1.   Šajā regulā ir paredzēti noteikumi par metāna emisiju precīzu mērīšanu, kvantificēšanu, monitoringu, ziņošanu un verifikāciju Savienības enerģētikas sektorā, kā arī par minēto emisiju samazināšanu, tostarp, izmantojot noplūžu atklāšanas un novēršanas apsekojumus, nosakot novēršanas pienākumus un nosakot ierobežojumus novadīšanai atmosfērā un sadedzināšanai lāpā. Šajā regulā ir paredzēti arī noteikumi par rīkiem, ar ko nodrošina pārredzamību attiecībā uz metāna emisijām.

2.   Šo regulu piemēro:

3.   Šo regulu piemēro arī metāna emisijām, kas rodas ārpus Savienības, attiecībā uz Savienības tirgū laistu jēlnaftu, dabasgāzi un oglēm, kā minēts 5. nodaļā.

1.   Nosakot vai apstiprinot tarifus vai metodikas, kas jāizmanto pārvades sistēmu operatoriem, sadales sistēmu operatoriem, LNG objektu operatoriem vai citiem regulētiem subjektiem, tostarp attiecīgā gadījumā apakšzemes gāzes glabātavu operatoriem, Direktīvas (ES) 2019/944 57. pantā un Direktīvas (ES) 2024/1788 X nodaļā paredzētās regulatīvās iestādes ņem vērā, kādas izmaksas tiem radušās un kādas investīcijas tie veikuši, lai izpildītu šajā regulā paredzētos pienākumus, ciktāl tās atbilst efektīva un strukturāli salīdzināma regulēta subjekta izmaksām un ir pārredzamas.

Regulatīvās iestādes 2. punktā minētās vienības investīciju izmaksas var izmantot, lai noteiktu to izmaksu slieksni, kas radušās operatoriem.

2.   Reizi trijos gados Eiropas Savienības Energoregulatoru sadarbības aģentūra (ACER) izstrādā un publisko indikatoru kopumu un attiecīgas atsauces vērtības, lai būtu iespējams salīdzināt vienības investīciju izmaksas, kas saistītas ar metāna emisiju, tostarp no noplūdēm, novadīšanas atmosfērā vai sadedzināšanas lāpā, mērīšanu, kvantificēšanu, monitoringu, ziņošanu, verifikāciju un samazināšanu salīdzināmos projektos.

Šā panta 1. punktā minētās attiecīgās regulatīvās iestādes un attiecīgie regulētie subjekti sniedz ACER visus datus, kas vajadzīgi, lai veiktu šā punkta pirmajā daļā minēto salīdzināšanu.

1.   Katra dalībvalsts izraugās vienu vai vairākas kompetentās iestādes, kuru uzdevums ir uzraudzīt un panākt šīs regulas piemērošanu.

Dalībvalstis savu kompetento iestāžu nosaukumus un kontaktinformāciju paziņo Komisijai līdz 2025. gada 5. februārim. Dalībvalstis bez kavēšanās paziņo Komisijai par visām savu kompetento iestāžu nosaukumu vai kontaktinformācijas izmaiņām.

2.   Komisija publisko kompetento iestāžu sarakstu un to regulāri atjaunina pēc tam, kad no kādas dalībvalsts ir saņemts paziņojums par jebkādām izmaiņām.

3.   Dalībvalstis nodrošina, ka kompetentās iestādes izveido kontaktpunktu un tām ir pienācīgas pilnvaras un resursi, lai izpildītu šajā regulā noteiktos uzdevumus.

1.   Kompetentās iestādes, pildot savus uzdevumus, veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu atbilstību šai regulai.

2.   Operatori, uzņēmumi, raktuvju operatori un importētāji kompetentajām iestādēm sniedz visu palīdzību, kas vajadzīga, lai kompetentās iestādes spētu izpildīt šajā regulā minētos uzdevumus vai lai tām atvieglotu to izpildi, jo īpaši, uzrāda dokumentāciju vai uzskaiti, nodrošina piekļuvi objektam un – atkrastē izvietota objekta gadījumā – nodrošina nokļūšanu objektā vai atgriešanos no tā.

3.   Lai nodrošinātu atbilstību šai regulai, kompetentās iestādes sadarbojas savā starpā un ar Komisiju, kā arī tās var sadarboties ar trešo valstu iestādēm. Sadarbības veicināšanai Komisija izveido kompetento iestāžu tīklu un paredz nepieciešamo kārtību informācijas apmaiņai, jo īpaši par monitoringu, regulēšanu un atbilstību, un paraugprakses apmaiņai un lai varētu veikt apspriešanos. Kompetentajās iestādēs izveidotie kontaktpunkti atbalsta minētās darbības.

4.   Ja saskaņā ar šo regulu ziņojumi ir jāpublisko, kompetentās iestādes tos bez maksas publisko īpašā tīmekļa vietnē un brīvi pieejamā, lejupielādējamā un mašīnlasāmā formātā.

Ja informācija netiek izpausta, balstoties uz vienu vai vairākiem Direktīvas 2003/4/EK 4. pantā minētajiem pamatiem vai, attiecīgā gadījumā, saskaņā ar Savienības tiesību aktiem par personas datu aizsardzību, kompetentās iestādes norāda neizpaustās informācijas veidu un neizpaušanas iemeslu.

1.   Inspekcijas ietver kārtējās inspekcijas operatoriem un raktuvju operatoriem un ārkārtas inspekcijas operatoriem, uzņēmumiem, raktuvju operatoriem un importētājiem, kā noteikts šajā pantā.

2.   Attiecīgā gadījumā inspekcijas ietver objekta apsekošanu vai revīziju uz vietas, tādas dokumentācijas un uzskaites izpēti, kura apliecina atbilstību šīs regulas prasībām, metāna emisiju atklāšanu un mērījumus un jebkādu turpmāku rīcību, ko veic kompetentās iestādes vai to vārdā, lai pārbaudītu un veicinātu atbilstību šīs regulas prasībām.

Ja inspekcijā konstatēts nopietns šīs regulas pārkāpums, kompetentās iestādes izdod – kā daļu no 5. punktā minētā ziņojuma – rīkojumu par korektīvām darbībām, kas jāveic operatoram, uzņēmumam, raktuves operatoram vai importētājam, un skaidri nosaka termiņus minētajām darbībām.

Alternatīvi kompetentās iestādes var nolemt operatoram, uzņēmumam, raktuves operatoram vai importētājam uzdot, lai tie 1 mēneša laikā pēc inspekcijas pabeigšanas dienas iesniegtu attiecīgajai kompetentajai iestādei apstiprināšanai korektīvo darbību kopumu konstatēto nopietno pārkāpumu novēršanai. Minētās darbības iekļauj 5. punktā minētajā ziņojumā.

3.   Pirmo kārtējo inspekciju pabeidz līdz 2026. gada 5. maijam. Pēc pirmās kārtējās inspekcijas kompetentās iestādes, balstoties uz riska novērtējumu, izstrādā kārtējo inspekciju programmas. Kompetentā iestāde var lemt par kārtējo inspekciju tvērumu un biežumu, balstoties uz risku, piemēram, vides riska, tostarp visu metāna emisiju kumulatīvās piesārņotāja ietekmes, cilvēku drošības un veselības risku, novērtējumu saistībā ar katru objektu, kā arī visiem konstatētajiem šīs regulas pārkāpumiem.

Inspekciju starplaiks nepārsniedz 3 gadus. Ja inspekcijā ir konstatēts nopietns šīs regulas pārkāpums, nākamā inspekcija notiek 10 mēnešu laikā.

4.   Neskarot šā panta 3. punktu, kompetentās iestādes veic ārkārtas inspekcijas, lai:

5.   Pēc katras inspekcijas kompetentās iestādes sagatavo ziņojumu, kurā norāda inspekcijas juridisko pamatu, ievērotos procedūras posmus, relevantos konstatējumus un ieteikumus turpmākām darbībām, kas jāveic operatoram, uzņēmumam, raktuves operatoram vai importētājam, tostarp to īstenošanas termiņus.

Vajadzības gadījumā kompetentās iestādes var sagatavot vienu ziņojumu par vairākām viena un tā paša operatora, uzņēmuma, raktuves operatora vai importētāja aktīvu, objektu vai komponentu inspekcijām, ar noteikumu, ka šādas inspekcijas veic pirms nākamās kārtējās inspekcijas.

Par ziņojumu paziņo attiecīgajam operatoram, uzņēmumam, raktuves operatoram vai importētājam un to publisko 2 mēnešu laikā no inspekcijas dienas. Ja inspekcijas pamatā ir sūdzība, kas iesniegta saskaņā ar 7. pantu, kompetentās iestādes informē sūdzības iesniedzēju, tiklīdz ziņojums ir publiski pieejams.

Kompetentās iestādes ziņojumu publisko saskaņā ar Direktīvu 2003/4/EK. Ja informācija netiek izpausta, balstoties uz vienu vai vairākiem minētās direktīvas 4. pantā minētajiem pamatiem, kompetentās iestādes ziņojumā norāda neizpaustās informācijas veidu un neizpaušanas iemeslu.

6.   Ja 5. punktā minētajā ziņojumā secināts, ka operators, uzņēmums, raktuves operators vai importētājs neatbilst šīs regulas prasībām, tas veic visus nepieciešamos pasākumus, lai panāktu savu darbību atbilstību šai regulai. Pasākumus veic bez kavēšanās, kompetento iestāžu noteiktā periodā.

7.   Dalībvalstis var slēgt oficiālus nolīgumus ar attiecīgām Savienības vai citu dalībvalstu iestādēm, struktūrām, aģentūrām vai dienestiem vai, attiecīgā gadījumā, citām piemērotām starpvaldību organizācijām vai publiskām struktūrām, par specializēto zināšanu sniegšanu, lai palīdzētu savām kompetentajām iestādēm veikt uzdevumus, kas tām uzticēti ar šo pantu.

