Choose the experimental features you want to try

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Document 32020R0878

Komisijas Regula (ES) 2020/878 (2020. gada 18. jūnijs), ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 1907/2006, kas attiecas uz ķimikāliju reģistrēšanu, vērtēšanu, licencēšanu un ierobežošanu (REACH), II pielikumu (Dokuments attiecas uz EEZ)

C/2020/4003

OV L 203, 26.6.2020, p. 28–58 (BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, HR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)

Legal status of the document In force

ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2020/878/oj

26.6.2020   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 203/28


KOMISIJAS REGULA (ES) 2020/878

(2020. gada 18. jūnijs),

ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 1907/2006, kas attiecas uz ķimikāliju reģistrēšanu, vērtēšanu, licencēšanu un ierobežošanu (REACH), II pielikumu

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 18. decembra Regulu (EK) Nr. 1907/2006, kas attiecas uz ķimikāliju reģistrēšanu, vērtēšanu, licencēšanu un ierobežošanu (REACH) un ar kuru izveido Eiropas Ķimikāliju aģentūru, groza Direktīvu 1999/45/EK un atceļ Padomes Regulu (EEK) Nr. 793/93 un Komisijas Regulu (EK) Nr. 1488/94, kā arī Padomes Direktīvu 76/769/EEK un Komisijas Direktīvu 91/155/EEK, Direktīvu 93/67/EEK, Direktīvu 93/105/EK un Direktīvu 2000/21/EK (1), un jo īpaši tās 131. pantu,

tā kā:

(1)

Regulas (EK) Nr. 1907/2006 II pielikumā noteiktas prasības drošības datu lapu sastādīšanai, ko izmanto, lai sniegtu informāciju par ķīmiskām vielām un maisījumiem Savienībā.

(2)

No 2020. gada 1. janvāra piemēro Komisijas Regulu (ES) 2018/1881 (2), ar ko groza Regulas (EK) Nr. 1907/2006 I, III un VI līdz XII pielikumu. Ar Regulu (ES) 2018/1881 ir ieviestas specifiskas prasības vielu nanoformām. Tā kā ar šīm prasībām saistītā informācija ir jāiekļauj drošības datu lapās, attiecīgi būtu jāgroza Regulas (EK) Nr. 1907/2006 II pielikums.

(3)

Apvienoto Nāciju Organizācijas struktūrā izstrādātajā Ķīmisko vielu klasificēšanas un marķēšanas vispārēji saskaņotajā sistēmā (GHS) ir noteikti starptautiski saskaņoti kritēriji ķīmisko vielu klasificēšanai un marķēšanai un noteikumi par drošības datu lapām. Savienība ir apliecinājusi nodomu Savienības tiesību aktos iestrādāt GHS kritērijus.

(4)

GHS paredz, ka par vielu un maisījumu bīstamību paziņo, izmantojot marķējumu un drošības datu lapas. GHS noteikumi par drošības datu lapām ir iekļauti Regulā (EK) Nr. 1907/2006. Tāpēc Regulas (EK) Nr. 1907/2006 II pielikuma prasības par drošības datu lapām būtu jāpielāgo GHS noteikumu par drošības datu lapām sestajai un septītajai versijai.

(5)

Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 1272/2008 (3) VIII pielikums cita starpā paredz iespēju, ka attiecībā uz bīstamiem maisījumiem, ko piegādā izmantošanai rūpnieciskos objektos, individuālo maisījuma identifikatoru var norādīt tikai drošības datu lapā. Tāpat tā nosaka, ka neiepakotiem maisījumiem individuālais maisījuma identifikators ir jānorāda drošības datu lapā. Tāpēc saskanības labad Regulas (EK) Nr. 1907/2006 II pielikumā vajadzētu atspoguļot šīs izmaiņas un norādīt, kurā vietā drošības datu lapā jānorāda individuālais maisījuma identifikators.

(6)

Komisijas 2018. gada 7. novembra paziņojumā “Pretī daudzpusīgam Eiropas Savienības regulējumam attiecībā uz endokrīnajiem disruptoriem” (4) norādīts, ka Komisija pašlaik novērtē, kā uz Regulas (EK) Nr. 1907/2006 pamata ar drošības datu lapām saistītā darba sakarā uzlabot saziņu par endokrīnajiem disruptoriem (vielas, kam ir endokrīno sistēmu noārdošas īpašības) piegādes ķēdē. Noskaidrotas vairākas specifiskas prasības drošības datu lapām, ciktāl tās skar vielas un maisījumus ar endokrīni disruptīvām īpašībām, un tāpēc būtu attiecīgi jāgroza šīs regulas II pielikums.

(7)

Saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1272/2008 noteiktās specifiskās robežkoncentrācijas, m koeficienti un akūtās toksicitātes aprēķini ir relevanti vielu un maisījumu drošai lietošanai, tāpēc, ja tie ir pieejami, tie būtu jānorāda drošības datu lapās.

(8)

Ja ekonomikas dalībniekiem, kuri jau sastādījuši drošības datu lapas, prasītu tās nekavējoties atjaunināt saskaņā ar šo regulu, tas radītu nesamērīgu slogu. Tā vietā ekonomikas dalībniekiem vajadzētu atļaut noteiktu laiku turpināt izsniegt drošības datu lapas, kas ir saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1907/2006, kura grozīta ar Regulu (ES) 2015/830 (5). Tas neskar pienākumu atjaunināt drošības datu lapas saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1907/2006 31. panta 9. punktu, tostarp gadījumos, kad drošības datu lapas papildina ar individuālo maisījuma identifikatoru saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1272/2008 VIII pielikuma A daļas 5. iedaļu.

(9)

Šajā regulā noteiktie pasākumi ir saskaņā ar atzinumu, ko sniegusi atbilstīgi Regulas (EK) Nr. 1907/2006 133. pantam izveidotā komiteja,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Regulas (EK) Nr. 1907/2006 II pielikumu aizstāj ar šīs regulas pielikuma tekstu.

2. pants

Atkāpjoties no 3. panta, drošības datu lapas, kas neatbilst šīs regulas pielikumam, drīkst turpināt izsniegt līdz 2022. gada 31. decembrim.

3. pants

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no 2021. gada 1. janvāra.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2020. gada 18. jūnijā

Komisijas vārdā –

priekšsēdētāja

Ursula VON DER LEYEN


(1)   OV L 396, 30.12.2006., 1. lpp.

(2)  Komisijas Regula (ES) 2018/1881 (2018. gada 3. decembris), ar ko, lai būtu ņemtas vērā vielu nanoformas, attiecībā uz I, III, VI, VII, VIII, IX, X, XI un XII pielikumu groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1907/2006, kas attiecas uz ķimikāliju reģistrēšanu, vērtēšanu, licencēšanu un ierobežošanu (REACH) (OV L 308, 4.12.2018., 1. lpp.).

(3)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1272/2008 (2008. gada 16. decembris) par vielu un maisījumu klasificēšanu, marķēšanu un iepakošanu un ar ko groza un atceļ Direktīvas 67/548/EEK un 1999/45/EK un groza Regulu (EK) Nr. 1907/2006 (OV L 353, 31.12.2008., 1. lpp.).

(4)  COM(2018)734.

(5)  Komisijas Regula (ES) 2015/830 (2015. gada 28. maijs), ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1907/2006, kas attiecas uz ķimikāliju reģistrēšanu, vērtēšanu, licencēšanu un ierobežošanu (REACH) (OV L 132, 29.5.2015., 8. lpp.).


PIELIKUMS

“II PIELIKUMS

PRASĪBAS DROŠĪBAS DATU LAPU SASTĀDĪŠANAI

A DAĻA

0.1.   Ievads

0.1.1.

Šajā pielikumā iekļautas prasības, kuras piegādātājs izpilda, sastādot drošības datu lapu, kas saskaņā ar 31. pantu paredzēta vielai vai maisījumam.

0.1.2.

Drošības datu lapā sniegtā informācija par vielām atbilst pie reģistrācijas iesniegtajai un ķīmiskās drošības ziņojumā (ja tāds vajadzīgs) ietvertajai informācijai. Ja ir sastādīts ķīmiskās drošības ziņojums, attiecīgo(-os) ekspozīcijas scenāriju(-us) ietver drošības datu lapas pielikumā.

0.1.3.

Katrā attiecīgajā drošības datu lapas iedaļā norāda, vai tā aptver atšķirīgas nanoformas un, ja jā, tad kādas, un attiecīgo drošības informāciju sasaista ar katru attiecīgo nanoformu. Kā norādīts VI pielikumā, jēdziens “nanoforma” nozīmē vai nu vienu nanoformu, vai līdzīgu nanoformu kopumu.

0.2.   Vispārīgas prasības drošības datu lapas sastādīšanai

0.2.1.

Drošības datu lapa ļauj lietotājiem veikt vajadzīgos darba ņēmēju drošības un cilvēka veselības aizsardzības pasākumus darba vietā, kā arī vides aizsardzības pasākumus. Drošības datu lapas sastādītājs ņem vērā, ka drošības datu lapā lasītājam jāsaņem informācija par vielas vai maisījuma bīstamību, kā arī ziņas par vielas vai maisījuma drošu uzglabāšanu, apiešanos ar to un tā iznīcināšanu.

0.2.2.

Informācija drošības datu lapā atbilst Direktīvā 98/24/EK noteiktajām prasībām. Konkrēti drošības datu lapas darba devējiem ļauj noteikt, vai darba vietā ir kādas bīstamas ķīmiskās vielas, un izvērtēt ikvienu risku darba ņēmēju veselībai un drošībai, ko rada tādu vielu lietošana.

0.2.3.

Informācija drošības datu lapā ir izklāstīta īsi un skaidri. Drošības datu lapas sastāda kompetenta persona, kas ņem vērā lietotāju specifiskās vajadzības un zināšanas, ciktāl tās ir zināmas. Vielu un maisījumu piegādātāji nodrošina šo kompetento personu pienācīgu sagatavošanu, tostarp sagatavošanu kvalifikācijas celšanas kursos.

0.2.4.

Drošības datu lapā lieto vienkāršu, skaidru un precīzu valodu bez žargona un saīsinājumiem. Neizmanto tādus apzīmējumus kā “var būt bīstams”, “neietekmē veselību”, “lielākoties izmantošanas apstākļos drošs” vai “nekaitīgs”, kā arī citus apzīmējumus, kas norāda, ka viela vai maisījums nav bīstami, vai arī citus ar konkrētās vielas vai maisījuma klasifikāciju nesaderīgus apzīmējumus.

0.2.5.

Drošības datu lapas pirmajā lappusē norāda sastādīšanas datumu. Labojot drošības datu lapu un nododot jauno – laboto – versiju, par grozījumiem saņēmējus informē drošības datu lapas 16. iedaļā, ja vien grozījumi nav norādīti citur. Pārskatītajās drošības datu lapās pirmajā lapā norāda sastādīšanas datumu (apzīmē kā “Labojums: (datums)”), kā arī vienu vai vairākas norādes par to, kura versija ir aizstāta, piemēram, versijas numurs, labojuma numurs vai aizstāšanas datumu.

0.3.   Drošības datu lapas formāts

0.3.1.

Drošības datu lapas garums nav ierobežots. Drošības datu lapas garums ir proporcionāls vielas vai maisījuma bīstamībai un pieejamajai informācijai.

0.3.2.

Visas drošības datu lapas (tostarp tās pielikumu) lappuses ir numurētas un uz tām norādīts drošības datu lapas garums (piemēram, “1. lpp. no 3”) vai norāde, ka seko vai neseko lappuse (piemēram, “turpinājums nākamajā lappusē” vai “drošības datu lapas beigas”).

0.4.   Drošības datu lapas saturs

Šajā pielikumā prasīto informāciju, vajadzības gadījumā un ja tā ir pieejama, iekļauj drošības datu lapā – attiecīgajā B daļā noteiktajā apakšiedaļā. Drošības datu lapā neatstāj neaizpildītas apakšiedaļas.

0.5.   Citas informācijas prasības

Ņemot vērā vielas vai maisījuma īpašību plašo diapazonu, atsevišķos gadījumos attiecīgajās apakšiedaļās var būt vajadzīga būtiska un pieejama papildu informācija.

Lai risinātu to jūrnieku un citu transporta nozares darba ņēmēju vajadzības, kas strādā bīstamu beramkravu pārvadājumu nozarē uz jūras vai iekšzemes ūdensceļu beramkravu kuģiem vai tankkuģiem saskaņā ar Starptautiskās jūrniecības organizācijas (SJO) vai valsts tiesību aktiem, ir vajadzīga papildu drošības un vides aizsardzības informācija. 14.7. apakšiedaļā ieteikts iekļaut pamata klasificēšanas informāciju, ja šādas kravas tiek pārvadātas bez taras saskaņā ar attiecīgajiem SJO instrumentiem. Turklāt kuģiem, kuri pārvadā naftu vai naftas degvielu, kā noteikts MARPOL Konvencijas (1) I pielikumā, bez taras vai flotes degvielu, pirms iekraušanas nepieciešams saņemt “materiālu drošības datu lapu” saskaņā ar SJO Kuģošanas drošības komitejas (MSC) rezolūciju “Ieteikumi par materiālu drošības datu lapu (MSDS) MARPOL konvencijas I pielikuma naftas kravām un degvielai” (MSC. 286 (86)). Tādēļ, lai nodrošinātu vienas saskaņotas drošības datu lapas izmantošanu jūrniecībā un ar jūrniecību nesaistītā jomā, drošības datu lapā vajadzības gadījumā attiecībā uz MARPOL Konvencijas I pielikuma naftas kravām un flotes degvielu jūras transportu var iekļaut Rezolūcijas MSC. 286 (86) papildu noteikumus.

0.6.   Vienības

Izmanto Padomes Direktīvā 80/181/EEK (2) noteiktās mērvienības.

0.7.   Īpaši gadījumi

Drošības datu lapas sastāda arī īpašajos gadījumos, kas minēti Regulas (EK) Nr. 1272/2008 I pielikuma 1.3. punktā, uz kuriem attiecas atkāpes no marķēšanas noteikumiem.

1.    IEDAĻA. Vielas/maisījuma un uzņēmējsabiedrības/uzņēmuma identificēšana

Šajā drošības datu lapas iedaļā noteikts, kā identificēt vielu vai maisījumu un kā drošības datu lapā norādīt identificētos būtiskos lietošanas veidus, vielas vai maisījuma piegādātāja nosaukumu un vielas vai maisījuma piegādātāja kontaktinformāciju, tostarp kontaktinformāciju ārkārtas situācijā.

1.1.   Produkta identifikators

Ja produkts ir viela, produkta identifikatoru norāda saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1272/2008 18. panta 2. punktu, bet, ja tas ir maisījums – saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1272/2008 18. panta 3. punkta a) apakšpunktu, un marķējumā to norāda tās (to) dalībvalsts(-u) oficiālajā(-ās) valodā(-ās), kurā(-ās) viela vai maisījums ir laists tirgū, ja vien attiecīgā(-ās) dalībvalsts(-is) nav noteikusi(-ušas) citādi.

Vielām, kas jāreģistrē, produkta identifikators atbilst reģistrācijā izmantotajam un norāda arī reģistrācijas numuru, kas piešķirts saskaņā ar šīs regulas 20. panta 3. punktu. Var norādīt arī papildu identifikatorus pat tad, ja tie reģistrācijā nav izmantoti.

