(1)

Ar Lēmumu 2002/915/EK (2) Komisija Dānijai piešķīra atkāpi, kuru tā bija pieprasījusi atbilstīgi Direktīvai 91/676/EEK un ar kuru tai atļāva izmantot kūtsmēslus, kas satur līdz 230 kg slāpekļa uz vienu hektāru gadā, atsevišķās liellopu audzēšanas saimniecībās. Atkāpes piemērošanas termiņš tika pagarināts ar Komisijas Lēmumiem 2005/294/EK (3) un 2008/664/EK (4) un ar Komisijas Īstenošanas lēmumiem 2012/659/ES (5), (ES) 2017/847 (6) un (ES) 2018/1928 (7).

(2)

Ar Īstenošanas lēmumu (ES) 2018/1928 piešķirtā atkāpe attiecās (2017./2018. gadā) uz 1 312 liellopu audzēšanas saimniecībām, 396 000 ganāmpulka vienībām (kas atbilst 39,6 milj./kg slāpekļa kūtsmēslos) un 198 195 hektāriem aramzemes, kas atbilst attiecīgi 3,9 % no saimniecību kopskaita, 18,1 % no kopējā slāpekļa (N) izmantotajos kūtsmēslos un 8,2 % no aramzemes kopējās neto platības.

(3)

2020. gada 20. martā Dānija iesniedza Komisijai lūgumu pagarināt atkāpi atbilstīgi Direktīvas 91/676/EEK III pielikuma 2. punkta trešajai daļai.

(4)

Dānijā saskaņā ar Direktīvas 91/676/EEK 5. pantu ir izveidota rīcības programma, kuras dažādas daļas ir iestrādātās šādos normatīvajos aktos: 2019. gada 30. jūnija Rīkojums Nr. 760 par dzīvnieku audzēšanas un mēslošanas līdzekļu glabāšanas un izmantošanas vidisko regulējumu, 2019. gada 2. aprīļa Likums (ar grozījumiem) Nr. 338 par mēslošanas līdzekļu izmantošanu lauksaimniecībā un par barības vielu samazināšanas pasākumiem, 2019. gada 29. jūlija Rīkojums Nr. 762 par mēslošanas līdzekļu izmantošanu saimniecībās 2019.–2020. gada plānošanas periodā, un 2020. gada 28. janvāra Rīkojums Nr. 66 par barības vielu samazināšanas pasākumiem un ar lauksaimniecību saistītiem pasākumiem 2020.–2021. gada plānošanas periodā. Papildus šiem pasākumiem Dānijā no 2019. gada ir spēkā specifisks regulējums saskaņā ar grozīto 2019. gada 2. aprīļa Likumu Nr. 338 par mēslošanas līdzekļu izmantošanu saimniecībās un par barības vielu samazināšanas pasākumiem. Tāpat pie Dānijas tiesību aktiem pieder arī vispārīgs fosfora izmantošanas regulējums, kas pieņemts saskaņā ar 2017. gada 21. marta Likumu Nr. 256 par liellopu audzēšanu un mēslošanas līdzekļu izmantošanu un 2017. gada 23. jūnija Rīkojumu Nr. 865 par komerciālajiem lauksaimniecības dzīvniekiem, kūtsmēsliem, skābbarību utt., kas tagad ir 2019. gada 30. jūlija Rīkojums Nr. 760.

(5)

Dānijas tiesību aktos, ar kuriem īsteno Direktīvu 91/676/EEK, ir iekļauti slāpekļa izmantošanas ierobežojumi. Normatīvie akti, ar kuriem ierobežo fosfora izmantošanu, stājās spēkā 2017. gada augustā.

(6)

Dānijas normatīvajos aktos ir iekļauta kombinēta, specifiska shēma attiecībā uz brīvprātīgām un obligātām starpkultūru platībām šā lēmuma aptvertajā periodā. Saskaņā ar šo shēmu obligātie noteikumi par starpkultūrām stājas spēkā automātiski, ja brīvprātīgās vienošanās nav pietiekamas, lai sasniegtu vidiskos mērķus. Šīs starpkultūru platības ir papildus obligātajām starpkultūru platībām, ko paredz 2019. gada 2. aprīļa Likums Nr. 338 (ar grozījumiem). Shēma ir nepieciešama, lai nodrošinātu, ka pašreizējās atkāpes piemērošana nenovedīs pie ūdens kvalitātes pasliktināšanās.