Šā punkta nolūkos starpvaldību organizāciju vai publisku struktūru neuzskata par piemērotu, ja tās objektivitāti var apdraudēt interešu konflikts.

1.   Jebkura fiziska vai juridiska persona var iesniegt rakstisku sūdzību kompetentajām iestādēm par to, ka kāds operators, uzņēmums, raktuves operators vai importētājs, iespējams, ir pārkāpis šo regulu.

2.   Sūdzības ir pienācīgi pamatotas un satur pietiekamus pierādījumus par iespējamo pārkāpumu.

3.   Ja izrādās, ka sūdzībai nav tādu pierādījumu, kas ir pietiekams pamats izmeklēšanai, kompetentās iestādes saprātīgā termiņā, bet ne vēlāk kā 2 mēnešu laikā no sūdzības saņemšanas informē sūdzības iesniedzēju par iemesliem, kāpēc tās ir pieņēmušas lēmumu izmeklēšanu nesākt.

Šo punktu nepiemēro, ja sūdzības, kas nav pietiekami pamatotas, tiek iesniegtas atkārtoti un šā iemesla dēļ kompetentās iestādes tās uzskata par ļaunprātīgām.

4.   Neskarot 3. punktu un piemērojamos valsts tiesību aktus, kompetentās iestādes pastāvīgi informē sūdzības iesniedzēju par procedūras gaitā veiktajiem pasākumiem un attiecīgā gadījumā informē sūdzības iesniedzēju par piemērotiem alternatīviem tiesiskās aizsardzības veidiem, piemēram, vēršanos valsts tiesās vai jebkuru citu valsts vai starptautisku sūdzību procedūru.

5.   Neskarot piemērojamos valsts tiesību aktus un pamatojoties uz salīdzināmām procedūrām, kompetentās iestādes nosaka un publisko indikatīvus periodus, kādos jāpieņem lēmums par sūdzību.

1.   Verificētāji veic verifikācijas darbības, lai novērtētu emisiju ziņojumu, ko tiem iesnieguši operatori, uzņēmumi, raktuvju operatori vai importētāji, atbilstību šīs regulas prasībām. Minētās verifikācijas darbības ietver visu izmantoto datu avotu un metodiku pārskatīšanu, lai novērtētu emisiju ziņojumu uzticamību, ticamību un precizitāti, jo īpaši šādus punktus:

2.   Veicot šā panta 1. punktā minētās verifikācijas darbības, verificētāji izmanto, attiecīgi, standartus un tehniskos priekšrakstus metāna emisiju mērīšanai un kvantificēšanai un mitigācijai, kas noteikti saskaņā ar 32. pantu.

Līdz dienai, kad sāk piemērot minētos standartus un attiecīgā gadījumā tehniskos priekšrakstus, operatori, uzņēmumi, raktuvju operatori un importētāji, kā tas ir attiecīgi, verifikācijas darbību vajadzībām sniedz informāciju verificētājiem par attiecīgajiem standartiem, tostarp Eiropas vai citiem starptautiskajiem standartiem, vai metodikām, ko tie izmanto.

Verifikācijas darbības ietver arī, attiecīgā gadījumā, pieteiktus un nepieteiktus objektu apsekojumus, lai novērtētu izmantoto datu avotu un metodiku uzticamību, ticamību un precizitāti.

3.   Šajā pantā minētās verifikācijas darbības pieskaņo Eiropas vai citiem starptautiskajiem standartiem un metodikām verificētājiem, lai mazinātu slogu operatoriem, uzņēmumiem, raktuvju operatoriem vai importētājiem, kā arī kompetentajām iestādēm, un tajās pienācīgi ņem vērā verificējamo darbību raksturu un norādes, ko minētajā sakarā sniegusi Komisija.

4.   Ja pēc novērtēšanas verificētājs ar saprātīgu pārliecību secina, ka emisiju ziņojums atbilst šīs regulas prasībām, verificētājs izdod verifikācijas apliecinājumu, ar kuru tas apstiprina emisiju ziņojuma atbilstību un kurā norāda veiktās verifikācijas darbības.

Verificētājs verifikācijas apliecinājumu izdod tikai tad, ja uzticami, ticami un precīzi dati un informācija ļauj ar saprātīgu ticamības pakāpi noteikt metāna emisijas un ja paziņotie dati ir saskanīgi ar aplēstajiem datiem, pilnīgi un konsekventi.

Ja pēc novērtēšanas verificētājs secina, ka emisiju ziņojums neatbilst šīs regulas prasībām, verificētājs par to informē operatoru, uzņēmumu, raktuvju operatoru vai importētāju un sniedz operatoram, uzņēmumam, raktuves operatoram vai importētājam pamatojumu, ņemot vērā atzītos standartus. Operators, uzņēmums, raktuves operators vai importētājs bez kavēšanās un verificētāja noteiktajā termiņā iesniedz verificētājam pārstrādātu emisiju ziņojumu.

5.   Operatori, uzņēmumi, raktuvju operatori un importētāji sniedz verificētājiem visu palīdzību, kas vajadzīga, lai tie spētu veikt verifikācijas darbības vai lai tiem atvieglotu to veikšanu, jo īpaši nodrošina piekļuvi objektam un uzrāda dokumentāciju vai uzskaiti.

1.   Verificētāji ir neatkarīgi no operatoriem, uzņēmumiem, raktuvju operatoriem un importētājiem un šajā regulā paredzētās verifikācijas darbības veic sabiedrības interesēs. Tāpēc ne verificētājs, ne kāda tā paša tiesību subjekta daļa nav ne operators, uzņēmums, raktuves operators vai importētājs, ne operatora, uzņēmuma, raktuves operatora vai importētāja īpašnieks, ne pieder operatoram, uzņēmumam, raktuves operatoram vai importētājam.

Verificētājiem nav tādu attiecību ar operatoriem, uzņēmumiem, raktuvju operatoriem vai importētājiem, kas varētu ietekmēt to neatkarību un objektivitāti.

2.   Verificētājus, kas ir juridiskas personas, akreditē valsts akreditācijas struktūra saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 765/2008.

Ja šajā regulā nav paredzēti konkrēti noteikumi par verificētāju akreditāciju, piemēro Regulu (EK) Nr. 765/2008.

3.   Dalībvalstis var nolemt šīs regulas vajadzībām pilnvarot par verificētājiem fiziskas personas. Minētos verificētājus pilnvaro valsts iestāde, kas nav valsts akreditācijas struktūra, kura iecelta, ievērojot Regulas (EK) Nr. 765/2008 4. panta 1. punktu.

4.   Ja dalībvalsts nolemj piemērot 3. punktu, tā nodrošina, ka attiecīgā valsts iestāde atbilst šīs regulas prasībām, un sniedz Komisijai un pārējām dalībvalstīm visus dokumentāros pierādījumus, kas vajadzīgi, lai verificētu to verificētāju kompetenci, kurus pilnvaro, kā paredzēts minētajā punktā.

1.   Pildot savus uzdevumus un īstenojot šajā regulā paredzētās pilnvaras, Komisija, kompetentās iestādes un verificētāji ņem vērā informāciju, ko publiskojusi Starptautiskā metāna emisiju observatorija (IMEO), Naftas un gāzes sektora metāna emisiju partnerības (OGMP), vai citu attiecīgu starptautiski pieejamu informāciju, jo īpaši informāciju attiecībā uz:

2.   Komisija iesniedz IMEO savā ieskatā būtiskus publiski pieejamus metāna emisiju datus, ko Komisijai nosūtījušas kompetentās iestādes saskaņā ar šo regulu.

1.   Līdz 2025. gada 5. augustam operatori kompetentajām iestādēm iesniedz ziņojumu, kurā par visiem avotiem norādīta kvantificēšanas avota līmeņa metāna emisijām, kas aprēķinātas, izmantojot vismaz vispārējos emisijas faktorus. Minētajā ziņojumā var iekļaut avota līmeņa metāna emisiju kvantificēšanu saskaņā ar 2. punktā noteiktajām prasībām attiecībā uz dažiem vai visiem avotiem.

2.   Savienībā iedibināti operatori un uzņēmumi tās dalībvalsts kompetentajām iestādēm, kurā aktīvs atrodas, iesniedz ziņojumu, kurā iekļauta avota līmeņa metāna emisiju kvantificēšana:

Ja tiešais mērījums nav iespējams, ziņošana ietver uz avota līmeņa kvantificēšanu vai paraugošanu balstītu specifisku emisijas faktoru izmantošanu.

3.   Savienībā iedibināti operatori un uzņēmumi iesniedz tās dalībvalsts kompetentajām iestādēm, kurā aktīvs atrodas, ziņojumu, kas ietver avota līmeņa metāna emisiju kvantificēšanu, kuru papildina objekta līmeņa metāna emisiju mērījumi, tādējādi ļaujot novērtēt pa objektiem agregētās avota līmeņa aplēses un veikt salīdzinājumu ar tām:

Pirms ziņojuma iesniegšanas kompetentajām iestādēm operatori un uzņēmumi nodrošina, ka ziņojumu novērtē verificētājs un ka tajā ir iekļauts verifikācijas apliecinājums, kas izdots saskaņā ar 8. pantu.

4.   Šajā pantā paredzētie ziņojumi aptver pēdējo pieejamo kalendāro gadu un ietver vismaz šādu informāciju:

Komisija ar īstenošanas aktiem nosaka šajā pantā paredzēto ziņojumu veidni, ņemot vērā jau esošos nacionālos inventarizācijas ziņojumus un jaunākos OGMP tehnisko norādījumu dokumentus un ziņojumu veidnes. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar konsultēšanās procedūru, kas minēta 35. panta 2. punktā.

