(1)

Savienība 1992. gada Starptautisko cukura nolīgumu (“nolīgums”) noslēdza ar Padomes Lēmumu 92/580/EEK (1), un nolīgums stājās spēkā 1993. gada 1. janvārī.

(2)

Ievērojot nolīguma 45. panta 2. punktu, Starptautiskā Cukura padome (“SCP”) var pagarināt nolīguma termiņu uz secīgiem periodiem, kas nevienu reizi nav ilgāki par diviem gadiem. Kopš nolīguma noslēgšanas tā termiņš ticis regulāri pagarināts. Pēdējo reizi nolīgums tika pagarināts 2023. gada 27. novembrī, un tas ir spēkā līdz 2024. gada 31. decembrim.

(3)

Nolīguma 41. pantā paredzēts, ka visu valstu valdības var pievienoties nolīgumam saskaņā ar SCP noteiktajiem nosacījumiem. Pirmajā sanāksmē, kas notika 1993. gadā, SCP izveidoja Pievienošanās komiteju, kuras uzdevums ir izskatīt nolīguma pielikumā neiekļautu valstu pievienošanās nolīgumam pieteikumus. Savienība ir Pievienošanās komitejas locekle.

(4)

Kuveitas Valsts valdība ir oficiāli paudusi interesi par pievienošanos nolīgumam. Ņemot vērā to, ka Kuveitas Valsts nav iekļauta nolīguma pielikumā, ir jānosaka tās pievienošanās nosacījumi. Tādēļ Pievienošanās komiteja tiek aicināta sarakstes ceļā pieņemt lēmumu par to nosacījumu noteikšanu, ar kādiem Kuveitas Valsts pievienojas nolīgumam. Minētie nosacījumi ir balsu skaits, gada iemaksas maksājums un pienākums ziņot Starptautiskajai Cukura padomei.

(5)

Apstiprināt Kuveitas Valsts pievienošanās nosacījumus saskaņā ar SCP noteikto pieeju ir Savienības interesēs, ņemot vērā to, ka Kuveitas Valsts ir nozīmīga reģionālā cukura importētāja un Savienībā ražotā cukura eksporta pastāvīgs galamērķis.

(6)

Saskaņā ar nolīguma 25. panta 4. punktu, ja kāda valsts pievienojas nolīgumam pēc tā stāšanās spēkā un nav iekļauta tā pielikumā, SCP jālemj par minētajai valstij piešķiramo balsu skaitu. Tādējādi Kuveitas Valsts pievienošanās nolīgumam ietekmēs lēmumu pieņemšanas līdzsvaru SCP.

(7)

Ir lietderīgi noteikt nostāju, kas Savienības vārdā jāieņem Pievienošanās komitejā,