This document is an excerpt from the EUR-Lex website
Document 32023R0334
Commission Regulation (EU) 2023/334 of 2 February 2023 amending Annexes II and V to Regulation (EC) No 396/2005 of the European Parliament and of the Council as regards maximum residue levels for clothianidin and thiamethoxam in or on certain products (Text with EEA relevance)
Komisijas Regula (ES) 2023/334 (2023. gada 2. februāris), ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 396/2005 II un V pielikumu groza attiecībā uz klotianidīna un tiametoksāma maksimālajiem atlieku līmeņiem konkrētos produktos vai uz tiem (Dokuments attiecas uz EEZ)
Komisijas Regula (ES) 2023/334 (2023. gada 2. februāris), ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 396/2005 II un V pielikumu groza attiecībā uz klotianidīna un tiametoksāma maksimālajiem atlieku līmeņiem konkrētos produktos vai uz tiem (Dokuments attiecas uz EEZ)
C/2023/214
OV L 47, 15.2.2023, p. 29–45
(BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, GA, HR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)
In force
Relation | Act | Comment | Subdivision concerned | From | To |
---|---|---|---|---|---|
Modifies | 32005R0396 | Svītrošana | pielikums II tabulas sleja | 07/03/2026 | |
Modifies | 32005R0396 | Papildinājums | pielikums V tabulas sleja | 07/03/2026 |
Relation | Act | Comment | Subdivision concerned | From | To |
---|---|---|---|---|---|
Corrected by | 32023R0334R(01) |
15.2.2023 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 47/29 |
KOMISIJAS REGULA (ES) 2023/334
(2023. gada 2. februāris),
ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 396/2005 II un V pielikumu groza attiecībā uz klotianidīna un tiametoksāma maksimālajiem atlieku līmeņiem konkrētos produktos vai uz tiem
(Dokuments attiecas uz EEZ)
EIROPAS KOMISIJA,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,
ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 396/2005 (2005. gada 23. februāris), ar ko paredz maksimāli pieļaujamos pesticīdu atlieku līmeņus augu un dzīvnieku izcelsmes pārtikā un barībā un ar ko groza Padomes Direktīvu 91/414/EEK (1), un jo īpaši tās 14. panta 1. punkta a) apakšpunktu, 18. panta 1. punkta b) apakšpunktu un 49. panta 2. punktu,
tā kā:
(1) |
Klotianidīna un tiametoksāma maksimālie atlieku līmeņi (“MAL”) ir noteikti Regulas (EK) Nr. 396/2005 II pielikumā. Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde (“Iestāde”) šos MAL pārskatīja saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 396/2005 (2) 12. pantu un ieteica tādus MAL, kas atzīti par patērētājiem drošiem. Ar Komisijas Regulu (ES) 2016/156 (3) šie MAL tika iekļauti Regulas (EK) Nr. 396/2005 II pielikumā. Daži no šiem MAL bija balstīti uz Pārtikas kodeksā noteiktajiem maksimālajiem atlieku līmeņiem (CXL) un ar agrākiem grozījumiem (4) jau bija iekļauti Regulas (EK) Nr. 396/2005 II pielikumā. |
(2) |
2015. gada 11. jūlijā (5) Pārtikas kodeksa komisija (CAC) pieņēma jaunus CXL attiecībā uz klotianidīnu un tiametoksāmu. Tā kā Iestāde konstatēja, ka tie ir droši patērētājiem Savienībā (6), šie CXL ar Komisijas Regulu (ES) 2017/671 (7) tika iekļauti Regulā (EK) Nr. 396/2005. |
(3) |
