(1)

Asociācijas nolīgums starp Savienību un Ukrainu (2), tostarp par padziļinātu un visaptverošu brīvās tirdzniecības zonu, stājās spēkā 2017. gada 1. septembrī.

(2)

Ukraina 2014. gada pavasarī uzsāka vērienīgu reformu programmu ar mērķi stabilizēt valsts ekonomiku un uzlabot iedzīvotāju dzīves apstākļus. Starp darba kārtības galvenajām prioritātēm ir korupcijas apkarošana, kā arī konstitucionālā, vēlēšanu un tiesu reforma. Minēto reformu īstenošana tika atbalstīta ar secīgām makrofinansiālās palīdzības programmām, kuru ietvaros Ukraina ir saņēmusi palīdzību aizdevumu veidā par kopējo summu 6,6 miljardi EUR. Ārkārtas makrofinansiālā palīdzība, kas atbilstīgi Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumam (ES) 2022/313 (3) tika darīta pieejama saistībā ar pieaugošo spriedzi pie robežas ar Krieviju, nodrošināja aizdevumus Ukrainai 1,2 miljardu EUR apmērā, kuri tika izmaksāti divos maksājumos, katrs 600 miljonu EUR apmērā 2022. gada martā un maijā. Savienības ārkārtas makrofinansiālās palīdzība līdz 1 miljardam EUR saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu (ES) 2022/1201 (4) sniedza ātru un steidzamu atbalstu Ukrainas budžetam, un tika pilnībā izmaksāta divās daļās 2022. gada 1. un 2. augustā. Minētā palīdzība bija pirmais posms no pilnīgas Savienības plānotās ārkārtas makrofinansiālās palīdzības Ukrainai līdz 9 miljardu EUR apmērā, ko Komisija izziņoja savā 2022. gada 18. maija paziņojumā “Palīdzība Ukrainai un Ukrainas atjaunošana” un ko Eiropadome apstiprināja 2022. gada 23.–24. jūnijā. Šis lēmums ir otrais posms minētās paredzētās Savienības ārkārtas makrofinansiālās palīdzības izpildē. Tas veido pamatu papildu makrofinansiālās palīdzības līdz 5 miljardu EUR apmērā piešķiršanai aizdevumu ar ļoti izdevīgiem nosacījumiem veidā. Pēc šā lēmuma, kad būs noteikta minētās palīdzības izstrāde, būtu ātri jāpieņem nākamais lēmums, ar ko izpilda trešo pilnīgas Savienības plānotās ārkārtas makrofinansiālās palīdzības posmu līdz 3 miljardu EUR apmērā.

(3)

Neprovocētais un nepamatotais Krievijas agresijas karš pret Ukrainu kopš 2022. gada 24. februāra, ir izraisījis Ukrainai tirgus piekļuves zudumu un publisko ieņēmumu krasu samazināšanos, savukārt publiskie izdevumi humanitārās situācijas risināšanai un valsts pakalpojumu nepārtrauktības saglabāšanai ir ievērojami palielinājušies. Minētajā ļoti nenoteiktajā un nestabilajā situācijā Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) veiktās labākās aplēses par Ukrainas finansējuma vajadzībām norāda uz ārkārtas finansējuma iztrūkumu aptuveni 39 miljardu ASV dolāru apmērā 2022. gadā, no kā aptuveni pusi varētu segt, ja būtu bijis pilnībā izmaksāts līdz šim solītais starptautiskais atbalsts. Šīs makrofinansiālās palīdzības ātra sniegšana Ukrainai saskaņā ar šo lēmumu pašreizējos ārkārtas apstākļos tiek uzskatīta par piemērotu īstermiņa reakciju uz būtiskajiem riskiem Ukrainas makrofinansiālajai stabilitātei. Šajā lēmumā noteiktajai Savienības ārkārtas makrofinansiālajai palīdzībai vēl līdz 5 miljardu EUR apmērā ir jāatbalsta Ukrainas makrofinansiālā stabilizācija, jāstiprina valsts tūlītējā noturība un jāsaglabā tās spēja atgūties, tādējādi veicinot Ukrainas valsts parāda atmaksājamību un tās spēju galu galā atmaksāt savas finansiālās saistības.

