(1)

Intelektiskajās transporta sistēmās (ITS) ietilpst ceļu satiksmes ITS un pilsētas dzelzceļa ITS. Ceļu satiksmes ITS ietilpst sadarbīgas sistēmas, kuru pamatā ir reāllaika sakari starp transportlīdzekli (ieskaitot vieglos un kravas automobiļus, velosipēdus, motorizētus velosipēdus, tramvajus, celtniecības tehniku, lauksaimniecības tehniku, kā arī ierīces gājējiem un velosipēdistiem) un tā vidi (citiem transportlīdzekļiem, infrastruktūru utt.). Dažos gadījumos šādas ceļu satiksmes ITS iekārtas var tikt izmantotas arī ārpus ceļa (piemēram, rūpniecības vai lauksaimniecības objektu teritorijā vai būvlaukumos). Pilsētas dzelzceļa ITS ir sabiedriskā transporta sistēmas, ko pastāvīgi virza vismaz viena vadības un pārvaldības sistēma un kas domātas vietējiem, pilsētas un piepilsētas pasažieru pārvadājumiem, kuri nodalīti no vispārējās autoceļu un gājēju satiksmes. ITS ir potenciāls krietni uzlabot transporta sistēmas efektivitāti, satiksmes drošību un braukšanas ērtības.

(2)

Komisijas Lēmums 2008/671/EK (2) harmonizēja 5 875–5 905 MHz (vai 5,9 GHz) frekvenču joslas radiofrekvenču spektra izmantošanu ar drošību saistītiem intelektisko transporta sistēmu (ITS) lietojumiem. Tajā atzīts, ka ceļu satiksmes drošībā ITS ir integrētas pieejas centrālais elements, kas transporta infrastruktūru un transportlīdzekļus apgādā ar informācijas un sakaru tehnoloģijām, lai novērstu bīstamas satiksmes situācijas un mazinātu negadījumu skaitu.

(3)

Ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2010/40/ES (3) izveidots pamats ITS ieviešanai autotransportā un saskarnēm ar citiem transporta veidiem.

(4)

2016. gada 14. septembrī pieņēmusi Eiropas gigabitu sabiedrībai (4) veltīto pasākumu kopumu (ieskaitot 5G rīcības plānu (5)), Komisija uzsvēra saikni starp 5G izstrādi un ieviešanu Eiropā un galvenajām lietojumu jomām, it īpaši viedo mobilitāti (satīklotu un automatizētu mobilitāti).

(5)

2016. gada 30. novembrī Komisija publicēja paziņojumu par Eiropas sadarbīgo ITS stratēģiju (6). Spektra jautājumos stratēģijā ierosināts ar drošību saistītiem ITS pakalpojumiem paturēt spektru, ko Eiropas Telesakaru standartu institūts (ETSI) noteicis maza darbības attāluma bezvadu sakariem (ITS-G5), un atbalstīt pasākumus, kas 5,9 GHz frekvenču joslu aizsargā no kaitīgiem traucējumiem. Stratēģijā arī ierosināts sadarbīgo intelektisko transporta sistēmu ierīkošanas iniciatīvās īstenot attiecīgās mazināšanas metodes līdzāspastāvēšanai saskaņā ar ETSI standartiem un procedūrām.

(6)

2018. gada 17. maijā Komisija pieņēma trešo mobilitātes paketi (7), kas ceļu satiksmes drošības stratēģiju integrē plašākā Eiropas ilgtspējīgas mobilitātes ekosistēmā, koncentrējoties uz drošu, satīklotu un tīru mobilitāti. Paketē prognozēts, ka bezvadītāja transportlīdzekļi un modernas savienojamības sistēmas padarīs transportlīdzekļus drošākus un vieglāk koplietojamus un mobilitātes pakalpojumi kļūs pieejami lielākam lietotāju pulkam.

(7)

Mainīgā ceļu satiksmes drošības politiskā un tiesiskā satvara apstākļos dalībvalstis un nozare īstenojušas dažādas ar 5,9 GHz joslas izmantošanu saistītas iniciatīvas ar mērķi izstrādāt un ieviest ceļu satiksmes drošības lietojumus. Pie tām pieder automobiļa–automobiļa (Car-2-Car) sakaru konsorcijs (8), platforma C-Roads (9), 5G Autobūves asociācijas (5GAA) (10) izveide un plašāka darbība 3. paaudzes partnerības projektā (3GPP) (11) un tādās standartizācijas struktūrās kā ETSI. Ar nozares pūliņiem izstrādātas divas konkurējošas tehnoloģijas transportlīdzekļu maza darbības attāluma sakariem ar savu vidi, proti, ITS-G5 un ilgtermiņa attīstības tehnoloģija “transportlīdzeklis–viss” (LTE-V2X).

(8)

Pilsētas dzelzceļa kopiena uzskata, ka pilsētas dzelzceļa sakaru balstītas vilcienu vadības (CBTC) sistēmas darbināšanai vajadzīgi vismaz 20 MHz saskaņotā spektra (12). Tādas sistēmas ļauj droši un efektīvi pārvaldīt pilsētas dzelzceļa pārvadājumus, it īpaši – saīsināt vilcienu kustības intervālus, tā palielinot sabiedriskā transporta infrastruktūras caurlaidspēju. Vairākas metro līnijas Savienībā jau ar vietēju atļauju izmanto 5 905–5 935 MHz frekvenču joslas daļas vai frekvences tai līdzās. Tāpēc ir svarīgi tādu spektra izmantošanu saskaņot visā Savienībā, lai nodrošinātu vienoto tirgu arī pilsētas dzelzceļā un veicinātu Eiropas vidisko mērķu sasniegšanu.

