(1)

Pēc Rumānijas lūguma 2020. gada 7. augustā Padome ar Īstenošanas lēmumu (ES) 2020/1355 (2) piešķīra Rumānijai finansiālu palīdzību ar aizdevumu, kura maksimālais apmērs ir 4 099 244 587 EUR ar 15 gadu maksimālo vidējo termiņu, lai papildinātu Rumānijas valsts centienus novērst Covid-19 uzliesmojuma ietekmi un reaģēt uz šā uzliesmojuma sociālekonomiskajām sekām darba ņēmējiem un pašnodarbinātajiem.

(2)

Bija paredzēts, ka Rumānija aizdevumu izmantos, lai finansētu saīsināta darba laika shēmu, līdzīgus pasākumus un ar veselību saistītus pasākumus, kā minēts Īstenošanas lēmuma (ES) 2020/1355 3. pantā.

(3)

Covid-19 uzliesmojums ir imobilizējis būtisku darbaspēka daļu Rumānijā. Tas ir atkārtoti izraisījis pēkšņus un būtiskus valsts izdevumu pieaugumus Rumānijā attiecībā uz jauniem pasākumiem, proti, tiem, kas minēti šā lēmuma 11), 12) un 16)–34) apsvērumā, un pasākumiem, kas minēti Īstenošanas lēmuma (ES) 2020/1355 3. panta a), c), d), e), f), g), h) un i) punktā.

(4)

Covid-19 uzliesmojumam un Rumānijas 2020., 2021. un 2022. gadā īstenotajiem ārkārtas pasākumiem slimības uzliesmojuma un tā sociālekonomiskās un ar veselību saistītās ietekmes ierobežošanai ir bijusi un joprojām ir dramatiska ietekme uz publiskajām finansēm. 2020. gadā Rumānijas vispārējais valdības budžeta deficīts un parāds bija attiecīgi 9,3 % un 47,2 % no iekšzemes kopprodukta (IKP), kas 2021. gada beigās mainījās attiecīgi uz 7,1 % un 48,8 %. Saskaņā ar Komisijas 2022. gada pavasara prognozi ir sagaidāms, ka Rumānijas vispārējās valdības budžeta deficīts un parāds līdz 2022. gada beigām būs attiecīgi 7,5 % un 50,9 % no IKP. Paredzams, ka Rumānijas iekšzemes kopprodukts (IKP) 2022. gadā pieaugs par 2,6 %.

(5)

Rumānija 2022. gada 26. maijā lūdza Savienību paplašināt to pasākumu sarakstu, kuriem finansiālā palīdzība jau bija piešķirta ar Īstenošanas lēmumu (ES) 2020/1355, lai turpinātu papildināt valsts 2020. gadā īstenotos centienus novērst Covid-19 uzliesmojuma radīto ietekmi un reaģēt uz tā sociālekonomiskajām sekām darba ņēmējiem un pašnodarbinātajiem (“pieprasījums”). Konkrēti, Rumānija ieviesa un turpināja paplašināt vairākas saīsināta darba laika shēmas un līdzīgus pasākumus, kas izklāstīti 6)–12) apsvērumā.

(6)

“Valdības ārkārtas rīkojums Nr. 30/2020 (3)”, kas minēts Īstenošanas lēmuma (ES) 2020/1355 3. panta a) punktā, paredz pabalstu tādu darba devēju darbiniekiem, kuri samazina vai uz laiku pārtrauc savu darbību Covid-19 uzliesmojuma seku dēļ. Pabalsta maksimālais apmērs ārkārtas stāvokļa laikā ir 75 % no šo darbinieku pamatalgas (bet ne vairāk kā 75 % no tautsaimniecības vidējās bruto algas). Pasākums ar “Valdības ārkārtas rīkojumu Nr. 111/2021” (4) tika pagarināts līdz 2021. gada decembrim un ar “Valdības ārkārtas rīkojumu Nr. 2/2022” (5) – līdz 2022. gada martam.

