(1)

Ar Lēmumu 2005/880/EK (2) Komisija Nīderlandei piešķīra atkāpi, kuru tā bija pieprasījusi atbilstīgi Direktīvai 91/676/EEK un ar kuru tai atļāva izmantot ganību dzīvnieku kūtsmēslus, kas satur līdz 250 kg slāpekļa uz vienu hektāru gadā, saimniecībās, kurās vismaz 70 % no platības ir zālāji.

(2)

Ar Lēmumu 2010/65/ES (3) Komisija grozīja Lēmumu 2005/880/EK un pagarināja atkāpes izmantošanas termiņu līdz 2013. gada 31. decembrim.

(3)

Ar Komisijas Īstenošanas lēmumu 2014/291/ES (4), kura spēkā esības termiņš beidzās 2017. gada 31. decembrī, Nīderlandei tika piešķirta atkāpe saskaņā ar Direktīvu 91/676/EEK saimniecībās, kurās vismaz 80 % no platības ir zālāji, atļaut izmantot ganību dzīvnieku kūtsmēslu daudzumu, kas atbilst līdz 230 kg slāpekļa uz vienu hektāru gadā saimniecībām dienvidu un centrālās daļas smilšainās augsnēs un lesa augsnēs un līdz 250 kg slāpekļa uz vienu hektāru gadā saimniecībām citu tipu augsnēs. Atkāpe 2016. gadā attiecās uz 19 564 saimniecībām, kuru platība atbilst 47 % no Nīderlandes lauksaimniecībā izmantojamās zemes kopējās platības.

(4)

Ar Komisijas Īstenošanas lēmumu (ES) 2018/820 (5), kura spēkā esības termiņš beidzās 2020. gada 1. janvārī, Nīderlandei tika piešķirta atkāpe saskaņā ar Direktīvu 91/676/EEK saimniecībās, kurās vismaz 80 % no platības ir zālāji, atļaut izmantot ganību dzīvnieku kūtsmēslu daudzumu, kas atbilst līdz 230 kg slāpekļa uz vienu hektāru gadā saimniecībām dienvidu un centrālās daļas smilšainās augsnēs un lesa augsnēs un līdz 250 kg slāpekļa uz vienu hektāru gadā saimniecībām citu tipu augsnēs. Atkāpe 2019. gadā attiecās uz 18 818 saimniecībām, kuru platība atbilst 44,7 % no Nīderlandes lauksaimniecībā izmantojamās zemes kopējās platības.

(5)

Kā atzīts Īstenošanas lēmumā (ES) 2018/820, pēdējos gados Nīderlande, īstenojot savu politiku kūtsmēslu pārvaldības jomā, ir saskārusies ar vairākiem kavēkļiem, un tā rezultātā ir radusies situācija, ka pastāv bažas par iespējamu krāpniecību. Šīs situācijas dēļ Nīderlandei ir jāpastiprina centieni, lai novērstu krāpniecību saistībā ar minētās politikas īstenošanu. Lai gan Nīderlandes 6. rīcības programmā jau ir noteikti pasākumi kontroles un inspekciju pastiprināšanai ar mērķi uzlabot kopējo atbilstību Nīderlandes politikas noteikumiem kūtsmēslu pārvaldības jomā, bija vajadzīgas papildu pūles, lai veicinātu efektīvu īstenošanu un pilnīgu atbilstību. Te pieminams, ka tika izveidota uzlabota izpildes stratēģija, ņemot vērā arī Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2008/99/EK (6) noteikumus. Šī stratēģija bija jābalsta uz neatkarīgu novērtējumu par atbilstību Nīderlandes politikas noteikumiem kūtsmēslu pārvaldības jomā, un tajā ir jāietver konkrēti pasākumi, kuru mērķis ir vēl vairāk pastiprināt inspekcijas un kontroli, kā arī skaidra metodika pietiekami atturošu sodu un sankciju noteikšanai. Tādēļ bija pamatoti Īstenošanas lēmuma (ES) 2018/820 spēkā esības termiņu ierobežot tā, lai dotu Nīderlandei iespēju pilnībā īstenot minēto uzlaboto izpildes stratēģiju.

(6)

Ar 2020. gada 4. februāra vēstuli Nīderlande iesniedza Komisijai pieprasījumu atbilstīgi Direktīvas 91/676/EEK III pielikuma 2. punkta trešajai daļai par atkāpes pagarināšanu uz periodu no 2020. līdz 2021. gadam (“Nīderlandes pieprasījums”).

(7)

Nīderlande saskaņā ar Direktīvas 91/676/EEK 3. panta 5. punktu visā valsts teritorijā piemēro rīcības programmu. Nīderlandes tiesību aktos, ar ko ievieš Direktīvu 91/676/EEK, ir noteiktas gan slāpekļa, gan fosfātu izmantošanas normas.

(8)

Saskaņā ar Nīderlandes iesniegtajiem datiem no 2016. līdz 2019. gadam liellopu skaits Nīderlandē samazinājās par 0,2 %, salīdzinot ar periodu no 2012. līdz 2015. gadam. Cūku un mājputnu skaits Nīderlandē šajā pašā periodā palielinājās par attiecīgi 0,6 % un 3,4 %. Kopš 2006. gada Nīderlandes tiesību aktos (7) ir noteikts cūku un mājputnu skaita ierobežojums. Turklāt kopš 2015. gada janvāra Nīderlandes tiesību aktos (8) ir noteikts, ka ir jāpārstrādā atbilstoša daļa no pārpalikušajiem kūtsmēsliem, kas radušies piensaimniecības nozarē. Bez tam kopš 2018. gada 1. janvāra Nīderlandē ir ieviesta fosfātu ražošanas tiesību sistēma (9) attiecībā uz piena liellopiem. Visu minēto pasākumu mērķis ir novērst ūdensobjektu piesārņošanu.

(9)

Nīderlande ziņojusi, ka no 2014. līdz 2017. gadam izmantotais kūtsmēslu slāpekļa daudzums Nīderlandē bija 417 000 tonnas, kas ir pieaugums par 4,04 %, salīdzinot ar periodu no 2010. līdz 2013. gadam. Slāpekļa minerālmēslu izlietojums Nīderlandē 2014.–2017. gadā palielinājās par aptuveni 3,3 %, salīdzinot ar 2010.–2013. gadu.

(10)

Saskaņā ar Nīderlandes iestāžu iesniegtajiem zinātniskajiem datiem Nīderlandes klimats, kam raksturīgs vienmērīgs nokrišņu daudzums visa gada garumā un relatīvi neliels gada temperatūras izmaiņu diapazons, veicina ilgstošu zāles veģetācijas periodu, kurš ilgst 250 dienas gadā.

(11)

Turklāt informācija, ko Nīderlandes iestādes iesniedza saistībā ar atkāpi, kas tika piešķirta iepriekš, proti, ar Īstenošanas lēmumu 2014/291/ES, liecina, ka atkāpes piemērošanas dēļ Nīderlandes ūdensobjekti nav pasliktinājušies. Piemēram, nitrātu koncentrācija ūdenī, kas izplūst no sakņu zonas, uzraudzītajās saimniecībās, uz kurām attiecas atļaujas, kopš 2006. gada ir samazinājusies un 2017. un 2018. gadā vidēji bija zem 50 mg/l. Tomēr provizoriskie dati liecina, ka 2019. gadā dienvidu smilšainajās un lesa augsnēs palielinājās nitrātu koncentrācijas, kam par iemeslu bija 2018. gadā piedzīvotais sausums.

(12)

Dati, kurus Nīderlande paziņoja saskaņā ar Direktīvas 91/676/EEK 10. pantu, liecina, ka no 2012. līdz 2015. gadam aptuveni 88 % no Nīderlandes gruntsūdeņu monitoringa stacijām nitrātu vidējā koncentrācija bija mazāka par 50 mg/l un 79 % no šīm stacijām – mazāka par 25 mg/l. Minētie dati arī liecina, ka no 2012. līdz 2015. gadam 99 % no Nīderlandes virszemes ūdeņu monitoringa stacijām nitrātu vidējā koncentrācija bija mazāka par 50 mg/l un 96 % no šīm stacijām – mazāka par 25 mg/l. Dati liecina, ka nitrātu koncentrācija gruntsūdeņos un virszemes ūdeņos, salīdzinot ar 2008.–2011. gadu, ir stabila vai samazinās. Tomēr pārskata periodā no 2012. līdz 2015. gadam 60 % no saldūdeņiem bija eitrofiski, 13 % – iespējami eitrofiski, bet 27 % nebija eitrofiski.

(13)

Izskatījusi Nīderlandes lūgumu un ņemot vērā 6. Nīderlandes rīcības programmu un pieredzi, kas gūta saistībā ar Īstenošanas lēmumā 2014/291/ES piešķirto atkāpi, Komisija uzskata, ka Nīderlandes ierosinātais ganību dzīvnieku kūtsmēslu daudzums, kas atbilst 230 kg slāpekļa uz vienu hektāru gadā saimniecībām, kurās vismaz 80 % no platības ir zālāji dienvidu un centrālās daļas smilšainās augsnēs un lesa augsnēs, un 250 kg slāpekļa uz vienu hektāru gadā saimniecībām, kurās vismaz 80 % no platības ir zālāji citu tipu augsnēs, nekavēs Direktīvas 91/676/EEK mērķu sasniegšanu, ja Nīderlande izpildīs dažus stingrus nosacījumus, un ja tas ir pamatots ar objektīviem kritērijiem.

(14)

Nīderlandei ir jānodrošina, ka saistībā ar ganību dzīvnieku skaita palielināšanos un attiecīgi kūtsmēslu daudzuma palielināšanos nepalielinās ūdensobjektiem radītais slogs. Šai nolūkā Nīderlandei ir jānodrošina, ka kopējais kūtsmēslu daudzums nepārsniedz 2002. gada līmeni ne slāpekļa, ne fosfora daudzuma ziņā. Tādēļ jaunajos tiesību aktos, ar ko īsteno 6. Nīderlandes rīcības programmu, ir jānosaka saistošs maksimālais kūtsmēslu daudzums, kuru nedrīkst pārsniegt un uz kuru nepieciešamības gadījumā var atsaukties, piemērojot šīs prasības atsevišķiem lauksaimniekiem.

(15)

Attiecībā uz atļaujām, ko izsniedz atsevišķiem lauksaimniekiem, piemēro konkrētus nosacījumus, kuru mērķis ir nodrošināt, ka mēslošana saimniecības līmenī notiek, ņemot vērā kultūraugu vajadzības, kā arī samazināt un novērst slāpekļa un fosfora zudumus izskalošanās rezultātā. Tādēļ šajos nosacījumos ir jāietver prasības par to, ka saimniecības līmenī ir jābūt izveidotam mēslošanas plānam, ka mēslošanas darbi ir jāuzskaita, izmantojot mēslošanas pārskatus, ka ir jāveic regulāra augsnes analīze, ka ir jāizveido augu sega ziemā pēc kukurūzas audzēšanas, ka ir jāievēro īpaši noteikumi attiecībā uz zālāju uzaršanu un ka pirms zālāju uzaršanas nedrīkst izmantot kūtsmēslus, ka mēslošana tiek pielāgota, ņemot vērā pākšaugu ietekmi, un ka zemē netiek iestrādāti fosfātu minerālmēsli.

(16)

Ziņojumā par Direktīvas 91/676/EEK ietekmi uz N gāzveida emisijām (10) secināts, ka dažos reģionos ar augstu lauksaimniecības dzīvnieku blīvumu atkāpes rezultātā var rasties lielākas gāzveida emisijas. Tas, ka atkāpe varētu ietekmēt amonija emisijas, tika apstiprināts Commissie Deskundigen Meststoffenwet2020. gada 12. februāra ziņojumā, kas tika iesniegts Komisijai. Šo emisiju rezultātā veidotos papildu slāpekļa nosēdumi, kas nelabvēlīgi ietekmētu Natura 2000 teritorijas un ūdeņu kvalitāti, kas savukārt novestu pie eitrofikācijas. Tāpēc būtu jāveic attiecīgi amonjaka emisiju samazināšanas pasākumi, tostarp jāizmanto mazemisijas izkliedēšanas paņēmieni, vajadzības gadījumā nosakot arī maksimālo temperatūru, pie kādas kūtsmēslus drīkst izkliedēt.

(17)

Saskaņā ar Īstenošanas lēmuma (ES) 2018/820 prasībām Nīderlande 2018. gada 28. septembrī paziņoja par savu uzlaboto izpildes stratēģiju. Pirmais progresa ziņojums par minētās stratēģijas īstenošanu tika iesniegts 2019. gada 28. jūnijā. Šā progresa ziņojuma nākamais atjauninājums tika iesniegts 2019. gada 18. novembrī. Progresa ziņojums liecina, ka, neraugoties uz to, ka ir pieliktas zināmas pūles, stratēģijas īstenošana aizkavējās un Nīderlande nespēja pierādīt, ka neatbilstības vai pārkāpumu gadījumu skaits ir samazinājies.

(18)

Tāpēc bija vajadzīgi papildu aizsardzības pasākumi un garantijas, ka stratēģija patiešām samazinās krāpniecību. Tas nozīmē, ka būtu jānosprauž termiņi, kādos būtu pilnā mērā jāīsteno stratēģija, un mērķrādītāji, lai būtu iespējams spriest par stratēģijas efektivitāti. Tāpat nepieciešams paredzēt, ka stratēģija ir jāpārskata līdz 2021. gada beigām, un, ja tās īstenošanas gaitā gūtā pieredze to prasa, tajā būtu jāparedz vēl stingrāki kontroles pasākumi.

(19)

Ik gadus būtu jāiesniedz atjaunināts ziņojums par uzlabotās izpildes stratēģijas tālāko īstenošanu, tostarp par to, kā stratēģijas īstenošanu var ietekmēt pasākumi, ar kuriem novērš Covid-19 vīrusa izplatīšanos.

(20)

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2000/60/EK (11) ir noteikta visaptveroša pārrobežu mēroga pieeja ūdens aizsardzības jautājumam, organizējot šo aizsardzību pa upju baseinu apgabaliem (UBA), lai panāktu, ka Eiropas ūdensobjekti ir labā stāvoklī. Barības vielu daudzuma samazināšana ir svarīga minētā mērķa daļa. Tas, ka saskaņā ar šo lēmumu tiek piešķirta atkāpe, neskar Direktīvas 2000/60/EK noteikumus un neizslēdz to, ka no minētās direktīvas izrietošo mērķu sasniegšanai var būt nepieciešami papildu pasākumi.

(21)

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2007/2/EK (12) ir paredzēti vispārīgi noteikumi, kuru mērķis ir izveidot Savienības telpiskās informācijas infrastruktūru Savienības vides rīcībpolitiku vajadzībām un Savienības rīcībpolitikām vai pasākumiem, kuri varētu ietekmēt vidi. Attiecīgi telpiskajai informācijai, kas savākta saistībā ar šo lēmumu, būtu jāatbilst minētās direktīvas noteikumiem. Lai samazinātu administratīvo slogu un uzlabotu datu saskaņotību, Nīderlandei, vācot datus, kas nepieciešami saskaņā ar šo lēmumu, attiecīgā gadījumā ir jāizmanto informācija, kas iegūta Integrētajā administrācijas un kontroles sistēmā, kura izveidota saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1306/2013 (13) V sadaļas II nodaļu.

(22)

Tā kā Nīderlande ir pieprasījusi ar Īstenošanas lēmumu (ES) 2018/820 piešķirto atkāpi attiecināt uz 2020.–21. gada periodu, šo lēmumu vajadzētu piemērot divus gadus no 2020. gada 1. janvāra.

(23)

Šajā lēmumā noteiktie pasākumi ir saskaņā ar atzinumu, ko atbilstīgi Direktīvas 91/676/EEK 9. pantam ir sniegusi Komiteja, kas izveidota, lai īstenotu un pielāgotu zinātnes un tehnikas attīstībai direktīvu attiecībā uz ūdeņu aizsardzību pret piesārņojumu, ko rada lauksaimnieciskas izcelsmes nitrāti,

1)

“ganību saimniecība” ir ikviena saimniecība, kurā vismaz 80 % no platības, kurā var lietot kūtsmēslus, ir zālāji;

2)

“ganību dzīvnieki” ir liellopi (izņemot nobarojamos teļus), aitas, kazas, zirgi, ēzeļi, brieži un ūdensbifeļi;

3)

“lauksaimniecības zeme” ir platības, kuras, pamatojoties uz rakstisku individuālu līgumu, ir lauksaimnieka īpašumā, nomā vai valdījumā un par kuru apsaimniekošanu viņš ir tiešā veidā atbildīgs;

4)

“zālāji” ir ilggadīgie zālāji vai pagaidu zālāju platības, kuras laiž atmatā uz laiku līdz pieciem gadiem;

5)

“mēslošanas plāns” ir aprēķini par barības vielu plānoto izlietojumu un pieejamību;

6)

“mēslošanas pārskats” ir barības vielu bilance, kurā atspoguļots barības vielu faktiskais izlietojums un patēriņš.

7)

“dienvidu un centrālās daļas smilšainās augsnes” ir augsnes, kas norādītas kā dienvidu un centrālās daļas smilšainās augsnes Nīderlandes tiesību aktos, ar ko īsteno Direktīvu 91/676/EEK;

8)

“lesa augsnes” ir augsnes, kas norādītas kā lesa augsnes Nīderlandes tiesību aktos, ar ko īsteno Direktīvu 91/676/EEK.

1)

Nīderlande uzrauga saražoto kūtsmēslu apjomu un nodrošina, ka kūtsmēslu daudzums valsts līmenī ne slāpekļa, ne fosfora daudzuma ziņā nepārsniegs 2002. gada līmeni, kas atbilst 504,4 miljoniem kg slāpekļa un 172,9 miljoniem kg fosfāta.

2)

Nīderlande pilnā mērā īsteno uzlabotu izpildes stratēģiju, kuras mērķis ir pastiprināt Nīderlandes kūtsmēslu apsaimniekošanas politikas noteikumu ievērošanu un nodrošināt, ka uz jebkādu informāciju, kas liecina par neatbilstību, tiek efektīvi reaģēts.

Uzlabotā izpildes stratēģija ietver vismaz šādus elementus:

(3)

Uzlaboto izpildes stratēģiju pārskata, ņemot vērā tās īstenošanas laikā gūto pieredzi, jo īpaši tad, ja līdz 2021. gada decembrim konstatēto pārkāpumu vai neatbilstības gadījumu skaits nav samazinājies, lai tajā paredzētu vēl stingrāku kontroli un pasākumus. Par pārskatīto stratēģiju paziņo Komisijai.