Neskarot šīs regulas 39. pantā noteiktās pakārtoto lietotāju saistības, piegādātājs, kas ir izplatītājs vai pakārtotais lietotājs, var izlaist reģistrācijas numura daļu, kas attiecas uz individuālu reģistrētāju kopīgas iesniegšanas ietvaros, ja:

a)

minētais piegādātājs īstenošanas vajadzībām apņemas sniegt pilnu reģistrācijas numuru pēc pieprasījuma vai, ja tam nav pieejams pilns reģistrācijas numurs, pārsūtīt pieprasījumu savam piegādātājam atbilstoši b) apakšpunktam; un

b)

minētais piegādātājs sniedz pilnu reģistrācijas numuru par īstenošanu atbildīgajai dalībvalsts iestādei (turpmāk “īstenošanas iestāde”) septiņu dienu laikā pēc pieprasījuma, kas vai nu saņemts tieši no īstenošanas iestādes, vai ko pārsūtījis saņēmējs, vai, ja viņam nav pieejams pilns reģistrācijas numurs, minētais piegādātājs septiņu dienu laikā no pieprasījuma saņemšanas pārsūta šo pieprasījumu savam piegādātājam, vienlaikus par to informējot īstenošanas iestādi.

Par vairākām vielām vai maisījumiem var sniegt vienu drošības datu lapu, ja tajā sniegtā informācija par katru no šīm vielām vai maisījumiem atbilst šā pielikuma prasībām.

Ja viena drošības datu lapa aptver dažādas vielas formas, tajā iekļauj attiecīgo informāciju, skaidri norādot, uz kuru vielas formu kura informācija attiecas. Alternatīvā kārtā var sastādīt atsevišķu drošības datu lapu par katru formu vai formu grupu.

Ja drošības datu lapa attiecas uz vienu vai vairākām nanoformām vai vielām, kas satur nanoformas, to norāda ar vārdu “nanoforma”.

Citi identifikācijas līdzekļi

Var norādīt citus nosaukumus vai sinonīmus, kuri iekļauti vielas vai maisījuma marķējumā vai pēc kuriem tie plašāk zināmi.

Ja maisījumam ir individuāls maisījuma identifikators (UFI) saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1272/2008 VIII pielikuma A daļas 5. iedaļu un ja šis UFI ir norādīts drošības datu lapā, tad UFI norāda šajā apakšiedaļā.

1.2.   Vielas vai maisījuma būtiskie identificētie lietošanas veidi un neieteicamie lietošanas veidi

Norāda vismaz īsu vielas vai maisījumā saņēmējam(-iem) būtisko identificēto lietošanas veidu aprakstu (piemēram, grīdu tīrīšana vai rūpnieciska lietošana polimēru ražošanā, vai profesionāla lietošana tīrīšanas līdzekļos).

Vajadzības gadījumā norāda lietošanas veidu, kuru piegādātājs neiesaka izmantot, un pamatojumu tam. Saraksts var būt nepilnīgs.

Ja vajadzīgs ķīmiskās drošības ziņojums, šajā drošības datu lapas apakšiedaļā norādītā informācija atbilst identificētajiem lietošanas veidiem ķīmiskās drošības ziņojumā un ekspozīcijas scenārijiem ķīmiskās drošības ziņojumā, kas iekļauts drošības datu lapas pielikumā.

1.3.   Informācija par drošības datu lapas piegādātāju

Identificē drošības datu lapas piegādātāju neatkarīgi no tā, vai tas ir ražotājs, importētājs, vienīgais pārstāvis, pakārtotais lietotājs vai izplatītājs. Norāda piegādātāja pilnu adresi un tālruņa numuru, kā arī par drošības datu lapu atbildīgās kompetentās personas e-pasta adresi.

Ja piegādātājs neatrodas tajā dalībvalstī, kurā vielu vai maisījumu laiž tirgū, un viņš ir norādījis šajā dalībvalstī atbildīgo personu, papildus norāda minētās atbildīgās personas pilnu adresi un tālruņa numuru.

Ja iecelts vienīgais pārstāvis, var sniegt informāciju arī par ārpussavienības ražotāju vai sintezētāju.

Kas attiecas uz reģistrētājiem, informācija par drošības datu lapas piegādātāju un, ja tā ir sniegta, par vielas vai maisījuma piegādātāju atbilst reģistrācijā sniegtajai informācijai par ražotāja, importētāja vai vienīgā pārstāvja identitāti.

1.4.   Tālruņa numurs, kur zvanīt ārkārtas situācijās

Norāda ārkārtas situāciju informācijas dienestus. Ja dalībvalstī, kurā viela vai maisījums laists tirgū, pastāv oficiāla padomdevēja struktūra (kas var būt struktūra, kura atbild par Regulas (EK) Nr. 1272/2008 45. pantā minētās informācijas saņemšanu veselības jomā), norāda tālruņa numuru, un ar to pietiek. Skaidri norāda visus šādu pakalpojumu pieejamības ierobežojumus, piemēram, darba laiku vai to, ka specifiski sniegtās informācijas veidi ir ierobežoti.

2.    IEDAĻA. Bīstamības apzināšana

Šajā drošības datu lapas iedaļā norāda vielu vai maisījumu bīstamību un atbilstošu ar šādu bīstamību saistītu brīdinājuma informāciju.

2.1.   Vielas vai maisījuma klasifikācija

Norāda vielas vai maisījuma klasifikāciju, kuras pamatā ir Regulas (EK) Nr. 1272/2008 minēto klasifikācijas kritēriju piemērošana. Ja piegādātājs saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1272/2008 40. pantu klasifikācijas un marķējuma sarakstā norādījis informāciju par vielu vai ir šo informāciju sniedzis reģistrācijas ietvaros saskaņā ar šo regulu, drošības datu lapā norādītā klasifikācija atbilst minētajā paziņojumā vai reģistrācijā norādītajai klasifikācijai.

Skaidri norāda, ja maisījums neatbilst klasifikācijas kritērijiem saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1272/2008.

Informāciju par vielām maisījumā sniedz 3.2. apakšiedaļā.

Ja klasifikācija, tostarp bīstamības apzīmējumi, nav izrakstīta kā pilns teksts, atsaucas uz 16. iedaļu, kurā norāda katras klasifikācijas, tostarp katra bīstamības apzīmējuma, pilnu tekstu.

Atbilstoši drošības datu lapas 9. un 12. iedaļai norāda svarīgākās nelabvēlīgās fiziskās ietekmes, kā arī ietekmes uz cilvēka veselību un vidi, lai nespeciālistam būtu iespējams apzināt vielas vai maisījuma bīstamību.

2.2.   Marķējuma elementi

Pamatojoties uz klasifikāciju, norāda vismaz šādus elementus, kas saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1272/2008 redzami marķējuma etiķetē: bīstamības piktogrammu(-as), signālvārdu(-us), bīstamības apzīmējumu(-us) un drošības prasību apzīmējumu(-us). Regulas (EK) Nr. 1272/2008 norādītās krāsainās piktogrammas vietā var attēlot visu bīstamības piktogrammu melnbaltā formātā vai tikai simbolu.

Norāda piemērojamos marķējuma elementus atbilstoši Regulas (EK) Nr. 1272/2008 25. panta 1. līdz 6. punktam un 32. panta 6. punktam.

2.3.   Citi apdraudējumi

Sniedz informāciju par to, vai viela atbilst noturīgas, bioakumulatīvas un toksiskas vai ļoti noturīgas un ļoti bioakumulatīvas vielas kritērijiem saskaņā ar XIII pielikumu, vai viela ir iekļauta saskaņā ar 59. panta 1. punktu izveidotajā sarakstā, jo tai piemīt endokrīni disruptīvas īpašības, un vai viela ir identificēta kā tāda, kam piemīt endokrīni disruptīvas īpašības saskaņā ar Komisijas Deleģētajā regulā (ES) 2017/2100 (3) vai Komisijas Regulā (ES) 2018/605 (4) noteiktajiem kritērijiem. Ja runa ir par maisījumu, tad informāciju sniedz par katru šādu vielu, kuras koncentrācija maisījumā ir vienāda ar vai lielāka par 0,1 % masas.

Norāda informāciju par citiem apdraudējumiem, kuri neatspoguļojas klasifikācijā, taču var palielināt kopējo vielas vai maisījuma bīstamību, piemēram, gaisa kontaminantu veidošanās sacietēšanas vai apstrādes laikā, putekļainība, sprādzienbīstamība, kas neatbilst Regulas (EK) Nr. 1272/2008 I pielikuma 2.1. iedaļas 2. daļas klasifikācijas kritērijiem, putekļu sprādzienbīstamība, krusteniska sensibilizācija, slāpšana, sasalšana, liels smakas vai garšas rašanās potenciāls vai ietekme uz vidi, piemēram, augsnē dzīvojošu organismu apdraudējums, ozona fotoķīmiskas veidošanās potenciāls. Attiecībā uz putekļu sprādzienbīstamību ir piemērots apzīmējums “Disperģējot var veidot sprādzienbīstamu putekļu un gaisa maisījumu”.

3.    IEDAĻA. Sastāvs/informācija par sastāvdaļām

Šajā drošības datu lapas iedaļā sniedz informāciju par vielas vai maisījuma sastāvdaļas(-u) ķīmisko identitāti, tostarp par piemaisījumiem un stabilizējošām piedevām, kā norādīts tālāk tekstā. Norāda atbilstošo un pieejamo drošības informāciju par virsmas parādību ķīmiju.

3.1.   Vielas

Vielas galvenās sastāvdaļas ķīmisko identitāti norāda vismaz ar produkta identifikatoru vai kādu no 1.1. apakšiedaļā sniegtajiem citiem identificēšanas paņēmieniem.

Ķīmisko identitāti ikvienam piemaisījumam, stabilizējošai piedevai vai atsevišķai sastāvdaļai, kura nav galvenā sastāvdaļa, kas ir klasificēta un kas jāņem vērā, vielu klasificējot, norāda šādi:

a)

produkta identifikators saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1272/2008 18. panta 2. punktu;

b)

ja produkta identifikators nav pieejams, kāds no citiem nosaukumiem (parastais nosaukums, tirdzniecības nosaukums, saīsinājums) vai identifikācijas numurs.

Norāda to vielu specifiskās robežkoncentrācijas, m koeficientu un aprēķināto akūto toksicitāti, kas iekļauta Regulas (EK) Nr. 1272/2008 VI pielikuma 3. daļā vai aprēķināta saskaņā ar minētās regulas I pielikumu, ja šādas ziņas ir pieejamas.

Ja viela ir reģistrēta un reģistrācija aptver nanoformu, norāda VI pielikumā aprakstītos daļiņu raksturlielumus, kas nanoformu raksturo.

Ja viela nav reģistrēta, bet drošības datu lapa aptver tādas nanoformas, kuru daļiņu raksturlielumi ietekmē vielas drošumu, šos raksturlielumus norāda.

Vielas piegādātāji var papildus norādīt visas sastāvdaļas, tostarp arī neklasificētās.

Šajā apakšiedaļā var norādīt arī ziņas par daudzkomponentu vielām.

3.2.   Maisījumi

Vismaz visām 3.2.1. un 3.2.2. punktā minētajām vielām norāda produkta identifikatoru, koncentrāciju vai koncentrācijas diapazonus un klasifikācijas. Maisījumu piegādātājs var papildus norādīt visas maisījuma sastāvdaļas, tostarp vielas, kas neatbilst klasifikācijas kritērijiem. Sniegtā informācija saņēmējam ļauj viegli apzināt maisījuma vielu bīstamību. Paša maisījuma bīstamību norāda 2. iedaļā.

Vielu koncentrāciju maisījumā izsaka vienā no šādiem variantiem:

a)

precīzi procentuāli dilstošā kārtībā pēc masas vai tilpuma, ja tas tehniski iespējams;

b)

procentu diapazonos dilstošā kārtībā pēc masas vai tilpuma, ja tas tehniski iespējams.

Ja izmanto procentu diapazonu un ja nav zināma informācija par visa maisījuma ietekmi, tad katras sastāvdaļas augstākās koncentrācijas ietekmi raksturo apdraudējums veselībai un videi.

Ja pieejama informācija par visa maisījuma ietekmi, no šīs informācijas izrietošo klasifikāciju iekļauj 2. iedaļā.

Ja atbilstoši Regulas (EK) Nr. 1272/2008 24. pantam pieļaujams alternatīvā ķīmiskā nosaukuma lietojums, lieto šo nosaukumu.

3.2.1.

Maisījumiem, kuri atbilst klasifikācijas kritērijiem saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1272/2008, norāda šādas vielas (sk. arī 1.1. tabulu) un to koncentrāciju vai koncentrācijas diapazonu maisījumā:

a)

veselībai un videi bīstamas vielas Regulas (EK) Nr. 1272/2008 nozīmē, ja šādu vielu koncentrācija ir vienāda ar vai ir lielāka par mazāko no:

i)

vispārējām robežvērtībām, kas minētas Regulas (EK) Nr. 1272/2008 I pielikuma 1.1. tabulā;

ii)

vispārējām robežkoncentrācijām, kas norādītas Regulas (EK) Nr. 1272/2008 I pielikuma 3. līdz 5. daļā, ņemot vērā koncentrāciju, kas norādīta konkrētu 3. daļas tabulu piezīmēs saistībā ar pienākumu pēc pieprasījuma darīt pieejamu maisījuma drošības datu lapu, un attiecībā uz aspiratīvo bīstamību (bīstamību ieelpojot) (Regulas (EK) Nr. 1272/2008 I pielikuma 3.10. iedaļā) ≥ 1 %;

iii)

specifiskajām robežkoncentrācijām, kas noteiktas Regulas (EK) Nr. 1272/2008 VI pielikuma 3. daļā;

iv)

ja Regulas (EK) Nr. 1272/2008 VI pielikuma 3. daļā noteikts m koeficients, tad – minētās regulas I pielikuma 1.1. tabulā noteiktajām vispārējām robežvērtībām, kas koriģētas ar minētās regulas I pielikuma 4.1. iedaļā noteikto aprēķinu;

v)

specifiskajām robežkoncentrācijām, kas noteiktas ar Regulu (EK) Nr. 1272/2008 izveidotajā klasifikācijas un marķējuma sarakstā;

vi)

vienu specifiskās robežkoncentrācijas desmitdaļu attiecībā uz tādu vielu, kas klasificēta par ādas sensibilizatoru vai elpceļu sensibilizatoru ar specifisku robežkoncentrāciju;

vii)

robežkoncentrācijām, kas norādītas Regulas (EK) Nr. 1272/2008 II pielikumā;

viii)

ja ar Regulu (EK) Nr. 1272/2008 izveidotajam klasifikācijas un marķējuma sarakstam noteikts m koeficients, tad – minētās regulas I pielikuma 1.1. tabulā noteiktajām vispārējām robežvērtībām, kas koriģētas ar minētās regulas I pielikuma 4.1. iedaļā noteikto aprēķinu;

b)

vielas, kurām konkretizētas Savienības arodekspozīcijas robežvērtības un kuras nav iekļautas a) apakšpunktā;

c)

vielas, kas atbilst jebkuram no tālāk norādītajiem kritērijiem, ja atsevišķas vielas koncentrācija ir vienāda ar vai lielāka par 0,1 %:

viela ir noturīga, bioakumulatīva un toksiska vai ļoti noturīga un ļoti bioakumulatīva saskaņā ar XIII pielikumā noteiktajiem kritērijiem,

viela ir iekļauta saskaņā ar 59. panta 1. punktu izveidotajā sarakstā tādu iemeslu dēļ, kas nav šīs apakšiedaļas a) punktā norādītie apdraudējumi (piemēram, endokrīni disruptīvās īpašības),

viela ir identificēta kā tāda, kam piemīt endokrīni disruptīvas īpašības saskaņā ar Deleģētajā regulā (ES) 2017/2100 vai Komisijas Regulā (ES) 2018/605 noteiktajiem kritērijiem.