Klotianidīns un tiametoksāms Padomes Direktīvas 91/414/EEK (8) I pielikumā tika iekļauti attiecīgi 2006. gada 1. augustā un 2007. gada 1. februārī un tādējādi pirms Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1107/2009 (9) stāšanās spēkā. Jaunākajos riska novērtējumos (10) (11), kurus Iestāde veica saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1107/2009 un kuros vērtēja, kādu risku bitēm rada eksponētība minētajām vielām, tika konstatēts, ka eksponētība klotianidīnam un tiametoksāmam, kad tos izmanto ārpus telpām, šo vielu būtisko īpašību dēļ rada nepieņemamus riskus bitēm vai, pamatojoties uz pieejamajiem datiem, šādus riskus nevar izslēgt. Tāpēc ar Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2018/784 (12) un (ES) 2018/785 (13) klotianidīna un tiametoksāma apstiprinājumu ierobežoja, attiecīgi atļaujot to izmantot tikai pastāvīgajās siltumnīcās, un noteica, ka izaudzētajiem kultūraugiem visā to dzīves ciklā jāpaliek pastāvīgajā siltumnīcā. |
(4) |
Pēc ierobežojumu pieņemšanas tika atsaukti visi pieteikumi uz darbīgo vielu klotianidīna un tiametoksāma apstiprinājuma atjaunošanu. Tāpēc klotianidīna apstiprinājuma termiņš beidzās 2019. gada 31. janvārī un tiametoksāma apstiprinājuma termiņš beidzās 2019. gada 30. aprīlī. |
(5) |
Ņemot vērā Iestādes veikto riska novērtējumu attiecībā uz bitēm un visu pieejamo atbilstošo informāciju, pašlaik nav pierādījumu, kas ļautu uzskatīt, ka klotianidīna un tiametoksāma jebkāda veida izmantošana ārpus telpām būtu droša bitēm. Tomēr vielu ražotāji jebkurā laikā var iesniegt papildu informāciju, kā to paredz Regulas (EK) Nr. 1107/2009 7. pants, un pierādīt, ka klotianidīns un tiametoksāms, ja tos izmanto ārpus telpām, ir bitēm droši. Ja minētā informācija tiks iesniegta, to pārskatīs minētajā regulā paredzētajā termiņā. Līdz šim šāda informācija nav iesniegta. |
(6) |
Klotianidīna un tiametoksāma nelabvēlīgā ietekme uz bitēm ir tieši saistīta ar šo vielu būtiskajām īpašībām. Tāpēc ir maz ticams, ka risks, ko bitēm rada šo vielu izmantošana ārpus telpām, attieksies tikai uz Savienību. |
(7) |
Ir savākts ievērojams pierādījumu kopums, kas liecina, ka darbīgajām vielām neonikotinoīdiem, un tādi ir arī klotianidīns un tiametoksāms, ir svarīga loma pie bišu un citu apputeksnētāju populācijas samazināšanās problēmas visā pasaulē. Starpvaldību zinātnes un politikas platforma bioloģiskās daudzveidības un ekosistēmu pakalpojumu jomā savā 2016. gada novērtējuma ziņojumā (14) secināja, ka neonikotinoīdi (kādi ir arī klotianidīns un tiametoksāms) nelabvēlīgi ietekmē bites un citus apputeksnētājus. Neonikotinoīdu ietekmi uz savvaļas dzīvniekiem kopš 2012. gada vērtē Starptautiskās dabas aizsardzības savienības (IUCN) darba grupa jautājumos par sistēmiskajiem pesticīdiem. Pasaules mēroga integrētajā novērtējumā (WIA) par sistēmisko pesticīdu ietekmi uz bioloģisko daudzveidību un ekosistēmām tika pārbaudīts 1 121 zinātniskais pētījums, un rezultāti liecina, ka apputeksnētāju populācijas ir ļoti jutīgas pret esošo neonikotinoīdu piesārņojuma līmeni un tam, visticamāk, būs liela mēroga un plaša negatīva bioloģiskā un ekoloģiskā ietekme (15). Nesen veiktā esošo zinātnisko atziņu pārskatā šis secinājums apstiprinājās, un tika norādīts, ka neonikotinoīdu izmantošana veicina apputeksnētāju populācijas samazināšanos dažādos pasaules reģionos (16). |
(8) |
Kopš Savienībā aizliedza izmantot klotianidīnu un tiametoksāmu ārpus telpām, vairākas valstis ārpus Savienības arī ir ierobežojušas klotianidīna un tiametoksāma izmantošanu, lai aizsargātu apputeksnētājus, tostarp bites (17) (18) (19). Citas valstis pašlaik atkārtoti izvērtē savus piešķirtos apstiprinājumus šīm darbīgajām vielām (20) (21) (22). |
(9) |
Regulā (EK) Nr. 396/2005 saskaņā ar Regulā (EK) Nr. 178/2002 (23) noteiktajiem vispārīgajiem principiem ir paredzēti noteikumi par maksimālajiem pesticīdu atlieku līmeņiem augu un dzīvnieku izcelsmes pārtikā un barībā vai uz tām. Saskaņā ar pēdējās minētās regulas 5. panta 1. punktu ar pārtikas aprites tiesību aktiem tiecas sasniegt vienu vai vairākus vispārīgos mērķus, proti, augstu cilvēku dzīvības un veselības, kā arī patērētāju interešu aizsardzības līmeni, tostarp godīgu pārtikas tirdzniecības praksi, attiecīgā gadījumā ņemot vērā dzīvnieku veselības un labturības, augu veselības un vides aizsardzību. |