Līdz attiecīgo īstenošanas aktu pieņemšanai operatori un uzņēmumi izmanto attiecīgi OGMP 2.0 tehnisko norādījumu dokumentus un ziņojumu veidnes attiecībā uz augšposma un vidusposma, un lejasposma darbībām.

5.   Šajā pantā minētos mērījumus un kvantificēšanu veic attiecīgi saskaņā ar standartiem un tehniskajiem priekšrakstiem, kas noteikti saskaņā ar 32. pantu. Līdz minēto standartu vai tehnisko priekšrakstu piemērošanas sākuma dienai operatori un uzņēmumi ievēro jaunāko nozares praksi un metāna emisiju mērīšanai un kvantificēšanai izmanto labākās pieejamās tehnoloģijas. Šajā sakarā Savienībā iedibināti operatori un uzņēmumi šādiem mērķiem var izmantot jaunākos OGMP 2.0 tehnisko norādījumu dokumentus, kas apstiprināti līdz 2024. gada 4. augustam.

Operatori un uzņēmumi sniedz kompetentajām iestādēm un verificētājiem informāciju par izmantotajiem standartiem, tostarp Eiropas vai citiem starptautiskajiem standartiem, vai metodikām.

6.   Savienībā iedibināti operatori un uzņēmumi salīdzina metāna emisiju avota līmeņa kvantificēšanu un objekta līmeņa metāna emisiju mērījumus. Ja pastāv statistiski būtiskas nesakritības starp metāna emisiju avota līmeņa kvantificēšanu un objekta līmeņa metāna emisiju mērījumu, operatori un uzņēmumi:

Sabalansēšanas procesā aplūko iespējamos neatbilstību iemeslus, tostarp vismaz tehnoloģiju un metožu, ko izmanto metāna emisiju avota līmeņa kvantificēšanai un objekta līmeņa mērīšanai, precizitāti un piemērotību, vai rezultātu datu nenoteiktību, ko rada izvēlētās metodes, tehnoloģijas vai rezultātu ekstrapolācija.

Sabalansēšanas procesa vajadzībām operatori un uzņēmumi apsver papildu avota līmeņa kvantificēšanu vai objekta līmeņa mērījumus, lai sniegtu nepieciešamos pierādījumus, kas izskaidrotu neatbilstību iemeslus. Pamatojoties uz sabalansēšanas procesa rezultātiem, operatori un uzņēmumi veic turpmākas skaitliskas korekcijas avota līmeņa kvantificēšanā vai attiecīgā gadījumā objekta līmeņa mērījumos.

Ja kompetentās iestādes uzskata, ka informācija, ko operators vai uzņēmums sniedzis, ievērojot pirmās daļas b) apakšpunktu, pienācīgi neizskaidro neatbilstību iemeslus, kompetentās iestādes var pieprasīt operatoram vai uzņēmumam sniegt papildu informāciju vai veikt papildu rīcību.

7.   Ja saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2016/943 (24) informācija ir konfidenciāla, attiecīgie operatori vai uzņēmumi ziņojumā norāda neizpaustās informācijas veidu un neizpaušanas iemeslu.

8.   Kompetentās iestādes šajā pantā minētos ziņojumus saskaņā ar 5. panta 4. punktu dara pieejamus sabiedrībai un Komisijai 3 mēnešu laikā no brīža, kad tos iesnieguši attiecīgie operatori vai uzņēmumi.

1.   Līdz 2025. gada 5. maijam attiecībā uz esošiem objektiem un 6 mēnešu laikā no darbības sākšanas dienas attiecībā uz jauniem objektiem operatori iesniedz kompetentajām iestādēm noplūžu atklāšanas un novēršanas programmu (“NAN programma”).

NAN programmā sīki apraksta NAN apsekojumus un darbības, tostarp konkrētus termiņus, kas jāveic saskaņā ar šo pantu, I pielikuma 1. daļu un, attiecīgā gadījumā, attiecīgiem standartiem un tehniskiem priekšrakstiem, kas noteikti saskaņā ar 32. pantu. Ja NAN programmā tiek veiktas kādas izmaiņas, operatori pēc iespējas drīz iesniedz kompetentajām iestādēm atjauninātu NAN programmu.

Līdz dienai, kurā sāk piemērot saskaņā ar 32. pantu noteiktos standartus vai tehniskos priekšrakstus, operatori ievēro jaunāko nozares praksi un NAN apsekojumiem izmanto labākās tehnoloģijas, kas ir komerciāli pieejamas. Operatori sniedz kompetentajām iestādēm un verificētājiem informāciju par izmantotajiem standartiem, tostarp starptautiskajiem standartiem, vai metodikām.

Kompetentās iestādes var pieprasīt, lai operators NAN programmu groza, ņemot vērā šīs regulas prasības.

2.   Operatori sāk pirmo 2. tipa NAN apsekojumu attiecībā uz visiem to atbildībā esošajiem komponentiem saskaņā ar NAN programmu iespējami drīz no 2024. gada 4. augusta.

Jebkurā gadījumā operatori veic pirmo 2. tipa NAN apsekojumu attiecībā uz esošiem objektiem līdz 2025. gada 5. augustam. Neskarot I pielikuma 1. daļā noteikto biežumu, 2. tipa NAN apsekojumus, kas veikti laikposmā no 2022. gada 3. augusta līdz 2024. gada 4. augustam, operatori var uzskatīt par pirmo 2. tipa NAN apsekojumu.

Deviņu mēnešu laikā no jaunu objektu darbības sākuma dienas operatori veic pirmo 2. tipa NAN apsekojumu attiecībā uz visiem to atbildībā esošiem komponentiem saskaņā ar NAN programmu.

Pēc tam, kad ir veikts pirmais 2. tipa NAN apsekojums, operatori veic 1. tipa un 2. tipa NAN apsekojumus ar šādu biežumu:

3.   Neskarot pienākumu veikt 2. tipa NAN apsekojumus saskaņā ar šo pantu, ja tiek prasīts 1. tipa NAN apsekojums, operatori var izvēlēties veikt 2. tipa NAN apsekojumu, nevis 1. tipa NAN apsekojumu.

4.   NAN apsekojumu ietvaros operatori var izmantot modernas atklāšanas tehnoloģijas ar noteikumu, ka:

5.   Atkāpjoties no šā panta 2. punkta ceturtās daļas, ja operatori, kas iegūst vai pārstrādā naftu vai dabasgāzi, sniedz pierādījumus, pamatojoties uz piecu iepriekšējo gadu mērījumiem, ko operatori paziņojuši saskaņā ar 12. pantu un verificētājs novērtējis, ka noplūdes ir mazāk nekā 1 % no visiem to komponentiem un apakškomponentiem katrā objektā un ka ar minētajām noplūdēm saistītās agregētās metāna emisijas veido mazāk kā 0,08 % no gāzes kopējā apjoma vai 0,015 % no kopējās pārstrādātās vai iegūtās naftas masas, komponentiem objektos, kur nav konstatētas noplūdes, var piemērot atšķirīgu NAN apsekojumu biežumu, ja to apstiprina kompetentās iestādes un ar noteikumu, ka:

Ja pēc tam, kad ir veikti NAN apsekojumi saskaņā ar šā punkta pirmo daļu, 1 % vai vairāk no visiem komponentiem un apakškomponentiem katrā objektā ir noplūde vai ja ar minētajām noplūdēm saistītās agregētās metāna emisijas veido vairāk nekā 0,08 % no kopējā gāzes apjoma vai 0,015 % no kopējās pārstrādātās vai iegūtās jēlnaftas masas, uz attiecīgo operatoru minētajā objektā attiecas 2. punktā paredzētie pienākumi.

Kompetentā iestāde paziņo Komisijai atkāpes, kas piešķirtas, ievērojot šo punktu, un veic ārkārtas inspekcijas, kā minēts 6. panta 4. punktā.

6.   NAN apsekojumus veic ar atklāšanas ierīcēm, kas šādi ļauj konstatēt noplūdes katram komponentu veidam:

7.   Līdz 2025. gada 5. augustam Komisija īstenošanas aktā norāda:

Minētās minimālās atklāšanas robežas, metodes un robežvērtības pamatojas uz labākajām pieejamajām tehnoloģijām un labākajām pieejamajām atklāšanas metodēm, ņemot vērā dažādos komponentu veidus un NAN apsekojumus. Minēto īstenošanas aktu pieņem saskaņā ar 35. panta 3. punktā minēto pārbaudes procedūru.

Līdz minētā īstenošanas akta pieņemšanai, lai panāktu atbilstību 8. punktā noteiktajām prasībām, operatori izmanto labākās pieejamās tehnoloģijas un labākās pieejamās atklāšanas metodes saskaņā ar ražotāja ekspluatācijas un tehniskās apkopes specifikācijām.

8.   Operatori remontē vai nomaina visus komponentus, par kuriem konstatēts, ka tie emitē metānu šādos līmeņos vai virs tiem, standarta temperatūrā un spiedienā un izmantojot atklāšanas ierīces saskaņā ar ražotāja ekspluatācijas un tehniskās apkopes specifikācijām:

9.   Šā panta 8. punktā minēto komponentu remontu vai nomaiņu veic uzreiz pēc atklāšanas. Ja remontu nav iespējams veikt uzreiz pēc atklāšanas, to mēģina veikt pēc iespējas drīz un ne vēlāk kā 5 dienas pēc atklāšanas, un to pabeidz 30 dienu laikā pēc atklāšanas.