1.1. tabula

To bīstamības klašu, bīstamības kategoriju un robežkoncentrāciju saraksts, kā dēļ vielu kā maisījuma sastāvā esošu vielu norāda 3.2.1. apakšiedaļā

Bīstamības klase un kategorija

Robežkoncentrācija (%)

Akūta toksicitāte, 1., 2. un 3. kategorija

≥ 0,1

Akūta toksiscitāte, 4. kategorija

≥ 1

Ādas korozija/ādas kairinājums, 1. kategorija,1.A, 1.B, 1.C apakškategorija un 2. kategorija

≥ 1

Nopietni acu bojājumi/acu kairinājums, 1. un 2. kategorija

≥ 1

Elpceļu sensibilizators, 1. kategorija vai 1.B apakškategorija

≥ 0,1

Elpceļu sensibilizators, 1.A apakškategorija

≥ 0,01

Ādas sensibilizators, 1. kategorija vai 1.B apakškategorija

≥ 0,1

Ādas sensibilizators, 1.A apakškategorija

≥ 0,01

Mutagenitāte dīgļšūnām, 1.A un 1.B apakškategorija

≥ 0,1

Mutagenitāte dīgļšūnām, 2. kategorija

≥ 1

Kancerogenitāte, 1.A un 1.B apakškategorija un 2. kategorija

≥ 0,1

Reproduktīvā toksicitāte, 1.A un 1.B apakškategorija, 2. kategorija un ietekme uz laktāciju vai ar tās starpniecību

≥ 0,1

Toksiska ietekme uz īpašu mērķorgānu (STOT) (vienreizēja ekspozīcija), 1., 2. un 3. kategorija

≥ 1

Toksiska ietekme uz īpašu mērķorgānu (STOT) (atkārtota ekspozīcija), 1. un 2. kategorija

≥ 1

Aspiratīva toksicitāte

≥ 1

Bīstamība ūdensvidei – akūta, 1. kategorija

≥ 0,1

Bīstamība ūdensvidei – hroniska, 1. kategorija

≥ 0,1

Bīstamība ūdensvidei – hroniska, 2., 3. un 4. kategorija

≥ 1

Bīstamība ozona slānim

≥ 0,1

3.2.2.

Maisījumiem, kuri neatbilst klasifikācijas kritērijiem saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1272/2008, norāda vielas, kuru atsevišķā koncentrācija ir vienāda ar vai lielāka par šādu koncentrāciju, kā arī norāda to koncentrāciju vai koncentrācijas diapazonu maisījumā:

a)

1 % (masas) maisījumos, kas nav gāzveida maisījumi, un 0,2 % (tilpuma) gāzveida maisījumos attiecībā uz:

i)

veselībai un videi bīstamām vielām Regulas (EK) Nr. 1272/2008 nozīmē; vai

ii)

vielām, kurām konkretizēta Savienības arodekspozīcijas robežvērtība;

b)

0,1 % (masas) vielām, kas atbilst jebkādam no šiem kritērijiem:

viela ir noturīga, bioakumulatīva un toksiska saskaņā ar XIII pielikumā noteiktajiem kritērijiem,

viela ir ļoti noturīga un ļoti bioakumulatīva saskaņā ar XIII pielikumā noteiktajiem kritērijiem,

viela ir iekļauta saskaņā ar 59. panta 1. punktu izveidotajā sarakstā tādu iemeslu dēļ, kas nav šīs apakšiedaļas a) punktā norādītie apdraudējumi (piemēram, endokrīni disruptīvās īpašības),

— viela ir identificēta kā tāda, kam piemīt endokrīni disruptīvas īpašības saskaņā ar Deleģētajā regulā (ES) 2017/2100 vai Komisijas Regulā (ES) 2018/605 noteiktajiem kritērijiem;

c)

0,1 % vielas, kas klasificēta kā 1. vai 1.B kategorijas ādas sensibilizators, 1. vai 1.B kategorijas elpceļu sensibilizators vai 2. kategorijas kancerogēns;

d)

0,01 % vielas, kas klasificēta kā 1.A kategorijas ādas sensibilizators vai 1.A kategorijas elpceļu sensibilizators;

e)

vienu specifiskās robežkoncentrācijas desmitdaļu attiecībā uz tādu vielu, kas klasificēta par ādas sensibilizatoru vai elpceļu sensibilizatoru ar specifisku robežkoncentrāciju;

f)

0,1 % vielas, kas klasificēta to vielu 1.A, 1.B vai 2. kategorijā, kuras ir toksiskas reproduktīvajai sistēmai vai kurām ir ietekme uz laktāciju vai ar tās starpniecību.

3.2.3.

Attiecībā uz 3.2. apakšiedaļā norādītajām vielām:

norāda vielas klasifikāciju atbilstoši Regulai (EK) Nr. 1272/2008, tostarp minētās regulas VI pielikuma 1.1. tabulā norādīto bīstamības klasi(-es) un kategoriju kodu(-us), kā arī bīstamības apzīmējumus un papildu bīstamības apzīmējumus. Bīstamības apzīmējumus un papildu bīstamības apzīmējumus šajā apakšiedaļā var neizrakstīt kā pilnu tekstu; pietiek ar kodiem. Ja tie nav izrakstīti kā pilns teksts, atsaucas uz 16. iedaļu, kurā iekļauj katra bīstamības apzīmējuma pilnu tekstu. Ja viela neatbilst klasifikācijas kritērijiem, norāda iemeslu, kāpēc tā iekļauta 3.2. apakšiedaļā, piemēram, “neklasificēta vPvB viela” vai “viela, kam konkretizēta Savienības arodekspozīcijas robežvērtība”;

norāda to vielu specifiskās robežkoncentrācijas, m koeficientu un aprēķināto akūto toksicitāti, kas iekļauta Regulas (EK) Nr. 1272/2008 VI pielikuma 3. daļā vai aprēķināta saskaņā ar minētās regulas I pielikumu, ja šādas ziņas ir pieejamas;

ja maisījumā viela tiek izmantota nanoformā un kā tāda ir reģistrēta vai aplūkota pakārtotajiem lietotājiem domātajā ķīmiskās drošības ziņojumā, norāda VI pielikumā aprakstītos nanoformu raksturojošos daļiņu raksturlielumus. Ja maisījumā viela tiek izmantota nanoformā, bet nav kā tāda reģistrēta vai aplūkota pakārtotajiem lietotājiem domātajā ķīmiskās drošības ziņojumā, norāda daļiņu raksturlielumus, kas ietekmē maisījuma drošumu.

3.2.4.

Attiecībā uz 3.2. apakšiedaļā norādītajām vielām norāda nosaukumu un, ja ir pieejams, reģistrācijas numuru, kas piešķirts saskaņā ar šīs regulas 20. panta 3. punktu.

Neskarot šīs regulas 39. pantā noteiktos pakārtoto lietotāju pienākumus, maisījuma piegādātājs var izlaist reģistrācijas numura daļu, kas attiecas uz individuālu reģistrētāju kopīgas iesniegšanas ietvaros, ja:

a)

minētais piegādātājs īstenošanas vajadzībām apņemas sniegt pilnu reģistrācijas numuru pēc pieprasījuma vai, ja tam nav pieejams pilns reģistrācijas numurs, pārsūtīt pieprasījumu savam piegādātājam atbilstoši b) apakšpunktam; un

b)

minētais piegādātājs sniedz pilnu reģistrācijas numuru par īstenošanu atbildīgajai dalībvalsts iestādei (turpmāk “īstenošanas iestāde”) septiņu dienu laikā pēc pieprasījuma, kas vai nu saņemts tieši no īstenošanas iestādes, vai ko pārsūtījis saņēmējs, vai, ja viņam nav pieejams pilns reģistrācijas numurs, minētais piegādātājs septiņu dienu laikā no pieprasījuma saņemšanas pārsūta šo pieprasījumu savam piegādātājam, vienlaikus par to informējot īstenošanas iestādi.

Ja pieejams, norāda EK numuru atbilstoši Regulai (EK) Nr. 1272/2008. Var norādīt arī CAS numuru un IUPAC nosaukumu (ja tādi ir pieejami).

Vielām, kuras šajā apakšiedaļā norādītas ar alternatīvo ķīmisko nosaukumu atbilstoši Regulas (EK) Nr. 1272/2008 24. pantam, reģistrācijas numuru, EK numuru un citus precīzus ķīmiskos identifikatorus var nenorādīt.

4.    IEDAĻA. Pirmās palīdzības pasākumi

Šajā drošības datu lapas iedaļā sniegta informācija par pirmo palīdzību tā, lai to var saprast un sniegt neapmācīts cilvēks, neizmantojot sarežģītu aprīkojumu un ar ierobežotu ārstniecības līdzekļu klāstu. Pamācībā norāda, vai un cik steidzami vajadzīga medicīniskā palīdzība.

4.1.   Pirmās palīdzības pasākumu apraksts

4.1.1.

Pirmās palīdzības instrukcijas sniedz atkarībā no attiecīgajiem ekspozīcijas ceļiem. Informāciju grupē pa apakšpozīcijām, norādot procedūras katram ekspozīcijas ceļam (piemēram, ieelpošana, saskare ar ādu, acīm vai norīšana).

4.1.2.

Norāda:

a)

vai nepieciešama neatliekama medicīniska palīdzība un vai pēc ekspozīcijas iespējama aizkavēta ietekme;

b)

vai cietušais jāpārvieto no notikuma vietas svaigā gaisā;

c)

vai jānovelk cietušā drēbes un apavi un kā ar tiem rīkoties; un

d)

vai pirmās palīdzības sniedzējam jālieto individuālie aizsardzības līdzekļi.

4.2.   Svarīgākie simptomi un ietekme – akūti un aizkavēti

Sniedz īsu informāciju par svarīgākajiem ekspozīcijas izraisītiem simptomiem un ietekmi – gan akūtiem, gan aizkavētiem.

4.3.   Norāde par nepieciešamo neatliekamo medicīnisko palīdzību un īpašu aprūpi

Pēc vajadzības sniedz informāciju par aizkavētas ietekmes klīnisku testēšanu un medicīnisku uzraudzību, papildu informāciju par pretlīdzekļiem (ja tādi ir) un kontrindikācijām.

Attiecībā uz dažām vielām vai maisījumiem var būt svarīgi uzsvērt, ka darba vietā jābūt īpašiem līdzekļiem specifiskas un tūlītējas palīdzības sniegšanai.

5.    5. IEDAĻA. Ugunsdzēsības pasākumi

Šajā drošības datu lapas iedaļā aprakstītas prasības tādu ugunsgrēku dzēšanai, kuru cēlonis ir viela vai maisījums vai kuri izceļas to tiešā tuvumā.

5.1.   Ugunsdzēsības līdzekļi

Piemēroti ugunsdzēsības līdzekļi:

norāda informāciju par piemērotiem ugunsdzēsības līdzekļiem.

Nepiemēroti ugunsdzēsības līdzekļi:

norāda, vai kāds no ugunsdzēsības līdzekļiem nav piemērots konkrētā ar vielu vai maisījumu saistītā situācijā (piemēram, izvairīties no augstspiediena līdzekļiem, kas varētu veidot potenciāli sprādzienbīstamu putekļu un gaisa maisījumu).

5.2.   Īpaša vielas vai maisījuma izraisīta bīstamība

Sniedz informāciju par vielas vai maisījuma izraisītu bīstamību, piemēram, par bīstamiem sadegšanas produktiem, kas rodas, vielai vai maisījumam degot; tā varētu būt šāda: “degot var izdalīt toksiskus oglekļa monoksīda dūmus” vai “sadegot rada sēra un slāpekļa oksīdus”.

5.3.   Ieteikumi ugunsdzēsējiem

Sniedz ieteikumus par visiem ugunsdzēšanas laikā veicamajiem aizsargpasākumiem, piemēram, “dzesēt tvertnes, izsmidzinot ūdeni”, un par īpašiem ugunsdzēsēju aizsardzības līdzekļiem, piemēram, zābakiem, kombinezoniem, cimdiem, acu un sejas aizsargiem un elpošanas aparātiem.

6.    6. IEDAĻA. Pasākumi nejaušas noplūdes gadījumos

Šajā drošības datu lapas iedaļā ieteic, kā rīkoties situācijās, kad produkts izlijis, izbiris vai noplūdis, lai nepieļautu vai mazinātu nelabvēlīgu ietekmi uz cilvēkiem, īpašumu un vidi. Situācijās, kad izlijušās/izbirušās vielas daudzums būtiski ietekmē bīstamības līmeni, jānorāda, kā jārīkojas, ja daudzums ir liels vai mazs. Ja lokalizācijas (ierobežošanas) un atgūšanas procedūrās norādīts, ka vajadzīgi dažādi paņēmieni, tos norāda drošības datu lapā.

6.1.   Individuālās drošības pasākumi, aizsardzības līdzekļi un procedūras ārkārtas situācijām

6.1.1.   Personas, kuras nav avārijas dienestu darbinieki

Sniedz ieteikumus par vielas vai maisījuma nejaušiem izlīšanas, izbiršanas vai noplūdes gadījumiem, piemēram:

a)

atbilstošu aizsardzības līdzekļu (tostarp drošības datu lapas 8. iedaļā minēto individuālo aizsardzības līdzekļu) lietošana, lai novērstu vielas vai maisījuma nokļūšanu uz ādas, acīs vai uz apģērba;

b)

uguns avotu aizvākšana, pietiekamas ventilācijas nodrošināšana, putekļu daudzuma kontrole; un

c)

ārkārtas procedūras, piemēram, nepieciešamība evakuēt bīstamās zonas vai konsultēties ar ekspertu.

6.1.2.   Avārijas dienestu darbinieki

Sniedz ieteikumus par to, kāds ir piemērots individuālā aizsargtērpa materiāls (piemēram, “piemērots: butilēns”; “nepiemērots: polivinilhlorīds (PVC)”).

6.2.   Vides drošības pasākumi

Sniedz ieteikumus par visiem vides drošības pasākumiem, kas jāveic saistībā ar netīšu vielas vai maisījuma izlīšanu, izbiršanu vai noplūdi, piemēram, jānodrošina, ka tā nenokļūst kanalizācijā, virszemes ūdenskrātuvēs un pazemes ūdeņos.

6.3.   Lokalizācijas (ierobežošanas) un savākšanas paņēmieni un materiāli

6.3.1.

Sniedz atbilstošus ieteikumus, kā lokalizēt izlijumu/izbirumu. Piemēroti lokalizācijas paņēmieni var būt:

a)

kanalizācijas apvaļņošana vai nosegšana;

b)

kaptāžas procesi.

6.3.2.

Sniedz atbilstošus ieteikumus, kā savākt izlijumu/izbirumu. Atbilstoši savākšanas paņēmieni var būt:

a)

neitralizēšanas paņēmieni;

b)

dekontaminācijas paņēmieni;

c)

adsorbējoši materiāli;

d)

tīrīšanas paņēmieni;

e)

uzsūkšanas paņēmieni;

f)

lokalizācijai/savākšanai vajadzīgais aprīkojums (tostarp vajadzības gadījumā nedzirksteļojošu instrumentu un aprīkojuma izmantošana).