(7)

Ar “Valdības ārkārtas rīkojumu Nr. 132/2020” (6), kas minēts Īstenošanas lēmuma (ES) 2020/1355 3. panta c) punktā, ieviesa saīsināta darba laika shēmu, saskaņā ar kuru ārkārtas vai trauksmes stāvokļa izraisītas īslaicīgas aktivitātes samazināšanās gadījumā darba devējam ir iespēja samazināt darbinieku darba laiku par līdz pat 50 %. Darba laika samazinājuma laikā attiecīgie darbinieki saņem kompensāciju 75 % apmērā no starpības starp bruto algu par parasto darba laiku un faktisko algu. Pasākums tika grozīts ar “Likumu Nr. 58/2021”, kas to pagarināja līdz 2022. gada jūnijam, trīs mēnešus pēc trauksmes stāvokļa beigām.

(8)

Ar “Valdības ārkārtas rīkojuma Nr. 30/2020” (7) XV pantu un “Valdības ārkārtas rīkojuma Nr. 132/2020” (8) 3. pantu, kā minēts Īstenošanas lēmuma (ES) 2020/1355 3. panta d) un e) punktā, ieviesa divus pasākumus pašnodarbinātajiem un brīvajām profesijām. Tiem, kuri pilnībā pārtrauca darbu Covid-19 uzliesmojuma seku dēļ, valsts ārkārtas stāvokļa laikā nodrošina pabalstu 75 % apmērā no vidējās bruto algas Rumānijā. Tiem, kuri saīsina savu darba laiku, valsts nodrošina pabalstu līdz 41,5 % no vidējās bruto algas līdz 2022. gada jūnijam, trīs mēnešus pēc trauksmes stāvokļa beigām. Pirmais pasākums, kas minēts Īstenošanas lēmuma (ES) 2020/1355 3. panta d) punktā, ir pagarināts ar “Valdības ārkārtas rīkojumu Nr. 111/2021 (9)” un “Valdības ārkārtas rīkojumu Nr. 2/2022”. Otrais pasākums, kas minēts Īstenošanas lēmuma (ES) 2020/1355 3. panta e) punktā, ir pagarināts ar “Likumu Nr. 58/2021” (10).

(9)

“Valdības ārkārtas rīkojums Nr. 132/2020” (11), kas apstiprināts ar “Likumu Nr. 282/2020” (12), un tā turpmākie grozījumi “Valdības ārkārtas rīkojums Nr. 182/2020” (13), “Valdības ārkārtas rīkojums Nr. 211/2020” (14), kas apstiprināts ar “Likumu Nr. 58/2021” (15), “Valdības ārkārtas rīkojums Nr. 220/2020” (16), “Valdības ārkārtas rīkojums Nr. 226/2020” (17), “Valdības ārkārtas rīkojums Nr. 44/2021” (18), “Valdības ārkārtas rīkojums Nr. 111/2021” (19) un “Valdības ārkārtas rīkojums Nr. 2/2022” (20), kā minēts Īstenošanas lēmuma (ES) 2020/1355 3. panta f) punktā, ieviesa pasākumu, kas paredz atbalsta pabalstu 35 % apmērā no pienākošās atlīdzības par katru darba dienu ne ilgāk kā trīs mēnešus dienas strādniekiem, kuri pārtrauc darbu saimnieciskās darbības apturēšanas rezultātā Covid-19 uzliesmojuma seku dēļ. Pasākums tika pagarināts līdz 2022. gada jūnijam, trīs mēnešus pēc trauksmes stāvokļa beigām.

(10)

Ar “Likuma Nr. 19/2020” (21) 3. pantu, kas pagarināts ar “Valdības ārkārtas rīkojuma Nr. 147/2020” (22), 4. panta 3. punktu, un “Valdības ārkārtas rīkojuma Nr. 110/2021” (23), 7. pantu, paredzēja piemaksu par bērnu aprūpi valsts aizsardzības sistēmas, brīvības atņemšanas iestāžu, sabiedrības veselības nodaļu un citu tādu publiskā sektora kategoriju darbiniekiem, kas noteiktas ar ministrijas rīkojumiem. Pabalsts ir saistīts ar nosacījumu, ka otrs vecāks negūst labumu no alternatīvām tiesībām, kas vecākiem piešķir atvaļinājuma dienas bērnu uzraudzībai, ja uz laiku tiek slēgtas izglītības iestādes. Minēto pasākumu var uzskatīt par pasākumu, kas ir līdzīgs saīsināta darba laika shēmām, kā minēts Regulā (ES) 2020/672, jo tas darbiniekiem nodrošina ienākumu atbalstu, kas palīdzēs segt bērnu aprūpes izmaksas skolu slēgšanas laikā, un tādējādi palīdz vecākiem turpināt strādāt, novēršot risku darba attiecībām. Pasākums tika vēlāk pagarināts, iekļaujot 2021. un 2022. mācību gadu, kā arī tika paplašināts, iekļaujot privātā sektora darbiniekus.

