(1)

Padome 2020. gada 7. decembrī pieņēma Lēmumu (KĀDP) 2020/1999 (1).

(2)

Padome 2021. gada 20. maija secinājumos par “Komisijas paziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei par ES humanitāro rīcību: jaunas problēmas, tie paši principi” atkārtoti apliecināja apņemšanos izvairīties un, ja tas nav iespējams, pēc iespējas mazināt Savienības ierobežojošu pasākumu izraisītu jebkādu potenciālu negribētu negatīvu ietekmi uz principiāliem humānās palīdzības pasākumiem. Padome atkārtoti apliecināja, ka Savienības ierobežojošie pasākumi atbilst visiem starptautiskajās tiesībās, jo īpaši starptautiskajās cilvēktiesībās, starptautiskajās humanitārajās tiesībās un starptautiskajās bēgļu tiesībās, noteiktajiem pienākumiem. Tā uzsvēra, ka Savienības sankciju politikā ir svarīgi pilnībā ievērot humanitāros principus un starptautiskās humanitārās tiesības, tostarp, attiecīgos gadījumos konsekventi iekļaujot Savienības ierobežojošos pasākumos humānās palīdzības izņēmumus un nodrošinot efektīvu satvaru, lai humānās palīdzības organizācijas šādus izņēmumus varētu izmantot.

(3)

Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padome (“ANO DP”) 2022. gada 9. decembrī pieņēma Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padomes Rezolūciju (ANO DPR) 2664 (2022), kurā tā atgādina savas iepriekšējās rezolūcijas, ar kurām nosaka sankciju pasākumus, reaģējot uz draudiem starptautiskajam mieram un drošībai, un kurā uzsver, ka pasākumiem, ko Apvienoto Nāciju Organizācijas dalībvalstis veikušas nolūkā īstenot sankcijas, ir jāatbilst to saistībām saskaņā ar starptautiskajām tiesībām un nav paredzēti tādēļ, lai radītu nelabvēlīgas humanitāras sekas civiliedzīvotājiem vai lai atstātu nelabvēlīgu ietekmi uz humānās palīdzības darbībām vai tiem, kas tās veic. ANO Drošības padome ANO DPR 2664 (2022) 1. punktā nolēma, ka ir atļauts sniegt, apstrādāt vai izmaksāt līdzekļus, citus finanšu aktīvus vai saimnieciskos resursus vai sniegt preces un pakalpojumus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu savlaicīgu humānās palīdzības sniegšanu vai atbalstītu citas darbības, ar kurām atbalsta cilvēku pamatvajadzības, un ka tas nav ANO DP vai tās sankciju komiteju noteiktās aktīvu iesaldēšanas pārkāpums.

(4)

Padome 2023. gada 14. februārī pieņēma Lēmumu (KĀDP) 2023/338 (2), kas, ievērojot ANO DPR 2664 (2022), ieviesa humanitāro atbrīvojumu Savienības ierobežojošo pasākumu režīmos, ar kuriem īsteno pasākumus, par kuriem lēmusi ANO DP vai tās sankciju komitejas. 2023. gada 31. martā Padome pieņēma Lēmumu (KĀDP) 2023/726 (3), kas, ievērojot ANO DPR 2664 (2022), ieviesa humanitāro atbrīvojumu Savienības ierobežojošo pasākumu režīmos, ar kuriem īsteno pasākumus, par ko lēmusi ANO DP vai tās sankciju komitejas, un papildu pasākumus, par kuriem lēmusi Padome. 2023. gada 27. novembrī Padome pieņēma Lēmumu (KĀDP) 2023/2686 (4), kas ieviesa humanitāro atbrīvojumu konkrētos Savienības ierobežojošo pasākumu režīmos, par labu aktoriem, kas minēti ANO DPR 2664 (2022), organizācijām un aģentūrām, kurām Savienība piešķīrusi Humanitārās partnerības sertifikātu, un organizācijām un aģentūrām, ko sertificējusi vai atzinusi kāda dalībvalsts un dalībvalstu specializētās aģentūras.

(5)

Lai palielinātu Savienības ierobežojošo pasākumu režīmu konsekvenci savā starpā un ar ierobežojošiem pasākumiem, ko pieņēmusi ANO DP vai tās sankciju komitejas, un lai nodrošinātu savlaicīgu humānās palīdzības sniegšanu vai atbalstītu citas darbības, ar kurām atbalsta cilvēku pamatvajadzības, ir lietderīgi ieviest atbrīvojumu no fizisku vai juridisku personu, vienību vai struktūru, kas iekļautas sarakstā saskaņā ar Lēmumu (KĀDP) 2020/1999, aktīvu iesaldēšanas pasākumiem un ierobežojumiem darīt tām pieejamus līdzekļus un saimnieciskos resursus, to attiecinot uz aktoriem, kas minēti ANO DPR 2664 (2022), kā arī uz organizācijām un aģentūrām, kurām Savienība piešķīrusi Humanitārās partnerības sertifikātu vai kuras ir sertificējusi vai atzinusi kāda dalībvalsts un dalībvalstu specializētās aģentūras. Turklāt Padome uzskata, ka būtu jāgroza pašreizējais atkāpes mehānisms attiecībā uz organizācijām un aktoriem, kas iesaistīti humanitārās darbībās, kurām nevar piemērot minēto humanitāro atbrīvojumu. Padome arī uzskata, ka atkāpes mehānisms, nevis atbrīvojums būtu jāpiemēro gadījumos, kad Padome ir noteikusi, ka valstu kompetentajām iestādēm ir jāveic rūpīga pārbaude, jo pastāv lielāks risks, ka nodrošinātie līdzekļi vai saimnieciskie resursi tiks izmantoti citiem mērķiem, nevis humānajai palīdzībai.

(6)

Lai īstenotu konkrētus pasākumus, ir vajadzīga turpmāka Savienības rīcība.

(7)

Tāpēc Lēmums (KĀDP) 2020/1999 būtu attiecīgi jāgroza,

1)

lēmuma 4. pantu groza šādi:

2)

lēmuma 10. panta 2. punktu aizstāj ar šādu:

3)

lēmuma pielikumu groza saskaņā ar šā lēmuma pielikumu.