(1)

Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotā Karaliste ("Apvienotā Karaliste") 2017. gada 29. martā, ievērojot Līguma par Eiropas Savienību (LES) 50. pantu, paziņoja Eiropadomei par savu nodomu izstāties no Savienības un no Eiropas Atomenerģijas kopienas.

(2)

Padome 2020. gada 30. janvārī pieņēma Lēmumu (ES) 2020/135 par to, lai noslēgtu Līgumu par Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes izstāšanos no Eiropas Savienības un Eiropas Atomenerģijas kopienas (1) ("Izstāšanās līgums"). Izstāšanās līgums stājās spēkā 2020. gada 1. februārī.

(3)

Padome 2020. gada 25. februārī pieņēma Lēmumu (ES, Euratom) 2020/266 (2), ar ko pilnvaroja Komisiju sākt sarunas ar Apvienoto Karalisti par jaunu partnerības nolīgumu. Minētās sarunas tika risinātas, ņemot vērā 2020. gada 25. februāra sarunu norādes.

(4)

Sarunu rezultāts ir Tirdzniecības un sadarbības nolīgums starp Eiropas Savienību un Eiropas Atomenerģijas kopienu, no vienas puses, un Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienoto Karalisti, no otras puses ("Tirdzniecības un sadarbības nolīgums"), Nolīgums starp Eiropas Savienību un Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienoto Karalisti par drošības procedūrām klasificētas informācijas apmaiņai un aizsardzībai ("Informācijas drošības nolīgums") un Nolīgums starp Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes valdību un Eiropas Atomenerģijas kopienu par sadarbību drošā kodolenerģijas izmantošanā miermīlīgiem mērķiem ("Kodolenerģijas nolīgums").

(5)

Ar Tirdzniecības un sadarbības nolīgumu tiek izveidots pamats plašām attiecībām starp Savienību un Apvienoto Karalisti, kuras aptver savstarpējas tiesības un pienākumus, kopīgu rīcību un īpašas procedūras. Informācijas drošības nolīgums ir nolīgums, kas papildina Tirdzniecības un sadarbības nolīgumu un ir ar to nesaraujami saistīts, jo īpaši attiecībā uz piemērošanas sākuma un izbeigšanas datumiem. Tādēļ lēmums par Tirdzniecības un sadarbības nolīguma un Informācijas drošības nolīguma ("Nolīgumi") parakstīšanu būtu jābalsta uz tāda juridiskā pamata, kurš paredz izveidot asociāciju, kas ļauj Savienībai uzņemties saistības visās jomās, uz kurām attiecas Līgumi.

(6)

Ņemot vērā to, ka Tirdzniecības un sadarbības nolīgums ir ārkārtējs un unikāls un ir visaptverošs nolīgums ar valsti, kas ir izstājusies no Savienības, Padome ar šo nolemj, ka Savienība izmanto iespēju īstenot savu ārējo kompetenci attiecībā uz Apvienoto Karalisti.

(7)

Ir lietderīgi noteikt kārtību, kādā Savienība tiek pārstāvēta Partnerības padomē un komitejās, kas izveidotas ar Tirdzniecības un sadarbības nolīgumu. Komisijai, kā paredzēts LES 17. panta 1. punktā, ir jāpārstāv Savienība un jāpauž Savienības nostājas, kuras saskaņā ar Līgumiem ir noteikusi Padome. Padomei ir jāveic savas politikas veidošanas un koordinēšanas funkcijas, kā paredzēts LES 16. panta 1. punktā, nosakot nostājas, kuras Savienības vārdā jāieņem Partnerības padomē un komitejās, kas izveidotas ar Tirdzniecības un sadarbības nolīgumu. Turklāt gadījumos, kad Partnerības padome vai komitejas, kas izveidotas ar Tirdzniecības un sadarbības nolīgumu, tiek aicinātas pieņemt aktus ar juridiskām sekām, nostājas, kas Savienības vārdā ir jāieņem minētajās struktūrās, ir jānosaka saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 218. panta 9. punktā izklāstīto procedūru.

(8)

Katrai dalībvalstij vajadzētu būt atļautam nosūtīt vienu pārstāvi, kas Savienības delegācijas sastāvā pavada Komisijas pārstāvi Partnerības padomes sanāksmēs un citu to kopīgo struktūru sanāksmēs, kuras ir izveidotas saskaņā ar Tirdzniecības un sadarbības nolīgumu.