(11)

“Likums 136/2020” (24) un tā turpmākie grozījumi, kā arī “Valdības ārkārtas rīkojuma Nr. 70/2020” (25) 13. pants, kā minēts pieprasījumā, piešķīra slimības atvaļinājuma pabalstu karantīnā esošām personām un personām, kurām diagnosticēta inficēšanās ar Covid-19.

(12)

“Valdības ārkārtas rīkojuma Nr. 132/2020” (26) 6. pants, kā minēts pieprasījumā, iekļāva pasākumu par vienreizēju finansiālu atbalstu 2 500 RON apmērā darba devējiem par katru darbinieku, kurš strādā uzņēmumā attālināti, tāldarba aktivitātēm nepieciešamo tehnoloģisko preču un pakalpojumu komplektu iegādei. Pasākums attiecas uz darba devējiem, kuru darbinieki ārkārtas stāvokļa un trauksmes stāvokļa laikā ir strādājuši attālināti vismaz 15 darba dienas 2020. gada laikā. Minēto pasākumu var uzskatīt par pasākumu, kas ir līdzīgs saīsināta darba laika shēmām, kā minēts Regulā (ES) 2020/672, tā iecerētā mērķa un ekonomiskās ietekmes dēļ. Atvieglojot tāldarbu Covid-19 pandēmijas kontekstā, tas palīdz saglabāt darba attiecības. Tas arī nodrošina ienākumu atbalstu darbiniekiem papildu pabalsta veidā, palīdzot segt mājas biroja izdevumus darba veikšanai mājsēdes un tai sekojošo ierobežojumu laikā.

(13)

Rumānija arī ieviesa un turpmāk pagarināja virkni ar veselību saistītu pasākumu Covid-19 uzliesmojuma novēršanai. Jo īpaši tas attiecas uz 14)–34) apsvērumā izklāstītajiem pasākumiem.

(14)

“Valdības ārkārtas rīkojums Nr. 11/2020” (27), kas pagarināts ar “Valdības ārkārtas rīkojuma Nr. 131/2020” (28) 2. pantu un “Likuma Nr. 136/2020” (29) 6. pantu, kā minēts Īstenošanas lēmuma (ES) 2020/1355 3. panta g) punktā, paredz piemaksu par papildu darbu Valsts sabiedrības veselības institūta un apgabalu sabiedrības veselības direktorātu un Bukarestes sabiedrības veselības direktorāta specializēto struktūru personālam, kuri strādā, lai koordinētu un īstenotu pasākumus ar Covid-19 globālo sabiedrības veselības ārkārtas situāciju saistītu notikumu novēršanai un ierobežošanai. Pasākums paredz pabalstu 75 % apmērā no pamatalgas par stundām, kas nostrādātas papildus parastajam darba laikam, un 100 % apmērā no pamatalgas par stundām, kas nostrādātas nedēļas nogalēs, svētku dienās un citās dienās, kas netiek uzskatītas par darbadienām. Minēto pasākumu var uzskatīt par ar veselību saistītu pasākumu Regulas (ES) 2020/672 izpratnē. Pasākums tika pagarināts 2020., 2021. un 2022. gadā un paliks spēkā tik ilgi, kamēr PVO uzskatīs, ka Covid-19 kvalificējama kā globāla pandēmija.

(15)

“Likuma Nr. 56/2020” (30) 7. pants un tā turpmākie grozījumi, kas izdarīti ar “Valdības ārkārtas rīkojumu Nr. 116/2021” (31), kā minēts Īstenošanas lēmuma (ES) 2020/1355 3. panta i) punktā, kā pagaidu pasākumu piešķir piemaksu par īpaši bīstamiem darba apstākļiem līdz 30 % apmērā, un to piešķir kā atzinību medicīnas darbiniekiem, kuri piedalījušies medicīniskos pasākumos cīņā pret Covid-19. Pasākums bija spēkā laika posmā no 2020. gada marta līdz 2020. gada augustam. Pasākuma piemērošanas joma tika paplašināta, attiecinot to uz personālu, kas atbildīgs par sanitāro pasākumu izpildi Iekšlietu ministrijas pakļautībā.

