(1)

Ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2019/1021 par noturīgiem organiskajiem piesārņotājiem (3) Savienības līmenī tiek īstenotas saistības, kas izklāstītas Stokholmas Konvencijā par noturīgajiem organiskajiem piesārņotājiem (“konvencija”), kura Kopienas vārdā apstiprināta ar Padomes Lēmumu 2006/507/EK (4), un 1979. gada Konvencijai par gaisa pārrobežu piesārņojumu lielos attālumos pievienotajā Protokolā par noturīgajiem organiskajiem piesārņotājiem, kurš Kopienas vārdā apstiprināts ar Padomes Lēmumu 2004/259/EK (5).

(2)

Konvencijas 7. Pušu konferencē, kas noritēja no 2015. gada 4. līdz 15. maijam, tika nolemts konvencijas A pielikumā iekļaut pentahlorfenolu, tā sāļus un esterus (“pentahlorfenols”). Konvencijas 9. Pušu konferencē, kas noritēja no 2019. gada 29. aprīļa līdz 10. maijam, tika nolemts konvencijas A pielikumā iekļaut dikofolu, kā arī perfluoroktānskābi (PFOA), tās sāļus un ar PFOA saistītus savienojumus. Konvencijas 10. Pušu konferencē, kas noritēja no 2022. gada 6. līdz 17. jūnijam, tika nolemts konvencijas A pielikumā iekļaut perfluorheksānsulfonskābi (PFHxS), tās sāļus un ar PFHxS saistītus savienojumus. Ņemot vērā minētos konvencijas grozījumus un lai nodrošinātu, ka atkritumi, kas satur minētās vielas, tiek apsaimniekoti saskaņā ar konvencijas noteikumiem, ir jāgroza arī Regulas (ES) 2019/1021 IV un V pielikums, minētajos pielikumos iekļaujot pentahlorfenolu, dikofolu un PFOA, tās sāļus un ar PFOA saistītos savienojumus, kā arī PFHxS, tās sāļus un ar PFHxS saistītos savienojumus un norādot to attiecīgās robežkoncentrācijas.

(3)

Pentahlorfenols Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 850/2004 (6) IV un V pielikumā jau bija iekļauts ar Komisijas Regulu (ES) 2019/636 (7), IV pielikumā nosakot vērtību 100 mg/kg un V pielikumā – vērtību 1 000 mg/kg. Regulā (ES) 2019/1021, ar ko atcēla Regulu (EK) Nr. 850/2004, nejauši bija izlaists pentahlorfenols. Tāpēc Regulas (ES) 2019/1021 IV un V pielikums ir jāgroza, lai tajos iekļautu pentahlorfenolu.

(4)

Regulas (ES) 2019/1021 IV un V pielikumā jau ir noteiktas robežkoncentrācijas šādām vielām vai vielu grupām: a) tetrabromdifenilētera, pentabromdifenilētera, heksabromdifenilētera, heptabromdifenilētera un dekabromdifenilētera (izņemot pēdējo, kas nav iekļauts minētās regulas V pielikumā) summārā koncentrācija, b) heksabromciklododekāns; c) hloralkāni C10-C13 (īsās ķēdes hlorparafīni) (SCCP) un d) polihlorētie dibenz-p-dioksīni un polihlorētie dibenzfurāni (PHDD/PHDF). Atbilstīgi Regulas (ES) 2019/1021 15. panta 2. punktam ir lietderīgi IV pielikumā noteiktās minēto vielu robežkoncentrācijas grozīt, lai to robežvērtības pielāgotu zinātnes un tehnikas progresam. Lai nodrošinātu saskanību ar Regulas (ES) 2019/1021 IV pielikumā noteiktajiem polibromdifenilēteriem (PBDE), dekabromdifenilēteris būtu jāpievieno minētās regulas V pielikuma trešajā slejā uzskaitītajiem PBDE.