(9)

Lai Savienībai dotu iespēju ātri un efektīvi rīkoties savu interešu aizsardzībai saskaņā ar Tirdzniecības un sadarbības nolīgumu un līdz brīdim, kad būs pieņemts un Savienībā stājies spēkā konkrēts leģislatīvs akts, kas reglamentē koriģējošu pasākumu pieņemšanu saskaņā ar Tirdzniecības un sadarbības nolīgumu, Komisija būtu jāpilnvaro veikt koriģējošus pasākumus, piemēram, Tirdzniecības un sadarbības nolīgumā vai jebkādā papildinošā nolīgumā noteikto saistību izpildes apturēšanu, gadījumos, kad tiek pārkāpti konkrēti Tirdzniecības un sadarbības nolīguma noteikumi vai kad netiek izpildīti konkrēti nosacījumi, jo īpaši attiecībā uz preču tirdzniecību, vienlīdzīgiem konkurences apstākļiem, autotransportu, gaisa transportu, zivsaimniecību un Savienības programmām, kā norādīts Tirdzniecības un sadarbības nolīgumā, kā arī veikt koriģējošus pasākumus, līdzsvara atjaunošanai paredzētus pasākumus un pretpasākumus. Komisijai būtu pilnībā un laikus jāinformē Padome par tās nodomu pieņemt šādus pasākumus, lai Padomē varētu notikt jēgpilna viedokļu apmaiņa. Komisijai būtu maksimāli jāņem vērā paustie viedokļi. Viena vai vairākas dalībvalstis var lūgt Komisiju pieņemt šādus pasākumus. Ja Komisija neatbild pozitīvi uz šādu lūgumu, tai būtu laikus jāinformē Padome par tās iemesliem.

(10)

Lai Savienībai dotu iespēju laikus reaģēt gadījumos, kad vairs netiek ievēroti attiecīgie nosacījumi, būtu jāpiešķir Komisijai pilnvaras pieņemt konkrētus lēmumus, ar ko atceļ priekšrocības, kas Apvienotajai Karalistei ir piešķirtas saskaņā ar pielikumu par bioloģiskajiem produktiem un pielikumu par zālēm. Komisijai būtu pilnībā un laikus jāinformē Padome par tās nodomu pieņemt šādus pasākumus, lai Padomē varētu notikt jēgpilna viedokļu apmaiņa. Komisijai būtu maksimāli jāņem vērā paustie viedokļi. Viena vai vairākas dalībvalstis var lūgt Komisiju pieņemt šādus pasākumus. Ja Komisija neatbild pozitīvi uz šādu lūgumu, tai būtu laikus jāinformē Padome par tās iemesliem.

(11)

Ikreiz, kad Savienībai ir jārīkojas, lai izpildītu Nolīgumus, šāda rīcība ir jāveic saskaņā ar Līgumiem, vienlaikus ievērojot katrai Savienības iestādei piešķirto pilnvaru robežas. Tādēļ Komisijai ir jāsniedz Apvienotajai Karalistei Nolīgumos prasītā informācija vai paziņojumi, izņemot, ja Nolīgumos ir norādītas citas konkrētas Savienības iestādes, struktūras, biroji un aģentūras, un jāapspriežas ar Apvienoto Karalisti konkrētos jautājumos. Komisijai ir arī jāpārstāv Savienība šķīrējtiesā, ja kāds strīds ir iesniegts izskatīšanai šķīrējtiesā saskaņā ar Tirdzniecības un sadarbības nolīgumu. Pildot LES 4. panta 3. punktā minēto lojālas sadarbības pienākumu, Komisijai iepriekš ir jākonsultējas ar Padomi, piemēram, iesniedzot tai galvenās informācijas apkopojumu par Savienības apsvērumiem, ko paredzēts iesniegt šķīrējtiesai, un maksimāli ņemot vērā Padomes sniegtos komentārus.

(12)

Tirdzniecības un sadarbības nolīgums neliedz dalībvalstīm iespēju saskaņā ar konkrētiem nosacījumiem noslēgt ar Apvienoto Karalisti divpusējus režīmus vai nolīgumus par konkrētiem jautājumiem, uz kuriem attiecas Tirdzniecības un sadarbības nolīgums, gaisa transporta, administratīvās sadarbības muitas un PVN jautājumos un sociālā nodrošinājuma jomā.

(13)

Tādēļ ir jāizveido regulējums, kas dalībvalstīm ir jāievēro, ja tās nolemj noslēgt divpusējus režīmus vai nolīgumus ar Apvienoto Karalisti gaisa transporta, administratīvās sadarbības muitas un PVN jautājumos un sociālā nodrošinājuma jomā, tostarp dalībvalstīm paredzētus nosacījumus un procedūru sarunu risināšanai par šādiem divpusējiem režīmiem vai nolīgumiem un to noslēgšanai, tā lai nodrošinātu, ka tie ir saderīgi ar Tirdzniecības un sadarbības nolīguma mērķi un ar Savienības tiesību aktiem un ka tajos tiek ņemtas vērā iekšējā tirgus un plašākas Savienības intereses. Turklāt dalībvalstīm, kas ir nodomājušas ar Apvienoto Karalisti risināt sarunas par divpusējiem nolīgumiem un tos noslēgt jomās, uz kurām neattiecas Tirdzniecības un sadarbības nolīgums, būtu, pilnībā ievērojot lojālas sadarbības principu, jāinformē Komisija par saviem nodomiem un par sarunu gaitu.