(16)

“Valdības ārkārtas rīkojuma Nr. 131/2020” (32) 1. panta 1.a un 1.b punkts, kā minēts pieprasījumā, ļauj piešķirt piemaksu 30 % līdz 40 % apmērā no pamatalgas apgabalu sabiedrības veselības direktorātu un Bukarestes sabiedrības veselības direktorāta darbiniekiem. Izpilddirektors un izpilddirektora vietnieki saņem piemaksu 40 % apmērā no pamatalgas; sabiedrības veselības kontroles dienestā nodarbinātajiem ierēdņiem tiek piemērota piemaksa 30 % apmērā no pamatalgas.

(17)

“Likuma Nr. 136/2020” (33) 19. panta 3. punkts, kā minēts pieprasījumā, piešķir norīkojuma pabalstu 50 % apmērā un dienas piemaksu 2 % apmērā no pamatalgas valsts sistēmas medicīnas speciālistiem, vidējam medicīnas personālam un palīgdarbiniekiem. Pabalsts paredzēts darbiniekiem, kas epidemioloģiska vai bioloģiska riska situācijās norīkoti uz 30 dienām veselības nodaļās, kurās ir darbinieku trūkums un kuras ir atbildīgas par Covid-19 izplatības ierobežošanu un novēršanu.

(18)

“Valdības lēmuma Nr. 254/2020” (34) vienīgais pants, “Valdības lēmuma Nr. 840/2020” (35) vienīgais pants, “Valdības lēmuma Nr. 383/2021” (36) vienīgais pants, “Valdības lēmums Nr. 1072/2021” (37) un “Valdības lēmums Nr. 496/2022” (38), kā minēts pieprasījumā, paredzēja uz laiku finansēt algu izmaksas saistībā ar 2 000 jaunu amata vietu izveidi, lai stiprinātu veselības direktorātus un valsts neatliekamās palīdzības dienestus (katrā 1 000 vietas) cīņā ar Covid-19 izplatību.

(19)

“Valdības lēmuma Nr. 1035/2020” (39) vienīgā panta 3. punkts, kā minēts pieprasījumā, paredz piemaksas piešķiršanu 75 % līdz 85 % apmērā no pamatalgas specializētajam medicīnas personālam un medicīnas palīgdarbiniekiem no sabiedrības veselības nodaļām vai to struktūrām, attiecīgā gadījumā, un specializētajiem darbiniekiem no paraklīniskās medicīnas struktūrām, kas tieši iesaistītas Covid-19 pacientu transportēšanā, aprīkošanā, novērtēšanā, diagnostikā un ārstēšanā.

(20)

“Valdības lēmums Nr. 1031/2020” (40) un “Valdības ārkārtas rīkojums Nr. 3/2021” (41), kā minēts pieprasījumā, paredzēja izmaksu ārstniecības un sanitārajam personālam un medicīnas reģistratoriem, kuri pilda savus darba pienākumus Covid-19 vakcinācijas centros, kas organizēti vietās ārpus veselības nodaļām. Pasākuma ietvaros tika finansēti arī kārtējie un kapitālizdevumi, lai nodrošinātu vakcinācijas centru (kas organizēti vietās ārpus veselības aprūpes iestādēm) darbību.

(21)

“Valdības ārkārtas rīkojums Nr. 3/2021” (42) un “Valdības lēmums Nr. 1031/2020” (43), kā minēts pieprasījumā, paredzēja izmaksu ārstniecības un sanitārajam personālam un medicīnas reģistratoriem, kuri pilda savus darba pienākumus Covid-19 vakcinācijas centros, kuri izveidoti veselības nodaļās, kā arī izmaksu ģimenes ārstiem par minētajos nolūkos veiktajām darbībām.

(22)

“Valdības lēmums Nr. 1031/2020” (44), kā minēts pieprasījumā, reglamentēja Covid-19 vakcīnas devu iegādi. Pamatlīgumus dalībvalstu vārdā un labā ir noslēgusi Komisija.