(7)

Informācija, ko Dānija sniegusi saistībā ar atkāpi, kura tika piešķirta ar Īstenošanas lēmumu (ES) 2018/1928, liecina, ka atkāpes dēļ ūdens kvalitāte salīdzinājumā ar atkāpes neaptvertajām teritorijām nav pasliktinājusies. Dati par Direktīvas 91/676/EEK īstenošanu no 2012. līdz 2015. gadam (8) liecina, ka 83,4 % no pazemes ūdeņu monitoringa objektiem nitrātu vidējā koncentrācija ir zemāka par 50 mg/l, bet 27,5 % no objektiem – zemāka par 25 mg/l. Virszemes saldūdeņos 99,4 % no monitoringa objektiem vidējā nitrātu koncentrācija ir zemāka par 50 mg/l, bet 85,8 % no objektiem – zemāka par 25 mg/l. Monitoringa dati liecina, ka salīdzinājumā ar iepriekšējo pārskata periodu (2008–2011) nitrātu koncentrācija pazemes ūdeņos un virszemes saldūdeņos ir visnotaļ stabila. Dati par eitrofikāciju liecina, ka 25 % no monitorētajiem ezeriem klasificēti kā tādi, kuru stāvoklis ir “labs”, 75 % stāvoklis ir sliktāks; no 119 monitorētajām estuārajām/piekrastes ūdenstilpēm tikai 2 klasificētas kā tādas, kuru stāvoklis ir labs.

(8)

Izskatījusi Dānijas pieprasījumu, pamatojoties uz Direktīvas 91/676/EEK III pielikuma 2. punkta trešajā daļā aprakstītajiem elementiem, un ņemot vērā pieredzi, kas gūta saistībā ar Lēmumos 2002/915/EK, 2005/294/EK un 2008/664/EK un Īstenošanas lēmumos 2012/659/ES, (ES) 2017/847 un (ES) 2018/1928 paredzēto atkāpi, Komisija uzskata, ka Dānijas paredzētais kūtsmēslu daudzums – 230 kg/ha slāpekļa gadā – nekavēs Direktīvas 91/676/EEK mērķu sasniegšanu, ja tiks ievēroti daži stingri nosacījumi par starpkultūrām, fosfora robežvērtībām, augseku, kūtsmēslu un citu mēslošanas līdzekļu izmantošanu, augsnes paraugu ņemšanu un analīzi.

(9)

Saimniecībās, kurās atļauts izmantot kūtsmēslus ar slāpekļa saturu līdz 230 kg/ha gadā, mēslošanas plānus laikus atjaunina, lai nodrošinātu, ka tajos atspoguļota faktiskā lauksaimniecības prakse, un izmanto aramzemes ilggadīgo augsegu un starpkultūras, lai atgūtu nitrātu rudens zudumus aramkārtā un ierobežotu slāpekļa zudumus ziemā.

(10)

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2007/2/EK (9) ir paredzēti vispārīgi noteikumi, kuru mērķis ir izveidot Savienības telpiskās informācijas infrastruktūru Savienības vidiskās rīcībpolitikas vajadzībām un rīcībpolitikai vai pasākumiem, kas var ietekmēt vidi. Attiecīgi telpiskajai informācijai, kas savākta saistībā ar šo lēmumu, būtu jāatbilst minētās direktīvas noteikumiem. Lai mazinātu administratīvo slogu un padziļinātu datu saskaņotību, Dānijai, vācot saskaņā ar šo lēmumu nepieciešamos datus, būtu jāizmanto informācija, kas ģenerēta Integrētajā administrācijas un kontroles sistēmā, kura izveidota saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1306/2013 (10) V sadaļas II nodaļu.

(11)

Šajā lēmumā noteiktie pasākumi ir saskaņā ar atzinumu, ko atbilstīgi Direktīvas 91/676/EEK 9. pantam ir sniegusi Komiteja, kas izveidota, lai īstenotu un pielāgotu zinātnes un tehnikas attīstībai direktīvu attiecībā uz ūdeņu aizsardzību pret piesārņojumu, ko rada lauksaimnieciskas izcelsmes nitrāti,

1)

“liellopu audzēšanas saimniecība” ir saimniecība, kur gadā tiek saražots vairāk nekā 300 kg kūtsmēslos esošā slāpekļa un no šiem kūtsmēsliem vismaz divas trešdaļas ir liellopu mēsli;

2)

“kultūraugi, kuros sēj zāli” ir skābbarības labība, skābbarības kukurūza, vasarāju labība, ziemāju labība vai vasaras mieži un zirņi, kuros pirms vai pēc ražas novākšanas iesēj zāli;

3)

“kultūraugi ar lielu slāpekļa patēriņu un ilgu veģetācijas periodu” ir jebkurš no šiem:

4)

“zāle” ir ilggadīgas vai pagaidu zālaugu platības;

5)

“augsnes profils” ir augsnes slānis zem zemes virskārtas, kas dziļumā ietiecas vai nu līdz 0,90 m, vai līdz vidējam augstākajam gruntsūdeņu līmenim, ja šis līmenis atrodas mazāk nekā 0,90 m dziļumā zem zemes virskārtas.