(10) |
Pasaulē pieaug bažas par to, ka apputeksnētāju populāciju samazināšanās nopietni apdraud globālo bioloģisko daudzveidību, vidi un ilgtspējīgu attīstību, kā arī spēju uzturēt lauksaimniecības ražīgumu un nodrošinātību ar pārtiku. Saskaņā ar Konvencijas par bioloģisko daudzveidību Starptautiskās apputeksnētāju saglabāšanas un ilgtspējīgas izmantošanas iniciatīvu (24) apputeksnēšana ir viens no svarīgākajiem mehānismiem, lai uzturētu un veicinātu bioloģisko daudzveidību, un, kopumā, lai saglabātu dzīvību uz zemes. Daudzas ekosistēmas, tai skaitā agroekosistēmas un divas trešdaļas svarīgāko pārtikas kultūraugu, attiecībā uz kvalitāti vai ražu ir atkarīgas no apputeksnētājiem. Apvienoto Nāciju Organizācijas Pārtikas un lauksaimniecības organizācija (FAO) aicina risināt apputeksnētāju iznīkšanas cēloņus, lai panāktu ilgtspējīgu pārtikas ražošanu pasaulē (25). Tie pārtikas produkti, kas ir ļoti atkarīgi no apputeksnēšanas, piemēram, augļi, dārzeņi, rieksti un sēklas, ir svarīgi uzturvielu avoti, kuri nodrošina profilaksi pret dažu nepārnēsājamu slimību risku cilvēkiem (26) (27). Tāpēc apputeksnētāji ir svarīgi, lai nodrošinātu uztura daudzveidību un samazinātu apdraudējumu bioloģiskajai daudzveidībai globālajā vidē. |
(11) |
Tā kā apputeksnētāju populāciju samazināšanās ir starptautiska problēma, būtu jāpieņem Savienības līmeņa pasākumi, kuru mērķis būtu no darbīgo vielu, piemēram, neonikotinoīdu klotianidīna un tiametoksāma, radītā riska aizsargāt apputeksnētāju populācijas visā pasaulē, tai skaitā bites. Apputeksnētāju populācijas aizsardzība tikai Savienībā nebūtu pietiekama, lai apturētu apputeksnētāju populāciju samazināšanos visā pasaulē un šī fenomena ietekmi uz bioloģisko daudzveidību, lauksaimniecisko ražošanu un nodrošinātību ar pārtiku, arī Savienībā. |
(12) |
Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 396/2005 3. panta 2. punkta d) apakšpunktu klotianidīna un tiametoksāma MAL tika noteikti, pamatojoties uz labu lauksaimniecības praksi (LLP), kas definēta minētās regulas 3. panta 2. punkta a) apakšpunktā un kurā saistībā ar atļauju izmantot minētās vielas saturošus augu aizsardzības līdzekļus jo īpaši tika ņemti vērā apsvērumi par efektivitāti augiem kaitīgo organismu apkarošanā un vides un sabiedrības veselības aizsardzību. No šīs LLP izrietošie MAL pēc tam tika uzskatīti par Savienības patērētājiem drošiem. Tagad būtu lietderīgi līdzšinējo regulatīvo risinājumu papildināt, labāk integrējot tajā vides apsvērumus, un jo īpaši ņemot vērā to, vai LLP, kas iepriekš izmantota par pamatu MAL noteikšanai, nodrošina pietiekamu vides aizsardzību, pamatojoties uz pašreizējām zināšanām. Ņemot vērā pašreizējās zinātnes un tehnikas atziņas, LLP, kas paredz klotianidīna un tiametoksāma izmantošanu ārpus telpām, nav pieļaujama, ņemot vērā šo vielu ietekmi uz bitēm. Ņemot vērā apputeksnētāju populāciju samazināšanās globālo raksturu, ir nepieciešams panākt, ka arī Savienībā importētās preces nesatur atliekas, kas radušās tādas LLP rezultātā, kuras pamatā ir klotianidīna un/vai tiametoksāma izmantošana ārpus telpām, tādējādi nepieļaujot, ka nelabvēlīgā ietekme uz bitēm no pārtikas ražošanas Savienībā tiek pārcelta uz pārtikas ražošanu citās pasaules daļās, un šādu pārtiku pēc tam importē Savienībā (28). Ir lietderīgi nodrošināt, ka visi Savienībā ražotie vai patērētie produkti ir brīvi no klotianidīna un tiametoksāma un ka ražošana nav saistīta ar apputeksnētāju mirstību. Ņemot vērā minētos apsvērumus, CXL, kuru pamatā ir LLP un kuri nenodrošina pienācīgu aizsardzības līmeni Savienībā, vairs nebūtu jānosaka kā MAL saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 396/2005. |