(4)

Savienības ārkārtas makrofinansiālās palīdzības kārta saskaņā ar šo lēmumu sniegs būtisku ieguldījumu Ukrainas finansējuma vajadzību segšanā saskaņā ar SVF un citu starptautisko finanšu iestāžu aplēsēm, ņemot vērā Ukrainas spēju finansēt sevi ar saviem resursiem. Savienības ārkārtas makrofinansiālās palīdzības apmēra noteikšanā ņemtas vērā arī gaidāmās finanšu iemaksas, ko sniedz divpusējie un daudzpusējie līdzekļu devēji, un vajadzība nodrošināt taisnīgu sloga sadali starp Savienību un citiem līdzekļu devējiem, kā arī citu Savienības ārējās finansēšanas instrumentu līdzšinējā izmantošana Ukrainā un Savienības vispārējās iesaistes pievienotā vērtība. Būtu jāņem vērā arī Ukrainas iestāžu apņemšanās cieši sadarboties ar SVF, izstrādājot un īstenojot īstermiņa ārkārtas pasākumus, un to nodoms strādāt kopā ar SVF pie atbilstīgas ekonomikas programmas, kad apstākļi to ļaus. Šāda programma tika oficiāli pieprasīta 2022. gada augustā. Savienības ārkārtas makrofinansiālās palīdzības mērķim vajadzētu būt šādam – saglabāt makrofinansiālo stabilitāti un noturību kara apstākļos. Komisijai būtu jānodrošina, ka Savienības ārkārtas makrofinansiālā palīdzība juridiski un pēc būtības atbilst to pasākumu pamatprincipiem un mērķiem, kuri veikti dažādās jomās ārējā darbībā, un citiem attiecīgajiem Savienības politikas virzieniem.

(5)

Ar Savienības ārkārtas makrofinansiālo palīdzību būtu jāatbalsta Savienības ārpolitika attiecībā uz Ukrainu. Komisijai un Eiropas Ārējās darbības dienestam būtu cieši jāsadarbojas visā makrofinansiālās palīdzības sniegšanas laikā, lai koordinētu Savienības ārpolitiku un nodrošinātu tās saskaņotību.

(6)

Savienības ārkārtas makrofinansiālās palīdzības piešķiršanas priekšnoteikumam vajadzētu būt tādam, ka Ukrainā tiek ievēroti efektīvi demokrātiskie mehānismi, tostarp daudzpartiju parlamentārā sistēma un tiesiskums, un tiek garantēta cilvēktiesību ievērošana. Pašreiz notiekošajam karam un jo īpaši pašreizējam izsludinātajam karastāvoklim nebūtu jāietekmē minēto principu ievērošana, neraugoties uz varas koncentrēšanos izpildvaras zarā.

(7)

Lai nodrošinātu, ka Savienības finansiālās intereses, kas saistītas ar Savienības ārkārtas makrofinansiālo palīdzību, tiek efektīvi aizsargātas, Ukrainai būtu jāveic atbilstīgi pasākumi, lai novērstu un apkarotu krāpšanu, korupciju un jebkurus citus pārkāpumus saistībā ar minēto palīdzību. Turklāt aizdevuma līgumā būtu jāparedz noteikums, ka Komisija veic pārbaudes, ka Revīzijas palāta veic revīzijas un ka Eiropas Prokuratūra īsteno savas kompetences saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES/Euratom) 2018/1046 (5) (“Finanšu regula”) 129. un 220. pantu.

(8)

Savienības ārkārtas makrofinansiālā palīdzība būtu jāsaista ar ziņošanas prasībām un politikas nosacījumiem, kuri jāizklāsta saprašanās memorandā (“SM”). Minētajām stingrajām ziņošanas prasībām pašreizējos kara apstākļos būtu jānodrošina tas, ka līdzekļi tiek izmantoti efektīvi, pārredzami un pārskatatbildīgi. Politikas nosacījumiem vajadzētu stiprināt Ukrainas tūlītēju noturību un tās parāda ilgtspēju ilgtermiņā, tādējādi samazinot riskus saistībā ar tās nenokārtoto un turpmāko finansiālo saistību atmaksu.

(9)

Lai nodrošinātu vienādus nosacījumus šā lēmuma īstenošanai, būtu jāpiešķir īstenošanas pilnvaras Komisijai. Minētās pilnvaras būtu jāizmanto saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 182/2011 (6).

(10)

Aizdevumiem, kas piešķirti saskaņā ar šo lēmumu un Lēmumu (ES) 2022/1201, kopā maksimālajam vidējam atmaksas termiņam vajadzētu būt 25 gadiem.