Ja operators var apliecināt, ka remonts vai nomaiņa neizdosies vai nebūs iespējami 5 dienu laikā pirmajam mēģinājumam, vai ja operators paredz, ka pilnīgs remonts nebūs iespējams 30 dienu laikā drošības, administratīvu vai tehnisku apsvērumu dēļ, operators paziņo kompetentajām iestādēm un sniedz tām pierādījumus par to kopā ar novēršanas un monitoringa grafikiem, kas ietver vismaz II pielikumā izklāstītos elementus, ne vēlāk kā 12 dienas no atklāšanas dienas.

Minētie novēršanas un monitoringa grafiki ietver visus nepieciešamos pierādījumus, kas pamato jebkādu atlikšanu. Tie nodrošina, ka ietekme uz vidi tiek samazināta līdz minimumam, vienlaikus ievērojot attiecīgos drošības, administratīvos un tehniskos apsvērumus. Kompetentās iestādes var pieprasīt, lai operators izdara izmaiņas novēršanas un monitoringa grafikos, ņemot vērā šīs regulas prasības. Jebkurā gadījumā remontu vai nomaiņu veic pēc iespējas ātrāk.

Operatori par prioritāti nosaka lielāku noplūžu novēršanu.

Šajā punktā minētā remonta vai nomaiņas veikšanai izmanto labākas tehnoloģijas, kas ir komerciāli pieejamas un kas nodrošina ilgtermiņa aizsardzību pret turpmākām noplūdēm.

Šajā punktā minētie drošības, administratīvie un tehniskie apsvērumi ir tikai šādi:

10.   Ja piemēro vienu vai vairākus no 9. punkta sestās daļas a) līdz e) punktā paredzētajiem nosacījumiem un pirms remonta vai nomaiņas ir vajadzīga apturēšana, operatori 24 stundu laikā pēc noplūdes atklāšanas noplūdi samazina līdz minimumam un novērš vai nu līdz nākamās plānotās apturēšanas beigām, vai gada laikā, atkarībā no tā, kas ir agrāk, izņemot gadījumus, kad var pamatoti uzskatīt, ka agrāka remonta veikšana varētu radīt situāciju, kad remonta darbību laikā atmosfērā novadītā metāna daudzums, visticamāk, ievērojami pārsniegtu metāna daudzumu, kas noplūstu, ja remonts netiktu veikts, vai, kad var pamatoti uzskatīt, ka agrāka remonta veikšana radīs piegādes drošības problēmas mazās savienotās sistēmās, kā definēts Direktīvā (ES) 2019/944.

Operators bez kavēšanās iesniedz kompetentajām iestādēm visus vajadzīgos pierādījumus, kas pamato šādu lēmumu par remonta atlikšanu.

Lēmumam par remonta atlikšanu drošības, administratīvu un tehnisku apsvērumu dēļ ir vajadzīgs kompetento iestāžu apstiprinājums, un tas ir jāiekļauj novēršanas un monitoringa grafikos. Kompetentās iestādes var pieprasīt, lai attiecīgais operators izdara izmaiņas novēršanas un monitoringa grafikos, ņemot vērā šīs regulas prasības.

11.   Operatori bez kavēšanās izveido, pastāvīgi atjaunina un dara kompetentajām iestādēm pilnīgi pieejamu uzskaiti par visiem lēmumiem par remonta atlikšanu saskaņā ar šo pantu, tostarp visus vajadzīgos pierādījumus, kas pamato katru lēmumu, un attiecīgos novēršanas un monitoringa grafikus.

12.   Neatkarīgi no 2. punkta operatori apseko komponentus:

Ja tiek konstatēts augstāks drošuma vai metāna zudumu risks, kompetentās iestādes var ieteikt attiecīgo komponentu NAN apsekojumus veikt biežāk.

13.   Neskarot ziņošanas pienākumus saskaņā ar 14. punktu, operatori visas konstatētās noplūdes neatkarīgi no to lieluma uzskaita un regulāri apseko, un nodrošina, ka tās tiek novērstas saskaņā ar 9. punktu.

Operatori uzskaiti glabā vismaz 10 gadus un pēc kompetento iestāžu pieprasījuma tām šo informāciju sniedz.

14.   Katru gadu operatori tās dalībvalsts kompetentajām iestādēm, kurā atrodas attiecīgie aktīvi, iesniedz visus novēršanas un monitoringa grafikus un ziņojumu, kurā apkopo visu iepriekšējā gada laikā pabeigto NAN apsekojumu rezultātus.

Kompetentās iestādes var pieprasīt, lai operatori ziņojumu vai novēršanas un monitoringa grafikus groza, ņemot vērā šīs regulas prasības.

15.   Jebkuru no šajā pantā minētajiem uzdevumiem operatori var deleģēt. Deleģētie uzdevumi neskar operatoru atbildību un neietekmē kompetento iestāžu veiktās uzraudzības efektivitāti.

16.   Dalībvalstis nodrošina, ka NAN pakalpojumu sniedzējiem un operatoriem saistībā ar NAN apsekojumiem ir pieejamas sertifikācijas, akreditācijas vai līdzvērtīgas kvalifikācijas shēmas, tostarp piemērotas mācību programmas.

17.   Neskarot Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2008/56/EK (26) un 2013/30/ES (27), kompetentās iestādes var nolemt atbrīvot no šajā pantā paredzētajām prasībām atkrastes naftas un gāzes komponentus, kuri atrodas to teritorijā ūdens dziļumā, kas pārsniedz 700 metrus, ja attiecīgais operators var sniegt pārliecinošus pierādījumus, ka šo komponentu iespējamo metāna emisiju ietekme uz klimatu, visticamāk, būs nenozīmīga.

1.   Novadīšana atmosfērā ir aizliegta, izņemot šajā pantā paredzētajos apstākļos. Sistemātiska sadedzināšana lāpā ir aizliegta.

2.   Novadīšana atmosfērā vai sadedzināšana lāpā ir atļauta vienīgi ārkārtas situācijā vai darbības traucējuma gadījumā.

3.   Neskarot 2. punktu, novadīšana atmosfērā vai sadedzināšana lāpā ir atļauta, ja no tās nav iespējams izvairīties un tā ir katrā ziņā nepieciešama, turklāt uz to attiecas 16. pantā noteiktie ziņošanas pienākumi.

Uzskata, ka no novadīšanas atmosfērā un sadedzināšanas lāpā nav iespējams izvairīties un tā ir katrā ziņā nepieciešama šādās konkrētās situācijās, ja, attiecīgi, novadīšanu atmosfērā vai sadedzināšanu lāpā nav iespējams pilnībā izskaust vai tā ir nepieciešama drošības iemeslu dēļ:

4.   Ja novadīšana atmosfērā ir atļauta, ievērojot 2. un 3. punktu, operatori to dara tikai tad, ja sadedzināšana lāpā nav tehniski iespējama, jo trūkst uzliesmojamības vai spējas noturēt liesmu, ja tā var apdraudēt ekspluatācijas vai personāla drošību vai ja tā radītu sliktāku ietekmi uz vidi emisiju ziņā. Šādā situācijā 16. pantā noteikto ziņošanas pienākumu ietvaros operatori paziņo kompetentajām iestādēm un sniedz tām pierādījumu, kas pamato nepieciešamību izmantot novadīšanu atmosfērā, nevis sadedzināšanu lāpā.

5.   Aprīkojumu, kas novada atmosfērā, aizstāj ar neemitējošām alternatīvām, ja tādas ir komerciāli pieejamas un ja tās atbilst novadīšanai atmosfērā paredzētu komponentu standartiem vai tehniskajiem priekšrakstiem, kas noteikti saskaņā ar 32. pantu.

6.   Papildus 2. un 3. punktā paredzētajiem nosacījumiem sadedzināšana lāpā ir atļauta tikai tad, ja metānu ievadīt atpakaļ, utilizēt uz vietas, uzkrāt vēlākai izmantošanai vai nosūtīt uz tirgu nav iespējams citu, nevis ekonomisku apsvērumu dēļ. Šādā situācijā 16. pantā noteikto ziņošanas pienākumu ietvaros operatori kompetentajām iestādēm apliecina, ka ir nepieciešams metānu sadedzināt lāpā, nevis ievadīt atpakaļ, utilizēt uz vietas, uzkrāt vēlākai izmantošanai vai nosūtīt uz tirgu.

7.   Ja objekts tiek būvēts, mainīts vai atjaunots pilnībā, operatori uzstāda un izmanto tikai komerciāli pieejamas nulles emisijas pneimatiskas ierīces, kompresorus, atmosfēras spiediena uzglabāšanas tvertnes, paraugošanas ierīces un mērierīces un sausas gāzes blīves. Ja objekts tiek mainīts vai atjaunots daļēji, operatori attiecīgajā daļā uzstāda un izmanto tikai komerciāli pieejamas nulles emisijas pneimatiskas ierīces, kompresorus, atmosfēras spiediena uzglabāšanas tvertnes, paraugošanas ierīces un mērierīces un sausas gāzes blīves.

8.   Operatori panāk atbilstību šim pantam bez kavēšanās un jebkurā gadījumā ne vēlāk kā 2026. gada 5. februārī attiecībā uz esošiem objektiem un ne vēlāk kā 12 mēnešus no darbības sākšanas dienas attiecībā uz jauniem objektiem. Ja operatori nespēj panākt atbilstību šim pantam ārkārtas aizkavēšanās dēļ, kam par iemeslu ir nepieciešamība saņemt atļauju vai citu administratīvu apstiprinājumu no attiecīgajām iestādēm vai tas, ka nav pieejams novadīšanas atmosfērā vai sadedzināšanas lāpā aprīkojums, tie iesniedz kompetentajām iestādēm sīku īstenošanas grafiku. Minētajā grafikā iekļauj pietiekamus pierādījumus par šajā punktā noteikto nosacījumu izpildi. Kompetentās iestādes var pieprasīt veikt izmaiņas minētajā grafikā.