(5)

Lai dalībvalstis varētu vākt datus par PHDD/PHDF un dioksīniem līdzīgu polihlorbifenilu (dl-PHB) faktisko apjomu pelnos un kvēpos, ko rada privātās mājsaimniecības, kā arī vieglajos pelnos, ko rada siltuma un elektroenerģijas ražošanai izmantotās biomasas iekārtas, un lai dalībvalstīm būtu pietiekami daudz laika veikt pasākumus, kas vajadzīgi Regulas (ES) 2019/1021 īstenošanai, PHDD/PHDF un dl-PHB summas grozītā robežkoncentrācija attiecībā uz pelniem un kvēpiem, ko rada privātās mājsaimniecības, kā arī vieglajiem pelniem, ko rada biomasas iekārtas, būtu jāpiemēro vēlākā posmā pēc šīs regulas stāšanās spēkā. Lai būtu iespējams izstrādāt piemērotu politiku minēto pelnu un kvēpu savākšanai un apstrādei un lai sekmētu IV pielikumā minēto pārskatīšanu un īstenošanas uzraudzību saskaņā ar Regulas (ES) 2019/1021 13. pantu, dalībvalstīm būtu jāvāc informācija par PHDD/PHDF un dl-PHB klātbūtni pelnos un kvēpos, ko rada privātās mājsaimniecības, un vieglajos pelnos, ko rada siltuma un elektroenerģijas ražošanai izmantotās biomasas iekārtas. Minētā informācija būtu jādara pieejama ne vēlāk kā 2026. gada 1. jūlijā.

(6)

Attiecībā uz PBDE, kas uzskaitīti Regulā (ES) 2019/1021, robežkoncentrācija šo vielu kopējam daudzumam atkritumos būtu jānosaka 500 mg/kg apmērā. Pienācīgi ņemot vērā PBDE koncentrācijas samazināšanos atsevišķos atkritumos, kam par iemeslu ir spēkā esošie ierobežojumi attiecībā uz PBDE laišanu tirgū un izmantošanu un ņemot vērā attiecīgo šķirošanas un analīzes metožu iespējamo attīstību, robežvērtība būtu jāsamazina līdz 350 mg/kg trīs gadus pēc šīs regulas stāšanās spēkā un līdz 200 mg/kg piecus gadus pēc tās stāšanās spēkā.

(7)

Ņemot vērā to, ka 12 PHB radniecīgo vielu apakšgrupai, proti, PHB-77, PHB-81, PHB-105, PHB-114, PHB-118, PHB-123, PHB-126, PHB-156, PHB-157, PHB-167, PHB-169 un PHB-189, kas pazīstami kā dl-PHB, piemīt toksikoloģiskas īpašības, kas ir ļoti līdzīgas PHDD/PHDF īpašībām, un lai ņemtu vērā visu Regulā (ES) 2019/1021 uzskaitīto dioksīniem līdzīgo savienojumu agregēto ietekmi, ir lietderīgi dl-PHB iekļaut pašreizējā PHDD/PHDF grupas ierakstā Regulas (ES) 2019/1021 IV un V pielikumā. Būtu jāgroza arī minētās regulas V pielikuma 2. daļā iekļautais toksiskuma ekvivalences koeficienta vērtību saraksts, lai atsevišķajām dl-PHB radniecīgajām vielām noteiktu atbilstošas vērtības.

(8)