(11)

Ņemot vērā to, ka aizdevumi saskaņā ar šo lēmumu un Lēmumu (ES) 2022/1201 ietver vienādus riskus Savienības budžetam un ka to kopējam maksimālajam vidējam atmaksas termiņam vajadzētu būt 25 gadiem, uz šajā lēmumā un Lēmumā (ES) 2022/1201 paredzētās Savienības makrofinansiālās palīdzības Ukrainai kopējo summu 6 miljardu EUR apmērā būtu jāattiecina vienota metodika, kā pārvaldīt ietekmi uz finansēm un budžetu. Jo īpaši būtu jānosaka vienāds budžeta seguma līmenis kā pienācīga aizsardzība pret iespēju, ka Ukraina, iespējams, paredzētajā laikā neatmaksās daļu aizdevumu vai visus aizdevumus. Uzkrājumi, kas no Savienības budžeta darīti pieejami abiem Savienības ārkārtas makrofinansiālās palīdzības aizdevumu kopumiem, būtu jāpārvalda kā integrēts uzkrājumu kopums. Šāda pārvaldība uzlabos Savienības budžeta noturību un elastību, reaģējot uz jebkādu nemaksāšanas gadījumu. Tādēļ būtu attiecīgi jāgroza Lēmums (ES) 2022/1201.

(12)

Ārkārtas makrofinansiālā palīdzība saskaņā ar šo lēmumu un Lēmumu (ES) 2022/1201 veido Savienības finanšu saistības Ārējās darbības garantijas kopējā apjoma ietvaros saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2021/947 (7). Uz ārkārtas makrofinansiālās palīdzības aizdevumu Ukrainai kopējo summu līdz 6 miljardiem EUR būtu jāattiecina 9 % no iemaksātā uzkrājuma, kas pieejams makrofinansiālās palīdzības aizdevumiem saskaņā ar Ārējās darbības garantiju. Uzkrājumu summa būtu jāņem no finansējuma, kas paredzēts makrofinansiālajai palīdzībai saskaņā ar Regulu (ES) 2021/947, ar kopējo summu 540 miljonu EUR apmērā. Par minēto summu būtu jāuzņemas saistības, un tā būtu jāiemaksā kopējā uzkrājumu fondā saskaņā ar 2021.–2027. gada daudzgadu finanšu shēmu, kas noteikta Padomes Regulā (ES, Euratom) 2020/2093 (8).

(13)

Saskaņā ar Finanšu regulas 210. panta 3. punktu iespējamās saistības, kuras izriet no budžeta garantijām vai finansiālās palīdzības, ko sedz no budžeta, tiek uzskatītas par ilgtspējīgām, ja to prognozētā daudzgadu attīstība ir savienojama ar Regulā (ES, Euratom) 2020/2093, un ar gada maksājumu apropriāciju maksimālo robežu, kas paredzēta Padomes Lēmuma (ES, Euratom) 2020/2053 (9) 3. panta 1. punktā. Lai Savienība finansiāli drošā veidā varētu sniegt Ukrainai būtisku atbalstu, izmantojot Savienības ārkārtas makrofinansiālo palīdzību vēl nepieredzētā apmērā, vienlaikus saglabājot Savienības augsto kredītspēju un līdz ar to tās spēju nodrošināt efektīvu finansējumu gan saistībā ar tās iekšpolitiku, gan ārpolitiku, ir būtiski pienācīgi aizsargāt Savienības budžetu no minēto iespējamo saistību realizēšanās un nodrošināt, ka tās ir finansiāli ilgtspējīgas Finanšu regulas 210. panta 3. punkta nozīmē.

(14)

Saskaņā ar pareizas finanšu pārvaldības principu kopējais uzkrājumu fonds būtu jāstiprina ar līdzekļiem, kas ir samērīgi ar riskiem, kuri izriet no iespējamām saistībām, kas saistītas ar šo nepieredzēti lielo Savienības ārkārtas makrofinansiālo palīdzību vienam saņēmējam. Bez šāda pastiprinājuma Savienības budžets nebūtu spējīgs finansiāli droši sniegt vēl nepieredzēti lielu palīdzību, kas Ukrainai vajadzīga saistībā ar karu. Lai aizsargātu Savienības budžetu, uz Savienības ārkārtas makrofinansiālā palīdzības aizdevumiem Ukrainai līdz 6 miljardu EUR apmērā būtu jāattiecina 70 % segums, izmantojot iemaksātus uzkrājumus (9 % līmenī), ko var papildināt dalībvalstu garantijas, lai nodrošinātu budžeta segumu zaudējumiem vēl 61 % apmērā no aizdevumu vērtības.