1.   Operatori paziņo kompetentajām iestādēm par novadīšanas atmosfērā notikumiem un sadedzināšanas lāpā notikumiem:

Pirmajā daļā minēto paziņojumu sniedz nekavējoties pēc notikuma un ne vēlāk kā 48 stundu laikā no notikuma sākuma vai no brīža, kad operators par to uzzinājis, saskaņā ar III pielikumā izklāstītajiem elementiem.

Atkāpjoties no pirmās daļas, par kontrolētu sadedzināšanu lāpā, kas notiek apturēšanas laikā, ziņo gada ziņojumā.

2.   Operatori iesniedz kompetentajām iestādēm šā panta 1. punktā un 15. pantā minētos gada ziņojumus par visiem novadīšanas atmosfērā notikumiem un sadedzināšanas lāpā notikumiem saskaņā ar III pielikumā izklāstītajiem elementiem un kā daļu no attiecīgā ziņojuma, kas minēts 12. pantā.

1.   Ja objekts tiek būvēts, mainīts vai atjaunots pilnībā vai daļēji vai ja tiek uzstādīti jauni lāpas torņi vai citas sadedzināšanas ierīces, operatori uzstāda tikai tādus lāpas torņus vai sadedzināšanas ierīces, kuras ir aprīkotas ar automātisku iedegli vai nepārtrauktas darbības iedegli un projektēti nodrošina vismaz 99 % noārdīšanas un likvidēšanas efektivitātes līmeni.

2.   Operatori līdz 2026. gada 5. februārim nodrošina, ka visi lāpas torņi vai citas sadedzināšanas ierīces atbilst 1. punkta prasībām.

3.   Operatori ik pēc 15 dienām inspicē lāpas torņus vai citas sadedzināšanas ierīces saskaņā ar IV pielikumu, izņemot tad, ja tos neizmanto regulāri. Ja lāpas torņus vai citas sadedzināšanas ierīces neizmanto regulāri, operatori tos pārbauda pirms katras izmantošanas reizes.

Kā alternatīvu regulārām inspekcijām un ja to apstiprina kompetentās iestādes, operatori var izmantot attālināta vai automatizēta monitoringa sistēmas, kā precizēts saskaņā ar IV pielikuma 1) un 2) punktu.

Ja tiek atklāti pārkāpumi, operatori izmeklē pārkāpuma cēloni un novērš to 6 stundu laikā vai – bargu laikapstākļu vai citu ekstremālu apstākļu gadījumā – 6 stundu laikā pēc tam, kad apstākļi atkal normalizējušies.

4.   Ja izmanto automātiskus iedegļus vai nepārtrauktas darbības iedegļus, operatori izmanto liesmas uzraudzības ierīci galvenās lāpas liesmas vai iedegļa liesmas nepārtrauktai monitorēšanai, lai nodrošinātu, ka novadīšana atmosfērā nenotiek liesmas nodzišanas dēļ.

1.   Līdz 2025. gada 5. augustam dalībvalstis izveido un publisko inventarizācijas sarakstu par visiem to teritorijā vai jurisdikcijā esošiem neaktīviem urbumiem, pagaidu kārtā tamponētiem urbumiem un galīgi tamponētiem un pamestiem urbumiem, kuri ir uzskaitīti vai par kuru atrašanās vietu ir pieejama informācija vai pierādījumi, vai kuru atrašanās vietu var noteikt ar visiem saprātīgiem centieniem. Minētajā inventarizācijas sarakstā ietver vismaz V pielikuma 1. daļā izklāstītos elementus.

Dalībvalstis uztur un pastāvīgi atjaunina minēto inventarizācijas sarakstu, tostarp veicot visus saprātīgus centienus noteikt visu apzināto to teritorijā vai jurisdikcijā esošo neaktīvo urbumu, pagaidu kārtā tamponēto urbumu un galīgi tamponēto un pamesto urbumu atrašanās vietu un tos dokumentēt, balstoties uz stingru novērtēšanu, kurā ņem vērā jaunākos zinātniskos konstatējumus un labākās pieejamās metodes.

2.   Atkāpjoties no 1. punkta, dalībvalstis, kuras Komisijai paziņo pierādījumus par to, ka to teritorijā vai jurisdikcijā kopumā ir 40 000 vai vairāk uzskaitītu neaktīvu urbumu, pagaidu kārtā tamponētu urbumu un galīgi tamponētu un pamestu urbumu, var pieņemt plānu 1. punktā minētā inventarizācijas saraksta pabeigšanai un, attiecīgi, metāna emisiju kvantificēšanai vai pierādīšanai, ka metāna emisiju nav, attiecībā uz minētajiem urbumiem, iekļaujot tajā vismaz V pielikuma 1. daļā izklāstītos elementus, un publiskot to ar noteikumu, ka:

Minēto plānu apstiprina kompetentās iestādes.

3.   Neskarot 4. punktu, ziņojumus, kas satur informāciju par metāna emisiju kvantificēšanu un, ja ir spiediena monitoringa aprīkojums, informāciju par spiediena monitoringu attiecībā uz visiem neaktīvajiem urbumiem un pagaidu kārtā tamponētiem urbumiem, iesniedz kompetentajām iestādēm līdz 2026. gada 5. maijam un pēc tam katru gadu līdz 31. maijam.

Minētie ziņojumi ietver metāna emisiju gaisā un ūdenī kvantificēšanu un, attiecīgā gadījumā, informāciju par spiediena monitoringu, izmantojot standartus vai tehniskos priekšrakstus, kas noteikti saskaņā ar 32. pantu. Līdz minēto standartu vai tehnisko priekšrakstu piemērošanas sākuma dienai operatori un dalībvalstis, kā tas ir attiecīgi, ievēro jaunāko nozares praksi un metāna emisiju mērīšanai un kvantificēšanai izmanto labākās pieejamās tehnoloģijas.

Ja operatori vai dalībvalstis ziņo par metāna emisijām saskaņā ar starptautiskiem vai reģionāliem nolīgumiem, kuros Savienība vai attiecīgā dalībvalsts ir puse, šajā punktā minētajos ziņojumos var iekļaut informāciju, kas paziņota saskaņā ar šādiem nolīgumiem.

Ziņojumus par neaktīviem urbumiem un pagaidu kārtā tamponētiem urbumiem, kas atrodas dalībvalstīs, kurās kopumā ir 40 000 vai vairāk neaktīvu urbumu, pagaidu kārtā tamponētu urbumu un galīgi tamponētu un pamestu urbumu, iesniedz 12 mēnešu laikā no katra urbuma iekļaušanas inventarizācijas sarakstā un pēc tam katru gadu līdz 31. maijam.

4.   Ja kompetentajām iestādēm tiek sniegta metāna emisiju kvantificēšanas un – ja ir spiediena monitoringa aprīkojums – spiediena monitoringa dati, kas apliecina, ka pēdējo 5 gadu laikā nav bijušas metāna emisijas no pagaidu kārtā tamponēta piekrastes urbuma, minētajam urbumam 3. punktu vairs nepiemēro.

Ja kompetentajām iestādēm tiek sniegta metāna emisiju kvantificēšanas un – ja ir spiediena monitoringa aprīkojums – spiediena monitoringa dati, kas apliecina, ka pēdējo 3 gadu laikā nav bijušas metāna emisijas no atkrastes neaktīva urbuma vai atkrastes pagaidu kārtā tamponēta urbuma, minētajam urbumam 3. punktu vairs nepiemēro.

5.   Ja kompetentajām iestādēm tiek sniegti ticami pierādījumi par būtiskiem metāna emisiju daudzumiem atkrastes neaktīvā urbumā vai pagaidu kārtā tamponētā urbumā pēc 4. punktā minētā laikposma, vai galīgi tamponētā un pamestā urbumā, un ja minētos pierādījumus ir apstiprinājusi neatkarīga trešā persona, kompetentās iestādes lemj par to, ka minētajam urbumam piemēro tos pienākumus, kuri šajā pantā noteikti attiecībā uz pagaidu kārtā tamponētiem urbumiem.

6.   Ja metāna emisijas tiek atklātas neaktīvos urbumos, pagaidu kārtā tamponētos urbumos vai galīgi tamponētos un pamestos urbumos, dalībvalstis vai puse, kas ir atbildīga, ievērojot 8. punktu, veic visus vajadzīgos pasākumus, kas tām ir pieejami, lai attiecīgi remediētu, sanētu un galīgi tamponētu minēto urbumu, ja tas ir tehniski iespējams un ņemot vērā nepieciešamo darbu ietekmi uz vidi saistītās metāna emisiju samazināšanas ziņā.

7.   Pirms šā panta 3. punktā minēto ziņojumu iesniegšanas kompetentajām iestādēm tos novērtē verificētājs, un tajos iekļauj verifikācijas apliecinājumu, kas izdots saskaņā ar 8. pantu.

8.   Dalībvalstis nodrošina, ka operatori pilda 3.–7. punktā un 9. punktā noteiktos pienākumus. Ja operators, īpašnieks, licenciāts vai puse, kas saskaņā ar valsts tiesību aktiem ir citādi atbildīga par urbumu, sniedz kompetentajai iestādei atbilstošus un ticamus pierādījumus, lai apliecinātu, ka tam nav atbilstošu finanšu līdzekļu, lai izpildītu minētos pienākumus, vai ja atbildīgo pusi nevar identificēt, atbildīga par minētajiem pienākumiem ir dalībvalsts.