6.3.3.

Norāda visu citu informāciju par vielu vai maisījumu izlijumiem, izbirumiem un noplūdēm, tostarp ieteikumus par to, kādi lokalizācijas vai savākšanas paņēmieni nav piemēroti, piemēram, tādas norādes kā “nekādā gadījumā nelietot …”.

6.4.   Atsauce uz citām iedaļām

Vajadzības gadījumā atsaucas uz 8. un 13. iedaļu.

7.    7. IEDAĻA. Apiešanās un glabāšana

Šajā drošības datu lapā sniedz ieteikumus par drošu apiešanos. Tajā uzsvaru liek uz piesardzības pasākumiem, kas jāievēro, ņemot vērā 1.2. apakšiedaļā identificētos lietošanas veidus un vielas vai maisījuma unikālās īpašības.

Šajā drošības datu lapas iedaļā sniegtā informācija attiecas uz cilvēka veselības aizsardzību, drošību un vides aizsardzību. Tā palīdz darba devējam izstrādāt piemērotas darba procedūras un organizatoriskus pasākumus saskaņā ar Direktīvas 98/24/EK 5. pantu un Direktīvas 2004/37/EK 5. pantu.

Ja vajadzīgs ķīmiskās drošības ziņojums, šajā drošības datu lapas iedaļā norādītā informācija saskan ar informāciju par identificētajiem lietošanas veidiem ķīmiskās drošības ziņojumā un ekspozīcijas scenārijiem (ieskaitot risku pārvaldību) ķīmiskās drošības ziņojumā, kas iekļauts drošības datu lapas pielikumā.

Cita būtiska informācija papildus šajā iedaļā sniegtajai pieejama 8. iedaļā.

7.1.   Droša apiešanās un tai vajadzīgie piesardzības pasākumi

7.1.1.

Sniedz ieteikumus, kā:

a)

droši apieties ar vielu vai maisījumu, piemēram, kā to lokalizēt (ierobežot) un ar kādiem pasākumiem novērst ugunsgrēkus, kā arī aerosolu un putekļu rašanos;

b)

novērst apiešanos ar nesaderīgām vielām vai maisījumiem;

c)

vērst uzmanību uz darbībām un apstākļiem, kas, izmainot vielas vai maisījuma unikālās īpašības, rada jaunus riskus, kā arī uz atbilstošiem pretpasākumiem; un

d)

samazināt vielas vai maisījuma nonākšanu vidē, piemēram, izvairīties izlijumiem/izbirumiem vai nenovadīt to kanalizācijā.

7.1.2.

Sniedz tādus vispārējās darba higiēnas ieteikumus kā:

a)

darba vietā neēst, nedzert un nesmēķēt;

b)

pēc lietošanas mazgāt rokas; un

c)

pirms ienākšanas ēšanai paredzētās zonās novilkt kontaminēto apģērbu un aizsardzības līdzekļus.

7.2.   Drošas glabāšanas apstākļi, tostarp visu veidu nesaderība

Sniegtie ieteikumi atbilst drošības datu lapas 9. iedaļā minētajām fizikālajām un ķīmiskajām īpašībām. Pēc vajadzības sniedz ieteikumus par īpašām glabāšanas prasībām, tostarp:

a)

kā pārvaldīt riskus, kas saistīti ar:

i)

sprādzienbīstamu atmosfēru;

ii)

koroziju veicinošiem apstākļiem;

iii)

uzliesmošanas bīstamību;

iv)

nesaderīgām vielām vai maisījumiem;

v)

iztvaikošanu veicinošiem apstākļiem; un

vi)

iespējamiem aizdegšanās avotiem (tostarp elektroiekārtām);

b)

kā pārvaldīt ietekmi, ko izraisījuši:

i)

laika apstākļi;

ii)

apkārtējais spiediens;

iii)

temperatūra;

iv)

saules gaisma;

v)

mitrums; un

vi)

vibrācija;

c)

kā saglabāt vielas vai maisījuma integritāti, izmantojot:

i)

stabilizētājus; un

ii)

antioksidantus;

d)

citi ieteikumi, tostarp:

i)

ventilācijas prasības;

ii)

īpaša noliktavas telpu vai tvertņu konstrukcija (tostarp izolācijas norobežojumi un ventilācija);

iii)

maksimāli pieļaujamais daudzums glabāšanas apstākļos (pēc vajadzības); un

iv)

iepakojumu saderība.

7.3.   Konkrēts(-i) galalietošanas veids(-i)

Attiecībā uz vielām un maisījumiem, kas paredzēti konkrētam(-iem) lietošanas veidam(-iem), ieteikumos norāda 1.2. apakšiedaļā minēto(-os) identificēto (-os) lietošanas veidu(-us), un ieteikumi ir sīki izstrādāti un viegli izpildāmi. Ja pievieno ekspozīcijas scenāriju, var uz to atsaukties, vai norādīt 7.1. un 7.2. apakšiedaļā prasīto informāciju. Ja piegādes ķēdes dalībnieks veicis maisījuma ķīmiskās drošības novērtējumu, pietiek, ka drošības datu lapa un ekspozīcijas scenāriji saskan ar maisījuma ķīmiskās drošības ziņojumu, nevis ar katras maisījuma sastāvā esošas vielas ķīmiskās drošības ziņojumu. Ja pieejamas nozarei vai sektoram specifiskas vadlīnijas, var uz tām detalizēti atsaukties (norādot avotu un izdošanas datumu).

8.    8. IEDAĻA. Ekspozīcijas kontrole/individuālā aizsardzība

Šajā drošības datu lapas iedaļā apraksta piemērojamās arodekspozīcijas robežvērtības un vajadzīgos riska pārvaldības pasākumus.

Ja vajadzīgs ķīmiskās drošības ziņojums, šajā drošības datu lapas iedaļā norādītā informācija saskan ar informāciju par identificētajiem lietošanas veidiem ķīmiskās drošības ziņojumā un ekspozīcijas scenārijiem (ieskaitot risku pārvaldību) ķīmiskās drošības ziņojumā, kas iekļauts drošības datu lapas pielikumā.

8.1.   Kontroles parametri

8.1.1.

Ja ir pieejamas, katrai vielai vai maisījuma sastāvā esošajai vielai norāda turpmāk minētās nacionālās robežvērtības, tostarp to juridisko pamatu, kas patlaban piemērojamas dalībvalstī, kurā sastāda drošības datu lapu. Norādot arodekspozīcijas robežvērtības, lieto ķīmisko identitāti, kas norādīta 3. iedaļā.

8.1.1.1.

Nacionālās arodekspozīcijas robežvērtības, kas atbilst Savienības arodekspozīcijas robežvērtībām saskaņā ar Direktīvu 98/24/EK, kā arī Komisijas Lēmuma 2014/113/ES (5) 2. panta 3. punktā minētās atzīmes.

8.1.1.2.

Nacionālās arodekspozīcijas robežvērtības, kas atbilst Savienības robežvērtībām saskaņā ar Direktīvu 2004/37/EK, kā arī Lēmuma 2014/113/ES 2. panta 3. punktā minētās atzīmes.

8.1.1.3.

Visas citas nacionālās arodekspozīcijas robežvērtības.

8.1.1.4.

Nacionālās bioloģiskās robežvērtības, kas atbilst Savienības bioloģiskajām robežvērtībām saskaņā ar Direktīvu 98/24/EK, kā arī Lēmuma 2014/113/ES 2. panta 3. punktā minētās atzīmes.

8.1.1.5.

Visas citas nacionālās bioloģiskās robežvērtības.

8.1.2.

Informē par jaunākajām ieteicamajām monitoringa procedūrām vismaz attiecībā uz pašām būtiskākajām vielām.

8.1.3.

Ja, lietojot vielu vai maisījumu paredzētajā lietošanas veidā, veidojas gaisa kontaminanti, norāda tiem piemērojamās arodekspozīcijas robežvērtības un/vai bioloģiskās robežvērtības.

8.1.4.

Ja vajadzīgs ķīmiskās drošības ziņojums vai ja pieejams I pielikuma 1.4. iedaļā minētais DNEL un I pielikuma 3.3. iedaļā minētais PNEC, drošības datu lapas pielikumā ķīmiskās drošības ziņojumā minētajiem ekspozīcijas scenārijiem vielai norāda attiecīgos DNEL un PNEC.

8.1.5.

Gadījumos, kad, lai izlemtu par riska pārvaldības pasākumiem attiecībā uz konkrētiem lietošanas veidiem, izmanto līmeņotu kontroli (control banding), norāda pietiekami detalizētu informāciju, lai risku varētu pārvaldīt efektīvi. Skaidri norāda līmeņotās kontroles ieteikuma kontekstu un ierobežojumus.

8.2.   Ekspozīcijas kontrole

Šajā apakšiedaļā prasīto informāciju norāda tad, ja šāda informācija jau nav norādīta drošības datu lapai pievienotajā ekspozīcijas scenārijā.

Gadījumos, kad piegādātājs neveic testēšanu saskaņā ar XI pielikuma 3. iedaļu, norāda īpašos lietošanas nosacījumus, uz kuriem viņš paļāvies, lai pamatotu netestēšanu.

Gadījumos, kad viela reģistrēta kā izolēts starpprodukts (ražotnē vai transportēts), piegādātājs norāda, ka šī drošības datu lapa saskan ar konkrētajiem nosacījumiem, ar ko pamatota reģistrācija atbilstoši 17. vai 18. pantam.

8.2.1.   Atbilstoša inženiertehniskā kontrole

Atbilstošu ekspozīcijas kontroles pasākumu apraksts ir saistīts ar 1.2. apakšiedaļā minēto vielas vai maisījuma identificēto(-ajiem) lietošanas veidu(-iem). Darba devējam pietiek ar šo informāciju, lai varētu novērtēt risku darba ņēmēju drošībai un veselībai, kuru izraisījusi vielas vai maisījuma klātbūtne, saskaņā ar Direktīvas 98/24/EK 4. līdz 6. pantu un Direktīvas 2004/37/EK 3. līdz 5. pantu.

Ar šo informāciju papildina 7. iedaļā jau sniegto informāciju.

8.2.2.   Individuālie aizsardzības pasākumi, piemēram, individuālie aizsardzības līdzekļi

8.2.2.1.

Informācija par individuālo aizsardzības līdzekļu izmantošanu atbilst labai arodhigiēnai un ir saderīga ar citiem kontroles pasākumiem, tostarp inženiertehnisko kontroli, ventilāciju un izolāciju. Pēc vajadzības norāda, ka ieteikumi par īpašiem ugunsdrošības/ķīmiskajiem individuālajiem aizsardzības līdzekļiem pieejami 5. iedaļā.

8.2.2.2.

Ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2016/425 (6) un atsaucoties uz atbilstošajiem CEN standartiem, sniedz sīki izstrādātas norādes, kāds aprīkojums nodrošinās atbilstošu un piemērotu aizsardzību, tostarp šādas.

a)

Acu/sejas aizsardzība

Pamatojoties uz vielas vai maisījuma bīstamību un saskares iespējamību, norāda, kāds acu/sejas aizsardzības līdzeklis vajadzīgs, piemēram, aizsargbrilles, aizsargacenes, sejsargs.

b)

Ādas aizsardzība

i)

Roku aizsardzība

Pamatojoties uz vielas vai maisījuma bīstamību un ekspozīcijas iespējamību, kā arī ņemot vērā šādas saskares ar ādu apjomu un ilgumu, skaidri norāda, kādi cimdi jāvalkā, strādājot ar vielu vai maisījumu, tostarp:

materiāla veidu un biezumu,

cimdu materiāla tipisko vai minimālo izturības ilgumu.

Vajadzības gadījumā norāda roku papildu aizsardzības pasākumus.

ii)

Citi

Ja vajag aizsargāt citu ķermeņa daļu, nevis rokas, tad, pamatojoties uz ar vielu vai maisījumu saistīto bīstamību vai uz ekspozīcijas iespējamību, norāda aizsardzības līdzekļu veidu un kvalitāti, piemēram, cimdi ar atlokiem, zābaki, kombinezons.

Vajadzības gadījumā norāda papildu ādas aizsardzības pasākumus un īpašus higiēnas pasākumus.

c)

Elpceļu aizsardzība

To, kāds aizsardzības līdzeklis pret gāzēm, tvaikiem, miglu vai putekļiem jāizmanto, norāda, pamatojoties uz bīstamību un ekspozīcijas iespējamību, tostarp, vai jālieto gaisu attīroši respiratori un kāds ir pareizais attīrīšanas elements (patrona vai kārba), piemēroti daļiņu filtri un piemērotas maskas vai autonomi elpošanas aparāti.

d)

Termiska bīstamība

Norādot aizsardzības līdzekļus, kas lietojami, ja materiāli ir termiski bīstami, īpašu uzmanību pievērš individuālo aizsardzības līdzekļu uzbūvei.

8.2.3.   Vides eksponētības kontrole

Konkretizē informāciju, kas vajadzīga darba devējam, lai ievērotu Savienības tiesību aktu noteiktos pienākumus vides aizsardzības jomā.

Ja vajadzīgs ķīmiskās drošības ziņojums, drošības datu lapas pielikumā izklāstītajos ekspozīcijas scenārijos sniedz kopsavilkumu par riska pārvaldības pasākumiem, ar kuriem pienācīgi kontrolē vides eksponētību vielai.

9.    9. IEDAĻA. Fizikālās un ķīmiskās īpašības

Šajā drošības datu lapas iedaļā aprakstīti empīriskie dati par vielu vai maisījumu. Piemēro Regulas (EK) Nr. 1272/2008 8. panta 2. punktu.

Par vielu vai maisījumu sniedz visu informāciju, kas ir būtiska, lai varētu veikt pienācīgus kontroles pasākumus. Informācija šajā iedaļā atbilst reģistrācijai iesniegtajai un/vai ķīmiskās drošības ziņojumā (ja tāds vajadzīgs) ietvertajai informācijai, kā arī vielas vai maisījuma klasifikācijai.

Runājot par maisījumiem, ja informācija neattiecas uz visu maisījumu kopumā, tad ierakstos skaidri norāda, uz kuru maisījuma sastāvā esošo vielu dati attiecas.

Paziņotās īpašības skaidri identificē un izsaka piemērotās mērvienībās. Norāda noteikšanas metodi, tostarp mērījumu un references apstākļus, ja tie ietekmē skaitliskās vērtības interpretāciju. Ja nav norādīts citādi, standarta temperatūras un spiediena apstākļi ir attiecīgi 20 °C un 101,3 kPa.

Īpašības, kas uzskaitītas 9.1. un 9.2. apakšiedaļā, var norādīt kā sarakstu. Vajadzības gadījumā īpašību uzskaitījuma secība apakšiedaļās var atšķirties.

9.1.   Informācija par fizikālajām un ķīmiskajām pamatīpašībām

Katrā drošības datu lapā iekļauj turpmāk minētās īpašības. Ja izteikts apgalvojums, ka uz vielu vai maisījumu konkrētā īpašība neattiecas, vai ja informācija par konkrēto īpašību nav pieejama, to skaidri norāda un, ja iespējams, min iemeslus.

a)

Agregātstāvoklis

Agregātstāvokli (gāze, šķidrums vai cieta viela) parasti norāda pie temperatūras un spiediena standartapstākļiem.