1)

No 2017. gada 1. augusta spēkā stājās 2017. gada 23. jūnija Rīkojums Nr. 865 par komerciālajiem lauksaimniecības dzīvniekiem, kūtsmēsliem, skābbarību utt., ar kuru tiek tieši noteiktas dažādās fosfora robežvērtības visā valstī atkarībā no mēslojuma veida. Šīs robežvērtības aptver tāda fosfora izmantošanu, ko satur visu veidu mēslojums: organiskais mēslojums, tostarp kūtsmēsli, biogāzes digestāts, degazēta biomasa, dūņas no notekūdeņu attīrīšanas iekārtām, kā arī rūpnieciski ražots mēslojums. Stingrākas fosfora izmantošanas robežvērtības piemēro sateces baseiniem ar ūdens vidi, kas jutīga pret fosforu.

2)

Dānijā ievieš lauksaimniecības zemēs izmantotā fosfora daudzuma indikatoru un monitoringa sistēmu. Ja indikatoru sistēma vai monitoringa sistēma liecina, ka gada vidējā faktiskā fosfora mēslošanas līdzekļu izmantošana Dānijas lauksaimniecības zemēs varētu pārsniegt vai jau ir pārsniegusi valsts 2018.–2025. gadam noteikto fosfora izmantošanas vidējo līmeni, fosfora izmantošanas maksimālās robežvērtības tiek attiecīgi samazinātas.

3)

No 2019. gada 5. aprīļa spēkā stājās Dānijas grozītais 2019. gada 2. aprīļa Likums Nr. 338 par mēslošanas līdzekļu izmantošanu saimniecībās un par barības vielu samazināšanas pasākumiem, ar ko tiek izveidota kombinēta, specifiska shēma attiecībā uz brīvprātīgiem un obligātiem pasākumiem ar mērķi samazināt nitrātu saturu pazemes ūdenstilpēs un piekrastes ūdeņos. No 2020. gada šī shēma ir daļa no pasākumiem, ar ko Dānija pilda prasības, kas paredzētas Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2000/60/EK (11). Šie pasākumi paredz, ka jāievieš starpkultūru platības vai jāveic citi valsts tiesību aktos paredzēti pasākumi. Saskaņā ar šo shēmu obligātie noteikumi par slāpekļa satura samazināšanu stājas spēkā automātiski, ja brīvprātīgās vienošanās par slāpekļa satura samazināšanu nav pietiekamas, lai pienācīgi sasniegtu vidiskos mērķus.

4)

Saskaņā ar šo shēmu izveidotās starpkultūru platības ir papildus tām starpkultūru platībām, kas stādītas, lai izpildītu valsts obligāto prasību par to, ka 10,7 % vai 14,7 % no liellopu audzēšanas saimniecības kultūraugu platības ir jāatvēl starpkultūrām, vai attiecīgajos rīkojumos noteikto valsts obligāto prasību nākamajiem plānošanas periodiem, un tās nav obligāti izveidot tajā pašā platībā, ko izmanto, lai izpildītu prasību par starpkultūru stādīšanu ekoloģiski nozīmīgās platībās.

a)

kartes, kurās attēlota individuālās atkāpes aptverto liellopu audzēšanas saimniecību procentuālā daļa, liellopu procentuālā daļa un lauksaimniecības zemes procentuālā daļa katrā pašvaldībā, kā arī vietējā zemes izmantojuma kartes, kā minēts 10. panta 1. punktā;

b)

pazemes un virszemes ūdeņu monitoringa rezultāti attiecībā uz nitrātu un fosfora koncentrācijām, tostarp informācija par ūdens kvalitātes tendencēm, gan apstākļos, ja atkāpi piemēro, gan tad, ja to nepiemēro, kā arī dati par atkāpes ietekmi uz ūdens kvalitāti, kā minēts 10. panta 2. punktā;

c)

augsnes monitoringa rezultāti attiecībā uz nitrātu un fosfora koncentrāciju sakņu zonas ūdenī un slāpekļa un fosfora saturu augsnē gan apstākļos, ja atkāpi piemēro, gan tad, ja to nepiemēro, kā minēts 10. panta 2. punktā;

d)

10. panta 3. punktā minēto vietējā zemes izmantojuma, augsekas un lauksaimniecības prakses apsekojumu rezultāti;

e)

10. panta 3. punktā minēto modelēšanas aprēķinu rezultāti par nitrātu un fosfora zudumu no atļauju saņēmušajām liellopu audzēšanas saimniecībām;

f)

10. panta 4. punktā minētās tabulas, kurās uzrādīta individuālās atkāpes aptvertās lauksaimniecības zemes procentuālā daļa, ko klāj lucerna vai āboliņš zālaugu platībās un mieži/zirņi, kuros iesēta zāle;

g)

atkāpes nosacījumu ievērošanas novērtējums, kura pamatā ir kontrole saimniecību līmenī un informācija par liellopu audzēšanas saimniecībām, kas nav ievērojušas nosacījumus, pamatojoties uz 11. pantā minēto administratīvo kontroļu un inspekciju rezultātiem;

h)

par katru lauksaimniecības dzīvnieku kategoriju – dzīvnieku skaita un saražotā kūtsmēslu daudzuma tendences Dānijā un saimniecībās, kam piešķirta atkāpe;

i)

4. pantā minēto atkāpes piešķiršanas nosacījumu izpilde.