(14)

Jāatgādina, ka saskaņā ar Tirdzniecības un sadarbības nolīguma FINPROV.1. panta 3. punktu un atbilstoši Eiropadomes un Eiropas Komisijas deklarācijai par turpmāko nolīgumu teritoriālo piemērošanas jomu, kas iekļauta Eiropadomes 2018. gada 25. novembra sanāksmes protokolā, Tirdzniecības un sadarbības nolīgumu nepiemēro Gibraltāram un tas neietekmē minēto teritoriju. Kā paredzēts minētajā deklarācijā, "tas neizslēdz iespēju, ka starp Savienību un Apvienoto Karalisti pastāv atsevišķi nolīgumi attiecībā uz Gibraltāru" un, "neskarot Savienības kompetences un pilnībā respektējot tās dalībvalstu teritoriālo integritāti, kā to garantē Līguma par Eiropas Savienību 4. panta 2. punkts, minētajiem atsevišķajiem nolīgumiem būs vajadzīga Spānijas Karalistes iepriekšēja piekrišana".

(15)

Savienības kompetences īstenošana ar Tirdzniecības un sadarbības nolīguma starpniecību neskar attiecīgās Savienības un dalībvalstu kompetences attiecībā uz jebkādām notiekošām vai turpmākām sarunām par starptautiskiem nolīgumiem ar jebkādu trešo valsti vai uz šādu nolīgumu parakstīšanu vai noslēgšanu vai attiecībā uz jebkādām turpmākām sarunām par jebkādiem COMPROV.2. pantā [Papildinoši nolīgumi] minētiem Tirdzniecības un sadarbības nolīgumu papildinošiem nolīgumiem vai uz šādu nolīgumu parakstīšanu vai noslēgšanu.

(16)

Būdama valsts, kas ir izstājusies no Savienības, Apvienotā Karaliste attiecībā uz Savienību ir atšķirīgā un ārkārtas situācijā salīdzinājumā ar citām trešām valstīm, ar kurām Savienība ir risinājusi sarunas un noslēgusi nolīgumus. Saskaņā ar Izstāšanās līgumu pārejas periodā Savienības tiesību akti ir piemērojami Apvienotajai Karalistei un tās teritorijā, un minētā perioda beigās pamats sadarbībai ar Savienības dalībvalstīm līdz ar to ir ļoti augstā līmenī, jo īpaši iekšējā tirgus, kopējās zivsaimniecības politikas un brīvības, drošības un tiesiskuma jomās. Pārejas periods beigsies 2020. gada 31. decembrī – dienā, pēc kuras noteikumi par citiem Izstāšanās līgumā paredzētiem atdalīšanās jautājumiem reglamentēs šādas sadarbības gludu slēgšanu vairākās jomās. Ja Nolīgumi nestāsies spēkā no 2021. gada 1. janvāra, sadarbība starp Savienību un Apvienoto Karalisti samazināsies līdz tādai pakāpei, kas nav ne vēlama, ne arī atbilst Savienības interesēm, radot traucējumus Savienības un Apvienotās Karalistes attiecībās. Šādus traucējumus var ierobežot, Nolīgumus piemērojot provizoriski.

(17)

Tāpēc, ņemot vērā ārkārtas situāciju, kādā atrodas Apvienotā Karaliste attiecībā pret Savienību, situācijas steidzamību, pārejas periodam beidzoties 2020. gada 31. decembrī, kā arī nepieciešamību dot Eiropas Parlamentam un Padomei pietiekami daudz laika pienācīgi iepazīties ar paredzēto lēmumu par Nolīgumu noslēgšanu un ar Nolīgumu tekstiem, Nolīgumi būtu jāpiemēro provizoriskā kārtā, kamēr tiek pabeigtas procedūras, kas vajadzīgas, lai tie stātos spēkā.

(18)

Tā kā sarunas par Nolīgumiem tika pabeigtas ļoti vēlu – tikai septiņas dienas pirms pārejas perioda beigām, pirms to parakstīšanas nebija iespējams veikt Nolīgumu tekstu galīgo juridiski-lingvistisko pārskatīšanu. Tāpēc uzreiz pēc Nolīgumu parakstīšanas Pusēm būtu jāveic Nolīgumu tekstu galīgā juridiski-lingvistiskā pārskatīšana visās 24 autentiskajās valodās. Minētā juridiski-lingvistiskā pārskatīšana būtu jāpabeidz laikus. Pusēm pēc tam, apmainoties ar diplomātiskām notām, būtu jāapstiprina minētie pārskatītie Nolīgumu teksti visās šādās valodās par autentiskiem un galīgiem. Minētajiem pārskatītajiem tekstiem būtu ab initio jāaizstāj Nolīgumu parakstītās versijas.

(19)

Nolīgumi būtu jāparaksta un tiem pievienotās deklarācijas un paziņojums būtu jāapstiprina Savienības vārdā.

(20)

Uz Tirdzniecības un sadarbības nolīguma parakstīšanu jautājumos, kuri ir Eiropas Atomenerģijas kopienas dibināšanas līguma ("Euratom līgums") darbības jomā, attiecas atsevišķa procedūra,