Piemēro Regulas (EK) Nr. 1272/2008 I pielikuma 1.0. iedaļā sniegtās jēdzienu “gāze”, “šķidrums” un “cieta viela” definīcijas.

b)

Krāsa

Norāda vielas vai maisījuma krāsu pie piegādes.

Gadījumos, kad drošības datu lapu izmanto, lai aptvertu dažādus maisījuma variantus, kas var būt dažādās krāsās, krāsu var aprakstīt ar apzīmējumu “dažāda”.

c)

Smarža

Smaržas kvalitatīvu aprakstu sniedz tad, ja tā ir labi zināma vai aprakstīta literatūrā.

Ja tas ir pieejams, norāda smaržas slieksni (kvalitatīvo vai kvantitatīvo).

d)

Kušanas punkts/sasalšanas punkts

Neattiecas uz gāzēm.

Kušanas punktu un sasalšanas punktu norāda pie standarta spiediena.

Ja kušanas punkts ir lielāks par metodes mērījumu diapazonu, norāda, līdz kādai temperatūrai kušanas punkts netika sasniegts.

Norāda, vai pirms kušanas vai tās laikā notiek sadalīšanās vai sublimācija.

Attiecībā uz vaskiem un pastām kušanas punkta un sasalšanas punkta vietā var norādīt mīksttapšanas punktu/diapazonu.

Norāda, ja tehniski nav iespējams noteikt maisījuma kušanas punktu/sasalšanas punktu.

e)

Viršanas punkts vai sākotnējais viršanas punkts un viršanas temperatūras diapazons

Šīs īpašības norāda pie standarta spiediena. Tomēr var norādīt viršanas punktu arī pie zemāka spiediena gadījumos, kad viršanas punkts ir ļoti augsts vai sadalīšanās notiek, pirms sasniegts viršanas punkts pie standarta spiediena.

Ja viršanas punkts ir lielāks par metodes mērījumu diapazonu, norāda, līdz kādai temperatūrai viršanas punkts netika sasniegts.

Norāda, vai pirms viršanas vai tās laikā notiek sadalīšanās.

Norāda, ja tehniski nav iespējams noteikt maisījuma viršanas punktu vai temperatūras diapazonu; tādā gadījumā norāda arī tās sastāvdaļas viršanas punktu, kuras viršanas punkts ir viszemākais.

f)

Uzliesmojamība

Attiecas uz gāzēm, šķidrumiem un cietām vielām.

Norāda, vai viela vai maisījums ir degošs, t. i., vai tas spēj aizdegties vai to var aizdedzināt, pat tad, ja tas nav klasificēts kā uzliesmojošs.

Var norādīt papildu informāciju, ja tāda ir pieejama un vajadzīga, piemēram, vai uzliesmošanas rezultātā notiek kāda cita reakcija, nevis normāla degšana (piem., sprādziens), un kāda ir uzliesmojamība nestandarta apstākļos.

Var norādīt specifiskāku informāciju par uzliesmojamību, balsoties uz attiecīgo bīstamības klasifikāciju. Šeit nenorāda 9.2.1. apakšiedaļā sniegto informāciju.

g)

Apakšējā un augšējā sprādzienbīstamības robeža (7)

Neattiecas uz cietām vielām.

Uzliesmojošiem šķidrumiem norāda vismaz zemāko sprādzienbīstamības robežu. Ja uzliesmošanas punkts ir aptuveni -25 °C vai augstāks, var nebūt iespējams noteikt augšējo sprādzienbīstamības robežu pie standarta temperatūras; tādā gadījumā ieteicams norādīt augšējo sprādzienbīstamības robežu pie augstākas temperatūras. Ja uzliesmošanas punkts ir augstāks par 20 °C, var nebūt iespējams noteikt apakšējo vai augšējo sprādzienbīstamības robežu pie standarta temperatūras; tādā gadījumā ieteicams norādīt gan apakšējo, gan augšējo sprādzienbīstamības robežu pie augstākas temperatūras.

h)

Uzliesmošanas punkts

Neattiecas uz gāzēm, aerosoliem un cietām vielām.

Attiecībā uz maisījumiem norāda maisījuma vērtību, ja tā ir pieejama. Pretējā gadījumā norāda tās (to) vielas (-u) uzliesmošanas punktu, kuru uzliesmošanas punkts ir viszemākais.

i)

Pašuzliesmošanas temperatūra

Attiecas tikai uz gāzēm un šķidrumiem.

Attiecībā uz maisījumiem norāda maisījuma pašuzliesmošanas temperatūru, ja tā ir pieejama. Ja maisījuma vērtība nav pieejama, norāda to sastāvdaļu pašuzliesmošanas temperatūru, kurām tā ir viszemākā.

j)

Sadalīšanās temperatūra

Attiecas tikai uz pašreaģējošām vielām un maisījumiem, organiskajiem peroksīdiem un citām vielām un maisījumiem, kas var sadalīties.

Norāda vai nu pašpaātrinošās sadalīšanās temperatūru (SADT) un to, uz kādu tilpumu konkrētā temperatūra attiecas, vai sadalīšanās sākuma temperatūru.

Norāda, vai norādītā temperatūra ir SADT vai sadalīšanās sākuma temperatūra.

Ja sadalīšanās nav novērota, norāda, līdz kādai temperatūrai sadalīšanās netika novērota, piem., “līdz x °C sadalīšanās nav novērota”.

k)

pH

Neattiecas uz gāzēm.

Norāda vielas vai maisījuma pH pie piegādes vai, ja produkts ir cieta viela, norāda ūdens šķīduma pH vai noteiktas koncentrācijas šķīduma pH.

Norāda testējamās vielas vai maisījuma koncentrāciju ūdenī.

l)

Kinemātiskā viskozitāte

Attiecas tikai uz šķidrumiem.

Mērvienība ir mm2/s.

Neņūtona šķidrumiem norāda tiksotropiju vai reopeksiju.

m)

Šķīdība

Šķīdību parasti norāda pie standarta temperatūras.

Norāda šķīdību ūdenī.

Var norādīt arī šķīdību citos polāros un nepolāros šķīdinātājos.

Attiecībā uz maisījumiem norāda, vai maisījums ir pilnībā vai daļēji šķīstošs ūdenī vai citā šķīdinātājā vai sajaucams ar to.

Attiecībā uz nanoformām papildus šķīdībai ūdenī norāda arī šķīšanas ātrumu ūdenī vai citās šajā ziņā būtiskās bioloģiskās vai vides nesējvidēs.

n)

Sadalījuma koeficients (n-oktanols-ūdens) (log vērtība)

Neattiecas uz neorganiskiem un jonu šķidrumiem un parasti neattiecas uz maisījumiem.

Norāda, vai paziņotās vērtības pamatā ir testēšana vai aprēķini.

Attiecībā uz tādas vielas nanoformām, uz kuru n-oktanola-ūdens sadalījuma koeficients neattiecas, norāda dispersijas stabilitāti dažādās vidēs.

o)

Tvaika spiediens

Tvaika spiedienu parasti norāda pie standarta temperatūras.

Attiecībā uz gaistošiem fluīdiem norāda arī tvaika spiedienu pie 50 °C temperatūras.

Gadījumos, kad vienu drošības datu lapu izmanto, lai aptvertu šķidra maisījuma vai sašķidrinātās gāzes maisījuma variantus, norāda tvaika spiediena diapazonu.

Attiecībā uz šķidriem maisījumiem vai sašķidrinātas gāzes maisījumiem norāda tvaika spiediena diapazonu vai vismaz visgaistošākās(-o) sastāvdaļas(-u) tvaika spiedienu, ja maisījuma tvaika spiedienu galvenokārt nosaka šī (šīs) sastāvdaļa(-as).

Var norādīt arī piesātināta tvaika koncentrāciju.

p)

Blīvums un/vai relatīvais blīvums

Attiecas tikai uz šķidrumiem un cietām vielām.

Blīvumu un relatīvo blīvumu parasti norāda pie temperatūras un spiediena standartapstākļiem.

Norāda absolūto blīvumu un/vai relatīvo blīvumu, par referenci ņemot ūdeni 4 °C temperatūrā (to sauc arī par īpatnējo blīvumu).

Gadījumos, kad ir iespējamas blīvuma variācijas, piem., ražošana notiek periodiskā procesā, vai kad vienu drošības datu lapu izmanto, lai aptvertu dažādus vielas vai maisījuma variantus, var norādīt diapazonu.

Drošības datu lapā min, vai norādīts ir absolūtais blīvums (ar mērvienībām, piem., kā g/cm3 vai kg/m3 ) un/vai relatīvais blīvums (bezdimensionāls lielums).

q)

Relatīvais tvaika blīvums

Attiecas tikai uz gāzēm un šķidrumiem.

Attiecībā uz gāzēm norāda gāzes relatīvo blīvumu, par referenci ņemot gaisu 20 °C temperatūrā.

Attiecībā uz šķidrumiem norāda relatīvo tvaika blīvumu, par referenci ņemot gaisu 20 °C temperatūrā.

Attiecībā uz šķidrumiem var norādīt arī tvaika/gaisa maisījuma relatīvo blīvumu D m 20 °C temperatūrā.

r)

Daļiņu raksturlielumi

Attiecas tikai uz cietām vielām.

Norāda daļiņu izmēru (ekvivalento medianālo diametru, diametra aprēķināšanas metodi (pēc skaita, virsmas vai tilpuma) un šīs medianālās vērtības variāciju diapazonu). Var norādīt arī citas īpašības, piemēram, daļiņu sadalījumu pēc lieluma (piem., kā diapazonu), formu un izmēru attiecību, agregāciju un aglomerāciju, īpatnējo virsmas laukumu un putekļainību. Ja viela ir nanoformā vai ja piegādātais maisījums satur nanoformu, šos raksturlielumus šajā apakšiedaļā vai nu norāda, vai – ja tie drošības datu lapā jau norādīti citviet – piemin.

9.2.   Cita informācija

Papildus 9.1. apakšiedaļā minētajām īpašībām norāda vēl citus fizikālos un ķīmiskos parametrus, piemēram, 9.2.1. un 9.2.2. apakšiedaļā uzskaitītās īpašības, ja to norādīšana ir būtiska vielas vai maisījuma drošai lietošanai.

9.2.1.   Informācija par fizikālās bīstamības klasēm

Šajā apakšiedaļā uzskaita īpašības, drošības raksturlielumus un testu rezultātus, ko varētu būt lietderīgi iekļaut drošības datu lapā, ja viela vai maisījums ir klasificēts attiecīgajā fizikālās bīstamības klasē. Var būt lietderīgi norādīt arī datus, kas uzskatāmi par būtiskiem specifiskai fizikālajai bīstamībai, bet kas tomēr nav noveduši pie klasificēšanas (piem., testa rezultāti ir negatīvi, tomēr tuvi kritērijam).

Kopā ar datiem var norādīt tās bīstamības klases nosaukumu, uz kuru dati attiecas.

a)

Sprādzienbīstami materiāli

Šis punkts attiecas arī uz vielām un maisījumiem, kas minēti Regulas (EK) Nr. 1272/2008 I pielikuma 2.1.3. iedaļas 2. piezīmē, un uz citām vielām un maisījumiem, kas, tos karsējot slēgtā vidē, uzrāda pozitīvu reakciju.

Var sniegt šādu informāciju:

i)

satricinājumjutība;

ii)

reakcija pie karsēšanas slēgtā vidē;

iii)

reakcija pie aizdedzināšanas slēgtā vidē;

iv)

triecienjutība;

v)

berzesjutība;

vi)

termiskā stabilitāte;

vii)

iepakojums (tips, lielums, vielas vai maisījuma neto masa), uz kā pamata viela vai maisījums iedalīts sprādzienbīstamu materiālu klases apakšklasē vai uz kā pamata viela vai maisījums ir atbrīvots no klasificēšanas par sprādzienbīstamu materiālu.

b)

Uzliesmojošas gāzes

Attiecībā uz tīru uzliesmojošu gāzi papildus 9.1. apakšiedaļas g) punktā norādītajiem datiem par sprādzienbīstamības robežām var norādīt arī šādu informāciju:

i)

T Ci (maksimālais uzliesmojošas gāzes saturs, pie kura, gāzi sajaucot ar slāpekli, tā nav uzliesmojoša gaisā, mol. %);

ii)

degšanas pamatātrums, ja gāze klasificēta 1.B kategorijā, pamatojoties uz degšanas pamatātrumu.

Attiecībā uz uzliesmojošu gāzu maisījumu papildus 9.1. apakšiedaļas g) punktā norādītajiem datiem par sprādzienbīstamības robežām var norādīt arī šādu informāciju:

i)

sprādzienbīstamības robežas, ja tās testētas, vai norāde, ja klasifikācijas un piešķirtās kategorijas pamatā ir aprēķins;

ii)

degšanas pamatātrums, ja gāzu maisījums klasificēts 1.B kategorijā, pamatojoties uz degšanas pamatātrumu.

c)

Aerosoli

Var norādīt uzliesmojošo komponentu kopējo procentuālo daudzumu (masas), izņemot gadījumus, kad aerosols ir klasificēts kā 1. kategorijas aerosols, jo satur vairāk nekā 1 % (masas) uzliesmojošu komponentu vai tā sadedzes siltums ir vismaz 20 kJ/g, un nav iesniegts uzliesmojamības klasificēšanas procedūrām (sk. piezīmi Regulas (EK) Nr. 1272/2008 I pielikuma 2.3.2.2. punktā).

d)

Oksidējošas gāzes

Attiecībā uz tīru gāzi var norādīt C i (skābekļa ekvivalences koeficients), kas noteikts atbilstīgi ISO 10156 “Gāzes un gāzu maisījumi. Potenciālās aizdegšanās un oksidēšanās spējas noteikšana gāzes balonu ventiļu izvēlei” vai ar citu līdzvērtīgu metodi.

Attiecībā uz gāzu maisījumu var norādīt vai nu frāzi “1. kategorijas oksidējoša gāze (testēts atbilstīgi ISO 10156 (vai ar līdzvērtīgu metodi))”, ja runa ir par testētiem maisījumiem, vai aprēķināto oksidēšanas spēju, kas noteikta atbilstīgi ISO 10156 vai ar līdzvērtīgu metodi.

e)

Gāzes zem spiediena

Attiecībā uz tīru gāzi var norādīt kritisko temperatūru.