(9)

Saskaņā ar Lēmuma Nr. 676/2002/EK 4. panta 2. punktu 2017. gada 18. oktobrī Komisija deva uzdevumu Eiropas Pasta un telesakaru administrāciju konferencei (CEPT) izpētīt iespēju par 20 MHz, līdz 5 925 MHz, paplašināt Savienības līmenī saskaņotās ar drošību saistīto ITS joslas (5 875–5 905 MHz) augšējo malu un šajā joslā pie autotransporta iekļaut arī citu transportlīdzekļu sistēmas, piemēram, pilsētas dzelzceļu, kas izmanto CBTC.

(10)

Uzdevumu izpildot, CEPT2019. gada 11. martā publicēja ziņojumu (CEPT 71. ziņojums – ITS 5,9 GHz frekvencē), kurā pārskatīti 5,9 GHz joslas tehniskie nosacījumi un paplašināšana. Ziņojumā ietverto priekšlikumu vidū ir ITS definīcijas paplašināšana, 5 875–5 925 MHz frekvenču joslas saskaņošana ar drošību saistītiem ITS lietojumiem un 5 925–5 935 MHz frekvenču joslas saskaņošana ar drošību saistītiem pilsētas dzelzceļa ITS lietojumiem, ievērojot valsts koordināciju ar fiksēto sakaru dienestiem un/vai pētījumus, kuros nosaka koplietošanas nosacījumus. Ziņojumā arī ierosināts piešķirt prioritāti ceļu satiksmes ITS lietojumiem zem 5 915 MHz un pilsētas dzelzceļa ITS lietojumiem virs 5 915 MHz. 5 915–5 925 MHz frekvenču joslā tiek ierosināts izmantošanu ceļu satiksmes ITS lietojumiem ierobežot līdz infrastruktūras–transportlīdzekļa (I2V) sakariem līdz brīdim, kad ceļu satiksmes ITS lietojumi būs spējīgi aizsargāt pilsētas dzelzceļa ITS lietojumus. 5 915–5 935 MHz frekvenču joslu tiek ierosināts pilsētas dzelzceļa ITS izmantot koplietojot un atkarībā no apstākļiem valstī un ieinteresēto personu pieprasījuma pēc pilsētas dzelzceļa ITS. Koordinācija valstī vajadzības gadījumā būtu jādara iespējama ar individuālām atļaujām pilsētas dzelzceļa ITS (5 915–5 935 MHz), ceļu satiksmes ITS infrastruktūrai (5 915–5 925 MHz) un fiksēto sakaru dienestiem (virs 5 925 MHz).

(11)

Lai dotu pietiekami ilgu laiku esošo vilciena un tīkla iekārtu pielāgošanai saskaņotajiem tehniskajiem nosacījumiem, dalībvalstīm, darot 5 915–5 935 MHz frekvenču joslu pieejamu pilsētas dzelzceļa ITS, kolīdz tas praktiski īstenojams pēc šīs joslas atvēlēšanas saskaņā ar šo lēmumu, būtu pienācīgi jāņem vērā esošās pilsētas dzelzceļa sistēmas, kas ar dažādiem tehniskajiem nosacījumiem darbojas šajā joslā (vai tās daļā).

(12)

Sadarbībā ar ETSI veiktā CEPT darba rezultāti ir šā lēmuma tehniskais pamats.

(13)

Savienības politika atbalsta gan ITS, gan lokālo radiotīklu (RLAN). CEPT definē tehniskos nosacījumus RLAN darbībai virs 5 935 MHz, lai aizsargātu ar drošību saistītus pilsētas dzelzceļa ITS lietojumus zem 5 935 MHz un ar drošību saistītus ceļu satiksmes ITS zem 5 925 MHz (piemēram, ārpusjoslas izstarojumu robežvērtības prasības un bloķēšanas scenāriju).

(14)

ETSI nosaka standartizētus risinājumus, kas nodrošina kanālu koplietošanas mehānismus un prioritātes noteikumu īstenošanu starp ceļu satiksmes ITS un pilsētas dzelzceļa ITS lietojumiem.

(15)

Patlaban ETSI izstrādā divus tehniskus ziņojumus par paņēmienu definēšanu un izvērtēšanu ITS G5 un LTE-V2X līdzāspastāvēšanai koplietošanas kanālos un blakuskanālos. Attiecīgie standarti būs pieejami ne agrāk kā 2021. gada vidū, bet izstrāde var ieilgt līdz 2022. gada vidum.

(16)

Nākotnē šo lēmumu var nākties pārskatīt atbilstoši ETSI veikumam.

(17)

Šis lēmums balstāms uz Lēmuma 2008/671/EK noteikumiem, un tam tie jāattīsta. Juridiskas skaidrības labad Lēmums 2008/671/EK ir atceļams.

(18)

Šajā lēmumā noteiktie pasākumi ir saskaņā ar atzinumu, ko sniegusi ar Lēmumu Nr. 676/2002/EK izveidotā Radiofrekvenču spektra komiteja,