(13) |
Turklāt Savienībā ir atsauktas visas klotianidīnu un/vai tiametoksāmu saturošu augu aizsardzības līdzekļu atļaujas. Tāpēc attiecīgos MAL, kas noteikti Regulas (EK) Nr. 396/2005 II pielikumā, saskaņā ar minētās regulas 17. pantu saistībā ar 14. panta 1. punkta a) apakšpunktu ir lietderīgi svītrot. |
(14) |
Tādēļ, ņemot vērā visus ar izskatāmo jautājumu saistītos faktorus saskaņā ar 14. panta 2. punktu, ko lasa kopā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 11. pantu, kurā noteikts, ka “nosakot un īstenojot Savienības politiku un darbības, tajās jāparedz vides aizsardzības prasības, lai veicinātu noturīgu attīstību”, visi pašreizējie Regulā (EK) Nr. 396/2005 noteiktie klotianidīna un/vai tiametoksāma MAL būtu jāsamazina līdz noteikšanas robežai (NR). |
(15) |
Par analītiski sasniedzamām NR, kas raksturīgas katram produktam, Komisija apspriedās ar Eiropas Savienības references laboratorijām. Minētās NR saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 396/2005 18. panta 1. punkta b) apakšpunktu būtu jānorāda V pielikuma sarakstā. |
(16) |
Ar Pasaules Tirdzniecības organizācijas starpniecību jaunie MAL tika apspriesti ar Savienības tirdzniecības partneriem, un to komentāri ir ņemti vērā. |
(17) |
Tāpēc Regula (EK) Nr. 396/2005 būtu attiecīgi jāgroza. |
(18) |
Lai nodrošinātu produktu normālu tirdzniecību, pārstrādi un patēriņu, šajā regulā būtu jāparedz pārejas pasākumi attiecībā uz tādiem produktiem, kuri ir ražoti vai importēti Savienībā pirms MAL grozījumiem un par kuriem pieejamā informācija liecina, ka tie, ievērojot līdzšinējos MAL, ļauj saglabāt augstu patērētāju aizsardzības līmeni. |
(19) |
Pirms grozīto MAL piemērošanas būtu jāparedz pietiekami ilgs laiks, lai operatori trešās valstīs, jo īpaši vismazāk attīstītajās valstīs un jaunattīstības valstīs, kā arī pārtikas aprites operatori varētu sagatavoties jauno, no MAL grozījumiem izrietošo prasību izpildei. Šādu lauksaimniecības prakses pielāgošanu var pamatoti sagaidīt ne agrāk kā pēc diviem veģetācijas periodiem. |
(20) |
Lai apmierinātu starptautiskās tirdzniecības vajadzības, saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 396/2005 7. pantu var iesniegt pieteikumus uz klotianidīna vai tiametoksāma importa pielaidēm, un šajos pieteikumos būtu jāsniedz attiecīga informācija, kas liecina, ka saistībā ar konkrētiem darbīgo vielu lietojumiem piemērojamā LLP ir droša apputeksnētājiem. Šāda informācija, ja tiek iesniegta, tiek novērtēta katrā gadījumā individuāli un minētajā regulā paredzētajā termiņā. Importa pielaides pieprasījuma novērtēšanas kontekstā, ja pieteikuma iesniedzējs sniedz zinātniskus pierādījumus, ka minēto neonikotinoīdu izmantošana neizraisa nelabvēlīgu ietekmi uz apputeksnētājiem un ja ir izpildītas visas prasības, Komisija var piešķirt importa pielaidi. |
(21) |
Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Augu, dzīvnieku, pārtikas aprites un dzīvnieku barības pastāvīgās komitejas atzinumu, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.
1. pants
Regulas (EK) Nr. 396/2005 II un V pielikumu groza saskaņā ar šīs regulas pielikumu.
2. pants
Regulu (EK) Nr. 396/2005 tās redakcijā pirms grozījumiem, kas izdarīti ar šo regulu, joprojām piemēro produktiem, kuri Savienībā ražoti vai tajā importēti pirms 2026. gada 7. marts.
3. pants
Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
To piemēro no 2026. gada 7. marts.
Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.
Briselē, 2023. gada 2. februāris
Komisijas vārdā –
priekšsēdētāja
Ursula VON DER LEYEN
(1) OV L 70, 16.3.2005., 1. lpp.
(2) EFSA (Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde), 2014. gads. Reasoned opinion on the review of the existing maximum residue levels (MRLs) for clothianidin and thiamethoxam according to Article 12 of Regulation (EC) No 396/2005. EFSA Journal 2014; 12(12):3918, 120. lpp. doi:10.2903/j.efsa.2014.3918.
(3) Komisijas Regula (ES) 2016/156 (2016. gada 18. janvāris), ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 396/2005 II un III pielikumu groza attiecībā uz boskalīda, klotianidīna, tiametoksāma, folpeta un tolklofosmetila maksimālajiem atlieku līmeņiem konkrētos produktos vai uz tiem (OV L 31, 6.2.2016., 1. lpp.).
(4) Komisijas Regula (ES) Nr. 441/2012 (2012. gada 24. maijs), ar ko groza II un III pielikumu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 396/2005 attiecībā uz maksimāli pieļaujamiem bifenazāta, bifentrīna, boskalīda, kadusafosa, hlorantraniliprola, hlorotalonila, klotianidīna, ciprokonazola, deltametrīna, dikambas, difenokonazola, dinokapa, etoksazola, fenpiroksimāta, flubendiamīda, fludioksonila, glifosāta, metaksila-M, meptildinokapa, novalurona, tiametoksāma un triazofosa līmeņiem konkrētos produktos vai uz tiem (OV L 135, 25.5.2012., 4. lpp.).
(5) FAO/PVO kopīgā pārtikas standartu programma “Pārtikas kodeksa komisija”. III un IV papildinājums. 38. sesija. Ženēva, Šveice, 2015. gada 6.–11. jūlijs.
(6) Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde; Zinātniskais atbalsts ES nostājas sagatavošanā Pārtikas kodeksa komisijas pesticīdu atlieku komitejas (CCPR) 47. sesijai. EFSA Journal 2015;13(7):4208 178. lpp. doi: 10.2903/j.efsa.2015.4208.
(7) Komisijas Regula (ES) 2017/671 (2017. gada 7. aprīlis), ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 396/2005 II pielikumu groza attiecībā uz klotianidīna un tiametoksāma maksimālajiem atlieku līmeņiem konkrētos produktos vai uz tiem (OV L 97, 8.4.2017., 9. lpp.).
(8) Padomes Direktīva 91/414/EEK (1991. gada 15. jūlijs) par augu aizsardzības līdzekļu laišanu tirgū (OV L 230, 19.8.1991., 1. lpp.).
(9) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1107/2009 (2009. gada 21. oktobris) par augu aizsardzības līdzekļu laišanu tirgū, ar ko atceļ Padomes Direktīvas 79/117/EEK un 91/414/EEK (OV L 309, 24.11.2009., 1. lpp.).
(10) Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde; Peer review of the pesticide risk assessment for bees for the active substance clothianidin considering the uses as seed treatments and granules. EFSA Journal 2018;16(2):5177.
(11) Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde; Peer review of the pesticide risk assessment for bees for the active substance thiamethoxam considering the uses as seed treatments and granules. EFSA Journal 2018;16(2):5179.
(12) Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2018/784 (2018. gada 29. maijs), ar ko attiecībā uz darbīgās vielas klotianidīna apstiprināšanas nosacījumiem groza Īstenošanas regulu (ES) Nr. 540/2011 (OV L 132, 30.5.2018., 35. lpp.).
(13) Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2018/785 (2018. gada 29. maijs), ar ko attiecībā uz darbīgās vielas tiametoksāma apstiprināšanas nosacījumiem groza Īstenošanas regulu (ES) Nr. 540/2011 (OV L 132, 30.5.2018., 40. lpp.).
(14) IPBES (2016). The assessment report of the Intergovernmental Science-Policy Platform on Biodiversity and Ecosystem Services on pollinators, pollination and food production. S.G. Potts, V. L. Imperatriz-Fonseca un H. T. Ngo (eds). Secretariat of the Intergovernmental Science-Policy Platform on Biodiversity and Ecosystem Services, Bonna, Vācija. 552. lpp. https://doi.org/10.5281/zenodo.3402856.
(15) IUCN SSC CEM Task Force on Systemic Pesticides. Worldwide Integrated Assessment. Peer reviewed scientific journal articles compiled in Environmental Science and Pollution Research 22. sējums, 1. izdevums, 2015. gada janvāris.
(16) Neonic Insecticides and Invertebrate Species Endangerment, Pierre Mineau. Module in Earth Systems and Environmental Sciences. 2021. gads.
https://www.sciencedirect.com/science/article/pii/B9780128211397001264.
(17) Health Canada’s Pest Management Regulatory Agency. Re-evaluation Decision RVD2019-05, Clothianidin and Its Associated End-use Products: Pollinator Re-evaluation. Pest Management Regulatory Agency, 2019. gada 11. aprīlis, ISSN: 1925-0886.
(18) Health Canada’s Pest Management Regulatory Agency. Re-evaluation Decision RVD2019-04,. Thiamethoxam and Its Associated End-use Products: Pollinator Re-evaluation. Pest Management Regulatory Agency, 2019. gada 11. aprīlis ISSN: 1925-0886.
(19) Ministerio de Ganadería, Agricultura y Pesca de Paraguay. Resolución N° 503/019 DGSA Modificación de etiquetas para los Productos Fitosanitarios a base de los ingredientes activos Clotianidina, Imidacloprid, Tiametoxan y Clorpirifos. 2019. gada decembris.
(20) Australian Pesticides and Veterinary Medicines Authority. Reconsideration of Neonicotinoid Approvals and Registrations. Commonwealth of Australia Gazette No. APVMA 23, 2019. gada novembris. https://apvma.gov.au/sites/default/files/apvma_gazette_23_19_november_2019.pdf.
(21) New Zealand Environmental Protection Authority. Application to decide whether there are grounds for reassessment of the neonicotinoids clothianidin, thiamethoxam, imidacloprid, thiacloprid, and acetamiprid (APP203949). 2019. gada decembris. https://www.epa.govt.nz/assets/FileAPI/hsno-ar/APP203949/APP203949_Final_Neonicotinoids_Decision_16-12-2019.pdf.
(22) United States Environmental Protection Agency. Proposed Interim Registration Review Decision Case Numbers 7620 and 7614. Docket Numbers EPA-HQ-OPP-2011-0865 and EPA-HQ-OPP-2011-0581. 2020. gada janvāris.
(23) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 178/2002 (2002. gada 28. janvāris), ar ko paredz pārtikas aprites tiesību aktu vispārīgus principus un prasības, izveido Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādi un paredz procedūras saistībā ar pārtikas nekaitīgumu (OV L 31, 1.2.2002., 1. lpp.).
(24) https://www.cbd.int/doc/decisions/cop-14/cop-14-dec-06-en.pdf.
(25) FAO. 2019. gads. The State of the World’s Biodiversity for Food and Agriculture, J. Bélanger & D. Pilling (eds.). FAO Commission on Genetic Resources for Food and Agriculture Assessments. Roma. 572. lpp. https://www.fao.org/3/CA3129EN/CA3129EN.pdf.
(26) Effects of decreases of animal pollinators on human nutrition and global health: a modelling analysis. MR Smith, GM Singh, D Mozaffarian, SS Myers. The Lancet 386, izdevums Nr. 10007; 2015. gads, doi: 10.1016/S0140-6736(15)61085-6.
(27) Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai. Eiropas Vēža uzveikšanas plāns (COM(2021) 44). https://eur-lex.europa.eu/legal-content/en/TXT/?uri=COM%3A2021%3A44%3AFIN.
(28) Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai. Stratēģija “No lauka līdz galdam”. Taisnīgas, veselīgas un videi draudzīgas pārtikas sistēmas vārdā, COM(2020) 381. https://eur-lex.europa.eu/legal-content/EN/TXT/?uri=CELEX%3A52020DC0381.
PIELIKUMS
Regulas (EK) Nr. 396/2005 II un V pielikumu groza šādi:
1) |
Regulas II pielikumā slejas par klotianidīnu un tiametoksāmu svītro. |
2) |
Regulas V pielikumā pievieno slejas par klotianidīnu un tiametoksāmu: "Pesticīdu atliekas un maksimālie atlieku līmeņi (mg/kg)
|
(*) Norāda zemāko analītiski nosakāmo daudzumu.
(1) Pilnīgu to augu un dzīvnieku izcelsmes produktu sarakstu, kuriem piemēro MAL, skatīt I pielikumā."