(15)

Resursi saskaņā ar Regulu (ES, Euratom) 2020/2093 ir pakļauti lielam spiedienam, ņemot vērā Savienības vispārējās izdevumu prioritātes. Tāpēc ir lietderīgi meklēt alternatīvu risinājumu papildu resursiem, kas neietekmē 2021.–2027. gada daudzgadu finanšu shēmas finanšu plānojumā paredzētos parastos izdevumus.

(16)

Ir konstatēts, ka dalībvalstu brīvprātīgas iemaksas garantiju veidā ir piemērots instruments, lai nodrošinātu aizsardzību papildus sākotnēji iemaksātajiem uzkrājumiem. Dalībvalstīm garantijas būtu jāsniedz brīvprātīgi, un tām vajadzētu būt piemērotam Savienības budžeta atbalsta mehānismam pēc tam, kad kopējā uzkrājumu fonda līdzekļi iepretim finanšu saistībām atbilstīgi šim lēmumam un Lēmumam (ES) 2022/1201 būtu pilnībā izsmelti vai drīzumā tiktu pilnībā izsmelti. Iemaksas saskaņā ar minētajām garantijām būtu jāiekļauj atļauto finansiālo saistību summā, atkāpjoties no Finanšu regulas 211. panta 1. punkta pirmās daļas. Minētās summas būtu jāņem vērā, aprēķinot uzkrājumus, kas izriet no Finanšu regulas 211. panta 1. punktā minētās uzkrājumu likmes, atkāpjoties no Finanšu regulas 211. panta 4. punkta otrās daļas.

(17)

Dalībvalstu sniegtajām garantijām būtu jāsedz ārkārtas makrofinansiālā palīdzības aizdevumi saskaņā ar šo lēmumu un Lēmumu (ES) 2022/1201 (“segtā MFP”). Šīm garantijām vajadzētu būt neatsaucamām, beznosacījumu un pēc pieprasījuma. Šīm garantijām būtu jānodrošina Savienības spēja atmaksāt līdzekļus, kas aizņemti kapitāla tirgos vai no finanšu iestādēm. Tās būtu jāpieprasa tikai tad, ja ir izpildīti stingri nosacījumi attiecībā uz pieejamo uzkrājumu atbilstību un ja Savienība no Ukrainas nesaņem maksājumu par ārkārtas makrofinansiālās palīdzības aizdevumiem, kas piešķirti saskaņā ar segto MFP, lai laikus izpildītu Savienības finansiālās saistības, kuras saistītas ar obligācijām, vai ja būtu jāgroza saskaņā ar segto MFP piešķirto aizdevumu maksājumu grafiks. Dalībvalstu sniegtās garantijas būtu jāpieprasa tādā apjomā, kas atbilst summai, kura rodas no zaudējumiem no Ukrainai sniegtās finansiālās palīdzības saskaņā ar segto MFP, un lai papildinātu kopējo uzkrājumu fondu līdz nepieciešamajam iemaksāto uzkrājumu līmenim. Dalībvalstu sniegto garantiju pieprasījumi būtu jāveic tikai pēc tam, kad būtu pilnībā izsmelta vai drīzumā tiktu pilnībā izsmelta sākotnējā uzkrājumu summa, kas rezervēta attiecībā uz ārkārtas makrofinansiālo palīdzību saskaņā ar segto MFP. Summas, kas atgūtas atbilstoši aizdevuma līgumiem saistībā ar ārkārtas makrofinansiālo palīdzību Ukrainai saskaņā ar segto MFP, būtu jāatmaksā tām dalībvalstīm, kuras ir izpildījušas garantijas pieprasījumus, atkāpjoties no Finanšu regulas 211. panta 4. punkta c) apakšpunkta.

(18)

Ja Savienības finansiālo saistību maksājums, kas izriet no obligācijām, ārkārtas makrofinansiālai palīdzībai Ukrainai saskaņā ar segto MFP pagaidu kārtā tiek veikts no tiem kopējā uzkrājumu fondā rezervētajiem uzkrājumiem, kuri kopējā uzkrājumu fondā rezervēti citu Savienības finanšu saistību segšanai, dalībvalstu sniegto garantiju pieprasījumu varētu izmantot, lai papildinātu uzkrājumus minēto finanšu saistību nodrošināšanai.