Attiecībā uz gāzu maisījumu var norādīt pseidokritisko temperatūru.

f)

Uzliesmojoši šķidrumi

Ja viela vai maisījums ir klasificēts kā uzliesmojošs šķidrums, šajā punktā nav jāsniedz dati par viršanas punktu un uzliesmošanas punktu, jo tie ir jānorāda saskaņā ar 9.1. apakšiedaļu. Var sniegt informāciju par uzturēto (ilgstošo) degtspēju.

g)

Uzliesmojošas cietas vielas

Var sniegt šādu informāciju:

i)

degšanas ātrums vai – attiecībā uz metāla pulveriem – degšanas laiks;

ii)

norāde par to, vai samitrinātā zona ir apturējusi liesmas izplatīšanos.

h)

Pašreaģējošas vielas un maisījumi

Papildus 9.1. apakšiedaļas j) punktā minētajai norādei par SADT var sniegt šādu informāciju:

i)

sadalīšanās temperatūra,

ii)

detonācijas īpašības,

iii)

deflagrācijas īpašības,

iv)

reakcija pie karsēšanas slēgtā vidē,

v)

sprādziena spēks (attiecīgā gadījumā).

i)

Pirofori šķidrumi

Var sniegt informāciju par to, vai notiek pašaizdegšanās vai filtrpapīra pārogļošanās.

j)

Piroforas cietas vielas

Var sniegt šādu informāciju:

i)

ja cietā viela ir pulvera veidā – norāde, vai pašaizdegšanās notiek bēršanas brīdī vai piecu minūšu laikā pēc tam;

ii)

norāde, vai piroforās īpašības laika gaitā var mainīties.

k)

Pašsasilstošas vielas un maisījumi

Var sniegt šādu informāciju:

i)

norāde, vai notiek pašaizdegšanās un kāds ir maksimālais temperatūras kāpums;

ii)

Regulas (EK) Nr. 1272/2008 I pielikuma 2.11.4.2. iedaļā minēto skrīninga testu rezultāti, ja tie ir šajā ziņā būtiski un pieejami.

l)

Vielas un maisījumi, kas saskarē ar ūdeni rada uzliesmojošas gāzes

Var sniegt šādu informāciju:

i)

izdalītās gāzes identitāte, ja zināma;

ii)

norāde, vai izdalītā gāze pašaizdegas;

iii)

gāzes izdalīšanās ātrums.

m)

Oksidējoši šķidrumi

Var sniegt informāciju par to, vai notiek pašaizdegšanās, šķidrumam sajaucoties ar celulozi.

n)

Oksidējošas cietas vielas

Var sniegt informāciju par to, vai notiek pašaizdegšanās, vielai sajaucoties ar celulozi.

o)

Organiskie peroksīdi

Papildus 9.1. apakšiedaļas j) punktā minētajai norādei par SADT var sniegt šādu informāciju:

i)

sadalīšanās temperatūra,

ii)

detonācijas īpašības,

iii)

deflagrācijas īpašības,

iv)

reakcija pie karsēšanas slēgtā vidē,

v)

sprādziena spēks.

p)

Vielas un maisījumi, kas izraisa metālu koroziju

Var sniegt šādu informāciju:

i)

metāli, ko korodē viela vai maisījums;

ii)

korozijas ātrums un norāde, vai tas attiecas uz tēraudu vai alumīniju;

iii)

atsauce uz citām drošības datu lapas iedaļām attiecībā uz saderīgiem vai nesaderīgiem materiāliem.

q)

Desensibilizēti sprādzienbīstami materiāli

Var sniegt šādu informāciju:

i)

izmantotais desensibilizētājs;

ii)

eksotermiskās sadalīšanās enerģija;

iii)

koriģētais degšanas ātrums (Ac);

iv)

desensibilizētā sprādzienbīstamā materiāla sprādzienbīstamība šādā stāvoklī.

9.2.2.   Citi drošības raksturlielumi

Šādas tālāk uzskaitītās īpašības, drošības raksturlielumus un testu rezultātus varētu būt lietderīgi norādīt attiecībā uz vielu vai maisījumu:

a)

mehāniskā jutība;

b)

pašpaātrinošās polimerizācijas temperatūra;

c)

sprādzienbīstamu putekļu/gaisa maisījumu veidošanās;

d)

skābju/sārmu rezerve;

e)

iztvaikošanas ātrums;

f)

sajaucamība;

g)

vadītspēja;

h)

korozivitāte;

i)

gāzu grupa;

j)

redokspotenciāls;

k)

radikāļu veidošanās potenciāls;

l)

fotokatalītiskās īpašības.

Citus fizikālos un ķīmiskos parametrus norāda tad, ja to norādīšana ir būtiska vielas vai maisījuma drošai lietošanai.

10.    10. IEDAĻA. Stabilitāte un reaģētspēja

Šajā drošības datu lapas iedaļā sniegta informācija par vielas vai maisījuma stabilitāti un bīstamu reakciju iespējamību dažos lietošanas apstākļos un ja viela vai maisījums noplūst vidē, vajadzības gadījumā norādot izmantotās testēšanas metodes. Ja izteikts apgalvojums, ka uz vielu vai maisījumu konkrētā īpašība neattiecas, vai ja informācija par konkrēto īpašību nav pieejama, min iemeslus.

10.1.   Reaģētspēja

10.1.1.

Apraksta vielas vai maisījuma reaģētspējas bīstamību. Ja tie ir pieejami, tad norāda specifiskus testu datus par vielu un maisījumu kopumā. Taču informāciju var pamatot arī ar vispārīgiem datiem par vielas vai maisījuma klasi vai ģinti, ja šādi dati pienācīgi raksturo vielas vai maisījuma paredzamo bīstamību.

10.1.2.

Ja nav pieejami dati par maisījumu, norāda datus par maisījuma sastāvā esošajām vielām. Nosakot nesaderību, ņem vērā vielas, tvertnes un kontaminantus, ar kuriem maisījuma sastāvā esošā viela varētu saskarties transportēšanas, glabāšanas un lietošanas laikā.

10.2.   Ķīmiskā stabilitāte

Norāda, vai viela vai maisījums ir vai nav stabils normālos un paredzamajos glabāšanas un apiešanās temperatūras un spiediena apstākļos. Apraksta visus stabilizētājus, kurus lieto vai kuri var būt jālieto vielas vai maisījuma ķīmiskās stabilitātes uzturēšanā. Norāda, cik nozīmīgas no drošības viedokļa ir visas vielas vai maisījuma fizikālā izskata izmaiņas. Attiecībā uz desensibilizētiem sprādzienbīstamiem materiāliem sniedz informāciju par glabāšanas laiku un norāda, ka desensibilizētāja aizvākšana produktu padarīs sprādzienbīstamu.

10.3.   Bīstamu reakciju iespējamība

Ja nepieciešams, norāda, vai viela vai maisījums var reaģēt vai polimerizēties, atbrīvojot pārmērīgu spiedienu vai karstumu vai radot citus bīstamus apstākļus. Apraksta apstākļus, kādos var notikt bīstamas reakcijas.

10.4.   Nepieļaujami apstākļi

Uzskaita apstākļus (“nepieļaujami apstākļi”) (piemēram, temperatūra, spiediens, gaisma, trieciens, statiskās elektrības izlāde, vibrācijas vai citu fiziska noslodze), kuru ietekmē var rasties bīstama situācija, un vajadzības gadījumā īsi apraksta pasākumus, kā pārvaldīt ar šādu bīstamību saistītos riskus. Attiecībā uz desensibilizētiem sprādzienbīstamiem materiāliem sniedz informāciju par to, kādi pasākumi jāveic, lai nepieļautu nejaušu desensibilizētāja aizvākšanu, un, ja viela vai maisījums nav pietiekami desensibilizēts, uzskaita apstākļus, ko nedrīkst pieļaut.

10.5.   Nesaderīgi materiāli

Norāda vielu un maisījumu saimes vai specifiskas vielas, piemēram, ūdeni, gaisu, skābes, sārmus, oksidētājus, ar kurām viela vai maisījums var reaģēt un tā izraisīt bīstamu situāciju (piemēram, sprādzienu, toksisku vai uzliesmojošu materiālu noplūdi vai pārmērīga karstuma atbrīvošanos), un vajadzības gadījumā īsi apraksta pasākumus, kā pārvaldīt ar šādu bīstamību saistītos riskus.

10.6.   Bīstami sadalīšanās produkti

Norāda zināmos un iespēju robežās paredzamos bīstamos sadalīšanās produktus, kas rodas lietošanā, glabāšanā, izlīšanas gadījumā un karsēšanā. Bīstamus sadegšanas produktus norāda drošības datu lapas 5. iedaļā.

11.    11. IEDAĻA. Toksikoloģiskā informācija

Šajā drošības datu lapas iedaļā sniegtā informācija paredzēta lietošanai pirmām kārtām medicīnas speciālistiem, arodveselības un darba drošības speciālistiem un toksikologiem. Sniedz īsu, bet pilnīgu un saprotamu dažādu toksikoloģisko ietekmju (uz veselību) aprakstu un pieejamos datus, kuri izmantoti, lai minētās ietekmes identificētu, tostarp pēc vajadzības informāciju par toksikokinētiku, vielmaiņu un izkliedi organismā. Informācija šajā iedaļā atbilst reģistrācijai iesniegtajai un/vai ķīmiskās drošības ziņojumā (ja tāds vajadzīgs) ietvertajai informācijai, kā arī vielas vai maisījuma klasifikācijai.

11.1.   Informācija par Regulā (EK) Nr. 1272/2008 definētajām bīstamības klasēm

Norāda informāciju par šādām attiecīgām bīstamības klasēm:

a)

akūta toksicitāte [akūts toksiskums];

b)

ādas korozija/ādas kairinājums [kodīgs ādai/kairinošs ādai];

c)

nopietns acu bojājums/acu kairinājums;

d)

elpceļu vai ādas sensibilizācija [sensibilizācija, ieelpojot vai nonākot saskarē ar ādu];

e)

mutagenitāte dīgļšūnām [cilmes šūnu mutagenitāte];

f)

kancerogenitāte;

g)

reproduktīvā toksicitāte [toksisks reproduktīvai sistēma];

h)

toksiska ietekme uz īpašu mērķorgānu, vienreizēja ekspozīcija [toksiska ietekme uz mērķorgānu, vienreizēja iedarbība];

i)

toksiska ietekme uz īpašu mērķorgānu, atkārtota ekspozīcija [toksiska ietekme uz mērķorgānu, atkārtota iedarbība];

j)

aspiratīvā bīstamība [bīstams ieelpojot].

Šīs bīstamības vienmēr norāda drošības datu lapā.

Par vielām, kas jāreģistrē, sniedz īsus tās informācijas kopsavilkumus, kuras pamatā ir VII līdz XI pielikuma piemērošana, un vajadzības gadījumā norāda arī testēšanas metodes. Informācijā par vielām, kas jāreģistrē, iekļauj arī pieejamo datu salīdzinājumu ar Regulā (EK) Nr. 1272/2008 par CMR dotajiem kritērijiem – 1.A un 1.B kategorijā –, ievērojot šīs regulas I pielikuma 1.3.1. punktu.

11.1.1.   Norāda informāciju par katru bīstamības klasi vai diferenciāciju. Ja noteikts, ka viela vai maisījums nav klasificēts konkrētā bīstamības klasē vai diferenciācijā, drošības datu lapā skaidri norāda, vai iemesls ir datu trūkums, tehniska nespēja datus iegūt, nepārliecinoši dati vai pārliecinoši, taču klasificēšanai nepietiekami dati; pēdējā gadījumā drošības datu lapā norāda “pamatojoties uz pieejamajiem datiem, neatbilst klasificēšanas kritērijiem”.

11.1.2.   Šajā apakšiedaļā iekļautie dati attiecas uz tirgū laisto vielu vai maisījumu. Ja vien nepiemēro Regulas (EK) Nr. 1272/2008 6. panta 3. punktu, attiecībā uz maisījumiem norādītie dati raksturo, kādas toksikoloģiskās īpašības piemīt visam maisījumam kopumā. Ja ir pieejama informācija, tad norāda maisījuma sastāvā esošo bīstamo vielu būtiskās toksikoloģiskās īpašības, piemēram, LD50, aprēķināto akūto toksicitāti vai LC50.

11.1.3.   Ja par vielu vai maisījumu pieejams pietiekams testēšanas datu daudzums, var būt vajadzīgs izmantoto kritisko pētījumu rezultātus apkopot, piemēram, pēc ekspozīcijas ceļa.

11.1.4.   Gadījumos, ja kritēriji klasificēšanai konkrētā bīstamības klasē nav izpildīti, sniedz šā secinājuma pamatojumu.

11.1.5.   Informācija par iespējamajiem ekspozīcijas ceļiem

Informē par iespējamajiem ekspozīcijas ceļiem un vielas vai maisījuma ietekmi atkarībā no katra iespējamā ekspozīcijas ceļa, t. i., vai tā ir apēšana (norijot), ieelpošana vai ādas/acu ekspozīcija. Ja ietekme uz veselību nav zināma, to norāda.

11.1.6.   Ar fizikālajām, ķīmiskajām un toksikoloģiskajām īpašībām saistītie simptomi

Norāda potenciāli nelabvēlīgu ietekmi uz veselību un simptomus, ko saista ar eksponētību vielai vai maisījumam, tā sastāvdaļām vai zināmiem blakusproduktiem. Norāda pieejamo informāciju par pēcekspozīcijas simptomiem, kas saistīti ar vielas vai maisījuma fizikālajiem, ķīmiskajiem un toksikoloģiskajiem raksturlielumiem. Aprakstu sāk ar pirmajiem simptomiem pie zemas eksponētības un turpina ar aizvien nopietnākas eksponētības sekām, piemēram, “var novērot galvassāpes un reiboņus, kam var sekot ģībonis vai bezsamaņa; lielas devas var izraisīt komu vai nāvi”.

11.1.7.   Aizkavēta un tūlītēja, kā arī hroniska ietekme, ko rada īslaicīga un ilgstoša eksponētība

Informē, vai pēc īslaicīgas vai ilgstošas eksponētības var novērot aizkavētu vai tūlītēju ietekmi. Norāda arī informāciju par akūtu un hronisku ietekmi uz veselību saistībā ar cilvēka eksponētību vielai vai maisījumam. Ja nav pieejami dati par cilvēkiem, sniedz kopsavilkuma informāciju par eksperimentālajiem datiem: vai nu datus par dzīvniekiem (skaidri norādot dzīvnieku sugas), vai datus par in vitro testiem (skaidri norādot šūnu tipus). Norāda, vai toksikoloģiskie dati balstīti uz datiem par cilvēkiem vai par dzīvniekiem, vai par in vitro testiem.

11.1.8.   Mijiedarbība

Ja informācija par mijiedarbību ir šajā ziņā būtiska un pieejama, to norāda.

11.1.9.   Specifisku datu trūkums

Ne vienmēr iespējams iegūt informāciju par vielas vai maisījuma bīstamību. Gadījumos, kad dati par specifisku vielu vai maisījumu nav pieejami, vajadzības gadījumā var izmantot datus par līdzīgām vielām un maisījumiem, ja ir identificēta šajā ziņā būtiska līdzīga viela vai maisījums. Gadījumos, kad specifiskus datus neizmanto vai kad tādu nav, to skaidri norāda.

11.1.10.   Maisījumi

Ja nav testēta visa maisījuma ietekme uz veselību, tad norāda būtisko informāciju par attiecīgajām 3. iedaļā minētajām vielām.

11.1.11.   Informācija par maisījumu un informācija par vielu

11.1.11.1.

Maisījuma sastāvā esošās vielas var ķermenī savstarpēji mijiedarboties, kā rezultātā iespējams atšķirīgs absorbcijas, metabolisma un ekskrēcijas ātrums. Iznākumā toksiskās iedarbības var mainīties un maisījuma vispārējā toksicitāte var atšķirties no tās, kas piemīt maisījuma sastāvā esošajām vielām. To ņem vērā, sniedzot toksikoloģisko informāciju šajā drošības datu lapas apakšiedaļā.

11.1.11.2.