9.   Līdz 2026. gada 5. augustam dalībvalstis vai puse, kas ir atbildīga, ievērojot 8. punktu, izstrādā mitigācijas plānu, kura nolūks ir neaktīvo urbumu un pagaidu kārtā tamponēto urbumu remediācija, sanācija un galīga tamponāža, ietverot vismaz V pielikuma 2. daļā izklāstītos elementus, un īsteno to 12 mēnešu laikā no 3. punktā minētā pirmā ziņojuma iesniegšanas.

Atkāpjoties no pirmās daļas, ja dalībvalsts vai puse, kas ir atbildīga, ievērojot 8. punktu, var apliecināt, ka minēto mitigācijas plānu nav iespējams īstenot minētajā termiņā drošības, administratīvu vai tehnisku apsvērumu dēļ, tās var atlikt tā īstenošanu. Mitigācijas plānā iekļauj visus vajadzīgos pierādījumus, kas pamato šādu lēmumu. Šādos gadījumos īstenošanu veic, cik drīz vien iespējams, nodrošinot, ka mitigācijas darbību beigu datums attiecībā uz katru urbumu nepārsniedz 3 gadus no 3. punktā minētā pirmā ziņojuma iesniegšanas.

Kompetentās iestādes var pieprasīt, lai atbildīgā puse groza mitigācijas plānu, ņemot vērā šīs regulas prasības.

Dalībvalstis vai puse, kas ir atbildīga, ievērojot 8. punktu, regulāri atjaunina mitigācijas plānu saskaņā ar 1. punktā minēto inventarizācijas sarakstu un 3. punktā minētajiem ziņojumiem un visām izmaiņām vai jaunu informāciju, kas no tiem izriet, un balstoties uz stingru novērtēšanu, kurā ņem vērā jaunākos zinātniskos konstatējumus un labākās pieejamās metodes.

Mitigācijas plānos izmanto 1. punktā minēto inventarizācijas sarakstu un 3. punktā minētos ziņojumus, lai prioritārā secībā sarindotu darbības, tostarp šādas:

10.   Kompetentās iestādes ziņojumus un mitigācijas plānus, kas minēti šajā pantā, pārskata un dara pieejamus sabiedrībai un Komisijai saskaņā ar 5. panta 4. punktu 3 mēnešu laikā no brīža, kad mitigācijas plānus iesniedzis operators vai tos pabeigusi dalībvalsts.

11.   Neskarot Direktīvas 2008/56/EK un 2013/30/ES, kompetentās iestādes var nolemt atbrīvot no šā panta 3. vai 9. punktā paredzētajām prasībām atkrastes naftas un gāzes urbumus, kuri atrodas ūdens dziļumā, kas pārsniedz 700 metrus, ja var sniegt pārliecinošus pierādījumus, ka minēto urbumu iespējamo metāna emisiju ietekme uz klimatu, visticamāk, būs nenozīmīga.

12.   Neskarot Direktīvas 2008/56/EK un 2013/30/ES un ja to apstiprina kompetentās iestādes, atkrastes pagaidu kārtā tamponētos urbumus un galīgi tamponētos un pamestos urbumus, kuri atrodas ūdens dziļumā no 200 līdz 700 metriem, var atbrīvot no šā panta 3. vai 9. punktā paredzētajām prasībām, ja operators var apliecināt, ka minēto urbumu iespējamo metāna emisiju ietekme uz klimatu, visticamāk, būs nenozīmīga, atsaucoties uz ietekmes uz vidi novērtējumu, ko veic pirms urbšanas vai pēc negadījumiem ekspluatācijas laikā.

1.   Līdz 2025. gada 5. maijam un pēc tam katru gadu līdz 31. maijam importētāji tās dalībvalsts kompetentajām iestādēm, kurā tie ir iedibināti, sniedz IX pielikumā noteikto informāciju. Ja importētāji minēto informāciju nesniedz pilnībā vai daļēji, tie sniedz minētajām kompetentajām iestādēm pienācīgu pamatojumu šādai nesniegšanai, un izklāsta darbības, ko tie ir veikuši, lai iegūtu minēto informāciju.

Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 34. pantu, lai grozītu šo regulu, mainot informāciju, kas importētājiem jāsniedz.

2.   Līdz 2025. gada 5. augustam un pēc tam katru gadu līdz 31. augustam dalībvalstis iesniedz Komisijai importētāju sniegto informāciju.

Komisija minēto informāciju dara pieejamu saskaņā ar 30. pantu.

1.   No 2027. gada 1. janvāra importētāji apliecina un saskaņā ar 27. panta 1. punktu ziņo tās dalībvalsts kompetentajām iestādēm, kurā tie ir iedibināti, ka līgumi, kas noslēgti vai atjaunoti 2024. gada 4. augustā vai pēc tam, par ārpus Savienības ražotas jēlnaftas, dabasgāzes vai ogļu piegādi aptver tikai jēlnaftu, dabasgāzi vai ogles, uz kurām attiecas ražotāja līmenī piemēroti monitoringa, ziņošanas un verifikācijas pasākumi, kas ir līdzvērtīgi šajā regulā noteiktajiem pasākumiem.

2.   Attiecībā uz līgumiem, kas noslēgti pirms 2024. gada 4. augusta par ārpus Savienības ražotas jēlnaftas, dabasgāzes vai ogļu piegādi, importētāji īsteno visus saprātīgus centienus, lai pieprasītu, ka uz jēlnaftu, dabasgāzi vai oglēm attiecas ražotāja līmenī piemēroti monitoringa, ziņošanas un verifikācijas pasākumi, kas ir līdzvērtīgi tiem, kas noteikti šajā regulā. Minētie centieni var ietvert minēto līgumu grozīšanu.

No 2027. gada 1. janvāra importētāji katru gadu informē tās dalībvalsts kompetentās iestādes, kurā tie ir iedibināti, par šādu centienu rezultātiem kā daļu no informācijas, kas jāsniedz, ievērojot 27. panta 1. punktu, un neinformēšanas gadījumā sniedz kompetentajām iestādēm pienācīgu pamatojumu šādai neinformēšanai un izklāsta darbības, ko tie veikuši minēto centienu ietvaros.

3.   Komisija izdod ieteikumus, kuros ietvertas fakultatīvas paraugklauzulas saistībā ar informāciju, kas jāsniedz 1. un 2. punkta nolūkā, un kuras importētājiem, kuri Savienības tirgū laiž jēlnaftu, dabasgāzi un ogles, jāizmanto, grozot vai atjaunojot esošos līgumus vai parakstot jaunus līgumus par jēlnaftas, dabasgāzes un ogļu piegādi.

4.   Dalībvalstu kompetentās iestādes saskaņā ar Savienības tiesību aktiem aizsargā no importētājiem saskaņā ar šo pantu saņemtās informācijas konfidencialitāti. Kompetentās iestādes sniedz minēto informāciju Komisijai, kas aizsargā šādas informācijas konfidencialitāti saskaņā ar Savienības tiesību aktiem.

5.   Šā panta nolūkā monitoringa, ziņošanas un verifikācijas pasākumus uzskata par līdzvērtīgiem šajā regulā noteiktajiem pasākumiem šādos gadījumos:

6.   Šā panta 5. punkta b) apakšpunkta nolūkā Komisija ar īstenošanas aktu nosaka procedūru un prasības attiecībā uz pierādījumiem, kas trešai valstij jāsniedz līdzvērtības konstatēšanai. Minēto īstenošanas aktu pieņem saskaņā ar 35. panta 3. punktā minēto pārbaudes procedūru.

Līdzvērtības konstatēšanas procedūru var sākt pēc trešās valsts lūguma vai to var sākt Komisija.

Komisija aktīvi sadarbojas ar visām trešām valstīm, kuras eksportē jēlnaftu, dabasgāzi vai ogles uz Savienības tirgu, lai panāktu to piekrišanu šādas procedūras sākšanai, ņemot vērā no minētajām trešām valstīm importēto daudzumu un to potenciālu to metāna emisiju samazināšanai.

Komisija ar īstenošanas aktiem attiecībā uz katru attiecīgo trešo valsti konstatē līdzvērtību tikai tad, ja trešā valsts atbilst visiem šā panta 5. punkta b) apakšpunktā izklāstītajiem nosacījumiem un ir sniegti visi vajadzīgie pierādījumi. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar šīs regulas 35. panta 3. punktā minēto pārbaudes procedūru. Komisija atturas no šādu īstenošanas aktu pieņemšanas, ja to pieņemšana apietu ierobežojošos pasākumus, kas pieņemti saskaņā ar LESD 215. pantu un ierobežo jēlnaftas, dabasgāzes vai ogļu importu.

Komisija jebkurā laikā ar īstenošanas aktu var atsaukt līdzvērtību, ja trešā valsts vismaz 12 mēnešu laikposmā juridiski vai praksē vairs neatbilst šā panta 5. punkta b) apakšpunktā izklāstītajiem nosacījumiem. Minēto īstenošanas aktu pieņem saskaņā ar 35. panta 3. punktā minēto pārbaudes procedūru. Pirms minētā īstenošanas akta pieņemšanas Komisija informē trešo valsti par savām bažām un dod tai iespēju paust viedokli.

Sagatavojot šajā punktā minētos īstenošanas aktus, Komisija informē ar Naftas un naftas produktu koordinācijas grupu, kas izveidota ar Padomes Direktīvu 2009/119/EK (28), Gāzes koordinācijas grupu, kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2017/1938 (29), un Komisijas izveidoto Elektroenerģijas jautājumu koordinācijas grupu, kā arī citas attiecīgās ieinteresētās personas. Minētie īstenošanas akti stājas spēkā ne agrāk kā 30 kalendārās dienas pēc to pieņemšanas dienas.