Ierosinātās robežkoncentrācijas Regulas (ES) 2019/1021 IV un V pielikumā ir noteiktas, izmantojot to pašu metodiku, kas tika izmantota robežkoncentrāciju noteikšanai Regulas (EK) Nr. 850/2004 IV un V pielikuma iepriekšējos grozījumos. Ierosinātajām robežkoncentrācijām būtu jābalstās uz piesardzības principu, kā noteikts Līgumā par Eiropas Savienības darbību, un ar to palīdzību vajadzētu, ja iespējams, novērst noturīgu organisko piesārņotāju nokļūšanu vidē, lai sasniegtu mērķi nodrošināt cilvēka veselības un vides augsta līmeņa aizsardzību saistībā ar attiecīgo vielu iznīcināšanu vai neatgriezenisku pārveidošanu. Nosakot minētās robežvērtības, būtu jāņem vērā arī plašāks politikas mērķis panākt nulles piesārņojuma rādītāju, lai vidē vairs nebūtu toksikantu, palielināt reciklēšanu, samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas, izstrādāt netoksisku materiālu aprites ciklus un panākt netoksisku aprites ekonomiku, kas nostiprināts Komisijas 2019. gada 11. decembra paziņojumā “Eiropas zaļais kurss”.

(9)

Regulas (ES) 2019/1021 IV un V pielikumā noteiktajām robežkoncentrācijām vajadzētu būt saskaņotām un būtu jāpalīdz īstenot Komisijas 2020. gada 14. oktobra paziņojumu “Ilgtspēju sekmējoša ķimikāliju stratēģija. Ceļā uz vidi, kas brīva no toksikantiem”.

(10)

Lai nodrošinātu to atkritumu labāku izsekojamību un efektīvu apstrādi, kuri satur noturīgus organiskos piesārņotājus, un lai izvairītos no nekonsekvences Savienības tiesību aktos, ir jānodrošina saskaņotība starp noteikumiem, kas attiecas uz noturīgus organiskos piesārņotājus saturošiem atkritumiem un kas iekļauti Regulā (EK) Nr. 850/2004, kura atcelta ar Regulu (ES) 2019/1021, un noteikumiem, kas pieņemti pēc tam. Tāpēc Komisijai būtu jānovērtē, vai ir lietderīgi noteikt, ka atkritumi, kas satur noturīgus organiskos piesārņotājus, kuri pārsniedz Regulas (ES) 2019/1021 IV pielikumā noteiktās robežkoncentrācijas, ir klasificējami kā bīstami, un vajadzības gadījumā jānāk klajā ar leģislatīvā akta priekšlikumu, lai grozītu Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2008/98/EK (8), vai priekšlikumu, lai grozītu Komisijas Lēmumu 2000/532/EK (9), vai attiecīgā gadījumā tiem abiem.

(11)

Saskaņā ar tekstilizstrādājumu stratēģijas mērķiem, kas izklāstīti Komisijas 2022. gada 30. marta paziņojumā “ES Tekstilizstrādājumu ilgtspējas un apritīguma stratēģija”, Savienības tirgū laistajiem tekstilizstrādājumiem lielā mērā vajadzētu būt izgatavotiem no reciklētām šķiedrām, kas nesatur bīstamas vielas. Lai nodrošinātu, ka reciklētajos tekstilizstrādājumos jau no paša sākuma nav bīstamu ķīmisku vielu, piemēram, PFOA, ir jāparedz stingrākas PFOA, tās sāļu un ar PFOA saistīto savienojumu robežvērtības atkritumos, jo to klātbūtne varētu ietekmēt tekstilatkritumu savākšanu un apstrādi. Tāpēc Komisijai būtu jāpārskata attiecīgā robežkoncentrācija nolūkā samazināt minēto vērtību, ja šāda samazināšana ir iespējama saskaņā ar zinātnes un tehnikas attīstību.

(12)

Tāpēc Regula (ES) 2019/1021 būtu attiecīgi jāgroza.

(13)

Lai uzņēmumi un kompetentās iestādes varētu pielāgoties jaunajām prasībām, ir lietderīgi paredzēt pietiekami daudz laika.

(14)

Ņemot vērā to, ka šīs regulas mērķi, proti, aizsargāt cilvēka veselību un vidi no noturīgiem organiskajiem piesārņotājiem, atsevišķās dalībvalstīs nevar pietiekami labi sasniegt minēto piesārņotāju pārrobežu ietekmes dēļ, bet to var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā regulā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minētā mērķa sasniegšanai,