Jāizvērtē, vai katras vielas koncentrācija ir pietiekama, lai palielinātu maisījuma vispārējo ietekmi uz veselību. Informāciju par toksisko ietekmi norāda katrai vielai, izņemot šādus gadījumus:

a)

ja informācija atkārtojas, to iekļauj tikai vienu reizi visam maisījumam, piemēram, kad no divām vielām abas izraisa vemšanu un caureju;

b)

ja pastāv ļoti maza iespējamība, kā esošās koncentrācijas varētu radīt šādu ietekmi, piemēram, kad mērenu kairinātāju atšķaida nekairinošā šķīdumā zem konkrētas koncentrācijas līmeņa;

c)

gadījumos, kad nav pieejama informācija par vielu mijiedarbību maisījumā, neizdara pieņēmumus, bet tā vietā atsevišķi norāda katras vielas ietekmi uz veselību.

11.2.   Informācija par citiem apdraudējumiem

11.2.1.   Endokrīni disruptīvās īpašības

Attiecībā uz vielām, kas 2.3. apakšiedaļā identificētas kā tādas, kam piemīt endokrīni disruptīvas īpašības, norāda informāciju par endokrīni disruptīvo īpašību izraisīto nelabvēlīgo ietekmi uz veselību, ja šāda informācija ir pieejama. Informācija sastāv no īsiem tās informācijas kopsavilkumiem, kuras pamatā ir attiecīgajās Regulās ((EK) Nr. 1907/2006, (ES) 2017/2100 un (ES) 2018/605) noteikto novērtēšanas kritēriju piemērošana un kura ir būtiska, lai novērtētu, kā endokrīni disruptīvās īpašības ietekmē cilvēka veselību.

11.2.2.   Cita informācija

Norāda arī citu būtisku informāciju par nevēlamu ietekmi uz veselību, pat ja tā nav prasīta klasificēšanas kritērijos.

12.    12. IEDAĻA. Ekoloģiskā informācija

Šajā drošības datu lapas iedaļā sniedz informāciju, kas ļauj izvērtēt vielas vai maisījuma ietekmi uz vidi gadījumos, kad tā nonākusi vidē. Drošības datu lapas 12.1. līdz 12.7. apakšiedaļā sniegts īss datu kopsavilkums (tostarp, ja ir pieejami – attiecīgie testēšanas dati) un skaidri norādītas sugas, nesējvides, vienības, testēšanas ilgums un testēšanas nosacījumi. Šāda informācija var palīdzēt tikt galā ar vielu un maisījumu izlīšanu un izvērtēt atkritumu apstrādes paņēmienus, kontroli pār vielu un maisījumu nonākšanu vidē, pasākumus nejaušas noplūdes gadījumā un transportu. Ja izteikts apgalvojums, ka uz vielu vai maisījumu konkrētā īpašība neattiecas (jo pieejamie dati liecina, ka viela vai maisījums neatbilst klasifikācijas kritērijiem), vai ja informācija par konkrēto īpašību nav pieejama, min iemeslus. Turklāt, ja viela vai maisījums nav klasificēts citu iemeslu dēļ (piemēram, iemesls ir datu trūkums, tehniska nespēja datus iegūt vai nepārliecinoši dati), tas būtu skaidri jānorāda drošības datu lapā.

Dažas īpašības ir specifiskas konkrētām vielām, proti, bioakumulācija, noturība un noārdāmība, un šādu informāciju pēc iespējas norāda katrai attiecīgajai maisījuma sastāvā esošajai vielai (t. i., tās, ko prasa iekļaut drošības datu lapas 3. iedaļā un ir bīstamas videi, vai PBT vai vPvB vielas). Tāpat norāda informāciju par bīstamiem pārveidošanas produktiem, kas rodas, vielām un maisījumiem noārdoties.

Informācija šajā iedaļā atbilst reģistrācijai iesniegtajai un/vai ķīmiskās drošības ziņojumā (ja tāds vajadzīgs) ietvertajai informācijai, kā arī vielas vai maisījuma klasifikācijai.

Ja pieejami uzticami un šajā ziņā būtiski eksperimentālie dati, tos norāda un tie svarīgāki par informāciju, kas iegūta, izmantojot modeļus.

12.1.   Toksicitāte

Ja tā ir pieejama, tad norāda informāciju par toksicitāti, izmantojot ūdens un/vai sauszemes organismu testēšanā gūtus datus. Šajā punktā iekļauj attiecīgos pieejamos datus par akūto un hronisko toksicitāti ūdens vidē zivīm, vēžveidīgajiem, aļģēm un citiem ūdensaugiem. Turklāt sniedz pieejamos datus par toksicitāti augsnes mikroorganismiem un makroorganismiem, kā arī citiem videi svarīgiem organismiem, piemēram, putniem, bitēm un augiem. Ja viela vai maisījums inhibē mikroorganismu aktivitāti, min iespējamo ietekmi uz notekūdeņu attīrīšanas staciju darbību.

Ja eksperimentālie dati nav pieejami, piegādātājs apsver, vai iespējams sniegt uzticamu un būtisku informāciju, kas iegūta no modeļiem.

Par vielām, kas jāreģistrē, dod tās informācijas kopsavilkumu, kuras pamatā ir šīs regulas VII līdz XI pielikuma piemērošana.

12.2.   Noturība un noārdāmība

Noārdāmība ir vielas vai attiecīgo maisījuma sastāvā esošo vielu noārdīšanās potenciāls vidē – bionoārdīšanās procesos vai citādi, piemēram, oksidējoties vai hidrolizējoties. Noturība nozīmē, ka XIII pielikuma 1.1.1. un 1.2.1. iedaļā aprakstītajās situācijās nav novērojama noārdīšanās. Ja tie ir pieejami, tad norāda testēšanas rezultātus, kas ir būtiski noturības un noārdāmības novērtēšanai. Ja minēti pusnoārdīšanās periodi, jānorāda, vai šie pusnoārdīšanās periodi attiecas uz mineralizāciju vai primāro noārdīšanos. Norāda arī vielas vai kādu maisījuma sastāvā esošo vielu noārdīšanās potenciālu notekūdeņu attīrīšanas stacijās.

Ja eksperimentālie dati nav pieejami, piegādātājs apsver, vai iespējams sniegt uzticamu un būtisku informāciju, kas iegūta no modeļiem.

Ja šāda informācija ir pieejama un ja ir lietderīgi, to sniedz par katru šā maisījuma sastāvā esošo atsevišķo vielu, kas jāiekļauj drošības datu lapas 3. iedaļā.

12.3.   Bioakumulācijas potenciāls

Bioakumulācijas potenciāls ir vielas vai konkrētu maisījuma sastāvā esošu vielu potenciāls akumulēties dzīvos organismos un pēc tam virzīties nonākt pārtikas apritē. Norāda testēšanas rezultātus, kas ir būtiski bioakumulācijas potenciāla novērtēšanai. Tostarp norāda oktanola-ūdens sadalījuma koeficientu (Kow) un biokoncentrācijas faktoru (BCF) vai citus ar bioakumulāciju saistītus būtiskus parametrus, ja tie pieejami.

Ja eksperimentālie dati nav pieejami, apsver, vai iespējams sniegt modeļu prognozes.

Ja šāda informācija ir pieejama un ja ir lietderīgi, to sniedz par katru šā maisījuma sastāvā esošo atsevišķo vielu, kas jāiekļauj drošības datu lapas 3. iedaļā.

12.4.   Mobilitāte augsnē

Mobilitāte augsnē ir vielas vai maisījuma komponentu potenciāls noplūdes gadījumā dabas spēku ietekmē nokļūt pazemes ūdeņos vai tālu no noplūdes vietas. Ja ir pieejama informācija, tad norāda potenciālu attiecībā uz mobilitāti augsnē. Informāciju par mobilitāti augsnē nosaka pēc attiecīgajiem mobilitātes datiem, pie kuriem pieder, piemēram, adsorbcijas izpēte vai infiltrēšanās pētījumi, zināma vai iepriekš noteikta izplatība vides sektoros vai virsmas spraigums. Piemēram, pēc Kow var prognozēt augsnes adsorbcijas koeficienta (Koc) vērtības. Infiltrēšanos un mobilitāti var prognozēt pēc modeļiem.

Ja šāda informācija ir pieejama un ja ir lietderīgi, to sniedz par katru šā maisījuma sastāvā esošo atsevišķo vielu, kas jāiekļauj drošības datu lapas 3. iedaļā.

12.5.   PBT un vPvB ekspertīzes rezultāti

Ja vajadzīgs ķīmiskās drošības ziņojums, sniedz PBT un vPvB ekspertīzes rezultātus, kā norādīts ķīmiskās drošības ziņojumā.

12.6.   Endokrīni disruptīvās īpašības

Attiecībā uz vielām, kas 2.3. apakšiedaļā identificētas kā tādas, kam piemīt endokrīni disruptīvas īpašības, norāda informāciju par endokrīni disruptīvo īpašību izraisīto nelabvēlīgo ietekmi uz vidi, ja šāda informācija ir pieejama. Informācija sastāv no īsiem tās informācijas kopsavilkumiem, kuras pamatā ir attiecīgajās Regulās ((EK) Nr. 1907/2006, (ES) 2017/2100 un (ES) 2018/605) noteikto novērtēšanas kritēriju piemērošana un kura ir būtiska, lai novērtētu, kā endokrīni disruptīvās īpašības ietekmē vidi.

12.7.   Citas nelabvēlīgas ietekmes

Ja tā pieejama, iekļauj informāciju par citām nelabvēlīgām ietekmēm uz vidi, piemēram, aprite vidē (ekspozīcija), ozona fotoķīmiskas veidošanās potenciāls, ozona noārdīšanas potenciāls vai globālās sasilšanas potenciāls.

13.    13. IEDAĻA. Apsaimniekošanas apsvērumi

Šajā drošības datu lapas iedaļā sniedz informāciju par pienācīgu vielas vai maisījuma un/vai tā tvertnes atkritumu apsaimniekošanu, kas dalībvalstij, kurā drošības datu lapu iesniedz, palīdzētu noteikt drošas un videi labvēlīgākas atkritumu apsaimniekošanas iespējas atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2008/98/EK (8) prasībām. Informācija, kas būtiska to personu drošībai, kuras nodarbojas ar atkritumu apsaimniekošanu, papildina 8. iedaļā sniegto informāciju.

Ja vajadzīgs ķīmiskās drošības ziņojums un gadījumos, kad veikta atkritumu stadijas analīze, informācija par atkritumu apsaimniekošanas pasākumiem atbilst ķīmiskās drošības ziņojumā identificētajiem lietošanas veidiem un ekspozīcijas scenārijiem ķīmiskās drošības ziņojumā, kas iekļauts drošības datu lapas pielikumā.

13.1.   Atkritumu apstrādes metodes

Šajā drošības datu lapas apakšiedaļā:

a)

norāda atkritumu apstrādes tvertnes un metodes, toskait gan vielām vai maisījumiem, gan kontaminētajam iepakojumam piemērotas atkritumu apstrādes metodes (piemēram, sadedzināšana, reciklēšana, apglabāšana poligonā);

b)

norāda fizikālās/ķīmiskās īpašības, kuras var ietekmēt atkritumu apstrādes iespējas;

c)

norāda, ka nav ieteicams vielu vai maisījumu novadīt kanalizācijā;

d)

vajadzības gadījumā norāda īpašus piesardzības pasākumus, kas jāievēro, izvēloties jebkuru ieteikto atkritumu apstrādes iespēju.

Atsaucas uz visiem atbilstošajiem Savienības noteikumiem par atkritumiem, vai, ja tādu nav, norāda visus attiecīgos valsts vai reģionālos spēkā esošos noteikumus.

14.    14. IEDAĻA. Informācija par transportēšanu

Šajā drošības datu lapas iedaļā norāda pamata klasificēšanas informāciju attiecībā uz 1. iedaļā minēto vielu vai maisījumu transportēšanu/sūtīšanu ar autotransportu, pa dzelzceļu, jūru, iekšējiem ūdensceļiem vai pa gaisu. Norāda arī, ja šāda informācija nav pieejama vai nav būtiska.

Vajadzības gadījumā šajā iedaļā sniedz informāciju par transporta klasifikāciju atbilstīgi katram no tālāk minētajiem starptautiskajiem nolīgumiem, ar kuriem tiek transponēti ANO paraugnoteikumi attiecībā uz konkrētiem transporta veidiem: Nolīgums par bīstamo kravu starptautiskajiem pārvadājumiem ar autotransportu (ADR), Noteikumi par bīstamo kravu starptautiskajiem dzelzceļa pārvadājumiem (RID) un Eiropas valstu nolīgums par bīstamo kravu starptautiskajiem pārvadājumiem pa iekšzemes ūdensceļiem (ADN) (visi īstenoti ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2008/68/EK (9)), kā arī Starptautiskais jūras bīstamo kravu (IMDG) kodekss (10) attiecībā uz iepakotu kravu pārvadāšanu un attiecīgie SJO kodeksi par beztaras kravu pārvadāšanu pa jūru (11), un Tehniskās instrukcijas bīstamo kravu drošiem pārvadājumiem pa gaisu (ICAO TI(12).

14.1.   ANO numurs vai ID numurs

Norāda ANO numuru vai ID numuru (t. i., vielas, maisījuma vai priekšmeta četrciparu identifikācijas numuru, kura priekšā atrodas burti “UN” vai “ID”) no ANO paraugnoteikumiem, IMDG, ADR, RID, ADN vai ICAO TI.

14.2.   ANO oficiālais kravas nosaukums

Norāda oficiālo kravas nosaukumu, kāds tas norādīts ANO paraugnoteikumu 3.2. nodaļas (bīstamo preču saraksts) A tabulas 2. ailē, ADR, RID un ADN 3.2. nodaļas A un C tabulā; attiecīgā gadījumā norāda tehnisko nosaukumu iekavās, ja vien tas nav izmantots 1.1. apakšiedaļā kā produkta identifikators. Ja ANO numurs un ANO oficiālais kravas nosaukums nemainās atkarībā no izmantotā transporta veida, šī informācija nav jāatkārto. Attiecībā uz jūras transportu papildus ANO oficiālajam kravas nosaukumam vajadzības gadījumā norāda to pārvadājamo preču tehnisko nosaukumu, uz ko attiecas IMDG kodekss.

14.3.   Transportēšanas bīstamības klase(-es)

Norāda transportēšanas bīstamības klases (un papildriskus), kas vielām vai maisījumiem piešķirtas, pamatojoties uz to dominējošo bīstamību saskaņā ar ANO paraugnoteikumiem. Attiecībā uz iekšzemes transportu norāda transportēšanas bīstamības klases (un papildriskus), kas vielām vai maisījumiem piešķirtas, pamatojoties uz to dominējošo bīstamību saskaņā ar ADR, RID un ADN.

14.4.   Iepakojuma grupa

Attiecīgā gadījumā norāda iepakojuma grupas numuru no ANO paraugnoteikumiem, ADR, RID un ADN. Iepakojuma grupas numuru piešķir konkrētām vielām atbilstoši to bīstamības pakāpei.

14.5.   Vides apdraudējumi

Norāda, vai viela vai maisījums ir videi bīstams atbilstoši ANO paraugnoteikumu kritērijiem (kā atspoguļots ADR, RID un AND) un vai tas ir jūras piesārņotājs atbilstoši IMDG kodeksam un norādījumiem “Ārkārtas reaģēšanas procedūras uz kuģiem, kas pārvadā bīstamas kravas”. Ja atļauti vai paredzēti vielas vai maisījuma pārvadājumi pa iekšzemes ūdensceļiem tankkuģos, norāda, vai viela vai maisījums tankkuģos ir videi bīstama tikai saskaņā ar ADN.