(19)

Ņemot vērā ar garantijām nodrošinātās makrofinansiālās palīdzības ārkārtas raksturu, ir lietderīgi atsevišķi no citām finanšu saistībām saskaņā ar Ārējās darbības garantiju un Garantiju fondu ārējai darbībai pārvaldīt uzkrājumus, kas tiek turēti attiecībā uz finanšu saistībām, kuras izriet no makrofinansiālās palīdzības saskaņā ar segto MFP, un jebkādām saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu Nr. 466/2014/ES (10) garantēto aizdevumu izmaksām pēc 2022. gada 15. jūlija. Tādēļ ir lietderīgi izmantot kopējā uzkrājumu fondā rezervētos uzkrājumus tikai finanšu saistībām attiecībā uz ārkārtas makrofinansiālo palīdzību saskaņā ar segto MFP, nevis piemērot Regulas (ES) 2021/947 31. panta 6. punktā izklāstīto vispārīgo noteikumu. Turklāt ir lietderīgi izmantot kopējā uzkrājumu fondā rezervētos uzkrājumus aizdevumiem, kas garantēti saskaņā ar Lēmumu Nr. 466/2014/ES un kas izmaksāti pēc 2022. gada 15. jūlija, tikai finanšu saistībām attiecībā uz šiem aizdevumiem un piemērot uzkrājumiem Finanšu regulas noteikumus, nevis Regulas (ES) 2021/947 31. panta 8. punktā izklāstīto vispārīgo noteikumu. Tāpat uzkrājumi, kas rezervēti šai ārkārtas makrofinansiālajai palīdzībai saskaņā ar šo lēmumu, būtu jāizslēdz no faktiskās uzkrājumu likmes piemērošanas, atkāpjoties no Finanšu regulas 213. panta.

(20)

Katras dalībvalsts iemaksu relatīvajai daļai (iemaksu sadalījumam) kopējā garantētajā summā būtu jāatbilst dalībvalstu relatīvajai daļai no Savienības kopējā nacionālā kopienākuma. Garantiju pieprasījumiem vajadzētu būt proporcionāliem, piemērojot šo iemaksu sadalījumu.

(21)

Ir svarīgi, lai dalībvalstis noteiktu par augstāko prioritāti to savu valsts procedūru pabeigšana, kuras nepieciešamas, lai garantijas stātos spēkā. Ņemot vērā situācijas steidzamību, laikam, kas vajadzīgs minēto procedūru pabeigšanai, nebūtu jākavē steidzami nepieciešamās ārkārtas makrofinansiālās palīdzības izmaksāšana Ukrainai saskaņā ar šo lēmumu. Makrofinansiālās palīdzības aizdevumi saskaņā ar šo lēmumu tiks organizēti ātri pēc šā lēmuma stāšanās spēkā, saprašanās memoranda pieņemšanas un aizdevuma nolīguma parakstīšanas.

(22)

Ņemot vērā sarežģīto situāciju, ko izraisījis Krievijas agresijas karš, un nepieciešamību atbalstīt Ukrainas ilgtermiņa stabilitāti, ir lietderīgi atkāpties no Finanšu regulas 220. panta 5. punkta e) apakšpunkta un atļaut Savienībai iespēju segt ar aizdevumu, kas paredzēti ar šo lēmumu,saistītās procentu likmju izmaksas, kā arī nelikt Ukrainai segt administratīvās izmaksas, kas citādi Ukrainai būtu jāmaksā. Procentu likmes subsīdija būtu jāpiešķir kā instruments, kas tiek uzskatīts par piemērotu atbalsta efektivitātes nodrošināšanai Finanšu regulas 220. panta 1. punkta nozīmē, un tā vismaz šajā 2021.–2027. gada daudzgadu finanšu shēmas laikposmā būtu jāsedz no Savienības budžeta. Laikpsomāā no 2021. līdz 2027. gadam tā būtu jāsedz no finansējuma, kas minēts Regulas (ES) 2021/947 6. panta 2. punkta a) apakšpunkta pirmajā ievilkumā.