7.   Importētāji ir atbrīvoti no 1. un 2. punktā noteiktajiem ziņošanas pienākumiem, ja tie importē jēlnaftu, dabasgāzi vai ogles no trešās valsts, attiecībā uz kuru saskaņā ar 6. punktu ir konstatēta līdzvērtība.

8.   No 2024. gada 4. augusta attiecīgā gadījumā un ievērojot piemērojamās procedūras, Komisija ierosina un cenšas Savienību iesaistīt sadarbības satvaros ar trešām valstīm, no kurām Savienība importē jēlnaftu, dabasgāzi vai ogles, lai palīdzētu tām izveidot monitoringa, ziņošanas un verifikācijas sistēmu, kas ir līdzvērtīga šajā regulā noteiktajai. Komisija neiesaka iesaistīties šādos sadarbības satvaros, ja ar minētajiem satvariem tiktu apieti ierobežojošie pasākumi, kas pieņemti saskaņā ar LESD 215. pantu attiecībā uz jēlnaftas, dabasgāzes vai ogļu importu.

1.   Līdz 2028. gada 5. augustam un pēc tam katru gadu attiecībā uz piegādes līgumiem, kas noslēgti vai atjaunoti 2024. gada 4. augustā vai pēc tam, Savienības ražotāji un, ievērojot 27. panta 1. punktu, importētāji ziņo tās dalībvalsts kompetentajām iestādēm, kurā tie ir iedibināti, par jēlnaftas, dabasgāzes un ogļu, ko tie laiduši Savienības tirgū, ražošanas metāna intensitāti, kas aprēķināta izmantojot metodiku, kura izklāstīta, ievērojot šā panta 4. punktu.

Attiecībā uz piegādes līgumiem, kas noslēgti pirms 2024. gada 4. augusta, Savienības ražotāji un, ievērojot 27. panta 1. punktu, importētāji īsteno visus saprātīgus centienus, lai tās dalībvalsts kompetentajām iestādēm, kurā tie ir iedibināti, ziņotu par Savienības tirgū to laistās jēlnaftas, dabasgāzes un ogļu ražošanas metāna intensitāti, kas aprēķināta, izmantojot metodiku, kura izklāstīta, ievērojot šā panta 4. punktu. No 2028. gada 5. augusta Savienības ražotāji un importētāji, kas Savienības tirgū laiž jēlnaftu, dabasgāzi vai ogles, katru gadu ziņo tās dalībvalsts kompetentajām iestādēm, kurā tie ir iedibināti, par šādu centienu rezultātiem.

2.   Līdz 2030. gada 5. augustam un pēc tam katru gadu Savienības ražotāji un importētāji, kas Savienības tirgū laiž jēlnaftu, dabasgāzi un ogles saskaņā ar piegādes līgumiem, kas noslēgti vai atjaunoti pēc 2030. gada 5. augusta, apliecina tās dalībvalsts kompetentajām iestādēm, kurā tie ir iedibināti, ka Savienības tirgū to laistās jēlnaftas, dabasgāzes un ogļu ražošanas metāna intensitāte, kas aprēķināta, izmantojot metodiku, kura izklāstīta, ievērojot ar 4. punktu, ir zemāka par maksimālajām metāna intensitātes vērtībām, kas noteiktas saskaņā ar 6. punktu, lai veicinātu globālo metāna emisiju samazināšanu minētajiem produktiem.

3.   Dalībvalstu kompetentās iestādes saskaņā ar Savienības tiesību aktiem aizsargā no Savienības ražotājiem un importētājiem saskaņā ar šo pantu saņemtās informācijas konfidencialitāti. Kompetentās iestādes sniedz minēto informāciju Komisijai, kas aizsargā šādas informācijas konfidencialitāti saskaņā ar Savienības tiesību aktiem.

4.   Līdz 2027. gada 5. augustam Komisija pieņem deleģēto aktu saskaņā ar 34. pantu, lai papildinātu šo regulu, izklāstot metodiku Savienības tirgū laistas jēlnaftas, dabasgāzes un ogļu ražošanas metāna intensitātes aprēķināšanai ražotāja līmenī. Minētajā metodikā ņem vērā dažādus ražošanas procesus un objekta apstākļus, kā arī esošās starptautiskās metodikas un paraugpraksi metāna intensitātes aprēķināšanai. Minētā metodika ir nediskriminējoša un balstīta uz pārredzamiem un objektīviem kritērijiem. Sagatavojot šādus deleģētos aktus, Komisija informē Naftas un naftas produktu koordinācijas grupu, Gāzes koordinācijas grupu, Elektroenerģijas jautājumu koordinācijas grupu un citas attiecīgās ieinteresētās personas.

5.   Līdz 2029. gada 5. augustam Komisija novērtē iespējamo ietekmi, ko ražotāja līmenī rada dažādi maksimālo metāna intensitātes vērtību līmeņi, kuri saistīti ar Savienības tirgū laistas jēlnaftas, dabasgāzes un ogļu ražošanu, un iesniedz ziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei. Minētajā ziņojumā iekļauj novērtējumu par globālo metāna emisiju iespējamo samazināšanu, par ietekmi uz energoapgādes drošību Savienības un valstu līmenī un uz Savienības ekonomikas konkurētspēju, kā arī par iespējamiem tirgus kropļojumiem globālā un reģionālā mērogā. Minētajā ziņojumā iekļauj arī tirgus novērtējumu par pašreizējo un turpmāko piegāžu Savienībai līdz 2049. gadam metāna intensitāti, izmantojot gan ilgtermiņa līgumus, gan tūlītējus pirkumus. Minētajā novērtējumā analizē situāciju katrā dalībvalstī, ņemot vērā līgumsaistības, kuras uzņēmās pirms 2024. gada 4. augusta, energoinfrastruktūras jaudas un iespējamos ierobežojumus.

6.   Pamatojoties uz 5. punktā minēto novērtējumu un objektīviem kritērijiem, Komisija pieņem deleģētos aktus saskaņā ar 34. pantu, lai papildinātu šo regulu, nosakot maksimālās metāna intensitātes vērtības ražotāja līmenī, kas saistītas ar Savienības tirgū laistu jēlnaftu, dabasgāzi un oglēm. Minētie deleģētie akti atbilst Savienības tirgū laistas jēlnaftas, dabasgāzes un ogļu ražošanas metāna intensitātes aprēķināšanas metodikai, kas izklāstīta saskaņā ar šo pantu. Minētajos deleģētajos aktos nosaka arī dažādas metāna intensitātes klases jēlnaftai, dabasgāzei un oglēm. Minētās maksimālās metāna intensitātes vērtības jēlnaftai, dabasgāzei un oglēm nosaka atsevišķi, aptverot vislabākā snieguma klasi vai klases. Minētajās maksimālajās metāna intensitātes vērtībās un metāna intensitātes klasēs ņem vērā dažādos avotus, ražošanas procesus un objekta apstākļus, un tās nosaka tādā līmenī, kas veicina globālo metāna emisiju samazināšanu attiecībā uz Savienības tirgū laistu jēlnaftu, dabasgāzi un oglēm, vienlaikus saglabājot energoapgādes drošību Savienības un valstu līmenī, nodrošinot Savienības tirgū laistas jēlnaftas, dabasgāzes un ogļu apjoma līdzsvarotu sadali, kā arī nediskriminējošu attieksmi un aizsargājot Savienības ekonomikas konkurētspēju.

1.   Līdz 2026. gada 5. februārim Komisija izveido un uztur metāna pārredzamības datubāzi, kas ietver attiecīgu informāciju par dalībvalstīm un trešām valstīm, uzņēmumiem, importētājiem un Savienības tirgū laistas jēlnaftas, dabasgāzes un ogļu apjomiem, jo īpaši informāciju, kas tai iesniegta, ievērojot 12. panta 8. punktu, 18. panta 10. punktu, 20. panta 7. punktu, 23. panta 2. punktu, 25. panta 8. punktu, 27. panta 2. punktu, 28. panta 4. punktu un 29. panta 3. punktu.

2.   Papildus 1. punktā minētajai informācijai datubāzē iekļauj vismaz šādu informāciju:

Metāna pārredzamības datubāzi izmanto kā informācijas rīku, kam jābūt publiski pieejamam bez maksas.

Metāna pārredzamības datubāzē norāda, kur neatkarīgas trešās personas ir verificējušas iesniegtās informācijas kvalitāti un uzticamību.

3.   Līdz 2026. gada 5. augustam Komisija, pamatojoties uz metāna pārredzamības datubāzē pieejamo informāciju, publicē to dalībvalstu un attiecīgā gadījumā Savienības ražotāju vai importētāju metāna snieguma profilus, kuri laiž Savienības tirgū jēlnaftu, dabasgāzi vai ogles, kā arī trešo valstu, no kurām Savienība importē jēlnaftu, dabasgāzi vai ogles, un trešo valstu ražotāju vai eksportētāju, kuri tās piegādā uz Savienību, metāna snieguma profilus.

4.   Metāna snieguma profilus, kas publicēti saskaņā ar 3. punktu, atjaunina katru gadu, un tajos attiecīgā gadījumā iekļauj vismaz šādus elementus:

5.   Metāna snieguma profilus, kas publicēti saskaņā ar 3. punktu, dara publiski pieejamus tiešsaistē bez maksas.

6.   Šo pantu piemēro, neskarot Direktīvu (ES) 2016/943.

1.   Līdz 2026. gada 5. augustam Komisija izveido globālo metāna monitoringa rīku, kura pamatā ir satelītdati un dati, ko nodrošina vairāki sertificēti datu sniedzēji un dienesti, tostarp ar Regulu (ES) 2021/696 izveidotās Savienības kosmosa programmas komponents Copernicus. Minētajā nolūkā Komisija var izmantot esošos starptautiskos rīkus vai satvarus, ja tādi ir pieejami.