14.6.   Īpaši piesardzības pasākumi lietotājiem

Attiecībā uz visiem transporta veidiem norāda jebkādus īpašus piesardzības pasākumus, kurus lietotājam vajadzētu veikt vai kuri noteikti jāveic, vai kuri jāzina attiecībā uz transportēšanu un pārvietošanu gan savās telpās (teritorijā), gan ārpus tām.

14.7.   Beztaras kravu jūras pārvadājumi saskaņā ar SJO instrumentiem

Šo apakšiedaļu piemēro tikai tad, kad paredzēts pārvadāt beztaras kravu atbilstoši šādiem SJO dokumentiem: SOLAS  (13) VI vai VII nodaļa, MARPOL II vai V pielikums, IBC kodekss (14), IMSBC kodekss (15), IGC kodekss (16) vai tā iepriekšējās versijas, proti, EGC kodekss (17) vai GC kodekss (18)).

Attiecībā uz lejamkravām produkta nosaukumu (ja tas atšķiras no 1.1. apakšiedaļā dotā nosaukuma) norāda, kā prasīts nosūtīšanas dokumentā un saskaņā ar IBC kodeksa 17. vai 18. nodaļā iekļautajiem produktu nosaukumu sarakstiem vai SJO Jūras vides komisijas (MEPC) 2/apkārtraksta jaunāko izdevumu (19). Norāda prasīto kuģa tipu un piesārņojuma kategoriju, kā arī SJO bīstamības klasi saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2002/59/EK (20) I pielikuma 3. punkta B daļas a) punktu.

Attiecībām uz beramkravām norāda beramkravas oficiālo nosaukumu. Norāda, vai krava ir uzskatāma par kaitīgu jūras videi (HME) saskaņā ar MARPOL V pielikumu, vai tā sastāv no materiāliem, kas ir bīstami tikai bez taras (MHB(21) saskaņā ar IMSBC kodeksu, un pie kādas kravas grupas tā pieder saskaņā ar IMSBC kodeksu.

Attiecībā uz sašķidrinātas gāzes lejamkravām norāda produkta nosaukumu un kuģa tipu, kas prasīts IGC kodeksā vai tā iepriekšējās versijās, proti, EGC kodeksā vai GC kodeksā.

15.    15. IEDAĻA. Informācija par regulējumu

Šajā drošības datu lapas iedaļā sniedz pārējo informāciju par vielas vai maisījuma regulējumu, kas jau nav iekļauta drošības datu lapā (piemēram, vai uz vielu vai maisījumu attiecas Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 16. septembra Regula (EK) Nr. 1005/2009 par ozona slāni noārdošām vielām (22), Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa Regula (EK) Nr. 850/2004 par noturīgiem organiskajiem piesārņotājiem, ar ko groza Direktīvu 79/117/EEK (23), vai Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 4. jūlija Regula (EK) Nr. 649/2012 par bīstamo ķīmisko vielu eksportu un importu (24)).

15.1.   Drošības, veselības un vides jomas noteikumi/normatīvie akti, kas īpaši attiecas uz vielām un maisījumiem

Norāda attiecīgo informāciju par Savienības drošības, veselības un vides jomas noteikumiem (piemēram, Seveso kategoriju/Padomes Direktīvas 96/82/EK (25) I pielikumā minētās vielas) vai par vielas vai maisījuma (tostarp maisījuma sastāvā esošo vielu) regulatīvo statusu valstī, tostarp par to, kā saņēmējam jārīkojas saskaņā ar minētajiem noteikumiem. Pēc iespējas min tās dalībvalsts tiesību aktus, kura šos noteikumus īsteno, un visus citus saistītos valstu pasākumus.

Ja uz vielu vai maisījumu, par ko izdota drošības datu lapa, attiecas īpaši Savienības noteikumi saistībā ar cilvēka veselības vai vides aizsardzību (piemēram, saskaņā ar VII sadaļu piešķirtas atļaujas vai saskaņā ar VIII sadaļu noteikti ierobežojumi), šādus noteikumus norāda. Ja saskaņā ar VII sadaļu piešķirtā atļauja vielas vai maisījuma pakārtotajiem lietotājiem uzliek nosacījumus vai monitoringa pienākumus, to norāda.

15.2.   Ķīmiskās drošības novērtējums

Šajā drošības datu lapas apakšiedaļā norāda, vai piegādātājs ir veicis vielas vai maisījuma ķīmiskās drošības novērtējumu.

16.    16. IEDAĻA. Cita informācija

Šajā drošības datu lapas iedaļā norāda citu informāciju, kas nav sniegta 1. līdz 15. iedaļā, ieskaitot informāciju par drošības datu lapas labošanu:

a)

gadījumā, ja drošības datu lapa ir labota, skaidri norāda, kur drošības datu lapas iepriekšējā variantā izdarītas izmaiņas, ja vien tas nav norādīts citur drošības datu lapā, un, ja iespējams, sniedz izmaiņu skaidrojumu. Vielas vai maisījuma piegādātājam jāspēj sniegt izmaiņu skaidrojums pēc pieprasījuma;

b)

drošības datu lapā izmantoto saīsinājumu un akronīmu atšifrējums vai paskaidrojums;

c)

būtiskākās bibliogrāfiskās atsauces un datu avoti;

d)

par maisījumiem norāda, kura no Regulas (EK) Nr. 1272/2008 9. pantā minētajām informācijas novērtēšanas metodēm izmantota klasificēšanai;

e)

attiecīgo bīstamības apzīmējumu un/vai piesardzības paziņojumu saraksts. Izraksta visu to paziņojumu pilnu tekstu, kas nav izrakstīts pilnībā 2. līdz 15. iedaļā;

f)

ieteikumi par visām apmācībām, kas paredzētas darbiniekiem, lai nodrošinātu cilvēka veselības un vides aizsardzību.

B DAĻA

Drošības datu lapā iekļauj šādas 16 pozīcijas saskaņā ar 31. panta 6. punktu un papildus arī apakšpozīcijas, izņemot 3. iedaļā minētās, iekļaujot pēc vajadzības tikai 3.1. vai 3.2. apakšiedaļu.

1. IEDAĻA: Vielas/maisījuma un uzņēmējsabiedrības/uzņēmuma identificēšana

1.1.

Produkta identifikators

1.2.

Vielas vai maisījuma būtiskie identificētie lietošanas veidi un neieteicamie lietošanas veidi

1.3.

Informācija par drošības datu lapas piegādātāju

1.4.

Tālruņa numurs, kur zvanīt ārkārtas situācijās

2. IEDAĻA: Bīstamības apzināšana

2.1.

Vielas vai maisījuma klasifikācija

2.2.

Marķējuma elementi

2.3.

Citi apdraudējumi

3. IEDAĻA: Sastāvs/informācija par sastāvdaļām

3.1.

Vielas

3.2.

Maisījumi

4. IEDAĻA: Pirmās palīdzības pasākumi

4.1.

Pirmās palīdzības pasākumu apraksts

4.2.

Svarīgākie simptomi un ietekme – akūti un aizkavēti

4.3.

Norāde par nepieciešamo neatliekamo medicīnisko palīdzību un īpašu aprūpi

5. IEDAĻA: Ugunsdzēsības pasākumi

5.1.

Ugunsdzēsības līdzekļi

5.2.

Īpaša vielas vai maisījuma izraisīta bīstamība

5.3.

Ieteikumi ugunsdzēsējiem

6. IEDAĻA: Pasākumi nejaušas noplūdes gadījumos

6.1.

Individuālās drošības pasākumi, aizsardzības līdzekļi un procedūras ārkārtas situācijām

6.2.

Vides drošības pasākumi

6.3.

Lokalizācijas (ierobežošanas) un savākšanas paņēmieni un materiāli

6.4.

Atsauce uz citām iedaļām

7. IEDAĻA: Apiešanās un glabāšana

7.1.

Droša apiešanās un tai vajadzīgie piesardzības pasākumi

7.2.

Drošas glabāšanas apstākļi, tostarp visu veidu nesaderība

7.3.

Konkrēts(-i) galalietošanas veids(-i)

8. IEDAĻA: Ekspozīcijas kontrole/individuālā aizsardzība

8.1.

Kontroles parametri

8.2.

Ekspozīcijas kontrole

9. IEDAĻA: Fizikālās un ķīmiskās īpašības

9.1.

Informācija par fizikālajām un ķīmiskajām pamatīpašībām

9.2.

Cita informācija

10. IEDAĻA: Stabilitāte un reaģētspēja

10.1.

Reaģētspēja

10.2.

Ķīmiskā stabilitāte

10.3.

Bīstamu reakciju iespējamība

10.4.

Nepieļaujami apstākļi

10.5.

Nesaderīgi materiāli

10.6.

Bīstami sadalīšanās produkti

11. IEDAĻA: Toksikoloģiskā informācija

11.1.

Informācija par Regulā (EK) Nr. 1272/2008 definētajām bīstamības klasēm

11.2.

Informācija par citiem apdraudējumiem

12. IEDAĻA: Ekoloģiskā informācija

12.1.

Toksicitāte

12.2.

Noturība un noārdāmība

12.3.

Bioakumulācijas potenciāls

12.4.

Mobilitāte augsnē

12.5.

PBT un vPvB ekspertīzes rezultāti

12.6.

Endokrīni disruptīvās īpašības

12.7.

Citas nelabvēlīgas ietekmes

13. IEDAĻA: Apsaimniekošanas apsvērumi

13.1.

Atkritumu apstrādes metodes

14. IEDAĻA: Informācija par transportēšanu

14.1.

ANO numurs vai ID numurs

14.2.

ANO oficiālais kravas nosaukums

14.3.

Transportēšanas bīstamības klase(-es)

14.4.

Iepakojuma grupa

14.5.

Vides apdraudējumi

14.6.

Īpaši piesardzības pasākumi lietotājiem

14.7.

Beztaras kravu jūras pārvadājumi saskaņā ar SJO instrumentiem

15. IEDAĻA: Informācija par regulējumu

15.1.

Drošības, veselības un vides jomas noteikumi/normatīvie akti, kas īpaši attiecas uz vielu un maisījumu

15.2.

Ķīmiskās drošības novērtējums

16. IEDAĻA: Cita informācija


(1)   MARPOL – Konsolidētais izdevums 2006., London, SJO 2007., ISBN 978-92-801-4216-7.

(2)  Padomes Direktīva 80/181/EEK (1979. gada 20. decembris) par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz mērvienībām un par Direktīvas 71/354/EEK atcelšanu (OV L 39, 15.2.1980., 40. lpp.).

(3)  Komisijas Deleģētā regula (ES) 2017/2100 (2017. gada 4. septembris), ar ko saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 528/2012 nosaka zinātniskus kritērijus endokrīni disruptīvu īpašību noteikšanai (OV L 301, 17.11.2017., 1. lpp.).

(4)  Komisijas Regula (ES) 2018/605 (2018. gada 19. aprīlis), ar ko groza Regulas (EK) Nr. 1107/2009 II pielikumu, aprakstot zinātniskus kritērijus endokrīni disruptīvu īpašību noteikšanai (OV L 101, 20.4.2018., 33. lpp.).

(5)  Komisijas Lēmums 2014/113/ES (2014. gada 3. marts), ar ko izveido Zinātnisko komiteju jautājumos par ķīmisku vielu iedarbības robežlielumiem darbavietā un atceļ Lēmumu 95/320/EK (OV L 62, 4.3.2014., 18. lpp.).

(6)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2016/425 (2016. gada 9. marts) par individuālajiem aizsardzības līdzekļiem un ar ko atceļ Padomes Direktīvu 89/686/EEK (OV L 81, 31.3.2016., 51. lpp.).

(7)   Piezīme: termins “sprādzienbīstamības robeža” ir sinonīms terminam “uzliesmošanas robeža”, ko izmanto ārpus Savienības.

(8)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2008/98/EK (2008. gada 19. novembris) par atkritumiem un par dažu direktīvu atcelšanu (OV L 312, 22.11.2008., 3. lpp.).

(9)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 24. septembra Direktīva 2008/68/EK par bīstamo kravu iekšzemes pārvadājumiem (OV L 260, 30.9.2008., 13. lpp.).

(10)   IMDG kodeksa ievērošana ir obligāta, pa jūru pārvadājot iepakotas bīstamas kravas, kā to paredz SOLAS konvencijas VII nodaļas 3. noteikums un MARPOL konvencijas III pielikums par iepakotu kaitīgu vielu pārvadāšanu pa jūru.

(11)  SJO ir izstrādājusi dažādus juridiskos instrumentus saistībā ar bīstamām un piesārņojošām kravām, kur pastāv nošķīrums pēc preču pārvadāšanas veida (iepakotas vai neiepakotas) un pēc kravas veida (cietas vielas, šķidrumi un sašķidrinātas gāzes). Noteikumus par bīstamu kravu pārvadājumiem un šādas kravas pārvadājošiem kuģiem paredz Starptautiskā konvencija par cilvēku dzīvības aizsardzību uz jūras (SOLAS, 1974, ar grozījumiem) un Starptautiskā konvencija par piesārņojuma novēršanu no kuģiem (MARPOL, 73/78, ar grozījumiem). Šīs konvencijas papildina šādi kodeksi: IMDG, IMSBC, IBC un IGC.

(12)   IATA, 2007.–2008. gada izdevums.

(13)   “ SOLAS ” ir grozītā 1974. gada Starptautiskā konvencija par cilvēku dzīvības aizsardzību uz jūras.

(14)   “ IBC kodekss” ir grozītais SJO Starptautiskais kodekss par kuģu konstrukciju un aprīkojumu, kuri pārvadā bīstamās ķīmiskās vielas kā lejamkravas.

(15)   “ IMSBC kodekss” ir grozītais Starptautiskais jūras beramkravu kodekss.

(16)   “ IGC kodekss” ir Starptautiskais kodekss par kuģu konstrukciju un aprīkojumu, kuri pārvadā sašķidrinātas gāzes kā lejamkravas, tostarp piemērojamie grozījumi, saskaņā ar kuriem kuģis ir sertificēts.

(17)   “ EGC ” kodekss ir Kodekss par esošiem kuģiem, kuri pārvadā sašķidrinātas gāzes kā lejamkravas.

(18)   “ GC kodekss” ir grozītais SJO Starptautiskais kodekss par kuģu konstrukciju un aprīkojumu, kuri pārvadā bīstamās sašķidrinātas gāzes kā lejamkravas (Gāzu pārvadāšanas kodekss).

(19)   MEPC.2/apkārtraksts, Šķidru vielu pagaidu klasificēšana, 19. pārstrādātais izdevums, spēkā no 2013. gada 17. decembra.

(20)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2002/59/EK (2002. gada 27. jūnijs), ar ko izveido Kopienas kuģu satiksmes uzraudzības un informācijas sistēmu un atceļ Padomes Direktīvu 93/75/EEK (OV L 208, 5.8.2002., 10. lpp.).

(21)  Materiāli, kas ir bīstami tikai bez taras (MHB) ir materiāli, kuri var radīt ķīmisku bīstamību, ja tos pārvadā bez taras; pie tiem nepieder materiāli, kas klasificēti kā bīstama krava saskaņā ar IMDG kodeksu.

(22)   OV L 286, 31.10.2009., 1. lpp.

(23)   OV L 158, 30.4.2004., 7. lpp.

(24)   OV L 201, 27.7.2012., 60. lpp.

(25)   OV L 10, 14.1.1997., 13. lpp.


Top