(23)

“Valdības lēmums Nr. 201/2020” (45), “Valdības lēmums Nr. 1103/2020” (46) un “Veselības ministra rīkojums Nr. 725/2020” (47), kā minēts pieprasījumā, reglamentēja izdevumus personu ar apstiprinātu Covid-19 diagnozi, personu, kas iekļautas Covid-19 uzraudzības metodikas noteiktajā sarakstā, un medicīnas darbinieku, kuriem diagnosticēts Covid-19, bet nav nepieciešama hospitalizācija, vai darbinieku, kas ir kontaktējušies ar pacientiem un izvēlas uzturēties karantīnā ārpus mājām, karantīnai noteiktās vietās. Pasākums attiecas uz vispārējiem pabalstiem (par tādiem posteņiem kā pārtika, izmitināšana, transports un medikamenti).

(24)

“Valdības lēmums Nr. 1092/2020” (48), “Valdības lēmums Nr. 380/2021” (49), “Valdības lēmums Nr. 1017/2021” (50) un “Valdības lēmums Nr. 1190/2021” (51) paredzēja iegādāties zāles “Remdesivir” un Covid-19 ārstēšanai paredzētas monoklonālo antivielu zāles, kas satur kasirivimabu un imdevimabu. Abu medikamentu iepirkuma procedūras dalībvalstu vārdā ir veikusi Komisija, pamatojoties uz pieprasījumā minētajiem pamatlīgumiem (52).

(25)

“Veselības ministra rīkojums Nr. 487/2020” (53), kā minēts pieprasījumā, paredzēja medikamentu iegādi ar Covid-19 inficēto pacientu ārstēšanai. Veselības ministrija noslēdza pamatlīgumu par tocilizumaba iepirkumu.

(26)

“Valdības rīkojums Nr. 19/2021” (54) un “Likums Nr. 55/2020” (55), kā minēts pieprasījumā, paredzēja stimulus maltīšu kuponu veidā 100 RON apmērā pilnībā vakcinētām personām.

(27)

“Valdības ārkārtas rīkojuma Nr. 131/2020” (56) 5. pants, kā minēts pieprasījumā, paredzēja īslaicīgu pamatalgas palielinājumu par 30 % Covid-19 seku novēršanā un apkarošanā iesaistīto prefektu iestāžu darbiniekiem laikposmā no 2020. gada augusta līdz 2021. gada februārim.

(28)

“Valdības ārkārtas rīkojums Nr. 186/2020” (57), kā minēts pieprasījumā, aptvēra izdevumus pandēmijas dēļ nepieciešamo 200 papildu ārstu rezidentu vietu segšanai.

(29)

“Valdības ārkārtas rīkojums Nr. 11/2020” (58), kā minēts pieprasījumā, paredzēja medicīnisko izstrādājumu un individuālo aizsardzības līdzekļu (piemēram, aizsargapavu, cimdu, masku, ventilatoru un nestuvju) iegādi cīņai pret pandēmiju nolūkā izveidot un konsolidēt neatliekamās medicīniskās palīdzības krājumus.

(30)

“Likums Nr. 319/2006” (59), “Likums Nr. 55/2020” (60) un “Darba ministra un Veselības ministra kopīgais rīkojums Nr. 3577/831/2020” (61), kā minēts pieprasījumā, reglamentēja sanitārās aizsardzības materiālu iegādi Iekšlietu ministrijas darbiniekiem.

(31)

“Valdības ārkārtas rīkojums Nr. 197/2020” (62), kā minēts pieprasījumā, paredzēja izmaksas brīvprātīgajiem medicīnas studentiem, kuri strādā slimnīcās vai veselības aprūpes iestādēs, sniedzot neatliekamo palīdzību.

(32)

“Veselības ministra rīkojums Nr. 487/2020” (63), kā minēts pieprasījumā, paredzēja divu Covid-19 pacientu ārstēšanai paredzētu farmaceitisko produktu (molnupiravira un anakinras) iegādi.

(33)

“Likuma Nr. 95/2006” (64) 51. pants, “Valdības lēmums Nr. 155/2017” (65) un “Veselības ministra rīkojums Nr. 377/2017” (66), kā minēts pieprasījumā, reglamentēja Covid-19 testu finansēšanu specializēto vienību līmenī. Prioritāro pārnēsājamo slimību uzraudzības un kontroles valsts programmas finansētie RT-PĶR laboratoriskās pārbaudes pakalpojumi tiek nodrošināti tām personu kategorijām, kas noteiktas jaunajā Covid-19 akūtā respiratorā sindroma uzraudzības metodikā vai ar veselības ministra rīkojumu.