(23)

Ukrainai vajadzētu būt iespējai katru gadu līdz marta beigām pieprasīt procentu likmes subsīdiju un atbrīvojumu no administratīvajām izmaksām. Lai nodrošinātu elastību pamatsummas atmaksāšanā, vajadzētu būt arī iespējai, atkāpjoties no Finanšu regulas 220. panta 2. punkta, refinansēt saistītos aizņēmumus, par kuriem noslēgti līgumi Savienības vārdā.

(24)

Ņemot vērā Ukrainas steidzamās finansējuma vajadzības, Komisija 2022. gada jūlijā vienojās pārprofilēt un izmaksāt vēl 1,59 miljardus EUR Eiropas Investīciju bankas aizdevumus Ukrainai, kas garantēti saskaņā ar ārējo aizdevumu pilnvarām 2014.–2020. gadam (ĀAP). Tomēr, tā kā tie ir aizdevumi Ukrainas valstij un valstij piederošām vienībām, tie ietver tādu pašu riska līmeni Savienības budžetam kā makrofinansiālās palīdzības aizdevumi. Tāpēc Savienības budžetā šiem riska darījumiem būtu jāpiemēro tāda pati piesardzības pieeja kā jaunajiem makrofinansiālās palīdzības aizdevumiem saskaņā ar segto MFP. Tādēļ ar šo lēmumu piemēro 70 % uzkrājumu likmi pārprofilētajiem ĀAP aizdevumiem 1,59 miljardu EUR apmērā, kā arī jebkurai turpmākai ĀAP aizdevumu izmaksai Ukrainai. Būtu jāpiemēro minētā uzkrājumu likme nevis tā uzkrājumu likme, kas izklāstīta Regulas (ES) 2021/947 31. panta 8. punkta trešajā teikumā. 70 % uzkrājumu likmi 1,59 miljardu EUR ĀAP aizdevumu izmaksai Ukrainai finansēs no Savienības budžeta.

(25)

Ik pēc sešiem mēnešiem, sākot no 2023. gada 30. jūnija, vai attiecīgā gadījumā no agrāka datuma būtu regulāri jāpārskata attiecīgajiem makrofinansiālās palīdzības aizdevumiem un ĀAP aizdevumiem paredzētie uzkrājumi. Šajā pārskatīšanā jo īpaši būtu jānovērtē, vai situācija Ukrainā ir attīstījusies tā, ka ir pamatoti palielināt vai samazināt uzkrājumu likmi. Komisija var atkārtoti izvērtēt uzkrājumu likmi uz ad hoc pamata, īpaši, ja to pamato kāds būtisks notikums. Lai nodrošinātu, ka uzkrājumu likme saglabājas samērīga ar finanšu riskiem, saistībā ar uzkrājumu likmi būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pantu attiecībā uz pamatota uzkrājumu likmes palielināšanu vai samazināšanu. Ir īpaši būtiski, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī, un lai minētās apspriešanās tiktu rīkotas saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu (11). Jo īpaši, lai deleģēto aktu sagatavošanā nodrošinātu vienādu dalību, Eiropas Parlaments un Padome visus dokumentus saņem vienlaicīgi ar dalībvalstu ekspertiem, un minēto iestāžu ekspertiem ir sistemātiska piekļuve Komisijas ekspertu grupu sanāksmēm, kurās notiek deleģēto aktu sagatavošana.

(26)

Ņemot vērā to, ka šā lēmuma mērķi, proti, piešķirt Savienības ārkārtas makrofinansiālo palīdzību Ukrainai ar mērķi jo īpaši atbalstīt tās ekonomisko noturību un stabilitāti, nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, bet ierosinātās darbības mēroga un iedarbības dēļ to var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā lēmumā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minētā mērķa sasniegšanai.

(27)

Ņemot vērā steidzamību, ko radījuši Krievijas neprovocētās un nepamatotās agresijas kara izraisītie ārkārtas apstākļi, tiek uzskatīts par lietderīgu izmantot izņēmumu attiecībā uz astoņu nedēļu laikposmu, kas paredzēts Līgumam par Eiropas Savienību, Līgumam par Eiropas Savienības darbību un Eiropas Atomenerģijas kopienas dibināšanas līgumam pievienotā Protokola Nr. 1 par valstu parlamentu lomu Eiropas Savienībā 4. pantā.

(28)

Ņemot vērā situāciju Ukrainā, šim lēmumam steidzamības kārtā būtu jāstājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī,