komisija šo apgalvojumu noraidīja.

(243)

Savās piezīmēs par otro paziņojumu Zhuoyue arī norādīja, ka Komisija ir mainījusi HS kodu, kas jāizmanto no biomasas iegūtai darvai, no 1522 00 uz 1520 00.

(244)

Komisija konstatēja, ka izmaiņas bija saistītas ar pārrakstīšanās kļūdu, un izlaboja šo kļūdu pirms neizkropļotu no biomasas iegūtas darvas izmaksu noteikšanas.

(245)

Pirmajā paziņojumā Komisija konstatēja, ka Argentīnas izcelsmes biodīzeļdegvielas eksportam piemēro antidempinga un antisubsidēšanas pasākumus, ko noteikusi Peru (130) (131), Savienība (132) un Amerikas Savienotās Valstis (133) (134) (“ASV”). Tādējādi subsidēšana un dempinga prakse varēja radīt izkropļojošu ietekmi uz Argentīnas ražotāju finanšu rezultātiem. Turklāt Peru biodīzeļdegvielas ražotāju finanšu datus varēja ietekmēt kaitējums, ko radīja Argentīnas un ASV (135) izcelsmes biodīzeļdegvielas imports par dempinga cenām un/vai subsidēts imports.

(246)

Pēc konstatējumiem par eksporta ierobežojumiem Argentīnā (sk. 218. apsvērumu) un iespējamiem finanšu informācijas kropļojumiem, pamatojoties uz tirdzniecības aizsardzības pasākumiem attiecībā uz Argentīnu un Peru, Komisija turpināja analizēt finanšu informācijas pieejamību un kvalitāti tikai par atlikušajām četrām potenciālajām reprezentatīvajām valstīm, proti, Brazīliju, Kolumbiju, Malaiziju un Taizemi.

(247)

Pirmajā paziņojumā Komisija noteica trīs biodīzeļdegvielas ražotājus ar piemērotu viegli pieejamu finanšu informāciju Brazīlijā, turklāt viens no tiem tika noteikts, pamatojoties uz sūdzībā sniegto informāciju. Par visiem trim uzņēmumiem finanšu informācija daļēji pārklājās ar izmeklēšanas periodu, ietvēra sīkāku informāciju finanšu pārskatu piezīmju veidā un atbilda vai nu starptautiskajiem finanšu pārskatu standartiem (“SFPS”), vai vietējiem vispārpieņemtiem grāmatvedības principiem. Kolumbijā viegli pieejama finanšu informācija bija pieejama par pieciem uzņēmumiem. Finanšu informācija neietvēra nekādu sīkāku informāciju finanšu pārskatu piezīmju veidā. Par Malaiziju un Taizemi viegli pieejama finanšu informācija Orbis datubāzē bija pieejama par vienu uzņēmumu katrā valstī. Turklāt finanšu informācija par Taizemes uzņēmumu daļēji nebija atbilstīga SFPS.

(248)

Savās piezīmēs par pirmo paziņojumu EBP norādīja, ka Brazīlija bija vienīgā potenciālā reprezentatīvā valsts, kurā bija pieejams biodīzeļdegvielas ražotāja pilns finanšu pārskatu kopums. Taču EcoCeres savās piezīmēs par pirmo paziņojumu iesniedza trīspadsmit biodīzeļdegvielas ražotāju pilnu finanšu pārskatu kopumu, kas bija izgūts no Malaizijas vietējā reģistra. EcoCeres arī norādīja, ka viens no Komisijas noteiktajiem biodīzeļdegvielas ražotājiem Kolumbijā bija cita noteiktā uzņēmuma meitasuzņēmums. Turklāt mātesuzņēmums bija liels integrēts naftas uzņēmums, un saskaņā ar EcoCeres sniegto informāciju to nevajadzētu ņemt vērā. Visbeidzot, EcoCeres un Zhuoyue apgalvoja, ka Taizemi nevajadzētu uzskatīt par piemērotu reprezentatīvo valsti, jo vienīgie Komisijas noteiktie viegli pieejamie finanšu pārskati daļēji nebija atbilstīgi SFPS.

(249)

Otrajā paziņojumā Komisija centās kalibrēt piemērotu biodīzeļdegvielas ražotāju atlasi, izmantojot viegli pieejamu finanšu informāciju. Tādēļ tā nolēma šajā lietā ņemt vērā izejvielas, ko izmanto ražotāji potenciālajās reprezentatīvajās valstīs. Komisija atrada divus uzņēmumus, kas ražo biodīzeļdegvielu no UCO, BG vai POME Brazīlijā, divus šādus uzņēmumus Kolumbijā, desmit – Malaizijā un astoņus – Taizemē.

(250)

Izdarot secinājumu, ka galveno izejresursu imports Kolumbijā un Taizemē nebija reprezentatīvs daudzuma ziņā (sk. 227. apsvērumu), Komisija analizēja finanšu informācijas pieejamību un kvalitāti Brazīlijā un Malaizijā.

(251)

Lai gan abu Brazīlijas uzņēmumu finanšu pārskati (sk. 249. apsvērumu) bija pieejami, tajos vispār nebija ietverta informācija par segmentiem vai arī attiecīgā informācija nebija pietiekama, lai izdalītu finanšu informāciju par biodīzeļdegvielas ražošanu. No desmit Malaizijas uzņēmumiem septiņus noteica EcoCeres un trīs – Komisija. Komisija konstatēja, ka septiņiem no šiem uzņēmumiem finanšu pārskati bija piemēroti, lai noteiktu PVA izmaksas un peļņu. Par pārējiem trim uzņēmumiem finanšu informācija vispār nebija pieejama vai arī informācija par segmentiem neļāva noteikt finanšu informāciju, kas attiecas tieši uz biodīzeļdegvielas ražošanu.

(252)

Savās piezīmēs par otro paziņojumu EBP iesniedza sarakstu ar aptuveni 45 biodīzeļdegvielas ražotājiem Brazīlijā, no kuriem aptuveni 20 ražotāji ražoja biodīzeļdegvielu no UCO vai palmu eļļas taukskābēm (“PFAD”). EBP apgalvoja, ka Komisijai būtu jāizmanto uzņēmuma BE8 finanšu informācija. EBP apgalvoja, ka, ja Komisija atzītu, ka tā finanšu pārskati nav piemēroti, Komisija būtu tiesīga izmantot tāda uzņēmuma finanšu informāciju, kas ražo tādas pašas vispārīgas kategorijas ražojumu kā biodīzeļdegviela. Šajā sakarā EBP ieteica etanola ražotāju SF, kas nesen bija sertificēts kā starptautiskajām prasībām atbilstošs etanola piegādātājs IAD ražošanai (izmantojot metodi, kad aviācijas degvielu iegūst no spirta).

(253)

Trim no EBP noteiktajiem 20 ražotājiem, kuri ražoja biodīzeļdegvielu no UCO vai PFAD, finanšu pārskati bija pieejami no reprezentatīvās valsts atlases iepriekšējiem posmiem. Kā paskaidrots 251. apsvērumā, attiecībā uz diviem no tiem, tostarp BE8, Komisija jau bija secinājusi, ka finanšu pārskati nebija piemērots neizkropļotu PVA izmaksu un peļņas avots. Vienīgais atlikušais uzņēmums būtu Caramuru Alimentos S.A. (“Caramuru”), ko EBP ierosināja sūdzībā.

(254)

Ņemot vērā 227. apsvērumā izklāstītos secinājumus par informācijas pieejamību par ražošanas faktoriem un piemērotas finanšu informācijas pieejamību par vairākiem Malaizijas biodīzeļdegvielas ražotājiem, Komisija secināja, ka finanšu informācijas pieejamība par Caramuru nebija būtiska. Tāpat nebija vajadzības meklēt un analizēt finanšu informāciju par uzņēmumu, kas ražo tādas pašas vispārīgas kategorijas ražojumu kā biodīzeļdegviela.

(255)

Visbeidzot, savās piezīmēs par otro paziņojumu Zhuoyue apgalvoja, ka viena Malaizijas biodīzeļdegvielas ražotāja – Vance Bioenergy Sdn Bhd (“Vance”) – finanšu informācija nebija piemērots neizkropļotu PVA izmaksu un peļņas avots, jo uzņēmums ražoja arī citus ražojumus. Turklāt uzņēmums apgalvoja, ka būtu jākoriģē cita uzņēmuma – Fima Biodiesel Sdn Bhd ( “Fima”) – finanšu informācijas nozīme kopumā, jo finanšu informācija bija pieejama tikai par 2023. gada pirmo ceturksni, nevis par visu 2022. gadu, kā pārējiem sešiem uzņēmumiem.

(256)

Komisija šos apgalvojumus noraidīja. Pirmkārt, pārējie Vance ražojumi bija biodīzeļdegvielas blakusprodukti, un tāpēc tos nevarēja uzskatīt par pilnīgi nesaistītu ražojumu kategoriju. Otrkārt, Fima finanšu pārskati bija pieejami arī par visu gadu, bet uzņēmuma finanšu gads bija laikposms no 1. aprīļa līdz 31. martam.

(257)

Tā kā, pamatojoties uz visiem šiem faktoriem, ir konstatēts, ka Malaizija ir vienīgā pieejamā attiecīgā reprezentatīvā valsts, nav vajadzības novērtēt sociālās un vides aizsardzības līmeni saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunkta pirmā ievilkuma pēdējo teikumu.

(258)

Ņemot vērā iepriekš minēto analīzi, Malaizija atbilst kritērijiem, kas noteikti pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunkta pirmajā ievilkumā, lai to varētu uzskatīt par attiecīgu reprezentatīvo valsti.

(259)

Komisija pirmajā paziņojumā uzskaitīja tādus ražošanas faktorus kā izejvielas, enerģiju un darbaspēku, ko ražotāji eksportētāji izmanto izmeklējamā ražojuma ražošanā, un aicināja ieinteresētās personas sniegt piezīmes un norādīt publiski pieejamu informāciju par neizkropļotu katra minētajā paziņojumā norādītā ražošanas faktora vērtību.

(260)

Pēc tam otrajā paziņojumā Komisija norādīja, ka, lai noteiktu normālo vērtību saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunktu, tā izmantos Global Trade Atlas (136) (“GTA”) datubāzi, pēc kuras noteiks neizkropļotas izmaksas lielākajai daļai ražošanas faktoru, jo īpaši izejvielām. Turklāt Komisija norādīja, ka, lai noteiktu neizkropļotas darbaspēka izmaksas, izmantos informāciju, ko publicējis Malaizijas Darba tirgus informācijas un analīzes institūts (“ILMIA”) (137), neizkropļotu elektroenerģijas izmaksu noteikšanai – Tenaga Nasional Berhad (“TNB”) (138) publicēto informāciju, neizkropļotu dabasgāzes un tvaika izmaksu noteikšanai – Enerģētikas Komisijas (Suruhanjaya Tenaga) (139) publicēto informāciju, savukārt neizkropļotu ūdens resursu izmaksu noteikšanai – Valsts ūdensapgādes komisijas (“SPAN”) (140) informāciju.

(261)

Ņemot vērā visu ieinteresēto personu iesniegto un pārbaudes apmeklējumos savākto informāciju, ir noteikti turpmāk norādītie ražošanas faktori un to avoti, kas jāņem vērā, nosakot normālo vērtību saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunktu.

1. tabula.

Biodīzeļdegvielas ražošanas faktori

(262)

Lai aptvertu izmaksas, kas nav iekļautas iepriekš minētajos ražošanas faktoros, Komisija ietvēra arī izgatavošanas pieskaitāmo izmaksu vērtību. Lai noteiktu šo summu, Komisija izmantoja izlasē iekļautajiem ražotājiem eksportētājiem radušās izgatavošanas pieskaitāmās izmaksas, kas pienācīgi koriģētas līdz neizkropļotam līmenim. Šī metodika ir pienācīgi izskaidrota iepriekš 277. un 278. apsvērumā.

(263)

Lai noteiktu, kāda ir neizkropļota izejresursu un izejvielu cena ar piegādi līdz reprezentatīvās valsts ražotāja rūpnīcas vārtiem, Komisija par pamatu izmantoja GTA norādīto vidējo svērto importa cenu reprezentatīvajā valstī un tai pieskaitīja ievedmuitas nodokļus un transporta izmaksas. Importa cena reprezentatīvajā valstī tika noteikta kā vidējā svērtā vienības cena importam no visām trešām valstīm, izņemot ĶTR un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2015/755 1. pielikumā minētās valstis, kas nav PTO dalībvalstis (141). Komisija nolēma neņemt vērā no ĶTR veikto importu reprezentatīvajā valstī, jo, kā tā iepriekš secinājusi 3.2.1. iedaļā, nozīmīgu kropļojumu dēļ pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta nozīmē nav pareizi izmantot iekšzemes cenas un izmaksas ĶTR. Ņemot vērā, ka nav pierādījumu par to, ka tie paši kropļojumi tādā pašā mērā neietekmē eksportam paredzētos ražojumus, Komisija uzskatīja, ka tie paši kropļojumi ietekmē eksporta cenas. Atlikušos apjomus Komisija uzskatīja par reprezentatīviem. Turklāt attiecībā uz neizkropļotām POME, palmu eļļas taukskābju, UCO, rūpniecisko eļļu maisījumu, pārtikas eļļas atkritumu un pāresterificētas eļļas izmaksām Komisija izslēdza arī Indonēzijas izcelsmes importu. Kā aprakstīts 232. un 238. apsvērumā, Komisija konstatēja, ka iepriekš minēto izejvielu cenas ir izkropļotas, jo Indonēzija piemēroja ievedmuitas nodokli.

(264)

Lai noteiktu piemērojamos ievedmuitas nodokļus katram preču kodam un izcelsmes valstij, Komisija iepazinās ar tirgu pieejamības karti (142). Ievedmuitas nodokļi tika pieskaitīti CIF vērtībai, kas reģistrēta GTA datubāzē pieejamajā Malaizijas importa statistikā.

(265)

Izejvielu piegādes transportēšanas izmaksas, kas radušās izlasē iekļautajiem ražotājiem eksportētājiem, Komisija izteica procentos no šādu izejvielu faktiskajām izmaksām un pēc tam to pašu procentuālo daļu piemēroja neizkropļotajām to pašu izejvielu izmaksām, lai iegūtu neizkropļotas transportēšanas izmaksas. Komisija uzskatīja, ka šajā izmeklēšanā attiecību starp ražotāja eksportētāja izejvielu izmaksām un paziņotajām transportēšanas izmaksām varētu pamatoti izmantot par norādi, lai aplēstu neizkropļotās izejvielu transportēšanas izmaksas ar piegādi līdz uzņēmuma rūpnīcai.

(266)

Savās piezīmēs par pirmo paziņojumu EcoCeres apgalvoja, ka importa statistika nebija uzticams ūdeņraža atsauces vērtības avots šādu iemeslu dēļ:

(267)

Uzņēmums ierosināja, ka Komisijai būtu jāizmanto cenu noteikšanas mehānisms, kas iekļauts uzņēmuma ūdeņraža piegādes līgumā. Uzņēmums atsaucās arī uz ūdeņraža iekšzemes cenu, ko Malaizijas valdība darīja zināmu 2023. gada novembrī (143) un kas tādējādi, visticamāk, bija balstīta uz cenām, ko piemēroja izmeklēšanas periodā.

(268)

Komisija konstatēja, ka ūdeņraža importa apjoms Malaizijā patiešām bija ļoti neliels (nedaudz mazāks par 155 m3). Tāpēc šajā posmā Komisija kā ūdeņraža neizkropļotu izmaksu avotu izmantoja Malaizijas valdības publicēto iekšzemes cenu (144). Tā kā cena attiecas uz ūdeņradi, ko izmanto kā enerģijas avotu, Komisija koriģēja cenu, lai ņemtu vērā starpību starp ūdeņraža cenu enerģijai un rūpnieciskai izmantošanai, pamatojoties uz Clean Hydrogen Partnership apkopoto statistiku (145).

(269)

Vairākiem ražošanas faktoriem faktiskās ar tiem saistītās izmaksas, kas radās izlasē iekļautajiem ražotājiem eksportētājiem, veidoja nenozīmīgu daļu no kopējām izejvielu izmaksām izmeklēšanas periodā. Tā kā neatkarīgi no izmantotā avota attiecībā uz šiem ražošanas faktoriem izmantotā vērtība jūtami neietekmēja dempinga starpības aprēķinus, Komisija nolēma iekļaut šīs izmaksas palīgmateriālu kategorijā. Faktiski pārbaudītā palīgmateriālu vērtība tika izteikta kā daļa no izlasē iekļauto ražotāju eksportētāju faktiskajām pārbaudītajām izejvielu izmaksām. Šī procentuālā daļa tika izmantota, lai noteiktu palīgmateriālu vērtību bez izkropļojumiem, kā aprakstīts 287. apsvērumā.

(270)

Statistikas datus par darbaspēka izmaksām Malaizijā publicē Malaizijas Darba tirgus informācijas un analīzes institūts (“ILMIA”) (146). Komisija 2016. gadā izmantoja informāciju par tehniķu un saistīto profesionāļu kopējām darbaspēka izmaksām. 2016. gada vidējā mēneša summa tika pienācīgi koriģēta atbilstīgi inflācijai, izmantojot Pasaules Bankas publicēto iekšzemes ražotāju cenu indeksu (147). Lai noteiktu darbaspēka stundas izmaksas, Komisija izmantoja SDO Statistikas departamenta (“SDO SD”) apkopoto informāciju par vidējo faktiski nostrādāto stundu skaitu nedēļā uz vienu nodarbināto personu (148).

(271)

Elektroenerģijas cenu uzņēmumiem (rūpnieciskajiem lietotājiem) Malaizijā publicē TNB (149). Komisija izmantoja datus, kas aptver izmeklēšanas periodu, par elektroenerģijas cenām par kWh rūpnieciskajiem lietotājiem atbilstīgajā patēriņa grupā. Tika ņemti vērā augstākie un zemāki tarifi, ja tādi bija pieejami.

(272)

Neizkropļotās elektroenerģijas izmaksas katram izlasē iekļautajam ražotājam eksportētājam atšķiras atkarībā no patēriņa grupas, kurā tas ietilpst.

(273)

Dabasgāzes cenu uzņēmumiem (rūpnieciskajiem lietotājiem) Malaizijā publicē Enerģētikas komisija (Suruhanjaya Tenaga) (150). Komisija izmantoja datus, kas aptver izmeklēšanas periodu, par komerciālo lietotāju gāzes cenām attiecīgajā patēriņa diapazonā, kas tika paziņotas mmBtu.

(274)

Neizkropļotās dabasgāzes izmaksas, ko izmanto katram izlasē iekļautajam ražotājam eksportētājam atšķiras atkarībā no patēriņa grupas, kurā tas ietilpst.

(275)

Komisija noteica neizkropļotas tvaika izmaksas, pamatojoties uz neizkropļotām dabasgāzes izmaksām un ievērojot ASV Enerģētikas departamenta publicēto metodiku (151). Tā kā metodika paredz aprēķināt tikai tvaika ražošanai nepieciešamās degvielas izmaksas, Komisija koriģēja Malaizijas gāzes piegādes uzņēmuma degvielas izmaksas, kas saistītas ar PVA izmaksām un peļņu. Gas Malaysia Energy & Services Sdn. Bhd. (“GMES”) (152) PVA izmaksām un peļņai.

(276)

Ūdens tarifus Malaizijā paziņoja Valsts ūdensapgādes komisija (“SPAN”). Komisija izmantoja tarifus, kas piemērojami lietotājiem, kuri nav iekšzemes lietotāji, dažādos Malaizijas reģionos (153).

(277)

Pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunktā noteikts: “Saliktā normālā vērtība ietver neizkropļotas un samērīgas administratīvās, pārdošanas un vispārējās izmaksas un peļņu”. Turklāt, lai aptvertu izmaksas, kuras nav ietvertas iepriekš minētajos ražošanas faktoros, ir jānosaka izgatavošanas pieskaitāmo izmaksu vērtība.

(278)

Izgatavošanas pieskaitāmās izmaksas katram ražotājam eksportētājam tika izteiktas kā daļa no ražotāja eksportētāja faktiskajām izgatavošanas izmaksām. Šī procentuālā daļa tika piemērota, lai noteiktu neizkropļotas izgatavošanas pieskaitāmās izmaksas.

(279)

Kā izklāstīts otrajā paziņojumā, lai noteiktu neizkropļotu un samērīgu PVA izmaksu un peļņas summu, Komisija paļāvās uz finanšu informāciju par finanšu gadu, kas beidzās 2022. gada 31. decembrī, un par finanšu gadu, kas beidzas 2023. gada 31. martā, kura sniegta finanšu pārskatos, ko vietējā Malaizijas reģistrā iesniedza šādi septiņi uzņēmumi:

(280)

Ja finanšu pārskatos bija vajadzīgā informācija, Komisija no PVA izmaksām atskaitīja ar transportu saistītās izmaksas, lai varētu aprēķināt normālo vērtību EXW līmenī.

(281)

Turklāt Komisija neņēma vērā konkrētas izmaksas, kas nebija saistītas ar uzņēmuma pārdošanas darbībām vai vispārējo vadību, piemēram, patiesās vērtības izmaiņām un nerealizētu ārvalstu valūtas maiņas darbību atšķirībām.

(282)

Tomēr Komisija arī uzskatīja, ka uzņēmumu izlasē bija tikai ražotāji, kuri izmantoja pāresterifikācijas ražošanas procesu. Lai ņemtu vērā dažādu ražošanas procesu iespējamās PVA izmaksu un peļņas atšķirības (sk. 31. apsvērumu), Komisija šajā posmā nolēma izlasē iekļaut vēl trīs tās pašas nozares, proti, organisko ķīmisko vielu nozares (154), Malaizijas ražotājus. To finanšu informācija bija pieejama Orbis datubāzē par finanšu gadu, kas beidzās 2022. gada 31. decembrī. Uzņēmumi bija rentabli, un finanšu informācija ietvēra visus nepieciešamos elementus (pārdoto preču izmaksas, dažādas citas darbības un/vai finansiālās izmaksas, peļņu).

(283)

Septiņiem biodīzeļdegvielas ražotājiem, kas uzskaitīti 279. apsvērumā, tika pievienoti šādi uzņēmumi:

(284)

Neizkropļotās PVA izmaksas un noteica procentos no pārdoto preču izmaksām attiecīgi 5,4 % un 12,7 % līmenī. Komisija šos līmeņus uzskatīja par pamatotiem EXW tirdzniecības līmenī pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunkta pēdējās daļas nozīmē.

(285)

Pamatojoties uz iepriekš minēto, Komisija saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunktu noteica normālo vērtību EXW līmenī pa ražojuma veidiem.

(286)

Vispirms Komisija noteica neizkropļotas izgatavošanas izmaksas. Komisija reizināja izlasē iekļauto ražotāju eksportētāju individuālo ražošanas faktoru verificēto faktisko patēriņa daudzumu ar šo ražošanas faktoru neizkropļotām vienības izmaksām, kas novērotas reprezentatīvajā valstī, kā aprakstīts 3.2.4. iedaļā.

(287)

Neizkropļoto izgatavošanas izmaksu daļu, kas atspoguļo palīgmateriālu vērtību bez kropļojumiem, noteica, reizinot izejvielu vērtību, kas nebija izkropļota un tika noteikta, kā aprakstīts 286. apsvērumā, ar palīgmateriālu procentuālo daļu, ko noteica, kā aprakstīts 269. apsvērumā.

(288)

Otrkārt, Komisija noteica izgatavošanas pieskaitāmo izmaksu vērtību bez kropļojumiem, reizinot ražošanas izmaksu vērtību bez kropļojumiem ar ražošanas pieskaitāmo izmaksu procentuālo daļu, kas noteikta, kā aprakstīts 278. apsvērumā.

(289)

Neizkropļotajai izgatavošanas izmaksu vērtībai pieskaitot neizkropļotu izgatavošanas pieskaitāmo izmaksu vērtību, Komisija noteica ražošanas izmaksas, kas nebūtu izkropļotas.

(290)

Visbeidzot, Komisija noteica neizkropļotu PVA un peļņas vērtību, reizinot neizkropļoto ražošanas izmaksu vērtību ar PVA un peļņas daļu, kas noteikta, kā paskaidrots 279.–284. apsvērumā. Neizkropļota PVA un peļņas vērtība, ko Komisija uzskatīja par pamatotām EXW tirdzniecības līmenī, tika pieskaitītas neizkropļotām ražošanas izmaksām.

(291)

Pamatojoties uz to, Komisija saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunktu noteica normālo vērtību katram ražojuma veidam EXW līmenī.

(292)

Izlasē iekļautie ražotāji eksportētāji eksportu uz Savienību veica tieši neatkarīgiem klientiem vai arī ar tādu saistītu uzņēmumu starpniecību, kuri darbojās kā importētāji.

(293)

Ja ražotāji eksportētāji attiecīgo ražojumu eksportēja tieši neatkarīgiem klientiem Savienībā, eksporta cena, kā noteikts pamatregulas 2. panta 8. punktā, bija cena, kas ir faktiski samaksāta vai maksājama par ražojumu, kuru eksportē uz Savienību pārdošanai.

(294)

Ražotājam eksportētājam, kurš eksportēja attiecīgo ražojumu uz Savienību, izmantojot saistītu uzņēmumu, kas darbojās kā importētājs, eksporta cena tika noteikta saskaņā ar pamatregulas 2. panta 9. punktu, pamatojoties uz cenu, par kādu importētais ražojums tika pirmo reizi pārdots tālāk neatkarīgiem klientiem Savienībā. Šajā gadījumā cena tika koriģēta, ņemot vērā visas izmaksas, kas radušās no importēšanas brīža līdz tālākpārdošanas brīdim, to skaitā PVA izmaksas, kā arī uzkrāto peļņu. Ņemot vērā to, ka trūka informācijas no neatkarīgiem importētājiem, kas sadarbojās, par peļņu, Komisija paļāvās uz 5 % peļņas līmeni, kas iepriekšējā izmeklēšanā par Argentīnas un Indonēzijas izcelsmes biodīzeļdegvielas importu tika uzskatīta par saprātīgu (155).

(295)

Pamatregulas 2. panta 10. punktā noteikts, ka Komisija normālo vērtību un eksporta cenu salīdzina taisnīgi, izmantojot vienādus tirdzniecības līmeņus, un pēc būtības izdara korekcijas, ņemot vērā faktorus, kuri ietekmē cenas un cenu salīdzināmību. Šajā lietā Komisija pieņēma lēmumu salīdzināt normālo vērtību un izlasē iekļauto ražotāju eksportētāju eksporta cenu EXW tirdzniecības līmenī. Kā sīkāk paskaidrots turpmāk, attiecīgā gadījumā normālo vērtību un eksporta cenu koriģēja, lai i) tās aprēķinātu EXW tirdzniecības līmenī un ii) izdarītu korekcijas, ņemot vērā to faktoru atšķirības, par kuriem apgalvo (un kuri norāda), ka tie ietekmē cenas un cenu salīdzināmību.

(296)

Kā skaidrots 291. apsvērumā, normālā vērtība tika noteikta EXW līmenī, izmantojot ražošanas izmaksas kopā ar PVA izmaksu un peļņas summām, kas šim tirdzniecības līmenim tika uzskatītas par samērīgām. Tāpēc nebija vajadzīgas korekcijas, lai iegūtu normālo vērtību EXW līmenī.

(297)

Komisija nekonstatēja iemeslus normālās vērtības koriģēšanai, un neviens no izlasē iekļautajiem ražotājiem eksportētājiem nepieprasīja šādas korekcijas.

(298)

Lai aprēķinātu eksporta cenu EXW tirdzniecības līmenī, tika veiktas korekcijas, ņemot vērā muitas nodokli, citus ievedmuitas maksājumus, transporta, apdrošināšanas, apstrādes, iekraušanas un citas izmaksas.

(299)

Tika izdarītas korekcijas, ņemot vērā šādus faktorus, kas ietekmē cenas un cenu salīdzināmību: kredīta izmaksas, banku un komisijas maksas.

(300)

Attiecībā uz izlasē iekļautajiem ražotājiem eksportētājiem Komisija saskaņā ar pamatregulas 2. panta 11. un 12. punktu salīdzināja katra līdzīgā ražojuma veida vidējo svērto normālo vērtību ar attiecīgā ražojuma atbilstošā veida vidējo svērto eksporta cenu.

(301)

Attiecībā uz izlasē neiekļautajiem ražotājiem eksportētājiem, kas sadarbojās, Komisija aprēķināja vidējo svērto dempinga starpību saskaņā ar pamatregulas 9. panta 6. punktu. Tāpēc minētā starpība tika noteikta, pamatojoties uz izlasē iekļauto ražotāju eksportētāju starpībām.

(302)

Visiem pārējiem ĶTR ražotājiem eksportētājiem Komisija dempinga starpību noteica saskaņā ar pamatregulas 18. pantu, pamatojoties uz pieejamiem faktiem. Tālab Komisija noteica ražotāju eksportētāju sadarbības līmeni. Sadarbības līmenis ir ražotāju eksportētāju, kas sadarbojās, eksporta apjoms uz Savienību, izteikts kā daļa no kopējā importa, kurš noteikts, pamatojoties uz Eurostat datiem (Comext datubāze), no attiecīgās valsts uz Savienību izmeklēšanas periodā.

(303)

Šajā gadījumā sadarbības līmenis ir augsts, jo ražotāju eksportētāju, kas sadarbojās, eksports pārsniedza kopējo importu izmeklēšanas periodā. Šo acīmredzamo neatbilstību var saistīt ar biodīzeļdegvielas piegādes ķēdes specifiku. Ķīnas ražotāji reti veic tiešas piegādes klientiem Savienībā. Eksportu veic ar tirgotāju starpniecību (tie bieži vien atrodas trešās valstīs), un tas nozīmē, ka dažos gadījumos ražotāji varēja noteikt, ka Savienība ir bijusi galamērķis, tikai, pamatojoties uz to, ka tirgotājs bija pieprasījis ilgtspējas sertifikātu. Alternatīvi biodīzeļdegvielu, kas sākotnēji bija paredzēta Savienības tirgum, varēja novirzīt uz trešo valsti. Ņemot vērā augsto sadarbības līmeni, Komisija uzskatīja par lietderīgu ražotājiem eksportētājiem, kas nesadarbojās, noteikt dempinga starpību tādā līmenī, kāds bija izlasē iekļautajam uzņēmumam ar augstāko dempinga starpību.

(304)

Pagaidu dempinga starpības, kas izteiktas procentos no CIF cenas ar piegādi līdz Savienības robežai pirms nodokļa nomaksas, ir šādas:

(305)

Izmeklēšanas periodā līdzīgo ražojumu Savienībā ražoja 43 ražotāji, kas bija EBP biedri, kā arī aptuveni 20 citi ražotāji, kas nebija EBP biedri. Visi šie ražotāji ir “Savienības ražošanas nozare” pamatregulas 4. panta 1. punkta nozīmē.

(306)

EcoCeres2024. gada 11. janvāra iesniegumā (156) apšaubīja pieejamo lietas materiālu pilnīgumu, ņemot vērā izmeklēšanas ierosināšanas pārbaudes veidlapas. Tas arī prasīja paskaidrot iemeslus neatbilstībām starp sūdzībā ietvertajiem datiem par faktiskajiem sūdzības iesniedzējiem un atbalstītājiem un datiem, kas iekļauti Komisijas paziņojumā par izmeklēšanas ierosināšanas pārbaudes lietu, un jautāja par Savienības ražotāja Neste īpašo stāvokli. Komisija apstiprināja, ka: a) visas saņemto izmeklēšanas ierosināšanas pārbaudes veidlapu atklātās versijas tika savlaicīgi iekļautas pieejamajos lietas materiālos; b) ir ievēroti pamatregulā noteiktie attiecīgie sūdzības iesniegšanas sliekšņi; c) pieejamie lietas materiāli parādīja uzņēmumu individuālo nostāju, kad tie to darīja zināmu. Komisija arī norādīja, ka uzņēmumi, kas piedalījās izmeklēšanas ierosināšanas pārbaudē, nebija tie paši uzņēmumi, kas sniedza datus sūdzības sagatavošanai, un tas radīja dažas neatbilstības starp sūdzībā norādītajiem skaitļiem un skaitļiem Komisijas paziņojumā par izmeklēšanas ierosināšanas pārbaudes lietas materiāliem.

(307)

Sākotnējā posmā tika aprēķināts, ka izmeklēšanas periodā kopējais ražošanas apjoms Savienībā bija aptuveni 12 miljoni tonnu. Komisija šo skaitli noteica, pamatojoties uz sūdzības iesniedzēja, atsevišķu uzņēmumu un attiecīgo apvienību datiem. CCCMC gadījumā šis skaitlis bija pretrunā USDA2023. gada 14. augustaGAIN ziņojumam, uz kuru atsaucās sūdzības iesniedzējs. Arī EcoCeres norādīja uz HVO apjomu nepareizu atspoguļojumu.

(308)

Sūdzības iesniedzējs, atbildot uz anketas par makroekonomiskajiem aspektiem jautājumiem, pārskatīja un palielināja Savienības kopējo ražošanas apjomu. Sūdzības iesniedzēja pārskatītā rādītāja pamatā bija ārējais tirgus informācijas sniedzēja Stratas sniegtā informācija. Komisija no ieinteresētajām personām nesaņēma nekādas piezīmes par Savienības kopējā ražošanas apjoma datiem, kas sniegti atbildēs uz anketas par makroekonomiskajiem aspektiem jautājumiem. Tāpēc pagaidu posmā tika noteikts, ka Savienības ražošanas kopējais apjoms izmeklēšanas periodā bija 14 775 455 tonnas, kas ir sūdzības iesniedzēja norādītais skaitlis, no kura atskaitīta Komisijas veiktā aplēse par IAD, kā paskaidrots 4.5.2.1. iedaļā.

(309)

Papildus tam, kas bija norādīts 15. apsvērumā, ņemot vērā iepriekšējā apsvērumā norādīto pārskatīto Savienības ražošanas apjomu, četri izlasē iekļautie Savienības ražotāji veidoja 12 % no līdzīgā ražojuma kopējā ražošanas apjoma Savienībā.

(310)

Ja HVO netiktu izslēgts no šīs izmeklēšanas tvēruma, CCCMC apgalvoja, ka Komisijas kaitējuma analīzē HVO un FAME būtu jāpārbauda atsevišķi, kā tas tika darīts izmeklēšanā par saules moduļiem un elementiem (157).

(311)

EcoCeres apgalvoja, ka gadījumā, ja Komisija nolemtu izmeklēšanas tvērumā saglabāt HVO un SAF, Komisijai būtu jāveic segmentēta kaitējuma analīze attiecībā uz FAME, HVO un SAF, lai ņemtu vērā atšķirības starp šiem trim ražojumiem. Saskaņā ar šīs personas sniegto informāciju FAME, HVO un SAF ir pilnīgi atšķirīgi ražojumi fizikālo un ķīmisko īpašību, ražošanas procesu, galalietojumu un ietekmes uz vidi ziņā, un tos uzskata par atšķirīgiem ražojumiem tirgū, kā arī iestādēs un aģentūrās visā pasaulē. Atšķirībā no FAME, HVO un SAF nav “biodīzeļdegviela”, un viena ražojuma veida imports nevarētu radīt kaitējumu citu ražojuma veidu ražotājiem. EcoCeres norādīja, ka FAME ir lētāki par HVO un SAF un tādējādi nekonkurē ar tiem.

(312)

Komisija norādīja, ka segmentēta kaitējuma analīze var būt nepieciešama, ja: a) attiecīgie ražojumi nav “pietiekami savstarpēji aizstājami”; b) “pastāv īpaša situācija, ko raksturo liela iekšzemes pārdošanas un importa par dempinga cenām koncentrācija atsevišķos segmentos un ļoti būtiskas cenu atšķirības starp šiem segmentiem”; c) imports “galvenokārt ir koncentrēts vienā no tirgus segmentiem”. (158) Ņemot vērā to, ka SAF šajā posmā ir izslēgta no ražojumu klāsta, turpmāk veiktā analīze aptver FAME un HVO.

(313)

Pirmkārt, Komisija uzskatīja, ka attiecīgie ražojuma veidi ir pietiekami savstarpēji aizstājami, kā paskaidrots 2.4. iedaļā iepriekš. Šajā gadījumā nav tirgus segmentācijas, pat ja pastāvētu FAME un HVO cenu atšķirības. Otrkārt, FAME un HVO cenu starpības diapazons var būt ievērojams atkarībā no biodīzeļdegvielas tirgus apstākļiem, proti, normatīvās vides, piegādes apjomiem un situāciju izejvielu jomā.

(314)

EcoCeres savos 2024. gada 6. februārī iesniegtajos dokumentos (159) norādīja, ka HVO cena par vairāk nekā 1 100 USD/t pārsniedza FAME cenu. Tomēr 2024. gada sākumā starpība starp HVO un FAME bija ievērojami mazāka (aptuveni 258 USD/t) (160).

(315)

Tomēr līdzīga ievērojama starpība pastāv arī starp pašiem FAME ražojuma veidiem. Piemēram, 2023. gada 20. septembrī saskaņā ar tirgus informāciju no UCO ražoto FAME cena bija 1 455 USD/t (FOB Amsterdama-Roterdama-Antverpene (ostas) – “ARA”), FAME 0 cena bija 1 190 USD/t (FOB ARA), savukārt no rapšu sēklu eļļas iegūto FAME cena bija 1 382 USD/t (FOB ARA) (161). Tajā pašā avotā bija norāda, ka FAME 0 cenas ES rietumos (FOB ARA) un no UCO iegūtu FAME cena (FOB ARA) izmeklēšanas perioda laikā vairākkārt atšķīrās par aptuveni 400 USD/t (162). Līdz ar to apgalvojums, ka HVO un FAME cenu atšķirība ir ievērojama ir izņemts no konteksta un ir maldinošs.

(316)

Visbeidzot, Ķīnas pārdošanas apjoms Savienībā parāda Ķīnas jaudu un ES pieprasījumu, – attiecībā uz FAME tie ir vēsturiski rādītāji, savukārt HVO rādītāji pieaug. (163) Šajā sakarā izmeklēšana parādīja, ka FAME veidoja aptuveni divas trešdaļas no izlasē iekļautajiem eksporta apjomiem, savukārt HVO biodīzeļdegviela veidoja aptuveni vienu trešdaļu (164). Tādējādi, pat ja pastāvēti divi atsevišķi segmenti – FAME un HVO, kas tā nebija, imports nav pārmērīgi koncentrēts nevienā no tirgū pārdoto ražojuma veidu segmentiem.

(317)

Tādējādi nav iemesla šajā gadījumā veikt segmentētu kaitējuma analīzi. Tāpēc Komisija noraidīja pieprasījumus veikt FAME un HVO segmentētu kaitējuma analīzi.

(318)

Komisija noteica patēriņu Savienībā, pamatojoties uz Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjomiem Savienībā, ko saistībā ar importa datiem iesniedza sūdzības iesniedzējs un ko uz vietas pārbaudīja EBP un Comext.

(319)

Savienības patēriņam bija šāda dinamika.

2. tabula.

Patēriņš Savienībā (tonnas)

(320)

Patēriņš Savienībā attiecīgajā periodā attīstījās pozitīvi atbilstīgi arvien plašākiem pienākumiem attiecībā uz biodīzeļdegvielas izmantošanu un maisījumu sagatavošanu.

(321)

CCCMC2024. gada 26. janvārī iesniegtajā dokumentā (165) lūdza Komisiju publiskot importa uzraudzības datus par visu izmeklēšanas periodu un neņemt vērā sūdzībā izklāstīto sūdzības iesniedzēja novērtējumu par Ķīnas izcelsmes biodīzeļdegvielas importa dinamiku, pamatojoties uz to, ka tā pamatā bija tikai pieņēmumi un spekulācijas. Komisija norādīja, ka tā izmantoja Comext datus, lai noteiktu importa apjomus, kā izklāstīts turpmāk.

(322)

Importa apjomu Komisija noteica, pamatojoties uz Comext un GTA importa statistiku. Importa tirgus daļa tika noteikta, pamatojoties uz Savienības biodīzeļdegvielas patēriņu, kas redzams 2. tabulā, kā arī sūdzības iesniedzēja, Comext un GTA iesniegtajiem datiem par Savienības ražotāju pārdošanas apjomu. Kā norādīts 57. apsvērumā, IAD izslēdza no šīs izmeklēšanas tvēruma un tādēļ tika izslēgti arī attiecīgie apjomi, pamatojoties uz Komisijas rīcībā esošo informāciju par tiem, kas tika iegūta izmeklēšanas gaitā.

(323)

Importam no attiecīgās valsts Savienībā bija šāda dinamika.

3. tabula.

Importa apjoms (t) un tirgus daļa

(324)

Imports no Ķīnas attiecīgajā periodā bija svārstīgs, bet kopumā strauji palielinājās (kopā +60 %). Tā kopējā tirgus daļa palielinājās par 49 % no 5,4 % 2020. gadā līdz 8 % izmeklēšanas periodā.

(325)

Šie dati ir pretrunā CCCMC apgalvojumam, kas balstīts uz sūdzībā sniegtajiem datiem, ka Ķīnas importa pieaugums nebija “būtisks” pieaugums ražošanas apjoma un patēriņa ziņā.

(326)

Komisija noteica importa cenas, pamatojoties uz Comext. Importa cenu samazinājums tika noteikts, pamatojoties uz pārbaudītām atbildēm uz anketas jautājumiem.

(327)

Importam no attiecīgās valsts Savienībā bija šāda vidējās cenas dinamika.

4. tabula.

Importa cenas (EUR/t)

(328)

Importa no Ķīnas cena attiecīgajā periodā ievērojami palielinājās (kopumā +53 %).

(329)

CCCMC apgalvoja, ka tas, ka Ķīnas importa cenas attiecīgajā periodā lielākoties bija augstākas par Savienības ražošanas nozares pārdošanas cenām, vājina sūdzībā izteiktos apgalvojumus. Komisija norādīja, ka atšķirība starp abiem cenu kopumiem, kas ir Ķīnas un Savienības ražošanas nozares vidējā pārdošanas cena ES (EUR/t), rodas no atšķirīga ražojumu sortimenta. Ķīnas imports ir biodīzeļdegvielas produktu veidi, kuru ražošanā izmanto izejvielas, ko saskaņā ar AED var divreiz ieskaitīt ES atjaunīgās enerģijas mērķrādītājos un kas tādējādi tirgū parasti piesaista lielākas cenas nekā no kultūraugiem iegūti un pārtikas izcelsmes FAME. Savukārt lielāko daļu no Savienības ražotāju pārdošanas apjoma veidoja no kultūraugiem iegūti un pārtikas izcelsmes FAME bez šādas divkāršas uzskaites uzcenojuma.

(330)

CCCMC prasīja Komisijai, veicot cenu samazinājuma analīzi cenu ietekmes analīzes ietvaros, pievērsties laikposmam, kas ilgāks par vienu gadu, un apšaubīja sūdzībā iekļautos cenu samazinājuma aprēķinus. Komisija noraidīja apgalvojumu, kas nebija pamatots, un noteica cenu samazinājumu izmeklēšanas periodam.

(331)

Komisija noteica cenu samazinājumu izmeklēšanas periodā, salīdzinot:

(332)

Šāds cenu salīdzinājums tika veikts darījumiem pa ražojuma veidiem vienā un tajā pašā tirdzniecības līmenī, vajadzības gadījumā veicot atbilstīgas korekcijas un atskaitot rabatus un atlaides. Salīdzinājuma rezultāts tika izteikts procentos no izlasē iekļauto Savienības ražotāju teorētiskā apgrozījuma izmeklēšanas periodā. Attiecīgās valsts importam Savienības tirgū tas uzrādīja vidējo svērto cenu samazinājuma starpību intervālā no 5,3 % līdz 13,8 %. Cenu samazinājums tika konstatēts 100 % izlasē iekļauto uzņēmumu importēto apjomu.

(333)

Saskaņā ar pamatregulas 3. panta 5. punktu, pārbaudot importa par dempinga cenām ietekmi uz attiecīgo Savienības ražošanas nozari, tika novērtēti visi būtiskie ekonomikas faktori, kas raksturo Savienības ražošanas nozares stāvokli attiecīgajā periodā.

(334)

Kā minēts 8.–18. apsvērumā, lai noteiktu iespējamo Savienības ražošanas nozarei nodarīto kaitējumu, tika izmantota atlase.

(335)

Lai noteiktu kaitējumu, Komisija nošķīra makroekonomiskos un mikroekonomiskos kaitējuma rādītājus. Makroekonomiskos rādītājus Komisija novērtēja, pamatojoties uz datiem, kas sniegti sūdzības iesniedzēja atbildē uz anketas par makroekonomiskajiem aspektiem jautājumiem. Dati attiecās uz visiem Savienības ražotājiem. Komisija izvērtēja mikroekonomiskos rādītājus, pamatojoties uz datiem, kas ietverti izlasē iekļauto Savienības ražotāju atbildēs uz anketas jautājumiem. Abas datu kopas tika atzītas par reprezentatīvām attiecībā uz ekonomisko stāvokli Savienības ražošanas nozarē.

(336)

Makroekonomiskie rādītāji ir: ražošanas apjoms, ražošanas jauda, jaudas izmantojums, pārdošanas apjoms, tirgus daļa, izaugsme, nodarbinātība, ražīgums, dempinga starpības lielums un atgūšanās no iepriekšējā dempinga.

(337)

Mikroekonomiskie rādītāji ir: vienības vidējās pārdošanas cenas, vienības izmaksas, darbaspēka izmaksas, krājumi, rentabilitāte, naudas plūsma, ieguldījumi, ienākums no ieguldījumiem un spēja piesaistīt kapitālu.

(338)

Attiecīgajā periodā kopējam Savienības ražošanas apjomam, ražošanas jaudai un jaudas izmantojumam bija šāda dinamika.

5. tabula.

Ražošanas apjoms, ražošanas jauda un jaudas izmantojums

(339)

Ražošanas apjoms, ražošanas jauda un jaudas izmantojums izmeklēšanas periodā bija salīdzinoši līdzīgā līmenī kā 2020. gadā. Tomēr ražošanas apjomi izmeklēšanas periodā salīdzinājumā ar 2022. gadu ievērojami samazinājās.

(340)

Savienības ražošanas nozares pārdošanas nesaistītiem klientiem apjomam un tirgus daļai attiecīgajā periodā bija šāda dinamika.

6. tabula.

Pārdošanas apjoms un tirgus daļa

(341)

Attiecīgajā periodā Savienības ražošanas nozares tirgus daļa būtiski samazinājās par gandrīz 10 procentpunktiem, izmeklēšanas periodā sasniedzot 64,8 %. No 2022. gada, kad Ķīnas importa apjomi sāka eksponenciāli palielināties, Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjomi un attiecīgā tirgus daļa sāka strauji samazināties.

(342)

Savienības ražošanas nozarē attiecīgajā periodā nebija vērojama izaugsme ražošanas apjoma ziņā, neraugoties uz to, ka biodīzeļdegvielas patēriņa rādītāji šajā periodā attīstījās pozitīvi. Faktiski Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjomi un tirgus daļa pārskata periodā samazinājās.

(343)

Nodarbinātībai un ražīgumam attiecīgajā periodā bija šāda dinamika.

7. tabula.

Nodarbinātība un ražīgums

(344)

Komisija norādīja, ka ne visi Savienības ražotāji paziņoja EBP nodarbinātības datus, izmantojot vienotu pieeju, un bija jāveic dažas aplēses par uzņēmumiem, kas nesniedza informāciju, un tas radīja vairākas nepilnības Komisijai pieejamajos datos par nodarbinātību. Katrā ziņā 7. tabulā norādītais aplēstais darbinieku skaits tika uzskatīts par pietiekami precīzu un atbilstīgu šīs izmeklēšanas vajadzībām.

(345)

CCCMC apgalvoja, ka nodarbinātības pieaugums skaidri liecina par veselīgu nozari. Tā arī apgalvoja, ka ražīguma samazināšanās ir saistīta ar nodarbinātības pieaugumu un pieprasījuma samazināšanos (un no tā izrietošo ražošanas un pārdošanas apjoma samazināšanos). Tomēr Komisija norādīja, ka nodarbinātības pieaugums galvenokārt notika 2021. gadā, kad Savienības ražošanas nozare varēja izmantot Ķīnas importa samazinājumu un palielināt pārdošanas apjomus. Izmeklēšanas periodā, kad Ķīnas imports pieauga, nodarbinātība ievērojami samazinājās. Tāpēc šī prasība tika noraidīta.

(346)

Visu izlasē iekļauto ražotāju eksportētāju dempinga starpības ievērojami pārsniedza de minimis līmeni. Ņemot vērā importa no attiecīgās valsts apjomu un cenas, kā arī ražojuma veidu, proti, to, ka tas ir izejmateriāls, faktisko dempinga starpību lieluma ietekme uz Savienības ražošanas nozari bija būtiska.

(347)

Par izmeklējamo ražojumu jau ir veiktas vairākas antidempinga un antisubsidēšanas izmeklēšanas. Attiecīgajā periodā tika atjaunoti spēkā esošie antidempinga un antisubsidēšanas pasākumi pret ASV (tos ar dažiem izņēmumiem attiecināja uz sūtījumiem no Kanādas (168)). Nekas neliecina par to, ka šie pasākumi nebūtu bijuši efektīvi.

(348)

Pēc tam, kad 2019. gadā tika noteikti galīgie kompensācijas pasākumi pret Argentīnas (169) un Indonēzijas (170) izcelsmes biodīzeļdegvielas importu, 2020. gadā Savienības ražošanas nozarē bija skaidri redzamas atgūšanās pazīmes. Attiecīgā perioda pārējā posmā atgūšanās turpinājās – par to cita starpā liecināja zemais rentabilitātes līmenis (kā izklāstīts turpmāk), taču atgūšanās apstājās 2022. gadā, kad sāka palielināties Ķīnas izcelsmes importa apjoms.

(349)

Savienības ražotāju vidējā vienības pārdošanas cena nesaistītiem klientiem Savienībā attiecīgajā periodā attīstījās šādi.

8. tabula.

Pārdošanas cenas Savienībā

(350)

No 2020. līdz 2022. gadam pārdošanas cenas atbilda izmaksu dinamikai, laikā līdz 2022. gadam pieaugot par 90 %. Izmeklēšanas periodā Savienības ražošanas nozare nevarēja izmaksu pieaugumu pārnest uz pārdošanas cenām, un tā bija spiesta pārdot ražojumu par cenu, kas gandrīz atbilda izmaksām.

(351)

Lielāko daļa no Savienības ražotāju pārdošanas apjoma veidoja no kultūraugiem iegūti un pārtikas izcelsmes FAME bez divkāršas uzskaites uzcenojuma. Attiecīgā perioda beigās starpība starp vienības ražošanas izmaksām un vienības pārdošanas cenu samazinājās un sasniedza tikai 2 EUR.

(352)

Izlasē iekļauto Savienības ražotāju darbaspēka vidējo izmaksu dinamika attiecīgajā periodā bija šāda.

9. tabula.

Vidējās darbaspēka izmaksas uz vienu nodarbināto

(353)

Izlasē iekļauto Savienības ražotāju, darbaspēka attiecīgajā periodā pieauga vidēji par 15 %. Tā kā darbaspēka izmaksas veido mazāk nekā 3 % no biodīzeļdegvielas izgatavošanas izmaksām, darbaspēka izmaksu pieaugumam, kas saskaņā ar Eurostat (171) datiem nav pretrunā vidējam kopējam darbaspēka izmaksu pieaugumam par 12 % Savienībā 2020.–2023. gadā, ir nenozīmīga ietekme uz Savienības ražošanas nozares stāvokli.

(354)

Izlasē iekļauto Savienības ražotāju krājumu dinamika attiecīgajā periodā bija šāda.

10. tabula.

Krājumi

(355)

CCCMC apgalvoja, ka šis faktors nav būtisks šīs izmeklēšanas kontekstā, pamatojoties uz to, ka Komisija iepriekš bija norādījusi, ka krājumu līmenis ir mazāk nozīmīgs rādītājs šāda veida nozarei (172). Komisija apstiprināja, ka ražošanas nozare centās noturēt zemu krājumu līmeni, taču tas ne vienmēr tā bija, kad sāka ieplūst Ķīnas imports par ļoti zemām cenām. Komisija arī norādīja, ka, ņemot vērā to, ka izmeklējamo ražojumu pārdod bez taras, viena piegāde var ietvert ievērojamu apjomu, kas pārsniedz 10 000 tonnu, un atkarībā no konkrētā darījuma datuma var būtiski ietekmēt krājumu līmeni.

(356)

Izlasē iekļauto Savienības ražotāju rentabilitātes, naudas plūsmas, ieguldījumu un ienākuma no ieguldījumiem dinamika attiecīgajā periodā bija šāda.

11. tabula.

Rentabilitāte, naudas plūsma, ieguldījumi un ienākums no ieguldījumiem

(357)

Komisija izlasē iekļauto Savienības ražotāju rentabilitāti noteica, līdzīgā ražojuma pārdošanā nesaistītiem klientiem Savienībā gūto neto peļņu pirms nodokļiem izsakot procentos no minētās pārdošanas apgrozījuma. Savienības ražošanas nozares rentabilitāte attiecīgajā periodā bija ļoti zema un izmeklēšanas periodā tā samazinājās līdz peļņas un zaudējumu slieksnim. Lielākais rentabilitātes kritums bija vērojams laikposmā no 2022. gada līdz izmeklēšanas periodam, kad imports no Ķīnas salīdzinājumā ar 2022. gadu palielinājās par 45 % un Savienības ražošanas nozares peļņa samazinājās par 1,7 procentpunktiem, sasniedzot gandrīz peļņas un zaudējumu slieksni.

(358)

Neto naudas plūsma norāda Savienības ražotāju spēju pašfinansēt savu darbību. Neto naudas plūsmas dinamika attiecīgajā periodā ievērojami pasliktinājās un, sākot ar 2021. gadu, bija ļoti negatīva.

(359)

Ieguldījumi izlasē iekļautajos uzņēmumos attiecīgajā periodā svārstījās. Kopumā ieguldījumi tiek apstiprināti vairākus gadus pirms to īstenošanas. Ieguldījumi attiecīgā perioda pēdējā posmā bija jau sen paredzēti projekti, un tos veica tikai divi uzņēmumi.

(360)

Ienākums no ieguldījumiem ir peļņa, kas izteikta procentos no ieguldījumu neto uzskaites vērtības. Ienākuma no ieguldījumiem dinamika bija negatīva – atbilstīgi rentabilitātei, un tas bija ļoti zemā līmenī visā attiecīgajā periodā un tikai 1,3 % līmenī izmeklēšanas periodā, ņemot vērā, ka jo īpaši rentabilitātes līmenis bija ļoti zems.

(361)

Iepriekš izklāstītais makroekonomisko un mikroekonomisko rādītāju novērtējums liecina, ka Savienības ražošanas nozarei izmeklēšanas periodā tika nodarīts būtisks kaitējums, jo tā zaudēja ievērojamu tirgus daļu un tās pārdošanas cenu pieaugums bija nepietiekams, lai segtu ievērojamo ražošanas izmaksu pieaugumu, kā rezultātā samazinājās tās rentabilitāte, kas negatīvi ietekmēja ienākumu no ieguldījumiem un naudas plūsmu. Tas, ka daži rādītāji (ražošanas jauda, darbinieku skaits) nepasliktinājās, nemaina kaitējuma konstatējumu.

(362)

Ņemot vērā iepriekš minēto, Komisija šajā posmā secināja, ka Savienības ražošanas nozarei ir nodarīts būtisks kaitējums pamatregulas 3. panta 5. punkta nozīmē.

(363)

Saskaņā ar pamatregulas 3. panta 6. punktu Komisija pārbaudīja, vai imports par dempinga cenām no attiecīgās valsts ir radījis būtisku kaitējumu Savienības ražošanas nozarei. Saskaņā ar pamatregulas 3. panta 7. punktu Komisija pārbaudīja arī, vai kaitējumu Savienības ražošanas nozarei vienlaikus varētu būt radījuši arī citi zināmi faktori. Komisija nodrošināja, lai iespējamais kaitējums, ko varētu būtu radījuši citi faktori, kuri nav imports par dempinga cenām no attiecīgās valsts, netiktu attiecināts uz importu par dempinga cenām. Šie faktori ir šādi: imports no trešām valstīm, Savienības ražošanas nozares eksporta rādītāji un ražošanas izmaksu pieaugums.

(364)

Kā redzams 3. tabulā, importa apjomi no ĶTR palielinājās par 60 %, savukārt patēriņš pieauga par aptuveni 7 % (2. tabula). Tā rezultātā importa no ĶTR tirgus daļa palielinājās par 2,6 procentpunktiem no 5,4 % līdz 8 %, savukārt Savienības ražošanas nozares tirgus daļa samazinājās gandrīz par 10 procentpunktiem, izmeklēšanas periodā sasniedzot 64,8 %.

(365)

Ķīnas importa cenas izmeklēšanas periodā bija par 5,3–13,8 % zemākas nekā Savienības ražošanas nozares cenas. Šāds zems cenu līmenis izraisīja cenu samazinājumu Savienības tirgū, kā rezultātā Savienības ražošanas nozare nespēja gūt veselīgu peļņu. Izmeklēšanas periodā Savienības ražošanas nozares pārdošanas cenas tikai nedaudz pārsniedza tās ražošanas izmaksas.

(366)

Savienības ražošanas nozare, kas tikai sāka atgūties no Argentīnas un Indonēzijas izcelsmes biodīzeļdegvielas subsidēšanas, kas radīja kaitējumu, nekavējoties izjuta negatīvo ietekmi, ko radīja ĶTR izcelsmes biodīzeļdegvielas importa par zemām cenām apjoma pieaugums. Šis imports acīmredzami negatīvi ietekmēja Savienības ražošanas nozares finansiālo stāvokli.

(367)

Pamatojoties uz iepriekš minēto, Komisija secināja, ka Ķīnas izcelsmes imports nodarīja būtisku kaitējumu Savienības ražošanas nozarei. Minētais kaitējums tika nodarīts gan apjoma, gan arī cenu ziņā.

(368)

Citu trešo valstu izcelsmes importa apjoma dinamika attiecīgajā periodā bija šāda.

12. tabula.

Imports no trešām valstīm