(34)

“Veselības ministra rīkojums Nr. 58/4/2022” (67), kā minēts pieprasījumā, reglamentēja ģimenes ārstu veikto Covid-19 testu finansēšanu. Ģimenes ārstu veiktais testēšanas darbs tiek finansēts no valsts budžeta, novirzot Veselības ministrijas budžeta līdzekļus uz Vienotās valsts slimokases budžetu.

(35)

Rumānija atbilst Regulas (ES) 2020/672 3. pantā izklāstītajiem nosacījumiem finansiālās palīdzības pieprasīšanai. Rumānija ir sniegusi Komisijai atbilstošus pierādījumus, ka faktiskie un plānotie valsts izdevumi no 2020. gada 1. februāra ir pieauguši par 3 321 482 911 EUR kā rezultāts valsts pasākumiem ar Covid-19 uzliesmojumu saistīto sociālekonomisko seku mazināšanai. Tas ir pēkšņs un būtisks pieaugums, jo ir saistīts ar jauniem pasākumiem un to esošo pasākumu paplašināšanu, kas ir tieši saistīti ar saīsināta darba laika shēmām un līdzīgiem pasākumiem, kuri skar ievērojamu daļu uzņēmumu un darbaspēka Rumānijā. Rumānija plāno finansēt 353 704 624 EUR no palielinātās izdevumu summas, izmantojot Savienības fondus.

(36)

Komisija saskaņā ar Regulas (ES) 2020/672 6. pantu ir apspriedusies ar Rumāniju un pārbaudījusi, vai ir pēkšņi un būtiski palielinājušies faktiskie un plānotie publiskie izdevumi, kas tieši saistīti ar saīsināta darba laika shēmām un līdzīgiem pasākumiem, kā arī ar attiecīgo ar veselību saistīto pasākumu ieviešanu Covid-19 uzliesmojuma sakarā, kā minēts pieprasījumā.

(37)

Summa, ko veido Rumānijas izdevumi ar veselību saistītiem pasākumiem, ieskaitot papildu vai pagarinātos ar veselību saistītos pasākumus, kas minēti 14)–34) apsvērumā, ir 2 141 579 582 EUR. Ņemot vērā nepieciešamību nodrošināt, ka šai pasākumu kategorijai ir papildinošs raksturs, ir jāsamazina finansiālās palīdzības apjoms ar veselību saistītu pasākumu atbalstam, jo tam vajadzētu būt mazākam par pusi no kopējās finansiālās palīdzības, ko plānots iztērēt visiem atbilstīgajiem pasākumiem.

(38)

Tāpēc finansiālajai palīdzībai, kas jau piešķirta ar Īstenošanas lēmumu (ES) 2020/1355, būtu jāattiecas arī uz jaunajiem pasākumiem, kuri minēti 11), 12) un 16)–34) apsvērumā.

(39)

Ar Īstenošanas lēmumu (ES) 2020/1355 piešķirtā finansiālā palīdzība būtu jāsamazina no 4 099 244 587 EUR līdz 3 000 000 000 EUR. Rumānija joprojām ir apņēmusies pilnībā apgūt piešķirto finansiālo palīdzību, un tai būtu jānosaka turpmāki atbilstīgie pasākumi, ja esošie pasākumi izrādītos nepietiekami.

(40)

Rumānijai un Komisijai šis lēmums būtu jāņem vērā Regulas (ES) 2020/672 8. panta 2. punktā minētajā aizdevuma līgumā.

(41)

Šim lēmumam nebūtu jāskar to procedūru iznākums, kas var tikt veiktas saistībā ar iekšējā tirgus darbības traucējumiem, jo īpaši saskaņā ar Līguma 107. un 108. pantu. Tas neatbrīvo dalībvalstis no prasības saskaņā ar Līguma 108. pantu ziņot Komisijai par potenciālajiem valsts atbalsta gadījumiem.

(42)

Rumānijai būtu regulāri jāinformē Komisija par plānoto publisko izdevumu izpildi, lai Komisija varētu novērtēt, cik lielā mērā Rumānija ir izpildījusi minētos izdevumus,