Globālo metāna monitoringa rīku dara publiski pieejamu, un tas regulāri sniedz jaunāko informāciju vismaz par tādu notikumu gadījumiem, mērogu un atrašanās vietu, kuri rada lielas metāna emisijas Savienībā vai ārpus tās.

2.   Līdz 2026. gada 5. februārim Komisija izveido ātrās reaģēšanas mehānismu, lai atklātu un novērstu superemisijas notikumus.

Komisija nekavējoties paziņo par visiem atklātajiem superemisijas notikumiem attiecīgi dalībvalstij vai trešai valstij, kuras jurisdikcijā notikums ir noticis. Ja iespējams, Komisija arī paziņo ražotājam, kas saistīts ar metāna emisiju avotu vai saistītu avotu kopumu. Minētajā paziņojumā iekļauj lūgumu nekavējoties sniegt papildu informāciju par superemisijas notikumu un korektīvajiem pasākumiem, kas veikti vai plānoti veikt, lai mazinātu ietekmi vai apturētu notikumu, tostarp termiņu, kurā minētie pasākumi jāveic. Komisija īsteno visu vajadzīgo saziņu, lai iegūtu un verificētu informāciju, kas saņemta saistībā ar notikumu, tostarp attiecīgā gadījumā sadarbībā ar kompetentām starptautiskām organizācijām. Minētajā nolūkā Komisija var izmantot esošos starptautiskos rīkus vai satvarus, ja tādi ir pieejami.

3.   Komisija ierosina Savienības vārdā izveidot divpusējus dialogus ar trešām valstīm, no kurām Savienība importē jēlnaftu, dabasgāzi vai ogles, ar mērķi izveidot informācijas apmaiņas satvaru un agrīnas atklāšanas un brīdināšanas sistēmu, lai atklātu un viens otru brīdinātu par superemisijas notikumu gadījumiem un korektīviem pasākumiem, kas veikti vai jāveic, lai novērstu vai apturētu šādus notikumus. Minēto dialogu mērķis ir arī apzināt veidus, kā paātrināt metāna emisiju samazināšanu enerģētikas sektorā, un vajadzības gadījumā tie var piedāvāt paraugprakses apmaiņu un ieteikumus, kā izveidot monitoringa, ziņošanas, verifikācijas un samazināšanas pasākumus, kas ir līdzvērtīgi šajā regulā noteiktajiem pasākumiem.

Komisija neierosina izveidot divpusējus dialogus ar trešām valstīm, ja tas apietu ierobežojošos pasākumus, kas pieņemti saskaņā ar LESD 215. pantu attiecībā uz jēlnaftas, dabasgāzes un ogļu importu.

4.   Pamatojoties uz monitoringu, kas veikts saistībā ar 2. un 3. punktā minētajiem dialogiem, Komisija informē Eiropas Parlamentu un Padomi par superemisijas notikumu paziņojumiem un korektīvo pasākumu īstenošanu Savienībā un trešās valstīs, no kurām Savienība importē jēlnaftu, dabasgāzi vai ogles, un par jebkādu iespējamo ietekmi uz energoapgādes drošību Savienības un valstu līmenī.

5.   Šo pantu piemēro, neskarot Direktīvu (ES) 2016/943.

1.   Komisija saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1025/2012 10. panta 1.–5. punktu lūdz vienai vai vairākām Eiropas standartizācijas organizācijām izstrādāt saskaņotus standartus attiecībā uz šādiem elementiem:

Pēc Eiropas standartizācijas organizācijas standarta projekta saņemšanas Komisija novērtē tā atbilstību attiecīgajam standartizācijas lūgumam, šai regulai un citiem piemērojamiem Savienības tiesību aktiem.

Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 34. pantu, lai papildinātu šo regulu, nosakot šajā punktā minētos obligātos standartus vai to daļas.

2.   Ja saskaņā ar šā panta 1. punktu nav pieņemts deleģētais akts, Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 34. pantu, lai papildinātu šo regulu, nosakot obligātus tehniskos priekšrakstus vai to daļas, attiecībā uz šādiem elementiem:

Komisija var pieņemt minētos deleģētos aktus tikai tad, ja tā ir izdevusi standartizācijas lūgumu vienai vai vairākām Eiropas standartizācijas organizācijām un ir izpildīts viens no šādiem nosacījumiem:

1.   Dalībvalstis paredz noteikumus par sodiem, ko piemēro par šīs regulas pārkāpumiem, un veic visus vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu to piemērošanu.

Paredzētie sodi ir iedarbīgi, samērīgi un atturoši, un inter alia tie ir vismaz:

Dalībvalstis minētos noteikumus un pasākumus līdz 2025. gada 5. augustam dara zināmus Komisijai un nekavējoties paziņo tai par jebkādiem turpmākiem grozījumiem, kas tos ietekmē.

2.   Dalībvalstis saskaņā ar valsts tiesību aktiem nodrošina, ka kompetentās iestādes ir pilnvarotas piemērot vismaz šādus administratīvos sodus un administratīvos pasākumus par 12. panta, 14. panta 14. punkta, 16. panta 2. punkta, 20. panta, 23. panta 1. punkta, 27. panta 1. punkta, 28. panta 1. un 2. punkta un 29. panta 1. un 2. punkta pārkāpumiem ar noteikumu, ka tie neapdraud energoapgādes drošību:

Juridisko personu gadījumā e) apakšpunktā minēto administratīvo naudas sodu apmērs nepārsniedz 20 % no gada apgrozījuma iepriekšējā saimnieciskajā gadā. Fizisko personu gadījumā minēto naudas sodu apmērs nepārsniedz 20 % no gada ienākumiem iepriekšējā kalendārajā gadā.

3.   Ja dalībvalsts tiesību sistēmā nav paredzēti administratīvi naudas sodi, valsts kompetentās tiesas pēc kompetento iestāžu lūguma var uzlikt naudas sodus. Minētie naudas sodi ir iedarbīgi, un to ietekme ir līdzvērtīga administratīvo iestāžu uzliktajiem administratīvajiem naudas sodiem.

4.   Īstenojot savas pilnvaras saskaņā ar šo pantu, kompetentās iestādes cieši sadarbojas, lai nodrošinātu, ka to pilnvaras tiek īstenotas un ka administratīvie sodi un administratīvie pasākumi, ko tās piemēro, tiek efektīvi un konsekventi izstrādāti un piemēroti visā Savienībā.

5.   Sodus piemēro vismaz par šādiem pārkāpumiem:

6.   Ja ir izpildīti 15. panta 8. punktā izklāstītie nosacījumi, dalībvalstis apsver iespēju samazināt vai nepiemērot sodus operatoriem par īstenošanas periodu, ko valsts iestādes uzskata par nepieciešamu.

7.   Dalībvalstis pēc vajadzības ņem vērā vismaz šādus indikatīvus kritērijus sodu piemērošanai:

8.   Dalībvalstis katru gadu publicē informāciju par saskaņā ar šo regulu piemēroto sodu veidu un apmēru, pārkāpumiem un operatoriem, uzņēmumiem, raktuvju operatoriem vai importētājiem, kuriem sodi piemēroti.

Attiecīgā gadījumā par šādu informāciju ziņo saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas (ES) 2024/1203 (30) 22. pantu.

1.   Pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir, ievērojot šajā pantā izklāstītos nosacījumus.

2.   Pilnvaras pieņemt 22. panta 3. punktā, 27. panta 1. punktā, 29. panta 4. un 6. punktā un 32. pantā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz piecu gadu laikposmu no 2024. gada 4. augusta, ko automātiski pagarina uz tāda paša ilguma laikposmiem.

3.   Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt 22. panta 3. punktā, 27. panta 1. punktā, 29. panta 4. un 6. punktā un 32. pantā minēto pilnvaru deleģēšanu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus.

4.   Pirms deleģētā akta pieņemšanas Komisija apspriežas ar katras dalībvalsts ieceltajiem ekspertiem saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu.

5.   Tiklīdz Komisija pieņem deleģēto aktu, tā par to paziņo vienlaikus Eiropas Parlamentam un Padomei.

6.   Saskaņā ar 22. panta 3. punktu, 27. panta 1. punktu, 29. panta 4. un 6. punktu vai 32. pantu pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja divos mēnešos no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par diviem mēnešiem.

1.   Komisijai palīdz Enerģētikas savienības komiteja, kas izveidota ar Regulas (ES) 2018/1999 44. pantu. Minētā komiteja ir komiteja Regulas (ES) Nr. 182/2011 nozīmē.

2.   Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 4. pantu.

3.   Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 5. pantu.

1.   Komisija uzrauga un pārskata šīs regulas piemērošanu un līdz 2028. gada 1. janvārim un pēc tam reizi piecos gados iesniedz ziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei.

2.   Panta 1. punktā minētajā pirmajā ziņojumā jo īpaši pārskata šādus aspektus:

Minētajā pārskatīšanā ņem vērā attiecīgos Savienības tiesību aktus saistītās jomās. Komisija attiecīgā gadījumā iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei leģislatīva akta priekšlikumu kopā ar savu ziņojumu, ņemot vērā attiecīgos Savienības tiesību aktus saistītās jomās.

3.   Šā panta nolūkā Komisija var pieprasīt informāciju no dalībvalstīm un kompetentajām iestādēm un jo īpaši ņem vērā informāciju, ko dalībvalstis sniegušas savos integrētajos nacionālajos enerģētikas un klimata plānos, to atjauninājumos un nacionālajos enerģētikas un klimata progresa ziņojumos saskaņā ar Regulu (ES) 2018/1999.